—

Raiffeisen-Waren-Zentrale Rhein-Main eG vārdā – C. Bittner un F. Eckard, Rechtsanwälte,

—

Saatgut-Treuhandverwaltungs GmbH vārdā – K. von Gierke un J. Forkel, Rechtsanwälte,

—

Spānijas valdības vārdā – A. Rubio González, pārstāvis,

—

Eiropas Komisijas vārdā – B. Schima, M. Vollkommer, F. Wilman un I. Galindo Martin, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV L 227, 1. lpp.) 14. panta 3. punkta sesto ievilkumu, kā arī Komisijas 1995. gada 24. jūlija Regulas (EK) Nr. 1768/95, ar ko īsteno noteikumus par izņēmumu lauksaimniecībā, kas paredzēts 14. panta 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2100/94 (OV L 173, 14. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 1998. gada 3. decembra Regulu (EK) Nr. 2605/98 (OV L 328, 6. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1768/95”), 9. panta 2. un 3. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Raffeisen-Waren-Zentrale Rhein-Main eG (turpmāk tekstā – “RWZ”) un Saatgut-Treuhandverwaltungs GmbH (turpmāk tekstā – “STV”) par lūgumu sniegt informāciju, kuru pēdējā minētā bija iesniegusi saistībā ar 2005./2006. un 2006./2007. sertificētu sēklu tirdzniecības gadu.

3

Saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 11. pantu tiesības uz Kopienas augu šķirņu aizsardzību ir “selekcionāram”, proti, “personai, kas selekcionējusi vai atklājusi un attīstījusi attiecīgo šķirni, vai viņas tiesību pārņēmējam”.

4

Šīs regulas 13. pantā ar nosaukumu “Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību īpašnieka tiesības un aizliegtās darbības” ir noteikts:

“1.   Kopienas augu šķirņu aizsardzības nolūks ir panākt, ka Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību īpašnieks vai īpašnieki, kas šeit turpmāk saukti par “īpašnieku”, ir tiesīgi veikt darbības, kas izklāstītas 2. punktā.

2.   Neierobežojot 15. un 16. pantu, attiecībā uz šķirnes komponentiem vai no aizsargājamās šķirnes ievākto materiālu [..] vajadzīga īpašnieka atļauja šādām darbībām:

[..]

Īpašnieks var dot atļauju, ievērojot nosacījumus un ierobežojumus.

[..]”

5

Minētās regulas 14. panta ar nosaukumu “Atkāpe no Kopienas augu šķirņu aizsardzības” 1. punktā ir noteikts:

“Neatkarīgi no 13. panta 2. punkta un lauksaimniecības produkcijas aizsardzības nolūkā lauksaimnieki pavairošanai laukā paši savā īpašumā drīkst lietot ievākto produktu, ko viņi ieguvuši, savā saimniecībā stādot tās šķirnes pavairojamo materiālu, kura nav šķirnes hibrīds vai sintētiska šķirne, uz ko attiecas Kopienas augu šķirņu aizsardzība.”

6

Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punktā ir paredzēts:

“Nosacījumus 1. punktā paredzētās atkāpes īstenošanai un selekcionāra un lauksaimnieka likumīgo interešu aizstāvībai pirms šīs regulas stāšanās spēkā nosaka īstenošanas noteikumos, ievērojot 114. pantu, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

7

Regulas Nr. 1768/95 2. pantā ir noteikts šādi:

“1.   Šīs regulas 1. pantā minētos nosacījumus īsteno gan selekcionāru pārstāvošais īpašnieks, gan lauksaimnieks, rīkojoties tā, lai aizsargātu viens otra likumīgās intereses.

2.   Likumīgās intereses netiek uzskatītas par aizsargātām, ja uz viena vai vairākas no šīm interesēm tiek nelabvēlīgi ietekmētas, neņemot vērā vajadzību saglabāt saprātīgu līdzsvaru starp tām vai vajadzību pēc samērības starp attiecīgā nosacījuma mērķi un tā īstenošanas faktiskajām sekām.”

8

Šīs regulas 5. pantā, kurā ir paredzēti noteikumi saistībā ar atlīdzību, kas ir jāmaksā īpašniekam, ir noteikts:

“1.   Taisnīgas atlīdzības apjomi, kas jāmaksā īpašniekam saskaņā ar [Regulas Nr. 2100/94] 14. panta 3. punkta ceturto ievilkumu, var būt līguma priekšmets līgumā starp īpašnieku un attiecīgo lauksaimnieku.

2.   Ja šāds līgums nav noslēgts vai nav piemērojams, atlīdzības apjomi ir ievērojami zemāki par to, ko iekasē par tās pašas šķirnes viszemākās oficiāli sertificētās kategorijas pavairojamā materiāla licencētu audzēšanu tādā pašā platībā.

[..]

5.   Ja 2. punktā minētajā gadījumā līgums, kā tas minēts 4. punktā, nav piemērojams, tad maksājamā atlīdzība ir 50 % no summām, ko iekasē par pavairojamā materiāla licencētu audzēšanu tādā pašā platībā, kā norādīts 2. punktā.

[..].”

9

Regulas Nr. 1768/95 8. panta ar nosaukumu “Lauksaimnieka sniegtā informācija” 3. un 4. punktā ir norādīts:

“3.   Šā panta 2. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā minētā informācija attiecas uz esošo tirgū laišanas gadu un uz vienu vai vairākiem iepriekšējiem tirgū laišanas gadiem, par ko lauksaimnieks iepriekš nav sniedzis attiecīgo informāciju saskaņā ar pieprasījumu, ko īpašnieks izteicis atbilstoši 4. un 5. punkta noteikumiem.

Tomēr pirmais tirgū laišanas gads, uz ko attiecas informācija, nav agrāk par to gadu, kad izteikts pirmais pieprasījums sniegt informāciju par attiecīgo šķirni vai šķirnēm un attiecīgo lauksaimnieku, vai arī agrāk par to gadu, kurā lauksaimnieks ieguva attiecīgās šķirnes vai šķirņu pavairojamo materiālu, ja tam bija pievienota vismaz informācija par to, ka tiek iesniegts pieteikums Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanai vai ka tās ir piešķirtas, kā arī par iespējamiem nosacījumiem attiecībā uz pavairojamā materiāla izmantošanu.

[..]

4.   Savā pieprasījumā īpašnieks norāda savu vārdu un adresi, šķirni vai šķirnes, par ko viņš vēlas saņemt informāciju, kā arī atsauci vai atsauces uz attiecīgo Kopienas augu šķirņu aizsardzību. Ja lauksaimnieks to pieprasa, pieprasījumu iesniedz rakstiski, kā arī sniedz īpašumtiesību pierādījumus. Neskarot 5. punkta noteikumus, pieprasījumu iesniedz tieši attiecīgam lauksaimniekam.”

10

Šīs regulas 9. pantā ar nosaukumu “Apstrādātāja sniegtā informācija” ir noteikts:

“1.   Attiecīgi detalizētāka informācija, ko apstrādātājs sniedz īpašniekam, ievērojot pamatregulas 14. panta 3. punkta sesto ievilkumu, var būt līguma priekšmets līgumā starp īpašnieku un attiecīgo apstrādātāju.

2.   Ja šāds līgums nav noslēgts vai nav piemērojams, apstrādātājam – neskarot prasības, kas Kopienas tiesību aktos vai dalībvalstu likumos un citos normatīvos aktos izvirzītas attiecībā uz informāciju – pēc īpašnieka pieprasījuma ir jāsniedz īpašniekam pārskats ar būtisko informāciju. Šādu informāciju uzskata par būtisku:

3.   Šā panta 2. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā minētā informācija attiecas uz esošo tirgū laišanas gadu un uz vienu vai vairākiem iepriekšējiem tirgū laišanas gadiem, par ko apstrādātājs iepriekš nav iesniedzis attiecīgo pieprasījumu saskaņā ar 4. vai 5. punkta noteikumiem. Tomēr pirmais tirgū laišanas gads, uz ko attiecas informācija, nav agrāk par to gadu, kad izteikts pirmais pieprasījums sniegt informāciju par attiecīgo šķirni vai šķirnēm un attiecīgo apstrādātāju.

4.   Šīs regulas 8. panta 4. punkta noteikumus piemēro mutatis mutandis.

[..]”

11

Regulas Nr. 1768/95 14. panta, kurš attiecas uz īpašnieka uzraudzību, kā tiek izpildīti lauksaimnieka pienākumi, 1. punktā ir paredzēts:

“Lai īpašnieks veiktu uzraudzību pār to, kā tiek ievēroti [Regulas Nr. 2100/94] 14. panta noteikumi, kā precizēts šajā regulā, attiecībā uz lauksaimnieka pienākumu izpildi, lauksaimnieks, pēc īpašnieka pieprasījuma:

sniedz pierādījumus, kas pamato informāciju, ko viņš sniedzis saskaņā ar 8. pantu, pievienojot tiem tādus pieejamus dokumentus kā faktūrrēķinus, izmantotas etiķetes vai jebkādu citu atbilstošu apstiprinājumu, kas prasīts saskaņā ar 13. panta 1. punkta noteikumu un kas attiecas uz:

vai pierādījumiem par zemi vai uzglabāšanas iekārtām;

12

RWZ ir centrālais lauksaimniecības kooperatīvs, kurš lauksaimniekiem piedāvā veikt sēklu apstrādi, ar kuru apstrādātājs veic ievāktā produkta apstrādi tā glabāšanai un audzēšanai nākotnē.

13

Šie pakalpojumi tiek piedāvāti, pirmkārt, [augu šķirņu] īpašniekiem, kurus tostarp pārstāv STV, kuri, veicot līgumā noteiktu audzēšanu, ir likuši veikt sertificētu sēklu pavairošanu tirdzniecības nolūkos.

14

Otrkārt, minētie pakalpojumi ir paredzēti lauksaimniekiem, kuri audzē sēklas atbilstoši Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punktam.

15

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka RWZ, veicot līgumā noteiktu audzēšanu, vairāku lauksaimnieku labā ir veikusi apstrādi 2005./2006. un 2006./2007. tirdzniecības gadiem augu šķirņu īpašnieku, kurus pārstāv STV, interesēs.

16

Pamatojoties uz pārskatiem par līgumā noteikto audzēšanu, kas attiecīgajiem lauksaimniekiem tai bija jāiesniedz, STV nosūtīja RWZ divas lūgumu sniegt informāciju par tās veiktajām apstrādēm grupas:

17

Šiem lūgumiem, kuru mērķis bija uzzināt, vai RWZ ir veikusi attiecīgo aizsargāto augu šķirņu apstrādes darbības, kurš šīs darbības bija pasūtījis un cik lielā apmērā, bija pievienoti kopsavilkumi, kuros bija norādīta ne tikai aizsargātā augu šķirne un attiecīgais tirdzniecības gads, bet arī tā lauksaimnieka, kurš ir veicis ievāktā produkta audzēšanu, vārds un adrese, bet tajā nebija ietvertas nekādas audzēšanas pārskata kopijas vai citi pierādījumi.

18

RWZ neatbildēja uz šiem lūgumiem, sava atteikuma pamatojumam norādot trīs pamatojuma grupas. Pirmkārt, tā uzskatīja, ka katrā lūgumā sniegt informāciju ir jāiekļauj apstākļi, kas norāda uz to, ka tā ir veikusi apstrādes darbības, uz kurām attiecas Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta sestajā ievilkumā norādītais informācijas pienākums. Otrkārt, tā uzskatīja, ka juridiska nozīme ir tikai tiem lūgumiem sniegt informāciju, kuri ir iesniegti tā gada laikā, uz kuru informācija attiecas. Treškārt, tā uzskatīja, ka no apstrādes, kas, veicot līgumā noteiktu audzēšanu, ir notikusi īpašnieka interesēs, nevar secināt nekādas norādes par iespējamu sēklu audzēšanu.

