1

Ar savu apelācijas sūdzību Eiropas Savienības Padome lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 27. septembra spriedumu lietā T‑199/04 Gul Ahmed Textile Mills/Padome (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru tā atcēlusi Padomes 2004. gada 2. marta Regulu (EK) Nr. 397/2004, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu attiecībā uz Pakistānas izcelsmes kokvilnas gultas veļas importu (OV L 66, 1. lpp.), ciktāl tā attiecas uz Gul Ahmed Textile Mills Ltd (turpmāk tekstā – “Gul Ahmed Textile Mills”).

2

Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.), kas grozīta ar Padomes 2002. gada 5. novembra Regulu (EK) Nr. 1972/2002 (OV L 305, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 384/96”), 3. pantā ar nosaukumu “Zaudējumu noteikšana” ir paredzēts:

“1.   Ja nav norādīts citādi, ievērojot šo regulu, termins “zaudējumi” nozīmē būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, būtisku zaudējumu draudus Kopienas ražošanas nozarei vai šādas ražošanas nozares veidošanās būtisku aizkavēšanu, un to interpretē saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2.   Zaudējumu noteikšanā pamatojas uz tiešiem pierādījumiem un objektīvi pārbauda gan a) importa par dempinga cenām apjomu un ietekmi uz līdzīgu preču cenām Kopienas tirgū, gan b) šāda importa turpmāko ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari.

3.   Atkarībā no tā, kāds ir importa par dempinga cenām apjoms, spriež, vai ir bijis ievērojams importa par dempinga cenām pieaugums – vai nu absolūtā izteiksmē, vai attiecībā pret ražošanu vai patēriņu Kopienā. Atkarībā no šā importa ietekmes uz cenām spriež, vai imports par dempinga cenām ir piedāvājis ievērojami zemāku cenu, salīdzinājumā ar līdzīgas preces cenu Kopienas ražošanā, vai arī šāda importa rezultātā notiek ievērojama cenu pazemināšanās vai arī tiek ievērojami aizkavēta cenu celšanās, kas pretējā gadījumā būtu notikusi. Neviens no šiem faktoriem, ne arī vēl citi faktori nevar droši norādīt, kāds lēmums būtu jāpieņem.

[..]

5.   Pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz attiecīgo Kopienas ražošanas nozari, novērtē visus būtiskos ekonomikas faktorus un indeksus, kas raksturo nozares stāvokli, ietverot to, ka nozare joprojām atgūstas no dempinga vai subsīdiju ietekmes pagātnē, faktisko dempinga starpības lielumu, faktisko un iespējamo noieta, peļņas, produkcijas izlaides, tirgus daļas, ražīguma, investīciju nestās peļņas, jaudas izmantošanas samazinājumu, faktorus, kas ietekmē cenas Kopienā, faktisko un iespējamo ietekmi uz naudas plūsmu, preču krājumiem, nodarbinātību, darba samaksu, izaugsmi, spēju piesaistīt kapitālu vai investīcijas. Šīs uzskaitījums nav visaptverošs, un neviens no šiem faktoriem nevar droši norādīt, kāds lēmums būtu jāpieņem.

6.   Pamatojoties uz visiem būtiskajiem pierādījumiem, kas iesniegti saistībā ar 2. pantu [punktu], parāda, ka imports par dempinga cenām rada zaudējumus šīs regulas nozīmē. Tas jo īpaši parāda, ka apjoma un/vai cenas līmeņi, kas noteikti, ievērojot 3. pantu, ir ietekmējuši Kopienas ražošanas nozari, kā paredzēts 5. punktā, un ka šī ietekme ir vērojama tādā pakāpē, ka to var dēvēt par būtisku ietekmi.

7.   Tāpat arī pārbauda citus zināmos faktorus, ne tikai importu par dempinga cenām, kas vienlaikus rada zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu to, ka saskaņā ar 6. punktu šādu pārējo faktoru radītie zaudējumi netiek saistīti ar importu par dempinga cenām. Šajā sakarā apskatāmie faktori ietver to importēto ražojumu apjomu un cenu, kas nav preces par dempinga cenām, pieprasījuma samazināšanos vai izmaiņas patēriņa modelī, tirdzniecības ierobežojumus un konkurenci starp trešo valsti un ražotājiem Kopienā, tehnoloģiju attīstību un Kopienas ražošanas nozares eksporta rezultātus un ražīgumu.

[..]”

3

Pārsūdzētajā spriedumā ir konstatēts:

[..]

4

Ar prasības pieteikumu, kas iesniegts 2004. gada 28. maijā, Gul Ahmed Textile Mills lūdza Vispārīgajai tiesai atcelt Regulu Nr. 397/2004, ciktāl tā attiecās uz to.

5

Prasības pamatošanai Gul Ahmed Textile Mills izvirzīja piecus pamatus:

6

Vispārējā tiesa uzskatīja par lietderīgu izskatīt tikai piektā pamata trešo daļu. Ar to prasītāja būtībā pārmeta Padomei, ka tā ir kļūdījusies tiesību piemērošanā, nepārbaudot to, vai agrākā antidempinga maksājuma atcelšana Pakistānas precēm un vispārēju tarifu atvieglojumu noteikšana Pakistānas Islāma Republikas labā 2002. gada sākumā likvidēja cēloņsakarību starp Pakistānas importu un Kopienas ražošanas nozarei radītajiem zaudējumiem.

7

Pirmkārt, apstrīdētā sprieduma 46.–51. punktā Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka asociācijas, kas pārstāv Pakistānas gultas veļas ražotājus eksportētājus kopš administratīvās procedūras sākuma, vērsa Savienības iestāžu uzmanību uz to faktu, ka zaudējumus, kas, iespējams, radušies Kopienas ražošanas nozarei, varētu būt izraisījuši divi apstākļi, proti, agrāko antidempinga maksājumu un parasto muitas nodokļu atcelšana saskaņā ar vispārējo tarifa preferenču sistēmu Pakistānas Islāma Republikas labā, nevis dempings attiecībā uz importu no Pakistānas. Turklāt saskaņā ar Pakistānas ražotāju eksportētāju teikto no Pakistānas īstenota importa apmēra pieaugumu veicināja atbrīvojums no atsevišķiem muitas nodokļiem un grozījums tiesiskajā regulējumā.

8

Apstrīdētā sprieduma 53.–59. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka, lai atbilstoši izpildītu savu pienākumu saskaņā ar Regulas Nr. 384/96 3. panta 7. punktu pārbaudīt visus “zināmos faktorus, kas nav imports par dempinga cenām, kurš vienlaicīgi rada zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei”, Savienības iestādēm ir pareizi jānodala un jānošķir importa par dempinga cenām kaitējošā ietekme no citu faktoru kaitējošās ietekmes.

9

Apstrīdētā sprieduma 56. punktā Vispārējā tiesa ir lēmusi, ka “citu zināmo faktoru, ne tikai importa par dempinga cenām” uzskaitījums, kas ietverts Regulas Nr. 384/96 3. panta 7. punktā, nav ierobežojošs, bet, tieši pretēji, norādošs, kā to apstiprina jēdziens “ietver”, kas ir to faktoru uzskaitījuma sākumā, kurus var uzskatīt par būtiskiem. Sava sprieduma 57. punktā Vispārējā tiesa ir uzsvērusi, ka konkrētās regulas 3. panta 7. punkta un 1994. gada Antidempinga nolīguma 3.5. panta kopīgais mērķis ir nodrošināt, ka importam, uz kuru attiecas izmeklēšana, nevar piedēvēt citu faktoru, kuri varētu būt ietekmējuši Kopienām vai valstīm radušos zaudējumus, kaitējošo ietekmi, lai šīs nozares sev nepiešķirtu aizsardzību, kas ir lielāka nekā nepieciešama.

10

Vispārējā tiesa apstrīdētā sprieduma 59. punktā ir norādījusi, ka iepriekšējo antidempinga maksājumu un parasto muitas nodokļu atcelšana vispārējās preferenču sistēmas ietvaros bija zināmi faktori, kuri Savienības iestādēm bija jāņem vērā, novērtējot cēloņsakarību starp Kopienas ražošanas nozarei nodarīto zaudējumu un tā Pakistānas ražojuma importu, kas bija antidempinga izmeklēšanas priekšmets.

11

Apstrīdētā sprieduma 84. punktā Vispārējā tiesa ir secinājusi, ka no ES iestāžu veiktās analīzes šajā lietā nav skaidrs pat vienkāršas iespējamības veidā, kādi būtu Kopienas ražošanas nozarei nodarītie zaudējumi, ja nemaz nebūtu īstenots dempings, t.i., kādi būtu zaudējumi, kas rastos tikai no tā, ka stājās spēkā vispārējo tarifu preferenču sistēma un tika atcelti iepriekšējie antidempinga maksājumi, vai nu zaudētās tirgus daļas izteiksmē, vai iepriekš minētās ražošanas nozares izpildes vai ienesīguma samazinājuma izteiksmē, zemāko tirgus segmentu izslēgšanas vai cita attiecīga ekonomikas rādītāja izteiksmē.

12

Tādējādi Vispārējā tiesa atbalstīja piektā pamata trešo daļu un, neizskatot pārējos pamatus, atcēla Regulu Nr. 397/2004, ciktāl tā attiecās uz Gul Ahmed Textile Mills.

13

Saistībā ar minēto Padome cēla šo apelācijas sūdzību par apstrīdēto spriedumu, ko atbalsta Komisija – persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē.

14

Padome uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Regulas Nr. 384/96 3. panta 7. punktu, kļūdaini interpretējot šajā noteikumā ietverto jēdzienu “citi faktori”. Tā uzsver, ka Vispārējā tiesa ir pareizi nolēmusi, ka atbilstoši minētajam noteikumam principā pastāv pienākums nodalīt un nošķirt citu faktoru kaitējošo ietekmi no importa par dempinga cenām radītās kaitējošās ietekmes. Tāpat Padome apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, secinot, ka divi apstrīdētie faktori, proti, iepriekšējo antidempinga maksājumu atcelšana un vispārējo tarifu preferenču sistēmas izveidošana, bija “citi faktori” Regulas Nr. 384/96 3. panta 7. punkta izpratnē. Tādējādi Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, secinot, ka izskatāmajā gadījumā iestādes ir pārkāpušas minēto noteikumu, jo tās nav nodalījušas un nošķīrušas diviem apstrīdētajiem faktoriem piedēvētās kaitīgās sekas.

15

Padome uzskata, ka “citi faktori” Regulas Nr. 384/96 3. panta 7. punkta izpratnē pēc definīcijas ir faktors, kas nav saistīts ar importu par dempinga cenām. Divi apstrīdētie faktori esot cieši saistīti ar Pakistānas izcelsmes importu par dempinga cenām. Saskaņā ar Padomes viedokli “faktors, kurš atvieglo importa par dempinga cenām apjoma pieaugumu, pats par sevi nav atsevišķs, zaudējumus radošs faktors, jo jebkuri zaudējumi, kas rodas no importa par dempinga cenām pieauguma, rodas no importa par dempinga cenām, nevis no faktoriem, kuri atvieglo šī importa apjoma pieaugumu”. Šo interpretāciju apstiprinot PTO Īpašās komisijas 2011. gada 28. oktobra ziņojums ar nosaukumu “Eiropas Savienība – Antidempinga pasākumi attiecībā uz noteiktiem Ķīnas izcelsmes apaviem” (WT/DS405/R).

16

Padome norāda, ka, kaut arī Regulas Nr. 384/96 3. panta 7. punktā ietvertais uzskaitījums pats par sevi nav izsmeļošs, tajā divi apstrīdētie faktori nav minēti kā “citi faktori” šī noteikuma izpratnē. Tādējādi likumdošanas un reglamentējošās sistēmas grozījumiem nozīme esot tikai tāda, ka tie ietekmē tirgu, un ka divi apstrīdētie faktori var ietekmēt tikai importu par dempinga cenām. Tādējādi saskaņā ar Padomes viedokli šiem diviem faktoriem nav nekādas ietekmes uz Savienības ražošanas nozari.

17

Turklāt Padome uzskata, ka Vispārējās tiesas pieļautā kļūda tiesību piemērošanā rada kļūdainu Regulas Nr. 384/96 3. panta 6. un 7. punkta interpretāciju, kā tas izriet no apstrīdētā sprieduma 84. punktā ietvertajiem secinājumiem.

18

Būtībā Komisija atbalsta Padomes secinājumus.

19

Gul Ahmed Textile Mills norāda, ka apelācijas sūdzības atbalstam izvirzītie pamati nepamatoti ierobežo jēdzienu “citi faktori” Regulas Nr. 384/96 3. panta 7. punkta izpratnē. Tādējādi Padomes sniegtā jēdziena “citi faktori” interpretācija esot pretrunā šim noteikumam. Turklāt, tā kā šī noteikuma mērķis ir nodrošināt, ka importam par dempinga cenām netiek piedēvēti nekādi zaudējumi, ja tie rodas cita faktora rezultātā, nav nepieciešamības patvaļīgi ierobežot tos faktorus, kuru kaitīgā ietekme ir jāņem vērā.

20

Saskaņā ar Gul Ahmed Textile Mills teikto attiecībā uz “citiem faktoriem” nav tā, ka apstrīdētie faktori būtu “cieši saistīti” ar importu par dempinga cenām. Iepriekšējo antidempinga maksājumu atcelšana atainoja Eiropas Savienības veiktos labojumus saistībā ar 1997. gadā nepamatoti piemērotajiem pasākumiem, un tā nebija saistīta ar importu par dempinga cenām, ne izmeklēšanas veikšanas laikā, ne pirms tās. Savienības piešķirtie īpašie tarifu atvieglojumi Pakistānas importam no 2002. gada 1. janvāra neattiecās īpaši uz gultas veļas importu, vēl jo mazāk uz gultas veļas importu par dempinga cenām. Tirgu regulējošā juridiskā pamata grozījumi tika veikti tikai saistībā ar Savienības darbību un nebija “cieši saistīti” ar trešo valstu ražotāju darbībām.

21

Gul Ahmed Textile Mills uzskata, ka apstrīdētie faktori tieši ir samazinājuši maksājumu apmēru visam Pakistānas gultas veļas importam, un šis fakts tieši ietekmēja šo importēto preču cenu līmeni Eiropas Savienībā. Šo tarifu grozījumu kvalificēšana par tādiem, kas “tikai atvieglo importa par dempinga cenām apjoma pieaugumu”, esot acīmredzami kļūdaina.

22

Saskaņā ar Gul Ahmed Textile Mills viedokli būtiskākais jautājums ir, vai apstrīdētie faktori ir tieši ietekmējuši kāda ekonomikas rādītāja līmeni, ko Savienības iestādes ņem vērā, lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei ir radies mantisks kaitējums, un tā iespējamo iemeslu. Tomēr saskaņā ar Regulas Nr. 384/96 3. panta 5. punktā noteikto ir jānovērtē “visi būtiskie ekonomikas faktori un indeksi, kas raksturo nozares stāvokli”, un šajā noteikumā esošajā indikatīvajā sarakstā ir ietverti “faktori, kas ietekmē cenas Kopienā”. Atbildētāja uz apelācijas sūdzību uzsver, ka apstrīdēto faktoru tiešās sekas ir tādas, ka Savienības ražotāji pēkšņi tiek pretnostatīti importam, kas ieplūst Savienības tirgū par cenām, kuras ir ievērojami zemākas nekā agrāk, bez jebkādām izmaiņām Pakistānas ražotāju produktu brīvas klājpiegādes cenā (FOB). Tādējādi tiesību aktu grozījumi tieši esot ietekmējuši ekonomikas apstākļus, kurus ņem vērā, nosakot zaudējumus un cēloņsakarību starp tiem un dempingu.

23

No Regulas Nr. 397/2004 preambulas 108.–115. apsvēruma izriet, ka Savienības iestādes ir izskatījušas faktorus, kurus tās uzskata par faktoriem, kas nav imports par dempinga cenām.

24

Konkrēti tika apskatīts imports no Indijas, Turcijas, Rumānijas, Bangladešas un Ēģiptes, kā arī faktori, kas saistīti ar pieprasījuma samazināšanos, ar Savienības ražošanas nozares importu un eksportu un šīs nozares produktivitāti.

25

Izvērtējot cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei radītajiem zaudējumiem, ir skaidrs, ka Savienības iestādes nav izskatījušas divus apstrīdētos pasākumus, proti, parasto muitas nodokļu atcelšanu, piemērojot vispārējo tarifa preferenču sistēmu, un iepriekšējo antidempinga maksājumu atcelšanu.

26

Ir jākonstatē, ka šie pasākumi attiecās uz Pakistānas izcelsmes ražojumiem un ka Regula Nr. 397/2004 attiecas uz visiem eksportētājiem no Pakistānas. Tāpat saskaņā ar šīs regulas noteikumiem viss tajā uzskaitīto ražojumu eksports ir imports par dempinga cenām Regulas Nr. 384/96 3. panta izpratnē.

27

Ir skaidrs, ka ievedmuitas maksājuma, pirmkārt, 12 % apmērā un, otrkārt, 6,7 % apmērā atcelšana var atvieglot un veicināt attiecīgo ražojumu importu. Bet šī ietekme notiek attiecībā uz importu par dempinga cenām.

28

No Regulas Nr. 384/96 3. panta 7. punkta formulējuma, it īpaši vārdiem “zināmie faktori [..], kas vienlaikus rada zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei”, izriet, ka atbilstoši šīs regulas noteikumiem ir jāizskata faktori, kas tieši rada zaudējumus un kam ir nepieciešama tieša cēloņsakarība.

29

Tomēr konkrētajā situācijā importa par dempinga cenām reglamentējošo nosacījumu grozījumus nevar uzskatīt par tādiem, kas paši par sevi rada zaudējumus. Tas ir pats imports, kas rada šos zaudējumus.

30

Tādējādi imports par dempinga cenām un reglamentējošie nosacījumi, atbilstoši kuriem tas tiek īstenots, nav atdalāmi.

31

Tāpat arī apstrīdētie tiesību akti, kas atvieglo un veicina importa veikšanu, ir tikai netiešs pamatojums un tos nevar uzskatīt par “citiem faktoriem” Regulas Nr. 384/96 3. panta 7. punkta izpratnē.

32

Šī interpretācija atbilst PTO Īpašās komisijas 2011. gada 28. oktobra ziņojumam “Eiropas Savienība – antidempinga maksājumi noteiktiem apavu veidiem no Ķīnas”, kurā tika izskatīta cēloņsakarība starp importa kvotas atcēlumu un zaudējumiem, ņemot vērā 1994. gada Antidempinga nolīguma 3.5. pantu. Šī ziņojuma 7.527. punktā tika secināts, ka importa kvotas atcelšana, kas ļauj palielināt importa par dempinga cenām apjomu, pats par sevi nav zaudējumus radošs faktors.

33

Importa kvotas rada regulējošos nosacījumus, kuros tiek īstenots imports, tieši tāpat kā ievedmuitas nodokļi.

34

Šādos apstākļos Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nolemjot, ka divi apstrīdētie faktori ir “citi faktori” Regulas Nr. 384/96 3. panta 7. punkta izpratnē.

35

Tomēr šāds secinājums nesniedz atbildi uz jautājumu, vai apstrīdētie faktori bija jāņem vērā, izskatot jautājumu par zaudējumu pastāvēšanu atbilstoši Regulas Nr. 384/96 3. panta 2., 3. un 5. punktam.

36

No minētā izriet, ka apstrīdētais lēmums ir atceļams.

37

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmajai daļai, ja Eiropas Savienības Tiesa atceļ Vispārējās tiesas nolēmumu, tā var pati taisīt galīgo spriedumu attiecīgajā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija, vai nodot lietu atpakaļ sprieduma taisīšanai Vispārējā tiesā.

38

Izskatāmajā lietā nav tādu apstākļu, lai Tiesa varētu pati taisīt galīgo spriedumu attiecīgajā lietā.

39

Šajā tiesvedībā lieta ir jānodod atpakaļ Vispārējai tiesai un jāatliek lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: