—

Colloseum Holding AG vārdā – M. Klette, Rechtsanwalt,

—

Levi Strauss & Co. vārdā – H. Harte-Bavendamm un M. Goldmann, Rechtsanwälte,

—

Vācijas valdības vārdā – T. Henze un J. Kemper, pārstāvji,

—

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz M. Santoro, avvocato dello Stato,

—

Apvienotās Karalistes valdības vārdā – C. Murrell, pārstāve, kurai palīdz S. Ford, barrister,

—

Eiropas Komisijas vārdā – F. Bulst un F. Wilman, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 15. panta 1. punktu – tiesību normu, kas bez grozījumiem ir pārņemta Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) 15. panta 1. punkta pirmajā daļā.

2

Šis lūgums ir ticis iesniegts tiesvedībā starp Colloseum Holding AG (turpmāk tekstā – “Colloseum”) un Levi Strauss & Co. (turpmāk tekstā – “Levi Strauss”) par Regulas Nr. 40/94 15. panta 1. punktā ietvertā jēdziena “faktiska izmantošana” interpretāciju, ja reģistrētā preču zīme tiek izmantota tikai ar citas kombinētas preču zīmes starpniecību un ir viena no pēdējās minētās sastāvdaļām vai ja tā tiek izmantota tikai kopā ar citu preču zīmi, turklāt arī pati abu šo preču zīmju kombinācija ir reģistrēta kā preču zīme.

3

Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, kas parakstīta Parīzē 1883. gada 20. martā, pēdējo reizi pārskatīta Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā un grozīta 1979. gada 28. septembrī (Apvienoto Nāciju nolīgumu krājums, 828. sējums, Nr. 11851, 305. lpp.)) 5. panta C daļas 1. un 2. punktā ir paredzēts:

“1.   Ja valstī reģistrētas [preču] zīmes izmantošana ir obligāta, reģistrāciju var dzēst tikai pēc saprātīga termiņa izbeigšanās un arī tikai tad, ja ieinteresētā persona neattaisno savu bezdarbību.

2.   Ja īpašnieks preču zīmi lieto formā, kas atšķiras no kādā Savienības [, ko veido valstis, attiecībā uz kurām ir piemērojama Parīzes konvencija,] dalībvalstī reģistrētās zīmes formas atsevišķos elementos, kuri nemaina zīmes atšķirīgo raksturu [atšķirtspēju], tas neizraisa reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu un neierobežo zīmei piešķirto aizsardzību.”

4

Regulas Nr. 40/94 preambulas devītajā apsvērumā ir noteikts:

“tā kā nav pamata aizsargāt Kopienas preču zīmes vai aizsargāt pret tām kādu preču zīmi, kura ir reģistrēta pirms tam, izņemot gadījumus, kad šīs preču zīmes faktiski izmanto [tā kā ir pamats aizsargāt Kopienas preču zīmes vai pret tām aizsargāt ikvienu preču zīmi, kas par tām ir agrāka, tikai tad, ja šīs preču zīmes faktiski izmanto]”.

5

Šīs regulas 7. panta ar nosaukumu “Absolūta atteikuma pamatojums” 1. punktā ir paredzēts:

“Nereģistrē:

[..]

[..].”

6

Šīs pašas regulas 7. panta 3. punkta redakcija ir šāda:

“Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro, ja preču zīme tās izmantošanas rezultātā ir kļuvusi atšķirīga [ieguvusi atšķirtspēju] attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, par ko reģistrācija ir pieteikta.”

7

Regulas Nr. 40/94 9. panta ar nosaukumu “Tiesības, ko piešķir Kopienas preču zīme” 1. punktā ir paredzēts:

“Kopienas preču zīme piešķir tās īpašniekam uz to ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešām personām bez viņa piekrišanas darījumos izmantot:

[..]

[..].”

8

Minētās regulas 15. pantā ar nosaukumu “Kopienas preču zīmju izmantošana” ir paredzēts:

“1.   Ja piecos gados pēc Kopienas preču zīmes reģistrācijas tās īpašnieks nav sācis šo preču zīmi Kopienā patiesi [faktiski] izmantot saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta, vai ja tās izmantošana ir pārtraukta uz nepārtrauktu piecu gadu laikposmu, uz Kopienas preču zīmi attiecina šajā regulā paredzētās sankcijas, ja vien šai neizmantošanai nav pamatotu iemeslu.

2.   Izmantošana 1. punkta nozīmē ir arī:

[..].”

9

Regulas Nr. 40/94 98. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ja Kopienas preču zīmju tiesa konstatē, ka atbildētājs ir pārkāpis vai draudējis pārkāpt Kopienas preču zīmi, ja vien nepastāv īpaši iemesli pretējai rīcībai, tā izdod rīkojumu, kas aizliedz atbildētājam turpināt darbības, kas pārkāpj vai varētu pārkāpt Kopienas preču zīmi. Tā arī veic pasākumus saskaņā ar savas valsts likumiem, kas nodrošina pakļaušanos šim aizliegumam.”

10

Likuma par preču zīmju un citu apzīmējumu aizsardzību (Gesetz über den Schutz von Marken und sonstigen Kennzeichen, BGBl. 1994 I, 3082. lpp.), kas grozīts ar 2008. gada 7. jūlija likumu (BGBl. 2008 I, 1191. lpp.) 14. panta 2. punkta 2) apakšpunktā – tiesību normā, kas atbilst Regulas Nr. 40/94 9. panta 1. punkta b) apakšpunktam – ir paredzētas preču zīmju īpašnieka tiesības aizliegt izmantot:

“[..] jebkādu apzīmējumu, kurš tā identiskuma vai līdzības preču zīmei dēļ un preču zīmes aptverto preču vai pakalpojumu un zīmes identiskuma vai līdzības dēļ varētu maldināt sabiedrību; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi, [..]”.

11

Šī likuma 14. panta 5. punktā ir paredzēts:

“Preču zīmes īpašnieks var celt prasību par izbeigšanu pret ikvienu personu, kas apzīmējumu izmanto, pārkāpjot 2.–4. punktu, ja pastāv atkārtota pārkāpuma risks. Aizlieguma tiesības var tikt izvirzītas pat tad, ja pārkāpums draud rasties pirmo reizi.”

12

Levi Strauss ir vairāku preču zīmju īpašnieks, tostarp Kopienas vārdiskas preču zīmes “LEVI’S”, cita starpā attiecībā uz apģērbu, un 1977. gada 12. janvārī attiecībā uz biksēm, krekliem, blūzēm un vīriešu, sieviešu un bērnu jakām reģistrētas Vācijas vārdiskas un grafiskas preču zīmes Nr. DD 641 687 (turpmāk tekstā – “preču zīme Nr. 3”) īpašnieks. Šī pēdējā minētā preču zīme, kuras kreisajā augšējā malā izvietotā sarkanā taisnstūrveida formas elementā ir ietverts vārdisks elements “LEVI’S”, ir attēlota šādi:

13

Levi Strauss ir arī 2005. gada 10. februārī reģistrētas Kopienas grafiskas krāsu – proti, sarkanas un zilas – preču zīmes Nr. 2292373 attiecībā uz biksēm īpašnieks (turpmāk tekstā – “preču zīme Nr. 6”). Atbilstoši reģistrā ietvertajam tās aprakstam tā ir pozīcijas preču zīme un sastāv no sarkanas taisnstūrveida formas tekstilizstrādājuma etiķetes, kas ir piešūta bikšu, šortu vai svārku aizmugurējās kabatas kreisās vīles augšdaļā un izceļas no tās. Tā ir attēlota šādi:

14

Preču zīmes Nr. 6 ierakstā reģistrā ir ietverta atruna par atteikšanos, saskaņā ar kuru minētā preču zīme nedod ekskluzīvas tiesības attiecībā uz kabatas formu un krāsu kā tādu. Preču zīme Nr. 6 ir reģistrēta, pamatojoties uz atšķirtspēju, kas iegūta izmantošanas rezultātā atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktam.

15

Colloseum nodarbojas ar virsdrēbju mazumtirdzniecību. Īstenojot šo darbību, tā ir laidusi apgrozībā bikses, proti, džinsus ar preču zīmēm “COLLOSEUM”, “S. MALIK” un “EURGIULIO”. Šīm biksēm uz aizmugurējās labējās kabatas ir sarkani taisnstūrveida formas tekstilmateriāla karodziņi, kuri ir piešūti ārējai labējai vīlei kabatas augšējā daļā un kurās ir atspoguļotas attiecīgās preču zīmes vai nosaukums “SM JEANS”.

16

Levi Strauss cēla prasību kompetentajā pirmās instances tiesā tostarp ar mērķi panākt, ka Colloseum tiek aizliegts piedāvāt, tirgot vai šiem nolūkiem paturēt savā īpašumā šādas bikses. Colloseum tostarp izvirzīja aizstāvības pamatu attiecībā uz preču zīmes Nr. 6 nepietiekamo izmantošanu.

17

Pirmās instances tiesa Levi Strauss pieteikumu apmierināja, un apelācijas instances tiesa noraidīja Colloseum par pirmās instances tiesas pasludināto nolēmumu iesniegto apelācijas sūdzību.

18

Izskatot Colloseum iesniegto “kasācijas” sūdzību, iesniedzējtiesa atcēla apelācijas instances tiesas nolēmumu un nodeva tai lietu atkārtotai izskatīšanai. Tā kā apelācijas instances tiesa no jauna noraidīja Colloseum apelācijas sūdzību, Colloseum iesniedza jaunu “kasācijas” sūdzību iesniedzējtiesā.

19

Tā norāda, ka šīs otrās “kasācijas” sūdzības iznākums ir atkarīgs no Regulas Nr. 40/94 15. panta 1. punkta interpretācijas. Tā, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu, saskatot sajaukšanas iespēju starp preču zīmi Nr. 6 un Colloseum tirgoto bikšu modeļiem, ar nosacījumu, ka preču zīme Nr. 6 joprojām ir spēkā esoša.

20

Iesniedzējtiesa uzsver, ka tai tātad ir jānoskaidro, vai preču zīme Nr. 6 ir tikusi faktiski izmantota Regulas Nr. 40/94 15. panta 1. punkta izpratnē. Tā norāda, ka atbilstoši apelācijas instances tiesas konstatējumiem, kuri saskaņā ar Vācijas procesuālajām tiesību normām [iesniedzējtiesai] ir saistoši, preču zīme Nr. 6 ir tikusi reģistrēta 2005. gada 10. februārī. Tās īpašniekam tātad tiktu liegtas viņa tiesības, ja minētā preču zīme attiecīgās tiesību normas izpratnē pirms tiesas sēdes, kas notika iesniedzējtiesā 2010. gada 18. februārī, beigām nav tikusi faktiski izmantota.

21

Iesniedzējtiesa turklāt norāda, ka saskaņā ar apelācijas instances tiesas konstatējumiem Levi Strauss preču zīmi Nr. 6 ir izmantojis tikai preču zīmes Nr. 3 formā. Tātad strīda iznākums esot atkarīgs tostarp no tā, vai reģistrēta preču zīme, kura ir viena no citas preču zīmes sastāvdaļām un kura atšķirtspēju ir ieguvusi citas preču zīmes izmantošanas rezultātā, atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktam var būt arī faktiskas izmantošanas priekšmets šīs regulas 15. panta 1. punkta izpratnē šīs citas preču zīmes izmantošanas dēļ.

22

Iesniedzējtiesa norāda, ka šis jautājums nevar tikt uzskatīts par jau aplūkotu. Tā uzsver arī, ka preču zīmes Nr. 3 un Nr. 6 neatšķiras tikai ar sastāvdaļām, kas neietekmē preču zīmju atšķirtspēju, un ka līdz ar to izskatāmajā lietā Regulas Nr. 40/94 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta nosacījumi nav izpildīti; tas pamatlietu atšķir no faktiem, kas bija lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, kurā pasludināts 2012. gada 25. oktobra spriedums lietā C-553/11 Rintisch, pamatā.

23

Iesniedzējtiesa turklāt norāda, ka var tikt pieņemts arī, ka Levi Strauss sarkanā taisnstūrveida karodziņa ar uzrakstu “LEVI’S” izmantošana bikšu tirdzniecībā nozīmē vienlaicīgi gan preču zīmes Nr. 6, gan vārdiskās preču zīmes “LEVI’S” faktisko izmantošanu, jo šo divu preču zīmju kombinācija pati par sevi ir reģistrēta kā preču zīme Nr. 3. Tātad tā šaubās par to, vai Regulas Nr. 40/94 15. panta 1. punkta izpratnē preču zīme var būt faktiski izmantota pat tad, ja tā ir tikusi izmantota tikai kopā ar citu preču zīmi, ja sabiedrība abas šīs preču zīmes uzskata par neatkarīgiem atšķirtspējīgiem apzīmējumiem un ja turklāt pati abu preču zīmju kombinācija ir reģistrēta kā preču zīme.

24

Šādos apstākļos Bundesgerichtshof nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“Vai Regulas Nr. 40/94 15. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka

25

Ar šiem jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai preču zīmes faktiskas izmantošanas, proti, izmantošanas, ar kuru tiek saglabātas īpašnieka tiesības, nosacījums Regulas Nr. 40/94 15. panta 1. punkta izpratnē ir izpildīts, ja reģistrētā preču zīme, kas savu atšķirtspēju ir ieguvusi citas kombinētas preču zīmes, kuras sastāvdaļa tā ir, izmantošanas rezultātā, tiek izmantota tikai ar šīs citas kombinētās preču zīmes starpniecību vai ja tā tiek izmantota tikai kopā ar citu preču zīmi, turklāt pati šo abu preču zīmju kombinācija ir reģistrēta kā preču zīme.

26

No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka preču zīmes atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme ļauj identificēt preci, attiecībā uz kuru pieteikta reģistrācija, kā tādu, ko ražo konkrēts uzņēmums, un tādējādi atšķirt šo preci no citu uzņēmumu precēm (2012. gada 12. jūlija spriedums lietā C-311/11 P Smart Technologies/ITSB, 23. punkts un tajā minētā judikatūra). Preču zīmes pamata funkcija ir no patērētāju viedokļa identificēt uzņēmumu, kurš ražo preci (šajā ziņā skat. 2004. gada 16. novembra spriedumu lietā C-245/02 Anheuser-Busch, Krājums, I-10989. lpp., 59. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

Runājot par preču zīmes – saistībā ar tās reģistrāciju – atšķirtspējas iegūšanu izmantošanas rezultātā Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta izpratnē, Tiesa ir nospriedusi, ka Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), 3. panta 3. punkta kontekstā – turklāt šī pēdējā minētā tiesību norma būtībā atbilst minētajai Regulas Nr. 40/94 tiesību normai – šādas atšķirtspējas iegūšana tāpat var izrietēt gan no tā, ka tiek izmantots kāds elements, kas ir reģistrētas preču zīmes sastāvdaļa, gan arī no tā, ka atsevišķa preču zīme tiek izmantota kopā ar reģistrētu preču zīmi. Abos gadījumos pietiek ar to, ka šīs izmantošanas rezultātā ieinteresētās personas ar pieteikto preču zīmi apzīmēto preci vai pakalpojumu faktiski uztver kā tādu, ko ražo vai sniedz konkrētais uzņēmums (2005. gada 7. jūlija spriedums lietā C-353/03 Nestlé, Krājums, I-6135. lpp., 30. punkts).

28

Līdz ar to neatkarīgi no jautājuma, vai izmantošana attiecas uz apzīmējumu kā reģistrētas preču zīmes sastāvdaļu vai kopā ar to, pamata nosacījums ir tāds, ka šīs izmantošanas rezultātā apzīmējums, attiecībā uz kuru ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, ieinteresēto personu uztverē var apzīmēt preces, uz kurām tas ir izvietots, kā tādas, ko ražo konkrēts uzņēmums.

29

Turklāt Tiesa jau ir nospriedusi, ka iepriekš minētā sprieduma lietā Nestlé 30. punktā izdarītais secinājums ir vispārpiemērojams un tātad ir piemērojams arī tad, ja ir jāpierāda agrākas preču zīmes īpašā atšķirtspēja, lai konstatētu sajaukšanas iespējas Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē esamību (skat. 2008. gada 17. jūlija spriedumu lietā C-488/06 P L & D/ITSB, Krājums, I-5725. lpp., 50.–52. punkts).

30

Ņemot vērā Regulas Nr. 40/94 struktūru un mērķi, kā arī pēdējās minētās regulas 15. panta 1. punkta redakciju, ir jāuzskata, ka secinājums, pie kura Tiesa ir nonākusi iepriekš minētā sprieduma lietā Nestlé 30. punktā, ir jāņem vērā, arī runājot par jēdzienu “faktiska izmantošana”, lai saglabātu reģistrētas preču zīmes īpašnieka tiesības šīs normas izpratnē.

31

Protams, izmantošana, ar kuru apzīmējums iegūst atšķirtspēju atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktam, attiecas uz laikposmu pirms tā kā preču zīmes reģistrācijas, turpretī faktiskā izmantošana šīs regulas 15. panta 1. punkta izpratnē attiecas uz piecu gadu laikposmu pēc reģistrācijas tādējādi, ka, lai saglabātu reģistrētas preču zīmes īpašnieka tiesības, nevar atsaukties uz izmantošanu pašu par sevi reģistrācijas nolūkā minētā 7. panta 3. punkta izpratnē, lai pierādītu izmantošanu minētā 15. panta 1. punkta izpratnē.

32

Tomēr ir jānorāda, ka vispārēji jēdziens preču zīmes “izmantošana”, kā tas izriet arī no iepriekš minētā sprieduma lietā Nestlé 27.–30. punkta, paša šī vārda nozīmē ietver gan šīs preču zīmes neatkarīgu izmantošanu, gan tās izmantošanu kā citas preču zīmes sastāvdaļu, aplūkojot to kopumā, vai kopā ar to.

33

Kā to tiesas sēdē Tiesā atbilstoši norāda arī Vācijas un Apvienotās Karalistes valdības, izmantošanas kritērijs, kas vienmēr ir būtisks, nevar tikt novērtēts, ņemot vērā dažādus elementus, atkarībā no tā, vai ir jānosaka, vai šis kritērijs var radīt tiesības attiecībā uz preču zīmi vai nodrošināt šādu tiesību saglabāšanu. Ja ir iespējams iegūt preču zīmes aizsardzību attiecībā uz apzīmējumu noteiktas tās izmantošanas veidā, šādam pašam izmantošanas veidam ir jāvar nodrošināt šīs aizsardzības saglabāšanu.

34

Līdz ar to ir jāuzskata, ka prasības, kas ir spēkā attiecībā uz preču zīmes faktiskas izmantošanas pārbaudi Regulas Nr. 40/94 15. panta 1. punkta izpratnē, ir analoģiskas tām, kas attiecas uz apzīmējuma – saistībā ar tā reģistrāciju – atšķirtspējas iegūšanu izmantošanas rezultātā šīs regulas 7. panta 3. punkta izpratnē.

35

Tomēr šajā ziņā, kā to norāda Vācijas valdība, Apvienotā Karalistes valdība un Eiropas Komisija, ir jāuzsver, ka reģistrēta preču zīme, kas tiek izmantota vienīgi kā kombinētas preču zīmes sastāvdaļa vai kopā ar citu preču zīmi, lai šī izmantošana atbilstu jēdzienam “faktiska izmantošana” minētā 15. panta 1. punkta izpratnē, joprojām ir jāuztver kā attiecīgās preces izcelsmes norāde.

36

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka preču zīmes faktiskas izmantošanas nosacījums Regulas Nr. 40/94 15. panta 1. punkta izpratnē ir izpildīts, ja reģistrētā preču zīme, kas savu atšķirtspēju ir ieguvusi citas kombinētas preču zīmes, kuras sastāvdaļa tā ir, izmantošanas rezultātā, tiek izmantota tikai ar šīs citas kombinētās preču zīmes starpniecību vai ja tā tiek izmantota tikai kopā ar citu preču zīmi, turklāt pati šo abu preču zīmju kombinācija ir reģistrēta kā preču zīme.

37

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

Preču zīmes faktiskas izmantošanas nosacījums Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 15. panta 1. punkta izpratnē ir izpildīts, ja reģistrētā preču zīme, kas savu atšķirtspēju ir ieguvusi citas kombinētas preču zīmes, kuras sastāvdaļa tā ir, izmantošanas rezultātā, tiek izmantota tikai ar šīs citas kombinētās preču zīmes starpniecību vai ja tā tiek izmantota tikai kopā ar citu preču zīmi, turklāt pati šo abu preču zīmju kombinācija ir reģistrēta kā preču zīme.