19

STV, kas cēla prasību pret RWZ, saņēma apstiprinošu spriedumu pirmās instances tiesā, kura uzskatīja, pirmkārt, ka lūgumu sniegt informāciju iesniegšanai nav piemērojams nekāda veida noilgums un, otrkārt, ka pārskati par līgumā noteiktu audzēšanu ir uzskatāmi par pienācīgām norādēm, lai pakalpojumu sniedzējam būtu pienākums sniegt informāciju, ciktāl lauksaimniekam, kurš veicis audzēšanu, pamatojoties uz līgumu par pavairošanu, ir konkrētas iespējas veikt lauku saimniecībā iegūtu sēklu audzēšanu. RWZ pārsūdzēja šo spriedumu iesniedzējtiesā.

20

Tā kā Oberlandesgericht Düsseldorf nebija droša par interpretāciju, kāda būtu jāsniedz Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punktam, kā arī Regulas Nr. 1768/95 9. panta 2. un 3. punktam, tā nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

21

Uzdodot savu pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 1768/95 9. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pienākums sniegt informāciju, kāds ir apstrādātājam attiecībā uz aizsargātajām augu šķirnēm, nav spēkā, ja lūgums sniegt informāciju, kuru izsnieguši šo augu šķirņu īpašnieki, viņam tiek iesniegts pēc tā tirdzniecības gada beigām, uz kuru attiecas šis lūgums.

22

Kā izriet no paša Regulas Nr. 1768/95 9. panta 3. punkta teksta, apstrādātājam ir pienākums sniegt šī paša panta 2. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā paredzēto informāciju, ja minētā informācija ir saistīta ar tirdzniecības gadu, kura laikā tika iesniegts lūgums.

23

Tādējādi principā lūgums, kurš ir saistīts ar attiecīgo tirdzniecības gadu un kurš minētajam apstrādātājam tiek iesniegts pēc minētā gada beigām, neradītu pienākumu sniegt informāciju.

24

Tomēr Regulas Nr. 1768/95 9. panta 3. punktā ir precizēts, ka pieprasītā informācija var būt saistīta arī ar vienu vai vairākiem iepriekšējiem gadiem, par kuriem īpašnieks lūgumu vēl nav iesniedzis. Šajā saistībā šī tiesību norma precizē, ka pirmajam gadam, uz kuru attiecas šī informācija, ir jābūt gadam, kura laikā tika iesniegts pirmais lūgums saistībā ar attiecīgo augu šķirni vai šķirnēm un attiecīgo apstrādātāju.

25

Tādējādi no pašas minētās tiesību normas redakcijas izriet, ka īpašnieks var iesniegt apstrādātājam lūgumu sniegt informāciju par vienu vai vairākiem tirdzniecības gadiem pirms attiecīgā gada, ja vien viņš pirmo lūgumu saistībā ar attiecīgo augu šķirni un apstrādātāju ir iesniedzis pirmajā no iepriekšējiem gadiem.

26

Šādu interpretāciju apstiprina pats Regulas Nr. 1768/95 mērķis, kurš saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punktu ir aizstāvēt selekcionāra un lauksaimnieka likumīgās intereses. Regulas Nr. 1768/95 2. panta 2. punktā ir precizēts, ka to aizsardzībai ir nepieciešams saglabāt saprātīgu līdzsvaru starp visām šīm interesēm.

27

Šādā kontekstā ir jānorāda, ka atšķirībā no lielas daļas valodu versiju Regulas Nr. 1768/95 9. panta 3. punkta franču valodas versijā informācijas lūgšanas rīcības brīvība netiek ierobežota līdz maksimāli trīs gadiem pirms attiecīgā tirdzniecības gada.

28

Taču, no vienas puses un pretēji tam, ko norāda STV, ja tiktu uzskatīts, ka apstrādātāja pienākumam sniegt informāciju nav nekāda ierobežojuma laikā, tas būtu pretrunā Regulas Nr. 1768/95 mērķim, kas tika atgādināts šī sprieduma 26. punktā.

29

No otras puses, ir jānorāda, ka minētās regulas 8. panta 3. punktā, kurā ir norādīts lauksaimnieka pienākums sniegt informāciju, selekcionāra tiesības pieprasīt informāciju no viņiem ir skaidri ierobežotas līdz maksimāli trīs gadiem pirms attiecīgā gada. Tā kā lauksaimnieka pienākums sniegt informāciju ir gandrīz identisks pienākumam, kāds ir apstrādātājam, nav nekāda iemesla nošķirt laikposmus, uz kuriem var attiekties īpašnieku lūgumi, atkarībā no to adresātiem.

30

Tādējādi Regulas Nr. 1768/95 9. panta 3. punkts, šādi interpretēts, labāk ļauj nodrošināt selekcionāru intereses, no vienas puses, jo tiem ir zināma elastība, iesniedzot savus lūgumus sniegt informāciju, un apstrādātāju intereses, no otras puses, kuriem pieprasītā informācija ir jāglabā vien ierobežotu laikposmu, turklāt pēc tam, kad tie ir saņēmuši iepriekšēju brīdinājumu par to.

31

Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka STV ir iesniegusi RWZ divas lūgumu sniegt informāciju grupas – 2006. gada 30. jūnijā, 7. augustā un 15. septembrī, kā arī 2007. gada 30. aprīlī saistībā ar 2005./2006. tirdzniecības gadu un 2007. gada 25. un 29. jūnijā, 2007. gada 23. novembrī un 2008. gada 29. maijā – saistībā ar 2006./2007. tirdzniecības gadu.

32

Zinot, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1768/95 7. panta 2. punktu tirdzniecības gads sākas kalendārā gada 1. jūlijā un beidzas 30. jūnijā un ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu sniegtās norādes neļauj noteikt, attiecībā uz kurām aizsargātajām augu šķirnēm STV iesniedza lūgumus, ne arī vai runa ir pirmajiem pieprasījumiem šīs regulas 9. panta 3. punkta otrā teikuma izpratnē, iesniedzējtiesai ir jānosaka, kuri no šiem lūgumiem ir iesniegti noteiktajos termiņos.

33

Tādējādi uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1768/95 9. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apstrādātāja pienākums sniegt informāciju saistībā ar aizsargātajām augu šķirnēm rodas tad, ja lūgums sniegt informāciju attiecībā uz norādīto tirdzniecības gadu ir iesniegts pirms minētā gada beigām. Tomēr šāds pienākums attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar to, var pastāvēt pat laikā līdz trīs gadiem pirms attiecīgā gada, ja īpašnieks pirmo lūgumu par tām pašām augu šķirnēm šim pašam apstrādātājam ir iesniedzis pirmajā no iepriekšējiem tirdzniecības gadiem, uz kuriem attiecas lūgums sniegt informāciju.

34

Ar otro un trešo jautājumu, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta sestais ievilkums, skatot to kopā ar Regulas Nr. 1768/95 9. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, pirmkārt, ka apstāklis, ka lauksaimnieks ir veicis aizsargājamās augu šķirnes audzēšanu, pamatojoties uz līgumu, tās īpašnieka labā var tikt uzskatīts par norādi, kas varētu radīt informācijas sniegšanas pienākumu apstrādātājam, kurš ir veicis minētās augu šķirnes sēklu apstrādi to tirdzniecībai, un, otrkārt, ka šajā lūgumā sniegt informāciju īpašniekam ir jāpievieno pierādījums norādēm, kuras tas izmanto, lai pamatotu savas tiesības saņemt informāciju.

35

Vispirms ir jāuzsver, ka Regulas Nr. 1768/95 9. panta 4. punktā, interpretējot to kopā ar šīs regulas 8. panta 4. punktu, kurā ir definētas obligātās prasības, kādām ir jāatbilst lūgumam sniegt informāciju, kuru īpašnieks iesniedz apstrādātājam, nekur nav pieprasīts, ka minētajam lūgumam būtu jāpievieno pierādījumi, kas pamatotu tajā izvirzītās norādes. Minētās regulas 8. panta 4. punkta otrās daļas pirmajā teikumā pat ir paredzēts, ka šādu lūgumu var izteikt mutiski.

36

Attiecībā uz līgumā paredzētu audzēšanu Tiesa jau ir nospriedusi, ka aizsargātas augu šķirnes pavairojamā materiāla iegāde no īpašnieka, ko veic lauksaimnieks, var tikt uzskatīta par norādi, kas var radīt minētā lauksaimnieka informācijas sniegšanas pienākumu attiecībā pret īpašnieku (skat. 2003. gada 10. aprīļa spriedumu lietā C-305/00 Schulin, Recueil, I-3525. lpp., 65. punkts).

37

Apstāklis, ka lauksaimnieks ir veicis aizsargājamas augu šķirnes audzēšanu īpašnieka interesēs, ir uzskatāms par norādi tam, ka minētā lauksaimnieka rīcībā varētu būt aizsargājamās augu šķirnes sēklas audzēšanai, attiecībā uz kurām viņam varētu būt nodoms pieprasīt izmantot Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punktā paredzētās privilēģijas.

38

Tomēr šāds apstāklis pats par sevi nevar automātiski radīt īpašnieka tiesības saņemt informāciju no apstrādātāja.

39

Pat ja, protams, no Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta izriet, ka šādas tiesības ir piemērojamas, ja lauksaimnieks ir izmantojis vai plāno izmantot privilēģijas, kuras tam ir atzīstas saskaņā ar šo pantu, Tiesa ir nospriedusi, ka šādas tiesības saistībā ar apstrādātāju rodas tikai tad, ja īpašnieka rīcībā ir norādes, ka apstrādātājs ir apstrādājis vai gatavojas apstrādāt ievākto produktu, kas iegūts, audzēšanas nolūkos stādot attiecīgās šķirnes pavairojamo materiālu (šajā ziņā skat. 2004. gada 14. oktobra spriedumu lietā C-336/02 Brangewitz, Krājums, I-9801. lpp., 53. punkts).

40

Šādā kontekstā fakts, ka lauksaimnieks ir veicis līgumā paredzētu aizsargātas augu šķirnes audzēšanu, pats par sevi nevar tikt uzskatīts par norādi tam, ka apstrādātājs ir veicis vai gatavojas veikt šādas darbības ar ievākto produktu, kas iegūts, audzēšanas nolūkos stādot minētās augu šķirnes pavairojamo materiālu.

41

Ņemot vērā lietas apstākļus, runa varētu būt par vismaz vienu apstākli, kas varētu ļaut secināt šādas norādes esamību. Iesniedzējtiesai ir jānovērtē lietas apstākļi, lai noteiktu, vai tā tas ir pamattiesvedībā.

42

Tādējādi uz otro un trešo jautājumu ir jāatbild tādējādi, ka Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta sestais ievilkums, skatot to kopā ar Regulas Nr. 1768/95 9. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka īpašnieka lūgumā sniegt informāciju, kas izsniegts apstrādātājam, nav jāiekļauj pierādījumi, kas pierāda viņa izvirzītās norādes. Turklāt fakts, ka lauksaimnieks ir veicis līgumā paredzētu aizsargātās augu šķirnes audzēšanu, pats par sevi nevar tikt uzskatīts par norādi uz to, ka apstrādātājs ir veicis vai gatavojas veikt šādas darbības ar ievākto produktu, kas iegūts, audzēšanas nolūkos stādot minētās augu šķirnes pavairojamo materiālu. Tomēr šāds fakts, ņemot vērā citus lietas apstākļus, var likt secināt šādas norādes esamību – tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai lietā, kura tai ir nodota izskatīšanai.

43

Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež: