1

Ar savu apelācijas sūdzību Isdin SA (turpmāk tekstā – “Isdin”) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2012. gada 9. oktobra spriedumu lietā T‑366/11 Bial‑Portela/ITSB – Isdin (“ZEBEXIR”) (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru tā atcēla Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 6. aprīļa lēmumu lietā R 1212/2009–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Bial‑Portela & Ca SA (turpmāk tekstā – “Bial‑Portela”) un Isdin (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

2

Tiesvedības priekšvēsture pārsūdzētā sprieduma 1.–9. punktā ir izklāstīta šādi:

3

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 6. jūlijā, Bial‑Portela cēla prasību, ar kuru tā lūdza, pirmkārt, atcelt apstrīdēto lēmumu un, otrkārt, uzlikt ITSB pienākumu atteikt konkrētās preču zīmes reģistrāciju.

4

Lai pamatotu savu prasību, Bial‑Portela izvirzīja tikai vienu pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

5

Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa, pirmkārt, nosprieda, ka Bial‑Portela izvirzītais lūgums izdot rīkojumu ir nepieņemams, un, otrkārt, apmierināja tās vienīgo pamatu un atcēla apstrīdēto lēmumu. Šajā ziņā tā tostarp uzskatīja:

6

Specifiskāk attiecībā uz sajaukšanas iespējas visaptverošo vērtējumu Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 40. punktā ir nospriedusi:

“Pretēji tam, ko konstatējusi Apelāciju padome, konfliktējošajiem apzīmējumiem tostarp vizuālā ziņā ir vidēja līdzības pakāpe. Šajā kontekstā ir arī jāņem vērā tas, ka preces, kas ietilpst 3. klasē, un liela daļa preču, kuras ietilpst 5. klasē (proti, zīdaiņu pārtika, pārsienamie materiāli, dezinfekcijas līdzekļi, preparāti kaitēkļu iznīcināšanai, fungicīdi, herbicīdi), kuras apzīmētas ar konfliktējošajām preču zīmēm, parasti tiek pārdotas no lielveikalu plauktiem un tātad patērētājs tās izvēlas pēc to iepakojuma vizuāla novērtējuma, kas nozīmē to, ka apzīmējumu vizuālajai līdzībai ir īpaša nozīme. Tātad ir jāsecina, ka starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi pastāv sajaukšanas iespēja.”

7

Isdin un ITSB lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu un piespriest Bial‑Portela atlīdzināt apelācijas tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus. Isdin turklāt lūdz Tiesu atstāt spēkā negrozītu apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir noraidīti Bial‑Portela iebildumi pilnībā.

8

Isdin pret pārsūdzēto spriedumu būtībā izvirza piecus pamatus, ar kuriem tiek apgalvota apstrīdētā lēmuma sagrozīšana, faktu sagrozīšana, tiesību uz aizstāvību pārkāpums un divi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumi. Savā atbildes rakstā uz paziņojumu par apelāciju ITSB atbalsta otro un piekto no šiem pamatiem, kvalificējot piekto pamatu par Vispārējās tiesas pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.

9

Vispirms ir jāizvērtē Isdin savas apelācijas sūdzības pamatojumam izvirzītais piektais pamats.

10

Ar savu piekto pamatu Isdin apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārsūdzētā sprieduma 40. punktā nepareizi piemērojot judikatūru attiecībā uz sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu.

11

Šajā ziņā Isdin norāda, ka Vispārējā tiesa esot uzskatījusi, ka apzīmējumu vizuālā līdzība ir svarīga attiecībā uz noteiktām precēm, kas ietilpst Nicas nolīguma 5. klasē un kuras ir apzīmētas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, bet ka tā nav svarīga attiecībā uz citām precēm, un tā esot secinājusi, ka attiecībā uz visām ar minēto preču zīmi apzīmētajām šīs klases precēm pastāv uz šo vizuālo līdzību balstīta sajaukšanas iespēja.

12

Isdin ieskatā Vispārējā tiesa neesot minējusi vizuālās līdzības svarīgumu vai tās neesamību attiecībā uz citām minētajā 5. klasē ietilpstošām precēm, kuras apzīmētās ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, tādējādi secinājums saistībā ar sajaukšanas iespēju nevarot tikt uzskatīts par tādu, kas attiecas uz šīm precēm. Tādējādi Vispārējā tiesa sajaukšanas iespēju starp konkrētajām preču zīmēm esot vērtējusi, neņemot vērā visus uz šo lietu attiecināmos faktorus.

13

ITSB atbalsta Isdin izvirzīto argumentāciju. Tas precizē, ka, pat ja Vispārējās tiesas argumentācija tiktu uzskatīta par pareizu un atbilstošu attiecībā uz precēm, kuras tieši norādījusi Vispārējā tiesa, tā neesot ne pareiza, ne atbilstoša attiecībā uz pārējām precēm, kas ietilpst Nicas nolīguma 5. klasē, proti, “farmaceitiskiem, veterināriem un higiēnas produktiem, medicīnas vajadzībām paredzētām diētiskām vielām, plāksteriem, materiāliem zobu plombēšanai un zobu nospiedumu izgatavošanai”, kuras tiek pārdotas nevis lielveikalos, bet aptiekās, kur vizuālā līdzība nav svarīga.

14

Līdz ar to ITSB uzskata, ka attiecībā uz nozīmīgu minētajā 5. klasē ietilpstošu preču daļu vienīgais pārsūdzētā sprieduma pamatojums saistībā ar sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu esot tāds, ka “konfliktējošajiem apzīmējumiem tostarp vizuālā ziņā ir vidēja līdzības pakāpe”. Šāds pamatojums esot pārāk vispārīgs un pārāk abstrakts un līdz ar to nepietiekams, lai izskaidrotu iemeslu, kura dēļ šī līdzības pakāpe var izraisīt patērētāja kļūdu attiecībā uz konkrēto preču izcelsmi. Tādējādi ITSB secina, ka pārsūdzētajā spriedumā attiecībā uz sajaukšanas iespēju neesot norādīts pamatojums.

15

Vispirms ir jākonstatē, kā pamatoti norāda ITSB, ka ar savu piekto pamatu Isdin faktiski lūdz Tiesu sankcionēt pamatojuma nenorādīšanu, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

16

Saskaņā ar šo tiesību normu, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteiktu preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāku preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja, ka sabiedrība tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, tās var sajaukt.

17

Šajā ziņā no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai attiecīgā gadījumā no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem (skat. 2007. gada 12. jūnija spriedumu lietā C-334/05 P ITSB/Shaker, Krājums, I-4529. lpp., 33. punkts; 2007. gada 20. septembra spriedumu lietā C‑193/06 P Nestlé/ITSB, 32. punkts, un 2011. gada 16. jūnija spriedumu lietā C-317/10 P Union Investment Privatfonds/UniCredito Italiano, Krājums, I-5471. lpp., 53. punkts).

18

Sajaukšanas iespēja sabiedrības uztverē ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus (šajā ziņā skat. 1997. gada 11. novembra spriedumu lietā C-251/95 SABEL, Recueil, I-6191. lpp., 22. punkts; iepriekš minētos spriedumus lietā ITSB/Shaker, 34. punkts, un lietā Nestlé/ITSB, 33. punkts).

19

Tāpat saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru attiecībā uz konkrēto preču zīmju vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābūt balstītam uz šo preču zīmju radīto kopējo iespaidu, it īpaši, ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Minētajā sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā noteicošā loma ir preču zīmju uztverei, kāda piemīt attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs parasti preču zīmi uztver kopumā un neanalizē tās atsevišķas sastāvdaļas (šajā ziņā skat. iepriekš minētos spriedumus lietā SABEL, 23. punkts; lietā ITSB/Shaker, 35. punkts, un lietā Nestlé/ITSB, 34. punkts).

20

Tostarp, lai novērtētu attiecīgo preču zīmju līdzības pakāpi, ir jānosaka to vizuālās, fonētiskās un konceptuālās līdzības pakāpe, un attiecīgā gadījumā jānovērtē nozīme, kas piešķirama šiem atšķirīgajiem elementiem, ņemot vērā konkrēto preču vai pakalpojumu kategoriju un apstākļus, kādos tos tirgo (iepriekš minētais spriedums lietā ITSB/Shaker, 36. punkts, un 2011. gada 24. marta spriedums lietā C-552/09 P Ferrero/ITSB, Krājums, I-2063. lpp., 85. punkts).

21

Turklāt saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru ar Vispārējās tiesas pienākumu spriedumos norādīt pamatojumu, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas statūtu 36. panta un 53. panta pirmās daļas, tai nav uzlikts pienākums izsmeļoši izklāstīt vienu pēc otra lietas dalībnieku izteiktos argumentus. Tādējādi pamatojums var būt netiešs, ar nosacījumu, ka tas ieinteresētajām personām ļauj uzzināt iemeslus, uz kuriem balstās Vispārējā tiesa, un Tiesai gūt pietiekamu informāciju, lai veiktu savu pārbaudi apelācijas ietvaros (skat. it īpaši 2011. gada 21. decembra spriedumu lietā C‑320/09 P A2A/Komisija, 97. punkts).

22

Šajā lietā no pārsūdzētā sprieduma, un it īpaši tā 40. punkta, izriet, ka Vispārējā tiesa, lai novērtētu attiecīgo preču zīmju līdzības pakāpi, ir ņēmusi vērā tirdzniecības nosacījumus, kuri tās skatījumā ir visizplatītākie attiecībā uz zīdaiņu pārtiku, pārsienamiem materiāliem, dezinfekcijas līdzekļiem, kā arī preparātiem kaitēkļu iznīcināšanai, fungicīdiem un herbicīdiem, kas ietilpst Nicas nolīguma 5. klasē.

23

Tomēr, pat pieņemot, ka šie tirdzniecības nosacījumi faktiski ir visizplatītākie attiecībā uz šīm precēm, ko detalizēti apstrīdēja gan Isdin, gan ITSB, ir jākonstatē, kā arī to pamatoti norāda Isdin un ITSB, ka šāds vērtējums nav sniegts attiecībā uz citām minētajā 5. klasē ietilpstošām precēm, kuras ir aptvertas ar konkrētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.

24

Faktiski no pārsūdzētā sprieduma 40. punkta formulējuma tiktāl, ciktāl tajā ir atsauce vienīgi uz “lielu daļu 5. klasē ietilpstošo preču (proti, zīdaiņu pārtiku, pārsienamiem materiāliem, dezinfekcijas līdzekļiem, preparātiem kaitēkļu iznīcināšanai, fungicīdiem un herbicīdiem)”, izriet, ka Vispārējā tiesa to pašu argumentāciju, kuru tā piemēroja attiecībā uz uzskaitītajām precēm, nav piemērojusi attiecībā uz pārējām minētajā klasē ietilpstošām precēm. Vispārējā tiesa tomēr atcēla apstrīdēto lēmumu attiecībā uz visām šajā Nicas nolīguma 5. klasē ietilpstošajām precēm.

25

No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka atteikuma pamatu vērtējums ir jāveic par katru no precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir pieteikta preču zīmes reģistrācija (šajā ziņā skat. 2007. gada 15. februāra spriedumu lietā C-239/05 BVBA Management, Training en Consultancy, Krājums, I-1455. lpp., 34. punkts).

26

Protams, Tiesa ir atzinusi, ka, ja tas pats atteikuma pamats ir sniegts attiecībā uz vienu preču vai pakalpojumu kategoriju vai grupu, pamatojums var arī vispārēji attiekties uz visām attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā BVBA Management, Training en Consultancy, 37. punkts, un 2012. gada 21. marta rīkojumu lietā C‑87/11 P Fidelio/ITSB, 43. punkts).

27

Tomēr tāda iespēja ir attiecināma vienīgi uz precēm un pakalpojumiem, kuriem savstarpēji ir pietiekami tieša un konkrēta saikne tādā ziņā, ka tie veido preču vai pakalpojumu kategoriju vai grupu, kas ir pietiekami homogēna. Vienīgi fakts, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst vienā un tajā pašā Nicas nolīguma klasē, nav pietiekams, lai secinātu, ka tie ir homogēni, jo šajās klasēs bieži vien ir liela preču vai pakalpojumu daudzveidība, starp kuriem ne vienmēr ir šāda pietiekami tieša un konkrēta saikne (šajā ziņā skat. 2010. gada 18. marta rīkojumu lietā C-282/09 P CFCMCEE/ITSB, Krājums, I-2395. lpp., 40. punkts).

28

Šajā ziņā Vispārējā tiesa pati atkarībā no preču tirdzniecības nosacījumiem ir nodalījusi vienā un tajā pašā Nicas nolīguma klasē ietilpstošas preces. Līdz ar to tai ir jāpamato savs nolēmums attiecībā uz katru no preču grupām, kuru tā izveidojusi šajā klasē.

29

Tā kā šāds pamatojums netika norādīts attiecībā uz pārējām minētajā 5. klasē ietilpstošām precēm, kas nav uzskaitītas pārsūdzētā sprieduma 40. punktā, proti, zīdaiņu pārtiku, pārsienamiem materiāliem, dezinfekcijas līdzekļiem, kā arī preparātiem kaitēkļu iznīcināšanai, fungicīdiem un herbicīdiem, šis spriedums liedz ieinteresētajām personām uzzināt motīvus, balstoties uz kuriem Vispārējā tiesa šajā ziņā atcēlusi apstrīdēto lēmumu, kā arī Tiesai iegūt pietiekamu informāciju, lai veiktu savu pārbaudi saistībā ar šo apelācijas sūdzību.

30

Šajos apstākļos, un nepastāvot vajadzībai izvērtēt pārējos Isdin savas apelācijas sūdzības atbalstam izvirzītos pamatus, šī apelācijas sūdzība ir jāapmierina un pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ.

31

Atbilstoši Tiesas statūtu 61. panta pirmajai daļai, ja tiek atcelts Vispārējās tiesas spriedums, Tiesa var pati pieņemt galīgo spriedumu attiecīgajā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija, vai nodot lietu atpakaļ sprieduma pieņemšanai Vispārējā tiesā. Šajā lietā ir jākonstatē, ka tiesvedības stadija neļauj taisīt galīgo spriedumu.

32

Līdz ar to lieta ir jānodod atpakaļ Vispārējai tiesai un jāatliek lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež: