i)

starp pakalpojumiem, kas no patērētāja viedokļa ir identiski, vai

ii)

starp līdzīgiem pakalpojumiem, kas apmierina vienādas patērētāja vajadzības,

a)

regulatīvs un ekonomisks konteksts;

b)

tas, vai konkrētie identiskie pakalpojumi vai, attiecīgā gadījumā, līdzīgie pakalpojumi konkurē savā starpā, un/vai

c)

tas, vai atšķirības PVN režīmā ir izraisījuši konkurences izkropļojumus?

a)

no valsts tiesību aktu viedokļa references pakalpojumi ir apliekami ar PVN, bet

b)

dalībvalsts nodokļu iestāde īsteno praksi, saskaņa ar kuru references pakalpojumi ir uzskatāmi par atbrīvotiem no PVN?

a)

vai ir nepieciešams, lai nodokļu iestāde būtu skaidri un nepārprotami paziņojusi, ka references pakalpojumus uzskata par atbrīvotiem no PVN;

b)

vai ir nozīme apstāklim, ka tad, kad nodokļu iestāde bija nākusi klāt ar kādu paziņojumu, tai bija nepilnīga vai nepareiza izpratne par faktiem, kuriem ir nozīme saistībā ar pareiza PVN režīma piemērošanu references pakalpojumiem; un

c)

vai ir nozīme apstāklim, ka attiecībā uz references pakalpojumiem nodokļa maksātājs nebija sniedzis PVN atskaites un nodokļu iestāde tās nebija pieprasījusi, bet vēlāk nodokļu iestāde ir mēģinājusi piedzīt šo PVN, ievērojot parasto valsts tiesībās paredzēto noilgumu?

i)

nodokļu iestādes vēlāk ir grozījušas savu praksi;

ii)

valsts tiesa vēlāk ir nospriedusi, ka grozītā prakse atbilst valsts tiesību aktu pareizai nozīmei;

iii)

dalībvalsts nevar iekasēt PVN par pakalpojumiem, kas iepriekš bija uzskatāmi par atbrīvotiem no nodokļa, valsts un/vai Eiropas Savienības tiesību principu dēļ, tostarp tiesiskās paļāvības, nepieļaujamības principa [“estoppel”], tiesiskās drošības un atpakaļejoša spēka aizlieguma dēļ, un/vai noilguma dēļ?