1.

Ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Conseil d’État [Valsts Padome] (Francija) Tiesai vaicā, kā interpretējams Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīvas 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli ( 2 ) I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunkts.

2.

Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar Association nationale pour la protection des eaux et rivières (turpmāk tekstā — “ANPER-TOS”) un Association OABA iesniedzējtiesā iesniegtajām prasībām par 2005. gada 10. augusta Dekrēta Nr. 2005-989, ar kuru tiek grozīta klasificēto iekārtu nomenklatūra ( 3 ), atcelšanu.

3.

Pēc būtības runa ir, pirmkārt, par to, lai noteiktu, vai paipalas, irbes un baloži ir uzskatāmi par putniem, kas ietilpst Direktīvas 96/61, ar kuru tiek noteikta iepriekšējas atļaujas saņemšanas sistēma attiecībā uz mājputnu intensīvās audzēšanas iekārtām ar vairāk nekā 40000 vietu, piemērošanas jomā. Otrkārt, apstiprinošas atbildes gadījumā jautājums ir par to, vai tāda valsts sistēma kā ar Dekrētu Nr. 2005-989 noteiktā, saukta par “dzīvnieku ekvivalentu” sistēmu, atbilstoši kurai, lai noteiktu robežvērtību, sākot ar kuru uz iekārtām attiecas iepriekšējas atļaujas saņemšanas sistēma, dzīvnieki tiek vērtēti, ņemot vērā faktiski izvadītā slāpekļa daudzumu, atbilst Direktīvai 96/61.

4.

Direktīvas 96/61 1. pantā noteikts:

“Šīs direktīvas mērķis ir panākt tāda piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, ko rada I pielikumā minētās darbības. Tā nosaka pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu vai — gadījumos, kad novēršana nav iespējama — samazinātu tās emisijas gaisā, ūdenī un zemē, kuras rodas no iepriekš minētajām darbībām, tostarp arī pasākumus, kas attiecas uz atkritumiem, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā, neierobežojot [Padomes 1985. gada 27. jūnija] Direktīvas 85/337/EEK [par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.)] noteikumus un citus attiecīgus Kopienas noteikumus.”

5.

Direktīvas 96/61 2. pantā ar nosaukumu “Definīcijas” paredzēts:

“Šajā direktīvā:

[..]

[..].”

6.

Direktīvas 96/61 4. pantā noteikts:

“Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jaunas iekārtas netiek ekspluatētas, ja nav saņemta atļauja, kas piešķirta saskaņā ar šo direktīvu [..].”

7.

Atbilstoši Direktīvas 96/61 5. pantam:

“1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to kompetentās iestādes, izmantojot atļaujas saskaņā ar 6. un 8. pantu vai attiecīgā gadījumā pārskatot un vajadzības gadījumā atjauninot nosacījumus, panāk, ka esošās iekārtas tiek ekspluatētas saskaņā ar 3., 7., 9., 10. un 13. pantā, 14. panta pirmajā un otrajā ievilkumā, kā arī 15. panta 2. punktā noteiktajām prasībām, vēlākais astoņus gadus pēc šīs direktīvas ieviešanas dienas, neierobežojot īpašus Kopienas tiesību aktus.

2.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu 1., 2., 11., 12. panta, 14. panta trešā ievilkuma, 15. panta 1., 3. un 4. punkta, 16. un 17. panta, kā arī 18. panta 2. punkta noteikumus attiecībā uz esošajām iekārtām no šīs direktīvas ieviešanas dienas.”

8.

Šīs pašas direktīvas 9. pantā ar nosaukumu “Atļaujas izsniegšanas nosacījumi” noteikts:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka atļaujā iekļauti visi pasākumi, kas vajadzīgi 3. un 10. pantā noteikto prasību ievērošanai attiecībā uz atļauju izsniegšanu, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā, aizsargājot gaisu, ūdeni un zemi.

[..]

3.   Atļaujā iekļauj piesārņojošu vielu emisijas robežvērtības, jo īpaši to, kuras uzskaitītas III pielikumā un varētu tikt emitētas no konkrētās iekārtas ievērojamā daudzumā, ņemot vērā to raksturu un piesārņojuma pārneses iespējas no vienas dabas vides daļas (gaisa, ūdens vai zemes) citā. [..] Attiecīgā gadījumā robežvērtības var papildināt vai aizstāt ar tām ekvivalentiem parametriem vai tehniskiem pasākumiem.

Iekārtām, kuras minētas I pielikuma 6.6. punktā, saskaņā ar šo punktu noteiktajās emisijas robežvērtībās ņem vērā praktiskus apsvērumus par attiecīgā veida iekārtām.

4.   Neierobežojot 10. panta noteikumus, emisijas robežvērtības, ekvivalenti parametri vai tehniski pasākumi, kas minēti 3. punktā, jānosaka, pamatojoties uz labākajām pieejamām metodēm, nenorādot kādas konkrētas metodes vai īpašu tehnoloģiju, bet ņemot vērā attiecīgās iekārtas tehniskos parametrus, tās atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus. Jebkurā gadījumā atļaujas izsniegšanas nosacījumos jāparedz noteikumi, kas palīdz samazināt piesārņojumu lielā attālumā vai pārrobežu piesārņojumu, kā arī nodrošina augstu vides aizsardzības līmeni kopumā.

[..]”

9.

Direktīvas 96/61 16. panta 2. punktā noteikts:

“Komisija organizē informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un ieinteresētajām nozarēm par labākajām pieejamām metodēm, attiecīgo monitoringu un to pilnveidošanu. Reizi trijos gados Komisija publicē informācijas apmaiņas rezultātus.”

10.

Direktīvas 96/61 18. pantā paredzēts:

“1.   Pēc Komisijas priekšlikuma Padome saskaņā ar [EK] Līgumā noteikto procedūru nosaka emisijas robežvērtības:

un

par kurām, pamatojoties jo īpaši uz 16. pantā noteikto informācijas apmaiņu, identificēta vajadzība pēc rīcības Kopienas līmenī.

2.   Ja nav tādu Komisijas emisijas robežvērtību, kas noteiktas saskaņā ar šo direktīvu, tad I pielikumā uzskaitītajām iekārtām par minimālajām emisijas robežvērtībām, ievērojot šo direktīvu, jāizmanto attiecīgās emisijas robežvērtības, kuras noteiktas II pielikumā minētajās direktīvās un citos Kopienas tiesību aktos.

[..]”

11.

Direktīvas 96/61 I pielikuma ar nosaukumu “Direktīvas 1. pantā minēto rūpniecisko darbību veidi” 6.6. punktā paredzēts:

“Iekārtas intensīvai putnu [..] audzēšanai ar vairāk nekā:

[..].”

12.

Direktīvas 96/61 III pielikumā ar nosaukumu “Orientējošs to galveno piesārņojošo vielu saraksts, kuras jāņem vērā, ja tās attiecas uz emisijas robežvērtību noteikšanu”, paredzēts:

“Gaiss

[..]

2. Slāpekļa oksīdi un citi slāpekļa savienojumi

[..]

5. Metāli un to savienojumi

[..]

Ūdens

[..]

2. Fosfororganiskie savienojumi

[..]

7. Metāli un to savienojumi

[..]

11. Vielas, kuras veicina eitrofikāciju (īpaši nitrāti un fosfāti)

[..].”

13.

Atbilstoši Dekrēta Nr. 2006-989 1. pantam klasificēto iekārtu nomenklatūras tabula [..] kļūst par šī dekrēta I pielikumu.

14.

Dekrēta Nr. 2006-989 I pielikuma 2111. ailē paredzēts:

“Audzējamie putni, meža putni (audzēšanas, pārdošanas u.c. darbības), izņemot konkrētas citās ailēs paredzētas darbības:

Piezīme. — Audzējamo putnu un savvaļas putnu skaits tiek notikts, ņemot vērā šādas dzīvnieku ekvivalentos izteiktas vērtības:

paipala = 0,125;

balodis, irbe = 0,25;

gailēns = 0,75;

neliela vista = 0,85;

vista, standarta cālis, marķēta vista, bioloģiska vista, jauna vista, dējējvista, vaislas vista, fazāns, pērļvista, meža pīle = 1;

liela vista = 1,15;

cepeša pīle, nobarošanai paredzēta pīle, vaislas pīle = 2;

neliels tītars = 2,20;

vidēja lieluma tītars, vaislas tītars, zoss = 3;

liels tītars = 3,50;

nobaroti pleznkāji = 7.”

15.

No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka ANPER-TOS apgalvo, ka Dekrētā Nr. 2005-989 noteiktā aprēķināšanas kārtība ir pretrunā Direktīvai 96/61, savukārt ekoloģijas un ilgtspējīgas attīstības ministrs [ministre de l’Écologie, du Développement et de l’Aménagement durables] uzskata, ka, pirmkārt, šajā direktīvā starp mājputniem, uz kuriem tā attiecas, nav minētas paipalas, irbes un baloži un, otrkārt, ka aprēķins dzīvnieku ekvivalentu vienībās ir veikts, lai labāk varētu ņemt vērā dažādu sugu faktiski izvadītā slāpekļa daudzumu.

16.

Iesniedzējtiesa atzīmē, ka atbilstoši Direktīvai 96/61 iekārtas intensīvai putnu audzēšanai ar vairāk nekā 40000 vietu mājputniem ir jāpakļauj atļauju sistēmai un ka šī direktīva pretēji citiem Kopienu tiesību aktiem, kas attiecas uz mājputniem un attiecīgi vai nu ietver savā piemērošanas jomā, vai izslēdz no tās paipalas, irbes un baložus, nedefinē mājputnu jēdzienu.

17.

Šādos apstākļos, uzskatīdama, ka jautājums par to, vai jāuzskata, ka iekārtas intensīvai putnu audzēšanai ar vairāk nekā 40000 vietu mājputniem ietver savā piemērošanas jomā paipalas, irbes un baložus, rada nopietnu problēmu, Conseil d’État apturēja tiesvedību lietā līdz brīdim, kad Tiesa būs paudusi savu viedokli par to, vai “[..] Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunkts [..] ir jāinterpretē, pirmkārt, kā tāds, kura piemērošanas jomā ietilpst paipalas, irbes un baloži, un, otrkārt, apstiprinošas atbildes gadījumā kā tāds, kas atļauj tādu kārtību, atbilstoši kurai atļautās robežvērtības tiek aprēķinātas saskaņā ar dzīvnieku ekvivalentu sistēmu, atbilstoši kurai dzīvnieku skaits uz vienu vietu tiek vērtēts atkarībā no sugas, lai ņemtu vērā dažādu sugu faktiski izvadītā slāpekļa daudzumu”.

18.

Atbilstoši Tiesas Statūtu 23. pantam ANPER-TOS, Association France Nature Environnement, kas ir persona, kura iestājusies pamata lietā, Francijas un Grieķijas valdības, kā arī Komisija Tiesai iesniedza savus rakstveida apsvērumus. Tiesas sēdē 2008. gada 18. septembrī tika uzklausīti šo lietas dalībnieku mutvārdu apsvērumi, izņemot prasītāju un personu, kas iestājusies pamata lietā, kuras tiesas sēdē nebija pārstāvētas.

19.

Kā to atzīmējusi iesniedzējtiesa, no Direktīvas 96/61 noteikumiem un tās I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunkta izriet, ka uz iekārtām intensīvai putnu audzēšanai ar vairāk nekā 40000 vietu mājputniem attiecas iepriekšēju atļauju sistēma.

20.

Savukārt, kā arī izriet no lēmuma par prejudiciālā jautājuma uzdošanu, Dekrēta Nr. 2005-989 klasificēto iekārtu nomenklatūras 2111. ailē mājputnu un savvaļas putnu audzēšanai ir paredzēta 30000 dzīvnieku ekvivalentu robežvērtība, nosakot tostarp 0,125 konversijas koeficientu paipalām un 0,25 — baložiem un irbēm. Šāda aprēķina metode, kas domāta, lai labāk varētu ņemt vērā dažādu sugu faktiski izvadītā slāpekļa daudzumu, ļauj vairāk nekā 40000 paipalu, irbju un baložu audzēšanai notikt saskaņā ar iepriekšēja paziņojuma sistēmu. Precīzāk, paipalu audzēšanas iekārtas ir pakļautas iepriekšēju atļauju sistēmai tikai tad, ja tiek pārsniegta 240000 dzīvnieku robežvērtība, kamēr tās, kurās tiek audzētas irbes un baloži, tai ir pakļautas tikai, ja tiek pārsniegta 120000 putnu robežvērtība ( 4 ).

21.

Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomu nosaka trīs kumulatīvi elementi, proti, ka audzēšana ir intensīva, ka runa ir par mājputnu audzēšanu un ka attiecīgajās iekārtās ir vairāk nekā 40000 vietu.

22.

Nav strīda, ka Direktīvā 96/61 nav definēti ne “intensīvas audzēšanas”, ne “mājputnu ”un “vietu” jēdzieni.

23.

Attiecībā uz intensīvu audzēšanu Francijas valdība savos Tiesai iesniegtajos apsvērumos apgalvo, ka paipalas, irbes un baloži to savvaļas izcelsmes dēļ pretēji mājputniem, tādiem kā vistas vai pīles, nevar tikt intensīvi audzēti un tādējādi tos nevar iekļaut Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomā.

24.

Šajā ziņā jāatzīmē, ka iesniedzējtiesas uzdotā jautājuma, kas attiecas vienīgi uz to, kā interpretējami Direktīvā 96/61 paredzētie jēdzieni “mājputni” un “vietas”, pamatā ir pieņēmums, ka Dekrētā Nr. 2005-989 uzskaitītās paipalas, irbes un baloži var tikt intensīvi audzēti. Lēmuma lūgt sniegt prejudiciālu nolēmumu motīvu daļā nav minēts, ka par šo faktisko apstākli starp pusēm pamata lietā pastāvētu domstarpības.

25.

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru EKL 234. pantā noteiktās procedūras ietvaros, kuras pamatā ir funkciju sadale starp valsts tiesām un Tiesu, jebkurš lietas faktu vērtējums ir valsts tiesas kompetencē, un Tiesai saskaņā ar kompetences sadalījumu starp Kopienu tiesām un valsts tiesām ir jāņem vērā faktiskais un tiesiskais konteksts, kas ir prejudiciālo jautājumu pamatā, tāds, kā tas ir noteikts lēmumā par prejudiciālo jautājumu uzdošanu ( 5 ).

26.

Tādējādi es ierosinu, lai Tiesa atturas no Francijas valdības iebilduma izvērtēšanas, saskaņā ar kuru paipalas, irbes un baloži nav piemēroti, lai tiktu intensīvi audzēti.

27.

Ja Tiesa tomēr uzskatītu, ka tai šis jautājums jāaplūko, Francijas valdības iebildums man katrā ziņā šķiet nepamatots.

28.

Ja vien tas netiek pienācīgi dokumentāri pierādīts — kā tas nav šajā lietā —, a priori nevar izslēgt, ka šobrīd vai nākotnē var pastāvēt paipalu, irbju un baložu saimniecības, kurās tie tiek audzēti intensīvi. Francijas valdības minētais apstāklis, ka paipalu un baložu audzētavās vidēji ir 3000 putnu, tomēr nenozīmē, ka noteiktās šo putnu saimniecībās Direktīvā 96/61 paredzētā 40000 vietu robežvērtība nevarētu tikt pārsniegta.

29.

Ir taisnība, ka intensīvu audzēšanu nemēra vienīgi atkarībā no saimniecībā esošo dzīvnieku skaita. To raksturo arī citi elementi, tādi kā dzīvnieku blīvums uz kvadrātmetru uzturēšanās brīvā dabā neesamība, audzēšana ne uz zemes (baterija), vai industriālu ražošanas metožu, kā audzēšanas operāciju mehanizācija, izmantošana, kā to apgalvo persona, kas iestājusies pamata lietā, un Francijas valdība. Šajā sakarā es atzīmēšu, ka saskaņā ar 1985. gada 18. septembra ministra dekrētu ( 6 ), ko Tiesai iesniedza prasītāja pamata prāvā ANPER-TOS un kas attiecas uz lauku saimniecību ekonomisko dzīvotspēju un tām piešķir tiesības uz dažādām finansiālām un sociālām priekšrocībām, precizē, ka minimālā bezzemes audzēšanas iekārtas platība ir 200000 paipalu, kas tiek pārdotas dzīvas, un 120000 paipalu, kas tiek pārdotas kautā veidā. Taisnība, kā tiesas sēdē apgalvoja Francijas valdība, ka šāds ministra dekrēts precīzi neliecina par pastāvošo audzētavu intensīvo vai neintensīvo raksturu, tomēr man šķiet, ka šis teksts var būt nopietna norāde uz faktu, ka šo putnu intensīva audzēšana, ko veido bezzemes audzēšana, Francijā a priori nav izslēgta un vismaz var pārsniegt Direktīvā 96/61 noteikto 40000 vietu robežvērtību. Tas, kas ir spēkā attiecībā uz paipalām, tikpat labi var būt spēkā arī attiecībā uz baložiem, kas šajā dekrētā ir skaidri minēti, vai uz irbēm.

30.

Tā kā tas tā ir, šobrīd jāaplūko nedefinētais “mājputnu” jēdziens Direktīvas 96/61 izpratnē.

31.

Šajā ziņā jautājums ir par to, vai šis jēdziens ir interpretējams plaši, ko aizstāv prasītāja un persona, kas iestājusies pamata lietā, kā arī Komisija, vai, gluži pretēji, šauri, kā to apgalvo Francijas valdība.

32.

Atbilde uz šo jautājumu, manuprāt, sniedzama, kā tas izriet no judikatūras, pirmām kārtām pamatojoties uz Direktīvas 96/61 sistēmu un mērķi ( 7 ).

33.

Attiecībā uz pirmo no šiem diviem punktiem jāatzīmē, ka vispārīga jēdziena “mājputni”, kas savā parastajā nozīmē apzīmē visus putnus, kuri tiek audzēti olām vai gaļai ( 8 ), izmantošana Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunktā kontrastē ar šī punkta formulējumiem, kuros minētas attiecīgi “gaļas cūkas (virs 30 kg)” (b) apakšpunkts) un “sivēnmātes” (c) apakšpunkts). Kā to atzīmēja Komisija tiesas sēdē, tik vispārīga jēdziena kā “mājputni” izmantošanai minētajā 6.6. punkta a) apakšpunktā mērķis ir izvairīties no likuma “robiem”, ko izraisītu to mājputnu, kas var ietilpt Direktīvas 96/61 piemērošanas jomā, uzskaitījums, jo šāds uzskaitījums būtu bieži, ja ne vienmēr, nepilnīgs.

34.

Kas attiecas uz Direktīvas 96/61 mērķa pārbaudi, tā, manuprāt, arī liek mājputnu jēdzienu interpretēt plaši. Šajā ziņā jāatgādina, ka šīs direktīvas mērķis ir noteikt piesārņojuma integrētas novēršanas un kontroles vispārējus principus gaisā, ūdenī un augsnē, lai novērstu, ka atšķirīgas pieejas var veicināt piesārņojuma pārnesi no vienas dabas vides citā ( 9 ). Šī integrētā pieeja materializējas, pilnīgi saskaņojot atļauju izsniegšanas procedūras un nosacījumus tādām rūpniecības iekārtām, attiecībā uz kurām pastāv vērā ņemama iespēja radīt piesārņojumu, ļaujot sasniegt augstu vides aizsardzības līmeni kopumā, un visos gadījumos šajos nosacījumos jāparedz noteikumi, kā samazināt piesārņojumu lielā attālumā un pārrobežu piesārņojumu, un tiem jānodrošina augsts vides aizsardzības līmenis kopumā ( 10 ).

35.

Tādējādi šķiet, ka Direktīvas 96/61 mērķis ir plašs.

36.

Manuprāt, šis mērķis tiktu apdraudēts, ja mājputnu jēdziens tiktu izprasts šauri un tādējādi no Direktīvā 96/61 paredzētās atļaujas izsniegšanas procedūras un nosacījumiem varētu izvairīties noteiktas rūpniecisku iekārtu kategorijas, kā tās, kurās tiek intensīvi audzētas paipalas, irbes vai baloži, pat ja arī šīs iekārtas pārsniegtu Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunktā noteikto robežvērtību un tādējādi varētu radīt vērā ņemamu un nekontrolētu piesārņojumu gaisā, ūdenī un/vai augsnē.

37.

Ņemot vērā šos apsvērumus, manuprāt, nav jāturpina iesniedzējtiesas aizsāktā diskusija, pret kuru iestājas arī lietas dalībnieki, kas Tiesai snieguši savus apsvērumus, par citos Kopienu tiesību aktos, kas pieņemti dzīvnieku veselības ( 11 ) un vides ( 12 ) jomā, ietvertā mājputnu jēdziena atbilstību.

38.

Ja Tiesa tomēr uzskatītu, kā to aizstāv Francijas valdība un Komisija, ka Direktīva 85/337 var būt atbilstīga, lai interpretētu Direktīvā 96/61 ietverto “mājputnu ”jēdzienu, tostarp šo abu direktīvu kopīga mērķa dēļ ( 13 ), es uzskatu, ka no tā nevar secināt, kā to apgalvo Francijas valdība, ka Direktīvas 96/61 piemērošanas joma attiecas tikai uz vistām un broileriem. Protams, ir taisnība, ka Direktīvas 85/337 I pielikuma 17. punkta a) apakšpunkts pakļauj šīs direktīvas 4. panta 1. punktā paredzētajam novērtējumam iekārtas, kas paredzētas intensīvai putnu audzēšanai ar vairāk par 85000 vietu broileriem vai vairāk par 60000 dējējvistu. Tomēr Direktīvas 85/337 piemērošanas joma nav ierobežota ar minētajām iekārtām, jo tajā atbilstoši šīs pašas direktīvas II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktam ietilpst arī “intensīvās mājlopu iekārtas (projekti, kas nav ietverti I pielikumā)”. Lai gan šajā pēdējā pielikumā uzskaitītie projekti atbilstoši Direktīvas 85/337 4. panta 2. punktā paredzētajam noteikumam nav sistemātiski iepriekš jānovērtē, tomēr visas intensīvās audzēšanas iekārtas, tostarp tādējādi arī putnu audzēšanas iekārtas, kas nav uzskaitītas Direktīvas 85/337 I pielikuma 17. punkta a) apakšpunktā, ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā. Tātad nevar apgalvot, atsaucoties uz Direktīvas 85/337 noteikumiem, ka paipalu, irbju vai baložu intensīvas audzēšanas iekārtas neietilpst Direktīvas 96/61 piemērošanas jomā.

39.

Turklāt pretēji Francijas valdības izklāstītajiem argumentiem es nedomāju, ka no 2003. gada jūlijā Komisijas publicētā atsauces dokumenta par labākajām pieejamajām tehnikām intensīvai mājputnu un cūku audzēšanai (turpmāk tekstā — “BREF 2003 dokuments”) ( 14 ) var gūt jebkādas norādes par to, kā interpretēt jēdzienu “mājputni” Direktīvas 96/61 izpratnē.

40.

Taisnība, man šķiet, ka šādu argumentāciju nevar noraidīt tikai tādēļ, ka BREF dokumentiem nav juridiski saistoša spēka, kā to galvenokārt ierosina Komisija.

41.

Jāatzīmē, ka, neraugoties uz šāda saistoša spēka neesamību, Tiesai jau ir bijusi izdevība Saetti un Frediani rīkojuma ( 15 ) ietvaros, kurš tika izdots atbilstoši Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punktam, atsaukties uz norādēm, kas ietvertas BREF dokumentā, kurš pieņemts, pamatojoties uz Direktīvu 96/61, jautājumā par naftas koksa izmantošanu naftas pārstrādē, lai pārliecinātos, vai šādi apstākļi ļauj noraidīt kvalificēšanu par “atkritumiem” Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem izpratnē ( 16 ).

42.

Tomēr BREF dokumenta norādes, kuras Tiesa minēja iepriekš minētajā rīkojumā lietā Saetti un Frediani, attiecās uz visbiežāk sastopamajiem naftas koksa izmantošanas veidiem un tādējādi pretēji šai lietai neattiecās uz Kopienu tiesību jēdziena interpretāciju un Direktīvas 96/61 piemērošanas jomas noteikšanu. Turklāt Tiesa šīs norādes pārņēma judikatūras noteiktās prasības ietvaros, saskaņā ar kuru par atkritumu reālu pastāvēšanu jāpārliecinās attiecībā uz visu apstākļu kopumu, ņemot vērā Direktīvas 75/442 mērķi un raugoties, lai netiek apdraudēta tā efektivitāte ( 17 ). No minētā rīkojuma izriet, ka BREF dokumentā ietvertās norādes ir tikai viens no informācijas elementiem, kuri var ļaut iesniedzējtiesai pārliecināties par naftas koksa ražošanas un izmantošanas nosacījumiem naftas pārstrādes rūpnīcā.

43.

Tādējādi, ņemot vērā kontekstu, kādā Tiesa atsaucās uz BREF dokumentu, kā arī informācijas raksturu, ko tā no šī dokumenta guva, šķiet grūti attiecināt iepriekš minētajā rīkojumā lietā Saetti un Frediani izmantoto pieeju šīs lietas apstākļiem ( 18 ).

44.

Attiecībā uz BREF 2003 dokumentu jāatzīmē, ka, lai gan tajā uzskaitītas tikai dējējvistas, gaļas vistas, tītari, pīles un pērļvistas un tas aplūko sīkāk tikai pirmo divu kategoriju mājputnus, ir skaidri redzams, ka attiecīgais uzskaitījums attiecas “tikai uz šo dokumentu”, tādējādi neietekmējot interpretāciju, kas sniedzama “mājputnu” jēdzienam Direktīvas 96/61 izpratnē. Turklāt, kā to atgādinājusi Komisija savos rakstveida apsvērumos, dokuments ar nosaukumu “IPPC BREF Outline and Guide” ( 19 ), ko tā publicēja 2005. gada decembrī, skaidri nosaka, ka BREF dokuments neinterpretē Direktīvu 96/61. Šajā sakarā es piebildīšu, ka piešķirt BREF 2003 dokumentam šo direktīvu interpretējošu nozīmi nozīmētu, piemēram, no “mājputnu” jēdziena minētās direktīvas izpratnē piemērošanas jomas izslēgt zosis, lai gan visi lietas dalībnieki, kas Tiesai iesniedza savus apsvērumus, pamatoti ir vienisprātis, ka uzskatāms, ka šie dzīvnieki ietilpst šajā vispārīgajā kategorijā. Citiem vārdiem sakot, tas fakts, ka BREF 2003 dokumentā ir minētas un/vai aplūkotas tikai noteiktas mājputnu kategorijas, nenozīmē, ka “mājputnu” jēdziens Direktīvas 96/61 izpratnē ir ierobežots ar šīm kategorijām. Turklāt pieņemt šauru mājputnu jēdziena interpretāciju, to ierobežojot ar BREF 2003 dokumentā minētajām sugām, nozīmētu apdraudēt Direktīvas 96/61 mērķi, kā man jau bijusi iespēja uzsvērt šajos secinājumos.

45.

Visbeidzot, es uzskatu, ka jānoraida arī Francijas valdības tēze, saskaņā ar kuru Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole), ko Komisija publicēja 2007. gada 21. decembrī ( 20 ), ar kuru paredzēts vienā juridiskā dokumentā apvienot dažādus Kopienu instrumentus, tostarp Direktīvu 96/61, atbalsta šauru “mājputnu” jēdziena interpretāciju šīs pēdējās direktīvas izpratnē. Pietiek atzīmēt, ka neatkarīgi no minētā priekšlikuma satura tas pilnīgi noteikti nav pašreizējais Kopienu tiesību stāvoklis ( 21 ).

46.

Tādēļ es ierosinu uz prejudiciālā jautājuma pirmo daļu atbildēt, ka Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka paipalas, irbes un baloži ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.

47.

Attiecībā uz otru prejudiciālā jautājuma daļu jāatgādina, ka iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunkts ļauj dalībvalstij noteikt tādu kārtību, saskaņā ar kuru atļautās robežvērtības tiek aprēķinātas saskaņā ar dzīvnieku ekvivalentu sistēmu, atbilstoši kurai dzīvnieku skaits uz vienu vietu tiek vērtēts atkarībā no sugas, lai ņemtu vērā dažādu sugu faktiski izvadītā slāpekļa daudzumu. Šajā gadījumā nav strīda, ka šī mehānisma rezultātā uz paipalu intensīvas audzēšanas iekārtām iepriekšējas atļaujas saņemšanas procedūra attiecas tikai, ja tiek pārsniegts 240000 putnu skaits, kamēr uz irbju vai baložu intensīvas audzēšanas iekārtām tā attiecas tikai, ja tiek pārsniegta 120000 putnu robežvērtība.

48.

Kā iepriekš norādīts, no Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunkta izriet, ka uz mājputnu intensīvai audzēšanai paredzētām iekārtām attiecas iepriekšējas atļaujas saņemšanas procedūra, ja tajās ir “vairāk nekā 40000 vietu”, neatkarīgi no attiecīgās sugas.

49.

Lai gan Direktīvā 96/61 jēdziens “vietas” nav definēts, manuprāt, tas nevar atšķirties no tā parastās nozīmes, proti, tas apzīmē vietu, kurā atrodas kāds vai kaut kas ( 22 ). Šo viedokli šķiet atbalstām dažādas Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunkta valodu versijas, kas lielākoties izmanto terminu “vietas” ( 23 ). Tā kā vienu vietu vispārīgi var aizņemt tikai viena radība, proti, šajā gadījumā viens dzīvnieks, šķiet loģiski uzskatīt, ka mājputnu intensīvai audzēšanai paredzētās iekārtas, kurās ir vairāk nekā “40000 vietas”, faktiski apzīmē iekārtas, kuru audzēšanas vai ražošanas kapacitāte pārsniedz 40000 mājputnu neatkarīgi no attiecīgo mājputnu sugas, jo Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunkts turklāt neparedz nekādu atšķirību starp putniem, uz kuriem attiecas mājputnu jēdziens minētās direktīvas izpratnē.

50.

Man šķiet, ka šī interpretācija izriet arī no Direktīvas 96/61 struktūras. Pirmkārt, tā kā 40000 vietu robežvērtība ir piemērojama jaunām iekārtām, kuras paredzētas intensīvai mājputnu audzēšanai un kurās ir šāds vietu skaits, tā nevar būt atkarīga no tā, cik aizpildītas šīs iekārtas reāli ir, kas var mainīties atkarībā no sezonas, bet ir drīzāk saistīta ar audzēšanas vai ražošanas jaudu. Otrkārt, citi Direktīvas 96/61 I pielikuma 6. punkta noteikumi skaidri atsaucas vai nu uz ražošanas jaudu, vai arī uz pārstrādes jaudu.

51.

Tas, protams, nenozīmē, ka katras vietas izmēri ir vienādi atkarībā no tā, vai tiek audzētas zosis, pīles vai paipalas. Tomēr, ja pēc tam, kad vietas izmērs ir noteikts atbilstoši katrai sugai — un šis uzdevums gluži labi var ietilpt katras dalībvalsts kompetencē —, iekārtā ir vairāk nekā 40000 vietu mājputniem, tās darbība katrā ziņā jāpakļauj Direktīvā 96/61 paredzētajai iepriekšējas atļaujas saņemšanas procedūrai.

52.

Tādējādi es uzskatu, ka tāda sistēma kā Dekrētā Nr. 2005-989 paredzētā, ar kuru Direktīvā 96/61 paredzētajai iepriekšējas atļaujas saņemšanas procedūrai tiek pakļautas tikai tādas paipalu, irbju un baložu intensīvas audzēšanas iekārtas, kurās ir vairāk nekā attiecīgi 240000 paipalu vai 120000 irbju vai baložu, neatbilst Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunktam.

53.

Nedomāju, ka šo vērtējumu sašķobītu iesniedzējtiesas, kā arī Francijas valdības izklāstītais vispārīgais arguments, saskaņā ar kuru Dekrētā Nr. 2005-989 paredzētā dzīvnieku skaita uz vienu vietu vērtēšana atkarībā no sugas domāta, lai ņemtu vērā dažādu sugu faktiski izvadītā slāpekļa daudzumu, tādējādi atbilstot Direktīvas 96/61 mērķim.

54.

Šajā ziņā jāatzīmē, ka Francijas valdība nav apstrīdējusi atsauces normas, ko Tiesai iesniedza ANPER-TOS, un izrakstus no pielikumiem Ekoloģijas un ilgtspējīgas attīstības ministrijas 2007. gada 7. septembra apkārtrakstam par klasificētām iekārtām (audzēšana, mājputni) — jaunu atkritumu atsauču izmantošana ( 24 ). Taču no šīs informācijas izriet, ka attiecība starp paipalas, baloža vai irbes un standarta vistas izvadītā slāpekļa daudzumu acīmredzami neatbilst Dekrētā Nr. 2005-989 noteiktajā dzīvnieku ekvivalentu sistēmā paredzētajai dzīvnieku skaita uz vienu vietu vērtēšanai attiecībā uz šīm pašām sugām. Kaut gan šajā dekrētā paredzēts, ka viena standarta vista ir līdzvērtīga astoņām paipalām, četriem baložiem vai četrām irbēm, no apkārtraksta pielikumā iekļautajām atsauces normām redzams, ka slāpekļa daudzums paipalas izkārnījumos līdzinās pusei no vienas standarta vistas izkārnījumos esošā un šis slāpekļa daudzums ir nedaudz lielāks attiecībā uz irbēm, kamēr baloža izkārnījumos tā ir piecas reizes vairāk ( 25 ). No šo oficiālo datu izpētes un tad, ja pamatojas vienīgi uz slāpekļa daudzumu, ko izvirza iesniedzējtiesa un Francijas valdība, izriet, kā to uzsvērušas apvienība prasītāja un persona, kas iestājusies pamata lietā, ka Dekrēta Nr. 2005-989 rezultātā no Direktīvā 96/61 paredzētās iepriekšējas atļaujas saņemšanas procedūras Francijā ir atbrīvotas intensīvas audzēšanas iekārtas, kurās ir no 40001 līdz 240000 paipalām vai no 40001 līdz 120000 baložiem vai irbēm, kaut arī šīs iekārtas spēj radīt lielāku slāpekļa daudzumu nekā tas, ko rada iekārtas, kas paredzētas 40000 standarta vistu intensīvai audzēšanai ( 26 ).

55.

Tādējādi Francijas valdība nav izskaidrojusi, kādā veidā Dekrētā Nr. 2005-989 noteiktās robežvērtības, kas attiecas uz paipalu, irbju vai baložu intensīvas audzēšanas iekārtām, atbilst Direktīvas 96/61 mērķim sasniegt augstu vides aizsardzības līmeni kopumā.

56.

Skaidrības labad piebildīšu, ka šis vērtējums pretēji tam, ko sākotnēji piedāvāja Komisija savos rakstveida apsvērumos, to rūpīgi niansēdama tiesas sēdē, nenozīmē, ka tāda dzīvnieku ekvivalentu sistēma, kas paredzēta Dekrētā Nr. 2005-989, pati par sevi neatbilst Direktīvai 96/61. Šī direktīva neaizliedz dalībvalstij paredzēt šādu sistēmu, ja tās rezultātā — kā tas ir attiecībā uz daudziem Dekrētā Nr. 2005-989 paredzētiem mājputniem — iepriekšējas atļaujas saņemšanas robežvērtības attiecīgajām intensīvas audzēšanas iekārtām ir zemākas vai vienādas ar Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunktā paredzētajām.

57.

Tādējādi es uzskatu, ka uz otro prejudiciālā jautājuma daļu jāatbild, ka Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunkts neatļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru atļautās robežvērtības tiek aprēķinātas saskaņā ar dzīvnieku ekvivalentu sistēmu, atbilstoši kurai dzīvnieku skaits uz vienu vietu tiek vērtēts atkarībā no sugas, lai ņemtu vērā dažādu sugu faktiski izvadītā slāpekļa daudzumu, ja tās rezultātā no Direktīvas 96/61 piemērošanas jomas tiek izslēgtas un tostarp no šīs direktīvas noteiktās iepriekšējas atļaujas saņemšanas procedūras tiek atbrīvotas mājputnu intensīvai audzēšanai paredzētas iekārtas, kurās ir vairāk nekā 40000 vietu, ja praksē šī sistēma turklāt neatbilst Direktīvas 96/61 mērķim sasniegt augstu vides aizsardzības līmeni kopumā.

58.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, es ierosinu uz Conseil d’État uzdoto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:

Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīvas 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunkts, kas attiecas uz mājputnu intensīvas audzēšanas iekārtām ar vairāk nekā 40000 vietu, jāinterpretē tādējādi, ka paipalas, irbes un baloži ietilpst tā piemērošanas jomā un ka tas neatļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru atļautās robežvērtības tiek aprēķinātas saskaņā ar dzīvnieku ekvivalentu sistēmu, atbilstoši kurai dzīvnieku skaits uz vienu vietu tiek vērtēts atkarībā no sugas, lai ņemtu vērā dažādu sugu faktiski izvadītā slāpekļa daudzumu, ja tās rezultātā no Direktīvas 96/61 piemērošanas jomas tiek izslēgtas un tostarp no šīs direktīvas noteiktās iepriekšējas atļaujas saņemšanas procedūras tiek atbrīvotas mājputnu intensīvai audzēšanai paredzētas iekārtas, kurās ir vairāk nekā 40000 vietu, ja praksē šī sistēma turklāt neatbilst Direktīvas 96/61 mērķim sasniegt augstu vides aizsardzības līmeni kopumā.