—

Feinchemie Schwebda GmbH un Bayer CropScience AG vārdā — A. Vroninksa [A. Vroninks] un D. Velbruks [D. Waelbroeck], advokāti, kā arī A. Freriksa [A. Freriks], advocaat,

—

Agrichem BV vārdā — V. Hoings [W. Hoyng] un J. P. L. van Marisings [J. P. L. van Marissing], advocaten,

—

Nīderlandes valdības vārdā — H. H. Sevenstere [H. G. Sevenster] un K. A. H. M. ten Dama [C. A. H. M. ten Dam], pārstāves,

—

Beļģijas valdības vārdā — A. Ibēra [A. Hubert], pārstāve,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — B. Dohertijs [B. Doherty] un M. van Hēzika [M. van Heezik], pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 1. lpp., un kļūdas labojums — OV 1992, L 170, 40. lpp.) un Komisijas 2002. gada 3. maija Direktīvu 2002/37/EK, ar ko groza Direktīvu 91/414, lai iekļautu etofumezātu kā aktīvu vielu (OV L 117, 10. lpp.), kā arī Komisijas 1992. gada 11. decembra Regulu (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Direktīvā 91/414 (OV L 366, 10. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Feinchemie Schwebda GmbH un Bayer CropScience AG (turpmāk tekstā attiecīgi — “Feinchemie” un “Bayer”), no vienas puses, un College voor de toelating van bestrijdingsmiddelen [Padomi, kas izsniedz atļaujas pesticīdu laišanai tirgū] (turpmāk tekstā — “College”), no otras puses, par College2004. gada 19. novembra lēmumu, ar kuru tā apmierināja Agrichem BV (turpmāk tekstā — “Agrichem”) iesniegto sūdzību par septiņiem lēmumiem, ko tā bija pieņēmusi 2004. gada 23. janvārī. Ar šiem lēmumiem College bija atsaukusi Agrichem piešķirtās tirdzniecības atļaujas augu aizsardzības līdzekļu, kuru sastāvā kā aktīvā viela ietilpst “etofumezāts”, laišanai tirgū.

3

Direktīvas 91/414 2. panta 1. punkta izpratnē “augu aizsardzības līdzekļi” ir “aktīvas vielas un preparāti, kas satur vienu vai vairākas aktīvas vielas tādā formā, kādā tās tiek piegādātas lietotājam”, un kas tostarp ir paredzētas augu vai augu produktu aizsardzībai pret visiem kaitīgajiem organismiem. Šīs direktīvas 2. panta 4. punktā aktīvās vielas ir definētas kā “vielas vai mikroorganismi, ieskaitot vīrusus, kas vispārēji vai konkrēti iedarbojas uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem”.

4

Saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 1. punktu augu aizsardzības līdzekļus drīkst laist tirgū un izmantot dalībvalsts teritorijā tikai tad, ja šīs dalībvalsts kompetentās iestādes ir atļāvušas attiecīgo līdzekli saskaņā ar šo direktīvu.

5

Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka “dalībvalstis nodrošina to, ka augu aizsardzības līdzeklis netiek atļauts, ja vien nav tā, ka [..] tā sastāvā esošās aktīvās vielas ir uzskaitītas I pielikumā un [ir izpildīti] visi tajā izklāstītie nosacījumi”, kā arī šī panta 1. punkta b)–f) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.

6

Nosacījumi aktīvo vielu iekļaušanai Direktīvas 91/414 I pielikumā ir definēti tās 5. pantā. Tostarp ir nepieciešams lai, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, aktīvo vielu saturošo augu aizsardzības līdzekļu atliekas, kas radušās tādas izmantošanas rezultātā, kas atbilst labai augu aizsardzības praksei, neatstātu nekādu kaitīgu iespaidu uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai gruntsūdeņiem, un nepieļaujamā veidā neietekmētu vidi.

7

Procedūra aktīvās vielas iekļaušanai Direktīvas 91/414 I pielikumā ir reglamentēta tās 6. pantā. Saskaņā ar šī panta 1. punktu iekļaut aktīvo vielu šajā pielikumā ir tiesīga Eiropas Kopienu Komisija, kurai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja. Saskaņā ar šī panta 2. punktu pieteikumam par aktīvās vielas iekļaušanu minētajā pielikumā ir jāpievieno dokumentācija, kas atbilst šīs direktīvas II pielikumā noteiktajām prasībām (turpmāk tekstā — “II pielikuma dokumentācija”), un dokumentācija, kas atbilst minētās direktīvas III pielikumā noteiktajām prasībām (turpmāk tekstā — “III pielikuma dokumentācija”), vismaz par vienu preparātu, kas satur šo aktīvo vielu.

8

Šīs direktīvas 8. pants attiecas uz pārejas perioda pasākumiem un izņēmumiem. Saskaņā ar šī panta 2. punktu:

“Atkāpjoties no 4. panta un neierobežojot 3. punktu vai Direktīvu 79/117/EEK, 12 gadu laikā pēc šīs direktīvas izziņošanas dalībvalsts var atļaut tādu augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū savā teritorijā, kuri satur I pielikumā neiekļautas aktīvās vielas, kas jau ir pieejamas tirgū divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas datuma.

Pēc šīs direktīvas pieņemšanas Komisija uzsāk darba programmu šo aktīvo vielu pakāpeniskai pārbaudei, kas ilgst iepriekšējā daļā minētos 12 gadus. Šī programma var pieprasīt ieinteresētajām pusēm iesniegt visus nepieciešamos datus Komisijai un dalībvalstīm programmā paredzētajā laikā. Saskaņā ar 19. pantā izklāstīto procedūru pieņemtā regula noteiks visus programmas īstenošanai nepieciešamos noteikumus.

[..]

Šā punkta pirmajā daļā minētā 12 gadu perioda laikā pēc tam, kad 19. pantā minētā komiteja ir pabeigusi šādas aktīvās vielas pārbaudi, saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto procedūru var nolemt, ka šo vielu var iekļaut I pielikumā un ar kādiem nosacījumiem to var iekļaut vai arī, ja netiek ievērotas 5. panta prasības vai noteiktajā laikā netiek iesniegta pieprasītā informācija un dati, — ka šādu aktīvo vielu neiekļaus I pielikumā. Dalībvalstis nodrošina to, ka, ja tas ir būtiski, attiecīgās atļaujas tiek piešķirtas, atsauktas vai mainītas noteiktajā laikā.”

9

Direktīvas 91/414 13. pantā ir noteikts:

“1.   [..] dalībvalstis pieprasa augu aizsardzības līdzekļa atļaujas pieteikuma iesniedzējiem kopā ar pieteikumu iesniegt arī:

[..]

3.   Piešķirot atļaujas, dalībvalstis neizmanto II pielikumā minēto informāciju pārējo pieteikuma iesniedzēju labā:

[..]

[..]

6.   Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz aktīvajām vielām, kuras jau ir pieejamas tirgū divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas, dalībvalstis, pienācīgi ievērojot Līguma noteikumus, var turpināt piemērot iepriekšējos attiecīgās valsts noteikumus par datu prasībām, kamēr šādas vielas nav iekļautas I pielikumā.

[..]”

10

Saskaņā ar Regulas Nr. 3600/92 1. panta 1. punktu “šī regula nosaka sīki izstrādātus noteikumus darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta Direktīvas 91/414 [..] 8. panta 2. punktā. [Šis] pirmais posms ietver šīs regulas I pielikumā uzskaitīto vielu novērtēšanu, lai, iespējams, tās ietvertu Direktīvas [91/414] I pielikumā”. Regulas Nr. 3600/92 I pielikumā tostarp ir minēts arī “etofumezāts”.

11

Regulas Nr. 3600/92 4. pantā ir paredzēts:

“1.   Katrs ražotājs, kas vēlas nodrošināt šīs regulas I pielikumā minētās aktīvās vielas [..] ietveršanu Direktīvas [91/414] I pielikumā, to dara zināmu Komisijai sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

[..]

2.   Atbilstīgi šīs regulas II pielikumā iekļautajam paraugam paziņojums, aizpildīts un ar paziņojuma parauga 5. punktā minēto apņemšanos, jāiesniedz Komisijai [..].

3.   Visiem ražotājiem, kas nav laikus darījuši zināmu kādu konkrētu 1. punktā minētu aktīvo vielu, būs atļauts piedalīties 1. pantā minētajā programmā vienīgi kopā ar citiem iesniedzējiem, kas ziņojuši par šo aktīvo vielu, vai — šā panta 4. punktā minētajā gadījumā — ar sākotnējo iesniedzēju piekrišanu palīdzēt iesniedzējai dalībvalstij.

[..]”

12

Saskaņā ar šīs regulas 6. pantu:

“1.   Termiņā, kas minēts 5. panta 4. punkta trešajā ievilkumā, minētajā pantā norādītajā regulā noteiktajiem iesniedzējiem par katru konkrēto aktīvo vielu individuāli vai kolektīvi jānosūta ziņotājas dalībvalsts izraudzītajai iestādei:

[..]

2.   Kopsavilkuma dokumentācija ietver:

[..]

[..]

3.   Pilnā dokumentācijā ir protokoli un pilni ziņojumi par pētījumu attiecībā uz visu 2. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju.

[..]”

13

Direktīvas 2002/37 preambulas piektais un astotais apsvērums ir formulēti šādi:

[..]

14

Direktīvas 2002/37 4. pantā ir noteikts:

“1.   Dalībvalstis pārskata katra tāda augu aizsardzības līdzekļa atļauju, kas satur etofumezātu, lai nodrošinātu atbilstību nosacījumiem, kuri attiecībā uz etofumezātu ir izklāstīti Direktīvas [91/414] I pielikumā. Vajadzības gadījumā tās groza vai atsauc atļauju saskaņā ar Direktīvu [91/414] līdz 2003. gada 1. septembrim.

2.   Līdz [2003]. gada 1. martam dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas [91/414] VI pielikumā paredzētajiem vienotajiem principiem atkārtoti veic katra tāda atļauta augu aizsardzības līdzekļa novērtēšanu, kas satur etofumezātu kā vienīgo aktīvo vielu vai kā vienu no vairākām aktīvajām vielām, no kurām visas ir uzskaitītas Direktīvas [91/414] I pielikumā, pamatojoties uz minētās direktīvas III pielikuma prasībām atbilstīgu dokumentāciju. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, tās nosaka, vai līdzeklis atbilst Direktīvas [91/414] 4. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunkta nosacījumiem. Vajadzības gadījumā un vēlākais līdz 2007. gada 28. februārim tās groza vai atsauc katra augu aizsardzības līdzekļa atļauju.”

15

Saskaņā ar 1962. gada 12. jūlija Likuma par pesticīdiem (Bestrijdingsmiddelenwet) (Stb. 1962, Nr. 288, turpmāk tekstā — “Bmw”) 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu College atsauc šī likuma 4. pantā paredzēto atļauju vai reģistrāciju, ja tas ir nepieciešams kāda Kopienas pasākuma ieviešanai.

16

Etofumezāts ir aktīva viela, kas jau bija pieejama tirgū divus gadus pēc Direktīvas 91/414 izziņošanas. Tādēļ uz to attiecās minētās direktīvas 8. panta 2. punktā un 13. panta 6. punktā ietvertie pārejas perioda noteikumi. Tieši saskaņā ar šiem pārejas perioda noteikumiem Agrichem tika piešķirtas tirdzniecības atļaujas noteiktiem augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā kā aktīvā viela ietilpst “etofumezāts”.

17

Feinchemie un Bayer, kas bija iesnieguši paziņojumu Regulas Nr. 3600/92 4. panta izpratnē, izpildīja šajā regulā paredzēto procedūru, kā rezultātā etofumezāts tika iekļauts Direktīvas 91/414 I pielikumā. Saskaņā ar šīs direktīvas 6. panta 2. punktu šie uzņēmumi iesniedza Komisijai II pielikuma dokumentāciju.

18

Agrichem nebija iesniedzis paziņojumu par aktīvo vielu “etofumezāts” vai piedalījies šāda paziņojuma iesniegšanā kā tā līdzautors.

19

Pēc tam, kad šī viela tika iekļauta Direktīvas 91/414 I pielikumā, College2004. gada 23. janvārī ar septiņiem saskaņā ar Bmw pieņemtiem lēmumiem atsauca atļaujas, kas Agrichem bija piešķirtas augu aizsardzības līdzekļu, kuru sastāvā kā aktīvā viela ietilpst “etofumezāts”, laišanai tirgū, pamatojoties uz to, ka attiecībā uz šiem produktiem nav ticis noteikts galīgais atļaujas izmantošanas termiņš un ka Agrichem rīcībā nav pilnas II pielikuma dokumentācijas vai nav pieejas šādai dokumentācijai.

20

2004. gada 28. janvārīAgrichem iesniedza sūdzību College par minētajiem lēmumiem, norādot, ka tam nebija pienākuma iesniegt II pielikuma dokumentāciju vai pierādīt, ka tam ir pieejama šāda dokumentācija, tostarp ņemot vērā, ka Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punktā ir vienīgi paredzēts, ka ir jābūt izpildītām Direktīvas 91/414, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/37, I pielikuma prasībām. Ar 2004. gada 30. janvāra lēmumu College mainīja vienu no saviem 2004. gada 23. janvāra lēmumiem, par attiecīgo atļauju atsaukšanas datumu nosakot 2004. gada 30. janvāri.

21

2004. gada 28. janvārīAgrichem arī iesniedza College van Beroep voor het bedrijfsleven [Apelācijas tiesas tirdzniecības un rūpniecības jautājumos] pagaidu noregulējuma tiesnesim pieteikumu par pagaidu noregulējuma pasākumu noteikšanu. Ar 2004. gada 20. februāra lēmumu šis lūgums tika apmierināts un College2004. gada 23. janvāra lēmumu iedarbība tika apturēta uz sešām nedēļām.

22

Pēc tam, kad College ietvaros ietilpstošā Adviescommissie voor de bezwaarschriften (Konsultatīvā komiteja sūdzību izskatīšanai) bija uzklausījusi Agrichem, kā arī Feinchemie un Bayer, kā trešās ieinteresētās personas, tā ar 2004. gada 19. novembra lēmumu atcēla septiņu attiecīgo atļauju atsaukšanu, pamatojoties uz to, ka nedz Direktīva 2002/37, nedz Direktīva 91/414 neļauj prasīt iesniegt II pielikuma dokumentāciju spēkā esošo atļauju pamatošanai, veicot to pārskatīšanu atbilstoši Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punktam.

23

2004. gada 23. decembrīFeinchemie un Bayer cēla prasību par šo pēdējo College lēmumu College van Beroep voor het bedrijfsleven. Tās uzskata, ka no Direktīvas 91/414 13. panta 1. un 3. punkta izriet, ka augu aizsardzības līdzekļa atļaujas turētāja, kurš vienlaikus nav arī šīs direktīvas I pielikumā iekļautas aktīvas vielas, kas ietverta šajā produktā, paziņotājs, rīcībā jābūt II pielikuma dokumentācijai vai jābūt pieejamai šādai dokumentācijai, un ka piecu gadu periodā no etofumezāta iekļaušanas šīs direktīvas I pielikumā brīža, attiecīgā pieteikuma iesniedzēja II pielikuma dokumentācijas ietvaros iesniegto informāciju nevar izmantot trešās personas vai šo personu vajadzībām bez minētā pieteikuma iesniedzēja atļaujas.

24

Šīs sabiedrības uzskata — tā kā Agrichem rīcībā 2003. gada 1. septembrī nebija II pielikuma dokumentācijas un nebija arī pieejama šāda dokumentācija, esošās atļaujas attiecībā uz Agrichem tirgotajiem aktīvo vielu etofumezātu saturošajiem augu aizsardzības līdzekļiem ir atsaucamas.

25

Šajā sakarā iesniedzējtiesa, pirmkārt, norāda, ka pastāv atšķirīgi augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļauju kontroles līmeņi, kas paredzēti Direktīvas 2002/37 4. panta 1. un 2. punktā. Otrkārt, tā atzīmē, ka šī panta 1. punktā paredzētais termiņš pārskatīšanas veikšanai ir ievērojami īsāks nekā atkārtotas novērtēšanas termiņš saskaņā ar šī panta 2. punktu. Treškārt, tā uzsver, ka no šo noteikumu formulējuma izriet, ka vienīgi spēkā esošu augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļauju atkārtotas novērtēšanas ietvaros kompetentajām iestādēm ir jāiesniedz II pielikuma un III pielikuma dokumentācija.

26

Visbeidzot, attiecībā uz Feinchemie un Bayer izvirzītajiem argumentiem par informācijas, kas iesniegta kādas aktīvās vielas iekļaušanas Direktīvas 91/414 I pielikumā procedūras ietvaros, konfidencialitāti, iesniedzējtiesa atgādina, ka nav ticis pierādīts, ka College apstrīdēto lēmumu būtu pamatojusi ar informāciju, kas ietverta šo sabiedrību iesniegtajā II pielikuma dokumentācijā, un uzskata, ka ir apšaubāms, ka esošas tirdzniecības atļaujas — kas izsniegta saskaņā ar Direktīvas 91/414 8. panta 2. punktu un pārskatīta saskaņā ar Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punktu — turētājas būtu uzskatāmas par atļaujas pieteikuma iesniedzējām Direktīvas 91/414 13. panta 3. punkta izpratnē.

27

Līdz ar to iesniedzējtiesa uzskata, ka ir iespējams, ka College, pārskatot atļauju atbilstoši Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punktam, nebija pienākuma nedz pārbaudīt to, vai pamata lietā izskatāmo atļauju turētāju rīcībā ir II pielikuma dokumentācija vai pieeja šādai dokumentācijai, nedz arī gadījumā, ja minētais atļaujas turētājs neatbilst šiem nosacījumiem, — atsaukt šīs atļaujas. Tā tomēr uzskata, ka Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punkta interpretācija nav tik acīmredzama, lai nesaglabātos nekādas saprātīgas šaubas.

28

Šādos apstākļos College van Beroep voor het bedrijfsleven nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas neparedz dalībvalstu pienākumu līdz 2003. gada 1. septembrim atsaukt etofumezātu saturoša augu aizsardzības līdzekļa atļauju tādēļ, ka atļaujas turētāja rīcībā nav dokumentācijas, kas atbilst Direktīvas 91/414 II pielikuma prasībām, vai nav pieejas šādai dokumentācijai?”

29

Ar 2007. gada 7. decembra vēstuli Feinchemie un Bayer lūdza Tiesai atkārtoti sākt mutvārdu procesu saskaņā ar Reglamenta 61. pantu, jo ģenerāladvokātes secinājumi, pēc to domām, ir balstīti uz tādiem faktiem un argumentiem, ko lietas dalībnieki nav apsprieduši un nav varējuši apspriest.

30

Pirmkārt, saskaņā ar minēto secinājumu 85.–88. punktu prejudiciālā jautājuma izskatīšanai par nozīmīgiem tikuši uzskatīti noteikumi par konkurences brīvību. Tomēr lietas dalībnieki nekad nav apsprieduši šo jautājumu. Feinchemie turklāt uzskata, ka, piedāvājot nepiemērot Direktīvas 91/414 noteikumus par datu aizsardzību esošo atļauju turētājiem, ar ģenerāladvokātes secinājumiem, tieši otrādi, tiek pārkāpti konkurences tiesību noteikumi.

31

Otrkārt, Feinchemie un Bayer uzskata, ka ģenerāladvokāte savu secinājumu 95. punktā nav ņēmusi vērā atšķirības, kas pastāv starp datu aizsardzību un dokumentācijā ietverto datu konfidencialitāti, kura ir uzskatāma par jaunu nostāju, ko lietas dalībnieki turklāt nav apsprieduši.

32

Treškārt, Feinchemie un Bayer norāda, ka no minēto secinājumu 97. punkta izriet, ka ģenerāladvokātes nostāja ir balstīta uz acīmredzami kļūdainu Direktīvas 91/414 interpretāciju.

33

Pirmkārt, ir jāatceras, ka Tiesa saskaņā ar tās Reglamenta 61. pantu var pēc savas ierosmes vai pēc ģenerāladvokāta priekšlikuma, vai arī pēc lietas dalībnieku lūguma izdot rīkojumu par mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu, ja tā uzskata, ka tā nav pietiekami informēta vai arī ka lieta ir iztiesājama, pamatojoties uz argumentu, ko lietas dalībnieki nav apsprieduši (skat. 2000. gada 4. februāra rīkojumu lietā C-17/98 Emesa Sugar, Recueil, I-665. lpp., 18. punkts; 2004. gada 14. decembra spriedumu lietā C-210/03 Swedish Match, Krājums, I-11893. lpp., 25. punkts, un 2006. gada 14. septembra spriedumu lietā C-138/05 Stichting Zuid-Hollandse Milieufederatie, Krājums, I-8339. lpp., 23. punkts).

34

Otrkārt, saskaņā ar EKL 222. panta otro daļu ģenerāladvokāta pienākums ir, ievērojot pilnīgu objektivitāti un neatkarību, atklātā tiesas sēdē izteikt pamatotus secinājumus par lietām, kurās atbilstoši Tiesas Statūtiem ir vajadzīga ģenerāladvokāta iesaistīšanās. Šīs funkcijas ietvaros ģenerāladvokāts vajadzības gadījumā var izvērtēt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, aizstājot to ar plašāku kontekstu nekā iesniedzējtiesas vai pamata lietas dalībnieku šauri noteiktais konteksts. Tā kā Tiesai nav saistoši nedz ģenerāladvokāta secinājumi, nedz šo secinājumu pamatojums, nav atkārtoti jāsāk mutvārdu process saskaņā ar Reglamenta 61. pantu gadījumā, ja ģenerāladvokāts ir izvirzījis tādu tiesību jautājumu, ko lietas dalībnieki nav apsprieduši.

35

Tā kā Tiesa uzskata, ka tās rīcībā šajā gadījumā ir pietiekama informācija, lai varētu pieņemt nolēmumu, un tā kā lieta nav jāizskata, pamatojoties uz argumentiem, ko lietas dalībnieki nav apsprieduši, lūgums atkārtoti sākt mutvārdu procesu nav apmierināms.

36

Uzdodot šo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka šis noteikums neuzliek dalībvalstīm pienākumu atsaukt pastāvošu etofumezātu saturoša augu aizsardzības līdzekļa atļauju līdz 2003. gada 1. septembrim tādēļ, ka šīs atļaujas pārskatīšanas laikā šī atļaujas turētāja rīcībā nav II pielikuma dokumentācijas vai nav pieejas šādai dokumentācijai.

37

Feinchemie un Bayer, Nīderlandes un Beļģijas valdības, kā arī Komisija iesaka uz uzdoto jautājumu atbildēt noliedzoši. Tās apgalvo, ka II pielikuma dokumentācijai iepriekš pastāvošo atļauju turētāju rīcībā ir jābūt jau no aktīvās vielas iekļaušanas Direktīvas 91/414 I pielikumā brīža. Pēc to domām, lai arī Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punktā tas nav tieši paredzēts, dalībvalstu pienākums līdz 2003. gada 1. septembrim atsaukt iepriekš pastāvošās etofumezātu saturoša augu aizsardzības līdzekļa atļaujas izriet no Direktīvas 91/414 mērķiem, vispārējās sistēmas un noteikumiem.

38

Komisija turklāt uzskata, ka Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punktā paredzētais termiņš atbilst II pielikuma dokumentācijas iesniegšanas termiņam, kamēr šī panta 2. punktā paredzētais termiņš atbilst augu aizsardzības līdzekļa atkārtotai novērtēšanai saskaņā ar III pielikuma dokumentāciju, jo III pielikuma dokumentācijas sagatavošanai ir vajadzīgs ilgāks laiks nekā II pielikuma dokumentācijas sagatavošanai.

39

Tā kā Direktīvas 91/414 13. panta 3. punkta d) apakšpunkts principā aizliedz dalībvalstīm izmantot informāciju, kas sniegta kādas aktīvās vielas iekļaušanas šīs direktīvas I pielikumā pieteikuma pamatojumam, proti, šīs direktīvas II pielikumā minēto informāciju, pārējo pieteikuma iesniedzēju labā piecu gadu laika posmā, sākot no lēmuma par attiecīgās aktīvās vielas iekļaušanu stāšanās spēkā, dalībvalstīm ir jāpārliecinās, ka esošo atļauju turētāju rīcībā ir arī II pielikuma dokumentācija vai arī ir pieejama šāda dokumentācija.

40

Šajā sakarā Direktīvas 91/414 13. panta 6. punkts ļauj dalībvalstīm turpināt piemērot iepriekšējos attiecīgās valsts noteikumus par datu prasībām, kamēr šādas vielas nav iekļautas šīs direktīvas I pielikumā. No tā izriet, ka, sākot no aktīvās vielas iekļaušanas šajā pielikumā brīža, minētajā direktīvā paredzētie pārejas perioda noteikumi uz attiecīgo aktīvo vielu, kā arī to saturošajiem augu aizsardzības līdzekļiem vairs neattiecas un tiem ir piemērojams šī panta 1. punktā paredzētais režīms. It īpaši pieteikumiem par atļaujas piešķiršanu augu aizsardzības līdzekļiem ir jābūt pievienotai II un III pielikuma dokumentācijai.

41

Feinchemie un Bayer, kā arī Komisija apgalvo, ka to sniegtā Direktīvu 91/414 un 2002/37 interpretācija apstiprina vēlāk pieņemto direktīvu par aktīvo vielu iekļaušanu Direktīvas 91/414 I pielikumā formulējums, piemēram, Komisijas 2005. gada 16. septembra Direktīva 2005/53/EK, ar ko groza Direktīvu 91/414 (OV L 241, 51. lpp.), kuras preambulas vienpadsmitajā apsvērumā ir noteikts:

“Pieredze, kas gūta iepriekš, iekļaujot Direktīvas 91/414 I pielikumā aktīvas vielas, kuras novērtētas atbilstīgi Regulai Nr. 3600/92, liecina, ka grūtības var rasties, skaidrojot spēkā esošo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no papildu grūtībām, ir jāprecizē dalībvalstu pienākumi, jo īpaši pienākums pārbaudīt, vai atļaujas turētājam ir pieejama dokumentācija, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. [..]”

42

Agrichem savukārt uzskata, ka uz uzdoto jautājumu ir jāatbild apstiprinoši. Agrichem uzskata, ka no Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punkta noteikumiem, kas ir ļoti skaidri formulēti, izriet, ka etofumezātu saturošo augu aizsardzības līdzekļu atļaujām pārskatīšanas posmā ir jāatbilst vienīgi tiem nosacījumiem, kas attiecībā uz šo aktīvo vielu paredzēti Direktīvas 91/414 I pielikumā. Direktīvas 2002/37 4. panta 2. punktā paredzētā garākā termiņa pamatojums ir laiks, kas vajadzīgs III pielikuma dokumentācijas sagatavošanai. Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punktā paredzēto termiņu līdz ar to nevar uzskatīt par pietiekamu II vai III pielikuma dokumentācijas sagatavošanai. Agrichem tāpat norāda — ja šāda pilna dokumentācija saskaņā ar Direktīvas 91/414 I pielikumu būtu jāiesniedz jau augu aizsardzības līdzekļu, kas kā aktīvo vielu satur “etofumezātu”, tirdzniecības atļauju pārskatīšanas posmā, tad nebūtu nekādas atšķirības starp Direktīvas 2002/37 attiecīgi 4. panta 1. un 2. punktā paredzētajiem pārbaudes veidiem. Turklāt šādu minētā 4. panta 1. punkta interpretāciju nevar atspēkot arī Direktīvas 91/414 noteikumi, jo Direktīva 2002/37 attiecībā pret Direktīvu 91/414 ir lex specialis.

43

Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 91/414 6. pantu Komisija ir tā, kas, palīdzot Pastāvīgajai pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejai, ir tiesīga iekļaut aktīvo vielu šīs direktīvas I pielikumā. Komisijas lēmums tiek pieņemts direktīvas par iekļaušanu formā, kā, piemēram, Direktīva 2002/37, ar kuras 1. pantu minētajā I pielikumā tika iekļauta aktīvā viela “etofumezāts”.

44

Ņemot vērā šo iekļaušanu, Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punktā paredzēts, ka dalībvalstīm, pirmkārt, ir jāpārskata katra augu aizsardzības līdzekļa, kas satur etofumezātu, atļauja, lai pārliecinātos, ka tā atbilst nosacījumiem, kuri attiecībā uz šo aktīvo vielu ir izklāstīti Direktīvas 91/414 I pielikumā, un, otrkārt, tām ir jāgroza vai vajadzības gadījumā jāatsauc atļauja saskaņā ar Direktīvu 91/414 līdz 2003. gada 1. septembrim. Direktīvas 2002/37 4. panta 2. punktā savukārt ir paredzēts, ka dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 91/414 VI pielikumā paredzētajiem vienotajiem principiem, pamatojoties uz III pielikuma dokumentāciju, atkārtoti ir jāveic tāda atļauta augu aizsardzības līdzekļa novērtēšana, kas satur etofumezātu kā vienīgo aktīvo vielu vai kā vienu no vairākām aktīvajām vielām, kas līdz 2003. gada 1. martam ietvertas Direktīvas 91/414 I pielikumā.

45

Līdz ar to no Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punkta formulējuma nekādā veidā neizriet, ka esošo atļauju turētāju rīcībā šo atļauju pārskatīšanas procedūras ietvaros būtu jābūt II pielikuma dokumentācijai vai arī pieejai šādai dokumentācijai.

46

Šo interpretāciju apstiprina arī Direktīvas 2002/37 preambulas astotais apsvērums. Saskaņā ar šo apsvērumu pēc etofumezāta iekļaušanas Direktīvas 91/414 I pielikumā ir jāatvēl pietiekams laiks Direktīvas 91/414 noteikumu izpildei attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šo aktīvo vielu, un it īpaši esošo atļauju pārskatīšanai saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, lai nodrošinātu atbilstību nosacījumiem, kas attiecībā uz etofumezātu ir izklāstīti šīs direktīvas I pielikumā. No šī apsvēruma tāpat izriet, ka minēto atļauju turētājiem jāparedz ilgāks laikposms, kurā ir iesniedzama II un III pielikuma dokumentācija par katru augu aizsardzības līdzekli, un katrs līdzeklis ir atkārtoti novērtējams saskaņā ar Direktīvas 91/414 VI pielikumā paredzētajiem vienotajiem principiem.

47

Līdz ar to nešķiet, ka Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punkts būtu jāinterpretē tādējādi, ka tas paredz dalībvalstu pienākumu līdz 2003. gada 1. septembrim atsaukt esošu augu aizsardzības līdzekļa, kas satur etofumezātu, atļauju, tādēļ, ka šīs atļaujas turētāja rīcībā nav II pielikuma dokumentācijas vai nav pieejas šādai dokumentācijai.

48

Lai varētu atbildēt uz Feinchemie un Bayer, Nīderlandes un Beļģijas valdību, kā arī Komisijas izvirzīto argumentu, saskaņā ar kuru šāda burtiska interpretācija ir pretrunā Direktīvas 91/414 noteikumiem par datu aizsardzību, tostarp 13. panta 3. punktam, un Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punkts tādējādi ir jālasa, ņemot vērā Direktīvu 91/414, vispirms ir jāprecizē, ka Direktīvai 2002/37 ir trīs galvenie mērķi, proti, pirmkārt, iekļaut etofumezātu Direktīvas 91/414 I pielikumā, otrkārt, nodrošināt to, lai dalībvalstis pārbaudītu, vai esošās tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kas satur šo aktīvo vielu, atbilst tai paredzētajām prasībām, kas minētas šajā pielikumā, un vajadzības gadījumā grozīt vai atsaukt šīs atļaujas līdz 2003. gada 1. septembrim, un, treškārt, nodrošināt, lai dalībvalstis atkārtoti izvērtētu šos līdzekļus saskaņā ar Direktīvas 91/414 VI pielikumā noteiktajiem vienotajiem principiem, pamatojoties uz III pielikuma dokumentāciju.

49

Tāpat ir jāatgādina, ka, interpretējot kādu ieviešanas direktīvu, šai interpretācijai cik vien tas iespējams jāatbilst pamatdirektīvas noteikumiem (pēc analoģijas skat. 1993. gada 24. jūnija spriedumu lietā C-90/92 Dr. Tretter, Recueil, I-3569. lpp., 11. punkts). Turklāt tiesību norma cik vien tas iespējams ir jāinterpretē tādā veidā, lai netiktu apdraudēta tās spēkā esamība (2001. gada 4. oktobra spriedums lietā C-403/99 Itālija/Komisija, Recueil, I-6883. lpp., 28. un 37. punkts).

50

Tomēr, kaut arī ir tiesa, ka, nepastāvot tieši paredzētam dalībvalstu pienākumam pārbaudīt, vai iepriekš piešķirto atļauju turētājiem ir pieejama II pielikuma dokumentācija, Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punkta rezultātā tiktu samazināts datu aizsardzības ilgums saskaņā ar Direktīvas 91/414 13. panta 3. punkta d) apakšpunktu, šāda situācija tieši izriet no veida, kādā šis pirmais minētais noteikums ir formulēts. Tā kā Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punkta noteikumi ir skaidri un nepārprotami, interpretācija, saskaņā ar kuru esošas atļaujas turētājam atbilstoši šim noteikumam pārskatīšanas posmā nav jāiesniedz II pielikuma dokumentācija, ir vienīgā interpretācija, kas ir saderīga ar tiesiskās drošības principu, kurš paredz, ka Kopienu tiesību aktiem jādod iespēja ieinteresētajām personām skaidri uzzināt savu pienākumu apjomu (skat. 2007. gada 11. decembra spriedumu lietā C-161/06 Skoma-Lux, Krājums, I-10841. lpp., 36. un 38. punkts).

51

Tāpat ir jānorāda, ka Direktīvas 2002/37 4. panta 2. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis, pamatojoties uz III pielikuma dokumentāciju, pārbauda, vai augu aizsardzības līdzekļi, kas satur etofumezātu, atbilst Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b)–e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, un vajadzības gadījumā groza vai atsauc katram attiecīgajam augu aizsardzības līdzeklim iepriekš piešķirto atļauju. Šis noteikums tādējādi ļauj nodrošināt līdzsvaru starp datu aizsardzību atbilstoši Direktīvas 91/414 13. panta 3. punktam, no vienas puses, un tiesībām, kas iepriekš piešķirto atļauju turētājiem pastāv saskaņā ar Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punktā pilnīgi skaidri paredzētajiem noteikumiem, no otras puses.

52

Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punkta interpretāciju līdz ar to nedrīkst apdraudēt tāda Direktīvas 91/414 interpretācija, saskaņā ar kuru tiktu pasliktināti šajā noteikumā paredzētie pārskatīšanas nosacījumi.

53

Attiecībā uz Feinchemie un Bayer, kā arī Komisijas izvirzīto argumentu par Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punkta interpretāciju, ņemot vērā vēlāk pieņemtās direktīvas par dažādu aktīvo vielu iekļaušanu Direktīvas 91/414 I pielikumā, tostarp arī Direktīvu 2005/53, ir jāatzīst, pirmkārt, ka Direktīvas 2002/37 interpretācija nevar būt atkarīga no vēlākas līdzīgu tiesību aktu pieņemšanas un, otrkārt, ka Direktīvas 2005/53 preambulas vienpadsmitā apsvēruma pēdējā teikumā ir konkrēti paredzēts, ka tā neuzliek jaunus pienākumus dalībvalstīm vai atļauju turētājiem salīdzinājumā ar direktīvām, kas ir pieņemtas līdz šim, grozot Direktīvas 91/414 I pielikumu.

54

Katrā ziņā ir jānorāda, ka Direktīvas 2005/53 preambulas vienpadsmitajā apsvērumā ir arī paredzēts, ka “pieredze [..] liecina, ka grūtības var rasties, skaidrojot spēkā esošo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no papildu grūtībām, ir jāprecizē dalībvalstu pienākumi, jo īpaši pienākums pārbaudīt, vai atļaujas turētājam ir pieejama dokumentācija, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām”. Šis precizējums apstiprina, ka Direktīvā 2005/53 izdarītā izvēle ir spēkā arī turpmāk nākotnē un ka tā nekādā ziņā nav interpretējošs tiesību akts, kas var ietekmēt Direktīvas 2002/37 interpretāciju.

55

Šādos apstākļos uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2002/37 4. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas neparedz dalībvalstu pienākumu līdz 2003. gada 1. septembrim atsaukt pastāvošu augu aizsardzības līdzekļa, kura sastāvā ir etofumezāts, atļauju, tādēļ, ka šīs atļaujas turētāja rīcībā nav II pielikuma dokumentācijas vai nav pieejas šādai dokumentācijai.

56

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Komisijas 2002. gada 3. maija Direktīvas 2002/37/EK, ar ko groza Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK, lai iekļautu etofumezātu kā aktīvu vielu, 4. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas neparedz dalībvalstu pienākumu līdz 2003. gada 1. septembrim atsaukt augu aizsardzības līdzekļa, kura sastāvā ir etofumezāts, atļauju, tādēļ, ka šīs atļaujas turētāja rīcībā nav II pielikuma dokumentācijas vai nav pieejas šādai dokumentācijai.