CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2009. gada 7. jūlijā

Lieta F‑54/08

Marjorie Danielle Bernard

pret

Eiropas Policijas biroju (Eiropols)

Civildienests – Eiropola personāls – Dienesta attiecību izbeigšanās – Līguma nepagarināšana – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Procesa organizatorisks pasākums – Tiesvedības izbeigšana

Priekšmets Prasība, kas iesniegta atbilstoši Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. pants (Eiropola konvencija), 40. panta 3. punktam un Eiropola Civildienesta noteikumu 93. panta 1. punktam, kurā M. D. Bernard lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropola direktora 2007. gada 31. jūlija lēmumu, ar kuru tika atteikts pagarināt viņas līgumu pēc 2008. gada 31. maija, un atcelt Eiropola direktora 2008. gada 29. februāra lēmumu, ar ko noraidīta viņas iepriekšējā sūdzība par iepriekš minēto 2007. gada 31. jūlija lēmumu, otrkārt, lūgums darīt viņai zināmu 2004. gada 25. februāra ziņojumu par pārbaudes laika beigām un, visbeidzot, piespriest Eiropolam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus

Nolēmums Šajos apstākļos vairs nav jālemj par lūgumu darīt zināmu 2004. gada 25. februāra ziņojumu par pārbaudes laika beigām. Atcelt 2007. gada 31. jūlija lēmumu, ar kuru Eiropola direktors atteica pagarināt prasītājas līgumu pēc 2008. gada 31. maija. Eiropols atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Līguma uz noteiktu laiku pagarināšana – Administrācijas rīcības brīvība – Eiropola darbinieki

(Eiropola Civildienesta noteikumu 6. pants)

Administrācijai principā ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz pagaidu darbinieka darba līgumu, kas noslēgti uz noteiktu laiku, pagarināšanu, un Kopienu tiesas kontrolei ir jābūt ierobežotai ar pārliecināšanos par to, ka nepastāv acīmredzama kļūda vai pilnvaru nepareiza izmantošana.

Tomēr no brīža, kad administrācija ar iekšējiem noteikumiem ir izstrādājusi īpašu kārtību ar mērķi nodrošināt līgumu pagarināšanas procedūru pārskatāmību, to var raksturot kā iestādes automātisku rīcības brīvības ierobežojumu un ar to sākotnējā kārtība, kurai bija raksturīgs uz noteiktu laiku noslēgto līgumu pagaidu raksturs, tika pārveidota par [jauno] kārtību, ieviešot pagarināšanas principu ar dažiem nosacījumiem. Kopienu iestādes lēmums, kas paziņots visam personālam un kurā ir precizēti kritēriji un procedūra, kas piemērojama attiecībā uz līgumu pagarināšanu vai nepagarināšanu, ir uzskatāms par iekšējiem noteikumiem, un kā tādi tie ir jāuzskata par rīcības noteikumiem, kurus administrācija ir pati sev noteikusi par saistošiem un no kuriem tā nevar atkāpties, nepaskaidrojot cēloņus, kuri tai liek šādi rīkoties, jo pretējā gadījumā tiktu pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips.

Eiropola lēmumā, kas ar iekšējiem noteikumiem ir ieviesis īpašu kārtību, nosakot līguma pagarināšanas principu ar dažiem nosacījumiem, kuru starpā ietilpst darbinieka profesionālais sniegums, kas tiek novērtēts ikgadējā novērtējuma ziņojumā un kam ir jābūt vismaz apmierinošam, ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, atsakot pagarināt līgumu, pamatojoties ar to, ka darbinieka profesionālais sniegums ir nepietiekams, kaut arī novērtējuma ziņojumos šis darbinieks kopumā bija saņēmis apmierinošas atzīmes.

(skat. 46.–48., 50., 51. un 53. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 1. marts, T‑258/03 Mausolf/Eiropols, Krājums‑CDL, I‑A‑45. un II‑189. lpp., 23., 25., 26. un 47.–49. punkts.