1

Savā prasības pieteikumā Eiropas Komisija lūdz Tiesu atcelt Padomes 2011. gada 19. decembra Lēmumu 2011/866/ES attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko no 2011. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (OV L 341, 54. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), jo ar šo lēmumu ir pārkāpts it īpaši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu, kas pieņemti ar Padomes 1968. gada 29. februāra Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV L 56, 1. lpp.), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1080/2010 (OV L 311, 1. lpp.), redakcijā, kas izriet no 2012. gada 5. jūnijā publicētā labojuma (OV L 144, 48. lpp.; turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”), 65. pants, kā arī Civildienesta noteikumu XI pielikuma 1., 3. un 10. pants.

2

Civildienesta noteikumu 64. pantā ir noteikts:

“Ja ierēdņa atalgojums ir izteikts eiro, to pēc obligātajiem atskaitījumiem, kas izklāstīti šajos Civildienesta noteikumos vai jebkuros izpildes noteikumos, izvērtē pēc likmes, kas atkarībā no dzīves apstākļiem dažādās nodarbinātības vietās ir virs, zem vai vienāda ar 100 %.

Šos korekcijas koeficientus pieņem Padome, lēmumu pieņemot pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu, kāds noteikts [LES] 16. panta 4. un 5. punktā.”

3

Civildienesta noteikumu 65. pantā ir noteikts:

“1.   Padome katru gadu pārskata Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu. Pārskatīšana notiek septembrī, ievērojot Komisijas apvienoto ziņojumu, kas balstīts uz Eiropas Savienības Statistikas biroja sagatavoto kopējo indeksu, vienojoties ar dalībvalstu statistikas birojiem; indekss atspoguļo situāciju 1. janvārī katrā Savienības valstī.

Pārskatīšanas laikā Padome apsver, vai atalgojums būtu jākoriģē kā daļa no Savienības ekonomikas un sociālās politikas. Īpašu uzmanību pievērš algu palielinājumam valsts dienestā un nepieciešamību iecelt amatā jaunus ierēdņus.

2.   Ja būtiski mainās dzīves dārdzība, Padome divu mēnešu laikā pieņem lēmumu, kādas koeficientu korekcijas būtu jāveic un, ja nepieciešams, tos piemēro ar atpakaļejošu spēku.

3.   Piemērojot šo pantu, Padome lēmumu pieņem pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu, kāds noteikts [LES] 16. panta 4. un 5. punktā.”

4

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 82. panta 2. punktu, ja Padome saskaņā ar Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punktu nolemj koriģēt atalgojumu, šo korekciju piemēro arī pensijām.

5

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 65.a pantu 64. un 65. panta izpildes noteikumi ir noteikti minēto Civildienesta noteikumu XI pielikumā.

6

Šis XI pielikums ar nosaukumu “Civildienesta noteikumu 64. un 65. panta izpildes noteikumi” ietver vairākas nodaļas, tostarp, 1. nodaļu, ko veido 1.–3. pants, ar nosaukumu “Ikgadēja atalgojuma pārskatīšana, ko paredz Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punkts”, un 4. nodaļu ar nosaukumu “Korekcijas koeficientu noteikšana un atsaukšana (Civildienesta noteikumu 64. pants)”.

7

Civildienesta noteikumu XI pielikuma 1. pantā, kas ietilpst šī pielikuma 1. nodaļas 1. iedaļā, ir paredzēts, ka Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punktā paredzētās pārskatīšanas nolūkā Statistikas birojs katru gadu pirms oktobra beigām sagatavo ziņojumu par dzīves dārdzības izmaiņām Briselē (Beļģija) (Briseles starptautiskais indekss), dzīves dārdzības izmaiņām ārpus Briseles (pirktspējas paritāte un netiešie indeksi), kā arī par astoņu dalībvalstu centrālajā pārvaldē strādājošo valsts civildienesta ierēdņu algas pirktspējas izmaiņām (specifiski rādītāji). Minētajā 1. pantā ir ietverti arī precizējumi par procedūru, kāda ir jāievēro Statistikas birojam, sadarbojoties ar dalībvalstīm, lai aprēķinātu šīs izmaiņas.

8

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantu, kas veido šī pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļu ar nosaukumu “Ikgadējās atalgojuma un pensiju korekcijas kārtība”:

“1.   No 1. jūlija atbilstoši Civildienesta noteikumu 65. panta 3. punktam Padome saskaņā ar Komisijas priekšlikumu un, pamatojoties uz šā pielikuma 1. iedaļā noteiktajiem kritērijiem, pirms katra gada beigām pieņem lēmumu par atalgojuma un pensiju korekciju.

2.   Korekcijas lielumu iegūst, reizinot Briseles starptautisko indeksu ar specifisko rādītāju. Korekciju izsaka neto vērtībās kā procentu rādītāju, kas vienāds visiem.

3.   Šādi noteiktu korekcijas lielumu iestrādā Civildienesta noteikumu 66. pantā [..] norādītajās pamatalgu tabulās saskaņā ar šādu metodi

[..]

5.   Beļģijai un Luksemburgai korekcijas koeficientu nepiemēro. Korekcijas koeficientus, kas piemērojami:

nosaka, pamatojoties uz attiecību starp šā pielikuma 1. pantā minēto pirktspējas paritāti un Civildienesta noteikumu 63. pantā noteiktajiem valūtu maiņas kursiem attiecīgajām valstīm.

Dienesta vietās ar augstu inflācijas līmeni piemērojami šā pielikuma 8. panta noteikumi par atpakaļejošu korekcijas koeficientu piemērošanu.

[..]”

9

Civildienesta noteikumu XI pielikuma 8. pantā ir noteikti datumi, no kuriem ir piemērojama ikgadējā un starpposma korekcijas koeficienta korekcija vietās ar lielu dzīves dārdzības pieaugumu.

10

Šī pielikuma 5. nodaļas nosaukums ir “Izņēmuma klauzula”. To veido tikai 10. pants, kurā ir noteikts:

“Ja no Komisijas sniegtajiem objektīvajiem datiem izriet, ka Savienībā ir būtiski un pēkšņi pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija, Komisija iesniedz atbilstošus priekšlikumus, par kuriem Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu saskaņā ar [LESD] 336. pantu.”

11

Saskaņā ar minētā pielikuma 15. panta 1. punktu tā noteikumi ir piemērojami no 2004. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim.

12

2010. gada decembrī Padome paziņoja, ka “nesenās [Savienības] finanšu un ekonomikas krīzes ir izraisījušas situāciju, kad vairākās dalībvalstīs veikto būtisko budžeta korekciju un darba tirgus nestabilās situācijas ietekmē [Savienībā] ir būtiski un pēkšņi pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija”. Tā lūdza Komisiju, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu, kā arī ņemot vērā Komisijas sniegtos objektīvos datus šajā ziņā, tai savlaicīgi iesniegt atbilstošus priekšlikumus, lai Eiropas Parlaments un Padome tos varētu izskatīt un pieņemt līdz 2011. gada beigām (skat. Padomes 2010. gada 17. decembra Dokumentu Nr. 17946/10 ADD 1).

13

2011. gada 13. jūlijā Komisija Padomei iesniedza ziņojumu par izņēmuma klauzulu (Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pants) (COM(2011) 440, galīgā redakcija; turpmāk tekstā – “2011. gada 13. jūlija ziņojums”). Lai novērtētu vajadzību attiecībā uz 2011. gadu izmantot Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā paredzēto izņēmuma klauzulu (turpmāk tekstā – “izņēmuma klauzula”), tā izvēlējās piecpadsmit rādītājus, proti, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, iekšējais pieprasījums, krājumi, neto eksports, privātais patēriņš, valsts patēriņš, kopējie ieguldījumi un inflācija Savienībā, vispārējā valdības budžeta bilance un valsts parāds Savienībā, kopējās nodarbinātības līmenis, bezdarba līmenis un strādājošo atalgojums Savienībā, ekonomiskās situācijas rādītājs un nodarbinātības prognozes Savienībā. Šajā ziņā Komisija ir balstījusies uz Eiropas ekonomikas prognozēm, ko 2011. gada 13. maijā publicēja Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts.

14

Saskaņā ar 2011. gada 13. jūlija ziņojumu rādītāji liecina, ka Savienībā pakāpeniski norisinājās ekonomikas atveseļošanās. Šajā ziņojumā bija secināts, ka atskaites laikposmā no 2010. gada 1. jūlija, kad stājās spēkā pēdējā ikgadējā atalgojuma korekcija, līdz 2011. gada maija vidum, kad tika darīti zināmi visjaunākie dati, Savienībā nebija notikusi ekonomiskās un sociālās situācijas būtiska un pēkšņa pasliktināšanās un nebija jāiesniedz priekšlikums saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu.

15

2011. gada 13. jūlija ziņojuma pārbaude izraisīja turpmākas diskusijas Padomē, kuru rezultātā tā Komisijai izteica jaunu lūgumu īstenot minēto 10. pantu un savlaicīgi iesniegt atbilstošu priekšlikumu atalgojuma korekcijai, lai Eiropas Parlaments un Padome varētu to pārbaudīt un pieņemt līdz 2011. gada beigām (skat. Padomes 2011. gada 31. oktobra Dokumentu Nr. 16281/11).

16

Atbildot uz šo lūgumu, Komisija iesniedza 2011. gada 24. novembra Paziņojumu COM(2011) 829, galīgā redakcija, kurā ir sniegta informācija papildus 2011. gada 13. jūlija ziņojumam (turpmāk tekstā – “papildu informācija”), kurš ir balstīts uz Eiropas ekonomikas prognozēm, ko 2011. gada 10. novembrī darīja zināmas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts. Šajā papildu informācijā Komisija ir izklāstījusi, ka šīs prognozes “salīdzinājumā ar pavasarī publicēto prognozi liecina par tendenču pasliktināšanos 2011. gadā gan attiecībā uz ekonomiskajiem un sociālajiem radītājiem, gan arī par to saspringto un sarežģīto situāciju Eiropas ekonomikā”. Tomēr Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā vairākus elementus, Savienībā nebija radusies ārkārtas situācija Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta nozīmē, kas attaisnotu tādu pasākumu veikšanu, kuri pārsniedz pirktspējas samazināšanos, kas izriet no šī pielikuma 3. pantā paredzētās “parastās” metodes. Līdz ar to Komisija nevarēja piemērot izņēmuma klauzulu, nepārkāpjot minēto 10. pantu.

17

Tajā pašā dienā Komisija iesniedza priekšlikumu Padomes regulai, ar ko no 2011. gada 1. jūlija koriģē Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (COM(2011) 820, galīgā redakcija; turpmāk tekstā – “regulas priekšlikums”), kuram bija pievienots iemeslu izklāsts. Atalgojuma korekcija, kas tika piedāvāta, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantā paredzēto “parasto” metodi, bija 1,7 %.

18

Ar apstrīdēto lēmumu Padome nolēma “nepieņemt [regulas] priekšlikumu” īpaši šādu iemeslu dēļ:

[..]

19

Komisija lūdz Tiesu atcelt apstrīdēto lēmumu un piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

20

Padomes prasījumi Tiesai ir šādi:

21

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 29. marta rīkojumu Parlamentam tika ļauts iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam.

22

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 6. jūlija rīkojumu Čehijas Republikai, Dānijas Karalistei, Vācijas Federatīvajai Republikai, Spānijas Karalistei, Nīderlandes Karalistei, kā arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Karalistei tika ļauts iestāties lietā Padomes prasījumu atbalstam.

23

Padome apgalvo, ka prasība ir nepieņemama tāpēc, ka apstrīdētais lēmums nav tiesību akts, kas rada autonomas tiesiskās sekas, un tādējādi nav apstrīdams tiesību akts atbilstoši LESD 263. pantam.

24

Pieņemot šo lēmumu, Padome ne grozīja, ne galīgi noraidīja regulas priekšlikumu, bet tikai pārskatāmības nolūkā izklāstīja iemeslus, kuru dēļ tā nevarēja to pieņemt. Apstrīdētais lēmums nekādā veidā neietekmēja regulas priekšlikuma juridisko esamību.

25

Savukārt Komisija uzsver, ka Padome faktiski pieņēma “lēmumu” LESD 288. panta ceturtās daļas nozīmē, kas tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijā. Padome esot paredzējusi rīkoties attiecībā uz regulas priekšlikumu, jo tā skaidri esot atsaukusies uz šo priekšlikumu apstrīdētā lēmuma trešajā ievilkumā un preambulas 5. apsvērumā.

26

Komisija uzskata, ka šis lēmums rada autonomas tiesiskās sekas. Faktiski tas liedza veikt Civildienesta noteikumu 64. un 65. pantā paredzēto ikgadējo korekciju un no tā pamatojuma skaidri izrietēja, ka Padomes paustā nostāja ir galīga, līdz ar to atteikums pieņemt regulas priekšlikumu bija līdzvērtīgs šī priekšlikuma noraidījumam.

27

Turklāt iestādes atteikums pieņemt lēmumu esot tiesību akts, par kuru var iesniegt prasību to atcelt LESD 263. panta nozīmē, jo tiesību akts, ko iestāde atsakās pieņemt, varot tikt apstrīdēts saskaņā ar šo tiesību normu. Tiesību akts, ko Padome atteicās pieņemt, proti, regula, pati par sevi esot apstrīdams tiesību akts.

