1.

Ar atsevišķiem 2011. gada 21. janvāra rīkojumiem Simvoulio tis Epikratias (Valsts padome, Grieķija) atbilstoši LESD 267. pantam iesniedza Tiesai lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu par LESD 49. un 56. panta interpretāciju saistībā ar valsts tiesību aktiem, kuros ekskluzīvas tiesības azartspēļu norises nodrošināšanai, pārvaldībai, organizēšanai un rīkošanai tiek piešķirtas vienam uzņēmumam, kas ir biržā kotēta valsts akciju sabiedrība.

2.

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu tika iesniegti tiesvedībās starp, pirmkārt, lietā C-186/11 Stanleybet International Ltd (turpmāk tekstā – “Standleybet”), William Hill Organisation Ltd un William Hill plc (kopā turpmāk tekstā – “William Hill”) un, otrkārt, lietā C-209/11 starp Sportingbet plc (turpmāk tekstā – “Sportingbet”), no vienas puses, un Ypourgos Politismou (Kultūras ministrija), Ypourgos Oikonomias kai Oikonomikon (Ekonomikas un finanšu ministrija) un Organismos Prognostikon Agonon Podosfairou AE (turpmāk tekstā – “OPAP”), no otras puses, saistībā ar Grieķijas iestāžu netieši izteiktu lēmumu noraidīt pieteikumus, ko iesniedza iepriekš minētās sabiedrības un prasītājas pamatlietās, lai saņemtu licenci azartspēļu norises nodrošināšanai, organizēšanai un rīkošanai Grieķijā.

3.

No Likuma Nr. 2433/1996, ar kuru izveidots valsts monopols attiecīgajā nozarē pamatlietā, anotācijas skaidri izriet, ka šī tiesību akta galvenais mērķis ir novērst prettiesiskas derības, kuras “pēdējos gados mūsu valstī ir ieņēmušas epidēmijas apmērus”, bet vajadzība palielināt ienākumus par sportu ir papildu mērķis. Turklāt anotācijā ir noteikts, ka, “lai palielinātu prettiesisku derību, kurām inter alia ir tieša iedarbība uz eksporta valūtu, jo sabiedrības, kuras regulāri organizē prettiesiskas derības Grieķijā, sadarbojas ar ārvalsts sabiedrībām un tāpat veic šādas derības to vārdā, apkarošanas efektivitāti mūsu valstī, tiek uzskatīts par vajadzīgu visa veida derībām noteikt biļeti [..]”.

4.

Šā likuma 2. un 3. panta redakcija ir šāda:

“2. pants

1.   Prezidenta dekrēts [..] pilnvaro izdot derību biļeti ar “noteiktu vai mainīgu laimestu” attiecībā uz visiem individuāliem vai komandas sporta veidiem un pasākumiem, kuru būtība ir pielīdzināma derībām [..]. [OPAP] tiek iecelta par attiecīgo biļešu administratori [..].

2.   Personai, kura organizē derības bez šādas atļaujas [..], ir piespriežams ieslodzījums uz laiku [..].

3. pants

1.   Ikgadējās izmaksas par spēļu reklāmu [..], kuras organizē vai kuras nākotnē būs jāorganizē OPAP, tiek sadalītas proporcionāli starp OPAP un citām organizācijām, kas piedalās to tiesību īstenošanā, kuras izriet no katras OPAP spēles [..].

[..]

5.   Saviem produktiem OPAP ir tiesīga bezmaksas izmantot līdz 10 % no reklāmas laukuma valsts, pašvaldības un kopienas stadionos un sporta zālēs uz reklāmas dēļiem [..]”.

5.

Prezidenta dekrēts Nr. 228/1999 tika pieņemts saskaņā ar Likuma Nr. 2414/1996 2. panta 1. punktu. Saskaņā ar tā 1. un 2. pantu tiek izveidota valsts akciju sabiedrība ar nosaukumu “Organismos Prognostikon Agonon Podosfairou AE” (OPAP), ka tā darbojas sabiedrības interesēs atbilstīgi privātā sektora principiem, un tās darbības mērķis ir tieši vai sadarbībā ar trešām personām organizēt, rīkot un nodrošināt derību norisi par PRO-PO [futbolu spēļu prognozes], kā arī visām citām azartspēlēm, ko valde var nolemt nākotnē organizēt visā valstī un ārzemēs Grieķijas valsts vārdā. Ekskluzīvas tiesības nodrošināt iepriekš minētās spēles, kā arī jebkuras citas spēles, kuru norise tiks nodrošināta nākotnē, ir sabiedrībai OPAP AE, kura darbojas Grieķijas valsts vārdā.

6.

Lai sasniegtu savus mērķus, OPAP visā valstī izveido aģentūras, lai vispārīgi ekskluzīvi pārdotu sabiedrības piedāvātās spēles, kā arī izdod licences fiziskām vai juridiskām personām aģentūru pārvaldībai – par vienu vai vairākām savām spēlēm, ievērojot noteikumus un nosacījumus, ko katrā konkrētajā gadījumā paredz sabiedrības valde.

7.

Likuma Nr. 2843/2000 27. pantā, kas grozīts ar Likuma Nr. 2912/2001 41. panta 2. punktu, ir noteikts:

“1.   Valsts ar Atēnu vērtspapīru biržas starpniecību ieguldītājiem var piedāvāt akcijas, kuru daudzums nepārsniedz četrdesmit deviņus procentus (49 %) no valsts akciju sabiedrības ar nosaukumu “Organismos Prognostikon Agonon Podosfairou AE” (OPAP) pašreizējā akciju kapitāla.

[..]

[..]”

8.

Saskaņā ar šo pantu 2000. gada 15. decembrī tika noslēgts līgums starp Grieķijas valsti un sabiedrību OPAP, ar kuru minētajai sabiedrībai par attiecīgu samaksu uz 20 gadiem tika piešķirtas ekskluzīvas tiesības saistībā ar spēļu norises nodrošināšanu, pārvaldīšanu, organizēšanu un rīkošanu.

9.

Sabiedrības OPAP Statūtos ir paredzēts, ka sabiedrība darbojas sabiedrības interesēs atbilstīgi privātā sektora principiem, ka tā darbojas par sporta jomu atbildīgā kultūras ministra pārraudzībā un ka tās darbības mērķis citu starpā ir organizēt, rīkot un nodrošināt dažādu spēļu norisi, reklamēt šādas spēles un nodrošināt to norisi arī ārzemēs, kā arī izveidot aģentūras. Turklāt saskaņā ar attiecīgajām pilnvarošanas tiesību normām ir apstiprināts gan “OPAP AE derību spēļu ar fiksētu laimestu rīkošanas vispārīgie noteikumi”, gan konkrētie noteikumi tādu spēļu norises nodrošināšanai, kuru rīkošana ietilpst vispārīgajos noteikumos.

10.

Ar Likuma Nr. 3336/2005 14. panta 1. punktu Likuma Nr. 2843/2000 27. panta 1. punkts tika aizstāts ar šādu redakciju:

“Valsts ar Atēnu biržas starpniecību ieguldītājiem var piedāvāt akcijas, kuru daudzums nepārsniedz sešdesmit sešus procentus (66 %) no akciju sabiedrības ar nosaukumu “Organismos Prognostikon Agonon Podosfairou AE” (OPAP) attiecīgā akciju kapitāla. Valsts dalības kvota attiecīgajā OPAP akciju kapitālā nevienā brīdī nedrīkst būt mazāka par trīsdesmit četriem procentiem (34 %).”

11.

Turklāt Likuma Nr. 3336/2005 14. pantā ir noteikts, ka valsts ieceļ amatā pusi un vēl vienu no OPAP valdes locekļiem uz laikposmu, kurā Grieķijas valsts ir piešķīrusi ekskluzīvas tiesības saistībā ar spēļu norises nodrošināšanu, pārvaldību, organizēšanu un rīkošanu, kā paredzēts 2000. gada 15. decembra līgumā par ekskluzīvajām tiesībām vai tā iespējamos atjauninājumos, un ka minētā iecelšana amatā tiek īstenota ar starpministriju lēmumu, ko pieņem ekonomikas un finanšu ministrs un par sporta jomu atbildīgais kultūras ministrs.

12.

Kā izriet no Likuma Nr. 3429/2005 (A’ 314) 20. panta, kas tika pieņemts pēc tam, valsts tiesības iecelt lielāko valdes locekļu daļu tika atceltas, ciktāl tās bija pretrunā kodificētā Likuma Nr. 2190/1920 par valsts akciju sabiedrībām (A’ 37) 34. panta 1. punkta otrajai daļai, saskaņā ar kuru valsts akciju sabiedrības valdes locekļi ir jāieceļ tikai kopsapulcēs.

13.

Sabiedrības Stanleybet, William Hill un Sportingbet ir reģistrētas Apvienotajā Karalistē, kur saskaņā ar atbilstošajiem Anglijas tiesību aktiem tiem tika piešķirtas licences azartspēļu norises nodrošināšanai un organizēšanai.

14.

Lai paplašinātu savu saimniecisko darbību Grieķijā, ar 2004. gada 30. jūnija pieteikumu Stanleybet, ar 2007. gada 12. aprīļa pieteikumu William Hill un ar 2006. gada 4. oktobra pieteikumu Sportingbet lūdza kompetentajām Grieķijas iestādēm saskaņā ar Līguma tiesību normām par uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību piešķirt tām atļauju vai licenci derību pakalpojumu sniegšanai Grieķijā: tādu pakalpojumu kā derību ar fiksētu vai mainīgu laimestu norises nodrošināšana, pārvaldīšana, organizēšana un rīkošana attiecībā uz sporta vai ar sportu nesaistītiem pasākumiem ar aģentu tīkla palīdzību un tiešsaistē.

15.

Tā kā Grieķijas iestādes netieši izteikti noraidīja šos pieteikumus, jo katrā gadījumā bija pagājis trīs mēnešu termiņš bez atbildes, Stanleybet, William Hill un Sportingbet cēla iesniedzējtiesā prasības atcelt šos netieši izteiktos noraidošos lēmumus.

16.

Saskaņā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu šie pieteikumi Grieķijas iestādēm tika noraidīti tādēļ, ka saskaņā ar Likumiem Nr. 2433/1996 un Nr. 2843/2000, kā arī 2000. gada 15. decembra līgumu starp Grieķiju un OPAP, kā minēts iepriekš, OPAP tika piešķirtas ekskluzīvas tiesības nodrošināt norisi, organizēt un rīkot azartspēles Grieķijā līdz 2020. gadam.

