CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2009. gada 10. novembrī

Lieta F‑93/08

N

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamība – Pamatojums – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Sasniedzamo mērķu noteikšana

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko N lūdz cita starpā atcelt Parlamenta ģenerālsekretāra 2008. gada 4. marta lēmumu, ar kuru ir galīgi pieņemts novērtējuma ziņojums attiecībā uz laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim, un Parlamenta priekšsēdētāja 2008. gada 25. septembra lēmumu, ar kuru ir noraidīta viņa sūdzība par minēto novērtējuma ziņojumu

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Interese celt prasību – Prasība atcelt novērtējuma ziņojumu – Ierēdnis, kas pārcelts darbā citā iestādē – Minētā ziņojuma neņemšana vērā no šīs citas iestādes puses

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

2.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pienākums darīt zināmu attiecīgajam ierēdnim dokumentu, kurā ir ietverti viņa dienestam noteiktie mērķi

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

1.      Ierēdņa novērtējuma ziņojums, neatkarīgi no tā lietderības nākotnē, ir rakstveida un oficiāls pierādījums par ierēdņa veiktā darba kvalitāti. Šāds novērtējums nav vienkāršs konkrētajā laikposmā veikto pienākumu apraksts, bet tas ietver arī īpašību, ko novērtējamā persona ir parādījusi, veicot savu profesionālo darbību, vērtējumu. Tādēļ katram ierēdnim ir tiesības uz to, ka viņa darbs tiek oficiāli atzīts, pamatojoties uz pareizi un taisnīgi sagatavotu novērtējumu. Līdz ar to atbilstoši tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ierēdnim katrā ziņā ir tiesības sagaidīt, ka tiek atzītas viņa tiesības apstrīdēt par viņu sagatavoto novērtējuma ziņojumu tā satura dēļ vai tādēļ, ka tas nav sagatavots saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētajām normām.

Tādējādi ierēdņa pārcelšana darbā no vienas iestādes uz citu iestādi, tas, ka otrā iestāde neņem vērā pirmās iestādes sagatavotos novērtējuma ziņojumus, un ierēdņa paaugstināšana amatā otrajā iestādē nevar izraisīt, ka ierēdnis zaudē interesi celt prasību par galīgo novērtējuma ziņojumu, kuru ir sagatavojusi pirmā no šīm iestādēm.

(skat. 46. un 47. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2008. gada 22. decembris, C‑198/07 P Gordon/Komisija, Krājums, I‑10701. lpp., 44. un 45. punkts.

2.      No Parlamenta pieņemto Vispārīgo noteikumu Civildienesta noteikumu 43. panta īstenošanai 10.–12. panta izriet, ka šai iestādei, veicot novērtēšanu, ir jānosūta katram tās ierēdnim vai darbiniekam dokuments, kurā ir precizēti mērķi, kas nākamajam gadam ir izvirzīti viņa direkcijai, nodaļai vai dienestam. Šis dokuments ir būtisks elements, novērtējot nākamajā gadā paveicamos ierēdņa vai darbinieka darbus un sagatavojot viņa novērtējuma ziņojumu. Turklāt, ja ierēdnis vai darbinieks novērtēšanas laikā to prasa, administrācijai ir jāsagatavo dokuments, kurā ir precizēti tieši viņam izvirzītie mērķi.

Ir jāuzskata, ka ierēdnis ir informēts par nākamajam gadam izvirzītajiem mērķiem, ja vispārējās sanāksmes laikā nodaļas vadītājs ir definējis direkcijas vispārējos mērķus, viņa nodaļas vai dienesta īpašos mērķus, kā arī dažādu ierēdņu individuālos mērķus un ja turklāt ir ticis paziņots un apspriests apraksts, kurā ir definēti katra ierēdņa vai darbinieka uzdevumi un mērķi nākamajam gadam. Ja tādā gadījumā, kāds ir šajā lietā, minētajā aprakstā, ņemot vērā tā saturu un tajā izmantotos standarta formulējumus, ir uzskaitīti galvenokārt veicamie uzdevumi, nevis izvirzīti mērķi, tas tomēr palīdz attiecīgajiem ierēdņiem vai darbiniekiem saprast rīcības virzienu un sasniedzamos mērķus, un tāpēc to var uzskatīt par mērķu izklāstu vispārīgo īstenošanas noteikumu izpratnē.

(skat. 64. un 66. punktu)