CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (trešā palāta)

2008. gada 30. oktobrī

Apvienotās lietas F‑48/08 un F‑48/08 AJ

Antonio Ortega Serrano

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Acīmredzama nepieņemamība – Tas, ka prasītāju nevar pārstāvēt advokāts, kas nav trešā persona – Juridiskā palīdzība – Pieteikums par iestāšanos lietā

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu, un pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 95. pantu, un ar kuriem A. Ortega Serrano [A. Ortega Serrano] lūdz, galvenokārt, atcelt konkursa EPSO/AD/26/05 atlases komisijas 2007. gada 10. maija lēmumu, ar kuru atsaka prasītāju iekļaut šī konkursa rezerves sarakstā, un pakārtoti – ļaut viņam saņemt juridisko palīdzību.

Nolēmums: Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. Prasītāja pakārtoto lūgumu atļaut novērst kļūdas savā prasības pieteikumā noraidīt. Piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Izbeigt tiesvedību par Eiropas Datu aizsardzības pārbaudītāja lūgumu ļaut iestāties lietā prasītāja prasījumu atbalstam pamata tiesvedībā. Eiropas Datu aizsardzības pārbaudītājs sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar lūgumu ļaut iestāties lietā pats. Pieteikumu par juridisko palīdzību lietā F‑48/08 AJ Ortega Serrano/Komisija noraidīt.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Prasības pieņemamība – Iebilduma par nepieņemamību iesniegšana – Tiesas tiesības izdot rīkojumu, pamatojoties uz Civildienesta tiesas Reglamenta 76. panta pamata

(Civildienesta tiesas Reglamenta 76. un 78. pants)

2.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Prasības pieteikums, kas iesniegts bez advokāta starpniecības

(Tiesas Statūtu 19. panta 3. daļa; Civildienesta tiesas Reglamenta 34. panta 1. punkts)

1.      Civildienesta tiesai, ja prasības nepieņemamība tai šķiet acīmredzama, ir tiesības izdot rīkojumu, pamatojoties uz Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pantu, pat ja ir iebildums par nepieņemamību, ko ar atsevišķu aktu izvirzījusi atbildētāja, pamatojoties uz šī Reglamenta 78. pantu, un prasītāja iesniegti apsvērumi par šo iebildumu.

(skat. 23. punktu)

Atsauce:

Civildienesta tiesa: 2008. gada 6. marts, F‑105/07 R bis/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp.

2.      No Tiesas Statūtu 19. panta trešās daļas un it īpaši no vārda “pārstāvēt” lietojuma izriet – lai celtu prasību Civildienesta tiesā, “lietas dalībniekam” šī panta izpratnē ir jāizmanto trešās personas, kam ir tiesības uzstāties dalībvalstu tiesās vai to valstu tiesās, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzējas puses, pakalpojumi.

Tā kā šim pienākumam nav paredzētas nekādas atkāpes vai izņēmumi ne Tiesas Statūtos, ne Civildienesta tiesas Reglamentā, prasītāja parakstīta prasības pieteikuma iesniegšana, pat ja viņam būtu tiesības uzstāties valsts tiesā, nav pietiekama prasības celšanas mērķiem. Šī prasība atbilst advokāta lomas jēdzienam, saskaņā ar kuru advokāts tiek uzskatīts par piederīgu tiesas sistēmai, un tam tiek prasīts sniegt juridisko palīdzību, kas nepieciešama klientam, pilnībā neatkarīgi un tikai klienta interesēs. Šāda koncepcija atbilst dalībvalstu kopīgajām tiesiskajām tradīcijām, un tā ir atrodama arī Kopienu tiesību sistēmā, kā arī tā izriet konkrēti no Tiesas Statūtu 19. panta. Advokāts, kurš vienlaicīgi ir arī lietas dalībnieks, ko viņš pārstāv, riskētu savas personiskās saistības dēļ ar lietu nespēt vispienācīgāk pildīt šo būtisko tiesu sistēmai piederīgā lomu.

Pienākums izmantot trešo personu, lai nodrošinātu savu pārstāvību Kopienu tiesiskās kārtības tiesās, neliedz attiecīgajam lietas dalībniekam aizstāvības līdzekļus un tādējādi neapdraud tiesības uz aizstāvību. Turklāt šis pienākums rada lietas dalībniekiem vienādus aizstāvības apstākļus neatkarīgi no to profesionālā statusa un tādējādi nepārkāpj vienlīdzības principu.

(skat. 31.–36. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1996. gada 5. decembris, C‑174/96 P Lopes/Tiesa, Recueil, I‑6401. lpp., 8. un 10.–12. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 8. decembris, T‑79/99 Euro‑Lex/ITSB (EU‑LEX), Recueil, II‑3555. lpp., 28. punkts; 2005. gada 13. janvāris, T‑184/04 Sulvida/Komisija, Krājums, II‑85. lpp., 8. un 9. punkts.