—

X vārdā – F. Suwandy un W. de Wit, belastingadviseurs,

—

Nīderlandes valdības vārdā – M. Noort, pārstāve,

—

Eiropas Komisijas vārdā – W. Mölls un W. Roels, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 51. lpp.), kas grozīta ar Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/74/EK (OV L 157, 87. lpp., un labojumi OV L 195, 26. punkts; turpmāk tekstā – “Direktīva 2003/96”), 2. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp X, juridisku personu, un Voorzitter van het managementteam van het onderdeel Belastingdienst/Z van de rijksbelastingdienst (Nīderlandes Karalistes Nodokļu administrācijas “Nodokļu dienesta/Z” vadības grupas priekšnieks; turpmāk tekstā – “inspektors”) saistībā ar tāda nodokļa par kurināmo atmaksu, kas iekasēts par akmeņoglēm, kuras tika piegādātas X cukura ražošanas procesa vajadzībām.

3

Direktīvas 2003/96 preambulas 3., 4., 6., 7. un 22. apsvērums ir formulēti šādi:

[..]

[..]

4

Šīs direktīvas 2. pantā ir noteikts:

“1.   Šajā direktīvā termins “energoprodukti” attiecas uz produktiem, kuri:

[..]

3.   Ja energoprodukti tiek paredzēti izmantošanai, piedāvāti tirdzniecībā vai izmantoti par motordegvielu vai kurināmo, tiem energoproduktiem, kuriem nodokļa līmenis nav noteikts šajā direktīvā, nodokli uzliek atbilstoši to izmantošanai pēc ekvivalenta kurināmā vai motordegvielas likmes.

Papildus 1. punktā noteiktajiem ar nodokli apliekamajiem produktiem jebkuram produktam, kas tiek paredzēts lietošanai, piedāvāts tirdzniecībā vai izmantots par motordegvielu vai par piedevu vai apjoma palielinātāju motordegvielai, uzliek nodokli pēc ekvivalentas motordegvielas likmes.

Papildus 1. punktā noteiktajiem ar nodokli apliekamajiem produktiem jebkuram citam ogļūdeņradim, izņemot kūdru, kas tiek paredzēts lietošanai, piedāvāts tirdzniecībā vai izmantots par kurināmo, uzliek nodokli pēc ekvivalenta enerģijas produkta likmes.

4.   Šī direktīva neattiecas uz:

[..].”

5

1994. gada 23. decembra Dabas aizsardzības nodokļa likuma (Wet houdende vaststelling van de Wet belastingen op milieugrondslag, Stb. 1994, Nr. 923), tā redakcijā, kas piemērojams pamatlietas faktiem un kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar 2006. gada 14. decembra Likumu, ar kuru tiek grozīti daži nodokļu likumi, kā arī citi likumi (Wet houdende wijziging van enkele belastingwetten en enige andere wetten, Stb. 2006, no 682; turpmāk tekstā – “Wbm”), 20. pantā ir noteikts:

“Šīs nodaļas un uz to balstīto tiesību normu vajadzībām ir piemērojamas šādas definīcijas:

[..]

6

Wbm 21. pants ir izteikts šādi:

“1.   Ar apzīmējumu “nodoklis par kurināmo” akmeņogles tiek apliktas ar nodokli.

2.   Ar nodokli apliek akmeņogļu piegādi vai izmantošanu.

[..]”

7

Saskaņā ar Wbm 26. panta 3. punktu:

“Akmeņogļu divējādas izmantošanas gadījumā tiek piemērots atbrīvojums no nodokļa.”

8

Wbm 27. pantā ir noteikts:

“1.   Personai, kura trešās personas piegādātas akmeņogles izmanto citādi nekā par kurināmo vai arī divējādas izmantošanas vajadzībām, inspektors atbilstoši tās pieteikumam piešķir nodokļa atmaksu.

[..]

3.   Pieteikumus 1. un 2. punkta izpratnē inspektors izskata, pieņemot lēmumu, kas var tikt apstrīdēts, iesniedzot sūdzību.

[..]”

9

X no cukurbietēm ražo cukuru un cukuru saturošas preces rūpniecības tirgiem, kā arī konkrētiem patērētājiem. Ražošanas procesā rodas tādi blakusprodukti kā dzīvnieku barība un karbonizēšanas izdedži (kaļķu mēslojums).

10

Pamatlietā aplūkotajā laikposmā X tika piegādātas akmeņogles, lai tās izmantotu cukura ražošanas procesā.

11

Cukura ražošanas no cukurbietēm process sākas ar jēlsulas iegūšanu no cukurbietēm. Tālāk jēlsula tiek attīrīta un attīrīšanas procesā iegūtā tīrā sula tiek tvaicēta un kristalizēta, kā rezultātā visbeidzot tiek iegūts granulēts cukurs. Šajā procesā rodas arī nogulsnes, kaļķu mēslojums, ko lauksaimniecībā izmanto pH līdzsvara saglabāšanai augsnē. Šīs nogulsnes tiek sauktas arī par “karbonizēšanas izdedžiem”, kas galvenokārt sastāv no kalcija karbonāta.

12

Lai attīrītu no cukurbietēm izspiesto jēlsulu, ir nepieciešama kaļķu krāsns gāze. Lai šo gāzi iegūtu, tiek sajaukts kaļķakmens un akmeņogles un/vai antracīts un pēc tam ievadīts kaļķu krāsnī, kur notiek ķīmiska reakcija. Šīs ķīmiskās reakcijas rezultātā vispirms rodas aktīvais kaļķis un oglekļa dioksīds, kas rodas akmeņoglēm un/vai antracītam reaģējot ar slāpekli, un pēc tam kaļķu krāsns gāze. Kaļķu krāsns gāze satur aptuveni 40 % oglekļa dioksīda. Tā ir jāattīra no piemaisījumiem. Citas vielas, kas nav antracīts vai akmeņogles, nav piemērotas, lai ražotu “tīro” kaļķu krāsns gāzi, kas nepieciešama attīrīšanas procesam.

13

Aptuveni 12 % no kaļķu krāsns gāzes tiek izdalīti gaisā. Atlikusī daļa (88 %) tiek izmantota karbonizēšanai. Pēc kaļķu krāsns gāzes izmantošanas karbonizēšanai daļa no šīs gāzes tiek izdalīta. Atlikusī kaļķu krāsnī saražotā oglekļa dioksīda daļa tiek uzņemta karbonizēšanas izdedžos.

14

Cukura ražošanā iegūtos karbonizēšanas izdedžus X pārdod lauksaimniecības nozarē kā kaļķu mēslojumu pH‑līdzsvara saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī lauksaimniecības platību strukturālai uzlabošanai.

15

Ar 2008. gada 7. marta vēstuli X lūdza atmaksāt nodokli par kurināmo par laikposmu no 2007. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim EUR 97 114,23 apmērā. Ar 2008. gada 24. aprīļa lēmumu inspektors šo nodokļa atmaksas pieteikumu noraidīja. Viņš noraidīja arī X iesniegto sūdzību par šo noraidošo lēmumu.

16

Tā kā pirmās instances tiesa prasību par šo lēmumu noraidīja kā nepamatotu, X iesniedza apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā.

17

X apgalvo, ka Wbm 20. panta e) punktā norādītais “divējādas izmantošanas” jēdziens esot jāinterpretē saskaņā ar šo jēdzienu Direktīvas 2003/96 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Atbilstoši šādai interpretācijai, akmeņogļu izmantošana cukura ražošanas procesā, ko veic X, esot šāda divējāda izmantošana. X arī norāda, ka līdzīgiem ražotājiem, kuri reģistrēti Beļģijā, Vācijā, Francijā un Apvienotajā Karalistē, netiek piemērots šajā direktīvā paredzētais nodoklis.

18

Pēc inspektora domām, akmeņogles X izmantojot vienīgi par kurināmo. Akmeņogļu sadegšanas produkta (oglekļa dioksīds) lietderīga izmantošana neradot pašu akmeņogļu divējādu izmantošanu. Turklāt viņš norāda, ka, ja arī varētu uzskatīt, ka šāda akmeņogļu izmantošana atbilst to divējādai izmantošanai Direktīvas 2003/96 izpratnē, tā tas nebūtu saskaņā ar Wbm. Tādējādi valsts likumdevējam esot bijusi iespēja Wbm 20. panta e) punktā minētajam divējādas izmantošanas jēdzienam piešķirt citādu apjomu, šajā gadījumā šaurāku, nekā šim pašam jēdzienam vēlējies piešķirt Savienības likumdevējs Direktīvas 2003/96 2. panta 4. punkta b) apakšpunktā.

19

Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka, ja tai lietā, kuru tā izskata, būtu jāpiemēro “divējādas izmantošanas” jēdziens Direktīvas 2003/96 izpratnē, no šīs direktīvas 2. panta 4. punkta ievadvārdu gramatiskās interpretācijas izriet absurdas sekas, ka X nevar atsaukties uz šīs direktīvas tiešo iedarbību, lai iebilstu pret inspektora apsvērumiem, saskaņā ar kuriem šajā gadījumā neesot divējādas izmantošanas Wbm 20. panta e) punkta izpratnē.

20

Šādos apstākļos Gerechtshof' ’s‑Hertogenbosch (Hertogenboshas Apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

21

Ar saviem pirmajiem diviem jautājumiem, kuri ir jāapskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai energoprodukta “divējāda izmantošana” Direktīvas 2003/96 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir tad, ja akmeņogles tiek izmantotas par kurināmo cukura ražošanas procesā un oglekļa dioksīds, kas rodas, šim energoproduktam sadegot, pats tiek izmantots šajā ražošanas procesā un/vai lai ražotu ķīmisko mēslojumu.

22

Energoproduktu divējādas izmantošanas definīcija ir ietverta Direktīvas 2003/96 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā. Energoprodukts tiek “divējādi izmantots”, ja to izmanto gan par kurināmo, gan citiem nolūkiem, kas nav izmantošana par motordegvielu un kurināmo.

23

Formulējums “izmanto citiem nolūkiem, nevis par [..] kurināmo” ir ietverts gan minētas direktīvas 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, gan otrajā, tādējādi tie abās tiesību normās ir jāinterpretē vienādi. Direktīvas 2003/96 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta pirmo divu ievilkumu kopīga interpretācija kopsakarā ar šīs tiesību normas ievaddaļu liek domāt, ka energoprodukta izmantošana ir izslēgta no šīs direktīvas piemērošanas jomas tikai tad, ja minētais produkts – kad tas kalpo kā enerģijas avots – pats tiek izmantots citādi, nevis par kurināmo vai motordegvielu.

24

Tātad var būt energoprodukta, kurš tiek sadedzināts ražošanas procesā, divējāda izmantošana, ja, kā tas ir pamatlietas apstākļos, šis process nevar tikt pabeigts bez vielas, kura, bez šaubām, rodas tikai, minētajam energoproduktam sadegot.

25

Tā kā aplūkotais energoprodukts šajā ražošanas procesā tiek izmantots kā enerģijas avots ar mērķi iegūt gāzi, kas rodas vienīgi, šim energoproduktam sadegot, var uzskatīt, ka no šīs enerģijas avota funkcijas izriet divi līdzās pastāvoši izmantošanas veidi.

26

Turpretī, ja tādos apstākļos kā pamatlietā gāze, kas rodas sadegšanas rezultātā, nav produkts, kas nepieciešams ražošanas procesa pabeigšanai, bet gan šī procesa atliekas, kas vienkārši tiek pārstrādātas, nepastāv paša energoprodukta divējāda izmantošana. Līdz ar to ar apstākli vien, ka gāze, kas rodas, ir pirmā viela tādā atsevišķā ražošanas procesā kā mēslojuma ražošana lauksaimniecības vajadzībām, nepietiek, lai uzskatītu, ka pastāv energoprodukta, kurš tika sadedzināts, divējāda izmantošana.

27

Faktiski, ja būtu jāuzskata, ka tikai apstāklis vien, ka atliekas no energoprodukta sadegšanas tiek pārstrādātas, nozīme “divējādu izmantošanu” Direktīvas 2003/96 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta izpratnē, tad tas, vai šāds energoprodukts ietilpst minētās direktīvas piemērošanas jomā šādā gadījumā būtu atkarīgs no tā, vai konkrētais ražotājs veica vai neveica, atlieku, kas rodas, attiecīgajam produktam degot, pārstrādi.

28

Līdz ar to uz pirmo un otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2003/96 2. panta 4. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka, pirmkārt, akmeņogles tiek izmantotas par kurināmo cukura ražošanas procesā un, otrkārt, oglekļa dioksīds, kas rodas, šim energoproduktam sadegot, tiek izmantots, lai ražotu ķīmisko mēslojumu, nav minētā energoprodukta “divējāda izmantošana” šīs tiesību normas izpratnē. Turpretī šāda “divējāda izmantošana” ir tad, ja, pirmkārt, akmeņogles tiek izmantotas par kurināmo cukura ražošanas procesā un, otrkārt, oglekļa dioksīds, kas rodas, šim energoproduktam sadegot, tiek izmantots šī paša ražošanas procesa nolūkā, ja ir skaidrs, ka cukura ražošanas procesu nevar pabeigt bez oglekļa dioksīda, kas rodas, akmeņoglēm sadegot, izmantošanas.

29

Ar savu trešo un ceturto jautājumu, kuri ir jāaplūko kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai dalībvalsts savās valsts tiesībās var noteikt šaurāku “divējādas izmantošanas” jēdziena apjomu nekā tas, kas šim jēdzienam ir Direktīvas 2003/96 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma izpratnē, lai apliktu ar nodokli tos energoproduktus, kuri ir izslēgti no šīs direktīvas piemērošanas jomas.

30

Attiecībā uz Direktīvu 2003/96, no tās pašas 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma formulējuma izriet, ka tā “neattiecas uz” energoproduktu divējādu izmantošanu. Kā Tiesa jau saistībā ar šīs tiesību normas pirmo ievilkumu ir nospriedusi, attiecīgo produktu izslēgšana no šīs direktīvas piemērošanas jomas nozīmē, ka dalībvalstis tomēr ir kompetentas attiecīgos energoproduktus aplikt ar nodokli saskaņā ar Savienības tiesībām (šajā ziņā skat. spriedumu Fendt Italiana, C‑145/06 un C‑146/06, EU:C:2007:411, 38. un 41. punkts).

31

No tā izriet, ka dalībvalsts var aplikt ar nodokli energoproduktus, kuri no Direktīvas 2003/96 piemērošanas jomas ir izslēgti tādēļ, ka uz tiem attiecas divējādas izmantošanas jēdziens šīs direktīvas 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma izpratnē.

32

Šajā ziņā jautājums par to, vai valsts likumdevējs šajā gadījumā ir vēlējies piemērot citādu definīciju nekā direktīvā ietverto, ir pilnībā valsts tiesību jautājums, kas ir jāizskata iesniedzējtiesai, pirms tā attiecīgi piemēro savas valsts tiesības.

33

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz trešo un ceturto jautājumu ir jāatbild, ka dalībvalsts savās valsts tiesībās var noteikt šaurāku “divējādas izmantošanas” jēdziena apjomu nekā tas, kas šim jēdzienam ir Direktīvas 2003/96 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma izpratnē, lai apliktu ar nodokli tos energoproduktus, kuri ir izslēgti no šīs direktīvas piemērošanas jomas.

34

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: