1

Ar savu prasības pieteikumu Eiropas Kopienu Komisija lūdz Tiesai atzīt, ka Portugāles Republika, 2003. gada 11. marta Dekrētlikuma Nr. 40/2003 (2003. gada 11. martaDiário da República I, A sērija, Nr. 59) 2. panta 1. punktā paredzot aizliegumu uzlīmēt krāsainas plēves uz mehānisko transportlīdzekļu logu stikliem, nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar EKL 28. un 30. pantu, kā arī 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (OV 1994, L 1, 3. lpp.; turpmāk tekstā — “EEZ līgums”) 11. un 13. pantu.

2

Kopienu likumdevējs nav pieņēmis tiesisko regulējumu attiecībā uz krāsainām plēvēm, kas tiek uzlīmētas uz mehānisko transportlīdzekļu logu stikliem.

3

Turpretim Kopienu tiesiskais regulējums pastāv attiecībā uz apstiprinājumu neplīstošam stiklojumam, kas tiek ierīkots no paša sākuma, citiem vārdiem, pirms šo automašīnu lietošanas uzsākšanas, it īpaši tas attiecas uz stiklojuma krāsošanu. Šis tiesiskais regulējums ietver Padomes 1992. gada 31. marta Direktīvu 92/22/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju neplīstošo stiklojumu un stiklojuma materiāliem (OV L 129, 11. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 2001. gada 30. oktobra Direktīvu 2001/92/EK (OV L 291, 24. lpp.; turpmāk tekstā — “Direktīva 92/22”).

4

Savukārt Direktīvas 2001/92 trešajā apsvērumā un II B pielikumā ir atsauce uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas noteikumiem Nr. 43 (turpmāk tekstā — “Noteikumi Nr. 43”) ar nosaukumu “Vienoti nosacījumi par neplīstoša stiklojuma materiālu un to uzstādīšanas transportlīdzekļos apstiprināšanu” (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.1/Add 42/Rev.2; turpmāk tekstā — “Noteikumi Nr. 43”).

5

Šīs regulas 4. pantā ir paredzēts, ka attiecībā uz priekšējo stiklu parastā gaismas caurlaidības spēja nedrīkst būt mazāka par 75 %. Attiecībā uz tādu neplīstošo stiklojumu, kas nav transportlīdzekļa vadītāja priekšējās redzamības laukā esošs priekšējais stikls, gaismas caurlaidības spējai ir jābūt vismaz 70 %. Attiecībā uz neplīstošo stiklojumu, kas atrodas transportlīdzekļa vadītāja aizmugurējās redzamības laukā, gaismas caurlaidība var būt zemāka par 70 %, ja automašīnai ir divi ārējie atpakaļskata spoguļi.

6

Dekrētlikuma Nr. 40/2003 2. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ir aizliegts uzlīmēt krāsainas plēves uz vieglo un kravas automobiļu logu stikliem, izņemot tiesību aktos paredzētās uzlīmes un tumšas, neatstarojošas plēves uz spārniem.”

7

2004. gada 1. aprīlī Komisija Portugāles Republikai nosūtīja brīdinājuma vēstuli, kurā secināja, ka šī dalībvalsts, Dekrētlikuma Nr. 40/2003 2. panta 1. punktā paredzot aizliegumu uzlīmēt krāsainas plēves uz pasažieru un preču pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu logu stikliem, izņemot tiesību aktos paredzētās uzlīmes un tumšas, neatstarojošas plēves uz spārniem, un nenosūtot Komisijai minētā dekrētlikuma projekta tekstu, nav izpildījusi pienākumus, kas šai dalībvalstij uzlikti saskaņā ar EKL 28. un 30. pantu, EEZ līguma 11. un 13. pantu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvas 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV L 204, 37. lpp.), 8. pantu.

8

Portugāles Republika uz minēto brīdinājuma vēstuli atbildēja ar 2004. gada 28. jūnija vēstuli.

9

Komisija, kuru nepārliecināja šī atbilde, 2004. gada 22. decembrī nosūtīja Portugāles Republikai argumentētu atzinumu, kurā aicināja pēdējo minēto panākt nepieciešamo atbilstību divu mēnešu laikā, sākot no šī atzinuma saņemšanas brīža.

10

Atbildot uz argumentēto atzinumu, Portugāles Republika ar 2005. gada 22. jūlija vēstuli paziņoja, ka atcels normu, ar ko aizliedz uzlīmēt krāsainas plēves uz mehānisko transportlīdzekļu logu stikliem, proti, Dekrētlikuma Nr. 40/2003 2. panta 1. punktu.

11

Tā arī informēja Komisiju, ka attiecībā uz krāsainu plēvju līmēšanu uz šādu logu stikliem tiekot izstrādāts tehnisko noteikumu projekts iekļaušanai tiesību aktā. 2005. gada decembrī Komisijai saskaņā ar Direktīvu 98/34 tika nosūtīts reglamentējošā dekrēta, ar ko īsteno šos noteikumus, projekts.

12

Ņemot vērā šo paziņojumu, Komisija nolēma atsaukt iebildumu par Dekrētlikuma Nr. 40/2003 2. panta 1. punkta projekta nepaziņošanu.

13

Taču Komisija atstāja spēkā iebildumu par šīs normas nesaderību ar EKL 28. un 30. pantu, kā arī ar EEZ līguma 11. un 13. pantu, un 2006. gada 16. jūnijā cēla šo prasību.

14

Komisija uzskata, ka praksē Dekrētlikuma Nr. 40/2003 2. panta 1. punkts, kurā ir paredzēts aizliegums visu veidu krāsainu plēvju līmēšanai, kuru mērķis ir filtrēt gaismu, kas nonāk uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējā stikla un līdzās pasažieru sēdvietām esošo logu stikliem, rada šķēršļus krāsaino plēvju, kas tiek likumīgi ražotas un/vai pārdotas citā dalībvalstī vai EEZ līguma līgumslēdzējas valstī, tirdzniecībai Portugālē, pārkāpjot EKL 28. un 30. pantu, kā arī EEZ līguma 11. un 13. pantu.

15

Saskaņā ar Komisijas teikto, potenciālie interesenti, tirgotāji vai atsevišķas personas, zinot, ka viņi nevarēs līmēt šādas plēves uz mehānisko transportlīdzekļu logu stikliem, tās nepirks.

16

Komisija atgādina, ka atbilstoši Noteikumiem Nr. 43, kas piemērojami saskaņā ar Direktīvu 92/22, priekšējā stikla un citu logu stiklu, kas atrodas transportlīdzekļa vadītāja priekšējās redzamības laukā iepretī punktam, kas apzīmēts kā “B balsts”, parastai gaismas caurlaidības spējai ir jābūt attiecīgi vismaz 75 % un 70 %. Līdz ar to šo logu stikli var tikt krāsoti, ja tiek ievērotas minētās prasības.

17

Turklāt Komisija apgalvo, ka attiecībā uz logu stikliem, kas atrodas aiz B balsta, nav paredzēta nekāda minimālā parastās gaismas caurlaidības vērtība, ja šie logu stikli būtiski neietekmē transportlīdzekļa vadītāja redzamību. Praksē tas nozīmē, ka mehāniskajā transportlīdzeklī aiz šī balsta var ierīkot krāsainus logus ar ļoti vāju parastās gaismas caurlaidības spēju, ja mehāniskajam transportlīdzeklim ir divi ārējie atpakaļskata spoguļi.

18

Tādējādi Komisija pārmet Portugāles Republikai aizliegumu līmēt visu veidu krāsainas plēves uz pasažieru un preču pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu priekšējā stikla un līdzās pasažieru sēdvietām esošo logu stikliem, pat ja šīs plēves nodrošina Noteikumos Nr. 43 paredzētajām minimālajām vērtībām atbilstošu parastās gaismas caurlaidības spēju.

19

Komisija uzsver, ka, ja noteikumi nav saskaņoti Kopienas līmenī, dalībvalstis patiešām var pašas noteikt savā teritorijā tādu ceļu satiksmes drošības aizsardzības līmeni, kāds tām liekas atbilstošs, un veikt pasākumus sabiedriskās drošības aizsardzībai. Taču Komisija uzskata, ka Portugāles Republika nav iesniegusi pierādījumus, kas ļautu uzskatīt, ka jebkādas krāsainas plēves izmantošana, neatkarīgi no tās krāsas, īpašībām un it īpaši gaismas caurlaidības spējas, apdraud sabiedrisko drošību un/vai ceļu satiksmes drošību. Strīdīgā norma nav ne nepieciešama, ne atbilstoša attiecīgo mērķu sasniegšanai.

20

Portugāles Republika neapstrīd prasībā norādītos faktus. Tomēr tā nepiekrīt noteiktu faktu interpretācijai, vērtībai un nozīmei.

21

Vispirms Portugāles Republika apgalvo, ka Komisijai nebija jāceļ pret to prasība, jo šī dalībvalsts pirmstiesas procedūrā paziņoja, ka pēc Komisijas ieteikuma grozīs savus tiesību aktus. Šis Komisijai nosūtītais grozījumu projekts, pēc Portugāles Republikas teiktā, nozīmē, ka šī dalībvalsts ir atcēlusi Dekrētlikuma Nr. 40/2003 2. panta 1. punktā paredzēto aizliegumu.

22

Turklāt, kaut arī atzīstot, ka šī norma ir ierobežojumus preču brīvai apritei, Portugāles Republika apgalvo, ka tā katrā ziņā ir pamatojama ar ceļu satiksmes drošības un sabiedriskās drošības mērķiem.

23

Tādējādi Portugāles Republika uzsver, ka aizlieguma mērķis ir ļaut kompetentajām iestādēm no ārpuses ātri apskatīt mehānisko transportlīdzekļu iekšpusi, nepastāvot nepieciešamībai tos apturēt, lai, pirmkārt, pārbaudītu, vai tiek ievērots pienākums lietot drošības jostu, un, otrkārt, identificētu iespējamos noziedzniekus noziedzības apkarošanas nolūkā.

24

Visbeidzot, Portugāles Republika neuzskata, ka pastāv mazāk ierobežojoši līdzekļi, kas ļautu nodrošināt tās noteikto ceļu satiksmes drošības un sabiedriskās drošības mērķu īstenošanu. Šajā sakarā tā norāda, ka aizliegums uzlīmēt krāsainas plēves uz transportlīdzekļu logu stikliem ir nevis pilnīgs, bet tikai daļējs, jo tas neattiecas ne uz preču pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu spārniem, ne uz nemotorizētiem transportlīdzekļiem — tādiem kā kuģi.

25

Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru uz EKL 226. panta pamata uzsāktās tiesvedības ietvaros pienākumu neizpildes esamība ir jāvērtē atkarībā no situācijas, kāda tā ir, beidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam, un pēc tam sekojošās izmaiņas Tiesa nevar ņemt vērā (skat. 2002. gada 17. janvāra spriedumu lietā C-423/00 Komisija/Beļģija, Recueil, I-593. lpp., 14. punkts, un 2007. gada 7. jūnija spriedumu lietā C-254/05 Komisija/Beļģija, Krājums, I-4269. lpp., 39. punkts).

26

Tomēr šajā gadījumā ir skaidrs, ka, beidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam divu mēnešu termiņam, Portugāles Republika nebija atcēlusi Dekrētlikuma Nr. 40/2003 2. panta 1. punktu, kurā bija paredzēts aizliegums uzlīmēt krāsainas plēves uz mehānisko transportlīdzekļu logu stikliem. Tas, ka šī dalībvalsts pēc tam nosūtīja noteikumu projektu, kurā nav ietverta strīdīgā norma, neko nemaina attiecībā uz šī noteikuma spēkā esamību attiecīgajā brīdī.

27

Līdz ar to ir jāizvērtē minētās normas, kas izklāstīta šī sprieduma 6. punktā, atbilstība Kopienu tiesību normām un Eiropas Ekonomikas zonas tiesībām, uz kurām atsaucās Komisija.

28

Jāatzīmē, ka Direktīvā 92/22 ir paredzēts regulējums nevis krāsainām plēvēm, kuras paredzēts uzlīmēt uz mehānisko transportlīdzekļu logu stikliem, bet gan tikai tādiem logu stikliem, kādi šajos transportlīdzekļos ir ielikti jau no paša sākuma, proti, tonētiem logu stikliem.

29

Tā kā Kopienu līmenī nav saskaņoti noteikumi, Dekrētlikuma Nr. 40/2003 2. panta 1. punkts ir jāizvērtē, ņemot vērā EK līguma normas, kas attiecas uz preču brīvu apriti, un atbilstošās EEZ līguma normas.

30

Tā kā EEZ līguma normas ir gandrīz identiskas Līguma normām, turpmāk minētie apsvērumi, kas attiecas uz EKL 28. un 30. pantu, ir jāsaprot kā piemērojami arī atbilstošajām EEZ līguma normām, proti, šī līguma 11. un 13. pantam.

31

Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai ikviens dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas var tieši vai netieši, faktiski vai iespējami traucēt Kopienas iekšējo tirdzniecību, ir uzskatāms par pasākumu ar kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgai iedarbībai, kas ir aizliegts ar EKL 28. pantu (skat. it īpaši 1974. gada 11. jūlija spriedumu lietā 8/74 Dassonville, Recueil, 837. lpp., 5. punkts; 2003. gada 19. jūnija spriedumu lietā C-420/01 Komisija/Itālija, Recueil, I-6445. lpp., 25. punkts, un 2007. gada 8. novembra spriedumu lietā C-143/06 Ludwigs-Apotheke, Krājums, I-9623. lpp., 25. punkts).

32

Šajā gadījumā Portugāles Republika atzīst, ka Dekrētlikuma Nr. 40/2003 2. panta 1. punktā paredzētais aizliegums uzlīmēt krāsainas plēves uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējiem stikliem un līdzās pasažieru sēdvietām esošo logu stikliem ierobežo šo preču tirdzniecību Portugālē.

33

Patiešām jāatzīst, ka, ja potenciālie interesenti, tirgotāji vai atsevišķas personas zina, ka viņiem ir aizliegts uzlīmēt šādas plēves uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējiem stikliem un līdzās pasažieru sēdvietām esošo logu stikliem, tad viņiem praktiski nav nekādas intereses tās pirkt.

34

Vienīgais izņēmums Dekrētlikuma Nr. 40/2003 2. panta 1. punktā paredzētajam aizliegumam attiecas uz krāsainu plēvju uzlīmēšanu uz mehānisko transportlīdzekļu spārniem un nemotorizētiem transportlīdzekļiem.

35

Strīdīgā norma tādēļ ietekmē gandrīz visu krāsaino plēvju, kas tiek likumīgi ražotas un pārdotas citās dalībvalstīs vai EEZ līguma līgumslēdzējās valstīs un kuras ir paredzēts uzlīmēt uz mehānisko transportlīdzekļu logu stikliem, tirdzniecību Portugālē.

36

No iepriekš minētā izriet, ka Dekrētlikuma Nr. 40/2003 2. panta 1. punktā paredzētais aizliegums ir uzskatāms par pasākumu ar kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību EKL 28. panta un EEZ līguma 11. panta izpratnē. Šis pasākums nav saderīgs ar pienākumiem, kas izriet no šīm normām, ja vien to var objektīvi pamatot.

37

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pasākumu ar importa kvantitatīvajam ierobežojumam līdzvērtīgu iedarbību var pamatot tikai ar EKL 30. pantā uzskaitītajiem vispārējo interešu apsvērumiem vai ar Tiesas judikatūrā nostiprinātajām imperatīvajām prasībām (skat. it īpaši 1979. gada 20. februāra spriedumu lietā 120/78 Rewe-Zentral, sauktu “Cassis de Dijon”, Recueil, 649. lpp., 8. punkts) ar nosacījumu, ka vienā vai otrā gadījumā šis pasākums ir piemērots izvirzītā mērķa īstenošanai un nepārsniedz to, kas vajadzīgs tā sasniegšanai (2003. gada 8. maija spriedums lietā C-14/02 ATRAL, Recueil, I-4431. lpp., 64. punkts; 2005. gada 10. novembra spriedums lietā C-432/03 Komisija/Portugāle, Krājums, I-9665. lpp., 42. punkts, un iepriekš minētais 2007. gada 7. jūnija spriedums lietā Komisija/Beļģija, 33. punkts).

38

Šajā gadījumā Portugāles Republikas izvirzītie pamatojumi attiecas, pirmkārt, uz noziedzības apkarošanu sabiedriskās drošības aizsardzības ietvaros un, otrkārt, pienākuma lietot drošības jostu ievērošanas kontroli, kas savukārt ietilpst ceļu satiksmes drošības jomā. Noziedzības apkarošanu un ceļu satiksmes drošības aizsardzību var uzskatīt par obligātiem vispārējo interešu iemesliem, kas var pamatot šķēršļus preču brīvai apritei (attiecībā uz ceļu satiksmes drošību skat. 2007. gada 15. marta spriedumu lietā C-54/05 Komisija/Somija, Krājums, I-2473. lpp., 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

39

Tomēr dalībvalstīm ir jāpierāda, ka to tiesiskais regulējums ir atbilstošs šādu mērķu īstenošanas nodrošināšanai un atbilst samērīguma principam (šajā sakarā skat. it īpaši 2007. gada 20. septembra spriedumu lietā C-297/05 Komisija/Nīderlande, Krājums, I-7467. lpp., 76. punkts un tajā minētā judikatūra).

40

Šajā sakarā Portugāles Republika ir izvirzījusi tikai vienu argumentu strīdīgā pasākuma pamatošanai, proti, kas tas ļaujot ātri apskatīt mehānisko transportlīdzekļu iekšpusi, vienkārši to novērojot.

41

Kaut arī šķiet, ka Dekrētlikuma Nr. 40/2003 2. panta 1. punktā paredzētais aizliegums patiešām var atvieglot šādu novērošanu un līdz ar to ir atbilstošs noziedzības apkarošanas un ceļu satiksmes drošības aizsardzības mērķu sasniegšanai, no tā neizriet, ka tas ir nepieciešams šo mērķu sasniegšanai un ka nepastāv citi mazāk ierobežojoši līdzekļi to sasniegšanai.

42

Minētā vizuālā apskate ir tikai viens no daudziem kompetentajām iestādēm pieejamajiem līdzekļiem, lai apkarotu noziedzību un novērstu pārkāpumus, kas attiecas uz pienākumu lietot drošības jostu.

43

Apgalvojumu, ka strīdīgais pasākums it kā esot nepieciešams, vēl vairāk apšauba tas, ka tiesas sēdē Portugāles Republika atzina, ka tā atļauj savā teritorijā tirgot mehāniskos transportlīdzekļus, kas jau no paša sākuma ir aprīkoti ar tonētiem logu stikliem, ievērojot Direktīvā 92/22 paredzētos ierobežojumus. Tomēr šie tonētie logu stikli tāpat kā strīdīgās krāsainās plēves var traucēt ikvienu vizuālu transportlīdzekļu iekšpuses apskati no ārpuses.

44

Līdz ar to, ja vien nav atzīts, ka attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas jau no paša sākuma ir aprīkoti ar tonētiem logu stikliem, kompetentās iestādes ir atteikušās no solījuma apkarot noziedzību un nodrošināt ceļu satiksmes drošību, ir jākonstatē, ka tām ir jāizmanto citas metodes noziedznieku un iespējamo likumpārkāpēju, kuri neievēro drošības jostas lietošanas noteikumus, identificēšanai.

45

Turklāt Portugāles Republika nav pierādījusi, ka aizliegums, ciktāl tas attiecas uz visām krāsainajām plēvēm, ir nepieciešams, lai nodrošinātu ceļu satiksmes drošību un apkarotu noziedzību.

46

Kā tiesas sēdē uzsvēra Komisija, tad pastāv ļoti plašs krāsaino plēvju klāsts, sākot no caurspīdīgām un beidzot ar gandrīz necaurredzamām plēvēm. Šāds fakts, ko neapstrīdēja Portugāles Republika, nozīmē, ka vismaz dažas plēves, proti, tās, kas ir pietiekami caurspīdīgas, ļauj veikt vēlamo vizuālo mehānisko transportlīdzekļu iekšpuses apskati.

47

No iepriekš minētā izriet, ka šis aizliegums ir jāuzskata pār pārmērīgu un līdz ar to par nesamērīgu ar vēlamajiem mērķiem.

48

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jākonstatē, ka Portugāles Republika, Dekrētlikuma Nr. 40/2003 2. panta 1. punktā paredzot aizliegumu uzlīmēt krāsainas plēves uz mehānisko transportlīdzekļu logu stikliem, nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar EKL 28. un 30. pantu, kā arī EEZ līguma 11. un 13. pantu.

49

Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā šai dalībvalstij spriedums nav labvēlīgs, jāpiespriež tai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: