Apelācija, ko 2007. gada 27. novembrī ierosinājis Philippe Combescot par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T-249/04 Combescot/Komisija

(Lieta C-525/07 P)

(2008/C 37/15)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Philippe Combescot (pārstāvji — A. Maritati un V. Messa, avvocati)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Strīds ir par prettiesiska karjeras attīstības ziņojuma (turpmāk tekstā — “KAZ”) sagatavošanu par laiku no 2001. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 31. decembrim. Prasītājs apstrīd Pirmās instances tiesas secinājumus, jo viņš uzskata, ka KAZ ir prettiesisks, jo to ir sagatavojis M., rīkojoties lielā naidā pret Combescot, jo Combescot bija ziņojis par nopietniem vadības pārkāpumiem, kurus Gvatemalas delegācijā bija veicis minētais M. Pēc šādiem paziņojumiem iestāde uz Gvatemalu nosūtīja veikt pārbaudi un pēc Combescot2004. gada 20. septembrī iesniegtās sūdzības izskatīšanas OLAF nolēma uzsākt izmeklēšanu, kuras noslēgumā tika pieņemts 2006. gada 30. maija galīgais ziņojums (turpmāk tekstā — “OLAF ziņojums”), kas šajā lietā ir pievienots lietas materiāliem kopā ar 2002. gadā nosūtītās izmeklēšanas komisijas sagatavoto ziņojumu. Ar šo apelācijas sūdzību Combescot aizstāvji lūdz, lai Tiesa atceļ Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas spriedumu daļā, kurā KAZ netiek atzīts par prettiesisku un kurā netiek atzīts, ka prasītājam ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību. Turklāt apelācijas sūdzībā tiek lūgts, lai Tiesa atzīst un apstiprina, ka Philippe Combescot sakarā ar neobjektīvu un kļūdainu, un līdz ar to prettiesisku KAZ sagatavošanu par 2001. un 2002. gadu, cieta lielu kaitējumu savai karjerai, kā arī profesionālajai reputācijai; ka KAZ izvērtēšana, pārbaudot to plašākā kontekstā, ņemot vērā netaisnīgumu un pazemojošo rīcību no amatā augstākstāvošo vadītāju puses, radīja ciešanas un psiholoģiskus sarežģījumus, kas savukārt ir radījuši smagu depresiju, kā to pierāda lietas materiāli un it īpaši kā to ir konstatējuši iestādi konsultējošie ārsti. Apelācijas sūdzībā tiek lūgts, lai Tiesa pilnībā izvērtē lietas faktiskos apstākļus, atzīstot tos visus par atbilstošiem, lai apstiprinātu, ka KAZ ir prettiesisks un līdz ar to prasītājam ir tiesības uz ciestā kaitējuma atlīdzību.

Apelācijas sūdzībā tiek apstrīdēts, ka Pirmās instances tiesas spriedums nav konsekvents. Šajā spriedumā ir norādīts, ka neatkarīguma un integritātes mērķi ir uzskatāmi par saistošiem ikvienā gadījumā, kad padotajam ir jāsniedz viedoklis par konkrētu praksi, un ka viņš nedrīkst atrasties personiskās attiecībās, kuras neatkarīgi no pieņemtā lēmuma objektivitātes un pareizības trešām personām var šķist par tādām, kurās nav neatkarīguma un objektivitātes. Šajā spriedumā attiecībā uz M. gadījumu ir sniegti pilnīgi nesaprotami secinājumi. Papildus, prasītājs apstrīd sprieduma nekonsekvenci daļā, kurā tiek atzīts, ka Combescot veiktās iniciatīvas, kad viņš tika apstiprināts par rezidējošo padomdevēju Gvatemalā, radīja ļoti neapskaužamu situāciju M., bet, neraugoties uz to, viņš norāda, ka šādas situācijas nevar M. nostādīt situācijā, kad viņš pilnībā ir neatbilstošs sava novērtētāja uzdevuma veikšanai saskaņā ar objektivitātes un neatkarīguma principiem. Prasītājs norāda, ka KAZ ir sagatavots, īstenojot rīcības brīvību, kas nozīmē, ka katram apsvērumam pēc būtības par šo nolēmumu nav nekādas noteicošas nozīmes un tas nevar apstiprināt un/vai noliegt to, ka M. izvērtēja KAZ, neraugoties uz to, ka viņam pret Combescot bija acīmredzams un nopietns naids. Šajā sakarā prasītājs norāda, ka kā izšķirošs apstāklis nevar tikt minēta kādas personas kā līdzizvērtētājas klātbūtne, kurai vispār nav nekādas attiecības ar Combescot un M. Līdz ar to detalizēti ir jāizvērtē KAZ saturs. Visbeidzot prasītājs pieprasa apmierināt lūgumus veikt pierādījumu savākšanas pasākumus.