EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62008TJ0133

Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2012. gada 18. septembra spriedums.
Ralf Schräder pret Kopienas Augu šķirņu biroju (KAŠB).
Augu šķirnes – Lēmums par šķirnes ‘LEMON SYMPHONY’ oficiālā apraksta pielāgošanu pēc savas ierosmes – Pieteikums atcelt šķirnei ‘LEMON SYMPHONY’ piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību – Pieteikums atzīt par spēkā neesošu šķirnei ‘LEMON SYMPHONY’ piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību – Pieteikums piešķirt Kopienas augu šķirņu aizsardzību šķirnei ‘SUMOST 01’ – Pavēste par mutvārdu procesu KAŠB Apelācijas padomē – Uzaicinājuma uz sēdi minimālais viena mēneša termiņš.
Apvienotās lietas T‑133/08, T‑134/08, T‑177/08 un T‑242/09.

Court reports – general

ECLI identifier: ECLI:EU:T:2012:430

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2012. gada 18. septembrī ( *1 )

“Augu šķirnes — Lēmums par šķirnes “LEMON SYMPHONY” oficiālā apraksta pielāgošanu pēc savas ierosmes — Pieteikums atcelt šķirnei “LEMON SYMPHONY” piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību — Pieteikums atzīt par spēkā neesošu šķirnei “LEMON SYMPHONY” piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību — Pieteikums piešķirt Kopienas augu šķirņu aizsardzību šķirnei “SUMOST 01” — Pavēste par mutvārdu procesu KAŠB Apelāciju padomē — Uzaicinājuma uz sēdi minimālais viena mēneša termiņš”

Apvienotās lietas T-133/08, T-134/08, T-177/08 un T-242/09

Ralf Schräder , ar dzīvesvietu Līdinghauzenā [Lüdinghausen] (Vācija), ko pārstāv T. Leidereiter un W.-A. Schmidt, kā arī lietās T-133/08 un T-134/08 – T. Henssler, advokāti,

prasītājs,

pret

Kopienas Augu šķirņu biroju (KAŠB), ko sākotnēji pārstāvēja B. Kiewiet un M. Ekvad, pēc tam M. Ekvad, pārstāvji, kuriem palīdz A. von Mühlendahl, advokāts, un lietā T-242/09 – A. von Mühlendahl un H. Hartwig, advokāti,

atbildētājs,

otrs procesos Apelāciju padomē dalībnieks, kas iestājies lietā Vispārējā tiesā –

Jørn Hansson , ar dzīvesvietu Sendersē [Søndersø] (Dānija), ko pārstāv G. Würtenberger un R. Kunze, advokāti,

lietā T-133/08 – par prasību par KAŠB Apelāciju padomes 2007. gada 4. decembra lēmumu (lieta A 007/2007) attiecībā uz šķirnes “LEMON SYMPHONY” oficiālā apraksta pielāgošanas pēc savas ierosmes Kopienas Augu šķirņu aizsardzības reģistrā apstrīdēšanu, lietā T-134/08 – par prasību par KAŠB Apelāciju padomes 2007. gada 4. decembra lēmumu (lieta A 006/2007) attiecībā uz pieteikumu atcelt šķirnei “LEMON SYMPHONY” piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību, lietā T-177/08 – par prasību par KAŠB Apelāciju padomes 2007. gada 4. decembra lēmumu (lieta A 005/2007) attiecībā uz pieteikumu piešķirt Kopienas augu šķirņu aizsardzību šķirnei “SUMOST 01” un lietā T-242/09 – par prasību par KAŠB Apelāciju padomes 2009. gada 23. janvāra lēmumu (lieta A 010/2007) attiecībā uz pieteikumu atzīt par spēkā neesošu šķirnei “LEMON SYMPHONY” piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību.

VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood] (referents), tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un J. Švarcs [J. Schwarcz],

sekretāre K. Hērena [C. Heeren], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 28. februāra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Atbilstošās tiesību normas

1

Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV L 227, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “regula”) 5. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Kopienas augu šķirņu aizsardzības objekts var būt visu botānisko ģinšu un sugu šķirnes, inter alia ģinšu un sugu hibrīdi.

2.   Šajā regulā “šķirne” nozīmē augu sadales pa grupām viszemākās zināmās pakāpes botānisko taksonu, kuru sadali pa grupām neatkarīgi no tā, vai pilnībā ievēroti augu šķirņu aizsardzības piešķiršanai izvirzītie nosacījumi, var uzskatīt:

par noteiktu pēc raksturīgām īpašībām, ko iegūst no attiecīgā genotipa vai to kombinācijas;

par atšķirīgu no jebkuras citas augu grupas, norādot vismaz vienu no minētajām iezīmēm,

un

par vienību attiecībā uz tās piemērotību pavairošanai nemainītā veidā.”

2

Saskaņā ar regulas 6. pantu Kopienas augu šķirņu aizsardzība tiek piešķirta šķirnēm, kas ir noteiktas [atšķirīgas], viendabīgas, stabilas un jaunas. Atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes kritēriji bieži tiek apzīmēti ar angļu valodas saīsinājumu DUS (distinctiveness, uniformity, stability).

3

Atbilstoši regulas 7. panta 1. punktam:

“Šķirni uzskata par atšķirīgu, ja to var skaidri atšķirt no jebkuras citas šķirnes, salīdzinot ar izteiktajām īpašībām, kas iegūtas no konkrētā genotipa vai genotipu kombinācijas, no jebkuras citas šķirnes, par kuras esamību ir vispār zināms [tā ir plaši pazīstama] pieteikuma iesniegšanas datumā, kas noteikts, ievērojot 51. pantu.”

4

Viendabīguma, stabilitātes un jaunuma kritēriji ir attiecīgi definēti regulas 8., 9. un 10. pantā.

Tiesvedības priekšvēsture

Administratīvais process KAŠB

5

1996. gada 5. septembrī persona, kas iestājusies lietā, Jørn Hansson, Kopienas Augu šķirņu birojam (KAŠB) saskaņā ar regulu iesniedza pieteikumu par Kopienas augu šķirņu aizsardzību. Šis pieteikums tika reģistrēts ar Nr. 1996/0984. Augu šķirne, attiecībā uz kuru tika pieteikta aizsardzība, ir šķirne “LEMON SYMPHONY”, kura pieder Osteospermum ecklonis sugai.

6

Attiecībā uz šo šķirni tās selekcionārs, Masayuki Sekiguchi, 1994. gadā jau bija iesniedzis pieteikumu par aizsardzības piešķiršanu Japānā. Ar 1994. gada 18. aprīli datētajā šajā sakarā izveidotajā “Šķirnes īpašību sarakstā” rubrikā “Auga forma kopumā” ir norādīts 5 punktu vērtējums, kas atbilst [apzīmējumam] “vidēja”.

7

KAŠB uzdeva Bundessortenamt (Federālais Augu šķirņu birojs, Vācija) veikt šķirnes “LEMON SYMPHONY” tehnisko pārbaudi atbilstoši regulas 55. panta 1. punktam.

8

Ar 1996. gada 6. novembra vēstuli Bundessortenamt lūdza KAŠB tam sniegt šķirnes “LEMON SYMPHONY” materiālu tehniskās pārbaudes veikšanai. Minētajā vēstulē bija norādīts, ka runa ir par “20 jauniem tirgus kvalitātes augiem, kas nav nedz apcirpti, nedz arī apstrādāti ar augšanas regulatoriem”.

9

1997. gada 10. janvārī persona, kas iestājusies lietā, nosūtīja pieprasīto šķirnes materiālu Bundessortenamt.

10

Ar 1997. gada 13. janvāra vēstuli, ko parakstījusi Menne k-dze, par šķirnes “LEMON SYMPHONY” tehnisko pārbaudi atbildīgā Bundessortenamt darbiniece, Bundessortenamt sniedza KAŠB šādu informāciju:

“Atbilstoši KAŠB tehniskā protokola attiecībā uz atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi vēlamies informēt, ka priekšmetā minētās šķirnes pavairošanas materiālu, kurš mums ticis nosūtīts, veido pārdošanai paredzēti augi pumpuru veidā, kas ir tikuši apstrādāti ar augšanas regulatoriem un apcirpti. Tādējādi šķiet, ka atbilstoša tehniskās pārbaudes norise ir apdraudēta.”

11

Tomēr tehniskā pārbaude tika īstenota vēlāk, 1997. gadā, un Bundessortenamt šobrīd vairs nevar apstiprināt, vai tā tikusi veikta tieši attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, nosūtīto šķirnes materiālu, vai arī attiecībā uz no šī materiāla iegūtajiem spraudeņiem, kā to, šķiet, apstiprina lietas materiālos esošā 1997. gada 30. janvāra rakstveida piezīme, kuras formulējums ir šāds: “Bundessortenamt ir ieguvis spraudeņus, jāgaida, TK 30/01/97.”. Šajā tehniskajā pārbaudē, kura tika veikta, pamatojoties uz Bundessortenamt1997. gada 8. augusta“īpašību tabulu VI”, kas tajā laikā bija piemērojama kā pārbaužu pamatprincipi, šķirne “LEMON SYMPHONY” tika salīdzināta ar noteiktu citu Osteospermum šķirņu skaitu. Šīs tehniskās pārbaudes beigās Bundessortenamt secināja, ka šķirne “LEMON SYMPHONY” atbilst DUS kritērijiem, lai tai varētu piešķirt Kopienas augu šķirņu aizsardzību.

12

1997. gada 16. oktobrīBundessortenamt, pamatojoties uz to pašu “īpašību tabulu VI”, izstrādāja pārbaudes ziņojumu, kuram bija pievienots šķirnes “LEMON SYMPHONY” oficiālais apraksts. No tā izriet, ka īpašība “dzinumu ārējais izskats” ir raksturota ar norādi “taisni augošs” (1 punkts).

13

Ar KAŠB 1999. gada 6. aprīļa lēmumu šķirnei “LEMON SYMPHONY” tika piešķirta Kopienas augu šķirņu aizsardzība un šīs šķirnes oficiālais apraksts, kuru Bundessortenamt bija izveidojis 1997. gadā, tika iekļauts Kopienas Augu šķirņu aizsardzības reģistrā.

14

2001. gada 26. novembrī prasītājs, Ralf Schräder, KAŠB saskaņā ar regulu iesniedza Kopienas augu šķirņu aizsardzības pieteikumu. Šis pieteikums tika reģistrēts ar Nr. 2001/1758. Augu šķirne, attiecībā uz kuru tika lūgta aizsardzība, ir šķirne “SUMOST 01”, kura pieder Osteospermum ecklonis sugai. Šo šķirni audzē un pārdod Jungpflanzen Grünewald GmbH (turpmāk tekstā – “Grünewald”), sabiedrība, kurā prasītājam kā dalībniekam pieder 5 % daļu.

15

Uzskatot, ka ar šķirnes “SUMOST 01” audzēšanu un pārdošanu tiek pārkāptas tiesības, kas personai, kas iestājusies lietā, ir attiecībā uz šķirni “LEMON SYMPHONY”, šī persona pret Grünewald cēla prasību par pārkāpumu Vācijas civiltiesās, lai panāktu, lai šī pēdējā minētā izbeigtu šķirnes “SUMOST 01” pārdošanu, kā arī atlīdzinātu zaudējumus un procentus. Pēc tam, kad Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas Apgabaltiesa, Vācija) bija uzdevusi Bundessortenamt veikt tiesu ekspertīzi, kurš pēc “salīdzinošas audzēšanas” secināja, ka šķirne “SUMOST 01” skaidri neatšķiroties no šķirnes “LEMON SYMPHONY”, šī tiesa šos prasījumus apmierināja ar 2005. gada 12. jūlija spriedumu, kuru Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa, Diseldorfa, Vācija) apelācijas kārtībā apstiprināja ar 2006. gada 21. decembra spriedumu. Saistībā ar šo tiesu ekspertīzi Grünewald uzsvēra, ka salīdzinājuma vajadzībām izmantotais šķirnes “LEMON SYMPHONY” materiāls neatbilstot šķirnes materiālam, kas 1997. gadā tika pārbaudīts, lai šai šķirnei piešķirtu Kopienas augu šķirņu aizsardzību. Kasācijas “Revision” kārtībā un saistībā ar kompetences neesamību Grünewald Bundesgerichtshof (Federālā Augstākā tiesa, Vācija) iesniegto sūdzību šī tiesa ar 2009. gada 23. aprīļa spriedumu noraidīja. Tomēr šo spriedumu būtu iespējams pārsūdzēt, ja šķirnei “LEMON SYMPHONY” piešķirtā Kopienas augu šķirņu aizsardzība tiktu atcelta.

16

Vācijas civiltiesās notikušo procesu par pārkāpumu gaitā persona, kas iestājusies lietā, aizstāvēja atziņu, ka šķirne “LEMON SYMPHONY” nekad neesot bijusi taisni augoša šķirne. Šajā ziņā tā iesniedza 2003. gada 21. novembra eksperta ziņojumu, ko ir izstrādājis Hanoveres (Vācija) Lehr- und Versuchsanstalt für Gartenbau (Dārzniecības pētniecības un izmēģinājumu iestāde) Dr. Ludolph. Šajā ziņojumā eksperts ir norādījis:

Bundessortenamt 1997. gada pārbaudē šķirne “LEMON SYMPHONY” ir definēta kā taisni augoša šķirne. Atbilstoši pieredzei un novērojumiem, kas tikuši uzkrāti šo pēdējo gadu gaitā veikto izmēģinājumu, novērtējumu un pārbaužu kontekstā, “LEMON SYMPHONY” nav šķirne, kas aug pilnīgi taisni. Lai gan audzēšanas sākumā, līdz aptuveni diviem mēnešiem pēc iestādīšanas, tā patiešām aug salīdzinoši taisni, vēlākais veģetēšanas brīvā dabā laikposma vidū (jūnijā vai jūlijā, atkarībā no iestādīšanas brīža) daudzi dzinumi, kas ir salīdzinoši lokani, noliecas uz sāniem un no šī brīža var tikt aprakstīti tikai kā daļēji taisni. Šāds raksturojums šķirnei “LEMON SYMPHONY” atbilst kopš tās ieviešanas. Pielikumā pievienotā fotogrāfija [..], kas ir izvilkums no ar šīs šķirnes laišanas tirgū gadu datēta specializēta laikraksta, parāda šo daļēji taisna auga raksturu. Šķirne “NAIROBI”, kura pārbaužu pamatprincipu TG/176/3 īpašību tabulā salīdzinājuma vajadzībām ir norādīta kā taisni augoša šķirne, visā veģetācijas laikposmā aug taisni. Šķirnes “NAIROBI” raksturs skaidri atšķiras no šķirnes “LEMON SYMPHONY”. Vispārīgi Bundessortenamt izveidotajos vēlākajos šķirņu aprakstos, piemēram, šķirnes “SEIMORA” aprakstā, citas “SYMPHONY” šķirnes, kurām ir tādas pašas augšanas īpašības kā šķirnei “LEMON SYMPHONY”, ir kvalificētas kā daļēji taisni augošas.”

17

Paralēli Vācijas civiltiesās notiekošajai tiesvedībai saistībā ar pārkāpumu KAŠB uzdeva Bundessortenamt veikt šķirnes “SUMOST 01” tehnisko pārbaudi atbilstoši regulas 55. panta 1. punktam. Šajā tehniskajā pārbaudē, kas notika 2001. gadā, salīdzinājuma vajadzībām citu starpā tika izmantota šķirne “LEMON SYMPHONY”. Šī tehniskā pārbaude tika veikta atbilstoši Union internationale pour la protection des obtentions végétales [Starptautiskās Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības] (UPOV) 2000. gada 5. aprīlī apstiprinātajiem jaunajiem atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes veikšanas pamatprincipiem.

18

Pirmajā pārbaudes ziņojumā attiecībā uz šķirni “SUMOST 01”, kas prasītājam tika nosūtīts 2003. gada 1. augustā, Bundessortenamt norādīja, ka ir nepieciešams otrs pārbaužu gads, jo ir ticis atzīts, ka minētā šķirne neatšķiras no salīdzinājuma vajadzībām izmantotās šķirnes “LEMON SYMPHONY”.

19

2003. gada 27. oktobrī persona, kas iestājusies lietā, atbilstoši regulas 59. pantam iesniedza KAŠB rakstveida iebildumu pret Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu šķirnei “SUMOST 01”.

20

2004. gada 7. oktobrīBundessortenamt izstrādāja otru ziņojumu attiecībā uz šķirni “SUMOST 01”, kurā tas secināja, ka minētā šķirne skaidri neatšķiras no citām vispārēji pazīstamām šķirnēm, proti, no šķirnes “LEMON SYMPHONY”.

21

2004. gada 26. oktobrī prasītājs, pamatojoties uz regulas 21. pantu, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 9. pantu ar nosaukumu “Stabilitāte”, iesniedza pieteikumu atcelt šķirnei “LEMON SYMPHONY” piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību, pamatojoties uz to, ka vismaz kopš 2002. gada šī šķirne neatbilstot Kopienas Augu šķirņu aizsardzības reģistrā 1997. gadā iekļautajam oficiālajam aprakstam. Lai pamatotu savu pieteikumu, viņš būtībā norādīja, ka šķirnes “LEMON SYMPHONY” pārbaudē, kas 2001. gadā tika veikta atbilstoši kopš 2001. gada piemērojamajiem pārbaužu pamatprincipiem TG/176/3, dažādām šīs šķirnes īpašībām ticis piešķirts vērtējums, kas atšķiras no šīs šķirnes 1997. gadā izveidotā oficiālā apraksta. Prasītājs uzskata, ka tas parādot attiecīgās šķirnes stabilitātes trūkumu.

22

2004. gada 7. decembrī KAŠB nolēma veikt tehnisko verifikāciju atbilstoši regulas 64. pantam, lai pārbaudītu, vai šķirne “LEMON SYMPHONY” kā tāda turpina pastāvēt. 2004. gada 15. decembrī šis lēmums tika paziņots prasītājam un personai, kas iestājusies lietā. Tehniskajai pārbaudei tika piemēroti pamatprincipi, kuri ir norādīti KAŠB 2002. gada 31. oktobrī pieņemtajā atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes protokolā CPVO-TP/176/1, kurš savukārt ir balstīts uz pārbaužu pamatprincipiem TG/176/3.

23

No Bundessortenamt2005. gada 5. janvāra vēstules KAŠB izriet, ka vispārīgi konstatēto īpašību izpausmes apraksta fluktuāciju pamatā var būt dažādi faktori, tādi kā fluktuācijas saistībā ar vides faktoriem, vērtējuma skalas izmaiņas būtiska salīdzinājuma vajadzībām vērā ņemamo šķirņu skaita grozījuma gadījumā, kā arī vērtējuma skalas izmaiņas jaunu pārbaužu pamatprincipu piemērošanas dēļ. Šie skaidrojumi atbilst tiem, ko Menne k-dze, Bundessortenamt pārbaudītāja, kuru Landgericht Düsseldorf iecēlusi par tiesu eksperti, sniedza 2004. gada 17. novembrī.

24

2005. gada 23. februārī persona, kas iestājusies lietā, iesniedza iebildumus pret šķirnes “LEMON SYMPHONY” izslēgšanu no reģistra.

25

2005. gada 14. septembrīBundessortenamt izstrādāja pārbaudes ziņojumu, kurā ir ietverts secinājums par šķirnes “LEMON SYMPHONY” tālākpastāvēšanu. Šim ziņojumam ir pievienots ar šo pašu datumu datēts jauns šķirnes apraksts, no kura tostarp izriet, ka īpašība “dzinumu ārējais izskats” ir raksturota ar norādi “daļēji taisni augošs – horizontāls” (4 punkti).

26

2005. gada 26. septembrīBundessortenamt izstrādāja trešo pārbaudes ziņojumu attiecībā uz šķirni “SUMOST 01”, no kura tāpat izriet, ka minētā šķirne nav skaidri atšķirīga no šķirnes “LEMON SYMPHONY”.

27

2006. gada 22. martā KAŠB jautāja Bundessortenamt, vai, ņemot vērā Osteospermum piemērojamo pārbaužu pamatprincipu grozījumus, kādi ir notikuši no 1997. līdz 2005. gadam, attiecībā uz šķirni “LEMON SYMPHONY”, kura tika pārbaudīta 2005. gadā, ir iespējams izveidot tehnisko aprakstu, kurā īpašību izpausmes būtu aprakstītas atbilstoši 1997. gada spēkā esošajiem pamatprincipiem. Ar 2006. gada 12. aprīļa vēstuli Bundessortenamt informēja KAŠB par neiespējamību sniegt aprakstu atbilstoši Bundessortenamt 1997. gadā izmantotajai “īpašību tabulai VI” un atsaucās uz dokumentu ar nosaukumu “Komentāri par pieteikumu atcelt šķirnei “LEMON SYMPHONY”, EU1996/0984, piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību”, kurš bija pievienots iepriekš 23. punktā minētajai Bundessortenamt2005. gada 5. janvāra vēstulei.

28

Ar 2006. gada 18. maija elektroniskā pasta vēstuli Bundessortenamt paziņoja KAŠB:

“Pielikumā ir atrodamas šķirnes “LEMON SYMPHONY” 1997., 2003. un 2004. gadā uzņemtās fotogrāfijas. No tām var secināt, ka dzinumu ārējais izskats nav mainījies.

1997. gada fotogrāfija ir skenēta, izmantojot diapozitīvu, tādēļ tās krāsas un kvalitāte nedaudz atšķiras no 2003. un 2004. gada digitālo fotogrāfiju krāsām un kvalitātes. Leidereiter k-gs pazīst šīs fotogrāfijas, jo es esmu tās izmantojis tiesvedībā pret šķirni “SUMOST 01” (2001/1758).

Ir mainījusies nevis šķirne, bet mūsu vērtējuma par dzinumu ārējo izskatu skala. Tas ir paskaidrots dokumentā Haltung_Triebe. 1997. gadā mums bija pazīstamas tikai aptuveni 40 Osteospermum šķirnes un dzinumu ārējo izskatu mēs vērtējām atbilstoši šīm šķirnēm. Pēc tam šķirņu skaits ievērojami pieauga un mums šai pazīmei bija jāizmanto cita vērtējuma skala (tas ir saprotams ar “Jahr 2”).”

29

Ar 2006. gada 12. jūnija vēstuli KAŠB no jauna vērsās pie Bundessortenamt, norādot, ka, “lai [KAŠB] būtu iespēja noteikt šo saikni, mēs būtu pateicīgi, ja Jūs saistībā ar katru īpašību, [kura ir minēta] 1997. gadā attiecībā uz Osteospermum spēkā esošajā protokolā, norādītu, kāda būtu šķirnes “LEMON SYMPHONY” izpausmes pakāpe 2005. gada izmēģinājumos vai kāda saistība īpašībai ir ar novērojumiem, kas ir tikuši veikti atbilstoši 2001. gadā pieņemtajam protokolam”.

30

2006. gada 2. augustāBundessortenamt uz KAŠB 2006. gada 12. jūnija lūgumu atbildēja šādi:

“No 2005. gadā veiktās tehniskās pārbaudes izriet, ka šķirne ir stabila. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā specifiskos vides apstākļus, grozītos pamatprincipus un grozīto sortimentu, sniegtais šķirnes materiāls atbilst 1997. gada šķirnes aprakstam.

Lēmums par īpašību izpausmes stabilitāti ir eksperta kompetencē. Pielikumā ir pievienots paskaidrojums attiecībā uz atšķirībām, kuras ir novērojamas starp 1997. gada un 2005. gada šķirņu aprakstiem.”

31

No Bundessortenamt2006. gada 2. augusta atbildes un šķirnes “LEMON SYMPHONY” tehnisko pārbaužu, kuras attiecīgi ir tikušas veiktas 1997. un 2005. gadā, rezultātu salīdzinājuma, kuru minētais birojs izstrādāja un nodeva prasītājam 2006. gada 25. augustā, izriet, ka atbilstoši Bundessortenamt viedoklim novērtējuma attiecībā uz “Dzinumu ārējā izskata” īpašībām atšķirību varot izskaidrot ar apstākli, ka “īpašību tabulā VI”, kuru minētā iestāde izmantoja 1997. gadā, nebija iekļauta neviena salīdzinājuma vajadzībām izmantojama šķirne un ka šķirne “LEMON SYMPHONY” bija vistaisnāk augošā šķirne šī gada laikā. Turklāt kopš 1997. gada Osteospermum ecklonis sugas šķirnes esot tikušas nozīmīgi paplašinātas un pārbaužu pamatprincipi esot tikuši daļēji grozīti, tādēļ esot bijis nepieciešams noteikt jaunus izpausmes līmeņus.

32

Ar 2006. gada 25. augusta vēstuli KAŠB piedāvāja personai, kas iestājusies lietā, šķirnes “LEMON SYMPHONY” oficiālo aprakstu, kas Kopienas Augu šķirņu aizsardzības reģistrā tika iekļauts 1997. gadā, pielāgot, izmantojot jaunu 2005. gada 14. septembra šķirnes aprakstu. KAŠB uzskatīja, ka šī pielāgošana ir nepieciešama, ņemot vērā, pirmkārt, kopš šīs šķirnes 1997. gadā veiktās pārbaudes selekcijas jomā panākto attīstību un, otrkārt, pārbaužu pamatprincipu 2001. gada grozījumus.

33

Ar 2006. gada 22. septembra vēstuli persona, kas iestājusies lietā, ir piekritusi šim priekšlikumam.

34

Ar 2007. gada 19. februāra lēmumu (turpmāk tekstā – “noraidīšanas lēmums”) KAŠB personas, kas iestājusies lietā, pret Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu šķirnei “SUMOST 01” iesniegtos iebildumus apmierināja un pieteikumu piešķirt minētajai šķirnei Kopienas augu šķirņu aizsardzību noraidīja, būtībā pamatojoties uz to, ka tā skaidri neatšķiroties no šķirnes “LEMON SYMPHONY” un ka tādējādi regulas 7. pantā paredzētie nosacījumi neesot izpildīti. KAŠB tostarp norādīja, ka no tehniskās pārbaudes izrietot, ka šķirne “SUMOST 01” no šķirnes “LEMON SYMPHONY” atšķiroties tikai ar vienu īpašību, proti, ziedēšanas laikposma sākumu, un tikai ar vienu novērtējuma pakāpi un ka Osteospermum sugas šķirņu gadījumā šī atšķirība esot pārāk vāja, lai to padarītu par skaidri atšķirīgu. Turklāt KAŠB uzskatīja, ka šķirne “LEMON SYMPHONY” ir stabila.

35

2007. gada 11. aprīlī prasītājs atbilstoši regulas 20. pantam, būtībā pamatojoties uz to, ka formā, kas ir norādīta oficiālajā aprakstā, kurš Kopienas Augu šķirņu aizsardzības reģistrā tika iekļauts 1997. gadā, šī šķirne nekad neesot pastāvējusi, iesniedza pieteikumu šķirnei “LEMON SYMPHONY” piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību atzīt par spēkā neesošu.

36

Ar 2007. gada 18. aprīļa vēstuli KAŠB informēja personu, kas iestājusies lietā, par savu lēmumu pēc savas ierosmes pielāgot šķirnes “LEMON SYMPHONY” oficiālo aprakstu atbilstoši regulas 87. panta 4. punktam (turpmāk tekstā – “lēmums par apraksta pielāgošanu”). Šai vēstulei tika pievienots pielāgots apraksts, kāds tas izrietēja no 2005. gada tehniskās pārbaudes.

37

Ar 2007. gada 10. maija vēstuli (turpmāk tekstā – “lēmums par pieteikumu atcelt aizsardzību”) KAŠB informēja prasītāju, ka kompetenta komiteja ir pārbaudījusi, vai regulas 21. panta piemērošanas nosacījumi ir izpildīti, un ir nonākusi pie secinājuma, ka tas tā nav, no kā izrietot, kā norāda KAŠB, ka nekāds lēmums par atcelšanu atbilstoši minētajam 21. pantam nav pieņemts. Pēc Komitejas domām, piemērojamās regulas tiesību normas nesniedzot tiesisko pamatu, lai atbilstoši pieteikumam vai pēc savas ierosmes pieņemtu tiešu lēmumu neatcelt Kopienas aizsardzību.

38

Ar 2007. gada 10. maija vēstuli KAŠB tāpat aicināja personu, kas iestājusies lietā, sniegt savus apsvērumus par prasītāja iesniegto pieteikumu atzīt par spēkā neesošu šķirnei “LEMON SYMPHONY” piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību. Persona, kas iestājusies lietā, ar 2007. gada 1. jūnija vēstuli šo pieteikumu apstrīdēja.

39

2007. gada 21. maijā KAŠB informēja prasītāju par lēmumu par apraksta pielāgošanu un šķirnes “LEMON SYMPHONY” oficiālā apraksta, kurš Kopienas Augu šķirņu aizsardzības reģistrā tika iekļauts 1997. gadā, aizstāšanu ar 2005. gada aprakstu.

40

Ar 2007. gada 26. septembra vēstuli KAŠB pieteikumu atzīt par spēkā neesošu šķirnei “LEMON SYMPHONY” piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību, ko prasītājs bija iesniedzis atbilstoši regulas 20. pantam (turpmāk tekstā – “lēmums par pieteikumu atzīt par spēkā neesošu”), noraidīja. KAŠB uzskatīja, ka apstrāde ar augšanas regulatoru ne obligāti ietekmējot tehniskās pārbaudes rezultātus, jo šķirnes materiāls esot ticis audzēts tādā laikposmā, kura rezultātā apstrādes sekas esot zudušas. Turklāt KAŠB uzskatīja, ka Bundessortenamt esot apstiprinājis, ka pārbaude ir tikusi veikta pareizi.

Process KAŠB Apelāciju padomē lietās A 005/2007, A 006/2007 un A 007/2007

41

2007. gada 10. maijā prasītājs par noraidīšanas lēmumu Apelāciju padomē iesniedza apelācijas sūdzību, kas tika reģistrēta ar numuru A 005/2007.

42

Lai pamatotu šo apelācijas sūdzību, viņš būtībā norādīja, ka, ņemot vērā atšķirību, kāda pastāvot starp šķirnes “LEMON SYMPHONY” 1997. gada oficiālo aprakstu, no vienas puses, un kultūras izmēģinājumu brīvā dabā, kas ar šķirni – kandidāti “SUMOST 01” tikuši veikti 2001. un 2002. gadā, rezultātiem, no otras puses, lielo skaitu, tai esot piešķirama Kopienas augu šķirņu aizsardzība. Turklāt prasītājs lūdza konstatēt, ka šķirne “LEMON SYMPHONY” vairs nav spēkā. Viņš apstiprināja, ka pārbaudei izmantotais šīs šķirnes materiāls, pretēji pārbaužu pamatprincipu normām, esot bijis apstrādāts ar augšanas regulatoru. Pēc viņa domām, šķirnes apraksts esot pielāgojams tikai attiecībā uz “relatīvām”, nevis “absolūtām” īpašībām, tādām kā auga ārējais izskats. Visbeidzot, viņš uzskatīja, ka fakts, ka šķirne – kandidāte nav tikusi atzīta par atšķirīgu, esot bijis saistīts ar to, ka salīdzinošās pārbaudes vajadzībām sniegtais šķirnes materiāls patiesībā esot bijis tā šķirnes – kandidātes “SUMOST 01” materiāls.

43

2007. gada 11. jūnijā prasītājs par lēmumu par pieteikumu atcelt aizsardzību Apelāciju padomē iesniedza apelācijas sūdzību, kas tika reģistrēta ar numuru A 006/2007.

44

Lai pamatotu savu apelācijas sūdzību, viņš būtībā norādīja, ka atbilstoši regulas 68. pantam, lasot to kopsakarā ar 67. pantu, kuros esot iekļauta tieša atsauce uz lēmumiem, kas ir pieņemti, piemērojot minētās regulas 21. pantu, viņam esot tiesības iesniegt apelācijas sūdzību, ka iepriekš 37. punktā minētā KAŠB vēstule esot lēmums, ar kuru viņam esot ticis atteikts pieņemt lēmumu, kas varētu tikt pārsūdzēts, un ka viņam kā lietas dalībniekam esot tiesības uz KAŠB lēmumu, pat ja tas nospriestu, ka aizsardzības atcelšana nav paredzēta.

45

2007. gada 12. jūlijā prasītājs par lēmumu par apraksta pielāgošanu Apelāciju padomē iesniedza apelācijas sūdzību, kas tika reģistrēta ar numuru A 007/2007.

46

Lai pamatotu savu apelācijas sūdzību, viņš būtībā norādīja, ka atbilstoši regulas 68. pantam, lasot to kopsakarā ar 67. pantu, viņam esot tiesības iesniegt apelācijas sūdzību, ka lēmums pēc savas ierosmes pielāgot šķirnes “LEMON SYMPHONY” oficiālo aprakstu viņu skarot tieši un individuāli, ka “LEMON SYMPHONY” esot šķirne, kas ir tikusi salīdzināta ar viņa šķirni “SUMOST 01”, attiecībā uz kuru ir pieteikta aizsardzība, ka no tehniskās pārbaudes izrietot, ka šķirne – kandidāte nav skaidri atšķirīga no salīdzinājuma vajadzībām izmantotās šķirnes, ka KAŠB savu vērtējumu esot balstījis uz pielāgoto aprakstu, kas būtiskos jautājumos atšķiroties no 1997. gada apraksta, un ka, ja vērtējums būtu balstīts uz 1997. gada aprakstu, šķirnes tiktu atzītas par skaidri atšķirīgām.

47

Atbilstoši elektroniskā pasta vēstulei, ko Apelāciju padomes sekretariāts 2007. gada 20. septembrī nosūtīja tās priekšsēdētājai, pēc ar ieinteresētajām personām notikušās saziņas esot ticis noskaidrots, ka visiem lietas dalībniekiem pieņemamo sēdes datumu lietās A 005/2007, A 006/2007 un A 007/2007 ir bijis iespējams noteikt tikai 2007. gada decembra pirmajā nedēļā.

48

Ar 2007. gada 20. septembra Apelāciju padomei nosūtīto vēstuli, reaģējot uz telefonsarunu, kurā Apelāciju padome viņam bija paziņojusi par savu nodomu organizēt kopīgu vai katrā ziņā vienā dienā notiekošu mutvārdu procesu lietās A 005/2007 un A 006/2007, prasītāja advokāts norādīja, ka šajā laika brīdī praktiski neesot jēgas pieņemt vienotu lēmumu minētajās lietās A 005/2007 un A 006/2007, jo KAŠB joprojām notiekot spēkā neesamības atzīšanas process lietā A 010/2007. Viņš uzskatīja, ka šīs trīs lietas vēlāk esot jāapvieno un ka lietās A 005/2007 un A 006/2007 nevarot tikt pieņemts nekāds lēmums, kamēr nav izskatīta lieta A 010/2007. Tāpat viņš norādīja, ka prasītājam katrā ziņā esot skaidrs, ka, ņemot vērā drīzumā gaidāmās Apelāciju padomes sastāva izmaiņas, šo divu lietu izskatīšanas atlikšana neizbēgami izraisīs ievērojamu kavēšanos, bet ka viņš esot gatavs to pieņemt.

49

2007. gada 9. oktobrī Apelāciju padome lietas dalībniekiem nosūtīja faksa ziņojumu ar nosaukumu “Mutvārdu procesa sagatavošana attiecībā uz apelācijas sūdzību “SUMOST 01” un apelācijas sūdzībām “LEMON SYMPHONY””, kurā tā atsaucās uz lietām A 005/2007, A 006/2007 un A 007/2007 un norādīja uz Komisijas 1995. gada 31. maija Regulu (EK) Nr. 1239/95 par noteikumiem, kas jāievēro, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/94 attiecībā uz lietu izskatīšanas procesiem [KAŠB] (OV L 121, 37. lpp.; turpmāk tekstā – “piemērošanas regula”). Šis faksa ziņojums ir izteikts šādā redakcijā:

“Atbilstoši [piemērošanas] regulas 50. pantam KAŠB Apelāciju padomes priekšsēdētājs paredz uzaicināt lietas dalībniekus piedalīties mutvārdu procesā 2007. gada 4. decembrī [..]. Ja desmit dienu laikā no šī faksa ziņojuma datuma KAŠB Apelāciju padomes sekretariātā netiks saņemti pamatoti iebildumi, tiks prezumēts, ka piedāvātais datums ir pieņemams, un tādējādi tiks izsūtītas pavēstes.

Vēlamies pievērst Jūsu uzmanību [piemērošanas] regulas 59. panta 2. punktam, atbilstoši kuram, “ja procesā iesaistītā puse, kas attiecīgi tikusi uzaicināta piedalīties procesa mutiskajā daļā [KAŠB], neierodas, process var turpināties bez attiecīgās puses klātbūtnes”.

Lūdzam atbildēt, desmit dienu laikā nosūtot faksa ziņojumu Apelāciju padomes sekretariātam [..].”

50

Minētā faksa ziņojuma apakšējā labajā stūrī bija norādīts ierāmēts lauks ar šādu tekstu: “Lūdzam šo paziņojumu par saņemšanu datēt, parakstīt un nekavējoties nosūtīt Apelāciju padomes sekretariātam pa faksu”.

51

Prasītāja advokāts attiecīgo paziņojumu par saņemšanu parakstīja un datēja, kā arī nosūtīja to Apelāciju padomes sekretariātam 2007. gada 9. oktobrī.

52

Ar 2007. gada 17. oktobra vēstuli Apelāciju padomes priekšsēdētājs lietas dalībniekiem paziņoja:

“Apelāciju padome nav apmierinājusi prasītāja 2007. gada 20. septembra lūgumu atlikt visu trīs procesu sēdes datumu.

Apelāciju padome uzskata, ka lietā A 006 (spēkā neesamība) jautājums, vai prasītājs var pieprasīt [KAŠB] lēmumu, kuru varētu pārsūdzēt un kura saturs (būtībā) būtu ““LEMON SYMPHONY” nav spēkā neesoša”, prasa intensīvu mutvārdu diskusiju mutvārdu procesā. Šis jautājums ir saistīts ar apelācijas sūdzības pamatotību. Šobrīd Apelāciju padome uzskata, ka [KAŠB] 2007. gada 10. maija vēstule kā atbilde uz prasītāja spēkā neesamības pieteikumu – atbilstoši Vācijā pastāvošajai praksei – ir lēmums tiesību izpratnē. Ar apelācijas sūdzības noraidījumu, t.i., ka nav tiesību uz negatīvu lēmumu, process tiek izbeigts. Gadījumā, ja prasītāja prasījumi tiktu apmierināti, 2007. gada 10. maija atbilde, bez šaubām, tiktu interpretēta kā negatīvs lēmums (izdot [KAŠB] rīkojumu formulēt šādu lēmumu noteikti būtu pārāk formāli). Tad Apelāciju padome izskatīs spēkā neesamības jautājumu. Šīs lietas stāvoklis ļauj to izspriest neatkarīgi no tiesvedības lietā A 007 iznākuma (šķirnes apraksts).

Pēc tam būs jāizskata lieta A 005 (process par iebildumiem, kas ir vērsti pret aizsardzības pieteikumu), ņemot vērā šķirnes “LEMON SYMPHONY” spēkā neesamību vai esamību. Šai lietai arī būtu jābūt stāvoklī, kas ļauj to izspriest.

Lietā A 007 (šķirnes apraksts) vēl nevar tikt noteikts uzaicinājuma termiņš, jo apelācijas nodeva vēl nav pilnībā samaksāta. Tomēr, ņemot vērā faktu saistību, būtu lietderīgi to izskatīt vienlaicīgi. Vēlamies norādīt, ka Apelāciju padomei vispirms ir jāizskata apelācijas sūdzības pieņemamības jautājums. Šī apelācijas sūdzība ir vērsta pret Kopienas aizsardzības attiecībā uz šķirni “LEMON SYMPHONY” īpašniekam nosūtītu vēstuli, kuras kopiju informatīvos nolūkos prasītājs katrā ziņā ir saņēmis no [KAŠB]. Var rasties šaubas, vai šajā gadījumā runa ir par “lēmumu”. Pat tad, ja tas tā ir, tāpat kā lietā A 006, rodas jautājums, vai prasītājs, izmantojot apelācijas sūdzību, var ietekmēt [KAŠB] lēmumu.

Tādējādi, lai Apelāciju padome un pretējā puse varētu rūpīgi sagatavoties procesiem, prasītājam tiek lūgts cik ātri vien iespējams paziņot, vai 2007. gada 4. decembrī ir jāizskata arī lieta [A 007/2007], un šajā gadījumā paredzētajā termiņā vēl ir jāsamaksā nodeva.”

53

Ar Apelāciju padomes priekšsēdētājam 2007. gada 19. oktobrī nosūtītu vēstuli prasītāja advokāts izteica savus iebildumus pret mutvārdu procesa rīkošanu 2007. gada 4. decembrī. Tostarp viņš norādīja, ka Apelāciju padomes priekšsēdētājas 2007. gada 17. oktobra vēstulē ietvertās norādes liekot saprast, ka viņa līdz šim esot pārpratusi procesa priekšmetu un uzskatot, ka runa ir nevis par atcelšanas procesu, bet par spēkā neesamības procesu. Turklāt viņš atkārtoja savu viedokli, ka lietas A 005/2007, A 006/2007 un A 007/2007 neesot tādā stāvoklī, kas ļauj tās izspriest, tādēļ vēl viena mutvārdu procesa noteikšana šajā gadā viņam nešķietot vajadzīga un spēkā neesamības process (lieta A 010/2007) esot prioritārs. Visbeidzot, atsaucoties uz regulas 81. panta 2. punktu un 48. panta 3. punktu, viņš, pamatojoties uz aizdomām par objektivitātes trūkumu, iebilda pret Bundessortenamt pārstāvju sniegto norāžu iespējamo ņemšanu vērā.

54

Ar 2007. gada 29. oktobra ierakstīto vēstuli, kuras saņemšanu prasītāja advokāts apstiprināja 2007. gada 6. novembrī, lietas dalībnieki tika oficiāli uzaicināti uz 2007. gada 4. decembra mutvārdu procesu lietās A 005/2007, A 006/2007 un A 007/2007.

55

2007. gada 30. oktobrī prasītāja advokāts saņēma pavēsti 2007. gada 5. decembrī plkst. 12.00 ierasties uz Landgericht Hamburg (Hamburgas Apgabaltiesa, Vācija) sēdi. Šo pavēsti viņš nekavējoties nosūtīja Apelāciju padomes priekšsēdētājai, norādot, ka viņam kā par šo lietu atbildīgajai personai šajā sēdē ir jāpiedalās personīgi.

56

Ar 2007. gada 5. novembra prasītāja advokātam nosūtīto elektroniskā pasta vēstuli Apelāciju padomes priekšsēdētāja reaģēja uz viņa izteiktajiem iebildumiem. Tieši atsaucoties uz savu 2007. gada 17. oktobra vēstuli, Apelāciju padomes priekšsēdētāja norādīja, ka “viņa nesaskata nekādu pamatu atlikt mutvārdu procesu”, precizējot, ka “netiek apstrīdēts”, ka strīds ir nevis par regulas 20. pantu, bet gan par 21. pantu. Tā vēlreiz jautāja, vai 2007. gada 4. decembrī būtu jāizskata arī lieta A 007/2007. Šim gadījumam Apelāciju padomes priekšsēdētāja lūdza nekavējoties samaksāt vēl nesaņemtās nodevas.

57

Ar 2007. gada 8. novembra prasītāja advokātam nosūtīto elektroniskā pasta vēstuli Apelāciju padomes priekšsēdētāja viņam norādīja, ka mutvārdu process Apelāciju padomē attiecībā pret Landgericht Hamburg sēdi esot “prioritārs”, jo attiecīgā pavēste ir datēta ar 2007. gada 29. oktobri.

58

Ar 2007. gada 14. novembra Apelāciju padomei nosūtītu vēstuli un faksa ziņojumu prasītāja advokāts norādīja, ka viņš esot prezumējis, ka pavēste neattiecas uz procesu lietā A 007/2007, jo minētā padome no viņa esot prasījusi piekrišanu mutvārdu procesam šajā lietā un šādu piekrišanu viņš neesot devis. Viņš atkārtoja, ka iebilst pret Bundessortenamt pārstāvju sniegto norāžu iespējamo izmantošanu.

59

Ar 2007. gada 14. novembra Apelāciju padomei nosūtītu vēstuli un faksa ziņojumu prasītāja advokāts papildus norādīja, ka, tā kā neesot ievērots uzaicinājuma termiņš, Apelāciju padome nedrīkstot veikt mutvārdu procesu 2007. gada 4. decembrī. Tāpat viņš vērsa uzmanību uz piemērošanas regulas 59. panta 2. punkta pārkāpuma sekām.

60

Ar 2007. gada 15. novembra elektroniskā pasta vēstuli Apelāciju padomes priekšsēdētāja prasītāja advokātam atbildēja, ka pavēste tomēr attiecoties arī uz procesu lietā A 007/2007.

61

Ar 2007. gada 26. novembra elektroniskā pasta vēstuli Apelāciju padomes priekšsēdētāja prasītāja advokātam tostarp norādīja, ka oficiālā pavēste esot tikai “datuma apstiprinājums”, un faktu, ka tas ticis paziņots 2007. gada 6. novembrī, kvalificēja kā “nenozīmīgu”. Tāpat tā uzdeva šādu jautājumu: “Vai ir iespējams, ka Jūs neesat ievērojis, ka Jūs jau esat devis savu piekrišanu šim datumam 2007. gada 9. oktobrī?”

62

Ar 2007. gada 29. novembra elektroniskā pasta vēstuli prasītāja advokāts Apelāciju padomes sekretariātam norādīja, ka ne viņš pats, ne viņa klients nepiedalīsies mutvārdu procesā.

63

Neraugoties uz prasītāja iebildumiem, Apelāciju padome 2007. gada 4. decembrī noturēja mutvārdu procesu visās trijās lietās A 005/2007, A 006/2007 un A 007/2007, prasītājam, kā tas izriet no sēdes protokola, tajā nepiedaloties. Lieta A 006/2007 tika izskatīta pirms lietas A 005/2007.

64

Šajos procesos Menne k-dze piedalījās kā Bundessortenamt, kas ir KAŠB pilnvarotais, eksperte. Viņa tostarp norādīja, ka 1997. gadā tehniskās pārbaudes vajadzībām iesniegtais šķirnes “LEMON SYMPHONY” materiāls neapšaubāmi esot bijis apstrādāts ar augšanas regulatoru, bet ka šajā pārbaudē neesot bijis nekādu problēmu, jo “augi esot auguši pilnīgi normāli”. Tāpat viņa norādīja, ka šīs tehniskās pārbaudes laikā “augšanas regulatora sekas bija izzudušas”, un apstiprināja, ka “šķirnes “LEMON SYMPHONY” gadījumā nav bijis šaubu par 1997. gada jūlijā/augustā veikto izmēģinājumu kvalitāti”. Persona, kas iestājusies lietā, no savas puses apstiprināja, ka “augšanas regulatori parasti iedarbojas tikai laikā no 4 līdz 6 nedēļām”, it īpaši Osteospermum gadījumā.

65

Ar 2007. gada 4. decembra lēmumu (lieta A 006/2007) Apelāciju padome prasītāja par lēmumu par pieteikumu atcelt aizsardzību iesniegto apelācijas sūdzību noraidīja kā pieņemamu, bet nepamatotu.

66

Ar 2007. gada 4. decembra lēmumu (lieta A 005/2007) Apelāciju padome prasītāja par noraidīšanas lēmumu iesniegto apelācijas sūdzību noraidīja kā pieņemamu, bet nepamatotu.

67

Ar 2007. gada 4. decembra lēmumu (lieta A 007/2007) Apelāciju padome prasītāja par lēmumu par apraksta pielāgošanu iesniegto apelācijas sūdzību noraidīja kā nepieņemamu.

68

Katrā no šīm trim lietām Apelāciju padome vispirms konstatēja, ka pavēste par mutvārdu procesu ir tikusi nosūtīta atbilstoši un pienācīgi. Šajā ziņā tā norādīja, ka, lai gan ir taisnība, ka piemērošanas regulas 59. panta 1. punktā noteiktais viena mēneša termiņš nav ticis ievērots, jo pavēste prasītājam tika paziņota tikai 2007. gada 6. novembrī, tam neesot nozīmes, jo 2007. gada 4. decembra datums atbilstoši minētajai tiesību normai ar viņu esot ticis saskaņots. Apelāciju padome uzskatīja, ka 2007. gada 9. oktobrī prasītājs tās piedāvāto datumu jau esot rakstveidā akceptējis. Turklāt prasītājs neesot izmantojis viņam paredzēto iespēju desmit dienu laikā, t.i., vēlākais 2007. gada 19. oktobrī, balstoties uz pamatotiem apsvērumiem, rakstveidā norādīt uz neiespējamību piedalīties šajā sēdē. Tātad kopš šī pēdējā minētā datuma prasītājam esot bijis zināms, ka pēc vienošanās par šo datumu sekos pavēste. Turklāt uz 2007. gada 29. oktobra pavēstes saņemšanas apstiprinājuma, ko prasītājs ir parakstījis 2007. gada 6. novembrī, esot norādīta ar roku rakstīta piezīme “bereits not[iert]” (jau atzīmēts). Tādējādi arī saprātīga uzaicinājuma termiņa noteikšana, t.i., lai uzaicinātajam lietas dalībniekam tiktu nodrošināts vismaz viena mēneša sagatavošanās laiks vai īsāks termiņš, ja par to ir panākta vienošanās, esot tikusi ievērota.

69

Apelāciju padome turklāt noraidīja prasītāja prasījumus, kas bija vērsti uz to, lai sēdes datums tiktu atlikts saistībā ar viņa advokāta dalību citas tiesas sēdē un process tiktu apturēts līdz tāda lēmuma pieņemšanai, ar kuru tiek pabeigts spēkā neesamības process (lieta A 010/2007), vai lai sēdes datums tiktu atlikts saistībā ar to, ka lietas neesot tādā stāvoklī, kas ļauj tās izspriest, vai Vācijas civiltiesās izskatāmās tiesvedības par pārkāpumu dēļ.

70

Apelāciju padomes priekšsēdētājas pilnvaras izbeidzās 2007. gada 16. decembrī.

Process KAŠB Apelāciju padomē lietā A 010/2007

71

2007. gada 19. oktobrī prasītājs pret lēmumu par pieteikumu atzīt par spēkā neesošu iesniedza apelācijas sūdzību Apelāciju padomē, kas ir reģistrēta ar numuru A 010/2007.

72

Lai pamatotu savu apelācijas sūdzību, prasītājs būtībā norādīja, ka šķirnes materiāls, attiecībā uz kuru 1997. gadā tika veikta šķirnes “LEMON SYMPHONY” tehniskā pārbaude, neesot bijis atbilstošs. Viņš arī pieļāva iespēju, ka no nosūtītajiem augiem esot tikuši iegūti spraudeņi un minētās tehniskās pārbaudes vajadzībām esot tikuši izmantoti šie spraudeņi. Turklāt viņš norādīja uz atšķirībām salīdzinājumā ar šķirnes “LEMON SYMPHONY” Japānā izstrādāto aprakstu (skat. iepriekš 6. punktu). Viņš iesniedza iepriekš 16. punktā minēto Dr. Ludolph eksperta atzinumu. Tāpat viņš norādīja, ka visas šķirnes, kuras kā piemēri ir norādītas kopš 2001. gada piemērojamajos pārbaužu pamatprincipos, izņemot šķirni “NAIROBI”, 1997. gadā esot tikušas salīdzinātas ar šķirni “LEMON SYMPHONY”. Saistībā ar Menne k-dzes un personas, kas iestājusies lietā, 2007. gada 4. decembra sēdē izteiktajiem apgalvojumiem lietās A 005/2007, A 006/2007 un A 007/2007 prasītājs piedāvāja ar ekspertīzes palīdzību pārbaudīt viņa apgalvojumu, ka apstrādes ar augšanas regulatoru ietekme uz pārbaudi neaprobežojoties ar četru līdz sešu nedēļu termiņu. Visbeidzot, prasītājs paskaidroja, ka viņa iesniegtais spēkā neesamības atzīšanas pieteikums esot balstīts uz regulas 20. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7. pantu. Viņaprāt, ievērojot faktu, ka šķirne par atšķirīgu var tikt atzīta tikai tad, ja tā atšķiras, ņemot vērā to īpašību izpausmi, kas izriet no genotipa vai genotipu kombinācijas, nevarot būt atšķirības, ja konstatētā īpašību izpausme izriet no mehāniskās apstrādes un apstrādes ar augšanas regulatoru.

73

Pēc tam, kad prasītājs tika uzaicināts uz sēdi, viņš ar 2009. gada 12. janvāra papildu procesuālo rakstu iebilda pret Menne k-dzes dalību sēdē un viņas paziņojumu ņemšanu vērā.

74

Minētajā rakstā prasītājs turklāt atkārtoti izteica savu piedāvājumu ekspertīzes ceļā pierādīt, ka 1997. gadā veiktās šķirnes “LEMON SYMPHONY”DUS pārbaudes rezultāti esot izskaidrojami nevis ar genotipu, bet ar ķīmisku un mehānisku apstrādi vai apstākli, ka tika izmantoti augu spraudeņi. Turklāt prasītājs tieši lūdza pilnvaras iesniegt piedāvātos pierādījumus.

75

Mutvārdu process Apelāciju padomē lietā A 010/2007 notika 2009. gada 23. janvārī.

76

Ar 2009. gada 23. janvāra lēmumu (lieta A 010/2007), kas prasītājam tika paziņots 2009. gada 15. aprīlī, Apelāciju padome prasītāja par lēmumu par pieteikumu atzīt par spēkā neesošu iesniegto apelācijas sūdzību noraidīja kā pieņemamu, bet nepamatotu, norādot pamatojumu, no kura būtu citējami šādi punkti:

“4.

Prasītājs savu apelācijas sūdzību pamato ar apgalvojumu, ka šķirnes “LEMON SYMPHONY” 1997. gadā veiktā pārbaude, ņemot vērā, ka pārbaudītais materiāls neesot bijis atbilstošs prasībām, kuras ir piemērojamas iesniedzamajam materiālam, jo tas esot bijis apstrādāts ar augšanas regulatoru un runa esot bijusi par pumpuru materiālu, esot bijusi kļūdaina. Bundessortenamt ir norādījis [KAŠB], ka, ja tiktu izmantots šis materiāls, pastāvētu pārbaudes ticamības apdraudējuma risks, bet tam tika ieteikts turpināt pārbaudi un izmantot sniegtā materiāla spraudeņus. Atbilstoši parastajai praksei, lai tiktu nodrošināts, ka visam materiālam ir viens un tas pats fizioloģiskais vecums, visas šķirnes, kas tiek izmantotas pārbaudē, tiek pavairotas, izmantojot spraudeņus un iegūstot spraudeņus vienā un tajā pašā laikā. Jautājums par ķīmisko apstrādi nav tik vienkāršs, kā to izklāsta sūdzības iesniedzējs. KAŠB tehniskajā protokolā TP 176/1, kas ir piemērojams Osteospermum, ir prasīts, lai materiāls nebūtu ķīmiski apstrādāts, izņemot gadījumu, ja kompetentās iestādes šādu apstrādi atļauj. Līdzīga norma bija spēkā 1996. gadā, kad attiecībā uz šo šķirni nepastāvēja [minētais protokols] un [UPOV] pamatprincipi. Šķiet, ka sūdzības iesniedzējs neņem vērā, ka 1997. gada pārbaude tika veikta atbilstoši starp Bundessortenamt un [KAŠB] saskaņotajam protokolam, no kā izriet, ka viņa atsauces uz UPOV aprakstu ir kļūdainas. Saistībā ar apstrādes ar augšanas regulatoru ietekmi pamatoti var tikt secināts, ka pārbaudi tā nav ietekmējusi. Pavairošanā izmantotajam augšanas regulatora veidam, ņemot vērā, ka vēlākai augu materiāla augšanas kontrolei ir vajadzīga papildu apsmidzināšana ar augšanas regulatoriem, parasti nav ilgstošas iedarbības. [Personas, kas iestājusies lietā,] sniegtā informācija, ka augšanas regulatorus izmanto tikai agrākajā posmā un ka to iedarbība zūd laikposmā no četrām līdz sešām nedēļām, ir pārliecinoša. Apgalvojums, ka pārbaude neesot spēkā kļūdaina materiāla izmantošanas dēļ, nav pamatots.

[..]

Sūdzības iesniedzēja norādītajam apstāklim, ka visas atsauces šķirnes, kuras ir minētas [pārbaužu] pamatprincipos [TG/176/3], esot bijušas pazīstamas 1997. gadā, nav nozīmes, jo šķirnes apraksts ir pareizs attiecībā uz visām šķirnēm, kuras [KAŠB] un Bundessortenamt bija zināmas šķirnes “LEMON SYMPHONY” pārbaudes brīdī.

[..]

6.

Šķirne “LEMON SYMPHONY” kā tāda, kura ir iegūta, ģenēriski krustojot (sic) sugas Osteospermum un Dimorphoteca, ir unikāla ne tikai savu morfoloģisko īpašību dēļ, bet arī ar tās nepārtrauktas ziedēšanas laikposmu, kurš ir garāks nekā pašreizējām Osteospermum šķirnēm. Japāņu ziņojums, uz kuru ir norādīts lietā, parāda, ka izmantotās atsauces šķirnes bija Dimorphoteca šķirnes. Šķirnes “LEMON SYMPHONY” unikālā rakstura dēļ Bundessortenamt 1997. gadā veiktajā pārbaudē nebija iespējams atrast atsauces šķirnes, ar kurām tā varētu tikt salīdzināta.

[..]

7.

Sūdzības iesniedzējs nenorāda, ka šķirne “LEMON SYMPHONY” neatšķiras no UPOV atsauces šķirnēm. Sūdzības iesniedzējs nav norādījis nevienas šķirnes nosaukumu, kura pieteikuma iesniegšanas brīdī neatšķirtos no šķirnes “LEMON SYMPHONY”, kas tomēr ir tieši [regulas] 20. panta 1. punktā prasītais, bet savu sūdzību balsta uz mēģinājumu pierādīt, ka šķirne tās aktuālajā formā neesot eksistējusi un ka pārbaude neesot spēkā, jo sniegtais materiāls neesot bijis atbilstošs.”

77

Ar Apelāciju padomei 2009. gada 30. martā nosūtīto vēstuli prasītājs izteica virkni kritikas un iebildumu gan attiecībā uz 2009. gada 23. janvāra sēdes protokolu, gan arī tās norisi, apgalvojot, ka, viņaprāt, tajos esot pieļautas smagas nelikumības, attiecībā uz kurām viņš Vispārējai tiesai piedāvā sniegt liecinieku liecības. Šajā vēstulē tostarp ir iekļauti šādi apgalvojumi:

“2.

Iespējamās vienošanās starp [KAŠB] un Bundessortenamt neprecīzs attēlojums

a)

Protokola 2. lappusē iekļautajā aprakstā, saskaņā ar kuru [KAŠB] “vēlāk” nodeva vienošanās, ko tas ir noslēdzis ar Bundessortenamt, kopiju, ir attēlota sagrozīta un tādēļ neprecīza notikumu gaita. Sūdzības iesniedzējam nav bijusi iespēja izteikt savu viedokli par [KAŠB] noslēgto “vienošanos” pirms Apelāciju padomes lēmuma par Menne k-dzes piedalīšanos sēdē pieņemšanas.

Patiesībā [KAŠB] nodeva Apelāciju padomei dokumentu tieši pirms sēdes, nepaziņojot to sūdzības iesniedzējam.

Tikai vēlāk notikušajā sēdes pārtraukumā, kad Apelāciju padome jau bija devusies apspriesties, sūdzības iesniedzējam tika nodota dokumenta ar nosaukumu “EXAMINATION OFFICE – DESIGNATION AGREEMENT]” (Pārbaudes iestāde – pārstāvības pilnvaras) kopija. Pirms apspriedes un Apelāciju padomes lēmuma pieņemšanas sūdzības iesniedzējam nav bijusi iespēja izteikt savu viedokli saistībā ar šo dokumentu.

Šī iemesla dēļ prasītājs norāda uz savu tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu. Tikai tad, kad pēc apspriedes Apelāciju padome paziņoja par savu lēmumu ļaut Menne k-dzei piedalīties sēdē, tā savu lēmumu pamatoja arī ar apstākli, ka “neviens no starp [KAŠB] un Bundessortenamt noslēgtās vienošanās apstākļiem neliedz”Menne k-dzei piedalīties sēdē, un tādējādi – ar tai nodoto dokumentu. Šajā apstāklī ir saskatāms regulas 75. panta pārkāpums [..], jo sūdzības iesniedzējam ne mutiski, ne rakstveidā nav bijusi iespēja izteikt savu viedokli par šo vienošanos.

b)

Arī sūdzības iesniedzēja vēlāk pret [KAŠB] iesniegto dokumentu “EXAMINATION OFFICE – DESIGNATION AGREEMENT” izteiktie iebildumi nav iekļauti protokolā, lai gan tie ir jāņem vērā, pieņemot lēmumu pēc būtības.

Sūdzības iesniedzējam izsniegtajā kopijā nav neviena paraksta. Sūdzības iesniedzējs ir tieši norādījis, ka vienošanās katrā ziņā nebija spēkā kopš 2006. gada 31. decembra (skat. minētās vienošanās 11. panta 1. punktu).

Pamatojoties uz dokumenta 11. panta 1. punktu, sūdzības iesniedzējs tāpat iebilda pret [KAŠB] priekšsēdētāja sēdē sniegto atbildi, saskaņā ar kuru iesniegtā vienošanās strīdus pārbaudes laikā bija spēkā. Atbilstoši šim punktam vienošanās bija spēkā agrākais kopš 2005. gada 1. janvāra. Tas tāpat neesot minēts protokolā.

Sēdē sūdzības iesniedzējs tāpat apstrīdēja [KAŠB] priekšsēdētāja apgalvojumu, ka vienošanās ir tikusi pagarināta, norādot uz apstākļu neesamību šajā ziņā, taču tas nav ticis atspoguļots protokolā.

Visbeidzot, protokolā tāpat nav atrodams Apelāciju padomes [KAŠB] adresētais rīkojums iesniegt spēkā esošu vienošanās versiju.

Vēloties tiktāl, ciktāl tas ir iespējams, nodrošināt pilnību, atļaujos tāpat norādīt, ka sūdzības iesniedzējam nodotajā dokumentā Bundessortenamt pat nav minēts kā [KAŠB] līgumslēdzēja puse. Turklāt piemērošanas regulas 15. panta 2. punktā ir prasīts, lai pārbaudes biroja darbinieku darbības būtu veiktas “saskaņā ar noslēgto vienošanos”. Tādējādi tikai ar vienošanos tieši paredzētas darbības var tikt uzskatītas par [KAŠB] aktiem, kas ir izmantojami attiecībās ar trešajām personām. Turpretim nepietiek ar to, ka attiecībā uz noteiktiem aktiem tajās “nekas nav teikts”.

3.

Menne k-dzes sniegtās norādes

Menne k-dzes sēdē sniegtās norādes protokolā ir atspoguļotas tikai nepilnīgi un neprecīzi:

a)

Lielākie protokola trūkumi droši vien ir šādi:

Sēdē sūdzības iesniedzējs Menne k-dzei jautāja, vai šķirnes “LEMON SYMPHONY”DUS pārbaude ir tikusi veikta ar [personas, kas iestājusies lietā], nosūtītajiem augiem vai ar augiem, kas ir iegūti no spraudeņiem, kuru pamatā ir minētās personas augi. Menne k-dze uz šo jautājumu atbildēja, ka šajā ziņā vairs neko neatceras, no kā izriet, ka šobrīd viņa vairs nevar apstiprinoši atbildēt uz jautājumu, vai šķirnes “LEMON SYMPHONY”DUS pārbaude ir tikusi veikta attiecībā uz nosūtītajiem augiem vai nākamo augu paaudzi. Taču šī iemesla dēļ visi Menne k-dzes paziņojumi attiecībā uz pārbaudes norisi ir uzskatāmi par tādiem, kuriem nav pierādījuma spēka, jo nav saprotams, kā šī persona varētu sniegt paskaidrojumus par pārbaudi, pat nezinot tās priekšmetu.

Menne k-dzes paziņojumam, ka viņa var apstiprināt, ka attiecībā uz šķirni “LEMON SYMPHONY” izmantotajam augšanas regulatoram nav bijis nekādas ietekmes uz tehnisko pārbaudi, tāpat nav nozīmes. Ja Menne k-dze vairs neatceras augus, kas tikuši izmantoti pārbaudē, viņai vēl jo vairāk nav iespējams noteikt saikni starp augiem un augšanas regulatoru.

Tāpat protokolā nav minēts fakts, ka Apelāciju padome par nepieņemamu ir atzinusi sūdzības iesniedzēja jautājumu, ar kuru tas vaicāja Menne k-dzei, kā viņa var izskaidrot [KAŠB] lietā atrodamo ar roku rakstīto piezīmi, atbilstoši kurai spraudeņi ir tikuši iegūti no nosūtītajiem augiem.

b)

Protokola 4. lappusē minētais konstatējums, ka Menne k-dzei nebija nekādu šaubu attiecībā uz to, ka augšanas regulatora ietekme nevarēja ilgt vairāk par vienu mēnesi, ir kļūdains. Patiesībā Menne k-dze norādīja, ka saskaņā ar viņas viedokli augšanas regulatori neiedarbojoties attiecībā uz augiem ilgāk nekā sešu līdz astoņu nedēļu laikposmā.

c)

Protokolā norādītais konstatējums, ka Menne k-dze apstiprināja, ka 1997. gadā šķirne “LEMON SYMPHONY” bija vienīgā zināmā šī veida šķirne, tāpat ir uzskatāma par neprecīzu. Tieši pretēji, šo “unikālo raksturu”Menne k-dze attaisnoja ar to, ka šī šķirne, pretēji visām agrāk zināmajām šķirnēm, zied visu gadu, izņemot aukstuma laikposmu. Sūdzības iesniedzējs tai atbildēja, ka šai īpašībai nav nekāda sakara ar šīs šķirnes ārējo izskatu. Tādējādi vienīgi šī īpašība nedod iespēju noteikt, vai šķirne ir atšķirīga regulas 7. panta izpratnē [..].

Apelāciju padomei, pieņemot savu lēmumu, ir jāņem vērā iepriekš minētie aspekti.

4.

Sūdzības iesniedzēja 2009. gada 12. janvāra procesuālajā rakstā izteiktie piedāvājumi sniegt pierādījumus

Savu apsvērumu 48. un 49. punktā [KAŠB] lūdza Apelāciju padomei noraidīt piedāvājumus sniegt pierādījumus. Tomēr protokolā nav iekļautas nekādas norādes attiecībā uz sūdzības iesniedzēja sniegtajiem paskaidrojumiem saistībā ar viņa 2009. gada 12. janvāra procesuālajā rakstā norādītajiem piedāvājumiem sniegt pierādījumus.

Protokolā nav minēts fakts, ka sēdē sūdzības iesniedzējs piedāvāja sniegt papildu pierādījumu savam apgalvojumam, atbilstoši kuram 1997. gada veiktās pārbaudes laikā pastāvēja apstrādes ar augšanas regulatoriem sekas. Šajā ziņā sūdzības iesniedzējs piedāvāja veikt jaunu audzēšanas izmēģinājumu ar augu pumpuru materiālu, kas ir apcirpts un ķīmiski apstrādāts, un likt novērtēt šo izmēģinājumu neatkarīgam ekspertam.

5.

Citas neprecizitātes un izlaidumi

Protokolu raksturo virkne citu neprecizitāšu un izlaidumu, kas īsi ir rezumēti zemāk:

a)

Lēmumā atļaut Menne k-dzei piedalīties atlikušajā sēdes daļā Apelāciju padome nav izvirzījusi prasību, ka Menne k-dzei ir jāsniedz norādes “ekspertes statusā”. Protokola 3. lappusē iekļautais attiecīgais konstatējums ir kļūdains un pretrunā 4. lappuses otrajai daļai, saskaņā ar kuru Menne k-dze “ir [KAŠB] pārstāve”. Pret tēzi, ka Menne k-dze ir kvalificējama kā eksperte, liecina arī fakts, ka saistībā ar Menne k-dzes uzklausīšanu Apelāciju padome nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz pierādījumiem piemērošanas regulas 60. panta 1. punkta izpratnē.

b)

Protokolā iekļautā piezīme, ka sūdzības iesniedzējs norāda (vienīgi) uz apstākli, ka 1997. gadā veiktā DUS pārbaude “nav ticama”, ir neprecīza. Tieši pretēji, sūdzības iesniedzējs ir apstiprinājis, ka pieteikums par spēkā neesamību ir balstīts uz argumentu, ka šķirne “LEMON SYMPHONY”, kas definēta ar 1997. gadu datētajā šķirnes aprakstā, ņemot vērā, ka īpašību izpausmes konstatējums nav balstīts uz pārbaudītā auga genotipu, nav atšķirīga.

6.

Prasījums

Sūdzības iesniedzējs prasa, lai sēdes protokols tiktu labots un lai nepareizi norādītie apstākļi, neprecizitātes un izlaidumi tiktu koriģēti. Lēmumam, kas tiek pieņemts pēc būtības, jābūt balstītam uz sēdes norisi, kā tā izriet no labotā protokola.”

78

Ar 2009. gada 7. aprīļa elektroniskā pasta vēstuli Apelāciju padome prasītāju informēja, ka viņa piezīmes attiecībā uz sēdes protokolu informatīvos nolūkos tikušas paziņotas citiem lietas dalībniekiem.

Tiesvedība

79

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 3. aprīlī, prasītājs cēla prasību, kas ir reģistrēta ar numuru T-133/08, par lēmumu lietā A 007/2007.

80

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 4. aprīlī, prasītājs cēla prasību, kas ir reģistrēta ar numuru T-134/08, par lēmumu lietā A 006/2007.

81

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 13. maijā, prasītājs cēla prasību, kas ir reģistrēta ar numuru T-177/08, par lēmumu lietā A 005/2007.

82

Ar Vispārējās tiesas septītās palātas priekšsēdētāja pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas izdoto 2008. gada 3. septembra rīkojumu lietas T-133/08, T-134/08 un T-177/08 rakstveida, kā arī mutvārdu procesā un galīgā sprieduma taisīšanai tika apvienotas.

83

Ar Vispārējās tiesas kancelejā 2009. gada 25. februārī iesniegto procesuālo rakstu prasītājs atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punktam lūdza atļauju izvirzīt jaunu pamatu. Šim rakstam bija pievienoti KAŠB rakstveida apsvērumi, ko tas 2009. gada 23. janvārī bija iesniedzis mutvārdu procesā Apelāciju padomē lietā A 010/2007. Tā kā minētais procesuālais raksts un tā pielikumi tika pievienoti lietai, citi lietas dalībnieki tika aicināti šajā sakarā sniegt savus rakstveida apsvērumus. KAŠB atbildēja uz šo lūgumu ar Vispārējās tiesas kancelejā 2009. gada 23. martā iesniegto procesuālo rakstu. Persona, kas iestājusies lietā, iesniedza savus apsvērumus atbildes rakstā uz repliku.

84

Ar 2009. gada 22. jūnija procesa organizatorisko pasākumu Vispārējā tiesa (septītā palāta) aicināja lietas dalībniekus paziņot par turpmāk notikušo norisi apelācijas lietā A 010/2007 un par secinājumiem, kas no Apelāciju padomes šajā lietā pieņemtā lēmuma attiecīgajā gadījumā ir jāizdara saistībā ar apvienotajās lietās T-133/08, T-134/08 un T-177/08 veicamajām darbībām. Lietas dalībnieki atbildēja uz šo lūgumu noteiktajos termiņos.

85

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 24. jūnijā, prasītājs cēla prasību, kas ir reģistrēta ar numuru T-242/09, par lēmumu lietā A 010/2007.

86

Ar Vispārējās tiesas septītās palātas priekšsēdētāja pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas izdoto 2010. gada 15. jūnija rīkojumu lietas T-133/08, T-134/08, T-177/08 un T-242/09 mutvārdu procesā un galīgā sprieduma taisīšanai tika apvienotas.

87

Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs, sākot ar jauno tiesas gadu, ir ticis mainīts, tiesnesis referents ir norīkots otrajā palātā, kurai līdz ar to tika nodotas šīs lietas.

88

Pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Vispārējā tiesa (otrā palāta), konstatējusi, ka daži no lietas dalībniekiem šajā ziņā ir iesnieguši pieteikumu, kurā ir izklāstīti iemesli, nolēma uzsākt mutvārdu procesu atbilstoši Reglamenta 135.a punktam.

89

Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un viņu atbildes uz Vispārējās tiesas (otrā palāta) uzdotajiem jautājumiem tika uzklausīti 2012. gada 28. februāra tiesas sēdē.

Lietas dalībnieku prasījumi

90

Lietā T-133/08 prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt lēmumu lietā A 007/2007 un atzīt lēmumu par apraksta pielāgošanu par spēkā neesošu;

piespriest KAŠB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

91

Lietā T-134/08 prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt lēmumu lietā A 006/2007;

piespriest KAŠB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

92

Lietā T-177/08 prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt lēmumu lietā A 005/2007;

piespriest KAŠB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

93

Lietā T-242/09 prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt lēmumu lietā A 010/2007;

piespriest KAŠB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

94

Gadījumā, ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka pastāv nepieciešamība noskaidrot faktus, prasītājs turklāt lūdz Vispārējo tiesu minētajā lietā T-242/09 veikt šādus procesa organizatoriskos pasākumus:

savākt prasītāja piedāvātos pierādījumus, kas ir paredzēti, lai pamatotu apgalvojumu, ka 2009. gada 23. janvāra sēdē Menne k-dze paziņoja, ka viņa vairs neatceras, vai šķirnes “LEMON SYMPHONY” tehniskā pārbaude ir tikusi veikta attiecībā uz nosūtītajiem augiem vai augiem, kas ir iegūti no spraudeņiem, kuru pamatā ir nosūtītie augi;

savākt prasītāja piedāvātos pierādījumus ekspertīzes formā, kas ir paredzēti, lai pamatotu tā apgalvojumu, ka Osteospermum sugas šķirnes materiāla apstrāde ar augšanas regulatoriem un mehānisko apcirpšanu audzēšanas pārbaudē nebija “zudusi” un ka tā ir ietekmējusi minētās pārbaudes rezultātus;

ciktāl Vispārējā tiesa uzskatītu, ka tas ir nepieciešams, savākt citus prasītāja apelācijas procesā un šajā tiesvedībā piedāvātos pierādījumus.

95

KAŠB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

prasību lietā T-133/08, ciktāl tā ir vērsta uz lēmuma par apraksta pielāgošanu atcelšanu, noraidīt kā nepieņemamu, un pārējā daļā prasību noraidīt kā nepamatotu;

prasības lietās T-134/08 un T-177/08 noraidīt kā nepamatotas;

prasību lietā T-242/09 noraidīt kā nepieņemamu un katrā ziņā kā nepamatotu;

piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

ja un ciktāl kāds no prasības ietvaros izvirzītajiem prasījumiem tiktu apmierināts, piespriest KAŠB segt vienīgi savus tiesāšanās izdevumus.

96

Turklāt KAŠB prasa Vispārējai tiesai noraidīt prasītāja lietā T-242/09 pieteikto lūgumu veikt procesa organizatoriskos pasākumus.

97

Katrā no lietām T-133/08, T-134/08, T-177/08 un T-242/09 personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

prasību noraidīt;

piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ievadapsvērumi par starp četrām saistītajām lietām pastāvošajām saiknēm un lietu izskatīšanas secību

98

Kā prasītājs pamatoti ir norādījis savos procesuālajos rakstos un atkārtojis tiesas sēdē, trīs pirmās apvienotās lietas T-133/08, T-134/08 un T-177/08 savā starpā ir saistītas ar ciešām savstarpējas atkarības attiecībām un turklāt ar lietu T-242/09 (šķirnes “LEMON SYMPHONY” atzīšanas par spēkā neesošu process) tās ir saistītas ar atkarības attiecībām, kas ir pamats tam, lai šī pēdējā minētā lieta šī sprieduma turpmākajā daļā tiktu izskatīta prioritāri. Faktiski šīs lietas risinājums, ja tiks atcelts lēmums lietā A 010/2007, ir noteicošs trīs pārējo lietu risinājumam. Aplūkojot prioritātes un atkarības mazināšanās secībā, šai lietai seko lieta T-134/08 (šķirnes “LEMON SYMPHONY” atcelšanas process), pēc tam – lieta T-133/08 (šķirnes “LEMON SYMPHONY” apraksta pielāgošana) un, visbeidzot, lieta T-177/08 (Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršana šķirnei “SUMOST 01”). Tomēr šīs trīs pēdējās minētās lietas šī sprieduma turpmākajā daļā ir jāaplūko kopumā, jo, kā tas tiks izklāstīts turpmāk 216. un nākamajos punktos, rodas iespaids, ka lēmumos, kas šajās lietās tiek apstrīdēti, ir pieļauti viens un tas pats procesuālais trūkums un viena un tā pati tiesību uz aizstāvēšanos neievērošana.

99

Tiesas sēdē prasītājs ir norādījis, ka tas vairs neatbalsta sākotnēji lietā T-134/08 izteikto tēzi un ka šobrīd viņš atsaucas uz lietā T-242/09 aizstāvēto tēzi, saskaņā ar kuru šķirne “LEMON SYMPHONY” ir palikusi stabila, bet 1997. gadā nav bijusi aprakstīta adekvāti. Tomēr formāli viņš nav atkāpies no savas prasības lietā T-134/08, no kā izriet, ka tās izskatīšana ir jāturpina.

Lieta T-242/09

Par pieņemamību

100

Lēmumā lietā A 010/2007 Apelāciju padome uzskatīja, ka prasītājs kā lietas dalībnieks, kurš ir lēmuma par pieteikumu atzīt par spēkā neesošu adresāts, ir tiesīgs iesniegt apelācijas sūdzību Apelāciju padomē.

101

KAŠB norāda, ka tas neatbalsta šo viedokli, un uzskata, ka prasītājs neesot kvalificējams kā spēkā neesamības atzīšanas procesa dalībnieks, jo viņš šajā nolūkā neesot iesniedzis pieteikumu atbilstoši piemērošanas regulas 1. panta 2. punktam. KAŠB uzskata, ka minētais process, kas ir uzsākts atbilstoši 20. pantam, principā ir process pēc savas ierosmes. Tomēr KAŠB norāda, ka šādi pieļautā Apelāciju padomes kļūda tiesību piemērošanā neradot sekas, jo atbilstoši tā viedoklim prasītājs citā kvalitātē esot varējis iesniegt apelācijas sūdzību par lēmumu par pieteikumu atzīt par spēkā neesošu, t.i., kā persona, kuru tas skar tieši un individuāli.

102

Šādos apstākļos KAŠB un persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka prasība ir jānoraida kā nepieņemama. Šie lietas dalībnieki uzskata, ka pieteikums atzīt par spēkā neesošu šķirnei piešķirto aizsardzību, ievērojot regulas 20. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7. pantu, ir pieņemams tikai tad, ja ir izklāstīti fakti un sniegti pierādījumi, kas parāda, ka minētā šķirne vismaz ar vienu nozīmīgu īpašību savā ģenētiskajā uzbūvē neatšķiras no ikvienas citas šķirnes, par kuras esamību aizsardzības pieteikuma iesniegšanas datumā ir bijis vispārīgi zināms. Taču šajā lietā prasītājs esot norādījis tikai uz procesuālajiem trūkumiem, kas nav nozīmīgi un kas spēkā neesamības procesā atbilstoši regulas 20. pantam KAŠB vai tā Apelāciju padomei tādējādi neesot jāņem vērā.

103

Tomēr šķiet, ka nepastāv vajadzība izteikt viedokli saistībā ar šiem jautājumiem, jo, kā tiks izklāstīts turpmāk, šī prasība katrā ziņā ir jānoraida kā nepamatota. Saskaņā ar iedibināto judikatūru Vispārējai tiesai ir jānovērtē, vai lietas apstākļos pareizas tiesvedības apsvērumi pamato lietā celtas prasības noraidīšanu pēc būtības, nespriežot par atbildētāja izvirzīto iebildi par nepieņemamību (Tiesas 2002. gada 26. februāra spriedums lietā C-23/00 Padome/Boehringer, Recueil, I-1873. lpp., 50.–52. punkts, un 2007. gada 22. novembra spriedums lietā C-6/06 P Cofradía de pescadores “San Pedro” de Bermeo u.c./Padome, Krājumā nav publicēts, 21. punkts).

Par lietas būtību

104

Lai pamatotu savu prasību, prasītājs izvirza četrus pamatus, kas attiecīgi ir saistīti ar regulas 76. panta, lasot to kopsakarā ar 81. pantu, pārkāpumu, regulas 20. panta, lasot to kopsakarā ar 7. pantu, pārkāpumu, regulas 75. panta pārkāpumu un piemērošanas regulas 63. panta 1. un 2. punkta pārkāpumu.

Par pirmo pamatu – regulas 76. panta, lasot to kopsakarā ar 81. pantu, pārkāpumu

– Lietas dalībnieku argumenti

105

Prasītājs norāda, ka esot pārkāpts “izmeklēšanas pēc savas ierosmes princips”, un atsaucas uz saskaņotības trūkumu apstrīdētajā lēmumā. Šajā ziņā viņš neapstrīd Apelāciju padomes veiktā pierādījumu novērtējuma rezultātu. Turpretim pēdējā minētā esot pieņēmusi tiesiski kļūdainu lēmumu, jo tā neesot nedz savākusi, nedz novērtējusi pierādījumus, bet esot vienpusīgi un neveicot pārbaudi pamatojusies uz citu lietas dalībnieku citādi nepamatotu argumentāciju, kura esot tikusi kvalificēta kā “pārliecinoša”, neievērojot nedz prasītāja atbilstošos un pamatotos iebildumus, nedz piedāvājumus sniegt pierādījumus.

106

Prasītājs uzskata, ka Apelāciju padome, nepieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, neesot varējusi gūt pārliecību, ka 1997. gadā attiecībā uz šķirni “LEMON SYMPHONY” tika veikta atbilstoša tehniskā pārbaude un ka KAŠB pamatoti konstatēja šīs šķirnes atšķirīgo raksturu regulas 7. panta izpratnē.

107

Aplūkojot sīkāk, prasītājs, pirmām kārtām, norāda, ka, atsakoties savākt kaut vienu prasītāja piedāvāto pierādījumu, lai gan esot bijuši jākonstatē vairāki fakti attiecībā uz šķirnes “LEMON SYMPHONY” tehnisko pārbaudi un pats prasītājs esot lūdzis, lai tiktu veikti attiecīgie izmeklēšanas pasākumi, Apelāciju padome esot pārkāpusi regulas 76. pantu, lasot to kopsakarā ar 81. pantu.

108

Šajā ziņā prasītājs [savu argumentāciju] uzsāk ar norādi, ka esot konstatēts, ka personas, kas iestājusies lietā, 1997. gadā sniegto šķirnes materiālu, pretēji Bundessortenamt prasībām, veidoja pumpuru veidā pārdošanai paredzēta prece, kas bija apstrādāta ar augšanas regulatoriem un apcirpta. Diskusija esot notikusi tikai attiecībā uz šīs apstrādes iedarbību uz šķirnes aprakstā norādīto ārējo izskatu.

109

Turpinot, prasītājs pārmet Apelāciju padomei, pirmkārt, ka tā neesot izskatījusi jautājumu, attiecībā uz kādiem augiem tika veikta tehniskā pārbaude. Tomēr atbildei uz šo jautājumu esot liela nozīme. Prasītājs esot norādījis, ka, ja spraudeņi bija iegūti 1997. gada janvārī, no tiem iegūtie augi īpašību noteikšanas 1997. gada augustā brīdī nevarēja būt augšanas stadijā, kas būtu salīdzināma ar salīdzinājuma vajadzībām izmantoto augu, ar kuriem tika veikti audzēšanas izmēģinājumi un kuriem Bundessortenamt rīcībā būtu bijis jābūt nodotiem 1996. gada sākumā, augšanas stadiju, un prasītājs esot piedāvājis šos izteikumus pārbaudīt, izmantojot ekspertīzi.

110

Šajā ziņā Apelāciju padomes apgalvojums, ka “atbilstoši parastajai praksei, lai nodrošinātu, ka visam materiālam ir viens un tas pats fizioloģiskais vecums, visas šķirnes, kas tiek izmantotas pārbaudē, tiek pavairotas, izmantojot spraudeņus un iegūstot spraudeņus vienā un tajā pašā laikā”, esot nesaskanīgs un neesot pamatots ar pierādījumiem. Apelāciju padome nekādi neesot konstatējusi, ka attiecīgā “parastā prakse” šajā lietā tikusi ievērota attiecībā uz visām salīdzinātajām šķirnēm. Tā šajā ziņā esot aprobežojosies ar norādi uz “padomu”, ko KAŠB ir devis Bundessortenamt, veikt pārbaudi, iegūstot spraudeņus. Turklāt, ja tā esot vēlējusies aizstāvēt koncepciju, ka spraudeņu izmantošana ir izslēgusi jebkādu iespējamo ietekmi, tās pārējie apstiprinājumi saistībā ar augšanas regulatoru iedarbību esot bijuši lieki. Turklāt “pieņēmuma”, uz ko ir balstījusies Apelāciju padome, pierādījums neesot sniegts, jo tā neesot uzdevusi veikt nevienu izmeklēšanas pasākumu, lai apstiprinātu šo tēzi. To neapstiprinot pat Menne k-dzes izklāstītie apsvērumi, jo Apelāciju padomes sēdē tā esot norādījusi, ka viņa vairs neatceras, vai tehniskā pārbaude ir tikusi veikta ar apstrādātajiem augiem vai ar augiem, kas ir iegūti no spraudeņiem, kuru pamatā ir šie apstrādātie augi.

111

Ciktāl apstrīdētais lēmums būtu jāinterpretē tādējādi, ka Apelāciju padome tāpat uzskatīja, ka 1997. gada tehniskā pārbaude ir tikusi veikta ar ķīmiski un mehāniski apstrādātajiem augiem, prasītājs turklāt pārmet Apelāciju padomei, otrkārt, ka tā esot izteikusi nesaskanīgus konstatējumus, kurus nepamato pierādījumi attiecībā uz augu apstrādes iedarbības iespējamo neesamību. Šajā ziņā prasītājs atgādina, ka tas vienmēr esot uzsvēris, ka tehniskā pārbaude, ko veic ar ķīmiski un mehāniski apstrādātu materiālu, kurš turklāt kā “pumpuru veidā pārdošanai paredzēta prece” ir augšanas stadijā, kura atšķiras no citu “jaunu augu”, ko izmanto salīdzinājuma vajadzībām, augšanas stadijas, neļauj konstatēt šķirnes atšķirīgumu atbilstoši regulas 7. pantam. Lai pierādītu šos apgalvojumus, it īpaši attiecībā uz augšanas regulatoru ilgstošo iedarbību, prasītājs vairākas reizes un vēl arī Apelāciju padomes sēdē esot piedāvājis pierādījumu ekspertīzes veidā un esot prasījis, lai šajā ziņā tiktu uzdoti izmeklēšanas pasākumi.

112

Konstatējumi, ko Apelāciju padome šajā ziņā esot veikusi apstrīdētā lēmuma 4. punktā (7. lappuse), esot balstīti nevis uz lietas dalībnieku procesā Apelāciju padomē izteikto argumentāciju, bet uz pieņēmumiem, kurus tā pati esot iekļāvusi procesā. Turklāt, ievērojot, ka, neraugoties uz prasītāja lūgumiem, minētā Apelāciju padome nevis esot uzdevusi veikt kādus izmeklēšanas pasākumus, bet gan esot izvēlējusies dot priekšroku Menne k-dzes apgalvojumiem, tie neizrietot no lietas materiāliem un tos nepamatojot pierādījumi. Turklāt Apelāciju padomes secinājumiem attiecībā uz pārbaužu pamatprincipu TG/176/3 nepiemērojamību neesot nozīmes un tie, kā to parādot Bundessortenamt1996. gada 6. novembra vēstule, galu galā esot kļūdaini. Visbeidzot, Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā neapstrīdamo faktu, ka personas, kas iestājusies lietā, nosūtītie augi bija “pumpuru veidā pārdošanai paredzēta prece”, citiem vārdiem sakot – pilnībā attīstījušies uz ziedēšanas robežas esoši augi, kurus nevar salīdzināt ar jauniem augiem.

113

Prasītājs, otrām kārtām, norāda, ka Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā vairākus viņa izvirzītos būtiskos apstākļus vai esot tos novērtējusi acīmredzami kļūdaini.

114

Šajā kontekstā prasītājs atgādina, ka tas pastāvīgi esot apstrīdējis iespējamo KAŠB apgalvoto 1997. un 2005. gadā pārbaudīto augu – šķirnes “LEMON SYMPHONY” materiāla – identiskumu. Prasītājs uzskata, ka fakts, ka kopš 2002. gada minēto šķirni vairs nevarot aprakstīt tāpat kā 1997. gadā, ļaujot secināt, ka šīs šķirnes minētajā gadā veiktā pārbaude 1997. gada materiālam piemērotās apstrādes dēļ nav ticama. Apelāciju padome, apstrīdētā lēmuma 5. punktā (8. lappuse) nonākot pie secinājuma, ka šķirnes “LEMON SYMPHONY” 1997. un 2005. gada augiem ir identisks izskats un fakta, ka, sākot no 2000. gada, šķirnei bija jābūt aprakstītai atšķirīgi, pamatā ir tikai grozīta pamatprincipa piemērošana, šo prasītāja argumentu neesot izskatījusi. Prasītājs uzskata, ka šis secinājums neattiecas uz lietu.

115

Pirmkārt, neviens no lietas dalībniekiem neesot apstrīdējis prasītāja argumentu, ka augiem, kas 2001. gadā tikuši pārbaudīti kā šķirnes “LEMON SYMPHONY” materiāls, saistībā ar īpašību “Dzinumu ārējais izskats” tika piešķirts izpausmes līmenis “taisni augošs – daļēji taisni augošs (2)”. Taču šajā pārbaudes veikšanas gadā pārbaužu pamatprincipi TG/176/3 jau esot bijuši piemērojami. Tādējādi neesot iespējams loģiski izskaidrot faktu, ka saistībā ar šo pašu īpašību, pamatojoties uz šiem pamatprincipiem, izpausmes līmenis “daļēji taisni augošs – horizontāls (5)” tika piešķirts tikai 2005. gadā. Tieši pretēji, nozīmīgs apraksta grozījums esot bijis jākonstatē jau 2001. gadā.

116

Otrkārt, ar apstākli, ka šķirņu piemēri saistībā ar īpašību “Dzinumu ārējais izskats” pirmo reizi ir minēti pārbaužu pamatprincipos TG/176/3, kamēr “īpašību tabulā VI” tie nav minēti, apstrīdētais lēmums tāpat nevarot tikt pamatots. Prasītāja arguments, ka visas šķirnes, kuras ir norādītas kā piemēri (izņemot šķirni “NAIROBI”), jau tikušas audzētas saistībā ar 1997. gadā veikto tehnisko pārbaudi, tāpat neesot apstrīdēts. Tā kā salīdzinājums ar šīm šķirnēm esot ticis veikts, Apelāciju padomes secinājumam neesot nozīmes. Turklāt prasītāja arguments, ka šķirne “ZULU”, kura 1997. gadā tikusi salīdzināta ar šķirni “LEMON SYMPHONY”, ir “taisni augoša šķirne”, nekādi neesot ticis apstrīdēts. Visbeidzot, to, ka Apelāciju padomes apgalvojumiem neesot nozīmes, pierādot jaunā KAŠB tehniskā protokola TP/176/1 ar 2007. gadu datētā versija. Prasītājs uzskata, ka, ja 2001. gadā iekļautie piemēri pareizi neatspoguļo Osteospermum sortimentu, tie kā tādi nevarot būt tikuši iekļauti 2007. gada versijā.

117

Treškārt, Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā Bundessortenamt2006. gada 22. marta elektroniskā pasta vēstuli, kurā šis birojs esot norādījis, ka 2006. gadā tas nevarēja izveidot aprakstu, pamatojoties uz 1997. gadā izmantoto “īpašību tabulu VI”. Prasītājs uzskata, ka šis paziņojums ir pretrunā Apelāciju padomes konstatējumam, ka augu fenotips 2005. gadā bija identisks 1997. gadā pārbaudīto augu fenotipam. Viņš uzskata, ka, ja 2005. gadā augi būtu bijuši identiski, tie, piemērojot īpašību tabulu VI, būtu bijuši jāapraksta tieši tāpat, kā ir norādīts 1997. gada aprakstā.

118

Ceturtkārt, apstrīdētajā lēmumā iekļautais izklāsts saistībā ar šķirnes “LEMON SYMPHONY” pārbaudi Japānā esot kļūdains. Pretēji tam, ko apstiprinot Apelāciju padome, runa, bez šaubām, esot par vienu un to pašu šķirni, no kā izriet, kā uzskata prasītājs, ka esot bijis jāizskata jautājums, kāpēc Japānā augi ir tikuši novērtēti atšķirīgi.

119

Piektkārt, Apelāciju padome neesot nekādi ņēmusi vērā Dr. Ludolph personai, kas iestājusies lietā, veikto ekspertīzi, no kuras izrietot, ka šķirne “LEMON SYMPHONY” nekad nav bijusi taisni augoša šķirne. Prasītājs uzskata, ka pareizs šī aspekta vērtējums būtu novedis Apelāciju padomi pie secinājuma, ka pat no personas, kas iestājusies lietā, viedokļa 1997. gadā veiktais minētās šķirnes vērtējums ir kļūdains.

120

Sestkārt, visbeidzot, apstrīdētajā lēmumā nekādi neesot ņemts vērā apstāklis, ka, izņemot šķirni “LEMON SYMPHONY”, neviena cita Osteospermum šķirne nav tikusi pielāgota.

121

KAŠB un persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka, ņemot vērā tostarp rīcības brīvību, kas KAŠB esot saistībā ar šķirnes tehnisko pārbaudi un augu materiāla izmantošanu, šī prasība nav pamatota.

– Vispārējās tiesas vērtējums

122

Ievadam ir jāatgādina, ka atbilstoši regulas 20. panta 1. punkta a) apakšpunktam KAŠB pasludina Kopienas augu šķirņu aizsardzību par spēkā neesošu, “ja ir noteikts”, ka Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanas brīdī nav ievēroti 7. vai 10. pantā izklāstītie nosacījumi.

123

Saskaņā ar regulas 76. pantu ar nosaukumu “Faktu pārbaude, ko veic [KAŠB] pēc sava ierosinājuma”, uz kura pārkāpumu tiek norādīts šajā lietā, izskatot lietu KAŠB, tas pēc sava ierosinājuma izmeklē faktus “tiktāl, cik tos pārbauda, ievērojot [minētās regulas] 54. un 55. pantu”.

124

Atbilstoši regulas 54. pantam KAŠB veic pieteikuma piešķirt Kopienas augu šķirņu aizsardzību izskatīšanu pēc būtības. Šajā kontekstā tas tostarp pārbauda, vai, ievērojot 5. pantu, šķirne var būt šādas aizsardzības objekts un vai, ievērojot minētās regulas 10. pantu, tā ir jauna.

125

Atbilstoši regulas 55. pantam, ja, veicot pirmo pārbaudi, KAŠB nav atklājis nekādus šķēršļus Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanai, tad tas nodrošina, lai vismaz vienā no dalībvalstīm kompetenta iestāde vai iestādes (pārbaudes birojs) veiktu tehnisko pārbaudi saistībā ar atbilstību 7., 8. un 9. pantā izklāstītajiem nosacījumiem (DUS kritēriji).

126

Tātad vispirms ir jākonstatē, ka regulas 76. panta noteikumi, kas attiecas uz faktu pārbaudi pēc savas ierosmes, procesam Apelāciju padomē, kura izskata apelācijas sūdzību par KAŠB lēmumu, kurš ir atteicies atbilstoši lietas dalībnieka pieteikumam atzīt par spēkā neesošu šķirnei piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību, atbilstoši tā redakcijai nav piemērojami, jo šim procesam nav piemērojams regulas 54. un 55. pants.

127

Šajā procesā Apelāciju padomei nav jāveic nedz 54. pantā paredzētā pārbaude pēc būtības, nedz 55. pantā paredzētā tehniskā pārbaude, nedz arī jālemj par pārbaudes, ko KAŠB ir veicis saistībā ar pieteikumu piešķirt šķirnei Kopienas augu šķirņu aizsardzību, tiesiskumu.

128

Apelāciju padomei atbilstoši ieinteresētās personas pieteikumam ir jālemj vienīgi par KAŠB atbilstoši regulas 20. panta 1. punkta a) apakšpunktam pieņemtā lēmuma, ar kuru Kopienas augu šķirņu aizsardzību ir atteikts atzīt par spēkā neesošu, jo šī persona nav “pierādījusi”, ka Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanas brīdī nav tikuši ievēroti minētās regulas 7. vai 10. pantā izklāstītie nosacījumi, tiesiskumu.

129

Gadījumā, ja spēkā neesamības atzīšanas process ticis uzsākts nevis pēc savas ierosmes, bet gan pēc ieinteresētās personas pieteikuma, ar regulas 76. un 81. pantu, lasot tos kopsakarā ar tās 20. pantu, šai personai tiek uzlikts pierādīšanas pienākums, ka nosacījumi, lai varētu tikt atzīta šāda spēkā neesamība, ir izpildīti.

130

Ir taisnība, ka šī pierādīšanas pienākuma un pierādījumu administrēšanas kārtība būtiski atšķiras no tās, kura Kopienas preču zīmes jomā paredzēta Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) 76. pantā, kurā ir noteikts, ka “lietas izskatīšanas procesa laikā Birojs izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai [relatīviem reģistrācijas atteikuma pamatojumiem], Birojs aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu, ko puses iesniegušas, pārbaudi”. Tomēr šo pierādīšanas kārtības atšķirību var izskaidrot ar apstākli, ka atšķirībā no Regulas par Kopienas preču zīmi regulā [Nr. 2100/94] nav paredzēta atšķirība starp absolūtiem un relatīviem reģistrācijas atteikuma pamatojumiem.

131

Vispārīgi, ar regulu ieviestā kārtība atbilst tai, kas Kopienas dizainparaugu jomā ir īstenota ar Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (OV L 3, 1. lpp.) 63. panta 1. punktu, kurā ir noteikts:

“Izskatot jautājumu Birojā, tas pēc sava ierosinājuma pārbauda faktus. Tomēr prāvās, kas saistās ar spēkā neesamības pasludināšanu, Birojs pārbauda tikai pušu iesniegtos faktus, pierādījumus un argumentus un izskata tikai pušu iesniegtās prasības.”

132

Šo kārtību turklāt apstiprina vispārīgie tiesību principi un pierādīšanas pienākuma un pierādījumu administrēšanas jomā piemērojamās procesuālās normas, tostarp izteiciens actori incumbit onus probandi. Šajā kontekstā ir jāuzsver, ka atbilstoši regulas 81. panta 1. punktam, kura pārkāpums tāpat ir norādīts šajā lietā, procesuālo normu šajā regulā vai piemērošanas regulā trūkuma gadījumā KAŠB piemēro “procesuālo tiesību principus, kas ir vispāratzīti dalībvalstīs”.

133

Šajos apstākļos pirmais pamats ir jānoraida kā tāds, kas ir balstīts uz kļūdainu premisu, ka atbilstoši 76. un 81. pantam pierādīšanas pienākums šajā lietā ir uzlikts KAŠB.

134

Katrā ziņā no regulas tiesību normām, uz kuru pārkāpumu tiek norādīts, neizriet, ka procesam KAŠB ir pilnībā izmeklēšanas raksturs. “Izmeklēšanas pēc savas ierosmes princips”, kas saistībā ar tehnisko pārbaudi ir paredzēts 76. pantā, ir jāsaskaņo ar šī paša panta otrajā teikumā paredzēto noteikumu, atbilstoši kuram KAŠB neņem vērā tādus faktus un pierādījumus, kas nav iesniegti KAŠB noteiktajā termiņā. Tādējādi procesa KAŠB lietas dalībniekiem savlaicīgi ir jānorāda fakti, kuri, kā paredz lietas dalībnieki, tam ir jākonstatē, sniedzot pierādījumus, kuri, kā paredz šie lietas dalībnieki, ir izmantojami, lai pamatotu šos faktus.

135

Ciktāl šie noteikumi ir piemērojami apelācijas procesam saistībā ar KAŠB atbilstoši regulas 20. pantam pieņemtu lēmumu, ar kuru tiek atteikts pasludināt augu šķirnei piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību par spēkā neesošu, lietas dalībniekam, kas atsaucas uz šādu spēkā neesamību, ir jānorāda fakti un jāsniedz pierādījumi, kas atbilstoši tā viedoklim ļauj noteikt, ka minētā regulas 20. panta piemērošanas nosacījumi ir izpildīti (pēc analoģijas skat. Tiesas 2010. gada 17. jūnija spriedumu lietā C-413/08 P Lafarge/Komisija, Krājums, I-5361. lpp., 29. punkts un tajā minētā judikatūra). Ja KAŠB neatbalsta tā analīzi, šim lietas dalībniekam ir jāsniedz vismaz konkrētas un ar pierādījumiem pamatotas norādes, lai atbalstītu savus argumentus. Attiecīgajā gadījumā šādi norādītie faktiskie apstākļi un pierādījumi var likt otram lietas dalībniekam sniegt skaidrojumu vai pamatojumu, ko neizdarot, Apelāciju padome var secināt, ka noteikumi pierādīšanas pienākuma jomā ir izpildīti (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Lafarge/Komisija, 30. punkts un tajā minētā judikatūra). Vispārīgi, Apelāciju padomei ir pienākums rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus atbilstošos konkrētā gadījuma apstākļus, nodrošinot vispārīgo tiesību principu, kā arī pierādīšanas pienākuma un pierādījumu administrēšanas jomā piemērojamo procesuālo normu ievērošanu.

136

Šajā lietā prasītājs būtībā pārmet Apelāciju padomei, ka tā esot balstījusies tikai uz KAŠB un personas, kas iestājusies lietā, apgalvoto faktu versiju, nesavācot un nenovērtējot prasītāja piedāvātos pierādījumus un it īpaši neapmierinot tā lūgumu veikt pierādījumu savākšanas pasākumu, ko šajā gadījumā veido ekspertīze, kas ir paredzēta, lai noteiktu augšanas regulatoru iedarbību; viņš šo lūgumu divas reizes ir izteicis rakstveida procesā (skat. iepriekš 72. un 74. punktu) un ir to atkārtojis Apelāciju padome sēdē.

137

Tomēr šajā ziņā Vispārējā tiesa uzskata par piemērotu uz KAŠB Apelāciju padomi, kura ir quasi tiesu iestāde, attiecināt Tiesas judikatūru, atbilstoši kurai lietas dalībnieka izteiktu lūgumu veikt pierādījumu savākšanas pasākumu nevar apmierināt, ja tas savus apgalvojumus nepadara pietiekami ticamus, lai šādus pasākumus būtu jāuzdod veikt (Tiesas 1966. gada 28. aprīļa spriedums lietā 51/65 ILFO/Augstā iestāde, Recueil, 125. lpp.).

138

Taču nedz administratīvajā procesā KAŠB, nedz arī apelācijas procesā Apelāciju padomē prasītājs nekad nav izteicis ne mazāko pierādījumu, ne arī mazāko norādi (tādu kā ad hoc zinātniskais pētījums, izvilkums no specializētas publikācijas, pēc tā lūguma veiktas ekspertīzes atzinums vai pat eksperta botānikas vai dārzkopības jomā vienkārša liecība), kas varētu padarīt ticamu tā vairākkārt atkārtoto, bet visos gadījumos nepamatoto apgalvojumu – kuru, ieskaitot Bundessortenamt un KAŠB pilnvaroto komiteju, apstrīdējuši visi pārējie lietas dalībnieki –, atbilstoši kuram mehāniskā un ķīmiskā apstrāde un pavairošana, izmantojot spraudeņus, kas tikusi veikta šajā lietā, esot varējusi sagrozīt ar šķirni “LEMON SYMPHONY” 1997. gadā veiktās tehniskās pārbaudes [rezultātus].

139

Turklāt, lai gan Apelāciju padome noslēgumā ir pievienojusies citu procesa lietas dalībnieku argumentācijai, tā to ir darījusi nevis “vienpusēji un neveicot pārbaudi”, kā to norāda prasītājs, bet gan pamatojoties uz savām zināšanām un savu pieredzi botānikas jomā, vispirms pārbaudot tostarp jautājumu, vai 2005. gadā vēl ir iespējams aprakstīt šķirni “LEMON SYMPHONY”, izmantojot pārbaužu pamatprincipus TG/176/3, kas bija spēkā 1997. gadā, un norādot iemeslus, kuru dēļ tā paredzēja drīzāk atbalstīt KAŠB, nevis prasītāja tēzi, kā tas izriet tostarp no apstrīdētā lēmuma 4. punkta. Šajā ziņā prasītājs nav izvirzījis nekādu pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.

140

Šajos apstākļos apgalvotais noteikumu pierādīšanas pienākuma un pierādījumu administrēšanas jomā pieļautais pārkāpums nav juridiski pietiekami konstatēts.

141

Drīzāk ir jākonstatē, ka, aizbildinoties ar šādu apgalvojumu un pretēji tam, ko tas norāda, prasītājs patiesībā vēlas, lai Vispārējā tiesa veiktu jaunu faktisko apstākļu un atbilstošo pierādījumu vērtējumu.

142

Šajā ziņā tātad ir jānošķir [situācijas] atkarībā no tā, vai Apelāciju padomes konstatējumi un faktu vērtējumi ir vai nav kompleksa botānikas vai ģenētikas jomā veikta novērtējuma, kas prasa eksperta zināšanas vai īpašas zinātniskas vai tehniskas zināšanas, rezultāts.

143

Ja uz šo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši, no judikatūras izriet, ka kontrole, kas Vispārējai tiesai ir jāveic attiecībā uz šādiem konstatējumiem un faktu vērtējumiem, ir kontrole pār acīmredzamu kļūdu (Vispārējās tiesas 2008. gada 19. novembra spriedums lietā T-187/06 Schräder/KAŠB (“SUMCOL 01”), Krājums, II-3151. lpp., 59.–63. punkts, kas apelācijas instancē būtībā ticis apstiprināts ar Tiesas 2010. gada 15. aprīļa spriedumu lietā C-38/09 P Schräder/KAŠB, Krājums, I-3209. lpp., 77. punkts). Tas tā ir, piemēram, tad, ja atbilstoši regulas 7. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem ir novērtēts šķirnes atšķirīgums.

144

Noraidošas atbildes gadījumā, ja runa ir par faktu vērtējumiem, kuri nav īpaši zinātniski vai tehniski sarežģīti, no minētās judikatūras izriet, ka Vispārējā tiesa veic visaptverošu vai pilnīgu tiesiskuma kontroli (iepriekš minētie spriedumi lietā “SUMCOL 01”, 65. punkts, un lietā Schräder/KAŠB, 77. punkts).

145

Šajā lietā prasītājs vispirms pārmet Apelāciju padomei, ka tā neesot izskatījusi jautājumu, pamatojoties uz kādu šķirnes materiālu, tehniskā pārbaude, sākot no 1997. gada jūlija, galu galā tika īstenota. Šī pilnībā faktiskā jautājuma izskatīšana neprasa īpašas zinātniskās vai tehniskās zināšanas, un tam nav nekādas sarežģītības, ar ko varētu tikt pamatots tiesas kontroles apjoma ierobežojums.

146

Atbildot uz šo prasītāja iebildumu, tomēr ir jānorāda, ka, tā kā apstrīdētā lēmuma 4. punktā Apelāciju padome ir norādījusi, ka “atbilstoši parastajai praksei, lai nodrošinātu, ka visam materiālam ir viens un tas pats fizioloģiskais vecums, visas šķirnes, kas tiek izmantotas pārbaudē, tiek pavairotas, izmantojot spraudeņus, un iegūstot spraudeņus vienā un tajā pašā laikā”, tā netieši, bet noteikti ir izteikusi konstatējumu, ka tas tā ir bijis arī šajā lietā.

147

Šis konstatējums ne vien ir saderīgs ar objektīvajiem lietas apstākļiem, kādi tie izriet no lietas materiāliem, bet tā precizitāti turklāt apstiprina gan iepriekš 11. punktā minētā, ar roku rakstītā 1997. gada 30. janvāra piezīme: “Bundessortenamt ir ieguvis spraudeņus, jāgaida, TK 30/01/97.”, kur TK ir Bundessortenamt darbinieka, kurš tajā lakā bija atbildīgs par tehnisko pārbaudi, iniciāļi, gan arī apstāklis, ka tehniskā pārbaude tika veikta vairākus mēnešus vēlāk, 1997. gada jūlijā un augustā. Turklāt tam nav pretrunā Menne k-dzes Apelāciju padomes sēdē izteiktie apgalvojumi, jo viņa vienkārši ir paziņojusi, ka viņa vairs neatceroties, vai tehniskā pārbaude ir tikusi veikta ar personas, kas iestājusies lietā, nosūtītajiem augiem vai ar spraudeņiem, kas ir iegūti no minētajiem augiem.

148

Minētais konstatējums tāpat sniedz atbildi uz prasītāja iebildumu, atbilstoši kuram, ja spraudeņi tika iegūti no augiem, ko persona, kas iestājusies lietā, bija iesniegusi 1997. gada janvārī, no šiem spraudeņiem iegūtie augi īpašību noteikšanas 1997. gada augustā brīdī neesot varējuši būt tādā augšanas stadijā, kas būtu salīdzināma ar salīdzinājuma vajadzībām izmantoto augu, ar kuriem tika veikti audzēšanas izmēģinājumi un kuri Bundessortenamt rīcībā tika nodoti 1996. gada sākumā, augšanas stadiju. Pamatojoties uz savu pieredzi, Apelāciju padome ir norādījusi, ka, lai tiktu nodrošināts, ka visam materiālam ir viens un tas pats fizioloģiskais vecums, pavairošanas, izmantojot spraudeņus, prakse, kuru tā kvalificē kā “parastu”, ir piemērojama visām tehniskajā pārbaudē izmantojamajām šķirnēm.

149

Runa ir par tāda fakta konstatējumu, ko Apelāciju padome uzskata par plaši zināmu. Saskaņā ar Tiesas judikatūru strīdos par Kopienas preču zīmi ITSB instancēm savos lēmumos nav jāpierāda plaši zināmu faktu pareizība. No Tiesas judikatūras tāpat izriet, ka Vispārējās tiesas konstatējums par to, vai fakti, ar ko ITSB Apelāciju padome pamatojusi savu lēmumu, ir plaši zināmi vai nav, ir faktiska rakstura vērtējums, kas, izņemot faktu sagrozīšanas gadījumu, nav pakļauts Tiesas kontrolei apelācijā (skat. Tiesas 2007. gada 19. aprīļa spriedumu lietā C-273/05 P ITSB/Celltech, Krājums, I-2883. lpp., 39. un 45. punkts un tajos minētā judikatūra, un Tiesas 2009. gada 3. jūnija rīkojumu lietā C-394/08 P Zipcar/ITSB, Krājumā nav publicēts, 42. punkts un tajā minētā judikatūra). Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu pirmo šo Tiesas judikatūras citātu piemērot attiecībā uz KAŠB instancēm un otro – attiecībā uz tiesas kontroli, ko Vispārējā tiesa veic pār to lēmumiem.

150

Šajā lietā prasītājs ir aprobežojies ar Apelāciju padomes šādi veiktā konstatējuma attiecībā uz pavairošanas, izmantojot spraudeņus, parasto praksi, tāpat kā tās piemērošanas šajā lietā apstrīdēšanu, šajā ziņā neizvirzot ne mazāko norādi vai pierādījumu. Šajos apstākļos, tā kā nav pierādījumu par pretējo, minētais plaši zināma fakta konstatējums ir jāapstiprina.

151

Tādējādi prasītāja pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots, savukārt apstiprinot Apelāciju padomes konstatējumu, ka tehniskā pārbaude 1997. gadā tika veikta attiecībā uz spraudeņiem, kas ir iegūti no augiem, kurus bija nosūtījusi persona, kas iestājusies lietā.

152

Šajos apstākļos prasītāja otrais iebildums, ar kuru viņš pārmet Apelāciju padomei, ka tā esot veikusi nesaskanīgus un ar pierādījumiem nepamatotus konstatējumus attiecībā uz augu apstrādes ar augšanas regulatoriem iedarbības iespējamo neesamību šajā lietā, nav jāizskata. Šis iebildums ir faktiski izteikts tiktāl, “ciktāl apstrīdētais lēmums būtu jāinterpretē tādējādi, ka Apelāciju padome tāpat uzskatīja, ka 1997. gada tehniskā pārbaude [drīzāk] ir tikusi veikta ar ķīmiski un mehāniski apstrādātiem augiem”, nevis ar spraudeņiem, kuri ir iegūti no šiem augiem. No iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome šādu faktisko pieņēmumu ir izslēgusi.

153

Katrā ziņā konstatējumi, ko Apelāciju padome šajā jautājumā pilnības labad ir veikusi apstrīdētā lēmuma 4. punktā, balstās uz kompleksiem zinātniska vai tehniska rakstura vērtējumiem, saistībā ar kuriem tiesas kontrole ir jāierobežo līdz kontrolei pār acīmredzamu kļūdu.

154

Ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kāda KAŠB ir attiecībā uz kompleksiem vērtējumiem botānikas jomā, ar prasītāja norādītajiem argumentiem nevar tikt pierādīta acīmredzamas kļūdas, kas būtu pieļauta saistībā ar minētajiem konstatējumiem un vērtējumiem, esamība.

155

Konkrētāk, arī attiecībā uz jautājumu par ķīmisko apstrādi ir jānorāda, ka Apelāciju padome, ko atbilstoši piemērošanas regulas 11. panta 2. punktam veido tehniski un juridiski kvalificēti locekļi, apstrīdētā lēmuma 4. punktā izklāstot, ka pavairošanā izmantotajam augšanas regulatoru veidam, ņemot vērā, ka vēlākai augu materiāla augšanas kontrolei ir vajadzīga papildu apsmidzināšana ar augšanas regulatoriem, parasti nav ilgstošas iedarbības, šo vērtējumu ir balstījusi ne vien uz personas, kas iestājusies lietā, sniegto informāciju, kuru tā ir uzskatījusi par “pārliecinošu” un saskaņā ar kuru augšanas regulatorus izmanto tikai agrākajā posmā un to iedarbība zūd laikposmā no četrām līdz sešām nedēļām, bet arī uz Apelāciju padomes locekļu uzkrāto praktisko pieredzi un to veikto tehnisko ekspertīzi.

156

Ciktāl prasītājs vēlas apšaubīt šo faktisko vērtējumu, viņam ir jāsniedz konkrētas un pamatotas norādes, ar kurām konkrētajos lietas apstākļos varētu tikt pierādīta acīmredzama tā neprecizitāte.

157

Taču Vispārējā tiesa atgādina, ka nedz kādā četru prasītāja KAŠB un tā Apelāciju padomē uzsākto procesu stadijā, nedz Vispārējā tiesā notiekošajā tiesvedībā, nedz, šķiet, arī tiesvedībās Landgericht Düsseldorf, Oberlandesgericht Düsseldorf un Bundesgerichtshof prasītājs nav sniedzis ne mazāko norādi vai konkrētu pierādījumu, lai pamatotu savus apgalvojumus, it īpaši attiecībā uz ilgstošo augšanas regulatoru iedarbību.

158

Citi prasītāja argumenti, ar kuriem viņš Apelāciju padomei pārmet, ka tā neesot atbildējusi uz viņa kritiku attiecībā uz 1997. gadā veiktās šķirnes “LEMON SYMPHONY” tehniskās pārbaudes ticamību, kura ir izteikta, ņemot vērā ar šīs šķirnes tehnisko aprakstu kopš 2001. gada notikušo attīstību, ir jānoraida kā neefektīvi, jo, pirmkārt, jau ir ticis atzīts, ka šī tehniskā pārbaude katrā ziņā ir tikusi veikta ar piemērotu šķirnes materiālu, t.i., ar spraudeņiem, kas ir iegūti no Bundessortenamt personas, kas iestājusies lietā, sniegtajiem augiem, un, otrkārt, prasītājs nav identificējis nevienu citu augu šķirni, no kuras šķirne “LEMON SYMPHONY”, pat ja tā tiek aprakstīta kā tāda, kuras ārējais izskats atbilst “daļēji taisni augošam – horizontālam” augam, 1997. gadā nebūtu skaidri atšķirīga. Šī argumentācija atbilst galvenokārt izteiktajai argumentācijai, ko KAŠB un persona, kas iestājusies lietā, ir pauduši, atbildot uz šo pamatu.

159

Šajos apstākļos, pat ja tiktu pieņemts, kā to uzsver prasītājs, ka 1997. gadā veiktā tehniskā pārbaude ir noslēgusies ar kļūdainu secinājumu saistībā ar īpašībai “ārējais izskats” piešķiramo izpausmes līmeni un ka attiecībā uz šo īpašību šķirnei “LEMON SYMPHONY” kopš 1997. gada būtu bijis jāpiešķir izpausmes līmenis, kas atšķiras no tā, kāds ir ticis piešķirts Bundessortenamt minētajā gadā veiktās pārbaudes ziņojumā, tas nekādi neietekmētu šīs šķirnes atšķirīguma vērtējumu regulas 7. panta izpratnē, jo šis atšķirīgums netiek noteikts, atsaucoties vienīgi uz šo īpašību, vai pat tiek noteikts, uz to vispār neatsaucoties.

160

Šajā ziņā Vispārējā tiesa norāda, pirmkārt, ka 2006. gadā apstiprinātais šķirnes “LEMON SYMPHONY” apraksts no oriģinālā 1997. gada apraksta atšķiras tikai ar vienīgo īpašību “ārējais izskats”, attiecībā uz kuru piešķirtais izpausmes līmenis ir mainījies no “taisni augoša” (skat. iepriekš 12. punktu) uz “daļēji taisni augošu – horizontālu” (skat. iepriekš 25. punktu).

161

Vispārējā tiesa norāda, otrkārt, ka prasītājs nav pierādījis, ka šīs izmaiņas sekas ir tādas, ka 1997. gadā DUS kritēriji nav bijuši izpildīti. No tā izriet, ka, pat ja šķirne “LEMON SYMPHONY” no paša sākuma būtu bijusi aprakstīta kā tāda, kurai attiecībā uz īpašību “ārējais izskats” ir piešķirts izpausmes līmenis “daļēji taisni augoša – horizontāla”, tai tiktu piešķirta Kopienas augu šķirņu aizsardzība.

162

Procesā Apelāciju padomē prasītājs norādīja, ka, ja šķirnes “SUMOST 01” pārbaude būtu veikta, salīdzinošai pārbaudei izmantojot šķirnes “LEMON SYMPHONY” sākotnējo aprakstu, šīs divas šķirnes tiktu uzskatītas par skaidri atšķirīgām (skat. apstrīdēto lēmumu lietā A 007/2007, 2. lpp.). Tomēr Apelāciju padome šo tēzi tieši ir noraidījusi un apstrīdētajā lēmumā atzinusi, ka, “ja birojs nebūtu nekavējoties pieņēmis un reģistrējis šķirnes aprakstu, pārbaudes procedūras gaita nebūtu ieņēmusi citu virzienu [..]” [The test procedure would not have taken a different course if the Office had not immediately adapted and registered the variety description [..]]. Turklāt šajā prasībā prasītājs šo vērtējumu konkrēti nav apstrīdējis.

163

Katrā ziņā prasītāja minētie tehniska rakstura argumenti, ņemot vērā apstrīdētajā lēmumā izklāstītos tāda paša rakstura apsvērumus, kas ir pakļauti tikai ierobežotai pārbaudei, kā arī KAŠB un personas, kas iestājusies lietā, atbildes argumentus, nevar būt sekmīgi.

164

It īpaši apstāklis, ka personas, kas iestājusies lietā, Bundessortenamt sniegtais šķirnes materiāls neesot bijis atbilstošs šīs iestādes 1996. gada 6. novembra vēstulē noteiktajām prasībām, nešķiet noteicošs. Minētā iestāde ir norādījusi, ka pastāv risks, ka tehniskā pārbaude var tikt ietekmēta, nevis, ka tā ir kļuvusi neīstenojama. Kā pamatoti norāda persona, kas iestājusies lietā, kompetentas valsts iestādes rīcības brīvība ietver iespēju, īstenojot tehnisko pārbaudi, pārbaudīt un izlemt, vai nosūtītais šķirnes materiāls faktiski nav nepiemērots un vai, kā tas ir šajā lietā, pavairošanas, izmantojot spraudeņus, tehnika ļauj labot sākotnēji šim materiālam piemītošos trūkumus.

165

Turklāt, kā pamatoti norāda prasītājs, vienīgais strīdīgais jautājums, kas principā ir pakļauts Vispārējās tiesas neierobežotās jurisdikcijas kontrolei, ir, vai izpausmes līmenis, kāds var tikt piešķirts īpašībai “ārējais izskats”, ir jānosaka atbilstoši relatīviem vai absolūtiem kritērijiem. Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir vajadzīgas zināšanas drīzāk lingvistikas nekā botānikas jomā.

166

Veicot šādu kontroli, tomēr ir jākonstatē, ka pretēji tam, ko norāda prasītājs, kā tas skaidri izriet no prasības pieteikumam lietā T-177/08 pielikumā A 27 pievienotā Bundessortenamt2005. gada 18. maija dokumenta, īpašībai “ārējais izskats”, kuras izpausmes līmeņi atbilstoši pārbaužu pamatprincipiem tiek noteikti diapazonā no “taisni augoša” līdz “nokarenam” augam, iekļaujot pakāpes “daļēji taisni augošs” un “horizontāls”, kā arī starpnianses, izņemot ārkārtējos gadījumus, nepiemīt “absolūts” raksturs, ko nepārprotami un objektīvi varētu noteikt, vienīgi izmērot stumbra noliekšanās leņķi, bet gan īpašība, kuru, ņemot vērā tās konkrēto izpausmi, attiecīgajā gadījumā var novērtēt salīdzinoši relatīvi, vērtējot vienai un tai pašai sugai piederošas šķirnes.

167

Bundessortenamt uzskata, ka tas, ka attiecībā uz īpašību “ārējais izskats” šķirnei “LEMON SYMPHONY” 1997. gadā tika piešķirts izpausmes līmenis “taisni augošs”, izrietot no šīs šķirnes salīdzinājuma ar atsauces šķirnēm, kuras ir tikušas audzētas izmēģinājumu vajadzībām, un konstatējuma, ka no visām šķirnēm, kas šajā gadā ir bijušas izmēģinājumu priekšmets, šķirne “LEMON SYMPHONY” bija “vistaisnāk augošā šķirne”. Vēlāk sugas Ostespermum ecklonis šķirņu skaita pieaugums un pārbaužu pamatprincipu grozījumi Bundessortenamt esot pamudinājuši piedāvāt pielāgot šo aprakstu, norādot izpausmes līmeni “daļēji taisni augošs – horizontāls”. Tomēr šķirne “LEMON SYMPHONY” no 1997. līdz 2005. gadam esot palikusi tāda, kāda tā ir. Runa neesot par būtisku apraksta grozījumu, kas skartu šķirnes identitāti, bet gan par vienkāršu sākotnēji izmantoto jēdzienu grozījumu, kas nevis maina šķirnes identitāti, bet vienīgi ļauj to labāk aprakstīt, it īpaši to nenorobežojot no citām šīs sugas šķirnēm.

168

Vispārējā tiesa uzskata, ka šie paskaidrojumi ir pietiekami detalizēti un ticami, lai pārliecinoši tiktu atspēkots prasītāja argumentācijā attīstītais to noraidīšanas mēģinājums.

169

Turklāt fotogrāfijas, kas ir tikušas izmantotas gan Vācijas civiltiesās, gan arī procesā KAŠB (skat. iepriekš 28. punktu), vismaz no nespeciālista viedokļa apstiprina, ka no 1997. līdz 2005. gadam šķirnes “LEMON SYMPHONY” ārējais izskats nav būtiski mainījies.

170

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, pirmais pamats ir jānoraida kā daļēji nepamatots un daļēji neefektīvs.

Par otro pamatu – regulas 20. panta, lasot to kopsakarā ar 7. pantu, pārkāpumu

– Lietas dalībnieku argumenti

171

Prasītājs pārmet Apelāciju padomei, ka tā esot noraidījusi tā apelācijas sūdzību, pamatojoties vienīgi uz apstrīdētā lēmuma 7. punktā (9. lpp.) norādīto iemeslu, ka viņš “neesot norādījis nevienas šķirnes, kas pieteikuma iesniegšanas brīdī neatšķirtos no šķirnes “LEMON SYMPHONY”, nosaukumu, kas tomēr esot tieši tas, kas tiek prasīts regulas 20. panta 1. punktā”. Šādi rīkojoties, Apelāciju padome neesot ievērojusi regulas 7. un 20. panta piemērošanas jomu.

172

Ņemot vērā, ka atbilstoši prasītāja viedoklim regulas 20. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām esot jābalstās uz aizsargātu šķirni oficiālajā aprakstā definētajā formā, gadījumā, ja un ciktāl KAŠB konstatē, ka aizsargāta šķirne ir aprakstīta atbilstoši nevis no šķirnes genotipa izrietošajām īpašību izpausmēm, bet gan atbilstoši izpausmēm, kuru pamatā ir ķīmiska vai mehāniska apstrāde, aizsardzība būtu atzīstama par spēkā neesošu. Līdz ar to būtu jākonstatē, ka sākotnēji aprakstītā šķirne nekad nav pastāvējusi. Tieši tā tas esot šajā lietā.

173

KAŠB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šo argumentāciju.

– Vispārējās tiesas vērtējums

174

Šis pamats ir balstīts uz premisu, ka 1997. gadā šķirne “LEMON SYMPHONY” bija “aprakstīta atbilstoši nevis no šķirnes genotipa izrietošajām īpašību izpausmēm, bet gan atbilstoši izpausmēm, kuru pamatā ir ķīmiska vai mehāniska apstrāde”.

175

Tā kā, izskatot pirmo pamatu, šī premisa jau ir tikusi noraidīta kā tāda, kurai faktu ziņā trūkst pamatojuma, šis pamats tāpat var tikt vienīgi noraidīts.

Par trešo pamatu – regulas 75. panta pārkāpumu

– Lietas dalībnieku argumenti

176

Prasītājs norāda, ka Apelāciju padome savu lēmumu esot pamatojusi ar argumentiem, par kuriem tam pirms lēmuma pieņemšanas neesot bijusi iespēja mutiski vai rakstveidā izteikt savu viedokli. Viņš piebilst, ka Apelāciju padomes vērtējumā šīm procesuālajām kļūdām esot bijusi noteicoša loma.

177

Šajā gadījumā runa esot par argumentiem, kuri, iespējams, skar “parasto praksi” salīdzinošas pārbaudes nolūkā izmantot spraudeņus; augšanas regulatora, kas ticis izmantots, šķirni “LEMON SYMPHONY” pavairojot tehniskās pārbaudes vajadzībām, veida iespējamo ilgstošas iedarbības neesamību; konstatējumu, saskaņā ar kuru lietas materiālos esošais Japānas ziņojums parādot, ka izmantotās atsauces šķirnes ir piederīgas sugai Dimorphoteca, un konstatējumu, ka 1997. gadā Bundessortenamt neesot varējis atrast atsauksmes šķirnes, ar kurām minēto šķirni būtu iespējams salīdzināt.

178

KAŠB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šo argumentāciju.

– Vispārējās tiesas vērtējums

179

Atbilstoši regulas 75. pantam KAŠB lēmumos norāda to pamatojumu un tie var būt balstīti tikai uz tādu pamatojumu vai pierādījumiem, par ko procesā iesaistītajiem lietas dalībniekiem ir bijusi iespēja rakstveidā vai mutiski izteikt savu viedokli.

180

Tiesību uz aizstāvību ievērošana, kas ir vispārīgs Savienības tiesību princips, kura īstenošana no KAŠB puses ir paredzēta regulas 75. pantā, vispārīgi nozīmē, ka procesa dalībniekiem ir tiesības uz iespēju formulēt nostāju par faktiem un dokumentiem, ar kuriem tiek pamatots tiesas nolēmums, kā arī apspriest tiesā iesniegtos pierādījumus, apsvērumus un tiesību pamatus, ar kuriem tā paredz pamatot savu nolēmumu. Lai izpildītu prasības saistībā ar tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu, ir svarīgi, lai lietas dalībnieki varētu apspriest faktiskos un tiesiskos apstākļus, kuri ir noteicoši tiesvedības iznākumā (skat. Tiesas 2009. gada 17. decembra spriedumu lietā C-197/09 RX-II M/EMEA, Krājums, I-12033. lpp., 41. punkts un tajā minētā judikatūra).

181

Citiem vārdiem sakot, šīs tiesības ir jāsaprot kā tādas, kas nodrošina, ka lietas dalībnieki nesaņem pilnībā negaidītu tiesas nolēmumu. Tas tomēr nenozīmē, ka tiesai, pirms tā pieņem savu nolēmumu, katram lietas dalībniekam ir jāpiešķir tiesības tikt uzklausītam par katru tās juridiskā vērtējuma jautājumu (Vispārējās tiesas 2010. gada 12. maija spriedums lietā T-491/08 P Bui Van/Komisija, 85. punkts).

182

Saistībā ar argumentu, kas skar “parasto praksi” salīdzinošās pārbaudes nolūkā izmantot spraudeņus, pirmā pamata izskatīšanas kontekstā jau ir ticis izklāstīts, ka tas attiecas uz plaši zināma fakta konstatējumu. Tā kā KAŠB instancēm savos lēmumos šādu faktu precizitāte nav jāpierāda, prasītāja tiesības uz aizstāvību, pat ja jautājums rakstveidā vai Apelāciju padomes sēdē nebūtu apspriests, tikai ar pašu šāda konstatējuma faktu nevar tikt pārkāptas.

183

Katrā ziņā prasītāja nostāja, kad viņš norāda, ka šādas prakses, kuras pastāvēšanu pieļauj gan KAŠB, gan arī persona, kas iestājusies lietā, esamība būtu jānoliedz, nav ticama. Gan savā 2007. gada 19. oktobrī Apelāciju padomē iesniegtajā apelācijas sūdzībā par lēmumu par pieteikumu atzīt par spēkā neesošu, gan arī savā 2009. gada 12. janvāra papildu procesuālajā rakstā viņš pats ir norādījis uz iespēju, ka personas, kas iestājusies lietā, nosūtītie augi ir tikuši pavairoti, izmantojot spraudeņus, un ka šie spraudeņi pēc tam ir tikuši izmantoti tehniskajā pārbaudē (skat. iepriekš 72. un 74. punktu).

184

Pilnības labad – šis pamats tiktāl, ciktāl tas ir vērsts pret citiem apstrīdētajā lēmumā iekļautajiem argumentiem, uz kuriem norāda prasītājs, ir neefektīvs. Kā izriet no pirmā pamata pārbaudes, šiem citiem argumentiem Apelāciju padomes vērtējumā ir papildinošs raksturs. Tādējādi iespējamais saistībā ar šo argumentu izklāstu pieļautais tiesību uz aizstāvību pārkāpums, pat ja tas būtu pierādīts, nevarētu iztaisīt apstrīdētā lēmuma atcelšanu.

185

Tādējādi trešais pamats ir jānoraida kā daļēji nepamatots un daļēji neefektīvs.

Par ceturto pamatu – piemērošanas regulas 63. panta 1. un 2. punkta pārkāpumu

– Lietas dalībnieku argumenti

186

Prasītājs norāda, ka Apelāciju padomes 2009. gada 23. janvāra sēdē, kā arī šīs sēdes protokolā (pievienots prasības pieteikuma pielikumā K 12) attiecībā uz prasītāju no piemērošanas regulas 63. panta izrietošās tiesības esot tikušas “lielā mērogā pārkāptas”. Nevienam no procesa dalībniekiem protokols neesot ticis nolasīts, un tādējādi neviens no šiem dalībniekiem šo protokolu neesot apstiprinājis. Turklāt protokolā esot sastopamas vairākas neprecizitātes. Procesa dalībnieku paziņojumi, kas prasītājam esot bijuši labvēlīgi, tostarp Menne k-dzes paziņojumi, protokolā neesot tikuši iekļauti; tas prasītāja tiesību īstenošanu esot padarījis ievērojami sarežģītāku. Turklāt prasītājs atsaucas uz viņa Apelāciju padomei adresētā 2009. gada 30. marta procesuālā raksta, kas ir citēts iepriekš 77. punktā, formulējumiem.

187

KAŠB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šo argumentāciju.

188

Tā kā persona, kas iestājusies lietā, īpaši norāda, ka protokols gan ir ticis nolasīts, jo sēdes laikā Apelāciju padomes priekšsēdētājs to esot diktējis, lai ierakstītu ieraksta aparatūrā, prasītājs, pamatojoties uz sava advokāta izteikto apliecinājumu, atbild, ka šis pēdējais minētais apgalvojums attiecībā uz protokola ierakstīšanu sēdē un tā nolasīšanu lietas dalībniekiem esot nepatiess. Tas piedāvā par šo faktu sniegt pierādījumus, kā lieciniekus uzklausot Apelāciju padomes priekšsēdētāju un KAŠB priekšsēdētāju.

– Vispārējās tiesas vērtējums

189

Piemērošanas regulas 63. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:

“1.   Procesa mutiskās daļas un pierādījumu iesniegšanas protokolā jāatspoguļo procesa mutiskās daļas vai pierādījumu būtiskākie fakti, būtiski procesā iesaistīto pušu apgalvojumi, procesā iesaistīto pušu, liecinieku vai ekspertu liecības un jebkādu pārbaužu rezultāti.

2.   Liecinieku, ekspertu vai procesā iesaistīto pušu liecību protokolu skaļi nolasa viņiem priekšā vai izsniedz, lai viņi varētu to pārbaudīt. Protokolā jāatzīmē, ka šī formalitāte ir ievērota un ka persona, kas sniegusi liecību, ir šo protokolu apstiprinājusi. Ja attiecīgā persona šādu apstiprinājuma nav devusi, tās iebildumus atzīmē protokolā.”

190

Tātad sēdes (un to attiecīgajā gadījumā papildinošās pierādījumu iesniegšanas) protokola primārā funkcija neatkarīgi no tā, vai sēde notiek Vispārējā tiesā vai quasi tiesu iestādē, tādā kā KAŠB Apelāciju padome, ir dokumentēt “būtiskus” (piemērošanas regulas 63. panta 1. punkts) sēdes un pierādījumu iesniegšanas apstākļus. Tādējādi runa nav nedz par sēdes pierakstu, nedz arī par pilnīgu tās protokolu, kas attēlo debašu, kas tajā ir norisinājušās, detaļas.

191

Turklāt atbilstoši ierastajai Savienības tiesu kārtībai “nozīmīgus” procesa dalībnieku paziņojumus, t.i., tos, kuri var ietekmēt lietas iznākumu (tādus kā prasījuma atsaukšana, prasījuma summas aprēķins, nozīmīga fakta atzīšana vai jauna argumenta vai fakta izvirzīšana), tiesas sekretārs vai nu pēc savas ierosmes, vai arī tiesneša vai lietas dalībnieka lūguma iekļauj protokolā.

192

Dažādie prasītāja iebildumi ir jāizskata, ņemot vērā šos vispārīgos apsvērumus.

193

Pirmkārt, saistībā ar iebildumu attiecībā uz iespējamo protokola nenolasīšanu un tādējādi tā neapstiprināšanu no lietas dalībnieku puses ir jākonstatē, ka šajā lietā nav bijis “liecinieku, ekspertu vai procesā iesaistīto pušu liecību” piemērošanas regulas 63. panta 2. punkta izpratnē, no kā izriet, ka nav bijis jāveic nedz protokola nolasīšana, nedz arī tā apstiprināšana no “personas, kas sniegusi liecību”, puses. Prasītāja argumenti, kas ir saistīti ar šo formalitāšu neizpildi, ir jānoraida kā tādi, kas neattiecas uz lietu.

194

Otrkārt, saistībā ar iebildumu attiecībā uz iespējamo “virkni citu neprecizitāšu, kas ietvertas protokolā”, tas no paša sākuma ir jānoraida, jo prasītājs tās nav identificējis. Tomēr tiktāl, ciktāl šis iebildums atbilst tiem, kuri ir iekļauti prasītāja Apelāciju padomei adresētajā 2009. gada 30. marta vēstulē un atkārtoti minēti prasības pieteikumā T-242/09, ir jānorāda uz 196. punktu turpmāk.

195

Treškārt, iebildums, ka protokolā neesot minēti būtiski procesa dalībnieku paziņojumi, tostarp prasītājam labvēlīgi Menne k-dzes paziņojumi, detalizētāku precizējumu neesamības dēļ tāpat ir jānoraida. Tomēr tiktāl, ciktāl prasītājs ar to izprot paziņojumus, atbilstoši kuriem Menne k-dze ir teikusi, ka vairs neatceroties, vai šķirnes “LEMON SYMPHONY” 1997. gada tehniskā pārbaude ir tikusi veikta ar personas, kas iestājusies lietā, Bundessortenamt nosūtītajiem augiem vai ar spraudeņiem, kas ir iegūti no minētajiem augiem, tas tāpat ir jānoraida, jo apstrīdētajā lēmumā, netieši katrā ziņā konstatējot, ka 1997. gadā veiktā tehniskā pārbaude ir tikusi veikta, izmantojot spraudeņus, būtībā ir tikusi apsvērta gan viena, gan otra iespēja, lai katrā ziņā secinātu, ka tehniskā pārbaude ir tikusi veikta atbilstoši. Šajos apstākļos Menne k-dzes paziņojums nevar tikt kvalificēts kā būtisks.

196

Ceturtkārt, saistībā ar prasītāja 2009. gada 30. marta vēstulē formulētajiem iebildumiem, kas ir atkārtoti prasības pieteikumā un atspoguļoti iepriekš 77. punktā, ir jānorāda:

iebildums attiecībā uz “iespējamās vienošanās starp [KAŠB] un Bundessortenamt” iespējamo “neprecīzo attēlojumu”, it īpaši saistībā ar Menne k-dzes dalību sēdē iekšējās tehniskās ekspertes – KAŠB pārstāves – statusā, neattiecas uz lietu, jo šajā prasībā (atšķirībā no prasībām lietās T-133/08, T-134/08 un T-177/08) prasītājs nenorāda ne uz vienu atcelšanas pamatu, kas būtu balstīts uz šīs dalības apstākli;

iebildums attiecībā uz “Menne k-dzes sēdē sniegto norāžu” neiekļaušanu protokolā, ciktāl runa ir par prasītāja 2009. gada 30. marta vēstules 3. punkta a) apakšpunktu, atbilst iepriekš 195. punktā izskatītajam iebildumam; turklāt saistībā ar minētās vēstules 3. punkta b) un c) apakšpunktu tas ir jānoraida, jo tas nav loģiski saistīts ar šīs prasības pamatiem un argumentiem;

iebildums attiecībā uz sēdē izteiktā “prasītāja piedāvājuma sniegt pierādījumus” neiekļaušanu protokolā ir jānoraida to iemeslu dēļ, kas jau ir izklāstīti iepriekš 136.–140. punktā;

iebildums attiecībā uz “citām neprecizitātēm un izlaidumiem”, ciktāl runa ir par prasītāja 2009. gada 30. marta vēstules 5. punkta a) apakšpunktu, atbilst iepriekš minētajā pirmajā ievilkumā norādītajam iebildumam; turklāt saistībā ar minētās vēstules 5. punkta b) apakšpunktu tas ir jānoraida, jo tas nav loģiski saistīts ar šīs prasības pamatiem un argumentiem.

197

Tādējādi ceturtais pamats ir noraidāms kā nepamatots.

Secinājums pēc būtības lietā T-242/09

198

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka lietā T-242/09 celtā prasība ir jānoraida kā nepamatota un nav jāspriež par prasītāja izteiktajiem lūgumiem veikt procesa organizatoriskos pasākumus (skat. iepriekš 94. punktu).

Lietas T-133/08, T-134/08 un T-177/08

Par lietu būtību

Vispārējs dažādo prasību pamatu izklāsts

199

Lai pamatotu savu prasību lietā T-133/08, prasītājs izvirza piecus pamatus, kas attiecīgi ir saistīti ar piemērošanas regulas 59. panta 2. punkta pārkāpumu, regulas 75. panta pārkāpumu, regulas 71. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar 68. pantu, pārkāpumu, regulas 73. panta un EKL 230. panta pārkāpumu un, visbeidzot, regulas 48. panta pārkāpumu.

200

Lai pamatotu savu prasību lietā T-134/08, prasītājs izvirza četrus pamatus, kas attiecīgi ir saistīti ar piemērošanas regulas 59. panta 2. punkta pārkāpumu, regulas 71. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar 21., 67. un 68. pantu, pārkāpumu, regulas 73. panta un EKL 230. panta pārkāpumu un, visbeidzot, regulas 48. panta pārkāpumu.

201

Lai pamatotu savu prasību lietā T-177/08, prasītājs izvirza sešus pamatus, kas attiecīgi ir saistīti ar piemērošanas regulas 59. panta 2. punkta pārkāpumu, regulas 75. panta pārkāpumu, regulas 81. panta 2. punkta, lasot to kopsakarā ar 48. pantu, pārkāpumu, piemērošanas regulas 60. panta pārkāpumu, regulas 62. panta pārkāpumu un, visbeidzot, regulas 48. panta pārkāpumu. Jaunais pamats, kura izvirzīšana tikusi lūgta ar 2009. gada 25. februāra procesuālo rakstu (skat. iepriekš 83. punktu), ir saistīts ar trešo no šiem pamatiem un attiecīgajā gadījumā tiks izskatīts kopā ar to.

202

Pirmām kārtām ir jāizskata trim prasībām kopīgais pamats, kas ir saistīts ar piemērošanas regulas 59. panta 2. punkta un tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu.

Par trim prasībām kopīgo pamatu, kas ir saistīts ar piemērošanas regulas 59. panta 2. punkta un tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu

– Lietas dalībnieku argumenti

203

Prasītājs norāda, ka trīs apstrīdētie lēmumi esot tikuši pieņemti, pārkāpjot viņa tiesības tikt uzklausītam un piemērošanas regulas 59. panta 2. punktu, jo 2007. gada 4. decembra mutvārdu process esot ticis veikts sēdē, uz kuru viņš neesot ticis atbilstoši uzaicināts un kurā viņš leģitīmu iemeslu dēļ esot atteicies piedalīties.

204

KAŠB uzskata, ka prasītājs nevarot atsaukties uz to, ka pavēsti viņš esot saņēmis tikai 2007. gada 6. novembrī, jo viņš iepriekš esot saskaņojis ar KAŠB paredzētās sēdes datumu, un termiņā, kas viņam šim nolūkam esot bijis piešķirts, sagatavojot mutvārdu procesu, viņš neesot atsaucis piekrišanu, norādot iemeslus.

205

KAŠB uzsver, pirmkārt, ka ar piemērošanas regulas 59. panta 1. punktu netiek aizliegts, ka Apelāciju padome un procesa dalībnieki saskaņo mutvārdu procesa datumu. Šis rīcības veids tāpat esot vēlams, ņemot vērā lielo procesā iesaistīto personu skaitu un šajā tiesību normā paredzētā minimālā viena mēneša termiņa īsumu.

206

KAŠB norāda, otrkārt, ka sēdes datums, kā tas izrietot no Apelāciju padomes sekretariāta tās priekšsēdētājai adresētās 2007. gada 20. septembra elektroniskā pasta vēstules, tobrīd jau esot bijis saskaņots, no kā izrietot, ka Apelāciju padomes lietas dalībniekiem adresētais 2007. gada 9. oktobra faksa ziņojums var tikt kvalificēts tikai kā šīs vienošanās rakstveida apstiprinājums. Šajā faksa ziņojumā lietas dalībniekiem noteiktais termiņš, kurš beidzas 2007. gada 19. oktobrī, esot nevis piekrišanas izteikšanas termiņš, bet gan termiņš, lai izteiktu tos iebildumus pret tiesas sēdi, kuri ir pamatoti vienīgi ar nespējas piedalīties iemesliem attiecībā uz noteikto datumu. Taču prasītāja 2007. gada 19. oktobra vēstulē neesot norādīts neviens arguments, kas ļautu atzīt šādus iebildumus.

207

KAŠB norāda, treškārt, ka Apelāciju padomes priekšsēdētājas 2007. gada 17. oktobra un 5. novembra vēstulēs izteiktās piezīmes, kas attiecoties vienīgi uz nodevu saņemšanu lietā A 007/2007, nenozīmējot, ka saskaņotais datums tiktu apšaubīts.

208

Attiecībā uz gadījumu, ja Vispārējā tiesa neatbalstītu tēzi, ka 2007. gada oktobrī datums jau bija saskaņots, KAŠB norāda, ceturtkārt, ka vienošanās esot jāsaprot tādējādi, ka procesa dalībnieki ir vienojušies par īsāku uzaicinājuma uz sēdi termiņu piemērošanas regulas 59. panta 1. punkta izpratnē.

209

Katrā ziņā KAŠB norāda, piektkārt, ka ierašanās uz sēdi termiņa jēga un mērķis – ļaut lietas dalībniekiem veikt lietderīgus pasākumus saistībā ar to piedalīšanos mutvārdu procesā un piešķirt tiem pietiekamu sagatavošanās laiku – šajā lietā esot tikuši ievēroti. Turklāt tas, ka minimālā viena mēneša termiņa ievērošanai esot pietrūkušas tikai divas dienas, esot “nenozīmīgs pārkāpums”, uz ko prasītājs, ņemot vērā lietas apstākļus, nevarot atsaukties. Ņemot vērā pirms pavēstes nosūtīšanas notikušos faktus, šāds “manevrs” esot jākvalificē kā ļaunprātīgs. Visbeidzot, iespējamo procesuālo trūkumu KAŠB kvalificē kā “nenozīmīgu” un norāda uz judikatūru, saskaņā ar kuru prasītājam neesot nekādas likumīgas intereses prasīt lēmuma atcelšanu tam piemītoša formas trūkuma dēļ gadījumā, ja [rezultātā] iestāde varētu vienīgi pieņemt jaunu identisku lēmumu (Tiesas 1983. gada 6. jūlija spriedums lietā 117/81 Geist/Komisija, Recueil, 2191. lpp., 7. punkts). Tas tā esot šajā lietā, jo, kā uzskata KAŠB, Apelāciju padomes secinājums pēc būtības esot pareizs.

210

Visbeidzot, saistībā ar pavēsti prasītāja advokātam par Landgericht Hamburg2007. gada 5. decembra sēdi KAŠB norāda, ka šī pavēste esot vēlāka par šajā lietā panākto vienošanos, un piebilst, ka ieinteresētā persona esot varējusi 4. decembrī ierasties Anžē [Angers] un 5. decembrī – Hamburgā.

211

Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka vienīgais 2007. gada 9. oktobra paziņojuma mērķis esot bijis saskaņot datumu ar lietas dalībniekiem pēc tam, kad Apelāciju padomes priekšsēdētāja telefonsarunā ar to advokātiem bija pārliecinājusies, ka šis datums kā tāds ir piemērots. Prasītājs par šo paziņojumu sākotnēji neesot izteicis nevienu iebildumu, un tādējādi esot bijis uzskatāms, ka ir noskaidrots, ka sēde notiks saskaņotajā datumā. Turklāt atsauce uz piemērošanas regulas 59. panta 2. punktu 2007. gada 9. oktobra paziņojumā skaidri parādot, ka tas ticis uzskatīts par tādu, kuram ir imperatīva iedarbība.

212

Persona, kas iestājusies lietā, turklāt uzskata, ka Apelāciju padomei neesot bijis jāņem vērā prasītāja 2007. gada 19. oktobra vēstulē izteiktie iebildumi, jo tie esot attiekušies nevis uz neiespējamības ierasties [uz sēdi] pamatojumu, kas ir saistīts ar tiesas sēdes datumu kā tādu, bet vienīgi uz jautājumu, vai, ņemot vērā procesa stāvokli, pastāv iespēja veikt mutvārdu procesu decembra sākumā. Uz lēmumu par šo jautājumu esot bijušas attiecināmas Apelāciju padomes diskrecionārās vērtējuma pilnvaras.

213

Prasītāja argumentu attiecībā uz pavēsti par Landgericht Hamburg [sēdi] viņa advokātam persona, kas iestājusies lietā, uzskata par neefektīvu, jo sēdes Apelāciju padomē datums esot bijis saskaņots iepriekš. Tādējādi minētajam advokātam, ja sēdes Apelāciju padomē dēļ tas apšaubīja savu spēju pietiekami sagatavoties sēdei Vācijas tiesā, esot bijis jālūdz šai tiesai atlikt sēdi.

214

Konkrētāk, attiecībā uz jautājumu par prasītāja tiesībām celt prasību lietā T-133/08 persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka tas esot ticis skaidri aplūkots Apelāciju padomes priekšsēdētājas vēstulēs.

215

Visbeidzot, atbildē uz repliku persona, kas iestājusies lietā, uzsver, ka, ja, kā tas izriet no piemērošanas regulas 59. panta 1. punkta otrā teikuma, ir iespējams vienoties par īsāku uzaicinājuma uz sēdi termiņu, šis princips jo vairāk esot piemērojams sēdes datumam, kas ir bijis noteikts ilgu laiku pirms viena mēneša termiņa. Šāda datuma noteikšana turklāt esot atbilstoša pavēstes nosūtīšanas prasības pamatā esošajiem principiem, t.i., nodrošināt procesa tiesiskumu un taisnīgumu.

– Vispārējās tiesas vērtējums

216

Piemērošanas regulas 59. pantā ir paredzēts:

“1.   Procesā iesaistītās puses ar pavēsti tiek uzaicinātas piedalīties [regulas] 77. pantā paredzētajā procesa mutiskajā daļā, vēršot viņu uzmanību uz minētā panta 2. punktu. Pavēstes procesā iesaistītajām pusēm nosūta vismaz mēnesi pirms paredzētā procesa, ja vien procesā iesaistītās puses un [KAŠB] nevienojas par īsāku termiņu.

2.   Ja procesā iesaistītā puse, kas attiecīgi tikusi uzaicināta piedalīties procesa mutiskajā daļā [KAŠB], neierodas, process var turpināties bez attiecīgās puses klātbūtnes.”

217

Šajā lietā nedz KAŠB, nedz persona, kas iestājusies lietā, neapstrīd un arī Apelāciju padome trijos apstrīdētajos lēmumos ir tieši atzinusi, ka piemērošanas regulas 59. panta 1. punkta otrajā teikumā paredzētais minimālais uzaicinājuma uz sēdi viena mēneša termiņš nav ticis ievērots, jo pavēste par 2007. gada 4. decembra sēdi prasītājam ir tikusi paziņota tikai 2007. gada 6. novembrī.

218

Ņemot vērā tā nosaukumu un pašu formulējumu, Apelāciju padomes 2007. gada 9. oktobra faksa ziņojums nekādā gadījumā nevar tikt uzskatīts par tādu, kas atbilstu prasītājam pareizā un atbilstošā formā un paredzētajā termiņā nosūtītas pavēstes funkcijām, jo vairāk tāpēc, ka tas nebija izteikts procesa valodā, ne arī paziņots tā adresātam atbilstoši attiecīgajiem piemērošanas regulas 64. un nākamo pantu noteikumiem, t.i., ar ierakstītu vēstuli ar paziņojumu par saņemšanu. Turklāt šajā faksa ziņojumā ir norādīts, ka Apelāciju padome “paredz” (“intends to”) uzaicināt lietas dalībniekus uz mutvārdu procesu noteiktā datumā.

219

Vienīgais strīdīgais jautājums tādējādi ir, vai minimālā viena mēneša termiņa neievērošana ir būtisks procesuāls trūkums, kas kā tāds var būt trīs apstrīdēto lēmumu atcelšanas pamats.

220

Šajā ziņā vispirms ir jāizskata divi argumenti, ko Apelāciju padome katrā no trijiem apstrīdētajiem lēmumiem ir izvirzījusi, lai pamatotu tiesas sēdes datuma noteikšanu 2007. gada 4. decembrī, t.i., termiņā, kas ir īsāks par piemērošanas regulas 59. panta 1. punktā paredzēto minimālo viena mēneša uzaicinājuma termiņu, neraugoties uz iebildumiem, ko prasītāja advokāts bija izteicis savās 2007. gada 20. septembra, 19. oktobra, kā arī 5., 14. un 29. novembra vēstulēs.

221

Saistībā, pirmkārt, ar argumentu attiecībā uz faktu, ka 2007. gada 9. oktobrī prasītājs Apelāciju padomes piedāvāto sēdes datumu esot rakstveidā akceptējis, – ir taisnība, ka saskaņā ar piemērošanas regulas 59. panta 1. punkta otro teikumu lietas dalībniekiem ir tiesības vienoties ar KAŠB par īsāku uzaicinājuma uz sēdi termiņu nekā viena mēneša termiņš, kas šajā tiesību normā ir paredzēts parastajam gadījumam.

222

Vēl ir vajadzīgs, lai lietas dalībnieku vienošanās par īsāku termiņu būtu noteikta, jo pretējā gadījumā pastāvētu tiesiskās drošības principa apdraudējuma risks. Tātad šādu termiņu nevar vienkārši prezumēt, ne arī netieši secināt no zināmu neskaidru vai neviennozīmīgu apstākļu sakritības.

223

Tātad šajā lietā prasītāja piekrišana 2007. gada 4. decembra datumam nevar tikt secināta no vienkārša viņa advokāta 2007. gada 9. oktobra faksa ziņojuma, kurš, kā tika prasīts, bija parakstīts “saņemšanas apstiprinājumam”, nosūtīšanas. Pēc definīcijas saņemšanas apstiprinājums pierāda vienīgi dokumenta saņemšanu. Tas pats par sevi neietver nekādu gribas izpausmi, kas varētu veicināt vienošanās starp lietas dalībniekiem noslēgšanu.

224

Pretēji tam, ko KAŠB norāda savos procesuālajos rakstos, lietas dalībnieku vienošanos par 2007. gada 4. decembra datumu tāpat nevar secināt no Apelāciju padomes sekretariāta tās priekšsēdētājai adresētās 2007. gada 20. septembra elektroniskā pasta vēstules (skat. iepriekš 47. punktu; dokuments ir pievienots iebildumu raksta 11. pielikumā). Papildus tam, ka prasītājam gadījumā, ja tas veic apstrīdēšanu, šāda KAŠB iekšējā vēstule nav pretnostatāma, tās formulējumi parāda tikai iepriekšējus kontaktus ar ieinteresētajām personām attiecībā uz sēdes datuma, “kurš varētu derēt visiem attiecīgajiem lietas dalībniekiem” un kas šķiet “iespējams” tikai 2007. gada decembra pirmajā nedēļā, noteikšanu. Šie formulējumi tātad neparāda vienošanos, kas attiecībā uz nosakāmo sēdes datumu starp lietas dalībniekiem būtu noslēgta jau 2007. gada 20. septembrī. Turklāt ar tajā pašā dienā Apelāciju padomei nosūtīto vēstuli (skat. iepriekš 48. punktu; prasības pieteikuma lietā T-133/08 pielikums Nr. 7), kas tikusi nosūtīta, tieši reaģējot uz šiem skaidrojošajiem telefoniskajiem kontaktiem, prasītāja advokāts ir izteicis principiālus iebildumus pret sēdes lietās A 005/2007 un A 006/2007 noturēšanu, iekams KAŠB nebūs pieņēmis lēmumu arī lietā A 010/2007. Šie iebildumi ir tikuši atkārtoti 2007. gada 19. oktobra vēstulē.

225

Saistībā, otrkārt, ar argumentu attiecībā uz to, ka prasītājs neesot izmantojis viņam paredzēto iespēju desmit dienu laikā, t.i., vēlākais 2007. gada 19. oktobrī, balstoties uz pamatotiem apsvērumiem, rakstveidā norādīt uz neiespējamību piedalīties 2007. gada 4. decembra sēdē, ir jāatgādina, ka 2007. gada 9. oktobra faksa ziņojumā bija paredzēts: “ja desmit dienu laikā no šī faksa ziņojuma datuma KAŠB Apelāciju padomes sekretariātā netiks saņemti pamatoti iebildumi, tiks prezumēts, ka piedāvātais datums ir pieņemams, un tādējādi tiks izsūtītas pavēstes”.

226

Tomēr iepriekš jau minēto iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar 2007. gada 20. septembra iebildumu vēstules nosūtīšanu (vēstule, uz kuru tika atbildēts tikai 2007. gada 17. oktobrī), prasītāja reakcijas uz 2007. gada 9. oktobra faksa ziņojumu neesamību nav bijis iespējams padarīt par minētajā faksa ziņojumā norādītā datuma netiešu vai klusējot izteiktu akceptu.

227

Turklāt Apelāciju padomes priekšsēdētāja, kā to parāda viņas 2007. gada 17. oktobra prasītāja advokātam nosūtītā vēstule, ar kuru, atbildot uz viņa 2007. gada 20. septembra vēstuli, viņš tika informēts, ka “Apelāciju padome nav apmierinājusi prasītāja 2007. gada 20. septembra lūgumu atlikt visu trīs procesu sēdes datumu”, pilnībā ir apzinājusies prasītāja principiālo un argumentēto iebildumu pret sēdes noturēšanu 2007. gada 4. decembrī.

228

Turklāt ir jāatzīmē, ka arī 2007. gada 19. oktobrī prasītājs Apelāciju padomē ir iesniedzis apelācijas sūdzību par lēmumu par pieteikumu atzīt par spēkā neesošu. Šis apstāklis, kas ir jauns un būtisks fakts dažādo minētajā Apelāciju padomē notiekošo procesu atbilstošajā norisē, kā arī prasītāja advokāta Apelāciju padomes priekšsēdētājai adresētās tās pašas dienas vēstules formulējumi, kas parāda iemeslus, kādēļ tas uzskatīja, ka spēkā neesamības jautājums ir jāizskata prioritārā kārtībā un ka no tā izriet, ka nav jēgas noturēt sēdi citās lietās līdz gada beigām, tāpat atspēko 2007. gada 4. decembra datuma akcepta prezumpciju.

229

Šādā kontekstā, kad pastāvēja tieši un principiāli iebildumi pret sēdes noturēšanu vienīgi trijās pirmajās lietās, Apelāciju padomei nebija pamata “prezumēt” prasītāja piekrišanu sēdes noturēšanai 2007. gada beigās un jo mazāk termiņam, kas ir īsāks nekā minimālais piemērošanas regulas 59. panta 1. punktā paredzētais viena mēneša termiņš, tā iemesla dēļ, ka prasītājs desmit dienu laikā, skaitot no 2007. gada 9. oktobra faksa ziņojuma nosūtīšanas dienas, nav izrādījis reakciju.

230

Tādējādi, izskatot abus Apelāciju padomes izvirzītos argumentus, Vispārējā tiesa secina, ka tie neļauj juridiski pietiekami konstatēt prasītāja piekrišanu īsākam uzaicinājuma uz sēdi termiņam nekā piemērošanas regulas 59. panta 1. punktā paredzētais minimālais viena mēneša termiņš.

231

Tā kā šis minimālais uzaicinājuma uz sēdi termiņš nav ticis ievērots, ir jākonstatē, ka prasītājs nav ticis pienācīgi uzaicināts uz mutvārdu procesu Apelāciju padomē.

232

Tādējādi, tā kā prasītājs nebija uzaicināts uz šo sēdi, Apelāciju padomei nebija tiesību īstenot procesu viņa prombūtnē. No piemērošanas regulas 59. panta 2. punkta izriet, ka process bez attiecīgā lietas dalībnieka klātbūtnes var turpināties tikai tad, ja lietas dalībnieks, kas “attiecīgi” ticis uzaicināts, neierodas.

233

Pamats, kas trijās lietās ir izvirzīts saistībā ar šīs tiesību normas un tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu, tādējādi ir pamatots un pēc savas būtības izraisa trīs apstrīdēto lēmumu atcelšanu.

234

Ne ar vienu no KAŠB un personas, kas iestājusies lietā, izvirzīto argumentu šis secinājums nevar tikt apšaubīts.

235

Runājot, pirmkārt, par argumentu, atbilstoši kuram uzaicinājuma uz sēdi jēga un mērķis šajā lietā esot tikuši ievēroti, tas ir pretrunā piemērošanas regulas 59. pantam, kurā ir noteikts “vismaz” viena mēneša uzaicinājuma uz sēdi termiņš. Kā pamatoti norāda prasītājs, pavēstes formālā nozīme ir nodrošināt procesa tiesiskumu un taisnīgumu, un minimālā laikposma ievērošana ir paredzēta, lai dotu lietas dalībniekiem iespēju pienācīgi sagatavoties mutvārdu procesam. Tā kā Kopienu likumdevējs ir uzskatījis, ka šim nolūkam nepieciešamais laikposms ir vismaz viens mēnesis, Apelāciju padomei katrā konkrētā gadījumā nav jāapšauba šis vērtējums.

236

Attiecībā, otrkārt, uz argumentu, ka minimālā uzaicinājuma termiņa ievērošanai esot pietrūkušas tikai divas dienas, kas esot “nenozīmīgs pārkāpums”, kurš esot radījis procesuālu trūkumu, kuru KAŠB kvalificē kā “nenozīmīgu”, un prasītāja atsaukšanos uz to esot “ļaunprātīgs manevrs”, šķiet, ka tas ir balstīts uz šajā lietā konstatētās minētā termiņa neievērošanas konkrēto seku vērtējumu.

237

Tomēr šī minimālā uzaicinājuma uz sēdi termiņa neievērošana ir būtisks procesuāls trūkums, kas pēc savas būtības izraisa trīs apstrīdēto lēmumu atcelšanu, nepastāvot vajadzībai papildus pierādīt, ka minētā neievērošana ir radījusi kaitējumu prasītājam. Šāds būtisks procesuāls trūkums ir uzskatāms par būtisku formas pārkāpumu, kuras neievērošana rada tiesību akta spēkā neesamību neatkarīgi no pārkāpuma konkrētajām sekām (šajā ziņā skat. Tiesas 2000. gada 6. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C-287/95 P un C-288/95 P Komisija/Solvay, Recueil, I-2391. lpp., 45. un 46. punkts, un Vispārējās tiesas 2007. gada 23. maija spriedumu lietā T-223/06 P Parlaments/Eistrup, Krājums, II-1581. lpp., 59. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi KAŠB norādītā judikatūra šajā gadījumā neattiecas uz lietu.

238

Katrā ziņā prasītāja atteikums ierasties uz 2007. gada 4. decembra sēdi nevar tikt kvalificēts kā ļaunprātīgs manevrs. Tieši pretēji, prasītājam bija tiesisks un pamatots iemesls lūgt apturēt procesu trijās attiecīgajās Apelāciju padomē izskatāmajās lietās līdz lēmuma, ar kuru tiek pabeigts spēkā neesamības process (lieta A 010/2007), pieņemšanai.

239

Saistībā ar šī lūguma apturēt procesu trijās attiecīgajās lietās noraidījumu Apelāciju padome lēmumā par pieteikumu atcelt aizsardzību ir sniegusi šādu pamatojumu (lēmumā par apraksta pielāgošanu un noraidīšanas lēmumā ir ietverta norāde uz šo pašu pamatojumu):

“Nav noslēdzies papildu apelācijas process, kurā prasītājs atbilstoši [regulas] 20. pantam vēlas panākt šķirnes “LEMON SYMPHONY” spēkā neesamību. Ņemot vērā, ka šo pēdējo minēto procesu viņš uzskata par tādu, kuram attiecībā uz šiem procesiem ir prejudiciāls raksturs, prasītājs atbilstoši [regulas] 106. pantam lūdz atlikt šos procesus līdz brīdim, kad spēkā neesamības process būs tiesiski noslēdzies.

Šis lūgums nav pamatots. Regulas 106. pants acīmredzami nav piemērojams. Tas attiecas uz vispārējās tiesās celtām prasībām. Tomēr, pat ņemot vērā vispārīgo principu, atbilstoši kuram procesa atlikšana ir iespējama un ietilpst Apelāciju padomes rīcības brīvībā, šajā lietā procesa atlikšanas iespēja nevar tikt izskatīta. Procesa atlikšanas priekšnosacījums ir prejudiciālā ietekme, kas ir saistīta ar citu procesu. Šajā lietā tā būtu tikai tad, ja apelācijas sūdzības saistībā ar spēkā neesamību risinājums prasītājam būtu labvēlīgs. Tādējādi, lai šajā lietā varētu atlikt procesu, būtu jābūt vismaz saprātīgām labvēlīga risinājuma izredzēm. Šajā lietā tas tā nav. Spēkā neesamības atzīšanas process nevar noslēgties ar pozitīvu iznākumu, jo šajā lēmumā izklāstīto iemeslu dēļ nepastāv tiesības prasīt [KAŠB] pieņemt lēmumu, atbilstoši kuram apstrīdētās augu šķirnes “LEMON SYMPHONY” aizsardzība būtu atzīstama par spēkā neesošu.”

240

Kā jau ir norādīts iepriekš 98. punktā, trīs šeit aplūkojamās lietas ar lietu T-242/09 (šķirnes “LEMON SYMPHONY” atzīšanas par spēkā neesošu process) ir saistītas ar atkarības attiecībām, jo tās iznākumam ir noteicošs raksturs attiecībā uz pārējo lietu iznākumu.

241

Turklāt trīs apstrīdētajos lēmumos Apelāciju padome šo atkarības attiecību esamību nav apstrīdējusi. Lūguma atlikt procesu noraidījumu tā drīzāk ir pamatojusi ar apstākli, ka atcelšanas procesam neesot nekādu “saprātīgu labvēlīga risinājuma izredžu”, kā rezultātā tas nekādā gadījumā nevarot pozitīvi ietekmēt prasītāja nostāju trīs pārējās lietās.

242

Šādi rīkojoties, Apelāciju padome tomēr lielā mērā iepriekš ir paredzējusi risinājumu lēmumam, kas tai bija jāpieņem minētajā procesā, lai gan šis process bija tikai tā sākotnējā stadijā.

243

Turklāt šis iepriekš paredzētais risinājums gan faktu ziņā, gan arī tiesību ziņā ir izrādījies kļūdains. Šī vērtējuma pamatojumam izvirzīto argumentu, t.i., būtībā, ka prasītājam neesot bijis tiesību prasīt KAŠB pieņemt lēmumu atbilstoši regulas 20. pantam, Apelāciju padome, gan rīkojoties citā sastāvā, lēmumā lietā A 010/2007 pat nav izmantojusi, lai pamatotu par lēmumu par pieteikumu atzīt par spēkā neesošu iesniegtās apelācijas sūdzības noraidīšanu. Ir jāpiebilst, ka rodas iespaids, ka lēmuma lietā A 010/2007 1. punktā Apelāciju padome attiecīgo pamatu ir noraidījusi kā nepamatotu, ņemot vērā Vispārējās tiesas 2008. gada 31. janvāra spriedumu lietā T-95/06 Federación de Cooperativas Agrarias de la Comunidad Valenciana/KAŠB - Nador Cott Protection (“Nadorcott”) (Krājums, II-31. lpp.), kura 81. punktā ir paredzēts, ka “atbilstoši [regulas] 20. un 21. pantam pēc aizsardzības piešķiršanas un neatkarīgi no Apelāciju padomē iesniegtas apelācijas sūdzības jebkura persona var aicināt KAŠB pasludināt aizsardzību par spēkā neesošu vai atcelt aizsardzību, norādot, ka šī aizsardzība tikusi piešķirta šķirnei, kas neatbilst minētās regulas 7.–10. pantā paredzētajiem materiālajiem kritērijiem”.

244

Tādējādi prasītājam bija tiesiska un pamatota argumentācija, lai iebilstu pret tiesas sēdes noturēšanu 2007. gada 4. decembrī. Savukārt, paredzot noturēt tiesas sēdi šajā datumā, neraugoties uz saprātīgiem un pamatotiem prasītāja iebildumiem, Apelāciju padomes priekšsēdētāja, lai kādi arī būtu viņas lēmuma pamatā esošie apsvērumi, neatbilstoši vai pat ļaunprātīgi ir izmantojusi savas pilnvaras.

245

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka lietām T-133/08, T-134/08 un T-177/08 kopīgais izvirzītais pamats attiecībā uz piemērošanas regulas 59. panta un tiesību uz aizstāvību pārkāpumu ir pamatots.

246

Tādējādi trīs apstrīdētie lēmumi lietās T-133/08, T-134/08 un T-177/08 ir jāatceļ un nav jāspriež par citiem prasībās izvirzītajiem pamatiem un argumentiem.

Turpmākā rīcība attiecībā uz prasībā lietā T-133/08 izvirzītā pirmā prasījuma otro daļu

247

KAŠB norāda, ka prasība lietā T-133/08 tiktāl, ciktāl tās pirmā prasījuma otrajā daļā ir paredzēts atcelt lēmumu par apraksta pielāgošanu, esot nepieņemama. KAŠB uzskata, ka, pat ja tiktu pieņemts, ka prasītājam ir bijusi iespēja par šo lēmumu iesniegt apelācijas sūdzību Apelāciju padomē, quod non, neesot paredzams, ka Vispārējā tiesa šo lēmumu atcels, jo Apelāciju padome par šo jautājumu nav lēmusi. KAŠB uzskata, ka, lai lēmums par apraksta pielāgošanu varētu tikt atzīts par spēkā neesošu, esot nepieciešams, lai Apelāciju padome būtu pieņēmusi lēmumu, kurš būtu prettiesisks.

248

Šajā ziņā ir jāatzīmē, ka ar sava pirmā prasījuma otro daļu prasītājs būtībā lūdz Vispārējo tiesu pieņemt lēmumu, kas būtu bijis jāpieņem KAŠB Apelāciju padomei, t.i., lēmumu, ar kuru lēmums par apraksta pielāgošanu tiktu atzīts par spēkā neesošu. Tādējādi ir jāsecina, ka ar šo pirmā prasījuma daļu prasītājs lūdz grozīt Apelāciju padomes lēmumu, izmantojot Vispārējai tiesai piešķirto kompetenci regulas 73. panta 3. punktā, atbilstoši kuram Vispārējā tiesa ir kompetenta gan atcelt, gan arī grozīt lēmumu lietā A 007/2007.

249

Jautājums par šīs pirmā prasījuma otrās daļas pieņemamību rodas tādā pašā kontekstā kā jautājums par tādu līdzīgu prasījumu pieņemamību, kuri ir vērsti uz Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju padomju lēmumu grozīšanu strīdos saistībā ar Kopienas preču zīmi atbilstoši kompetencei, kas Vispārējai tiesai ir piešķirta ar Regulas Nr. 207/2009 65. panta 3. punktu, kura formulējums ir identisks regulas 73. panta 3. punkta formulējumam.

250

Saistībā ar šiem strīdiem Tiesa savā 2011. gada 5. jūlija spriedumā lietā C-263/09 P Edwin/ITSB (Krājums, I-5853. lpp., 72. punkts) ir nospriedusi, ka Vispārējai tiesai atzītās lēmumu grozīšanas tiesības nepiešķir tai pilnvaras ar savu vērtējumu aizstāt Apelāciju padomes vērtējumu un jo vairāk veikt vērtējumu, attiecībā uz kuru minētā padome vēl nav paudusi viedokli. Līdz ar to lēmumu grozīšanas tiesību īstenošana principā ir veicama vienīgi situācijās, kurās Vispārējā tiesa pēc Apelāciju padomes veiktā vērtējuma pārbaudes, pamatojoties uz konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, var noteikt, kāds lēmums Apelāciju padomei bija jāpieņem.

251

Šajā lietā, kā pamatoti norāda KAŠB, Apelāciju padome nav lēmusi par jautājumiem pēc būtības attiecībā uz lēmuma par apraksta pielāgošanu tiesiskumu.

252

Šajos apstākļos prasībā lietā T-133/08 izvirzītā pirmā prasījuma daļa attiecībā uz lēmuma par apraksta pielāgošanu atcelšanu nav apmierināma (šajā ziņā pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Edwin/ITSB, 74. punkts, ar kuru apstiprināts Vispārējās tiesas 2009. gada 14. maija spriedums lietā T-165/06 Fiorucci/ITSB - Edwin (“ELIO FIORUCCI”), Krājums, II-1375. lpp., 67. punkts).

Par tiesāšanās izdevumiem

Lietas dalībnieku argumenti

253

Katrā no četrām apvienotajām lietām KAŠB lūdz Vispārējo tiesu nospriest, ka gadījumā, ja kāds no prasībās iekļautajiem prasījumiem tiktu apmierināts, KAŠB sedz vienīgi savus tiesāšanās izdevumus.

254

Prasītājs iebilst, ka šis lūgums neesot pamatots un ka, ja tā prasījumi tiek apmierināti, neesot nekāda acīmredzama iemesla atteikt viņam viņa tiesāšanās izdevumu atlīdzību.

Vispārējās tiesas vērtējums

255

Atbilstoši Reglamenta 87. panta 3. punktam, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs vai ja pastāv izņēmuma apstākļi, Vispārējā tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

256

Atbilstoši Reglamenta 87. panta 4. punktam Vispārējā tiesa var nolemt, ka personai, kas iestājusies lietā, savi tiesāšanās izdevumi jāsedz pašai.

257

Atbilstoši Reglamenta 136. pantam, kas prasībām pret KAŠB ir piemērojams atbilstoši tā 130. pantam, ja tiek apmierināta prasība par Apelāciju padomes lēmumu, Vispārējā tiesa var likt KAŠB segt tikai savus tiesāšanās izdevumus.

258

Ņemot vērā divējādo apstākli, ka, pirmkārt, saistībā ar lietu T-242/09, kuras iznākums bija noteicošs attiecībā uz trīs pārējo lietu iznākumu, spriedums prasītājam nav labvēlīgs un ka, otrkārt, KAŠB un personai, kas iestājusies lietā, spriedums saistībā ar to prasījumu šajās trīs pārējās lietās būtību ir nelabvēlīgs, ir jāveic taisnīga iepriekš minēto tiesību normu piemērošana, nospriežot, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

 

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)

nospriež:

 

1)

prasību par Kopienas Augu šķirņu biroja (KAŠB) Apelāciju padomes 2009. gada 23. janvāra lēmumu lietā A 010/2007 attiecībā uz pieteikumu atzīt par spēkā neesošu šķirnei “LEMON SYMPHONY” piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību noraidīt;

 

2)

KAŠB Apelāciju padomes 2007. gada 4. decembra lēmumu lietā A 007/2007 attiecībā uz šķirnes “LEMON SYMPHONY” oficiālā apraksta pielāgošanas pēc savas ierosmes Kopienas Augu šķirņu aizsardzības reģistrā lēmuma apstrīdēšanu atcelt;

 

3)

par šo lēmumu celto prasību pārējā daļā noraidīt;

 

4)

KAŠB Apelāciju padomes 2007. gada 4. decembra lēmumu lietā A 006/2007 attiecībā uz pieteikumu atcelt šķirnei “LEMON SYMPHONY” piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību atcelt;

 

5)

KAŠB Apelāciju padomes 2007. gada 4. decembra lēmumu lietā A 005/2007 attiecībā uz pieteikumu piešķirt Kopienas augu šķirņu aizsardzību šķirnei “SUMOST 01” atcelt;

 

6)

katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus.

 

Forwood

Dehousse

Schwarcz

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2012. gada 18. septembrī.

[Paraksti]

Satura rādītājs

 

Atbilstošās tiesību normas

 

Tiesvedības priekšvēsture

 

Administratīvais process KAŠB

 

Process KAŠB Apelāciju padomē lietās A 005/2007, A 006/2007 un A 007/2007

 

Process KAŠB Apelāciju padomē lietā A 010/2007

 

Tiesvedība

 

Lietas dalībnieku prasījumi

 

Ievadapsvērumi par starp četrām saistītajām lietām pastāvošajām saiknēm un lietu izskatīšanas secību

 

Lieta T-242/09

 

Par pieņemamību

 

Par lietas būtību

 

Par pirmo pamatu – regulas 76. panta, lasot to kopsakarā ar 81. pantu, pārkāpumu

 

– Lietas dalībnieku argumenti

 

– Vispārējās tiesas vērtējums

 

Par otro pamatu – regulas 20. panta, lasot to kopsakarā ar 7. pantu, pārkāpumu

 

– Lietas dalībnieku argumenti

 

– Vispārējās tiesas vērtējums

 

Par trešo pamatu – regulas 75. panta pārkāpumu

 

– Lietas dalībnieku argumenti

 

– Vispārējās tiesas vērtējums

 

Par ceturto pamatu – piemērošanas regulas 63. panta 1. un 2. punkta pārkāpumu

 

– Lietas dalībnieku argumenti

 

– Vispārējās tiesas vērtējums

 

Secinājums pēc būtības lietā T-242/09

 

Lietas T-133/08, T-134/08 un T-177/08

 

Par lietu būtību

 

Vispārējs dažādo prasību pamatu izklāsts

 

Par trim prasībām kopīgo pamatu, kas ir saistīts ar piemērošanas regulas 59. panta 2. punkta un tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu

 

– Lietas dalībnieku argumenti

 

– Vispārējās tiesas vērtējums

 

Turpmākā rīcība attiecībā uz prasībā lietā T-133/08 izvirzītā pirmā prasījuma otro daļu

 

Par tiesāšanās izdevumiem

 

Lietas dalībnieku argumenti

 

Vispārējās tiesas vērtējums


( *1 ) Tiesvedības valoda – vācu.

Top