17.

OPAP, persona, kas iestājusies pamatlietā, 1999. gadā sāka veikt tirdzniecības darbību kā akciju sabiedrība un valsts vienīgā akcionāre. Vēlāk tā tika kotēta Atēnu vērtspapīru biržā saskaņā ar Likuma Nr. 2843/2000 27. pantu, un kopā ar valsti tai piederēja absolūts vairākums (51 %) tās akciju.

18.

2005. gadā, stājoties spēkā Likumam Nr. 3336/2005, valsts kļuva par mazākuma akcionāri (34 %), tomēr tā joprojām iecēla lielāko OPAP valdes locekļu daļu. Šīs tiesības iecelt valdes locekļu lielāko daļu tika atceltas ar Likuma Nr. 3429/2005 20. pantu.

19.

Tomēr valsts joprojām īsteno OPAP pārraudzību, it īpaši apstiprinot noteikumus, kas attiecas uz tās darbību, un uzraugot spēļu norises procedūru.

20.

Iesniedzējtiesa norāda, ka OPAP paplašināja savu darbību ārzemēs. Faktiski, kā norādīts Grieķijas Republikai adresētajā Eiropas Kopienu Komisijas 2008. gada 28. februāra argumentētajā atzinumā, uz 2005. gada 31. martuOPAP saskaņā ar līgumu starp Grieķiju un Kipru jau bija reģistrējusi 206 aģentūras Kiprā. 2003. gadā OPAP pievienoja sabiedrību, kas tika reģistrēta kā OPAP Kiprou Ltd, un 2004. gadā – sabiedrību, kas tika reģistrēta kā OPAP International Ltd, kopš 2003. gada tai piederēja 90 % akciju sabiedrībā OPAP Glory Ltd un 20 % akciju sabiedrībā Glory Technology Ltd, un 2004. gadā tā pievienoja sabiedrību, kas tika reģistrēta kā OPAP Parokhis Ipiresion AE.

21.

Attiecībā uz pirmo jautājumu iesniedzējtiesa uzskata, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru pastāv divi politikas mērķi, ar kuriem var attaisnot valsts pasākumus, kas ierobežo uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību azartspēļu nozarē, proti, pirmkārt, samazināt azartspēļu piedāvājumu vai, otrkārt, apkarot saistīto noziedzību, kontrolējot sabiedrības, kas darbojas šajā nozarē, lai nodrošinātu, ka attiecīgās darbības tiek veiktas tikai kontrolēto sistēmu ietvaros.

22.

Attiecībā uz pirmo mērķi tā norāda, ka ekskluzīvo tiesību azartspēļu organizēšanai piešķiršana tādai valsts akciju sabiedrībai kā OPAP nevar tikt uzskatīta par pieņemamu pasākumu azartspēļu piedāvājuma samazināšanai konsekventā un sistemātiskā veidā.

23.

Lai arī OPAP ir valsts uzņēmums un tā ieņēmumi pēc ekspluatācijas izmaksu un izmaksājamo laimestu atskaitīšanas nonāk valstij, tā darbojas atbilstīgi privātā sektora principiem, izmanto atbrīvojumus attiecībā uz savu spēļu reklāmu televīzijā, var par brīvu izmantot 10 % no valsts un pašvaldību stadionu reklāmas laukuma un ir kotēta Atēnu biržā, kā arī 66 % no uzņēmuma akciju pamatkapitāla var tikt nodoti ieguldītāju rīcībā. Turklāt dalība minētajās spēlēs ir brīva izvēle, jo vienīgais paredzētais ierobežojums attiecas uz dalības biļeti, nevis uz spēlētāju.

24.

Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniedzējtiesas tiesnešu lielākā daļa secināja, ka attiecīgo darbību piedāvājuma patiesa samazināšana un ierobežošana nav mērķis, kas sasniedzams konsekventā un sistemātiskā veidā, un ka tādēļ valsts tiesību akti nevar tikt uzskatīti par piemērotiem šā mērķa sasniegšanai.

25.

Atbilstoši iesniedzējtiesas norādītajam tās tiesnešu mazākums uzskatīja (lai arī tas neiespaido vairākuma uzskatu), ka atbilstošo darbību ierobežošana nav attiecīgo tiesību aktu mērķis. To atbilstība Eiropas Savienības tiesībām drīzāk esot jāizvērtē, ņemot vērā tā vienīgo mērķi – pamatojoties uz azartspēļu pakalpojumu kontrolētas paplašināšanas politiku, kontrolēt noziedzīgās darbības.

26.

Attiecībā uz mērķi apkarot ar azartspēlēm saistīto noziedzību un otro prejudiciālo jautājumu – iesniedzējtiesa uzskata, ka, ja piešķirto ekskluzīvo tiesību dēļ netiek samazināts azartspēļu piedāvājums, bet – tieši otrādi – tas tiek palielināts, šis palielinājums nedrīkst pārsniegt apmēru, kas vajadzīgs, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus. Tā norāda, ka tās tiesnešu vairākums nosprieda, ka šādu ekskluzīvu tiesību piešķiršana organizācijai, kurai ir tādas pašas īpašības un darbības veids kā OPAP, nevar tikt uzskatīta par kontrolētu paplašināšanos, turpretī mazākuma viedoklis ir, ka OPAP darbība ir kontrolēta, lai novērstu prettiesiskas derības, it īpaši pamatojoties uz spēļu rīkošanas noteikumiem.

27.

Iesniedzējtiesa tomēr vienprātīgi uzskata, ka, ja, pretēji tās locekļu vairākuma viedoklim, tiktu atzīts, ka minēto ekskluzīvo tiesību piešķiršana sabiedrībai OPAP ir uzskatāma par kontrolētu paplašināšanos, būtu jāatzīst, ka minētā piešķiršana nepārsniedz pasākuma mērķa – noziedzības apkarošana – sasniegšanai vajadzīgo.

28.

Trešais prejudiciālais jautājums ir veltīts tiesiskā regulējuma trūkuma problēmai, kas rastos, ja tiktu atzīts, ka attiecīgie Grieķijas tiesību akti ir pretrunā ES tiesībām.

29.

Ņemot vērā iepriekš minēto un saprātīgās šaubas attiecībā uz Grieķijas tiesību aktu saderību ar attiecīgajām ES tiesību prasībām, Simvoulio tis Epikratias nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus, kas abās lietās ir identiski:

30.

Ņemot vērā ciešo saikni starp lietām C-186/11 un C-209/11, ar Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 22. jūnija rīkojumu tās tika apvienotas rakstveida procesā, mutvārdu procesā un galīgā sprieduma taisīšanai.

31.

Ar savu pirmo un otro jautājumu, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai LESD 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem neatbilst tādi valsts tiesību akti, ar kuriem ekskluzīvas tiesības azartspēļu norises nodrošināšanai, pārvaldībai, organizēšanai un rīkošanai tiek piešķirtas vienam uzņēmumam – tādam kā OPAP, kas ir valsts akciju sabiedrība, ir kotēta biržā un reklamē un paplašina pašas organizētās azartspēles. Precīzāk, tā vēlas uzzināt, kādā mērā ierobežojumi, ko šis monopols rada pakalpojumu sniegšanas brīvībai un uzņēmējdarbības veikšanas brīvībai, var būt attaisnoti ar azartspēļu piedāvājuma ierobežošanas mērķi (kā minēts pirmajā prejudiciālajā jautājumā) vai ar mērķi apkarot ar azartspēlēm saistīto noziedzību (kā minēts otrajā prejudiciālajā jautājumā).

32.

Attiecībā uz izskatāmajiem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu rakstiskos apsvērumus ir iesniegusi OPAP, Stanleybet, William Hill, Grieķijas, Beļģijas un Polijas valdības un Komisija. Papildus šiem lietas dalībniekiem Sportingbet un Portugāles valdība tika pārstāvētas 2012. gada 13. jūnija tiesas sēdē.

33.

Stanleybet, William Hill, Sportingbet un Komisija galvenokārt uzskata, ka tāds monopols kā OPAP Grieķijā piešķirtais ar iesniedzējtiesas aprakstītajām īpašībām ir pretrunā LESD 49. un 56. pantam.

34.

Turpretī OPAP un Beļģijas, Grieķijas un Portugāles valdības uzskata, ka tādi tiesību akti kā pamatlietās var tikt uzskatīti par minētajiem pantiem atbilstošiem. Tās uzskata, ka pakalpojumu sniegšanas brīvības un uzņēmējdarbības veikšanas brīvības ierobežojumi, kas var rasties tādēļ, ka OPAP tika piešķirtas ekskluzīvas tiesības azartspēļu nozarē, ir attaisnoti, ņemot vērā Tiesas judikatūru par azartspēlēm.

35.

Vispirms ir jāatgādina, ka saistībā ar valsts tiesu un Tiesas funkciju skaidru nodalīšanu prejudiciālajā procesā saskaņā ar LESD 267. pantu tikai valsts tiesa var izvērtēt lietas faktus un galu galā konkrētajā lietā piemērot ES tiesību normas, ko ir interpretējusi Tiesa ( 2 ). Tādēļ, ciktāl iesniedzējtiesai, šķiet, ir radušās šaubas par to, kādi mērķi faktiski ir attiecīgajiem valsts tiesību aktiem vai kāda bija valsts kontroles pakāpe pār OPAP darbībām un to paplašināšanu, Tiesa, neraugoties uz dažādo viedokļu šajos jautājumos pastāvēšanu iesniedzējtiesas tiesnešu starpā, nevar ar savu vērtējumu šajā saistībā aizstāt iesniedzējtiesas vērtējumu ( 3 ).

36.

Tomēr pastāv apjomīga Tiesas judikatūra par azartspēlēm, kurā ir sniegti, izvērtējot šajās lietās iesniegtos prejudiciālos jautājumus, vērā ņemamie kritēriji.

37.

Pirmkārt, šajā ziņā šajās lietās netiek apstrīdēts, ka ekskluzīvu tiesību azartspēļu nodrošināšanai, pārvaldīšanai un rīkošanai piešķiršana OPAP saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem nozīmē, ka ir uzlikti ierobežojumi gan pakalpojumu sniegšanas brīvībai, gan uzņēmējdarbības veikšanas brīvībai, kuras ir garantētas attiecīgi LESD 49. un 56. pantā, jo tādējādi ar to tādiem piegādātājiem kā Stanleybet, William Hill un Sportingbet, kas ir reģistrēti citā dalībvalstī, ir aizliegts piedāvāt azartspēles Grieķijas teritorijā un šim nolūkam izveidot aģentūras, nodaļas vai meitasuzņēmumus.