28

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru apstrīdami tiesību akti LESD 263. panta nozīmē ir visi iestāžu pieņemti akti neatkarīgi no to rakstura vai formas, kuru mērķis ir radīt saistošas tiesiskas sekas (skat. it īpaši 1971. gada 31. marta spriedumu lietā 22/70 Komisija/Padome, saukts par spriedumu lietā “AETR”, Recueil, 263. lpp., 42. punkts; 2008. gada 17. jūlija spriedumu lietā C-521/06 P Athinaïki Techniki/Komisija, Krājums, I-5829. lpp., 29. punkts; 2010. gada 18. novembra spriedumu lietā C-322/09 P NDSHT/Komisija, Krājums, I-11911. lpp., 45. punkts, kā arī 2012. gada 19. decembra spriedumu lietā C‑314/11 P Komisija/Planet, Krājumā vēl nav publicēts, 94. punkts).

29

Šajā gadījumā jautājums ir par īpašu procedūru, kurā iestādēm ir pienākums katru gadu lemt par atalgojuma koriģēšanu, vai nu veicot “matemātisku” koriģēšanu atbilstoši Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantā paredzētajai metodei, vai arī atturoties veikt šo matemātisko aprēķinu atbilstoši šī pielikuma 10. pantam.

30

Šajā ziņā ir jāņem vērā, ka atbilstoši “parastajai” ikgadējās atalgojuma un pensiju koriģēšanas procedūrai, kas ir paredzēta Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. panta 1. punktā, Komisija iesniedza regulas priekšlikumu, par kuru Padomei lēmums bija jāpieņem līdz 2011. gada beigām.

31

Apstrīdētā lēmuma preambulas apsvērumos Padome tomēr ir norādījusi, ka finanšu un ekonomikas krīze, kas pašreiz vērojama Savienībā, veido būtisku un pēkšņu ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanos Savienībā un ka Komisijai bija pienākums iesniegt atbilstošu priekšlikumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu.

32

No tā izriet, ka ar apstrīdēto lēmumu Padome neatlika savu lēmumu par regulas priekšlikumu, kas bija iesniegts, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantu. Tā, tieši pretēji, noraidīja šo priekšlikumu, tādējādi pabeidzot procedūru, kas bija uzsākta saskaņā ar šo 3. pantu.

33

No iepriekš izklāstītā izriet, ka apstrīdētā lēmuma mērķis ir radīt saistošas tiesiskās sekas.

34

No tā izriet, ka prasība atcelt šo lēmumu ir pieņemama.

35

Savas prasības pamatojumam Komisija izvirza divus iebildumus, kas attiecas, pirmkārt, uz Padomes atteikumu koriģēt atalgojumu un pensijas un, otrkārt, uz Padomes atteikumu koriģēt korekcijas koeficientus, kas ir piemērojami atalgojumam un pensijām atkarībā no dažādām dienesta vietām vai dzīvesvietām.

36

Savā pirmajā iebildumā Komisija galvenokārt norāda, ka Padome ir nepareizi izmantojusi pilnvaras un ir pārkāpusi Civildienesta noteikumu 65. pantu, kā arī Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. un 10. pantu.

37

Patiesībā Padome esot piemērojusi šo 10. pantu, ar apstrīdēto lēmumu iesaldējot Savienības atalgojumu, kaut gan Komisija nebija iesniegusi priekšlikumu, pamatojoties uz šo pantu. Nepastāvot šādam priekšlikumam, minētā 10. panta piemērošanas nosacījumi neesot bijuši izpildīti un Padomei esot bijis pienākums pieņemt regulas priekšlikumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantu, kurš Padomei neparedzot nekādu novērtējuma brīvību. Tikai Komisija esot tiesīga analizēt šī pielikuma 10. pantā paredzētos kritērijus un noteikt, vai ir jāpiedāvā pasākumi, kā arī noteikt šo pasākumu raksturu.

38

Tajā pašā laikā Padome esot piesavinājusies Parlamenta pilnvaras, viena pati atzīstot, ka Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā paredzētie nosacījumi bija izpildīti, kaut arī šajā pantā ir atsauce uz LESD 336. pantu un tādējādi uz parasto likumdošanas procedūru.

39

Vienīgais veids, kā Padome varēja panākt izņēmuma klauzulas piemērošanu, esot bijis acīmredzamas kļūdas vērtējumā dēļ Tiesā apstrīdēt Komisijas lēmumu noraidīt tās lūgumu īstenot šo klauzulu vai Komisijas atturēšanos iesniegt atbilstošu priekšlikumu saskaņā ar šo 10. pantu, attiecīgā gadījumā vienlaikus lūdzot saistībā ar attiecīgo laikposmu veikt pagaidu pasākumus līdz sprieduma pēc būtības pasludināšanai.

40

Pakārtoti Komisija apgalvo, ka, pat ja pieņem, ka Padomes kompetencē bija pieņemt apstrīdēto lēmumu, tā ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārkāpjot Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta piemērošanas nosacījumus. Tā uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā ir norādīts “nepietiekams un kļūdains” pamatojums, jo minētie piemērošanas nosacījumi 2011. gadā nebija izpildīti.

41

Atgādinot, ka saskaņā ar judikatūru Komisijai ir plaša novērtējuma brīvība jomās, kurās ir jāveic sarežģīts ekonomiskās un/vai sociālās situācijas vērtējums, tā norāda, ka izvēlējās piecpadsmit rādītājus, kas attiecas gan uz ekonomisko situāciju, gan uz sociālo situāciju un ko dalībvalstis nebija kritizējušas diskusijās par 2011. gada 13. jūlija ziņojumu un papildu informāciju. Iemesli, ko Padome ir norādījusi apstrīdētā lēmuma preambulas 7., 8. un 10.–12. apsvērumā, nevar atspēkot secinājumu, kuru Komisija ir izdarījusi šajā ziņojumā un papildu informācijā.

42

Parlaments piekrīt Komisijas argumentiem un piebilst, ka, ja Padome politisku iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar finanšu krīzi, vēlējās mainīt Civildienesta noteikumos paredzēto atalgojuma un pensiju koriģēšanas metodi, tai bija jāievēro parastā likumdošanas procedūra, kurā politikas izvēli īsteno divi likumdevēji – Parlaments un Padome.

43

Padome norāda, ka apstrīdētais lēmums nav pamatots ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu. Nepastāvot Komisijas priekšlikumam, kas ir pamatots ar šo tiesību normu, tā neesot varējusi to piemērot un tā to neesot darījusi.

44

Padome uzskata, ka ekonomiskās un sociālās situācijas Savienībā vērtējums, kā arī iespējamas būtiskas un pēkšņas tās pasliktināšanās konstatējums šī 10. panta nozīmē nav ekskluzīvā Komisijas kompetencē, bet Padomei un Parlamentam ir atbilstoša novērtējuma brīvība šajā ziņā. Saskaņā ar minēto 10. pantu un LES 13. panta 2. punkta otrajā teikumā paredzēto lojālas sadarbības pienākumu Komisijai bija jāsniedz objektīvi dati Parlamentam un Padomei, lai tie spētu veikt attiecīgu situācijas vērtējumu.

45

Ja, īstenojot minēto novērtējuma brīvību, Padome pretēji Komisijai secināja, ka izņēmuma klauzulas piemērošanas nosacījumi bija izpildīti, tās vienīgā iespēja bija nepieņemt Komisijas priekšlikumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantā paredzēto “parasto” metodi, un vienlaikus iesniegt prasību Tiesā, lai tā konstatētu, ka Komisijas secinājums ir nepamatots. Katrā ziņā, pat ja izņēmuma klauzulas piemērošanas nosacījumu vērtējums bija ekskluzīvā Komisijas kompetencē, tā nevarēja atsaukties uz šādu prerogatīvu, pēdējai minētajai neesot pakļautai pārbaudei tiesā. Padomei ir jārīkojas minētajā veidā, ja tā uzskata, ka Komisijas analīzē ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

46

Šajā gadījumā runa ir tieši par šādu situāciju. Ar apstrīdēto lēmumu tikai tika saglabāta Padomes juridiskā nostāja, gaidot Tiesas spriedumu, ar ko tiktu atrisināts jautājums, vai šajā gadījumā ir izpildīti izņēmuma klauzulas piemērošanas nosacījumi, līdz ar to Komisijai būtu pienākums uz šāda pamata iesniegt priekšlikumu. Tiesā iesniegts lūgums noteikt pagaidu pasākumus saistībā ar attiecīgo laikposmu līdz sprieduma pēc būtības pasludināšanai šajā situācijā neesot piemērots.

47

Turklāt šī lēmuma pamatojums neesot ne nepietiekams, ņemot vērā, ka minētā lēmuma preambulas 16 apsvērumi varot pamatot Padomes nostāju, ne acīmredzami kļūdains.

48

Šajā ziņā Padome uzskata, ka tai ir atbilstoša novērtējuma brīvība saistībā ar ekonomiskās un sociālās situācijas vērtējumu un ka šo pilnvaru īstenošanas pārbaudei tiesā ir piemērojamas tādas pašas robežas kā tai, ko īsteno Komisija. Tādējādi Komisijai esot bijis jāpierāda, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

49

Turklāt, runājot par jēdzienu “būtiska un pēkšņa ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanās” Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta nozīmē, Padome principā piekrīt Komisijas viedoklim, ka jēdziens “pasliktināšanās” raksturo ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanos, “būtiskais” raksturs ir jāvērtē, ņemot vērā konstatēto ekonomisko un sociālo seku apmēru, kā arī ilgumu, un “pēkšņais” raksturs ir jāvērtē, ņemot vērā minēto seku straujumu un paredzamību. Tomēr Komisija šos kritērijus esot piemērojusi acīmredzami kļūdaini un tās analīzei esot daudz trūkumu, metodoloģisku kļūdu un kļūdu vērtējumā, kas esot izkropļojuši tās analīzes rezultātus.

50

Čehijas Republika uzskata, ka no procesuālā viedokļa Padomei nebija iespējas rīkoties citādi, lai panāktu efektīvu likumības kontroli saistībā ar to, kā Komisija īsteno savu kompetenci, kas izriet no Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta. Tomēr šīs procedūras likumība esot pakļauta prasībai, lai Padome būtu pareizi novērtējusi to, vai ir ievēroti šī panta piemērošanas nosacījumi, kas esot būtisks jautājums.

51

Dānijas Karaliste atsaucas uz pierādījumiem par ekonomisko situāciju Dānijā un īpaši uz būtisku un pēkšņu Dānijas ierēdņu reālā atalgojuma izmaiņu samazināšanos 2011. gadā, lai raksturotu to, ka attiecīgajā laikposmā patiešām bija vērojama būtiska un pēkšņa ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanās Savienībā.

52

Vācijas Federatīvā Republika uzskata, ka secinājumi, ko Komisija ir izdarījusi 2011. gada 13. jūlija ziņojumā un papildu informācijā, ir kļūdaini. Tā min vairākus pierādījumus, kas, tāsprāt, pierāda, ka ekonomiskā un sociālā situācija pēkšņi pasliktinājās 2011. gadā, piemēram, trīs dalībvalstu vajadzība izmantot finanšu atbalstu, kā arī IKP un eksporta kritums Savienībā 2011. gada ceturtajā ceturksnī. Turklāt šī dalībvalsts uzskata, ka paskaidrojumiem, ko Komisija ir sniegusi savā 2011. gada 13. jūlija ziņojumā par “paralēlisma principu” starp astoņu references dalībvalstu ierēdņu pirktspējas izmaiņām un Savienības ierēdņu pirktspējas izmaiņām, nav nozīmes, pārbaudot Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta piemērošanas nosacījumus, ņemot vērā, ka Civildienesta noteikumos paredzētā “parastā” atalgojuma un pensiju ikgadējās koriģēšanas metode neatspoguļo visus elementus, kas ietekmē valsts ierēdņu atalgojuma pirktspēju.

53

Spānijas Karaliste arī uzskata, ka brīdī, kad Komisija iesniedza savu regulas priekšlikumu, bija pietiekami dati, kas apliecināja būtiskas un ārkārtējas krīzes esamību, kura radīja vajadzību piemērot minēto 10. pantu, kā tas izrietēja no Komisijas 2011. gada rudens ekonomikas prognozēm, kas publicētas 2011. gada 10. novembrī, un pasākumiem, kuri attiecās uz publiskā sektora darbiniekiem un kuri Spānijā veikti 2010. un 2011. gadā.

54

Nīderlandes Karaliste norāda, ka, kaut arī Komisija sniedz objektīvus datus par ekonomisko un sociālo situāciju, tai nav ekskluzīvas kompetences veikt šīs situācijas vērtējumu. Padomei atbilstoši izņēmuma klauzulai ir novērtējuma brīvība novērtēt ekonomisko un sociālo situāciju Savienībā. Šī dalībvalsts piebilst, ka Komisijas priekšsēdētājs Ž. M. Barrozu [J. M. Barroso] 2011. gada novembrī, prezentējot 2012. gada izaugsmes pētījumu, atsaucās uz pašreizējas krīzes esamību, kuras novēršanai bija vajadzīgi steidzami pasākumi. Turklāt Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā izmantotā terminoloģija nenorādot, ka tikai ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanās, ko izraisījuši ārēji notikumi, pamatojot izņēmuma klauzulas piemērošanu.

55

Apvienotā Karaliste uzskata, ka Padome, ņemot vērā Komisijas sniegtos objektīvos datus, var konstatēt, ka bija notikusi būtiska un pēkšņa ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanās, un šajā gadījumā nolemt nepieņemt Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts atbilstoši Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantam. Turklāt šajā gadījumā Komisija savu analīzi jautājumā par to, vai bija piemērojams šī pielikuma 10. pants, esot balstījusi uz kļūdainu premisu par “paralēlisma principa” saglabāšanu, kā tas pausts minētajā 3. pantā. Tomēr ne minētā 10. panta formulējums, ne tā būtība nenorāda uz to, ka vienīgais atbilstošais veids, kā pierādīt ekonomisku vai sociālu pasliktināšanos, būtu pārbaudīt, vai bija iestājies notikums, kas izmainīja valsts ierēdņu pirktspēju tādā veidā, ko nevarēja vai nevarētu ņemt vērā Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantā paredzētajā metodē.

56

Pirmais Komisijas izvirzītais iebildums par Padomes pilnvaru nepareizu izmantošanu un Civildienesta noteikumu 65. panta, kā arī Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. un 10. panta pārkāpumu būtībā attiecas uz Savienības iestāžu lomu sadalījumu ikgadējās atalgojuma un pensiju korekcijas ietvaros.

57

Pirmkārt, attiecībā uz šī 65. panta piemērošanas kārtību, kas ir paredzēta Civildienesta noteikumu XI pielikumā, ir jāatgādina, ka šī pielikuma 3. pants, kurā ir definēta “parastā” ikgadējās atalgojuma un pensiju koriģēšanas procedūra, paredz gan korekcijas matemātisku aprēķinu, gan šīs korekcijas spēkā stāšanās datumu, un tādējādi tas ne Komisijai, ne Padomei neparedz nekādu novērtējuma brīvību attiecībā uz priekšlikuma un pieņemamā tiesību akta saturu.

58

Runājot par Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā ietverto izņēmuma klauzulu, tā iestādēm piešķir plašu novērtējuma brīvību attiecībā uz veicamo pasākumu saturu un nosaka, ka Parlaments un Padome kopā pieņem lēmumu saskaņā ar LESD 336. pantu, proti, saskaņā ar LESD 294. pantā paredzēto parasto likumdošanas procedūru.

59

Šajā ziņā ir jāpiebilst, ka Civildienesta noteikumu XI pielikuma piemērojamības laikā šī pielikuma 10. pantā paredzētā procedūra ir vienīgā iespēja atalgojuma korekcijas ietvaros ņemt vērā ekonomikas krīzi un izvairīties no šī pielikuma 3. panta 2. punktā noteikto kritēriju piemērošanas (iepriekš minētais 2010. gada 24. novembra spriedums lietā Komisija/Padome, 77. punkts).

60

No tā izriet, ka iestādēm ir pienākums katru gadu lemt par atalgojuma koriģēšanu, vai nu veicot “matemātisku” korekciju atbilstoši minētajā 3. pantā paredzētajai metodei, vai arī atturoties veikt šo matemātisko aprēķinu atbilstoši Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantam.

61

Turklāt, ņemot vērā būtiskas atšķirības starp šīm divām procedūrām saistībā ar to norisi, it īpaši saistībā ar pieņemamā lēmuma satura noteikšanu, kā arī saistībā ar iesaistītajām iestādēm, procedūru, kas ir uzsākta ar Komisijas priekšlikumu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantu, Padome, pamatojoties uz šo priekšlikumu, nevar pārveidot par procedūru, kas ir pamatota ar šī pielikuma 10. pantu (šajā ziņā skat. iepriekš minēto 2010. gada 24. novembra spriedumu lietā Komisija/Padome, 83. punkts). Ņemot vērā, ka priekšlikums, kas ir iesniegts, pamatojoties uz šo 3. pantu, netiek nodots Parlamentam, pretēji tam, kā tas ir gadījumā ar priekšlikumu, kurš ir pamatots ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu, šāda pārveidošana nevarētu tikt veikta, pat ja Parlaments un Padome piekristu šādai kārtībai.

62

Tas, ka Parlaments un Padome nevar grozīt juridisko pamatu, uz kuru pamatojoties Komisija ir iesniegusi priekšlikumu, ir būtiska atšķirība starp, pirmkārt, Civildienesta noteikumu XI pielikumā paredzētajām atalgojuma un pensiju ikgadējās korekcijas procedūrām un, otrkārt, LESD noteikumiem, kas reglamentē Savienības iestāžu likumdošanas darbību. Saskaņā ar šīm pēdējām minētajām tiesību normām Parlamentam un Padomei, rīkojoties kopīgi, saskaņā ar LESD 294. panta 7. punkta a) apakšpunktu un 13. punktu ir iespēja likumdošanas procedūras gaitā grozīt Komisijas izvēlēto juridisko pamatu.

63

Šajos apstākļos iestāžu lomu sadalījums stadijā, kad tiek uzsākta procedūra, saskaņā ar kuru tiek veikta atalgojuma un pensiju ikgadējā korekcija, ir jāvērtē atkarībā no īpatnībām, kas reglamentē Civildienesta noteikumu XI pielikumā paredzētās procedūras.

64

Otrkārt, ir jānorāda, ka jēdziens “Savienībā ir būtiski un pēkšņi pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija” Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta nozīmē ir objektīvs jēdziens.

65

Kaut arī minētajā 10. pantā ir paredzēti vairāki procedūras posmi un skaidri ir noteikts, ka tikai Komisija sniedz objektīvus datus un iesniedz atbilstošus priekšlikumus Parlamentam un Padomei, kas pieņem lēmumu par šiem priekšlikumiem, tajā tomēr nav precizēts, kurai(‑ām) iestādei(‑ēm) ir jānovērtē Komisijas sniegtie dati, lai konstatētu, vai pastāv pasliktināšanās šīs tiesību normas nozīmē, it īpaši gadījumā, ja Komisija un Padome aizstāv pretējus viedokļus.

66

Lai šajos apstākļos noteiktu šajā ziņā kompetento iestādi vai kompetentās iestādes, ir jāņem vērā konteksts, kādā iekļaujas Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pants. Tas ir ietverts Civildienesta noteikumu pielikumā, kura mērķis ir noteikt Civildienesta noteikumu 65. panta piemērošanas kārtību.

67

Minētajā Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punktā ir noteikts, ka Padome ik gadu pārbauda Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma apmēru un izpēta, vai Savienības ekonomiskās un sociālās politikas ietvaros ir atbilstoši veikt atalgojuma korekciju. No šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka tā piešķir Padomei novērtējuma brīvību, ik gadu pārbaudot atalgojuma apmēru (šajā ziņā skat. 1973. gada 5. jūnija spriedumu lietā 81/72 Komisija/Padome, Recueil, 575. lpp., 7. un 11. punkts; 1982. gada 6. oktobra spriedumu lietā 59/81 Komisija/Padome, Recueil, 3329. lpp., 20.–22. un 32. punkts, kā arī iepriekš minēto 2010. gada 24. novembra spriedumu lietā Komisija/Padome, 55. punkts).

68

Ņemot vērā minēto lomu, kas Padomei ir piešķirta Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punktā, Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta uzbūve ir interpretējama tā, ka secinājums par būtisku un pēkšņu ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanos šī 10. panta nozīmē, lai uzsāktu minētajā pantā paredzēto procedūru, šajā procedūras stadijā ir jāizdara Padomei.

69

Turklāt, ņemot vērā Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. un 10. pantā paredzēto procedūru īpatnības, kas minētas šī sprieduma 60.–62. punktā, šī 10. panta mērķis un it īpaši lomas, kas Parlamentam piešķirta šajā pēdējā minētajā tiesību normā, ievērošana pieprasa, lai minētajā 10. pantā paredzētā procedūra varētu tikt uzsākta arī tad, ja Komisija un Padome nav vienisprātis par to, vai Savienībā ir būtiski un pēkšņi pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija, un tādējādi par jautājumu, vai ir jāīsteno Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā paredzētā procedūra. Šādā situācijā, kad minētās iestādes nav vienisprātis, tikai šīs pēdējās minētās procedūras uzsākšana ļauj Parlamentu iesaistīt lēmumu pieņemšanas procesā.

70

Šo uzsākšanu nevarētu nodrošināt un minētā 10. panta lietderīgā iedarbība varētu būt mazināta, ja Komisija būtu vienīgā, kam būtu pilnvaras lemt, vai Savienībā ir būtiski un pēkšņi pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija.

71

Šajā ziņā Tiesa jau ir atzinusi, ka, ņemot vērā skaidro Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta formulējumu, nevar uzskatīt, ka kompetences iesniegt atbilstošus priekšlikumus, kas Komisijai ir piešķirta šajā pantā, īstenošana ir tikai šīs iestādes iespēja (iepriekš minētais 2010. gada 24. novembra spriedums lietā Komisija/Padome, 79. punkts).

72

Tādējādi Padomei ir jānovērtē Komisijas sniegtie objektīvie dati, lai konstatētu, vai pastāv šāda būtiska un pēkšņa pasliktināšanās, kas ļauj nepiemērot “parasto” ikgadējās atalgojuma un pensiju koriģēšanas metodi, kura ir paredzēta Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantā, un uzsākt šī pielikuma 10. pantā paredzēto procedūru, lai Padome kopā ar Parlamentu varētu pieņemt lēmumu par atbilstošiem pasākumiem, ko Komisija ir piedāvājusi šādā krīzes situācijā.

73

Turklāt šāda interpretācija pretēji tam, ko apgalvo Komisija un Parlaments, nevar ietekmēt ne institucionālā līdzsvara principu, ne kompetenču sadalījumu starp Savienības iestādēm šajā jomā, ņemot vērā, ka minētais Padomes konstatējums ir tikai viens Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā paredzētās procedūras starpposms.

74

Jāuzsver, ka tad, ja Padome, pamatojoties uz Komisijas sniegtajiem objektīvajiem datiem, konstatē, ka Savienībā ir būtiski un pēkšņi pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija šī 10. panta nozīmē, Komisijai ir pienākums iesniegt Parlamentam un Padomei atbilstošus priekšlikumus, pamatojoties uz minēto pantu. Šajā situācijā tai tomēr ir atbilstoša novērtējuma brīvība attiecībā uz šo priekšlikumu saturu, proti, to, kādi pasākumi tai šķiet atbilstoši, ņemot vērā konkrēto ekonomisko un sociālo situāciju, kā arī attiecīgā gadījumā citus faktorus, kas ir jāņem vērā, piemēram to, kas attiecas uz cilvēkresursu pārvaldību un it īpaši nepieciešamību iecelt amatā jaunus ierēdņus.

75

Šajā gadījumā Padome aicināja Komisiju tai sniegt objektīvus datus, lai veiktu Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā paredzēto vērtējumu, un Komisija sniedza šos datus Padomei, kam tā bija pievienojusi pati savu vērtējumu.

76

Vērtējums, ko attiecīgi bija veikušas abas iestādes, lika izdarīt pretējus secinājumus, līdz ar to Komisija neiesniedza priekšlikumus, pamatojoties uz Padomes vērtējumu, kas ļauj Parlamentam un Padomei saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu atbilstoši LESD 294. pantā paredzētajai procedūrai pieņemt lēmumu par atbilstošiem pasākumiem, ņemot vērā pastāvošo ekonomisko un sociālo situāciju Savienībā.

77

Šajā situācijā Padomei nebija pienākuma pieņemt regulas priekšlikumu, kas bija iesniegts, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantu, proti, pamatojoties uz “parasto” atalgojuma koriģēšanas metodi, ņemot vērā, ka šajā procedūras stadijā tai ir jākonstatē būtiskas un pēkšņas pasliktināšanās esamība šī pielikuma 10. panta nozīmē, kas ļauj uzsākt šajā pantā paredzēto procedūru.

78

Tādējādi, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Padome nav pieļāvusi pilnvaru nepareizu izmantošanu un nav pārkāpusi ne Civildienesta noteikumu 65. pantu, ne to XI pielikuma 3. un 10. pantu.

79

Runājot par argumentu, ko Komisija ir paudusi pakārtoti un saskaņā ar kuru Padome ir pārkāpusi Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā paredzētās izņēmuma klauzulas piemērošanas nosacījumus, jo 2011. gadā tie nebija izpildīti, ir jāatgādina, ka ar šo argumentu Komisija norāda, ka tai ir plaša novērtējuma brīvība jomās, kurās ir jāveic sarežģīts ekonomiskās un/vai sociālās situācijas vērtējums, un ka apstrīdētājā lēmumā paustie iemesli nevar atspēkot secinājumu, ko Komisija ir izdarījusi 2011. gada 13. jūlija ziņojumā un papildu informācijā.

80

Ņemot vērā šī sprieduma 77. punktā izdarīto secinājumu, saskaņā ar kuru šajā procedūras stadijā Padomei ir jākonstatē, vai pastāv pasliktināšanās Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta nozīmē, kas ļauj uzsākt šajā pantā paredzēto procedūru, Komisija nevar atsaukties uz novērtējuma brīvību, kura attiecas uz šo konstatējumu un kura ir Padomei.

81

No tā izriet, ka Komisijas pakārtotais arguments ir neatbilstošs.

82

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, pirmais iebildums ir jānoraida.

83

Ar šo iebildumu Komisija norāda, ka Padome nav ievērojusi Civildienesta noteikumu 64. pantu un Civildienesta noteikumu XI pielikuma 1. un 3. pantu, atsakoties pieņemt regulas priekšlikumu, ciktāl tas attiecās uz atalgojumam un pensijām piemērojamo korekcijas koeficientu koriģēšanu. Šis 1. un 3. pants esot saistoši Padomei gan saistībā ar koeficientiem, gan saistībā ar atalgojuma koriģēšanu. Šajā ziņā Komisija atsaucas uz saviem argumentiem, kas tika pausti saistībā ar pirmo iebildumu, piebilstot, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. un 8. panta formulējumu un uzbūvi korekcijas koeficientu koriģēšana ir jāveic pirms katra gada beigām tāpat kā atalgojuma un pensiju vispārējā apmēra koriģēšana.

84

Padome esot pārkāpusi arī vienlīdzīgas attieksmes principu, ciktāl korekcijas koeficientu koriģēšanas mērķis ir saglabāt vienlīdzīgu attieksmi pēc būtības starp ierēdņiem neatkarīgi no to dienesta vietas Savienībā. Šī ekonomiskā paritāte starp Briseli un citām dienesta vietām būtu jānodrošina neatkarīgi no atalgojuma un pensiju vispārējā apmēra koriģēšanas.

85

Visbeidzot, Padome esot pārkāpusi LESD 296. panta 2. punktu, nepamatojot savu lēmumu saistībā ar korekcijas koeficientiem. Apstrīdētajā lēmumā neesot minēts pat Civildienesta noteikumu 64. pants. Regulas priekšlikuma vērtējums saistībā ar korekcijas koeficientiem esot jānošķir no vērtējuma par atalgojuma koriģēšanu. Faktiski šo koeficientu mērķis esot īstenot vienlīdzīgas attieksmes principu neatkarīgi no atalgojuma vispārējā apmēra, un tādējādi tie neesot saistīti ar vispārējo ekonomikas un sociālo attīstību Savienībā. Tādējādi Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pants nevarēja attaisnot atteikumu koriģēt Komisijas piedāvātos korekcijas koeficientus.

86

Padome uzskata, ka otrais iebildums tāpat kā pirmais iebildums ir balstīts uz kļūdainu pieņēmumu, ka tā galīgi noraidīja regulas priekšlikumu. Turklāt pretēji Civildienesta noteikumu 65. pantam ne to 64. pantā, ne kādā citā XI pielikuma noteikumā nav paredzēts, ka Padomei būtu pienākums pieņemt lēmumu par korekcijas koeficientu koriģēšanu pirms gada beigām, pat ja šie koeficienti praktisku iemeslu dēļ ir likumīgi koriģēti vienlaikus ar atalgojuma apmēru. It īpaši Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantā nav atsauces uz minēto 64. pantu.

87

Runājot par minēto vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, Padome uzskata, ka atšķirības, kādas pastāv starp korekcijas koeficientiem, kas ir piemērojami kopš 2010. gada 1. jūlija, un tiem, kurus Komisija piedāvāja 2011. gada novembrī, kopumā joprojām iekļaujas robežās, kas nodrošina būtiski un racionāli atbilstīgu attieksmi judikatūras nozīmē. Faktiski pretēji atalgojuma vispārējā apmēra koriģēšanai Civildienesta noteikumu XI pielikumā nav paredzēta saistoša matemātiskā metode, kura ļauj noteikt, kas veido šādu atbilstību.

88

Runājot par iespējamo pamatojuma nenorādīšanu, Padome atkārtoti norāda savu argumentu, saskaņā ar kuru apstrīdētais lēmums nav “juridisks tiesību akts” LESD 296. panta nozīmē, un tādējādi tai nebija pienākuma norādīt pamatojumu, kas ir paredzēts šajā pantā. Katrā ziņā apstrīdētā lēmuma galvenais mērķis bija atalgojuma un pensiju ikgadējā korekcija un izņēmuma klauzulas piemērošana tai. Tā kā korekcijas koeficientu koriģēšana bija tikai papildu aspekts tās ietekmes uz budžetu dēļ, attiecībā uz to nebija jāsniedz īpašs pamatojums, ņemot vērā judikatūru, kas attiecas uz minēto LESD 296. pantu.

89

Apvienotā Karaliste uzskata, ka jautājums par jebkādas korekcijas koeficientu koriģēšanas piemērotību ir tieši atkarīgs no iespējamā lēmuma par atalgojuma un pensiju apmēra ikgadējo koriģēšanu. Šāda lēmuma neesamības gadījumā Padomei nebija pienākuma atsevišķi norādīt iemeslus savam lēmumam nepieņemt regulas priekšlikumu, ciktāl tas attiecās uz korekcijas koeficientiem.

90

Lai lemtu par otrā iebilduma pamatotību, ir jānoskaidro, vai Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā paredzētā izņēmuma klauzula ir piemērojama tikai atalgojuma vispārējā apmēra ikgadējai korekcijai vai arī tā attiecas arī uz korekcijas koeficientu ikgadējo korekciju.

91

Šajā ziņā, pirmkārt, ir jāņem vērā minētā 10. panta formulējums, kas ir formulēts vispārīgi, tieši neatsaucoties uz atsevišķām konkrētām Civildienesta noteikumu XI pielikuma tiesību normām, uz atalgojuma vispārējā apmēra koriģēšanu vai uz korekcijas koeficientiem.

92

Otrkārt, ir jāņem vērā Civildienesta noteikumu XI pielikuma uzbūve.

93

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka šī pielikuma 10. pants ir ietverts autonomā tā nodaļā, kas seko nodaļām, kurās ir ietverti noteikumi par atalgojuma ikgadējo un starpposma korekciju, kā arī par korekcijas koeficientu noteikšanu un atsaukšanu.

