Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62012CN0036

    Lieta C-36/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 16. novembra spriedumu lietā T-78/06 Álvarez /Komisija 2012. gada 25. janvārī iesniedza Armando Álvarez, S.A.

    OV C 89, 24.3.2012, p. 16–16 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    24.3.2012   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 89/16


    Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 16. novembra spriedumu lietā T-78/06 Álvarez/Komisija 2012. gada 25. janvārī iesniedza Armando Álvarez, S.A.

    (Lieta C-36/12 P)

    2012/C 89/25

    Tiesvedības valoda — spāņu

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Armando Álvarez, S.A. (pārstāvji — E. Garayar Gutiérrez un M. Troncoso Ferrer, advokāti)

    Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

    Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

    pieņemt izskatīšanā šo apelācijas sūdzību;

    atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 16. novembra spriedumu lietā T-78/06 Álvarez/Komisija un līdz ar to atcelt Komisijas 2005. gada 30. novembra Lēmumu C(2005) 4634, galīgā redakcija, lietā COMP/F/38.354, ciktāl tas attiecas uz Armando Álvarez, S.A. atzīšanu par vainojamu;

    piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

    Pamati un galvenie argumenti

    1.

    Galvenais pamats , kurā apgalvots, ka esot izdarīta kļūda tiesību piemērošanā un aizskartas tiesības uz aizstāvību, izvērtējot, vai apelācijas sūdzības iesniedzēja ir vainojama pārkāpuma izdarīšanā

    Vispārējā tiesa atzina Armando Álvarez par vainojamu pārkāpumā, kuru tā esot izdarījusi kā karteļa tieša dalībniece, tādējādi ņemdama vērā ne tikai jaunus pamatojumus, bet arī no pārsūdzētajā lēmumā minētajiem atšķirīgus vainojamības pamatus. Turklāt Vispārējā tiesa noraidīja prasībā izklāstītos argumentus, jo uzskatīja tos par nepietiekamiem, lai atspēkotu pieņēmumu, ka Armando Álvarez īstenojusi faktisku kontroli pār savu meitassabiedrību. Tomēr, tā kā Komisijas lēmumā nav izdarīts nekāds pieņēmums, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja būtu īstenojusi faktisku kontroli pār meitassabiedrību, apelācijas sūdzības iesniedzējai neesot bijis šāds pieņēmums jāatspēko, jo pierādīšanas pienākums pilnā apmērā esot Komisijai.

    Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa esot kļūdaini piemērojusi jēdzienus, ar ko saprotamas līdzdalība pārkāpumā un vainojamība tajā, kā arī aizskārusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz aizstāvību.

    2.

    Pakārtotais pamats , kurā apgalvots, ka neesot norādīts pamatojums apgalvojumiem, ka Armando Álvarez neesot īstenojusi faktisku kontroli pār Aspla

    Pakārtoti gadījumā, ja būtu jāpiekrīt viedoklim, ka Armando Álvarez ir tieši vainojama LESD 101. pantu pārkāpjošā rīcībā, un jāpiemēro pieņēmums par mātessabiedrības/meitassabiedrības atbildību, quod non, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa, neizvērtējusi prasībā atcelt lēmumu faktiski izklāstītos argumentus, vienīgi nosprieda, ka Armando Álvarez izvirzītie argumenti neliek apšaubīt tās atbildību. Tādēļ Vispārējās tiesas spriedumā acīmredzami neesot norādīts pamatojums.


    Top