38.

Tādēļ ir jāizvērtē, vai šādi ierobežojumi var būt attaisnoti saskaņā ar Tiesas judikatūru, pamatojoties uz LESD skaidri sniegtajām atkāpēm vai primāriem vispārējo interešu apsvērumiem ( 4 ).

39.

Attiecībā uz iespējamiem attaisnojumiem Tiesa ir konstatējusi, ka azartspēļu un derību jomā pieņemtajos valsts tiesību aktos noteiktie mērķi, tos aplūkojot kopumā, parasti ir saistīti ar attiecīgo pakalpojumu saņēmēju un patērētāju aizsardzību, un – vispārīgi – uz sabiedrības aizsardzību. Tāpat tā ir nospriedusi, ka šādi mērķi ir vieni no primārajiem vispārējo interešu apsvērumiem, ar kuriem var attaisnot pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumus ( 5 ).

40.

Turklāt Tiesa ir vairākkārt nospriedusi, ka morālās, reliģiskās vai kultūras īpatnības, kā arī ar azartspēlēm un derībām saistītās sekas, kas morāli un finansiāli kaitē indivīdam un sabiedrībai, var būt pamats pietiekamai valsts iestāžu novērtējuma brīvībai, lai atbilstoši savai vērtību skalai noteiktu patērētāja un sabiedrības aizsardzības prasības ( 6 ).

41.

Līdz ar to dalībvalstis principā var brīvi noteikt savas politikas mērķus derību un azartspēļu jomā un vajadzības gadījumā precīzi noteikt izvirzīto aizsardzības līmeni ( 7 ).

42.

Šajā ziņā Tiesa savos spriedumos ir atzinusi, ka dalībvalsts var likumīgi uzskatīt, ka, tikai izveidojot monopolu, var efektīvi sasniegt aizsardzības no riskiem, kuri ir saistīti ar azartspēļu nozari, mērķi, kuru tā var tādējādi noteikt ( 8 ).

43.

Attiecībā uz mērķiem, ar kuriem atbilstoši iesniedzējtiesas norādītajam var attaisnot attiecīgos ierobežojumus, – konkrētāk, monopola piešķiršanu OPAP attiecībā uz azartspēļu pakalpojumu sniegšanu – šajā lietā, proti, pirmkārt, samazināt derību un spēļu iespējas un, otrkārt, apkarot noziedzību, pakļaujot šajā nozarē aktīvos uzņēmumus kontrolei un iekļaujot derību un azartspēļu darbību kontrolētās sistēmās, ietilpst mērķos, kuri judikatūrā ir atzīti par tādiem, ar kuriem var attaisnot pamatbrīvību ierobežojumus derību un azartspēļu nozarē ( 9 ).

44.

Ņemot vērā, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu šajā ziņā ir divpusīgs, ir jānorāda, ka tas, kuri no šiem mērķiem faktiski ir paredzēti attiecīgajos Grieķijas tiesību aktos, ir jānosaka iesniedzējtiesai ( 10 ).

45.

Katrā ziņā, neraugoties uz iepriekš minēto dalībvalstu novērtējuma brīvību azartspēļu nozarē, to paredzētajiem ierobežojošajiem pasākumiem tomēr ir jāatbilst Tiesas judikatūrā noteiktajam samērīguma nosacījumam, kas tāpat galu galā ir jāpārbauda valsts tiesai ( 11 ).

46.

Tādējādi valsts tiesai ir jāizvērtē, vai attiecīgais ierobežojums ir piemērots attiecīgo tiesību aktu mērķa vai mērķu sasniegšanai attiecīgajā aizsardzības līmenī un vai tas nepārsniedz šo mērķu sasniegšanai vajadzīgo ( 12 ).

47.

Šajā saistībā it īpaši ir jāatgādina, ka valsts tiesiskais regulējums var tikt atzīts par piemērotu, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu, vienīgi tad, ja tas patiešām atbilst rūpēm to sasniegt konsekventā un sistemātiskā veidā ( 13 ).

48.

Tādējādi, pirmkārt, attiecībā uz derību un spēļu iespēju samazināšanas mērķi iesniedzējtiesai, ņemot vērā inter alia attiecīgo spēkā esošo ierobežojošo tiesisko regulējumu, ir jāpārliecinās, ka šis tiesiskais regulējums patiešām atbilst rūpēm konsekventā un sistemātiskā veidā samazināt azartspēļu iespējas un ierobežot darbību šajā jomā ( 14 ).

49.

Tomēr iesniedzējtiesa ir norādījusi, ka lielākā tās tiesnešu daļa uzskata, ka Grieķijā par labu OPAP izveidotais monopols un veids, kā tas darbojas praksē, nevar tikt uzskatīti par šīm rūpēm atbilstošiem.

50.

Kā it īpaši izriet no otrā prejudiciālā jautājuma un Tiesai iesniegtajiem apsvērumiem, OPAP, šķiet, drīzāk cenšas ievērot komercdarbības paplašināšanas politiku, un tam piešķirto ekskluzīvo tiesību dēļ azartspēļu piedāvājums palielinās.

51.

Manuprāt, šie apstākļi, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, ir acīmredzami nesaderīgi ar norādīto mērķi samazināt derību un spēļu iespējas Grieķijā.

52.

Šādos apstākļos attiecībā uz vairākiem iesniedzējtiesas minētajiem elementiem, kas raksturo OPAP darbību regulējošos noteikumus, un veidu, kā tā darbojas praksē, proti, to, ka tā ir valsts akciju sabiedrība un ir kotēta biržā, ka tai ir noteiktas tiesības un privilēģijas attiecībā uz savu azartspēļu reklamēšanu, ka tā paplašina savu darbību ārzemēs un ka tās maksimālās derības un laimests ir noteikti par biļeti, nevis par spēlētāju, lai arī neviens no šiem elementiem pats par sevi automātiski nevar, par ko var strīdēties, izslēgt kvalifikāciju, ka attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā, izveidojot monopolu, cenšas samazināt azartspēļu iespējas un ierobežot darbību šajā jomā, šie elementi ir jāskata un jāvērtē kopā, lai noteiktu, vai ierobežojošie tiesību akti patiešām ir saderīgi ar iepriekš minēto mērķi.

53.

Manuprāt, ņemot vērā šos elementus, iesniedzējtiesa var likumīgi secināt, ka attiecīgie Grieķijas tiesību akti patiesi neatspoguļo rūpes samazināt azartspēļu iespējas vai ierobežot darbību šajā nozarē konsekventā un sistemātiskā veidā.

54.

Otrkārt, attiecībā uz derību un spēļu darbību izmantošanas noziedzīgā darbībā, [tostarp] krāpšanā novēršanas mērķi, pakļaujot tās kontrolētai sistēmai, vairākos spriedumos Tiesa patiešām ir nospriedusi, ka, raugoties no šā aspekta, kontrolētas azartspēļu darbības paplašināšanās politika var būt saderīga ar mērķi tos pakļaut kontrolētai apritei, pārvilinot spēlētājus no slepenības, aizliegtām derībām un spēlēm uz atļautām un reglamentētām darbībām ( 15 ).

55.

Lai sasniegtu šo darbību novirzīšanas kontrolētā apritē mērķi, uzņēmumiem, kas ir saņēmuši atļauju, vai attiecīgajā gadījumā valsts monopoltiesību īpašniekam ir jābūt nereglamentēto darbību alternatīvai, uz kuru varētu paļauties un kura vienlaikus būtu vilinoša, un tādēļ var būt vajadzīgs piedāvāt plašu virkni spēļu, reklāmu zināmā līmenī un jaunu izplatīšanas tehnoloģiju izmantošanu ( 16 ).

56.

Šajā ziņā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tas, vai runa ir par dinamisku vai ekspansīvu monopoltiesību īpašnieka politiku, ir jāizvērtē valsts tiesai, ņemot vērā tās izskatāmā strīda apstākļus un it īpaši to, kāda līmeņa reklāma tika izmantota, un ņemot vērā jaunu spēļu veidošanu kā tādas kontrolētas paplašināšanās politikas azartspēļu nozarē neatņemamu sastāvdaļu, kuras faktiskais mērķis ir novirzīt tieksmi spēlēt azartspēles kontrolētās darbībās ( 17 ).

57.

Attiecībā uz šaubām, kuras šajā saistībā izteica iesniedzējtiesa, ir jānorāda, pirmkārt, ka azartspēļu izplatīšanās politika var tikt uzskatīta par saderīgu, ciktāl saistībā ar azartspēlēm Grieķijā patiesībā pastāv nozīmīga līmeņa noziedzīgu darbību, [tostarp] krāpšanas problēma, kuru varētu atrisināt ar atļautu un reglamentētu darbību izplatīšanas palīdzību ( 18 ).

58.

Otrkārt, ir jāatgādina, ka Tiesa ir vairākkārt atzinusi, ka tik ierobežojoša pasākuma kā monopoltiesības, kādas ir piešķirtas OPAP, ieviešana ir jāapvieno ar tāda tiesiskā regulējuma ieviešanu, kurš būtu piemērots, lai nodrošinātu, ka minēto monopoltiesību īpašnieks patiešām pats spēs šādi noteikto mērķi sasniegt konsekventā un sistemātiskā veidā ar piedāvājumu, kas būtu kvantitatīvi samērīgs ar minēto mērķi un tam kvalitatīvi pielāgots, un būtu stingrā valsts iestāžu kontrolē ( 19 ).

59.

No stingrām prasībām, kas ir saistītas ar attiecīgā monopola samērīgumu, skaidri izriet, ka monopoltiesību īpašnieka paplašināšanās politikai, ko inter alia raksturo azartspēļu piedāvājuma un šo spēļu reklamēšanas paplašināšana, pirmkārt, ir jāpaliek samērīgai un stingri ierobežotai līdz apmēram, kas vajadzīgs, lai patērētājus novirzītu uz kontrolētu spēļu tīkliem, un, otrkārt, spēļu piedāvājumam ir jābūt pakļautam stingrai kontrolei.

60.

Manuprāt, no iesniedzējtiesas iesniegtās informācijas un lietas dalībnieku apsvērumiem izriet, ka, neraugoties uz attiecīgo iesniedzējtiesas galīgo novērtējumu, OPAP darbība nav nedz pakļauta stingrai kontrolei no valsts iestāžu puses, nedz arī efektīvi ierobežota ar tai piemērojamiem tiesību aktiem.

61.

Precīzāk, tā kā ekskluzīvu tiesību piešķiršanas OPAP azartspēļu jomā dēļ tiek palielināts azartspēļu piedāvājums, pārsniedzot noziedzības apkarošanas, novirzot pieprasījumu vai vienādus rezultātus šā piedāvājuma neierobežotā paplašināšanā, mērķa sasniegšanai vajadzīgo, iesniedzējtiesa var likumīgi secināt – tāpat kā tās tiesnešu vairākums lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu –, ka attiecīgais monopols nevar tikt uzskatīts par tādu, kura mērķis ir kontrolēta paplašināšanās iepriekš izklāstītās Tiesas judikatūras izpratnē.

62.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, piedāvāju atbildēt uz pirmo un otro prejudiciālo jautājumu, ka LESD 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesību akti, ar kuriem ekskluzīvas tiesības azartspēļu nodrošināšanai, pārvaldīšanai, organizēšanai un rīkošanai tiek nodotas vienam uzņēmumam valsts akciju sabiedrības formā, kas ir kotēts biržā, var būt attaisnoti, ciktāl šiem tiesību aktiem patiešām ir mērķis ierobežot azartspēļu piedāvājumu vai, novirzot spēlētājus kontrolētās sistēmās, apkarot ar azartspēlēm saistīto noziedzību un ciktāl tie patiešām atspoguļo rūpes sasniegt šos mērķus konsekventā un sistemātiskā veidā. Valsts tiesai ir jānosaka, kurš no šiem mērķiem faktiski ir attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un vai šie tiesību akti patiesi atspoguļo rūpes sasniegt šo mērķi konsekventā un sistemātiskā veidā. Precīzāk, ja valsts tiesa ir nospriedusi, ka attiecīgo valsts tiesību aktu atbilstošais mērķis ir ierobežot azartspēļu piedāvājumu Grieķijā, šī tiesa nevar secināt, ka šie tiesību akti patiesi atspoguļo rūpes sasniegt šo mērķi konsekventā un sistemātiskā veidā, ja tā konstatē, ka monopoltiesību īpašnieks faktiski ievēro paplašināšanās politiku un ka tam piešķirto ekskluzīvo tiesību dēļ azartspēļu piedāvājums palielinās, nevis samazinās. Turpretī, ja valsts tiesa kā attiecīgo valsts tiesību aktu vienīgo mērķi konstatē ar azartspēlēm saistītās noziedzības apkarošanu, novirzot spēlētājus atļautā un reglamentētā apritē, monopoltiesību īpašnieka paplašināšanās politika, ko inter alia raksturo azartspēļu piedāvājuma un šo spēļu reklāmas paplašināšanās, par saderīgu var tikt uzskatīta tikai, ciktāl saistībā ar azartspēlēm Grieķijā patiesībā pastāv nozīmīga līmeņa noziedzīgu darbību, [tostarp] krāpšanas problēma, kuru varētu atrisināt ar atļautu un reglamentētu darbību izplatīšanas palīdzību. Turklāt azartspēļu piedāvājumam un šo spēļu reklāmas paplašināšanai, pirmkārt, ir jāpaliek samērīgai un stingri ierobežotai, nepārsniedzot to, kas vajadzīgs, lai patērētājus novirzītu uz kontrolētu spēļu tīkliem, un, otrkārt, monopoltiesību īpašnieka azartspēļu piedāvājumam ir jābūt pakļautam stingrai kontrolei no valsts iestāžu puses.

63.

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā lūdz sniegt vadlīnijas par to, kādām sekām būtu jābūt konstatējumam, ka attiecīgie Grieķijas tiesību akti nav saderīgi ar Līguma noteikumiem par pakalpojumu sniegšanas brīvību un uzņēmējdarbības veikšanas brīvību. Šajā ziņā tā it īpaši vēlas uzzināt, vai pārejas periodā valsts iestādes var atturēties no lēmumu pieņemšanas par pieteikumiem piešķirt licences azartspēļu nozarē.

64.

Lai arī atbildes uz trešo prejudiciālo jautājumu detaļās atšķiras, tajās OPAP, Grieķijas, Polijas un Beļģijas valdības būtībā apgalvo, ka, ja attiecīgie Grieķijas tiesību akti nav saderīgi ar ES tiesībām, ir jānosaka pārejas periods, lai pieņemtu jaunus tiesību aktus, kas atbilstu pakalpojumu sniegšanas brīvības un uzņēmējdarbības veikšanas brīvības prasībām. Atbilstoši šo lietas dalībnieku apgalvotajam, ja nav pieņemti jauni piemēroti tiesību akti, nepastāv vai nav pietiekama juridiskā pamata ES tiesībās vai valsts tiesībās, lai lemtu par attiecīgajiem pieteikumiem.

65.

Turpretī Stanleybet, William Hill, Sportingbet un Komisija apgalvo, ka, ņemot vērā tiesību normu par pamatbrīvībām tiešo iedarbību un primāro spēku un it īpaši Tiesas spriedumu lietā Winner Wetten ( 20 ), nav jāpiešķir tāds pārejas periods, kā minēts trešajā prejudiciālajā jautājumā, kurā attiecīgie valsts tiesību akti turpinātu būt piemērojami. Šie lietas dalībnieki galvenokārt uzskata, ka valsts iestādēm būtu jāizskata katrs pieteikums atļaujai iesaistīties azartspēļu jomā atsevišķi un/vai tas jādara, ņemot vērā prasības, kas tieši izriet no ES tiesībām, vai – pēc analoģijas – no atlikušā valsts tiesiskā regulējuma.

66.

Ir jāatgādina, ka savā spriedumā lietā Winner Wetten ( 21 ) Tiesas Virspalāta, pamatojoties uz judikatūras par ES tiesību pārākumu un tiešu piemērotību analīzi ( 22 ) (it īpaši uz spriedumiem lietā Simmenthal ( 23 ) un lietā Factortame u.c. ( 24 )), jau nosprieda, ka valsts tiesību akti par valsts monopolu, kas saistīts ar derībām par sporta sacensībām, kuri atbilstoši valsts tiesas atzinumiem ietver ar uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību nesaderīgus ierobežojumus, jo šie ierobežojumi neveicina darbības derību jomā ierobežošanu konsekventā un sistemātiskā veidā, nevar turpināt būt piemērojami pārejas periodā ( 25 ).

67.

Šajā ziņā Tiesa norādīja, ka tās judikatūra par atcelta vai par spēkā neesošu atzīta ES pasākuma, kura mērķis ir novērst juridisko vakuumu, saglabāšanu var tikt piemērota pēc analoģijas un tādēļ izņēmuma kārtā uz laiku var tikt apturēta izslēdzošā ietekme uz valsts tiesību normu, kas ir tieši piemērojamai ES tiesību normai, ar kuru šīs valsts tiesību norma ir pretrunā. Tomēr tā izslēdza iespēju veikt šādu apturēšanu attiecīgajā lietā, jo tajā nepastāvēja primāri tiesiskās noteiktības apsvērumi, ar kuriem varētu attaisnot apturēšanu attiecīgās judikatūras izpratnē ( 26 ).

68.

Šādos apstākļos atbilstoši iesniedzējtiesas norādītajam attiecīgie ierobežojošie tiesību akti tajā lietā efektīvi neveicināja derības darbību ierobežošanu konsekventā un sistemātiskā veidā, tādēļ no Tiesas agrākās judikatūras izrietēja, ka ar šādiem tiesību aktiem tiek pārkāpts EKL 43. un 49. pants (redakcijā pēc grozījumiem – LESD 49. un 56. pants).

69.

Tā kā apstākļi šajā lietā nav būtiski atšķirīgi no apstākļiem lietā Winner Wetten, nevar secināt, ka, ciktāl iesniedzējtiesa atzina, ka atbilstoši Tiesas judikatūrā par ierobežojošo pasākumu sistemātisko un konsekvento būtību sniegtajiem kritērijiem attiecīgie ierobežojošie tiesību akti ir pretrunā LESD 49. un 56. pantam, attiecīgie valsts tiesību akti tomēr būtu piemērojami vēl pārejas periodā.

70.

Šo secinājumu neliek apstrīdēt Tiesas nesenā judikatūra spriedumā lietā Inter-Environnement Wallonie un Terre wallonne ( 27 ). Tajā lietā, kura attiecās uz rīkojumu, kas izdots, neievērojot pienākumu veikt vides novērtējumu – kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvā 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu ( 28 ), Tiesa nosprieda, ka, ņemot vērā ar vides aizsardzību saistītos primāros apsvērumus, iesniedzējtiesa, nosakot virkni nosacījumu, izņēmuma kārtā var atļaut izmantot valsts tiesību normu, nosakot, ka atceltais valsts pasākums saglabā noteiktu iedarbību ( 29 ).

71.

Tomēr no Tiesas argumentācijas minētajā spriedumā skaidri izriet, ka atļauja saglabāt spēkā pasākumu, ar kuru tiek pārkāptas ES tiesības, ir iespējama tikai izņēmuma kārtā un ievērojot virkni konkrētu nosacījumu, kuri formulēti tajā spriedumā un kuri nekādi nav piemērojami šīs lietas apstākļiem ( 30 ).

72.

Galu galā Tiesas spriedums lietā Inter-Environnement Wallonie un Terre wallonne ir balstīts uz pieņēmumu, ka pastāv ar vides aizsardzību saistīti primāri apsvērumi ( 31 ). Šajā lietā nav līdzīgu primāru apsvērumu, ar kuriem varētu attaisnot apturēšanu.

73.

Ņemot vērā iepriekš minēto, atbildot uz trešo prejudiciālo jautājumu, ir jāatzīst, ka, ciktāl atbilstoši valsts tiesas atzinumiem attiecīgie valsts tiesību akti, ar kuriem piešķirtas ekskluzīvas tiesības azartspēļu nodrošināšanai, pārvaldīšanai, organizēšanai un rīkošanai, nav saderīgi ar LESD 49. un 56. pantu, jo tie neveicina darbības derību jomā ierobežošanu un spēlētāju novirzīšanu uz kontrolētajām sistēmām sistemātiskā un konsekventā veidā, šie tiesību akti nevar turpināt būt piemērojami pārejas periodā.

74.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ piedāvāju uz Simvoulio tis Epikratias (Grieķija) prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi: