1. 

Īsumā šī apelācijas sūdzība ( 2 ) attiecas uz eksportētāju no Ķīnas, par kuru tika veikta antidempinga izmeklēšana un kura prasību, lai tā parastās cenas tiktu izvērtētas tādā pašā veidā kā to eksportētāju cenas, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, Komisija sākotnēji noraidīja, un, lai gan vēlāk Komisijas attieksme kļuva labvēlīgāka, tomēr galu galā šī prasība tika negaidīti noraidīta.

2. 

Eksportētājs Pirmās instances tiesā norādīja, ka Komisija 1) nepatiesi uzskatīja, ka tā nevar mainīt savu sākotnējo vērtējumu, un 2) nesniedza eksportētājam pietiekami ilgu laiku, lai reaģētu uz galīgo vērtējumu.

3. 

Pirmās instances tiesa nosprieda, ka 1) tas, ka Komisija uzskatīja, ka tai nav atļauts atkārtoti izvērtēt agrāk zināmus faktus, bija pakārtoti, līdz ar to 2) pat ja eksportētājam tiktu dots pietiekami ilgs laiks rīcībai, šī rīcība attiektos vienīgi uz pakārtotiem apsvērumiem, nevis būtiskiem atteikuma iemesliem, līdz ar to eksportētāja tiesības uz aizstāvību nav tikušas pārkāptas.

4. 

Eksportētājs tagad norāda, ka secinājumi par Komisijas apsvērumiem bija acīmredzama nepareiza pierādījumu izvērtēšana, jo, ja eksportētājam tiktu dots pietiekami ilgs laiks, tā rīcībai būtu bijusi nozīme.

5. 

Šai Tiesai, pirmkārt un galvenokārt, būs jānosaka, vai Pirmās instances tiesa “ir sagrozījusi patieso pierādījumu nozīmi”. Citādi tai principā nav kompetences izvērtēt nozīmi, kāda būtu jāpiešķir šiem pierādījumiem ( 3 ). Tikai, ja šāda sagrozīšana ir notikusi, tā varēs izvērtēt argumentus attiecībā uz to, ka nav ticis sniegts pietiekami ilgs laiks apsvērumu sniegšanai.

6.

Kopienas rūpniecības nozares aizsardzība pret importu par dempinga cenām galvenokārt tiek regulēta ar Padomes Regulu Nr. 384/96 ( 4 ) (turpmāk tekstā — “Pamatregula”).

7.

Saskaņā ar šīs regulas 1. panta 1. un 2. punktu antidempinga maksājums var tikt piemērots visām precēm par dempinga cenām, kuru laišana brīvā apgrozībā Kopienā var radīt kaitējumu. Preci uzskata par dempinga preci, ja to eksportē uz Kopienu par cenu, kas ir zemāka par līdzīgas preces cenu, kas maksājama parastās tirdzniecības operācijās eksportētājvalstī.

8.

Saskaņā ar 5. panta 1. punktu par dempingu uzskatāmas darbības pastāvēšanu, pakāpi un sekas sāk izmeklēt pēc rakstiskas sūdzības saņemšanas no Kopienas ražošanas nozares. 6. pants attiecas uz izmeklēšanas darbībām, bet 2.–4. pantā galvenokārt ir aprakstīti piemērojamie kritēriji.

9.

2. pants attiecas uz dempinga konstatēšanu. Tajā ir paredzēti noteikumi normālās vērtības (A daļas 1.–7. punkts) un eksporta cenas (B daļas 8. un 9. punkts) noteikšanai, kas ir jāsalīdzina (C daļas 10. punkts), lai noteiktu dempinga starpību (D daļas 11. un 12. punkts). Šajā lietā nozīme ir vienīgi A daļai.

10.

Saskaņā ar 2. panta 1. punkta pirmo daļu normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti. Tā tiek noteikta atbilstoši pārējiem 1.–6. punktā paredzētajiem noteikumiem, kas attiecas uz uzņēmumiem, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos.

11.

Attiecībā uz citiem uzņēmumiem 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta pirmajā daļā ir noteikts: “Importējot preces no valstīm, kuras nav tirgus ekonomikas valstis, parasto vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā trešā valstī ar tirgus ekonomiku, vai pamatojoties uz cenu, importējot preces no šīs trešās valsts uz citām valstīm, ietverot Kopienu, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu pieņemamu pamatojumu, ietverot cenu, kāda Kopienā ir faktiski samaksāta vai maksājama par līdzīgu preci, un kuru nepieciešamības gadījumā attiecīgi koriģē, ietverot pieņemamu peļņas procentu.”

12.

Tomēr saskaņā ar 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu par izmeklēšanu attiecībā uz importu no, cita starpā, Ķīnas Tautas Republikas (kas tiek uzskatīta par valsti bez tirgus ekonomikas) “parasto vērtību nosaka atbilstīgi 1. līdz 6. punktam, ja, pamatojoties uz pienācīgi argumentētiem iesniegumiem, ko iesniedz viens vai vairāki izmeklēšanai pakļauti ražotāji, un saskaņā ar c) apakšpunktā minētiem kritērijiem un procedūrām iespējams pierādīt, ka konkrētie ražotāji attiecībā uz līdzīgu produktu ražošanu un pārdošanu darbojas gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas apstākļos. Ja to nav iespējams veikt, tad piemēro a) apakšpunkta noteikumus.”

13.

2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, kam bija izšķiroša nozīme, nosakot, vai eksportētājam šajā lietā var piemērot iepriekš minēto statusu (pazīstams ar nosaukumu “uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss”, saīsinājumā — “TEA”), ir noteikti vairāki kritēriji, kas visi ir jāizpilda, lai eksportētājs kvalificētos šim statusam. Kā viens no šiem kritērijiem pirmā punkta otrajā ievilkumā ir noteikts, ka uzņēmumiem “ir viena, skaidri saprotama pamata grāmatvedības uzskaite, kuru pārbauda neatkarīgs revidents saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un ko izmanto visiem nolūkiem”  ( 5 ).

14.

2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pēdējā daļā ir noteikts: “To, vai ražotājs atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, konstatē trīs mēnešu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas pēc īpašām konsultācijām ar Konsultatīvo komiteju un pēc tam, kad Kopienas nozarei ir bijusi iespēja izteikt savas piezīmes. Šis konstatējums paliek spēkā visu izmeklēšanas laiku”  ( 6 ).

15.

Spriedumā lietā Nanjing Metalink ( 7 ) Pirmās instances tiesa šo tiesību normu interpretēja tādējādi, ka tās “mērķis ir nodrošināt, ka šis jautājums [vai piešķirt uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu] netiek risināts atkarībā no tā ietekmes uz dempinga starpības aprēķināšanu”. Tā turpināja, norādot, ka “Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pēdējais teikums ir interpretējams tādējādi, ka ar to tiek aizliegts iestādēm pārskatīt pierādījumus, kas bija to rīcībā, sākotnēji nosakot uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu. Šī norma tomēr neaizliedz uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu nesaglabāt, ja izmaiņas faktiskajā situācijā, pamatojoties uz kuru šis statuss tika piešķirts, vairs neļauj uzskatīt, ka attiecīgais ražotājs darbojas tirgus ekonomikas apstākļos”  ( 8 ).

16.

Izmeklēšanas laikā Komisija var noteikt pagaidu nodevas saskaņā ar 7. pantu. Tomēr, ja fakti galīgi pierāda dempinga un tā radīto zaudējumu esamību un Kopienas interesēs ir iejaukties, tad galīgo nodevu var noteikt Padome pēc Komisijas iesniegta priekšlikuma un konsultācijām ar Konsultatīvo komiteju ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms jebkādu pagaidu nodevu termiņa beigām (9. panta 4. punkts). Visa procedūra gadījumā, ja tiek noteikta galīgā nodeva, vienmēr ir jāpabeidz 15 mēnešu laikā kopš tās uzsākšanas (6. panta 9. punkts).

17.

Pēdējās nozīmīgās tiesību normas šajā lietā ir 20. panta 4. un 5. punkts. Saskaņā ar 20. pantu lietas dalībnieki, kuri ir saistīti ar izmeklēšanu, var pieprasīt, lai Komisija viņus informē par sīkāku informāciju, kas ir pamatā būtiskiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata ir ieviesti pagaidu pasākumi (1. punkts), kā arī “galīgo informāciju” par tiem būtiskiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēts ieteikt galīgo pasākumu ieviešanu (2. punkts). 20. panta 4. un 5. punkts ir izteikti šādā redakcijā:

“4.   Informācijas galīgo nodošanu atklātībai sniedz rakstveidā. Ievērojot prasību par konfidenciālas informācijas aizsardzību, galīgo informāciju sniedz pēc iespējas ātrāk un parasti ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas vai Komisijas priekšlikuma par galīgo rīcību, ievērojot 9. pantu, iesniegšanas. Ja Komisija tajā brīdī nevar informēt par noteiktiem faktiem vai apsvērumiem, tie ir jādara zināmi pēc iespējas ātrākā laikā. Informācijas atklāšana neierobežo turpmākos Komisijas vai Padomes lēmumus, bet, ja šāds lēmums balstās uz kādu atšķirīgu faktu vai apsvērumu, tie ir jādara zināmi pēc iespējas ātrāk.

5.   Protestus, kas tikuši iesniegti pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībai, ņem vērā tikai tad, ja tos saņem laikposmā, kādu Komisija nosaka katrai atsevišķajai lietai, un tam ir jābūt vismaz 10 dienas ilgam, ņemot vērā lietas steidzamību.”

18.

Fakti ir izklāstīti pārsūdzētā sprieduma 4.–23. punktā. Vēlāk es veikšu šo faktu izklāsta kopsavilkumu, pamatojoties uz un minot vairākus Pirmās instances tiesā iesniegtus dokumentus, uz kuriem ir veikta atsauce apelācijas sūdzībā.

19.

2006. gada 4. februārī Komisija uzsāka izmeklēšanu par gludināmo dēļu importu, tostarp par gludināmiem dēļiem, kurus ražoja un eksportēja Foshan Shunde Yongjian Housewares & Hardware Co. Ltd (turpmāk tekstā — “Yongjian”), kas ir dibināts Fošanā [Foshan], Ķīnas Tautas Republikā.

20.

Yongjian2006. gada 23. februārī iesniedza pieteikumu, lai tam atzītu uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu. Pēc pārbaužu veikšanas Komisija 2006. gada 11. augustā atbildēja, ka tā neuzskata, ka būtu izpildīti Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas otrajā ievilkumā noteiktie kritēriji, jo Yongjian grāmatvedības uzskaite un revīzijas ziņojumi neatbilst Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. 2006. gada septembrī notika papildu sarakste, bet Komisija savu nostāju saglabāja.

21.

Tad Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 1620/2006 ( 9 ), ar kuru tika apstiprināts, ka Yongjian pieprasījums piešķirt tam uzņēmuma, kas darbojas tirgus apstākļos, statusu, ir noraidīts, un tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums 18,1% apmērā par tā ražoto gludināmo dēļu importu.

22.

Yongjian turpināja iesniegt apsvērumus un statistiku tā pieprasījuma piešķirt tam uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu pamatojumam. Tad, kā tas ir noteikts pārsūdzētā sprieduma 13. punktā:

“Ar 2007. gada 20. februāra vēstuli Komisija nosūtīja prasītājai dokumentu ar vispārēju galīgo informāciju, kā arī dokumentu ar īpašu informāciju. Pirmajā [..] dokumentā Komisija minēja savu nodomu atzīt prasītāju par [TEA] [ ( 10 )]. Komisija, pirmkārt, uzskatīja, ka trūkumi uzņēmuma grāmatvedībā, kuri tika atklāti veikto pagaidu pasākumu laikā, īpaši neietekmēja finanšu sekas, kuras tika atkārtoti pārrakstītas uzskaitē, un, otrkārt, ka uzskaites nepilnīgums, pirmkārt, neradīja nekādas problēmas attiecībā uz informāciju par pārdošanu eksportam, jo Komisija jau bija apstiprinājusi šo informāciju, kad tā varēja pārbaudīt to ticamību, un, otrkārt, nebija noteicošs attiecībā uz pārdošanām valsts iekšienē, jo šīs pārdošanas nebija pietiekami svarīgas, lai tās tiktu pārstāvētas. Komisija līdz ar to norādīja, ka šādos apstākļos normālā vērtība ir jānosaka, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, un ka tās noteikšanai būtiskas ir tērauda izmaksas. Šajā sakarā Komisija uzskatīja, ka Ķīnas oficiālie statistikas dati attiecībā uz tērauda importu, kas veikts administratīvās procedūras laikā, apstiprināja uzņēmuma grāmatvedības datu ticamību jautājumā par tērauda izmaksām un tādējādi ļāva aprēķināt normālo vērtību, pamatojoties uz salikto vērtību Ķīnā.”

23.

Līdz ar to dokumentā ar vispārēju galīgo informāciju galīgais maksājums par Yongjian gludināmiem dēļiem tika noteikts 0% apmērā.

24.

2007. gada martā Komisija saņēma sūdzības iesniedzēju apsvērumus, tie, kā tas ir norādīts pārsūdzētā sprieduma 14. punktā, “pirmkārt, norādīja, ka prasītājs nebija izpildījis Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas otrajā ievilkumā paredzēto kritēriju un, otrkārt, ka ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pēdējo teikumu netika pieļauts, ka iestādes maina [TEA] noteikšanu procedūras laikā”.

25.

2007. gada 6. un 22. martā Konsultatīvā komiteja izvērtēja Komisijas 20. februāra priekšlikumus. Kā norādīts pārsūdzētā sprieduma 15. punktā: “Vairāki Konsultatīvās komitejas locekļi apstrīdēja to, ka prasītājs tika atzīts par [TEA].”

26.

Šajā brīdī var būt lietderīgi izklāstīt Itālijas valdības pirmajā instancē iesniegtā iestāšanās raksta 13.–18. punktu ( 11 ):

27.

Piektdien, 2007. gada 23. marta vakarā, Komisija ar faksu nosūtīja Yongjian pārskatīto dokumentu ar vispārēju galīgo informāciju un pārskatīto dokumentu ar īpašu informāciju. Šajos dokumentos tā apstiprināja sākotnējo atteikumu piešķirt uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu, galvenokārt pamatojoties uz to, ka Yongjian grāmatvedībā skaidri tika pārkāpti starptautiskie grāmatvedības standarti. Līdz ar to Yongjian produkcijai tika ieteikts noteikt galīgo antidempinga maksājumu 18,1% apmērā. Komisija atsaucās uz Yongjian argumentiem par uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa piešķiršanu un tos noraidīja, tomēr neatsaucās uz tās iepriekšējo nolūku ieteikt šādu statusu piešķirt un līdz ar to nesniedza pamatojumu savas 20. februārī paustās nostājas maiņai.

28.

Yongjian sākotnēji tika atļauts līdz ceturtdienai, 2007. gada 29. martam (sešu kalendāro dienu laikā), iesniegt komentārus vai apsvērumus. Pirmdien, 26. martā, tas pieprasīja pārbaudīt lietas materiālus, atļauja tika saņemta otrdien, 27. martā. Trešdien, 28. martā, tas lūdza pagarināt laiku komentāru iesniegšanai par vienu nedēļu.

29.

Komisija atbildēja 29. martā, norādot, ka Yongjian jau četras reizes ir pārbaudījis lietas materiālus un ka vienīgā jaunā pievienotā informācija skar pārskatītos dokumentus. Tā arī norādīja, ka šajos dokumentos “būtībā netika norādīti jauni secinājumi [..], drīzāk tika apstiprināti [Komisijas] pagaidu secinājumi”. Komisija secināja: “Līdz ar to mēs neuzskatām, ka izvirzītie pamati pienācīgi pamato šo prasību pagarināt termiņu. Tomēr izņēmuma kārtā mēs varētu piekrist pagarināt termiņu līdz pirmdienai, 2007. gada 2. aprīlim.” Tādējādi visbeidzot Yongjian tika piešķirtas 10 kalendārās dienas komentāru vai apsvērumu iesniegšanai.

30.

Tostarp 2007. gada 23. martā Komisija Konsultatīvajai komitejai apspriešanai nosūtīja pārskatīto galīgo dokumentu. Konsultatīvā komiteja šo dokumentu apstiprināja 2007. gada 27. martā, kad tika pabeigts rakstveida process. 2007. gada 29. martā Komisija Padomei iesniedza arī galīgo pasākumu veikšanas priekšlikumu, kas tika pamatots ar pārskatīto dokumentu ar vispārēju galīgo informāciju.

31.

Yongjian savus apsvērumus Komisijai iesniedza 2007. gada 2. aprīlī, apstrīdot secinājumu, ka tas nebija izpildījis vajadzīgos nosacījumus, lai tam piešķirtu uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikā, statusu, un lūdza Komisijai nepieņemt sūdzības iesniedzēju argumentu, ka Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pēdējais teikums aizliedz Komisijai pārskatīt savu sākotnējo lēmumu.

32.

Komisija Yongjian juristam atbildēja ar 2007. gada 4. aprīļa vēstuli. Tiktāl, ciktāl šai vēstulei ir nozīme šajā lietā, tajā bija minēts:

“2007. gada 20. februārī Komisijas dienesti paziņoja par savu nodomu grozīt lēmumu par uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikā, statusu (TEA) un līdz ar to par trīs Ķīnas eksporta ražotāju, tostarp Jūsu klienta, dempinga robežām un antidempinga maksājuma likmēm, kā arī aicināja iesaistītos lietas dalībniekus sniegt komentārus. Šī informācija nekādā gadījumā nav uzskatāma par jaunu TEA noteikšanu.

Kā ir skaidri noteikts pārskatītajā dokumentā ar vispārēju galīgo informāciju, Komisija turpināja meklēt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu tās galīgo secinājumu veikšanai (skat. 4. apsvērumu). Tādējādi Komisija nevienam no ieinteresētajiem lietas dalībniekiem neliedza tiesības iesniegt pienācīgi pamatotus komentārus.

Ievērojot iepriekš minēto principu un Kopienas rūpniecības nozares komentārus šajā sakarā, Komisijas dienesti nolēma neveikt izmaiņas TEA, bet gan apstiprināt savus pagaidu secinājumus. Visbeidzot, tika secināts, ka sekas attiecīgajai grāmatvedībai, kurā, kā tas jau tika norādīts, tika pārkāpti IAS standarti, nevar tikt uzskatītas par nesvarīgām.

Jūsu klienta skaidrojumi, kas tika sniegti pēc pagaidu vispārējās informācijas sniegšanas, tika izvērtēti kopā ar Kopienas rūpniecības nozares komentāriem, kas tika iesniegti pēc 2007. gada 20. februārī sniegtās galīgās vispārējās informācijas, un tika noteikts, ka Jūsu klienta grāmatvedības revīzija netika veikta saskaņā ar IAS standartiem, jo Jūsu klients neievēroja grāmatvedības uzkrāšanas principu (pretēji IAS 1.25), veica ienākumu un izdevumu līdzsvarošanu (pretēji IAS 1.32) un darījumus uzņēmumu grupas iekšienē reģistrēja kopā, nevis atsevišķi (pretēji IAS 1.13 un IAS 1.29). Nevienu no iepriekš minētajām pretrunām revidenti nekomentēja.

Savos 2007. gada 2. aprīļa apsvērumos Jūsu klients turpina atkārtot tos pašus argumentus, kuri jau tika minēti pirms galīgā dokumenta, attiecībā uz nepilnībām grāmatvedībā un to, vai tās atbilst IAS standartiem, bet, kā Jūs to labi zināt, judikatūra jautājumā par pieteikumu attiecībā uz uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikā, statusa izvērtēšanu neļauj vēlreiz izvērtēt agrāk zināmus faktus.

Attiecībā uz jauniem datiem par tērauda cenām, kuras Jūsu klients iesniedza pēc pagaidu vispārējās informācijas, mēs norādām, ka šī informācija arī tika izvērtēta kopā ar Kopienas rūpniecības nozares komentāriem, kas tika iesniegti pēc 2007. gada 20. februārī sniegtās galīgās vispārējās informācijas, un tika noteikts, ka jaunā informācija par tērauda cenām neļauj no jauna izvērtēt nepilnības, kas tika konstatētas jūsu klienta grāmatvedībā.

Līdz ar to, tā kā jauni pierādījumi par tērauda cenām nevarēja ietekmēt TEA noteikšanu, Jūsu klienta [uzņēmuma] parastā vērtība bija jānosaka atbilstoši attiecīgajiem Pamatregulas 2. panta 7. punkta noteikumiem, t.i., tā bija jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību līdzīgā valstī.

Attiecībā uz eksporta cenas noteikšanu mēs norādām, ka Jūsu klients savos apsvērumos nedz par pagaidu, nedz par galīgās vispārējās informācijas sniegšanu nekad nav apstrīdējis Komisijas dienestu lēmuma pamatprincipus attiecībā uz eksporta tirdzniecību, kas tika veikta tieši ar nesaistītiem pircējiem. Jūsu klienta komentāri attiecās vienīgi uz izmantoto valūtas maiņas kursu vai tehniskām detaļām Excel prezentācijā par kopējiem RKN [ražošanas kontroles numuriem], kas tiek izmantoti dempinga aprēķiniem (abi ir apskatīti vai nu dokumentā ar vispārēju galīgo informāciju, vai dokumentā ar īpašu informāciju). No iepriekš minētā izriet loģisks secinājums, ka Jūsu klients ir piekritis Komisijas dienestu secinājumiem. Līdz ar to argumenti, kas par šo jautājumu tiek iesniegti tagad, nevar tikt ņemti vērā.

Pamatregulas 20. panta 4. punktā ir noteikts, ka galīgajā vispārējā informācijā nevar ierobežot vēlāku Komisijas vai Padomes lēmumu pieņemšanu, tomēr, ja šāds lēmums tiek pamatots ar atšķirīgiem faktiem un apsvērumiem, tie jādara zināmi pēc iespējas ātrāk. Šāds bija 2007. gada 23. marta pārskatītā dokumenta ar vispārēju galīgo informāciju mērķis.

Tomēr, lūdzu, ņemiet vērā, ka Komisija ir gatava pārskatīt jūsu klienta TEA situāciju pēc viena gada, ja šajā sakarā tiks darīti zināmi pietiekami pierādījumi.”

33.

Attiecībā uz Komisijas viedokļa maiņas iemesliem var būt lietderīgi šajā brīdī atzīmēt, ka Padome sava Pirmās instances tiesā iesniegtā iebildumu raksta ( 12 ) 23. punktā norādīja:

“Komisija patiešām 2007. gada februārī bija paredzējusi grozīt savu nostāju par TEA, atbildot uz pierādījumiem, kurus tā tolaik uzskatīja par “vērā ņemamiem”. Pirmajā dokumentā ar vispārēju galīgo informāciju tā norādīja, ka būtu jāparedz šādas izmaiņas ieteikšana, pamatojoties uz datu atkārtotu izvērtēšanu un noteiktu tērauda importa cenu apstiprināšanu, kas tika uzskatīti par jauniem pierādījumiem. Komisija bija gatava secināt, ka tādējādi pastāvēja pietiekami “jauni dati un paskaidrojumi”, lai pamatotu pieņemtā TEA risinājuma pārskatīšanu. Tomēr pēc tam, kad tika saņemti apsvērumi no ieinteresētajiem lietas dalībniekiem un veiktas konsultācijas ar antidempinga komiteju, Komisija grozīja savu viedokli par šiem apsvērumiem un apstiprināja sākotnēji pieņemto risinājumu, proti, ka prasītājam nevar noteikt TEA statusu saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otro ievilkumu, ņemot vērā, ka nav pietiekamu jaunu apstākļu, un ņemot vērā pilnīgi skaidro 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta tekstu. Komisija secināja, ka Nanjing Metalink International spriedumā izklāstītie nosacījumi, kas ir nepieciešami sākotnēji pieņemtā risinājuma pārskatīšanai, netika izpildīti un līdz ar to atbilstoši šajā spriedumā veiktajai interpretācijai ir jāpiemēro pamata pienākums, kas ir noteikts 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pēdējā teikumā. [..]”

34.

Ar 2007. gada 5. aprīļa vēstuli Yongjian lūdza Komisijai ieteikt galīgos pasākumus, pamatojoties uz 2007. gada 20. februāra dokumentu ar vispārēju galīgo informāciju, jo šis uzņēmums uzskatīja, ka lēmums par uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu tika pieņemts, pamatojoties uz kļūdu tiesību piemērošanā.

35.

Tomēr 2007. gada 23. aprīlī Padome pieņēma apstrīdēto regulu ( 13 ), tostarp Yongjian ražoto gludināmo dēļu importam nosakot galīgo antidempinga maksājumu 18,1% apmērā.

36.

Yongjian lūdza šo regulu atcelt tiktāl, ciktāl tā attiecas uz šo uzņēmumu. Komisija, trīs sūdzības iesniedzēji, kas pārstāv Kopienas rūpniecības nozari ( 14 ), un Itālijas Republika iestājās lietā, atbalstot Padomes apsvērumus.

37.

Yongjian izvirzīja divus pamatus: 1) nepareiza Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta interpretācija un 2) Pamatregulas 20. punkta pārkāpums un tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

38.

Yongjian norādīja, ka Komisijas vienīgais izskaidrojums tās pēkšņajai nostājas maiņai esot norādīts 2007. gada 4. aprīļa vēstulē — judikatūra neļauj atkārtoti izvērtēt agrāk zināmus faktus. (Ja patiesais iemesls tomēr ir bijis cits, Padomei iesniegtajā priekšlikumā neesot sniegts pamatojums, tādējādi pārkāpjot EKL 253. pantu.)

39.

Vienīgā atsauce uz judikatūru varētu būt spriedums lietā Nanjing Metalink. Tomēr saskaņā ar šo spriedumu Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pēdējā teikuma mērķis esot nodrošināt, ka uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa jautājums tiek izskatīts objektīvi, nevis pamatojoties uz tā ietekmi uz dempinga robežas aprēķināšanu. Līdz ar to iestādes nedrīkstot pārskatīt informāciju, kas tām ir pieejama sākotnējā lēmuma laikā, tomēr tās drīkst atcelt uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu, ja apstākļu maiņas vai jaunu pierādījumu dēļ šķiet, ka attiecīgais uzņēmums neatbilst nepieciešamajiem kritērijiem. Šādam noteikumam esot nepieciešams, lai lēmums par uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu tiktu pieņemts pirms lēmuma par normālo vērtību.

40.

Šajā lietā Komisija tomēr abus soļus veica vienlaicīgi. Līdz ar to neesot iemesla atsevišķi apskatīt Yongjian statusu saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu un citus pagaidu novērtējuma aspektus, kas varētu tikt pārskatīti. Tā kā Komisija esot secinājusi, ka sākotnējais lēmums par uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu bija nepamatots 2007. gada 20. februāra dokumentā ar vispārēju galīgo informāciju norādīto iemeslu dēļ, un tā nav izskaidrojusi, kādēļ šie iemesli varētu būt nepareizi, tai ne tikai ir tiesības, bet arī pienākums veikt labojumus savā lēmumā. Līdz ar to ar priekšlikumu galīgajiem pasākumiem esot pārkāpts Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkts, padarot apstrīdēto regulu par spēkā neesošu.

41.

Pirmās instances tiesa norādīja, ka apstrīdētās regulas 12.–14. apsvērums pierāda, ka “apstrīdētajā regulā atteikums grozīt uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikā, statusa noteikšanu, kas tiek darīts Pagaidu regulā, netika pamatots ar to, ka saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pēdējo teikumu nav pieļauts vēlreiz izvērtēt vecus faktus, bet gan ar to, ka prasītājas grāmatvedība neatbilda IAS standartiem, un ar to, ka nebija jaunu pierādījumu, kas varētu ietekmēt šo vērtējumu. Līdz ar to šis atteikums tika veikts saskaņā ar šīs regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas otrajā ievilkumā paredzētajiem materiāltiesiskajiem kritērijiem”  ( 15 ).

42.

Arī pārskatītajā dokumentā ar vispārēju galīgo informāciju netika norādīts, ka iemesls atteikumam piešķirt uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu bija agrāk zināmu faktu pārskatīšanas aizliegums; Komisijas argumenti attiecās vienīgi uz Yongjian grāmatvedības neatbilstību ( 16 ).

43.

Tad Pirmās instances tiesa atsaucās uz Komisijas 2007. gada 4. aprīļa vēstuli kā “vienīgo dokumentu, kurā Komisija izklāsta, ka judikatūra jautājumā par uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikā, statusa noteikšanu neļauj vēlreiz izvērtēt agrāk zināmus faktus”. Attiecīgajā punktā Komisija norādīja: “Savos 2007. gada 2. aprīļa apsvērumos Jūsu klients turpina atkārtot tos pašus argumentus, kuri jau tika minēti pirms galīgā dokumenta, attiecībā uz nepilnībām grāmatvedībā un to, vai tā atbilst IAS standartiem, bet, kā Jūs to labi zināt, judikatūra jautājumā par pieteikumu attiecībā uz uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikā, statusa izvērtēšanu neļauj vēlreiz izvērtēt agrāk zināmus faktus. ( 17 )”

44.

Pirmās instances tiesa turpināja, sava sprieduma 47.–50. punktā norādot:

45.

Līdz ar to pēc tam, kad Pirmās instances tiesa bija īsumā apskatījusi vairākus citus punktus, kas netiek apstrīdēti šajā apelācijā, tā noraidīja pirmo Yongjian izvirzīto pamatu.

46.

Yongjian norādīja, ka saskaņā ar Pamatregulas 20. panta 4. un 5. punktu Komisijai galīgā informācija par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā vēlas ieteikt galīgo pasākumu noteikšanu, esot jāsniedz vismaz 10 dienas pirms priekšlikuma iesniegšanas Padomē, lai lietas dalībnieki varētu iesniegt apsvērumus un Komisija tos varētu ņemt vērā. Šajā gadījumā Komisija tomēr priekšlikumu par galīgiem pasākumiem, kas ir pamatoti ar pārskatīto galīgo vispārējo informāciju, esot iesniegusi tik tikko sešas dienas pēc tam, kad šis dokuments tika nosūtīts Yongjian, un četras dienas pirms tam noteiktā termiņa apsvērumu iesniegšanai.

47.

Tiktāl Pirmās instances tiesa būtībā piekrita Yongjian. Tā vispirms norādīja, ka Pamatregulas 20. panta 5. punkts, lai gan tajā nav noteikts, ka Komisijai pirms priekšlikuma iesniegšanas Padomē ir jāgaida, kamēr beidzas 10 dienu termiņš, nevar tikt interpretēts pretrunā ar 20. panta 4. punktu, kurā ir noteikts, ka Komisijai galīgā informācija ir jāsniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms jebkāda priekšlikuma par Padomes galīgo rīcību iesniegšanas. Līdz ar to Komisija nevar iesniegt savu priekšlikumu Padomei, pirms nav beidzies 10 dienu termiņš ( 18 ).

48.

Tad tā noraidīja Padomes argumentu, ka Komisija apsvērumus esot varējusi ņemt vērā, veicot grozījumus priekšlikumā, kurš tika iesniegts Padomē. EKL 250. panta 2. punkts ļauj Komisijai grozīt savu priekšlikumu, lai veicinātu viedokļu saskaņošanu iestādes vai iestāžu, kas ir iesaistītas lēmuma pieņemšanas procesā, ietvaros, tomēr šīs tiesības nav izmantojamas, lai attiecīgi ņemtu vērā lietas dalībnieku iesniegtos apsvērumus ( 19 ). Turklāt šie apsvērumi varot ievērojami ietekmēt galīgā akta saturu. Fakts, ka priekšlikums par galīgo pasākumu veikšanu jau ir iesniegts, pats par sevi varot ietekmēt sekas, kuras varētu izrietēt no šiem apsvērumiem. Līdz ar to, ja Komisija varētu nosūtīt savu priekšlikumu Padomei pirms ieinteresēto personu apsvērumu saņemšanas, tas varētu izslēgt to, ka tie patiešām tiek ņemti vērā ( 20 ).

49.

Šajā lietā Komisijai esot bijis jāinformē Yongjian par tās jauno nostāju, kas ir pamatota ar jaunu vai atšķirīgu apsvērumu Pamatregulas 20. panta 4. punkta nozīmē, proti, ka informācija par tērauda importa cenu nemainīja sekas, kas jautājumā par uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa piešķiršanu izrietēja no tā, ka Yongjian nebija ievērojis IAS standartus. 20. panta 4. punktā neesot iekļauta Komisijas apgalvotā tēze, saskaņā ar kuru tikai tas, ka tika grozīts nemainīgu faktu vērtējums, neprasa informēt ieinteresētās personas. Ja būtisko faktu vērtējums notiek pirmo reizi, tas esot jādara zināms ieinteresētajām personām, lai tās var iesniegt savus apsvērumus par šo jautājumu. Tā kā pārskatītais dokuments ar vispārēju galīgo informāciju Yongjian tika nosūtīts 2007. gada 23. martā un priekšlikums par galīgo pasākumu noteikšanu Padomei tika iesniegts 2007. gada 29. martā, proti, sešas dienas vēlāk, Komisija neesot ievērojusi 20. panta 5. punkta prasības ( 21 ).

50.

Aplūkojusi šo tēzi, Pirmās instances tiesa tomēr noraidīja Yongjian otro pamatu.

51.

Tā uzskatīja, ka Pamatregulas 20. panta 5. punktā paredzētā desmit dienu termiņa neievērošanas sekas var būt apstrīdētās regulas atcelšana tikai tad, ja pastāv iespēja, ka šī prettiesiskuma dēļ administratīvais process būtu varējis noslēgties ar citu rezultātu, tādējādi tieši ietekmējot Yongjian tiesības uz aizstāvību ( 22 ). Tomēr pārskatītajā dokumentā ar vispārēju galīgo informāciju nebija ietverti tādi jauni fakti, kas iepriekš nebūtu darīti zināmi Yongjian, un Yongjian iepriekš šī procesa ietvaros bija iespēja sniegt viedokli par vēlreiz iesniegto nostāju 2007. gada 23. marta pārskatītajā dokumentā ar vispārēju galīgo informāciju un pārskatītajā dokumentā ar īpašu informāciju. Turklāt bez argumentiem saistībā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pēdējā teikuma piemērošanu Yongjian savā 2007. gada 2. aprīļa vēstulē, atbildot uz Komisijas jauno nostāju, neizvirzīja nekādus jaunus argumentus. Yongjian apsvērumi šajā vēstulē par 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pēdējo teikumu un spriedumu lietā Nanjing Metalink tomēr nekādā gadījumā neietekmēja apstrīdētās regulas saturu. Kā tika secināts pirmā pamata kontekstā, atteikums piešķirt uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu bija pamatots ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas otrajā ievilkumā ietverto materiāltiesisko kritēriju piemērošanu ( 23 ).

52.

Yongjian apelācijas sūdzības pamatojumam ir izvirzījis divus pamatus, kurus es vēlāk īsumā aprakstīšu kopā ar Padomes, Komisijas un sūdzības iesniedzēju rakstveida un mutiskajiem apsvērumiem, kā arī Itālijas Republikas rakstveida apsvērumiem.

53.

Yongjian būtībā uzskata, ka Pirmās instances tiesa, secinot, ka Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta un sprieduma lietā Nanjing Metalink 44. punkta interpretācijai nav nozīmes, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā tiktāl, ciktāl šāds secinājums ir acīmredzamā pretrunā ar lietas materiālu saturu. Līdz ar to esot arī pieļauta kļūda, nelemjot par pamatjautājumu, vai 2. panta 7. punkta c) apakšpunkts liedza Komisijai atkārtoti izvērtēt savu sākotnējo lēmumu nepiešķirt uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu.

54.

Yongjian argumenti ir vērsti uz pirmo šī pamatojuma daļu un galvenokārt tiek pamatoti ar apsvērumiem, kurus Itālijas valdība un Padome izteica savos procesuālajos rakstos pirmajā instancē ( 24 ), no kā izriet, ka Komisija atgriezās pie savas sākotnējās nostājas, atbildot uz iebildumiem, ka atkārtota izvērtēšana būtu pretrunā Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pēdējam teikumam saskaņā ar spriedumā lietā Nanjing Metalink veikto interpretāciju. No lietas materiāliem diezgan skaidri izriet, ka Yongjian uzskata, ka šis jautājums neesot nenozīmīgs, bet gan būtiski ietekmējot to, kādēļ Komisija pēdējā brīdī mainīja savu viedokli, un līdz ar to arī būtiski ietekmējot galīgo lēmumu par antidempinga maksājuma noteikšanu 18,1%, nevis 0% apmērā. Pirmās instances tiesas veiktais pretējais secinājums saskaņā ar judikatūru esot patiesās pierādījumu nozīmes sagrozīšana un tādēļ ir pakļauta Tiesas pārbaudei.

55.

Gan Padome, gan Komisija un sūdzības iesniedzēji norāda uz judikatūru, saskaņā ar kuru vienīgi Pirmās instances tiesa ir kompetenta konstatēt un novērtēt faktus, izņemot gadījumus, kad šo faktu konstatējumu būtiska neatbilstība izriet no tai iesniegtiem lietas materiāliem vai pierādījumi ir sagrozīti ( 25 ), un, ja apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šāda sagrozīšana ir veikta, tam ir precīzi jānorāda uz faktiem, kuri, iespējams, ir sagrozīti, un jādara zināmas kļūdas analīzē, kuras, pēc apelācijas sūdzības iesniedzēja ieskata, varētu būt izraisījušas [Pirmās instances tiesai] šādu [pierādījumu] sagrozīšanu ( 26 ).

56.

Tad Padome norāda, ka Yongjian pamatojoties vienīgi uz argumentiem, kurus savos procesuālos dokumentos ir norādījusi Padome (patiesībā uz argumentu, kas ir pamatots ar pierādījumu, kurš Pirmās instances tiesai jau ir pieejams) un Itālijas valdība (atspoguļots Tiesas secinājumā, ka “vairāki Konsultatīvās komitejas locekļi apstrīdēja to, ka prasītājs tika atzīts par [TEA]”). Yongjian neatsaucas uz tekstiem, kas noderētu kā pierādījumi, ar kuriem Pirmās instances tiesa patiešām pamatoja savu secinājumu, proti, apstrīdētās regulas apsvērumiem, argumentiem, kas tika sniegti pārskatītajā dokumentā ar vispārēju galīgo informāciju, un skaidrojumu, ko Komisija sniedza 2007. gada 4. aprīlī.

57.

Komisija piebilst, ka Padomes un Itālijas valdības apsvērumi nevarot būt par pierādījumu Komisijas iemesliem atgriezties pie savas sākotnējās nostājas. Šie iemesli tika izklāstīti tās priekšlikumā Padomei un tika pamatoti ar to, ka Yongjian neatbilst piemērojamiem materiāltiesiskajiem kritērijiem.

58.

Itālijas valdība norāda, ka Yongjian neesot apstrīdējis faktus un secinājumus, uz kuru pamata Pirmās instances tiesa secināja, ka, atgriežoties pie sākotnējā vērtējuma, Komisija lielā mērā neatsaucās uz Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pēdējo teikumu.

59.

Tiesas sēdē sūdzības iesniedzēji apliecināja, ka patiesais iemesls nostājas maiņai esot bijis tas, ka 2007. gada 20. februāra dokumentā ar vispārēju galīgo informāciju Komisija bija piekritusi Yongjian viedoklim, ka neatbilstība Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem ir šķērslis tam, lai tiktu noteikts uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss, vienīgi tad, ja tas ietekmē dempinga aprēķinus, bet tad to iespaidoja sūdzības iesniedzēju arguments, ka neatkarīgi no sekām šķērslis ir arī formāla neatbilstība, kas bija par pamatu 23. marta pārskatītajam dokumentam.

60.

Gan Itālijas valdība, gan sūdzības iesniedzēji norāda, ka saskaņā ar spriedumu lietā Nanjing Metalink atteikums piešķirt uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu varot tikt pārskatīts vienīgi tad, ja ir izmaiņas faktiskajā situācijā, turpretī Yongjian esot centies vienīgi pierādīt, ka neprecizitātes grāmatvedībā, kuru esamību tas neapstrīd, neietekmē tā cenas.

61.

Yongjian norāda uz tiesību uz taisnīgu lietas izskatīšanu kā pamattiesību statusu Kopienu tiesībās, īpaši antidempinga procedūras ietvaros ( 27 ). Lai gan Yongjian piekrīt, ka šo tiesību neievērošana varot ietekmēt apstrīdētā pasākuma spēkā esamību vienīgi tad, ja šī pārkāpuma neesamības gadījumā procesa rezultāts būtu savādāks ( 28 ), Yongjian uzskata, ka tas tā esot vienīgi tad, ja nav nekādas iespējas, ka rezultāts var būt savādāks ( 29 ).

62.

Šajā lietā Yongjian vairākkārt atkārto, ka Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pēdējam teikumam esot bijusi izšķiroša nozīme, nosakot antidempinga maksājumu 18,1%, nevis 0% apmērā. Līdz ar to tas, ka Yongjian netika sniegta nekāda iespēja pierādīt, ka Komisijas interpretācija ir kļūdaina, esot tiesību uz taisnīgu lietas izskatīšanu pārkāpums. Šīs tiesības, ja tās būtu tikušas izmantotas, būtu radikāli ietekmējušas lietas iznākumu.

63.

Padome norāda, ka Pirmās instances tiesa ir nolēmusi, ka Pamatregulas 20. panta 5. punkta pārkāpums neietekmēja apstrīdētās regulas saturu vai līdz ar to — Yongjian tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu. Tādējādi Yongjian argumentam lielākoties neesot nozīmes. Tomēr tas katrā ziņā esot pamatots ar iespējamu pirmā apelācijas sūdzības pamata atzīšanu par pamatotu. Yongjian tiesības tikt uzklausītam jautājumā par atteikumu piešķirt uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu netika ietekmētas, jo tam iepriekš tika sniegta iespēja tikt uzklausītam. Turklāt Pirmās instances tiesa atzina — un apelācijas sūdzībā tas netiek apstrīdēts —, ka Yongjian nav nedz iesniedzis jaunus argumentus, atbildot uz Komisijas nostāju, nedz norādījis, kādus argumentus tas būtu iesniedzis.

64.

Komisija uzskata, ka apelācijas sūdzības pamatā esot kļūdainas premisas. Komisija norāda, ka Yongjian būtu varējis iesniegt jaunus izšķirošus argumentus, ja tā, pirms iesniegt priekšlikumu Padomei, būtu nogaidījusi līdz 2007. gada 2. aprīlim, un ka Komisija esot bijusi pārliecināta, ka Yongjian esot jāpiešķir uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss, tomēr uzskatīja, ka pati šādu statusu nevar piešķirt sprieduma lietā Nanjing Metalink dēļ. Pirmās instances tiesa esot norādījusi, ka neviens no šiem gadījumiem neatbilst patiesībai, tomēr Yongjian šos secinājumus neapstrīdot kā pierādījumu sagrozīšanu.

65.

Itālijas valdība un sūdzības iesniedzēji lielākoties piekrīt Padomes un Komisijas apsvērumiem.

66.

Turklāt Padome, Komisija un sūdzības iesniedzēji nepiekrīt Pirmās instances tiesas viedoklim, ka Pamatregulas 20. panta 5. punktā ir noteikts desmit dienu termiņš apsvērumu iesniegšanai visos gadījumos, kad Komisija pamato savus apsvērumus ar faktiem vai apsvērumiem, kas atšķiras no tiem, kas ir iekļauti galīgajos dokumentos ar vispārēju galīgo informāciju.

67.

Tiesas sēdes laikā abas iestādes nošķīra 1) galīgo informāciju, uz kuru ir norādīts 20. panta 4. punkta pirmajā un otrajā teikumā, no 2) faktiem un apsvērumiem, kurus Komisija nevar atklāt galīgās informācijas sniegšanas laikā un uz ko ir norādīts 20. panta 4. punkta trešajā teikumā, kā arī 3) dažādus faktus un apsvērumus, ar kuriem var tikt pamatots vēlāk pieņemts lēmums un uz ko ir norādīts šīs tiesību normas pēdējā teikumā. Šīs iestādes uzskata, ka desmit dienu termiņš esot piemērojams vienīgi pirmajam gadījumam, kas attiecas uz visu izmeklēšanu un līdz ar to ir daudz svarīgāks par jebkādiem vēlāk veiktiem grozījumiem. Otrajā un trešajā gadījumā vienmēr pastāvot iespēja iesniegt atbildi ( 30 ), tomēr vienīgā prasība ir tā, lai noteiktais termiņš būtu saprātīgs, ņemot vērā faktu vai apsvērumu raksturu.

68.

Gan iestādes, gan sūdzības iesniedzēji norāda, ka antidempinga procedūrai esot piemērojami stingri noteikti termiņi ( 31 ), kurus būtu grūti ievērot, ja niecīgu grozījumu dēļ tiktu noteikts termiņa pagarinājums. Komisija piebilst, ka tā varēja grozīt un būtu grozījusi savu priekšlikumu Padomei, ja Yongjian būtu iesniedzis būtiskus komentārus pēc tam, kad tika iesniegts sākotnējais priekšlikums. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka, ja Yongjian2007. gada 2. aprīļa apsvērumi Komisijai būtu likuši mainīt tās viedokli, būtu jānosaka papildu desmit dienu termiņš Kopienu rūpniecības nozarei komentāru iesniegšanai, kas pārsniegtu kopējo procedūrai paredzēto termiņu. Vienīgi tad, ja ir būtiski jauni fakti, par kuriem lietas dalībniekiem iepriekš nav bijusi iespēja izteikt komentārus, Komisijai ir jāinformē lietas dalībnieki un jāpiešķir tiem desmit dienas komentāru sniegšanai, ja tā maina savu nostāju, tomēr tā tas nav, ja — kā šajā gadījumā — visi fakti, uz kuriem ir veikta atsauce, ir tikuši pilnībā apspriesti.

69.

Šī apelācijas sūdzības pamata centrālais un galvenais elements ir apgalvojums, ka, pretēji Pirmās instances tiesas norādītajam, Komisija tomēr pamatoja savu galīgo nostāju par uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa piešķiršanu ar apsvērumu, ka Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pēdējais teikums tai neļāva grozīt sākotnējo nostāju.

70.

Yongjian neapstrīd nevienas Pirmās instances tiesas veiktās faktu konstatācijas patiesīgumu, drīzāk tas apstrīd Pirmās instances tiesas veikto šo faktu izvērtējumu un tās izdarītos secinājumus.

71.

No bagātīgas pastāvīgās judikatūras izriet, ka šīs Tiesas “kompetencē nav konstatēt faktus vai pārbaudīt pierādījumus, ko Pirmās instances tiesa ir pieņēmusi šo faktu pamatojumam. Ja šie pierādījumi ir atbilstoši iegūti un ir ievēroti vispārīgie tiesību principi un procesuālie noteikumi attiecībā uz pierādīšanas pienākumu un pierādījumu sniegšanu, iesniegto pierādījumu izvērtējums ir jāveic Pirmās instances tiesai pašai. Līdz ar to šis izvērtējums, ja vien nav sagrozīta pati pierādījumu jēga, nav tiesību jautājums, kas jāpārbauda Tiesai”  ( 32 ).

72.

Jēdzienu “patiesās pierādījumu nozīmes sagrozīšana” Tiesa pirmo reizi izmantoja lietā Hilti ( 33 ). Šķiet, ka šī jēdziena pamatā ir Francijas tiesību jēdziens “dénaturation”, kas ir pārsūdzības pamats kasācijas sūdzībā. “Dénaturation” rodas, ja tiesa, izskatot lietu pēc būtības, pārsniedz savas kompetences robežas, interpretējot skaidri un nepārprotami uzrakstītu dokumentu (piemēram, līgumu, testamentu, ziņojumu, tiesas spriedumu vai ārvalsts likumu) veidā, kas ir pretrunā ar šī dokumenta saturu. Turpretī tāda dokumenta, kas ir uzrakstīts neskaidri vai pārprotami, interpretācija ir tiesas kompetencē un tā nevar tikt apstrīdēta šādā pārsūdzības kārtībā ( 34 ).

73.

Šajā lietā Pirmās instances tiesa savā vērtējumā pamatojās uz apstrīdētās regulas apsvērumiem, pārskatīto dokumentu ar vispārēju galīgo informāciju un Komisijas 2007. gada 4. aprīļa vēstuli.

74.

No pirmajiem diviem dokumentiem Pirmās instances tiesa secināja, ka vienīgie iemesli, kas tika sniegti galīgajā nostājā par uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa piešķiršanu, attiecās uz faktu, ka Yongjian grāmatvedība neatbilda IAS standartiem ( 35 ).

75.

Šķiet, ka šis secinājums ir neapstrīdams un tas noteikti nesagroza pašu pierādījumu jēgu. Turklāt arī Yongjian neizvirza nekādas prasības šajā sakarā.

76.

No 2007. gada 4. aprīļa vēstules Pirmās instances tiesa secināja, ka, lai gan Komisija bija noteikusi: “Kā Jūs to labi zināt, judikatūra jautājumā par pieteikumu attiecībā uz uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikā, statusu izvērtēšanu neļauj vēlreiz izvērtēt agrāk zināmus faktus”, patiesībā tā savu atteikumu piešķirt uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu pamatoja ar to, ka Yongjian grāmatvedība neatbilda IAS standartiem, jo tajos netika ievērots uzkrāšanas princips grāmatvedībā, tika veikta līdzsvarošana un visi darījumi tika norādīti kopā, nevis atsevišķi, un par šiem jautājumiem revidenti nebija snieguši komentārus. Pirmās instances tiesa atzīmēja arī Komisijas apgalvojumu, ka informācija par tērauda cenu neļāva vēlreiz izvērtēt prasītāja grāmatvedībā konstatētos trūkumus. Līdz ar to tā secināja, ka Komisijas apsvērumam, ka nav pieļaujams vēlreiz izvērtēt agrāk zināmus faktus, bija pakārtota nozīme, jo atteikums piešķirt uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu tika pamatots ar izvērtējumu, vai Yongjian izpildīja attiecīgos materiāltiesiskos kritērijus ( 36 ).

77.

Es šajos secinājumos vai apsvērumos nesaskatu neko, kas sagrozītu attiecīgo 2007. gada 4. aprīļa vēstules ( 37 ) rindkopu skaidro jēgu burtiskā testa, kas ir piemērojams saskaņā ar Tiesas judikatūru, izpratnē.

78.

Taisnība, ka varētu strīdēties par to, ka būtu bijis iespējams no 2007. gada 4. aprīļa vēstules arī secināt, ka galvenais iemesls negaidītajai Komisijas nostājas maiņai patiešām bija tās viedoklis, ka tai ir liegts atgriezties pie savas sākotnējās nostājas. Attiecībā uz šo hipotēzi es vienīgi varu izteikt uzskatu, ka šis pavisam noteikti nav vienīgais secinājums, ko var izdarīt no vēstules satura. Līdz ar to secinājums, kuru patiesībā veic Pirmās instances tiesa, izriet no pierādījumu izvērtēšanas, kas, neesot nekādai šo pierādījumu pašas jēgas sagrozīšanai, nav tiesību jautājums, ko Kopienu tiesa varētu pārskatīt.

79.

To nevar ietekmēt pirmajā instancē iesniegto Itālijas valdības un Padomes apsvērumu saturs. Pat, ja argumenti, uz kuriem ir veikta atsauce ( 38 ), var tikt uzskatīti par pierādījumiem, nevis argumentiem, ir skaidrs, ka neviens no lietas dalībniekiem nevarēja zināt, kas patiesībā lika Komisijai mainīt savu nostāju laikposmā starp dokumentu ar vispārēju galīgo informāciju un pārskatīto dokumentu ar vispārēju informāciju.

80.

Pirmās instances tiesvedībā iesniegtajos apsvērumos Komisija — kas vienīgā varēja Tiesai sniegt autoritatīvu informāciju par savu motivāciju — īpaši norādīja, ka, saskaroties ar vairāku dalībvalstu iebildumiem, gan Komisijas locekļi, gan darbinieki turpināja pārdomas arī pēc galīgajiem dokumentiem ar vispārēju galīgo informāciju un nonāca pie secinājuma, ka trūkumi Yongjian grāmatvedībā bija tik lieli, ka nevarēja tikt uzskatīts, ka ir izpildīti Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas otrajā ievilkumā norādītie kritēriji. 2007. gada 4. aprīļa vēstulē veiktās atsauces uz spriedumu lietā Nanjing Metalink vienīgais mērķis bija norādīt, ka nav tikuši minēti jauni fakti ( 39 ).

81.

Līdz ar to, manuprāt, pirmais apelācijas sūdzības pamats ir jānoraida. Nevar tikt apstiprināts pieņēmums, ka Pirmās instances tiesa ir sagrozījusi pierādījumus. Ja Pirmās instances tiesa ir izvērtējusi pierādījumus vienīgi tiktāl, lai secinātu, ka Komisija savu nostājas maiņu nav pamatojusi ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pēdējo teikumu atbilstoši tā spriedumā lietā Nanjing Metalink veiktajai interpretācijai, tad acīmredzami argumentam par šī tiesību akta un judikatūras interpretāciju nav nozīmes nedz pirmajā instancē, nedz apelācijā.

82.

Līdz ar to es izmantošu šo izdevību, lai norādītu, ka šī sprieduma 15. punktā norādītā Pirmās instances tiesas pieeja, kas pausta sprieduma lietā Nanjing Metalink 44. un 47. punktā, manuprāt, ir pareiza visos tajā norādītajos jautājumos.

83.

Manuprāt, Pirmās instances tiesa pareizi nodala iepriekš izvērtētu pierādījumu atkārtotu izvērtēšanu (kas ir aizliegta) no tādu secinājumu izdarīšanas, kas tika grozīti, pamatojoties uz attiecīgās faktiskās situācijas izmaiņām (kas ir atļauts). Es piebildīšu — kā tam piekrita arī Komisija rakstveida apsvērumos un to apstiprināja tiesas sēdes laikā —, ka iespējai veikt izmaiņas secinājumos ir jādarbojas divējādi: tai ir jāļauj grozīt gan eksportētājam labvēlīgu (kā spriedumā lietā Nanjing Metalink), gan nelabvēlīgu nostāju.

84.

Līdz ar to, ja Yongjian būtu pierādījis, ka faktiskie apstākļi ir mainījušies, savukārt Komisija, pamatojoties uz Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pēdējo teikumu, būtu atteikusies to ņemt vērā, tad Yongjian būtu bijusi ticama iespēja lūgt tiesai pārskatīt uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa piešķiršanu apstrīdētajā regulā.

85.

No mana secinājuma, ka Yongjian pirmais apelācijas sūdzības pamats ir jānoraida, izriet, ka jānoraida arī otrais apelācijas sūdzības pamats.

86.

Pirmās instances tiesa, pamatojoties uz faktiem, secināja, ka Komisijas nostājas maiņa laikposmā starp dokumentu ar galīgu vispārēju informāciju un pārskatīto dokumentu ar galīgu vispārēju informāciju pilnībā tika pamatota ar apstākļiem, par kuriem Yongjian jau bija iespēja iesniegt komentārus, un to neietekmēja Komisijas veiktā Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pēdējā teikuma interpretācija.

87.

Ja šis secinājums ir spēkā — un es uzskatu, ka tam ir jābūt spēkā, —Yongjian netika liegtas tiesības tikt uzklausītam nevienā aspektā, kas varētu ietekmēt lietas iznākumu. Pirmās instances tiesas secinājums, ka, lai gan tika pārkāpts Pamatregulas 20. panta 5. punkts, tas neietekmēja apstrīdētās regulas saturu vai līdz ar to — prasītāja tiesības uz aizstāvību, un tādējādi no tā nevarēja izrietēt, ka apstrīdētā regula būtu pretlikumīga un tā būtu jāatceļ, pilnībā atbilst judikatūrai, kas ir šī secinājuma pamatā ( 40 ).

88.

Yongjian nav arī iesniedzis nevienu argumentu, kas nebūtu pamatots ar pieņēmumu, ka Komisijas nostājas maiņa patiešām tika pamatota ar viedokli, ka Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pēdējais teikums tai liedza pārskatīt savu sākotnējo vērtējumu par uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu, lai Yongjian varētu iesniegt apsvērumus, apstrīdot šo viedokli. Pamatojoties uz spriedumu lietā Alrosa ( 41 ), Yongjian mēģina apgalvot, ka tiesību tikt uzklausītam pārkāpums var tikt uzskatīts par tīri formālu vienīgi tad, ja nav nekādas iespējas, ka lietas iznākums varētu būt savādāks, tomēr gadījumā, ja vienkārši nav iespējams noteikt iespējamās ietekmes uz lietas iznākumu precīzu apmēru, šis pārkāpums ir būtisks trūkums, kas ietekmē pieņemtā pasākuma spēkā esamību. Tomēr šim argumentam nav nozīmes, ja vienīgie apsvērumi, kurus, kā attiecīgais lietas dalībnieks uzskata, tam tika liegts iesniegt, attiecas uz apstākļiem, par kuriem tika secināts, ka tie nevar ietekmēt lietas iznākumu.

89.

Vēl jāapskata Padomes, Komisijas un sūdzības iesniedzēju norādītais jautājums par to, vai Pirmās instances tiesa varēja uzskatīt, ka saskaņā ar Pamatregulas 20. panta 5. punktu Komisijai lietas dalībniekiem bija jādod desmit dienas, lai tie varētu reaģēt uz jebkuru jaunu faktu vai apstākļu atklāšanu, pirms Komisija iesniedz savu priekšlikumu Padomei.

90.

Šis jautājums nav nedz norādīts kā papildu apelācijas sūdzība ( 42 ), nedz arī tas ir nozīmīgs apelācijas sūdzības izskatīšanai. Ja apsvērumiem par Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pēdējā teikuma interpretāciju nebūtu bijusi ietekme uz Komisijas veikto uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa vērtējumu un līdz ar to uz apstrīdētās regulas saturu, tad faktam, ka Yongjian nebija iespējas iesniegt šādus apsvērumus, nav nozīmes — neatkarīgi no tā, vai šīs izdevības neesamība formāli pārkāpa vai nepārkāpa Pamatregulas 20. panta 5. punkta prasības.

91.

Tomēr šis jautājums ir acīmredzami svarīgs iestādēm un visiem antidempinga procedūrā iesaistītajiem lietas dalībniekiem. Tāpēc es šeit sniegšu īsu komentāru par šo jautājumu.

92.

Pirmkārt, mani īsti nepārliecina iestāžu un sūdzības iesniedzēju veiktā norāde uz stingro antidempinga izmeklēšanai noteikto kopējo termiņu. Kopienas likumdevējs šo termiņu ir noteicis kopā ar vairākiem īsākiem termiņiem, kas ir jāievēro šī kopējā termiņa ietvaros. Iestādēm ir jāveic attiecīgie soļi visu šo saistību ievērošanai, un tām nav iemesla tikt atbrīvotām no starptermiņa ievērošanas, pamatojoties uz to, ka tādējādi ir grūtāk ievērot kopējo termiņu.

93.

Otrkārt, es piekrītu Pirmās instances tiesas secinājumam, ka ieinteresēto personu apsvērumi ir jāsaņem, pirms Komisija iesniedz savu priekšlikumu Padomei, kā arī argumentācijai, kas Pirmās instances tiesai ļāva nonākt pie šāda secinājuma ( 43 ). Apsvērumi par faktiem vai argumentiem, kas atšķiras no tiem, kuri tika ietverti dokumentā ar galīgu vispārējo informāciju un uz kuru pamata tika panākts atšķirīgs rezultāts, noteikti ir jāapsver tikpat rūpīgi kā apsvērumi par pašu galīgo informācijas sniegšanu. To praktiskais statuss tomēr būtu mazāk nozīmīgs, ja tie tiktu saņemti vienīgi pēc tam, kad Komisija būtu pabeigusi savu priekšlikumu un iesniegusi to Padomei — pastāvētu ievērojams risks, ka šie apsvērumi netiktu ņemti vērā vienlīdz lielā apmērā.

94.

Treškārt, jāpiebilst, ka šajā lietā Komisija tomēr noteica termiņu, kurā Yongjian varēja iesniegt komentārus par pārskatītajiem dokumentiem, līdz ar to nav nozīmes tam, vai šāds noteikums bija paredzēts Pamatregulā. Tomēr, nosakot šādu termiņu, Komisijai noteikti bija jāievēro 20. panta 5. punktā noteiktā prasība par to, ka šim termiņam ir jābūt vismaz desmit dienām. Sākotnēji Komisija šo prasību neizpildīja, nosakot tikai sešu dienu termiņu. Kad Komisija šo trūkumu izlaboja, pagarinot termiņu līdz desmit dienām, tai loģiski bija pienākums sagaidīt komentārus (un tos ņemt vērā) pirms sava priekšlikuma iesniegšanas Padomē.

95.

Šajā saistībā ir jāpiebilst, ka priekšlikums tika iesniegts 2007. gada 2. aprīlī, tikai neilgu laiku, pirms bija pagājuši 14 mēneši kopš izmeklēšanas uzsākšanas 2006. gada 4. februārī, un ka apstrīdētā regula tika pieņemta 2007. gada 19. aprīlī, 14 mēnešus un 9 dienas pēc šīs izmeklēšanas uzsākšanas. Līdz ar to joprojām bija laiks rīkoties, pirms bija beidzies Pamatregulā noteiktais 15 mēnešu termiņš. Katrā ziņā ir diezgan skaidrs, ka Komisijai, kas ir informēta par tai noteiktajiem laika ierobežojumiem, veicot antidempinga izmeklēšanu, ir jāņem vērā gan šie ierobežojumi, gan nepieciešamība ievērot tiesības uz aizstāvību. Ja nepieciešams, tai ir jāveic atpakaļejošs aprēķins no noteiktajiem termiņiem, lai ļautu lietas dalībniekiem iesniegt nepieciešamos apsvērumus.

96.

Ceturtkārt, man šķiet, ka Komisijas rīcība šajā gadījumā (īpaši paturot prātā, ka pārskatītajos dokumentos ar vispārēju informāciju bija ietverta radikāla un iepriekš nekādā veidā nepieteikta nostājas maiņa, kas ievērojami ietekmēja Yongjian intereses un kas tika nosūtīta, izmantojot faksu, piektdienas vakarā pēc darbadienas beigām) katrā ziņā var tikt uzskatīta par neatbilstošu labas administrācijas principiem. Neatkarīgi no tā, vai tika pārkāpts Pamatregulas 20. panta 5. punkts, nav šaubu, ka Komisija rīkojās, izrādot minimālu cieņu pret lietas dalībnieku, kura intereses tā negatīvi ietekmēja un kuram bija tiesības sagaidīt lielāku efektivitāti un uzmanību no Kopienas iestādes.

97.

Visbeidzot, es tomēr varu piekrist iestādēm un sūdzības iesniedzējiem, ka ne katra faktu vai apsvērumu, kas ir par pamatu Komisijas priekšlikumam Padomei, grozījuma dēļ būtu jānosaka termiņš papildu apsvērumu iesniegšanai. Daži grozījumi var būt tik niecīgi, ka komentāri nav nepieciešami vai arī tie nekādi neietekmētu rezultātu. Tomēr otrajā gadījumā lielā mērā nav nozīmes tam, vai tiek uzskatīts, ka ir noticis formāls Pamatregulas 20. panta 5. punkta pārkāpums, jo, tā kā nav nekādas pozitīvas ietekmes uz rezultātu, tas nozīmē, ka gala pasākuma spēkā esamība netiek ietekmēta.

98.

Šajā lietā nostājas maiņa bija pietiekami radikāla un negaidīta un tai bija pietiekami liela ietekme, lai rastos nozīme papildu laika piešķiršanai komentāru sniegšanai. Pat ja šajā gadījumā Yongjian nevarēja sniegt nekādus komentārus, kas varētu ietekmēt iznākumu, tas nevarēja tikt paredzēts jau no sākuma.

99.

Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 122. pantu, ja apelācija nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Saskaņā ar 69. panta 4. punktu dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas, savukārt Tiesa var piespriest citām personām, kas iestājas lietā, segt savus tiesāšanās izdevumus pašām.

100.

Es uzskatu, ka šajā lietā apelācijas sūdzība ir jānoraida. Padome ir pieprasījusi atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Sūdzības iesniedzēji arī ir pieprasījuši atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, un šķiet, ka to dalība apelācijas tiesvedībā ir pamatota, jo ir skartas to intereses. Līdz ar to Yongjian ir jāatlīdzina Padomes un sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumi, savukārt Itālijas valdībai un Komisijai savi tiesāšanās izdevumi ir jāsedz pašām.

101.

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, es piedāvāju Tiesai: