1

Prasības pieteikumā Eiropas Kopienu Komisija lūdz Tiesu:

2

Saskaņā ar likuma Nr. 3037/2002 (FEK A’ 174/30.7.2002) 2. panta 1. punktu ar virsrakstu “Spēļu izmantošanas vai uzstādīšanas aizliegums” elektrisko, elektromehānisko un elektronisko spēļu, “tostarp datoru, izmantošana ir vispārēji aizliegta sabiedriskās telpās, tādās kā viesnīcas, kafejnīcas, visu veidu sanāksmju telpas, kas atzītas par tādām, kas tiek izmantotas publiski, un ikvienā citā sabiedriskā vai privātā telpā. Tāpat ir aizliegta šo spēļu uzstādīšana”.

3

Šī paša likuma 3. pantā ar virsrakstu “Uzņēmumi, kas sniedz interneta pakalpojumus” ir noteikts, ka “datoru uzstādīšana un ekspluatācija uzņēmumos, kur tiek sniegti interneta pakalpojumi, nav pakļauta 2. pantā paredzētajam aizliegumam. Tomēr spēļu izmantošana neatkarīgi no paņēmiena šajos datoros ir aizliegta”.

4

Par minēto aizliegumu neievērošanu tiek piemērotas minētā likuma 4. pantā paredzētās krimināltiesiskās sankcijas, kā arī tā 5. pantā paredzētās administratīvās sankcijas.

5

Visbeidzot, tā paša likuma 9. panta 1. punktā ir precizēts, ka tā normas “neskar likuma Nr. 2206/1994 normas vai citas normas, kas attiecas uz kazino”.

6

Iepriekš minētā sprieduma lietā Komisija/Grieķija rezolutīvās daļas 1) punktā Tiesa ir atzinusi un nospriedusi:

“Likuma Nr. 3037/2002 2. panta 1. un 3. punktā paredzot aizliegumu visās sabiedriskās vai privātās telpās, izņemot kazino, uzstādīt un izmantot jebkādas elektriskās, elektromehāniskās un elektroniskās spēles, tostarp iemaņu spēles izklaidei un visas datorspēles, šī paša likuma 4. un 5. pantā paredzot krimināltiesiskas vai administratīvas sankcijas par šī aizlieguma neievērošanu, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 28., 43. un 49. pants, kā arī Direktīvas [98/34] 8. pants.”

7

Uz 2006. gada 11. decembrī Komisijas uzdoto jautājumu par iepriekš minētā sprieduma lietā Komisija/Grieķija izpildi Grieķijas Republika atbildi sniedza vēstulē. Šajā vēstulē Grieķijas iestādes nav sniegušas nekādu konkrētu informāciju par grozījumiem attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā, lai izpildītu minēto spriedumu. Tās savukārt ir uzsvērušas, cik būtiski un sarežģīti ir šie grozījumi, apgalvojot, ka kompetentās ministrijas sadarbojas, lai ieviestu pieņemamu tiesisko regulējumu, kas atbilst Kopienu tiesībām un samērīguma principam.

8

Uzskatot, ka Grieķijas Republika nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Grieķija, Komisija 2007. gada 23. martā saskaņā ar EKL 228. pantu nosūtīja šai dalībvalstij brīdinājuma vēstuli.

9

Tā kā Grieķijas Republika uz šo vēstuli neatbildēja, Komisija 2007. gada 29. jūnijā nosūtīja šai dalībvalstij argumentētu atzinumu, aicinot to divu mēnešu laikā no šā atzinuma saņemšanas brīža veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu minētā sprieduma izpildi.

10

Tā kā Grieķijas Republika nesniedza atbildi attiecībā uz minēto atzinumu, ne arī paziņoja par kādiem likumdošanas pasākumiem, kas veikti minētā sprieduma izpildei, Komisija, uzskatot, ka šī dalībvalsts nav izpildījusi iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Grieķija, cēla šo prasību.

11

Grieķijas Republika atbildi uz argumentēto atzinumu nosūtīja 2008. gada 12. martā, proti, divas dienas pēc šīs prasības iesniegšanas, norādot, ka ir tikusi sasaukta likumdošanas komiteja, lai izstrādātu grozījumu likumprojektu.

12

Turklāt no tiesas sēdē notikušajām debatēm izriet, ka 2008. gada 7. maijā Grieķijas Republika atbilstoši Direktīvas 98/34 8. pantam bija nosūtījusi Komisijai pirmo grozījumu likumprojektu. Komisija savus apsvērumus argumentētajā atzinumā bija formulējusi , uz kuru Grieķijas Republika nebija sniegusi atbildi. Lietas dalībnieku sanāksme notika Atēnās 2008. gada decembrī.

13

Grieķijas Republikas pārstāvis ir arī norādījis, ka jaunais grozījumu likumprojekts pirms tā nosūtīšanas Komisijai neilgā laikā būtu jāapstiprina Grieķijas valdībai, lai pārbaudītu tā noteikumus atbilstoši Direktīvas 98/34 8. pantam. Šīs procedūras beigās par šo projektu, lai tas tiktu pieņemts, būtu jābalso Parlamentam.

14

Lai arī EKL 228. pantā nav precizēts termiņš, kurā ir jāizpilda Tiesas spriedums, ar kuru ir konstatēta pienākumu neizpilde, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka Kopienu tiesību tūlītējas un vienveidīgas piemērošanas nolūkā šai izpildei būtu jānotiek tūlīt un cik vien iespējams īsos termiņos (skat. it īpaši 2008. gada 9. decembra spriedumu lietā C-121/07 Komisija/Francija, Krājums, I-9159. lpp., 21. punkts un tajā minētā judikatūra).

15

Turklāt datums, kas jāņem vērā, novērtējot pienākumu neizpildi, pamatojoties uz EKL 228. pantu, ir saskaņā ar minēto normu izstrādātajā argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigas (skat. it īpaši 2007. gada 18. jūlija spriedumu lietā C-503/04 Komisija/Vācija, Krājums, I-6153. lpp., 19. punkts un tajā minētā judikatūra).

16

Šajā lietā ir acīmredzami, ka datumā, kad beidzās 2007. gada 29. jūnija argumentētajā atzinumā noteiktais divu mēnešu termiņš, Grieķijas Republika nebija veikusi nevienu no pasākumiem, kas bija jāveic iepriekš minētā sprieduma lietā Komisija/Grieķija izpildei, jo pirmā izpildes pasākuma projekts Komisijai tika paziņots tikai .

17

Šādos apstākļos ir jāsecina, kā to atzīst pati Grieķijas Republika, ka tā nav izpildījusi EKL 228. panta 1. punktā paredzētos pienākumus.

18

Pamatojoties uz aprēķinu metodi, ko Komisija ir noteikusi savā 2005. gada 13. decembra paziņojumā par EK līguma 228. panta īstenošanu (SEC(2005) 1658), tā ieteica Tiesai noteikt Grieķijas Republikai kavējuma naudu EUR 31798,80 apmērā par katru nokavēto dienu iepriekš minētā sprieduma lietā Komisija/Grieķija izpildē, sākot no sprieduma pasludināšanas šajā lietā līdz minētā sprieduma lietā Komisija/Grieķija pilnīgai izpildei.

19

Komisija uzskata, ka kavējuma naudas piespriešana ir vispiemērotākais līdzeklis, lai iespējami īsā laikā izbeigtu konstatētā pārkāpuma turpināšanos, un ka šajā gadījumā kavējuma nauda EUR 31798,80 apmērā par katru nokavēto dienu ir atbilstoša pārkāpuma smagumam un ilgumam, ievērojot prasības par efektīvu sankciju. Šī summa ir aprēķināta, reizinot vienotu pamatsummu EUR 600 apmērā ar koeficientu 11 (skalā no 1 līdz 20) par pārkāpuma smagumu, koeficientu 1,1 (skalā no 1 līdz 3) par pārkāpuma ilgumu un koeficientu 4,38 (kas izriet no attiecīgās dalībvalsts iekšzemes kopprodukta un balsu skaita Eiropas Savienības Padomē), ar ko tiek saprasta arī šīs dalībvalsts maksātspēja.

20

Attiecībā uz pārkāpuma smagumu Komisija norāda, ka ar attiecīgo valsts tiesisko regulējumu ir pārkāptas trīs no četrām Līgumā paredzētajām pamatbrīvībām. Turklāt tā apgalvo, ka Grieķijas iestādes nav izpildījušas pienākumus, kas tām ir noteikti saskaņā ar Direktīvas 98/34 8. panta 1. punkta pirmo daļu, un ka tās turklāt nav pilnībā sadarbojušās ar Komisiju pirmstiesas procedūrā, kas uzsākta atbilstoši EKL 228. pantam.

21

Grieķijas Republika uzskata, ka koeficientu, kurā ir ņemts vērā konstatētās pienākumu neizpildes smagums, Komisija ir novērtējusi ļoti augstu un ka tam nevajadzētu pārsniegt 4. Šajā sakarā tā norāda, ka pienākumu neizpilde ir ietekmējusi tikai nelielu darbības nozari, ka attiecīgais valsts tiesiskais regulējums tika piemērots bez diskriminācijas un ka tas turklāt bija vispiemērotākais risinājums, lai risinātu ekonomiskās un sociālās problēmas, ko radījusi nelabvēlīga un nekontrolēta spēļu izmantošana, un ka to pamatoja primāri vispārējo interešu apsvērumi. Turklāt, atsaucoties uz Tiesas judikatūru, Grieķijas Republika apgalvo, ka minētais koeficients ir pretrunā samērīguma principam.

22

Attiecībā uz pienākumu neizpildes ilgumu Komisija ņem vērā 11 mēnešu laika posmu, kas pagājis kopš iepriekš minētā sprieduma lietā Komisija/Grieķija pasludināšanas līdz 2007. gada 17. oktobrim, kad tā izlēmusi celt šo prasību.

23

Grieķijas Republika norāda, ka šis koeficients ir jānosaka zemāks. Tā uzskata, ka pienākumu neizpilde sākas trīs mēnešu termiņa beigās, kas noteikts 2006. gada 11. decembra vēstulē, kurā Komisija lūgusi sniegt informāciju par iepriekš minētā sprieduma lietā Komisija/Grieķija izpildi.

24

Tā kā ir konstatēts, ka Grieķijas Republika nav izpildījusi iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Grieķija, Tiesa atbilstoši EKL 228. panta 2. punkta trešajai daļai var piespriest šai dalībvalstij maksāt naudas sodu vai kavējuma naudu.

25

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Tiesai, ņemot vērā lietas apstākļus, katrā lietā ir jāizvērtē uzliekamās finansiālās sankcijas (2008. gada 10. janvāra spriedums lietā C-70/06 Komisija/Portugāle, Krājums, I-1. lpp., 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

26

Šajā lietā, kā tas ir norādīts šī sprieduma 18. punktā, Komisija iesaka Tiesai noteikt Grieķijas Republikai kavējuma naudu EUR 31798,80 apmērā.

27

Šajā sakarā vispirms ir jānorāda, ka Komisijas ieteikumi nevar būt saistoši Tiesai un tie ir izmantojami tikai kā noderīgas atsauces pamats (skat. 2003. gada 25. novembra spriedumu lietā C-278/01 Komisija/Spānija, Recueil, I-14141. lpp., 41. punkts un tajā minētā judikatūra). Tāpat pamatnostādnes, kas ir ietvertas Komisijas paziņojumos, nav saistošas Tiesai, bet palīdz nodrošināt šīs iestādes veiktās rīcības pārskatāmību, paredzamību un tiesisko drošību (šajā sakarā skat. spriedumu lietā C-304/02 Komisija/Francija, Krājums, I-6263. lpp., 85. punkts, un spriedumu lietā C-177/04 Komisija/Francija, Krājums, I-2461. lpp., 70. punkts).

28

Tiesa arī ir precizējusi, ka kavējuma naudas un/vai naudas soda piespriešana ir paredzēta, lai uz attiecīgo dalībvalsti izdarītu ekonomisku spiedienu, kas to mudinātu izbeigt konstatēto pienākumu neizpildi. Tādējādi finansiālās sankcijas ir jānosaka atkarībā no pārliecināšanas pakāpes, kas nepieciešama, lai attiecīgā dalībvalsts mainītu savu rīcību (šajā sakarā skat. iepriekš minēto 2005. gada 12. jūlija spriedumu lietā Komisija/Francija, 91. punkts, kā arī spriedumu lietā Komisija/Francija, 59. un 60. punkts).

29

Taču šajā gadījumā ir jākonstatē, ka 2009. gada 29. janvāra tiesas sēdē Tiesā Grieķijas Republikas pārstāvis apstiprināja, ka neviens tiesību akts, ar kuru tiktu izbeigta iepriekš minētajā spriedumā lietā Komisija/Grieķija konstatētā pienākumu neizpilde, nebija ticis nodots balsošanai un a fortiori šajā datumā nebija stājies spēkā.

30

Ievērojot, ka attiecīgā pienākumu neizpilde turpinājās dienā, kad Tiesa izvērtēja faktus, kavējuma naudas samaksas noteikšana Grieķijas Republikai — kā to ir ieteikusi Komisija — ir atbilstošs līdzeklis, lai mudinātu šo dalībvalsti veikt vajadzīgos pasākumus iepriekš minētā sprieduma lietā Komisija/Portugāle izpildes nodrošināšanai (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Portugāle, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

31

Turpinājumā attiecībā uz šādas kavējuma naudas aprēķināšanas kārtību Tiesai, īstenojot savu rīcības brīvību, šī kavējuma nauda ir jānosaka tā, lai tā būtu, pirmkārt, piemērota apstākļiem un, otrkārt, samērīga ar konstatēto pienākumu neizpildi, kā arī attiecīgās dalībvalsts maksātspēju (skat. it īpaši iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Portugāle, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Šādā aspektā pamata kritēriji, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu kavējuma naudas piespiedu iedarbību nolūkā panākt vienotu un efektīvu Kopienu tiesību piemērošanu, principā ir pārkāpuma smaguma pakāpe, tā ilgums un attiecīgās dalībvalsts maksātspēja. Piemērojot šos kritērijus, īpaši ir jāņem vērā tas, kā pienākumu neizpilde ietekmē privātās un sabiedrības intereses, kā arī tas, cik steidzami ir mudināt attiecīgo dalībvalsti izpildīt savus pienākumus (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Portugāle, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

33

Pirmkārt, attiecībā uz pārkāpuma smagumu un it īpaši iepriekš minētā sprieduma lietā Komisija/Grieķija neizpildes ietekmi uz privātām un sabiedrības interesēm, ir jāsecina, ka aizliegums visās sabiedriskās vai privātās telpās, izņemot kazino, uzstādīt un izmantot visas elektriskās, elektromehāniskās un elektroniskās spēles, to skaitā visas datorspēles, kā tas ir paredzēts valsts tiesiskajā regulējumā, kas tiek aplūkots lietā, kurā ir taisīts minētais spriedums, ir pretrunā preču brīvas aprites, pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvības veikt uzņēmējdarbību principam, kas izriet no EKL 28. panta, kā arī no EKL 43. un 49. panta.

34

Kā Tiesa to ir norādījusi iepriekš minētā sprieduma lietā Komisija/Grieķija 29., 30., 51. un 55. punktā, šis valsts tiesiskais regulējums ir izraisījis ne tikai šādu spēļu importa no citām dalībvalstīm apjoma samazināšanos, bet faktiski kopš minētā aizlieguma ieviešanas ir izraisījis šī importa pārtraukšanu. Turklāt minētais tiesiskais regulējums traucē citu dalībvalstu uzņēmējiem sniegt savus pakalpojumus vai pat šajā nolūkā nodibināt uzņēmumu Grieķijā.

35

Turklāt, kā to norāda ģenerāladvokāts secinājumu 54. punktā, Grieķijas Republika nav veikusi nevienu pasākumu, lai beigtu piemērot tiesisko regulējumu, kas ir aplūkots lietā, kurā ir taisīts iepriekš minētais spriedums Komisija/Grieķija, un tādējādi ir pieļāvusi, ka, pamatojoties uz to, uzņēmēji izcieš sodus, kas liedz tiem īstenot brīvības, un finansiālas sankcijas. Tādējādi Grieķijas Republikai steidzami ir jāgroza šis tiesiskais regulējums.

36

Visbeidzot, jāņem vērā arī, ka iepriekš minētajā spriedumā lietā Komisija/Grieķija konstatētā pienākumu neizpilde ir pamatota ar to, ka netika paziņoti tehniskie standarti, kā tas ir paredzēts Direktīvas 98/34 8. pantā. Šī īpašā pienākuma ievērošana ir nosacījums, kas ir jāizpilda, lai pilnībā īstenotu šīs direktīvas mērķi, kas ir noteikts tās otrajā un trešajā apsvērumā, proti, nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

37

Turklāt tā valsts tiesiskā regulējuma mērķis, kas ir aplūkots lietā, kurā ir taisīts iepriekš minētais spriedums Komisija/Grieķija, bija cīņa ar būtiskām sociālām problēmām, kas radušās tāpēc, ka attiecīgās spēles ir viegli pārveidojamas azartspēlēs, kas Grieķijā ir aizliegtas ārpus kazino. Šī sprieduma 38. punktā Tiesa ir atzinusi, ka Grieķijas Republikas minētie primārie vispārējo interešu apsvērumi varēja pamatot šajā lietā konstatēto šķērsli preču brīvai apritei. Minētā sprieduma 41. punktā tā tomēr ir atzinusi, ka minēto spēļu aizliegums visās sabiedriskajās un privātajās telpās, izņemot kazino, ir nesamērīgs pasākums, ņemot vērā izvirzīto mērķi.

38

Ņemot vērā šos apsvērumus, koeficients, kas paredzēts, lai ņemtu vērā pienākumu neizpildes smaguma pakāpi, ir jānosaka 8, kas atbilstoši atspoguļo attiecīgā pārkāpuma pazīmes.

39

Otrkārt, šī pārkāpuma ilgums ir jāizvērtē, ņemot vērā brīdi, kurā Tiesa izvērtē faktus tiesvedībā, kas uzsākta, pamatojoties uz EKL 228. pantu, nevis brīdi, kad Komisija vēršas Tiesā (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Portugāle, 45. punkts).

40

Šajā lietā tas, ka Grieķijas Republika nepilda savu pienākumu izpildīt iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Portugāle, ilgst vairāk nekā divus gadus, ņemot vērā ilgo laika posmu, kas ir pagājis no 2006. gada 26. oktobra — minētā sprieduma pasludināšanas datuma.

41

Šādos apstākļos koeficients 1,5 (skalā no 1 līdz 3) šķiet piemērotāks, lai ņemtu vērā pārkāpuma ilgumu.

42

Treškārt, runājot par attiecīgās dalībvalsts maksātspēju, Komisijas priekšlikums noteikt koeficientu, kas pamatots ar šīs dalībvalsts iekšzemes kopproduktu un ar tai piederošo balstu skaitu Padomē, principā ir atbilstošs veids šī kritērija atspoguļošanai, saglabājot tomēr saprātīgas atšķirības dažādu dalībvalstu starpā (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Portugāle, 48. punkts un tajā minētā judikatūra).

43

Šajā lietā Komisijas piedāvātais un 2005. gada 13. decembra paziņojumā par EK līguma 228. panta īstenošanu minētais koeficients 4,38 atbilstoši atspoguļo tādu faktoru attīstību, kas ir Grieķijas Republikas maksātspējas novērtējuma pamatā.

44

Tas pats attiecas uz pamatsummu, kam tiek piemēroti reizinātāji un kas jānosaka EUR 600 apmērā.

45

Ievērojot visu iepriekš minēto — pamatsummas EUR 600 apmērā reizināšanu ar koeficientu 8 par pārkāpuma smagumu, koeficientu 1,5 par tā ilgumu un koeficientu 4,38 par attiecīgās dalībvalsts maksātspēju —, rezultāts šajā lietā ir vienāds ar EUR 31536 par katru nokavēto dienu. Šī summa ir jāuzskata par piemērotu, ievērojot kavējuma naudas mērķus, kas ir minēti šī sprieduma 28. punktā.

46

Ievērojot visus iepriekš minētos apsvērumus, ir jāpiespriež Grieķijas Republikai samaksāt Komisijai kontā “Eiropas Kopienas pašu resursi” kavējuma naudu EUR 31536 apmērā par katru nokavēto dienu, īstenojot vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Grieķija, sākot no šī sprieduma pasludināšanas dienas līdz minētā sprieduma lietā Komisija/Grieķija izpildei.

47

Komisija piedāvā Tiesai piespriest Grieķijas Republikai naudas sodu EUR 9636 apmērā par katru nokavēto dienu iepriekš minētā sprieduma lietā Komisija/Grieķija izpildē, sākot no dienas, kad minētais spriedums tika taisīts, līdz dienai, kad minētais spriedums pilnībā tiks izpildīts, vai līdz dienai, kad tiks taisīts spriedums šajā lietā gadījumā, ja minētais spriedums lietā Komisija/Grieķija nav pilnībā ticis izpildīts līdz šim brīdim.

48

Šī par katru dienu maksājamā summa tiek iegūta, pamatsummu EUR 200 reizinot ar pārkāpuma smaguma koeficientu, kas šajā gadījumā skalā no 1 līdz 20 ir noteikts 11, un ar koeficientu 4,38, kas norāda uz Grieķijas Republikas maksātspēju.

49

Kopējā šajā sakarā pieprasītā summa ir EUR 3420780, kas iegūta, reizinot summu par katru dienu EUR 9636 apmērā ar 355, proti, dienu skaitu, kas pagājušas no 2006. gada 26. oktobra, kad tika pasludināts iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Grieķija, līdz , kad Komisija nolēma celt šo prasību.

50

Grieķijas Republika apgalvo, ka tai nevajagot piespriest maksāt naudas sodu, jo šī finansiālā sankcija ir sods par attiecīgās dalībvalsts rīcību pagātnē. Turklāt tā uzskata, ka Komisijas piedāvātais naudas soda apmērs ir nesamērīgs, ņemot vērā pārkāpuma smagumu, kā arī tā ilgumu, un pārmērīgi augsts, ņemot vērā spēļu tiesiskā regulējuma problemātisko raksturu Grieķijā.

51

Iespējamajai naudas soda noteikšanai katrā lietā ir jāņem vērā visi atbilstošie apstākļi gan saistībā ar konstatētās pienākumu neizpildes īpatnībām, gan attiecīgo tādas dalībvalsts nostāju, uz kuru attiecas procedūra, kas uzsākta, pamatojoties uz EKL 228. pantu (iepriekš minētais 2008. gada 9. decembra spriedums lietā Komisija/Francija, 62. punkts).

52

Gadījumā, ja Tiesa nolemj piespriest kavējuma naudu vai naudas sodu, tai, īstenojot savu rīcības brīvību, šī sankcija ir jānosaka tādējādi, lai tā, pirmkārt, būtu pielāgota apstākļiem un, otrkārt, būtu samērīga ar konstatēto pienākumu neizpildi, kā arī attiecīgās dalībvalsts maksātspēju. Attiecībā it īpaši uz naudas soda piespriešanu šajā sakarā atbilstošo kritēriju skaitā cita starpā ir tādi apstākļi kā pienākumu neizpildes turpināšanās ilgums kopš sprieduma, ar kuru šī pienākumu neizpilde konstatēta, kā arī iesaistītās sabiedrības un privātās intereses (skat. iepriekš minēto 2008. gada 9. decembra spriedumu lietā Komisija/Francija, 64. punkts un tajā minētā judikatūra).

53

Tādā situācijā, kāda tiek aplūkota šajā gadījumā, ņemot vērā pienākumu neizpildes turpināšanos ilgu laika posmu kopš sprieduma, ar kuru tā sākotnēji tika konstatēta, pasludināšanas, aplūkotās sabiedrības un privātās intereses, to, ka nav pieņemts lēmums apturēt attiecīgo tiesību aktu piemērošanu, lai izvairītos no kriminālvajāšanas, un šī sprieduma reālas izpildes neuzsākšanu, ir jāpiespriež naudas sods.

54

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, trīs miljonu euro apmērā noteiktā naudas soda, kas Grieķijas Republikai ir jāsamaksā, pamatā ir atbilstošs lietas apstākļu novērtējums.

55

Tādējādi Grieķijas Republikai ir jāpiespriež samaksāt Komisijai naudas sodu trīs miljonu euro apmērā, naudas līdzekļus ieskaitot kontā “Eiropas Kopienas pašu resursi”.

56

Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā Grieķijas Republikai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež: