Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62006FJ0095

Civildienesta tiesas (trešā palāta) spriedums 2008. gada 14.maijā.
Adrien Taruffi pret Eiropas Kopienu Komisiju.
Civildienesta lietas - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā.
Lieta F-95/06.

Judikatūras Krājums – Civildienesta lietas 2008 I-A-1-00163; II-A-1-00863

ECLI identifier: ECLI:EU:F:2008:62

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2008. gada 14. maijā

Lieta F‑95/06

Adrien Taruffi

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2004. un 2005. gada paaugstināšana amatā – Personāla pārstāvji – Prioritātes punkti

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru A. Tarufi [A. Taruffi] būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt Komisijas lēmumus, ar kuriem ir noteikts prasītāja punktu kopējais skaits un atteikts viņa uzvārdu iekļaut B*10 pakāpē paaugstināto ierēdņu sarakstā 2004. gada paaugstināšanas amatā ietvaros, un, otrkārt, atcelt lēmumu, ar kuru ir noteikts kopējais šo punktu skaits 2005. gada paaugstināšanas amatā ietvaros.

Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Komisijas ieviestā paaugstināšanas amatā sistēma – Paaugstināšanas amatā procedūras noslēgšana ar lēmumu, ar ko pieņem amatā paaugstināto ierēdņu sarakstu, un lēmumu, ar ko nosaka kopējo ierēdņiem piešķirto punktu skaitu – Neatkarīgi lēmumi, kurus var pārsūdzēt atsevišķi vai kopā

(Civildienesta noteikumu 45., 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa, 45. pants un 90. panta 2. punkts)

3.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Iecēlējinstitūcijas rīcības brīvība

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

1.      Ar Komisijas iekšējo regulējumu izveidotajā paaugstināšanas amatā sistēmā, kas ir balstīta uz tādu nopelnu ņemšanu vērā, kuri izteikti gadu gaitā uzkrātu punktu izteiksmē, un kurā paaugstināšana amatā notiek ar aktu, kuram ir salikts raksturs tādā nozīmē, ka to veido divi atsevišķi iecēlējinstitūcijas lēmumi, proti, lēmums, ar kuru tiek pieņemts amatā paaugstināto [ierēdņu] saraksts, un lēmums, ar kuru tiek noteikts kopējais ierēdņiem piešķirto punktu skaits un uz kuru ir balstīts pirmais minētais lēmums, šis lēmums, ar kuru tiek noteikts kopējais punktu skaits, ir patstāvīgs akts, ko iespējams apstrīdēt un vajadzības gadījumā pārsūdzēt tiesā, izmantojot vienu no Civildienesta noteikumos paredzētajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

Tādējādi ierēdnis, kurš ir iekļauts amatā paaugstināto ierēdņu sarakstā, var, ja tas apstrīd kopējo punktu skaitu, ko viņam piešķīrusi iecēlējinstitūcija, un līdz ar to arī punktu uzkrājumu turpmākajiem gadiem, iesniegt sūdzību vai vajadzības gadījumā pārsūdzēt tiesā tikai lēmumu par punktu piešķiršanu, kas viņam rada saistošas un galīgas tiesiskās sekas.

Tāpat ir iespējams, ka šādu procesu ierosina ierēdņi, kas nav paaugstināti amatā, taču vēlas apstrīdēt nevis to, ka nav saņēmuši paaugstinājumu attiecīgajā gadā, bet tikai atteikumu piešķirt viņiem noteiktu punktu skaitu, kas nav pietiekams, lai sasniegtu paaugstināšanas slieksni.

Turklāt ierēdnis, kas nav paaugstināts amatā, jo viņam, iespējams, nepamatoti piešķirts nepietiekams punktu skaits un līdz ar to nav sasniegts paaugstināšanas slieksnis, prasību var celt gan par iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar ko noteikts kopējais punktu skaits, gan par lēmumu, ar ko pieņemts amatā paaugstināto ierēdņu saraksts.

Individuāli lēmumi, ar kuriem piešķir vai atsaka piešķirt prioritātes punktus, ir sagatavojoši, iepriekšēji akti, kas ir nepieciešami galīgajam lēmumam, ar kuru nolemj par paaugstināšanu amatā, un nošķiramam un neatkarīgam aktam, ko tas ietver, proti, kopējā punktu skaita noteikšanai. Par tiem nevar iesniegt atsevišķu prasību atcelt tiesību aktu, bet vienmēr var apstrīdēt to likumību prasības pret galīgo lēmumu ietvaros.

Savukārt ierēdnis nevar apstrīdēt tāda lēmuma likumību, ar kuru tiek noteikti viņa nopelnu punkti, ar prasību, kas ir vērsta pret galīgo lēmumu, kurā nosaka kopējo viņa paaugstināšanas amatā punktu skaitu, ja viņš nav cēlis prasību tiesā par savu karjeras attīstības ziņojumu, jo nopelnu punkti tiek aprēķināti, pamatojoties uz šajā ziņojumā piešķirto novērtējumu.

(skat. 59.–64. punktu)

Atsauce:

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 19. oktobris, T‑311/04 Buendía Sierra/Komisija, Krājums, II‑4137. lpp., 90.–93., 96.–98. un 106. punkts.

2.      Tādā paaugstināšanas amatā sistēmā, kādu ir ieviesusi Komisija un kurā ir paredzēts, ka paaugstināšanas amatā komitejai ir jāizdod argumentēts atzinums, ja tās priekšlikums iecēlējinstitūcijai ir piešķirt prioritātes punktus novērtējamajam ierēdnim, ar priekšlikuma nepiešķirt minētos punktus nepamatošanu netiek pārkāpti Civildienesta noteikumu 25. panta otrās daļas noteikumi, jo šāds priekšlikums nav nelabvēlīgs akts.

(skat. 91.–93. punktu)

Atsauce:

Pirmās instances tiesa: Buendía Sierra/Komisija, minēts iepriekš, 143. un 144. punkts.

3.      Iecēlējinstitūcijai, kurai ir plaša rīcības brīvība paaugstināšanas amatā jautājumos, nav pienākuma attiecībā uz 2004. gada paaugstināšanu amatā tiem ierēdņiem, kuri ir ļoti tuvu paaugstināšanas amatā slieksnim, piešķirt tiem trūkstošos punktus, lai tie tiktu paaugstināti amatā pirms jaunās karjeras struktūras spēkā stāšanās, kura tika ieviesta ar Regulu Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

(skat. 114. punktu)

Top