Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2010. gada 16. decembra spriedumu lietā T-19/07 Systran un Systran Luxembourg/Komisija 2011. gada 2. martā iesniedza Komisija

(Lieta C-103/11 P)

2011/C 145/18

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — T. van Rijn, E. Montaguti un J. Samnadda, kam palīdz A. Berenboom un M. Isgour, avocats)

Pārējie lietas dalībnieki: Systran SA un Systran Luxembourg SA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Komisija savas apelācijas sūdzības pamatošanai izvirza astoņus pamatus. Tā apgalvo, ka spriedumā esot pieļautas vairākas kļūdas, kas pamato tā atcelšanu. Tās izvirzītie pamati ir saistīti ar Vispārējās tiesas kompetenci izskatīt lietu, ar to, kā Vispārējā tiesa ir ievērojusi procesuālos noteikumus, kā arī ar to trīs nosacījumu ievērošanu, kas saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ir kumulatīvi nepieciešami, lai iestātos Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība, proti: pārkāpuma, zaudējumu un cēloņsakarības starp pārkāpumu un zaudējumiem esamība.

Ar savu pirmo pamatu Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka strīdam ir ārpuslīgumisks raksturs, un līdz ar to atzīstot savu kompetenci izskatīt lietu.

Ar savu otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Komisijas tiesības uz aizstāvību un nav ievērojusi noteikumus par pierādījumu iegūšanu.

Ar savu trešo pamatu tā atsaucas uz autortiesību normu nepareizu piemērošanu attiecībā uz šo tiesību piederību.

Ar savu ceturto pamatu Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu tiesību piemērošanā, izdarot vērtējumu, pirmkārt, par nelikumīgas izmantošanas esamību, un, otrkārt, par Systran zinātības pārkāpumu.

Piektais pamats izriet no tā, ka Vispārējā tiesa, uzskatot, ka apgalvotā Komisijas kļūda ir pietiekami būtisks pārkāpums, pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kuras rezultātā tika pārkāpts Eiropas Savienības ārpuslīgumiskās atbildības princips.

Ar sesto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, pirmkārt, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot Direktīvas 91/250/EEK 5. pantā paredzēto izņēmumu, un, otrkārt, ka tā nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu attiecībā uz šīs pašas direktīvas 6. pantu.

Ar septīto pamatu Komisija pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot izdarījusi acīmredzami nepareizus konstatējumus, sagrozījusi pierādījumus un pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, un, otrkārt, neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu attiecībā uz cēloņsakarības pastāvēšanu.

Visbeidzot, astotais pamats izriet no tā, ka Vispārējā tiesa, piešķirot Systran tiesības uz zaudējumu atlīdzību EUR 12 001,00 apmērā, pirmkārt, esot izdarījusi acīmredzami nepareizus konstatējumus, sagrozījusi pierādījumus un pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, un, otrkārt, Vispārējā tiesa neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu attiecībā uz zaudējumu aprēķināšanu.