94

Turklāt, nosakot Civildienesta noteikumu 64. un 65. panta piemērošanas kārtību, Civildienesta noteikumu XI pielikumā skaidri nav nošķirti noteikumi, kas attiecas, pirmkārt, uz korekcijas koeficientiem un, otrkārt, uz atalgojuma vispārējā apmēra koriģēšanu, proti, pamatalgu tabulas grozījumiem. Savukārt Civildienesta noteikumu 64. panta piemērošanas kārtība ir ietverta šī pielikuma 4. nodaļā un attiecas uz korekcijas koeficientu noteikšanu un atsaukšanu, bet Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punkta piemērošanas kārtība ir ietverta minētā pielikuma 1. nodaļā un attiecas uz ikgadējo atalgojuma un pensiju apmēra pārskatīšanu. Pēdējā minētā pārskatīšana saskaņā ar šī paša pielikuma 3. pantu ietver ne tikai atalgojuma un pensiju vispārējā apmēra korekciju, proti, pamatalgu tabulu, bet arī piemērojamo korekcijas koeficientu korekciju, kā tas izriet no šī 3. panta 5. punkta.

95

No tā izriet, ka Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā paredzētā izņēmuma klauzula attiecas uz ikgadējo atalgojuma un pensiju korekciju kopumā, ieskaitot piemērojamo korekcijas koeficientu korekciju.

96

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto un vērtējumu, ko Tiesa ir veikusi attiecībā uz pirmo Komisijas izvirzīto iebildumu, Padome nav pārkāpusi Civildienesta noteikumu 64. pantu, ne arī Civildienesta noteikumu XI pielikuma 1. un 3. pantu, nolemjot nepieņemt regulas priekšlikumu, kas bija iesniegts, pamatojoties uz šo 3. pantu, pat ciktāl šis priekšlikums attiecās uz korekcijas koeficientu korekciju.

97

Padome nav pārkāpusi arī vienlīdzīgas attieksmes principu. Faktiski, atsakoties pieņemt regulas priekšlikumu, Padome centās sasniegt Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā paredzētās procedūras īstenošanas mērķi. Ar šo 10. pantu ir ieviesta īpaša procedūra gadījumā, ja Savienībā ir būtiski un pēkšņi pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija, nenosakot šīs procedūras rezultātu pēc būtības. Šajos apstākļos noteikti ir iespējams vai pat nepieciešams ņemt vērā vienlīdzīgas attieksmes principu, pieņemot lēmumu par veicamo pasākumu saturu, un šis princips nav šķērslis minētās procedūras īstenošanai.

98

Attiecībā uz Komisija norādīto LESD 296. panta 2. punkta pārkāpumu ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, kaut arī šajā tiesību normā prasītajā pamatojumā skaidri un nepārprotami ir jābūt norādītai Kopienu iestādes, kas ir attiecīgā tiesību akta autore, argumentācijai, lai ieinteresētās personas varētu iepazīties ar veiktā pasākuma pamatojumu un Tiesa varētu veikt savu pārbaudi, tajā tomēr nav prasīts, lai pamatojumā būtu norādīti visi atbilstošie tiesību vai faktiskie elementi (it īpaši skat. 1996. gada 29. februāra spriedumu lietā C-122/94 Komisija/Padome, Recueil, I-881. lpp., 29. punkts; 2005. gada 12. jūlija spriedumu apvienotajās lietās C-154/04 un C-155/04 Alliance for Natural Health u.c., Krājums, I-6451. lpp., 133. punkts, kā arī 2006. gada 12. decembra spriedumu lietā C-380/03 Vācija/Parlaments un Padome, Krājums, I-11573. lpp., 107. punkts).

99

Pienākuma norādīt pamatojumu izpilde turklāt ir jānovērtē, ņemot vērā ne tikai tiesību akta tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tiesību normas, kas reglamentē attiecīgo jomu (it īpaši skat. iepriekš minēto 1996. gada 29. februāra spriedumu lietā Komisija/Padome, 29. punkts; iepriekš minētos spriedumus lietā Alliance for Natural Health u.c., 134. punkts, kā arī lietā Vācija/Parlaments un Padome, 108. punkts). Tiesību akts ir pietiekami pamatots, ja tas ir pieņemts attiecīgajai iestādei zināmā kontekstā, kas tai ļauj saprast veiktā pasākuma apmēru (šajā ziņā it īpaši skat. 1981. gada 29. oktobra spriedumu lietā 125/80 Arning/Komisija, Recueil, 2539. lpp., 13. punkts; 2004. gada 22. jūnija spriedumu lietā C-42/01 Portugāle/Komisija, Krājums, I-6079. lpp., 69. un 70. punkts, kā arī 2012. gada 15. novembra spriedumu lietā C‑417/11 P Padome/Bamba, Krājumā vēl nav publicēts, 54. punkts).

100

Šajā gadījumā apstrīdētā lēmuma preambulas apsvērumos, it īpaši 8., 15. un 16. apsvērumā, skaidri ir norādīts, ka šis lēmums ir pamatots ar to, ka saskaņā ar Padomes veikto vērtējumu attiecībā uz ekonomisko un sociālo situāciju Savienībā būtiskie nosacījumi Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta piemērošanai ir izpildīti un ka tādējādi Komisijai priekšlikums būtu bijis jāiesniedz, pamatojoties uz šo pantu, tā vietā lai priekšlikumu iesniegtu atbilstoši šī pielikuma 3. pantam.

101

Turklāt Komisijas un Padomes nostājas, kas tika paustas pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, attiecas uz vispārīgu jautājumu, vai attiecībā uz 2011. gadu bija jāpiemēro Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantā paredzētā “parastā” metode vai izņēmuma klauzula, nenošķirot atalgojuma vispārējo apmēru un korekcijas koeficientus.

102

Turklāt apstrīdētā lēmuma otrajā ievilkumā ir atsauce uz Civildienesta noteikumu XI pielikumu kopumā.

103

Šajos apstākļos apstrīdētā lēmuma pamatojums attiecas uz regulas priekšlikumu kopumā un tādējādi gan uz atalgojuma un pensiju vispārējā apmēra korekciju, gan uz korekcijas koeficientu korekciju.

104

No tā izriet, ka Padome nav pārkāpusi LESD 296. panta 2. punktu, apstrīdētajā lēmumā atsevišķi nepaskaidrojot iemeslus, kuru dēļ tā atteicās koriģēt korekcijas koeficientus, kā to piedāvāja Komisija.

105

No iepriekš izklāstītā izriet, ka Komisijas izvirzītais otrais iebildums, kas attiecas uz Civildienesta noteikumu 64. panta, Civildienesta noteikumu XI pielikuma 1. un 3. panta, vienlīdzīgas attieksmes principa, kā arī pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, ir jānoraida kā nepamatots.

106

Tā kā nevienu no iebildumiem, ko Komisija ir izvirzījusi savas prasības pamatojumam, nevar apmierināt, tā ir jānoraida kopumā.

107

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Padome ir prasījusi piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai spriedums ir nelabvēlīgs, jāpiespriež Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Saskaņā ar šī Reglamenta 140. panta 1. punktu dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež: