Lieta T‑135/08

Schniga GmbH

pret

Kopienas Augu šķirņu biroju (KAŠB)

Augu šķirnes – Pieteikums par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu ābolu šķirnei ‘Gala Schnitzer’ – Tehniskā pārbaude – KAŠB rīcības brīvība – Iebildumi – Regulas (EK) Nr. 2100/94 55. panta 4. punkts

Sprieduma kopsavilkums

1.      Lauksaimniecība – Vienveidīgi tiesību akti – Augu šķirņu aizsardzība – Apelācijas process

(Padomes Regulas Nr. 2100/94 73. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 135. panta 4. punkts)

2.      Lauksaimniecība – Vienveidīgi tiesību akti – Augu šķirņu aizsardzība – Tehniskā pārbaude

(Padomes Regulas Nr. 2100/94 55. panta 4. punkts)

1.      Prasība Vispārējā tiesā ir vērsta uz Kopienas Augu šķirņu biroja Apelācijas padomju lēmumu tiesiskuma kontroli grozītās Regulas Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 73. panta izpratnē. Tātad tai tas jādara, ņemot vērā tiesību jautājumus, kas bija izvirzīti procesā Apelācijas padomē. Tādējādi Vispārējās tiesas uzdevums nav izskatīt tajā izvirzītos jaunos pamatus. Šo jauno pamatu izskatīšana ir pretrunā Vispārējās tiesas Reglamenta 135. panta 4. punktam, saskaņā ar kuru lietas dalībnieki procesuālajā rakstā nevar mainīt Apelācijas padomē izskatītā strīda priekšmetu.

(sal. ar 34. punktu)

2.      Rīcības brīvība, kas piešķirta Kopienas Augu šķirņu birojam (KAŠB) ar Regulas Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 55. panta 4. punktu, ietver KAŠB tiesības precizēt, ja tas to uzskata par nepieciešamu, nosacījumus, kuriem tas pakļauj pieteikuma par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu izskatīšanu, ja termiņš, kurā šā pieteikuma par aizsardzību iesniedzējam ir jāatbild uz tam adresēto individuālo pieprasījumu, vēl nav beidzies.

Šajā sakarā ar labas pārvaldības principu, kā arī nepieciešamību nodrošināt procesa pienācīgu norisi un efektivitāti ir saderīgs tas, ka tad, kad KAŠB uzskata, ka neprecizitāte, kuru tas ir pamanījis, varētu tikt izlabota, tam ir iespēja turpināt tam iesniegtā pieteikuma izskatīšanu un šajā gadījumā tam nav pienākuma noraidīt šo pieteikumu. Tādējādi šī rīcības brīvība ļauj izvairīties no jebkādiem nevajadzīgiem laikposma starp pieteikuma par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu iesniegšanu un lēmuma par šo pieteikumu pieņemšanu pagarinājumiem, ko izraisītu vajadzība iesniedzējam iesniegt jauno pieteikumu.

Turklāt šāda rīcības brīvība ļauj, pirmkārt, KAŠB pārliecināties, ka tā individuālie pieprasījumi ir skaidri un ka pieteikuma iesniedzējs ir vienīgais, kas var būt vainojams tā darbību neatbilstībā minētajiem individuālajiem pieprasījumiem, un, otrkārt, pieteikumu iesniedzējiem nepārprotami apzināties savas tiesības un pienākumus un attiecīgi rīkoties, kas ir tiesiskās drošības principam raksturīgā prasība.

(sal. ar 63.–65. punktu)

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)

2010. gada 13. septembrī (*)

Augu šķirnes – Pieteikums par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu ābolu šķirnei ‘Gala Schnitzer’ – Tehniskā pārbaude – KAŠB rīcības brīvība – Iebildumi – Regulas (EK) Nr. 2100/94 55. panta 4. punkts

Lieta T‑135/08

Schniga GmbH, Bolzano (Itālija), ko pārstāv G. Virtenbergers [G. Würtenberger] un R. Kunce [R. Kunze], advokāti,

prasītāja,

pret

Kopienas Augu šķirņu biroju (KAŠB), ko pārstāv B. Kīvīts [B. Kiewiet] un M. Ekvads [M. Ekvad], pārstāvji,

atbildētājs,

pārējās procesa KAŠB Apelācijas padomē dalībnieces, personas, kas iestājušās lietā Vispārējā tiesā –

Elaris SNC, Anžē [Angers] (Francija),

un

Brookfield New Zealand Ltd, Ziemeļhevloka [Havelock North] (Jaunzēlande),

ko pārstāv M. Ellers [M. Eller], advokāts,

par prasību par KAŠB Apelācijas padomes 2007. gada 21. novembra lēmumu lietās A 003/2007 un A 004/2007 saistībā ar Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu augu šķirnei ‘Gala Schnitzer’.

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs A. V. H. Meijs [A. W. H. Meij], tiesneši V. Vadapals [V. Vadapalas] un L. Trišo [L. Truchot] (referents),

sekretārs N. Rozners [N. Rosner], administrators,

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas [tagad – Vispārējā tiesa] kancelejā iesniegts 2008. gada 4. aprīlī,

ņemot vērā KAŠB atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 19. augustā,

ņemot vērā personu, kas iestājušās lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 7. augustā,

pēc 2010. gada 17. marta tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        1999. gada 18. janvārī Konsortium Südtiroler Baumschuler (KSB), kura tiesību pārņēmēja ir prasītāja Schniga GmbH, saskaņā ar grozīto Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV L 227, 1. lpp.) iesniedza Kopienas Augu šķirņu birojam (KAŠB) pieteikumu par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu.

2        Šis pieteikums tika reģistrēts ar numuru 1999/0033.

3        Kopienas augu šķirņu aizsardzība tika pieprasīta ābolu (Malus Mill) šķirnei ‘Gala Schnitzer’.

4        KAŠB uzdeva Bundessortenamt (Federālais augu šķirņu birojs, Vācija) atbilstoši Regulas Nr. 2100/94 55. panta 1. punktam veikt tehnisko pārbaudi.

5        Ar 1999. gada 26. janvāra vēstuli, kas bija adresēta KSB pārstāvim, KAŠB pieprasīja KSB iesniegt tam un Bundessortenamt materiālu, kas ir nepieciešams tehniskajai pārbaudei, proti, desmit atvases veģetatīvā miera stāvoklī, ko var izmantot potēšanai, laikposmā no 1999. gada 1. marta līdz 15. martam. KAŠB ir arī precizējis, ka KSB ir jāievēro visi fitosanitārie un muitas nosacījumi, kas piemērojami attiecībā uz materiāla sūtīšanu.

6        Bundessortenamt saņēma minēto materiālu 1999. gada 9. martā.

7        Ar KSB pārstāvim adresēto 1999. gada 25. marta vēstuli KAŠB ir apliecinājis pieprasītā materiāla saņemšanu un ir norādījis, ka minētais materiāls laikus un labā stāvoklī ir nodots Bundessortenamt, bet tam nav pievienots fitosanitārais sertifikāts. KAŠB pieprasīja KSB nodrošināt, ka šis nepieciešamais dokuments tiks iesniegts, cik ātri vien iespējams.

8        1999. gada 23. aprīlī KSB nosūtīja Bundessortenamt Eiropas fitosanitāro pasi un precizēja, ka iestāde, kas ir to izsniegusi, proti, Bolzano autonomās provinces Augu aizsardzības dienests (Itālija), bija norādījusi, ka šis dokuments aizstāj fitosanitāro sertifikātu.

9        Ar 1999. gada 3. maija elektroniskā pasta ziņu Bundessortenamt informēja KSB, ka materiāls laikus ir atnācis, ka tas ir atbilstošs un ka ar iesniegto Eiropas fitosanitāro pasi pietiek, lai veiktu tehnisko pārbaudi un lai pārbaudītu Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanas materiālos nosacījumus. Tā tomēr ir pieprasījusi iesniegt oficiālā sertifikāta, kas apliecina vīrusa neesamību iesniegtajā materiālā, kopiju.

10      2001. gadā KSB paziņoja Bundessortenamt, ka tas nevar iesniegt pieprasīto fitosanitāro sertifikātu, jo izrādījās, ka materiālā, kas tika sniegts 1999. gada martā tehniskās pārbaudes mērķiem, bija latentie vīrusi.

11      Ar 2001. gada 4. maija elektroniskā pasta ziņu Bundessortenamt paziņoja KAŠB par savu nodomu iznīcināt inficēto materiālu, lai novērstu infekcijas izplatīšanos uz citiem augiem, un ierosināja pieprasīt KSB iesniegt jaunu materiālu, kas nav inficēts ar vīrusu, lai atkārtoti uzsāktu tehnisko pārbaudi.

12      Ar Bundessortenamt adresēto 2001. gada 8. maija elektroniskā pasta ziņu KAŠB piekrita inficētā materiāla iznīcināšanai un norādīja, ka tas ir nolēmis pieprasīt KSB iesniegt jaunu materiālu, kas nav inficēts ar vīrusu, līdz 2002. gada martam. Tas arī norādīja, ka, tā kā norādījumos attiecībā uz materiāla iesniegšanu nebija precizēts, ka tas nedrīkst būt inficēts ar vīrusu, bet bija tikai norādīts, ka tam jāatbilst Eiropas fitosanitārās pases prasībām, KSB nevar uzskatīt par atbildīgu par šo situāciju, ka būtu netaisnīgi noraidīt pieteikumu attiecībā uz šķirni ‘Gala Schnitzer’ un ka līdz ar to ierosinātais risinājums šķiet esam labākais.

13      Ar 2001. gada 13. jūnija elektroniskā pasta ziņu KAŠB paziņoja KSB, ka, saskaņojot šo jautājumu ar Bundessortenamt, tas, ņemot vērā, ka tā norādījumi attiecībā uz augu iesniegšanu un prasībām, kas attiecas uz to sanitāro stāvokli, nebija pietiekami skaidri, ir nolēmis atļaut KSB iesniegt Bundessortenamt 2002. gada martā jaunu materiālu, kas nav inficēts ar vīrusu, pievienojot fitosanitāro sertifikātu, kurš to apliecina, lai atkārtoti uzsāktu pārbaudi attiecībā uz pieteikumu par šķirni ‘Gala Schnitzer’.

14      Pabeigusi jauno tehnisko pārbaudi, Bundessortenamt savā galīgajā 2005. gada 16. decembra ziņojumā secināja, ka šķirne ‘Gala Schnitzer’ atšķiras no vistuvākās references šķirnes, proti, šķirnes ‘Baigent’, pamatojoties uz papildu raksturlielumu “Auglis: svītru platums”.

15      2006. gada 5. maijā personas, kas iestājušās lietā, Elaris SNC un Brookfield New Zealand Ltd, kas attiecīgi ir ar šķirnes ‘Baigent’ aizsardzības tiesībām saistītās licences turētāja un šo tiesību īpašniece, saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 59. pantu ir adresējušas KAŠB iebildumus pret aizsardzības piešķiršanu attiecībā uz šķirni ‘Gala Schnitzer’.

16      Iebildumi bija pamatoti ar agrākām aizsardzības tiesībām attiecībā uz ābolu (Malus Mill) šķirni ‘Baigent’.

17      Iebildumu pamatojumam izvirzītie pamati bija šādi: pirmkārt, pamats, kas paredzēts Regulas Nr. 2100/94 61. panta 1. punkta b) apakšpunktā un saskaņā ar kuru, tā kā prasītāja nav ievērojusi KAŠB 1999. gada 26. janvāra un 25. marta vēstulēs norādītos nosacījumus attiecībā uz tehniskajai pārbaudei paredzētā materiāla iesniegšanu, KAŠB esot bijis jānoraida pieteikums attiecībā uz šķirni ‘Gala Schnitzer’, un, otrkārt, pamats, kas paredzēts Regulas Nr. 2100/94 7. pantā, jo šķirne ‘Gala Schnitzer’ neatšķirtos no šķirnes ‘Baigent’.

18      2006. gada 14. decembrī KAŠB priekšsēdētājs apstiprināja papildu raksturlieluma “Auglis: svītru platums” izmantošanu, lai noteiktu šķirnes ‘Gala Schnitzer’ atšķirtspēju.

19      Ar 2007. gada 26. februāra lēmumiem EU 18759, OBJ 06‑021 un OBJ 06‑022 komiteja, kuras kompetencē ir lemt par iebildumiem pret Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu (turpmāk tekstā – “komiteja”), ir piešķīrusi pieprasīto aizsardzību attiecībā uz šķirni ‘Gala Schnitzer’ un ir noraidījusi iebildumus.

20      2007. gada 11. aprīlī personas, kas iestājušās lietā, pārsūdzēja šos trīs lēmumus KAŠB Apelācijas padomē saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 67.–72. pantu.

21      Ar 2007. gada 21. novembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelācijas padome ir atcēlusi lēmumu par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu attiecībā uz šķirni ‘Gala Schnitzer’, kā arī lēmumus, ar kuriem noraidīti iebildumi, un pati ir noraidījusi pieteikumu par šķirni ‘Gala Schnitzer’. It īpaši tā uzskatīja, ka Regulas Nr. 2100/94 61. panta 1. punkta b) apakšpunkts neļāva KAŠB atļaut KSB iesniegt jaunu materiālu, jo KSB nebija izpildījis prasības, kas Regulas Nr. 2100/94 55. panta 4. punkta izpratnē bija noteiktas atsevišķā pieprasījumā, ar kuru KAŠB pieprasīja KSB iesniegt fitosanitāro sertifikātu, kas apliecina, ka sniegtais materiāls nav inficēts ar vīrusu.

 Process un lietas dalībnieku prasījumi

22      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest KAŠB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

23      KAŠB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atzīt prasību par nepamatotu;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

24      Tiesas sēdes laikā KAŠB grozīja savu pirmo prasījumu, norādot, ka tas lūdz Vispārējo tiesu atcelt apstrīdēto lēmumu. Vispārējā tiesa par to ir izdarījusi ierakstu tiesas sēdes protokolā.

25      Personu, kas iestājušās lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību un līdz ar to apstiprināt apstrīdēto lēmumu;

–        pakārtoti, ja apstrīdētais lēmums tiks atcelts, atcelt KAŠB 2007. gada 26. februāra lēmumus EU 18759, OBJ 06‑021 un OBJ 06‑022 un noraidīt pieteikumu Nr. 1999/0033 par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu, nepieciešamības gadījumā – pēc tam, kad Vispārējā tiesa būs veikusi šādus ekspertīzes pasākumus: uzticēt papildu pētījumu veikšanu vienlaikus Bundessortenamt un Institut national de la recherche agronomique (INRA, Francija) [Francijas Valsts agronomisko pētījumu institūtam] attiecībā uz pieteikto šķirni un references šķirni ‘Baigent’, izmantojot viena un tā paša vecuma paraugus divu augļu nešanas sezonu laikā, it īpaši attiecinot šos pētījumus uz raksturlielumu “Auglis: svītru platums”;

–        vēl pakārtotāk:

–        uzticēt Bundessortenamt veikt papildu pētījumus attiecībā uz pieteikto šķirni un references šķirni ‘Baigent’, izmantojot viena un tā paša vecuma paraugus trīs vai vismaz divu augļu nešanas sezonu laikā, it īpaši attiecinot šos pētījumus uz raksturlielumu “Auglis: svītru platums”;

–        izdot rīkojumu par jebkādu citu ekspertīzes pasākumu, ko Vispārējā tiesa uzskatīs par vajadzīgu, lai sniegtu zinātniski pieņemamu atbildi uz jautājumu par abu šķirņu atšķirtspēju un novērstu apgalvotos tādu imperatīvo procesuālo normu pārkāpumus, kas reglamentē atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaužu norisi;

–        piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

26      Tā kā tiesnesis Čipevs [Tchipev] nevar piedalīties pēc mutvārdu procesa pabeigšanas, saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 32. panta 3. punktu, lai papildinātu palātu, tika norīkots tiesnesis Vadapals.

27      Ar 2010. gada 5. jūlija rīkojumu Vispārējā tiesa (sestā palāta) jaunajā sastāvā atkārtoti uzsāka mutvārdu procesu un lietas dalībnieki tika informēti, ka tie tiks uzklausīti jaunā tiesas sēdē 2010. gada 7. septembrī.

28      Attiecīgi ar 2010. gada 13., 14. un 15. jūlija faksa ziņām personas, kas iestājušās lietā, prasītāja un KAŠB paziņoja Vispārējai tiesai, ka tie atsakās no tiesībām tikt vēlreiz uzklausītiem.

29      Līdz ar to sestās palātas priekšsēdētājs nolēma pabeigt mutvārdu procesu.

 Juridiskais pamatojums

30      Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus, kas attiecīgi ir saistīti ar iebildumu, kurus personas, kas iestājušās lietā, adresēja KAŠB, nepieņemamību, ar Regulas Nr. 2100/94 61. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 62. panta pārkāpumu un ar Regulas Nr. 2100/94 55. panta 4. punkta pārkāpumu.

 Par pieņemamību

 Par pirmā pamata pieņemamību

–       Lietas dalībnieku argumenti

31      Personas, kas iestājušās lietā, apgalvo, ka prasītājas pirmais pamats, saskaņā ar kuru KAŠB adresētie šo personu iebildumi komitejai un Apelācijas padomei būtu bijuši jānoraida kā nepieņemami, ir nepieņemams, jo tas pirmo reizi izvirzīts Vispārējā tiesā.

32      Prasītāja apstrīd personu, kas iestājušās lietā, argumentus. Tā norāda, ka tās pārsūdzības pieņemamība būtu bijusi jāizskata Apelācijas padomei pēc savas ierosmes.

33      KAŠB uzskata, ka Apelācijas padomes kompetencē ir novērtēt, vai KAŠB ir vai nav tiesības atļaut jauno materiāla iesniegšanu.

–       Vispārējās tiesas vērtējums

34      Ir jāatgādina, ka prasība Vispārējā tiesā ir vērsta uz KAŠB Apelācijas padomju lēmumu tiesiskuma kontroli grozītās Regulas Nr. 2100/94 73. panta izpratnē. Tātad tai tas jādara, ņemot vērā tiesību jautājumus, kas bija izvirzīti procesā Apelācijas padomē. Tādējādi Vispārējās tiesas uzdevums nav izskatīt tajā izvirzītos jaunos pamatus. Šo jauno pamatu izskatīšana ir pretrunā Vispārējās tiesas Reglamenta 135. panta 4. punktam, saskaņā ar kuru lietas dalībnieki procesuālajā rakstā nevar mainīt Apelācijas padomē izskatītā strīda priekšmetu (skat. pēc analoģijas Pirmās instances tiesas 2009. gada 14. maija spriedumu lietā T‑165/06 Fiorucci/ITSB – Edwin (“ELIO FIORUCCI”), Krājums, II‑1375. lpp., 21. un 22. punkts un tajos minētā judikatūra).

35      No tā izriet, ka pamats, kas saistīts ar iebildumu, kurus personas, kas iestājušās lietā, bija adresējušas KAŠB, pieņemamību un ko prasītāja pirmo reizi izvirzījusi Vispārējā tiesa, ir jāatzīst par nepieņemamu.

 Par trešā pamata pieņemamību

–       Lietas dalībnieku argumenti

36      Personas, kas iestājušās lietā, norāda, ka prasītājas trešais pamats, saskaņā ar kuru Apelācijas padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 2100/94 55. panta 4. punktu, esot nepieņemams.

37      Tās uzskata, ka no KAŠB piešķirtās diskrecionāras varas adresēt individuālus pieprasījumus Regulas Nr. 2100/94 55. panta 4. punkta, uz kuru atsaucas prasītāja, izpratnē izriet, ka šādus pieprasījumus var formulēt bez jebkādām norādēm uz juridisko pamatojumu. Regulas Nr. 2100/94 73. panta 2. punktā ir noteikts, ka pārsūdzību var iesniegt, pamatojoties uz kompetences trūkumu, būtiskiem procedūras pārkāpumiem, Līguma, šīs regulas vai jebkuras ar tās piemērošanu saistītās tiesību normas pārkāpumiem vai arī par pilnvaru ļaunprātīgu pārsniegšanu. Līdz ar to, interpretējot KAŠB 1999. gada 26. janvāra un 25. marta vēstuļu saturu, Apelācijas padome esot izvērtējusi faktus un tātad neesot sniegusi juridisku vērtējumu. No tā izrietot, ka tā nevarēja izdarīt kļūdu tiesību piemērošanā, kuru varētu uzskatīt par piemērojamo tiesību pārkāpumu un par kuru tātad varētu iesniegt Vispārējai tiesai pārsūdzību Regulas Nr. 2100/04 73. panta izpratnē.

–       Vispārējās tiesas vērtējums

38      Ir jānorāda, ka Apelācijas padome vispirms uzskatīja, ka KAŠB 1999. gada 26. janvāra un 25. marta vēstulēs ir ietverti individuālie pieprasījumi Regulas Nr. 2100/94 55. panta 4. punkta izpratnē, pēc tam norādīja, ka KSB nav izpildījis šos pieprasījumus, un visbeidzot no tā izdarīja secinājumu, kas paredzēts Regulas Nr. 2100/94 61. panta 1. punkta b) apakšpunktā – ka KAŠB ir tūlīt jānoraida pieteikums par šķirni ‘Gala Schnitzer’.

39      Līdz ar to Apelācijas padome ir juridiski kvalificējusi minētās vēstules un izdarījusi secinājumus no šīs kvalifikācijas, piemērojot atbilstošus Regulas Nr. 2100/94 noteikumus. Tādējādi personas, kas iestājušās lietā, nevar apgalvot, ka Apelācijas padome neesot sniegusi nekādu juridisko vērtējumu, kuru prasītāja varētu apstrīdēt Regulas Nr. 2100/94 73. pantā paredzētās pārsūdzības ietvaros.

40      No tā izriet, ka trešais pamats ir pieņemams.

 Par lietas būtību

41      Vispirms ir jāizskata trešais pamats.

 Par trešo pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 2100/94 55. panta 4. punkta pārkāpumu

–       Lietas dalībnieku argumenti

42      Prasītāja uzskata, ka KAŠB esot pilnīga rīcības brīvība, nosakot, kādām tehniskām un administratīvām prasībām ir jāatbilst materiālam, kas iesniegts tā tehniskajai pārbaudei. Šī absolūtā KAŠB diskrecionārā vara noteikt – ar vispārīgiem noteikumiem vai ar individuāliem pieprasījumiem – tehniskajai pārbaudei paredzētā materiāla kvalitāti un salīdzināmos [references] paraugus tam esot piešķirta ar Regulas Nr. 2100/94 55. panta 4. punktu.

43      Prasītāja norāda, ka KAŠB sniegtajiem norādījumiem esot jābūt skaidriem, lai novērstu jebkādu patvaļību. Tā uzskata, ka Eiropas Savienības iestādēm esot pienākums sniegt skaidras definīcijas, saskaņā ar kuru administratīvajiem aktiem un nosacījumiem, kuru neievērošana var izraisīt tiesību zaudēšanu, ir jābūt pietiekami precīziem un skaidriem, lai Savienības pilsonis varētu nepārprotami identificēt savas tiesības un pienākumus un tātad nodrošināt, ka tas nedara neko tādu, kas būtu pretrunā tā interesēm. Šis princips nosakot KAŠB pienākumu precīzi informēt pieteikuma par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu iesniedzēju par to, kādiem vēl nosacījumiem – papildus tiem, kas paredzēti Regulas Nr. 2100/94 7.–9. pantā – KAŠB vēlas pakļaut pieteikuma iesniedzēju.

44      No tā izrietot, ka, ja aplūkojamajā gadījumā KAŠB vēlējās, lai KSB iesniegtu papildu dokumentus attiecībā uz iesniegtā materiāla sanitāro stāvokli, tam no paša sākuma būtu bijis jādefinē šie nosacījumi ļoti skaidri un nepārprotami.

45      Prasītāja uzskata, ka, tā kā pieteikuma par šķirni ‘Gala Schnitzer’ iesniegšanas brīdī nepastāvēja vispārīgie noteikumi Regulas Nr. 2100/94 55. panta 4. punkta izpratnē, KAŠB 1999. gada 26. janvāra vēstule esot bijusi jāuzskata par individuālu pieprasījumu minētās tiesību normas izpratnē. Tomēr minētajā vēstulē ietvertā informācija par spēkā esošajiem nosacījumiem fitosanitārijas jomā, kuriem jāatbilst iesniedzamajam materiālam, izrādījās nepietiekama, un tādēļ prasītājai nācās pašai interpretēt minētos nosacījumus, proti, tos, kas izriet no grozītās Padomes 1976. gada 21. decembra Direktīvas 77/93/EEK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu dalībvalstīs, kuri ir kaitīgi augiem vai augu produktiem (OV L 26, 20. lpp.). Šajā sakarā prasītāja norāda, ka tai neesot bijis jāpieņem, ka KAŠB prasību fitosanitārijas jomā līmenis būtu augstāks nekā tas, kas izriet no minētās direktīvas normām.

46      Turpinājumā prasītāja atgādina, ka savā 1999. gada 3. maija elektroniskā pasta ziņā Bundessortenamt informēja KSB par iesniegtās Eiropas fitosanitārās pases pietiekamību no tehniskās pārbaudes viedokļa, tajā pašā laikā pieprasot KSB, cik ātri vien iespējams, iesniegt sertifikātu, kas apliecinātu, ka iesniegtais materiāls nav inficēts ar vīrusu.

47      Tomēr ne Bundessortenamt, ne KAŠB neesot informējuši KSB par sekām, kas iestātos gadījumā, ja pieprasītais sertifikāts netiktu iesniegts. Turklāt prasītāja uzskata, ka KAŠB, turpinot tehnisko pārbaudi, neraugoties uz minētā sertifikātu neesamību, esot licis domāt, ka ar Eiropas fitosanitārā sertifikāta iesniegšanu galu galā pietiek pieprasītās aizsardzības piešķiršanas mērķiem, tādējādi radot prasītājai tiesisko paļāvību par Eiropas fitosanitārā sertifikāta pietiekamību šajā sakarā.

48      Lai gan īstenībā KAŠB nebija uzskatījis šāda dokumenta iesniegšanu par pietiekamu, prasītāja uzskata, ka KAŠB nevarēja noraidīt pieteikumu par šķirni ‘Gala Schnitzer’, ņemot vērā tiesisko paļāvību, ko tas bija radījis prasītājai un kas – kā jebkāds tiesību vispārējais princips – ir saistošs Savienības administrācijai. Gluži otrādi, prasītāja uzskata, ka KAŠB bija tikai viena iespēja – atļaut tai iesniegt jaunu materiālu.

49      Tāpat prasītāja apgalvo, ka KAŠB diskrecionārā vara varot tikt izmantota jebkurā pārbaudes procesa brīdī, kā tas izriet no Regulas Nr. 2100/94 61. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējuma (“ja vien Birojs nav piekritis, ka tas nav jādara [ka materiāls nav jāiesniedz]”).

50      Visbeidzot prasītāja uzskata, ka, ņemot vērā dzīvā materiāla, tāda kā augu materiāls, specifisko raksturu, KAŠB un tā priekšsēdētājam ir jābūt plašai diskrecionārai varai gadījumos, kad ir jāizlemj, vai jaunais materiāls var tikt iesniegts tādu apstākļu dēļ, kas nav atkarīgi no pieteikuma iesniedzēja gribas, vai ārkārtējo apstākļu dēļ.

51      Šādi apstākļi esot pastāvējuši aplūkojamajā lietā, jo termoterapeitiskā apstrāde, kas tika veikta 1996. gadā un kas 99 % gadījumu ļauj iegūt materiālu, kas nav inficēts ar vīrusu, nav radījusi paredzēto iedarbību un vajadzēja paiet vairāk nekā vienam gadam, lai tiktu atklāts, ka vīruss ir izturējis šo apstrādi.

52      Prasītāja no tā secina, ka Apelācijas padomei būtu bijis jāuzskata, ka KSB 1999. gadā iesniedza Bundessortenamt materiālu, par kuru tai bija pamats domāt, ka tas nav inficēts ar vīrusu, un līdz ar to Apelācijas padome, nolemjot, ka KAŠB priekšsēdētājam nebija tiesību atļaut jauno materiāla iesniegšanu, neesot ievērojusi diskrecionāro varu, kas tam piešķirta ar Regulas Nr. 2100/94 55. panta 4. punktu, ar kuru tas arī pilnvarots noteikt iesniedzamā materiāla un paraugu kvalitāti.

53      Tiesas sēdē KAŠB apgalvoja, ka Regulas Nr. 2100/94 61. panta 1. punkta b) apakšpunkts, saskaņā ar kuru KAŠB noraida pieteikumu par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu, tiklīdz tas konstatē, ka pretendents norādītajā termiņā nav izpildījis kādu vispārīgo noteikumu vai individuālo pieprasījumu, neesot piemērojams gadījumā, ja šāds pieprasījums nav skaidrs.

54      KAŠB norādīja, ka tas nepiekrīt Apelācijas padomes vērtējumam, saskaņā ar kuru tā norādījumi attiecībā uz tehniskajai pārbaudei paredzēto materiālu bija pietiekami skaidri, lai to neievērošana būtu pamats noraidīt pieteikumu par šķirni ‘Gala Schnitzer’.

55      KAŠB paskaidroja, ka norādījumi, ko tas bija sniedzis KSB attiecībā uz iesniedzamā materiāla sanitāro stāvokli, nebija pietiekami skaidri un ka cita starpā tas nebija atbilstoši informējis KSB par to, ka ar iesniegto Eiropas fitosanitāro pasi nepietiek, un ka minētajos norādījumos būtu bijis skaidri jānorāda, ka iesniedzamais materiāls nedrīkst būt inficēts ar vīrusu, ņemot vērā, ka pieteikuma par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu iesniedzējiem nav jāinterpretē KAŠB norādījumi.

56      Tātad KAŠB apgalvo, ka aplūkojamajā lietā tas esot atļāvis jauno materiāla iesniegšanu tāpēc, ka tā norādījumi veicināja apjukuma rašanos.

57      Personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītājas argumentus. Tās uzskata, ka pieteikuma noraidīšanas priekšnosacījumi bija izpildīti, jo KSB, kas bija atbildīgs par visām fitosanitārajām formalitātēm saistībā ar iesniegto augu materiālu, neiesniedza fitosanitāro sertifikātu, ko KAŠB bija pieprasījis atbilstoši Regulas Nr. 2100/94 55. panta 4. punktam.

58      Tādējādi KSB neesot izpildījis šo individuālo pieprasījumu Regulas Nr. 2100/94 55. panta 4. punkta izpratnē. Līdz ar to personas, kas iestājušās lietā, uzskata, ka KAŠB nevarēja atļaut KSB iesniegt jauno materiālu, nepārkāpjot Regulas Nr. 2100/94 61. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

59      Tās piebilst, ka šādā gadījumā Regulas Nr. 2100/94 61. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās sekas var novērst tikai ar restitutio in integrum Regulas Nr. 2100/94 80. panta izpratnē. Tomēr KSB nav par to iesniedzis pieteikumu minētajā normā paredzētajā termiņā.

–       Vispārējās tiesas vērtējums

60      Saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 55. panta 4. punktu KAŠB ar vispārīgiem noteikumiem vai ar individuālajiem pieprasījumiem nosaka, kad, kur, kādā daudzumā un kvalitātē ir jāiesniedz tehniskajai pārbaudei paredzētais materiāls un salīdzināmie [references] paraugi.

61      No apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka diskrecionārā vara, kas piešķirta KAŠB ar minēto tiesību normu, nedeva tam tiesības atļaut KSB iesniegt jauno materiālu, jo bija izpildīti priekšnosacījumi KSB iesniegtā pieteikuma noraidīšanai. Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka, tā kā iesniegtais materiāls bija inficēts ar vīrusu, par ko KSB ir informējis KAŠB, KSB nekad nebija iespējas iesniegt pieprasīto fitosanitāro sertifikātu. Turpinājumā tā norādīja, ka KSB nebija iesniedzis pieprasīto fitosanitāro sertifikātu, un no tā secināja, ka, neiesniedzot šo dokumentu, KSB nav izpildījis KAŠB 1999. gada 26. janvāra un 25. marta vēstulēs ietvertos individuālos pieprasījumus. Saskaņā ar minētās regulas 61. panta 1. punkta b) apakšpunktu KAŠB bija tūlīt jānoraida pieteikums attiecībā uz šķirni ‘Gala Schnitzer’.

62      Šai argumentācijai nevar piekrist, jo tajā ir nepareizi novērtēts rīcības brīvības, kas piešķirta KAŠB ar Regulas Nr. 2100/94 55. panta 4. punktu, apjoms.

63      Šī rīcības brīvība ietver KAŠB tiesības precizēt, ja tas to uzskata par nepieciešamu, nosacījumus, kuriem tas pakļauj pieteikuma par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu izskatīšanu, ja termiņš, kurā šā pieteikuma par aizsardzību iesniedzējam ir jāatbild uz tam adresēto individuālo pieprasījumu, vēl nav beidzies.

64      Šajā sakarā ar labas pārvaldības principu, kā arī nepieciešamību nodrošināt procesa pienācīgu norisi un efektivitāti ir saderīgs tas, ka tad, kad KAŠB uzskata, ka neprecizitāte, kuru tas ir pamanījis, varētu tikt izlabota, tam ir iespēja turpināt tam iesniegtā pieteikuma izskatīšanu un šajā gadījumā tam nav pienākuma noraidīt šo pieteikumu. Tādējādi šī rīcības brīvība ļauj izvairīties no jebkādiem nevajadzīgiem laikposma starp pieteikuma par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu iesniegšanu un lēmuma par šo pieteikumu pieņemšanu pagarinājumiem, ko izraisītu vajadzība iesniedzējam iesniegt jauno pieteikumu.

65      Turklāt šāda rīcības brīvība ļauj, pirmkārt, KAŠB pārliecināties, ka tā individuālie pieprasījumi ir skaidri un ka pieteikuma iesniedzējs ir vienīgais, kas var būt vainojams tā darbību neatbilstībā minētajiem individuālajiem pieprasījumiem, un, otrkārt, pieteikumu iesniedzējiem nepārprotami apzināties savas tiesības un pienākumus un attiecīgi rīkoties, kas ir tiesiskās drošības principam raksturīgā prasība (šajā ziņā skat. Tiesas 1981. gada 9. jūlija spriedumu lietā 169/80 Gondrand un Garancini, Recueil, 1931. lpp., 17. punkts).

66      Aplūkojamajā lietā nav strīda par to, ka KAŠB ir sazinājies ar KSB vai tā pārstāvi ar 1999. gada 26. janvāra un 25. marta vēstulēm un ar 2001. gada 13. jūnija elektroniskā pasta ziņu.

67      Savā 1999. gada 26. janvāra vēstulē KAŠB pieprasīja KSB iesniegt tam un Bundessortenamt materiālu, kas ir nepieciešams tehniskajai pārbaudei, proti, desmit atvases veģetatīvā miera stāvoklī, ko var izmantot potēšanai, laikposmā no 1999. gada 1. marta līdz 15. martam. Šajā vēstulē KAŠB precizēja, ka “nosūtītājs ir atbildīgs par attiecīgo transportēšanu, kā arī par augu materiāla pienācīgu piegādi, tostarp par visu piemērojamo fitosanitāro un muitas nosacījumu ievērošanu”, un ka “augu materiāls nedrīkst būt ķīmiski apstrādāts”.

68      Savā 1999. gada 25. marta vēstulē KAŠB ir apliecinājis pieprasītā materiāla saņemšanu un ir norādījis, ka minētais materiāls ir laikus un labā stāvoklī nodots Bundessortenamt, bet “sūtījumam nav pievienots vajadzīgais fitosanitārais sertifikāts”. Tajā pašā vēstulē KAŠB pieprasīja KSB iesniegt “cik ātri vien iespējams vajadzīgo dokumentu [..], lai tiktu izpildīti norādījumi, kas [tam] tika paziņoti 1999. gada 26. janvārī”.

69      Ir jāteic, ka 1999. gada 26. janvāra vēstulē ir norādīts datums un vietā, kurā ir jāiesniedz materiāls, kā ari iesniedzamā materiāla daudzums. Turklāt norādes, saskaņā ar kurām iesniedzamais materiāls, pirmkārt, nedrīkst būt ķīmiski apstrādāts un, otrkārt, tam ir jāpievieno fitosanitārais sertifikāts, kā tas izriet no 1999. gada 25. marta vēstules, attiecas uz minētā materiāla kvalitāti. Tātad šīs divas vēstules ietver individuālos pieprasījumus Regulas Nr. 2100/94 55. panta 4. punkta izpratnē.

70      Savā 2001. gada 13. jūnija elektroniskā pasta ziņā KAŠB informēja KSB par savu lēmumu iznīcināt tā iesniegto materiālu tāpēc, ka tas ir inficēts, un pēc tam norādīja, ka, “tā kā [KAŠB] sniegtie norādījumi attiecībā uz augu piegādi un vajadzīgo sanitāro stāvokli nebija pietiekami skaidri, [KAŠB] ir nolēmis pieņemt izskatīšanai [tā] pieteikumu par jauna materiāla, kas nav inficēts ar vīrusu, iesniegšanu attiecībā uz trīs šķirnēm, kuras nosūtītas Bundessortenamt de Wurzen, 2002. gada martā”, un aicināja KSB “nodrošināt, ka šoreiz šim sūtījumam tiks pievienots fitosanitārais sertifikāts, ko izsniegusi oficiālā iestāde, kas apliecina tā labu sanitāro stāvokli”.

71      No faktiskajiem apstākļiem, kas izklāstīti prasības pieteikumā un kas šajā sakarā nav apstrīdēti, izriet, ka šī elektroniskā pasta ziņa ir nosūtīta saistībā ar informāciju, kuru KSB bija sniedzis Bundessortenamt un saskaņā ar kuru materiāls, kas tika iesniegts 1999. gada martā tehniskajai pārbaudei, bija inficēts ar latentiem vīrusiem, un tāpēc KSB nevarēja iesniegt Bundessortenamt fitosanitāro sertifikātu, kas apliecinātu, ka minētais materiāls nav inficēts ar vīrusu.

72      Pirmkārt, ir jāteic, ka šajā elektroniskā pasta ziņā ir norādīta vieta un datums, kurā ir jāiesniedz materiāls. Turklāt tiktāl, ciktāl tajā ir pieprasīts iesniegt fitosanitāro sertifikātu, tā ietver norādi, kas saistīta ar iesniedzamā materiāla kvalitāti. Līdz ar to tā ietver individuālo pieprasījumu Regulas Nr. 2100/94 55. panta 4. punkta izpratnē.

73      Otrkārt, ir jākonstatē, ka šajā pašā elektroniskā pasta ziņā KAŠB min “Biroja sniegtos norādījumus attiecībā uz augu piegādi un vajadzīgo sanitāro stāvokli”, tādējādi atsaucoties uz individuālajiem pieprasījumiem, kas ietverti 1999. gada 26. janvāra un 25. marta vēstulēs.

74      Treškārt, no 2001. gada 13. jūnija elektroniskā pasta ziņas izriet, ka KAŠB ir atļāvis KSB iesniegt jaunu materiālu, pamatojoties uz to, ka no tā 1999. gada 26. janvāra un 25. marta vēstulēs ietvertajiem norādījumiem neizrietēja pietiekami skaidri, lai izslēgtu jebkādas šaubas no KSB puses, apstāklis, ka iesniedzamais materiāls nedrīkst būt inficēts ar vīrusu. KAŠB uzskatīja, ka minētajos norādījumos būtu bijis tieši jānorāda, ka iesniedzamais materiāls nedrīkst būt inficēts ar vīrusu, ņemot vērā, ka pieteikumu par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu iesniedzējiem nav jāinterpretē KAŠB norādījumi.

75      Tātad 2001. gada 13. jūnija elektroniskā pasta ziņas mērķis bija izlabot 1999. gada 26. janvāra un 25. marta vēstulēs ietverto individuālo pieprasījumu neprecizitāti attiecībā uz apstākli, ka tehniskās pārbaudes mērķiem iesniedzamais materiāls nedrīkst būt inficēts ar vīrusu.

76      No 1999. gada 25. marta vēstules izriet, ka KAŠB nav noteicis KSB termiņu pieprasītā fitosanitārā sertifikāta iesniegšanai.

77      Tādēļ ir jāuzskata, ka KAŠB bija tiesības savā 2001. gada 13. jūnija elektroniskā pasta ziņā izlabot 1999. gada 26. janvāra un 25. marta vēstulēs ietverto individuālo pieprasījumu neprecizitāti attiecībā uz apstākli, ka tehniskās pārbaudes mērķiem iesniedzamais materiāls nedrīkst būt inficēts ar vīrusu.

78      Līdz ar to Apelācijas padomei bija jāizvērtē, vai KSB ir izpildījis individuālo pieprasījumu, kas ietverts KAŠB 2001. gada 13. jūnija elektroniskā pasta ziņā, kuras mērķis bija izlabot no KAŠB 1999. gada 26. janvāra un 25. marta vēstulēm izrietošo individuālo pieprasījumu neprecizitāti.

79      Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka, uzskatot, ka, tā kā KSB neiesniedza fitosanitāro sertifikātu, kuru bija pieprasījis KAŠB savās 1999. gada 26. janvāra un 25. marta vēstulēs, tas nav izpildījis minētajās vēstulēs ietvertos individuālos pieprasījumus, Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Līdz ar to, secinot, ka KAŠB ir pārkāpis Regulas Nr. 2100/94 61. panta 1. punkta b) apakšpunktu, atļaujot KSB iesniegt jaunu materiālu, lai gan saskaņā ar minēto normu tam bija tūlīt jānoraida KSB pieteikums, jo tas neatbilda individuālajam pieprasījumam, Apelācijas padome ir nepareizi izvērtējusi rīcības brīvības, kas piešķirta KAŠB ar Regulas Nr. 2100/94 55. panta 4. punktu, apjomu.

80      Šo secinājumu neatspēko personu, kas iestājušās lietā, apgalvojumi par KSB un prasītājas ļaunticību, kuri ir jānoraida kā neefektīvi, jo KSB un prasītājas uzvedībai nav nekāda sakara ar jautājumu, vai rīcības brīvība, kas piešķirta KAŠB ar Regulas Nr. 2100/94 55. panta 4. punktu, ļāva vai neļāva KAŠB ar tā 2001. gada 13. jūnija elektroniskā pasta ziņu izlabot 1999. gada 26. janvāra un 25. marta vēstulēs ietverto individuālo pieprasījumu neprecizitāti attiecībā uz apstākli, ka tehniskās pārbaudes mērķiem iesniedzamais materiāls nedrīkst būt inficēts ar vīrusu.

81      Tādēļ ir jāapmierina prasība un līdz ar to ir jāatceļ apstrīdētais lēmums; nav jāpārbauda otrā pamata pamatotība.

 Par pakārtotu prasījumu, ar kuru lūdz atcelt KAŠB 2007. gada 26. februāra lēmumus EU 18759, OBJ 06‑021 un OBJ 06‑022, noraidīt pieteikumu Nr. 1999/0033, kā arī veikt papildu pētījumus un ekspertīzes pasākumus

82      Saistībā ar personu, kas iestājušās lietā, prasījumu, ar kuru tās gadījumā, ja apstrīdētais lēmums tiks atcelts, lūdz Vispārējo tiesu atcelt KAŠB 2007. gada 26. februāra lēmumus EU 18759, OBJ 06‑021 un OBJ 06‑022, noraidīt pieteikumu Nr. 1999/0033 un attiecīgā gadījumā izdot rīkojumu par papildu pētījumiem un ekspertīzes pasākumiem, ir jānorāda, ka personas, kas iestājušās lietā, būtībā lūdz Vispārējo tiesu pieņemt lēmumu, kas pēc to viedokļa būtu bijis jāpieņem KAŠB, proti, lēmumu, ar kuru tiktu atcelti lēmumi par iebildumu, ko tās bija adresējušas KAŠB, noraidīšanu un tiktu noraidīts pieteikums attiecībā uz šķirni ‘Gala Schnitzer’. Tātad ir jāsecina, ka ar šo sava otrā prasījuma daļu personas, kas iestājušās lietā, lūdz grozīt apstrīdēto lēmumu.

83      Ir jānorāda, ka šā prasījuma pamatojumam personas, kas iestājušās lietā, procesā Apelācijas padomē izvirzīja pamatus, saskaņā ar kuriem komiteja esot pārkāpusi Regulas Nr. 2100/94 7. panta 1. punktu, 56. panta 2. punktu un 57. panta 3. punktu, kā arī Komisijas 1995. gada 31. maija Regulas (EK) Nr. 1239/95 par noteikumiem, kas jāievēro, piemērojot Regulu Nr. 2100/94 attiecībā uz lietu izskatīšanas procesiem KAŠB (OV L 121, 37. lpp.), 22. un 23. pantu, tos aplūkojot kopsakarā ar KAŠB 2003. gada 27. marta Protokola Nr. TP/14/1 par atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudēm (ābols) III 3., III 5. un III 6. punktu, jo šķirnei ‘Gala Schnitzer’ neesot atšķirtspējas salīdzinājumā ar šķirni ‘Baigent’ un KAŠB esot pārkāpis zināmu skaitu procesuālo normu tehniskās pārbaudes laikā un pēc tās.

84      Šajā sakarā no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelācijas padome nav izskatījusi minētos pamatus.

85      Tā kā personas, kas iestājušās lietā, pret šo prasību ir izvirzījušas argumentus, kurus nebija izskatījusi Apelācijas padome, nav jāizskata to prasījums grozīt apstrīdēto lēmumu, jo tas būtībā nozīmētu KAŠB raksturīgo administratīvo un izmeklēšanas funkciju pildīšanu un līdz ar to būtu pretrunā institucionālajam līdzsvaram, kas ir kompetences sadales starp KAŠB un Vispārējo tiesu pamatā (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā “ELIO FIORUCCI”, 67. punkts un tajā minētā judikatūra).

86      Tādēļ personu, kas iestājušās lietā, prasījums grozīt apstrīdēto lēmumu ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

87      Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

88      Tā kā KAŠB spriedums ir nelabvēlīgs, jo apstrīdētais lēmums ir atcelts, tam ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies prasītājai atbilstoši tās izvirzītajiem prasījumiem, neraugoties uz KAŠB prasījumu grozīšanu tiesas sēdes laikā.

89      Tā kā personām, kas iestājušās lietā, spriedums ir nelabvēlīgs, tām ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

nospriež:

1)      atcelt Kopienas Augu šķirņu biroja (KAŠB) Apelācijas padomes 2007. gada 21. novembra lēmumu lietās A 003/2007 un A 004/2007;

2)      KAŠB sedz savus, kā arī atlīdzina Schniga GmbH tiesāšanās izdevumus;

3)      Elaris SNC un Brookfield New Zealand Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Meij

Vadapalas

Truchot

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2010. gada 13. septembrī.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – angļu.