—

Lämmerzahl GmbH vārdā – A. Kuss [A. Kus], Rechtsanwalt,

—

Freie Hansestadt Bremen vārdā – V. Dirkss [W. Dierks] un J. van Daiks [J. van Dyk], Rechtsanwälte,

—

Lietuvas Republikas vārdā – D. Krjaučūns [D. Kriaučiūnas], pārstāvis,

—

Austrijas Republikas vārdā – M. Frūmans [M. Fruhmann], pārstāvis,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – K. Lūiss [X. Lewis] un B. Šima [B. Schima], pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvu 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV L 395, 33. lpp.), ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvu 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai (OV L 209, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Direktīva 89/665”).

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp uzņēmumu Lämmerzahl GmbH (turpmāk tekstā – “Lämmerzahl”) un Freie Hansestadt Bremen (Hanzas brīvpilsēta Brēmene, turpmāk tekstā – “Brēmene”) par publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

3

Direktīvas 89/665 1. pantā ir paredzēts:

“1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka attiecībā uz līgumu piešķiršanas procedūrām, uz ko attiecas Direktīvas 71/305/EEK, 77/62/EEK un 92/50/EEK, līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un, jo īpaši, iespējami ātri izskatīt saskaņā ar nākamajos pantos un, jo īpaši, 2. panta 7. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka šādos lēmumos ir pārkāpti Kopienas tiesību akti valsts pasūtījuma jomā vai valstu noteikumi, kas īsteno šos tiesību aktus.

[..]

3.   Dalībvalstis nodrošina to, lai saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko dalībvalstis var pieņemt, izskatīšanas procedūras būtu pieejamas vismaz katrai tādai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt konkrētu piegādes vai uzņēmuma līgumu valsts vajadzībām un kurai ir nodarīts kaitējums vai ir iespējams, ka tiks nodarīts kaitējums varbūtēja pārkāpuma dēļ. Konkrēti, dalībvalstis var prasīt, ka personai, kas cenšas panākt izskatīšanu, iepriekš jāpaziņo līgumslēdzējai iestādei par varbūtējo pārkāpumu un par savu nodomu censties panākt izskatīšanu.”

4

Saskaņā ar 5. panta 1. punktu Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/36/EEK, ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (OV L 199, 1. lpp.), kurā izdarīti grozījumi ar Komisijas 2001. gada 13. septembra Direktīvu 2001/78/EK (OV L 285, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Direktīva 93/36”):

“1.   

[..]”

5

Saskaņā ar Direktīvas 93/36 9. panta 4. punkta pirmo teikumu, kas ietilpst šīs direktīvas III sadaļā:

“Paziņojumus sagatavo saskaņā ar IV pielikumā dotajiem paraugiem un sniedz šajos paraugos prasīto informāciju.”

6

Direktīvas 93/36 IV pielikumā ietvertajā paziņojuma paraugā ir minētas šādas norādes:

7

Direktīvas 93/36 10. panta 1. un 1.a punktā ir paredzēts:

“1.   Atklātās procedūrās piedāvājumu pieņemšanas termiņš, ko nosaka līgumslēdzējas iestādes, ir vismaz 52 dienas pēc paziņojuma nosūtīšanas dienas.

1.a   Šā panta 1. punktā minēto pieteikumu pieņemšanas termiņu var aizstāt ar termiņu, kas ir pietiekami ilgs, lai sagatavotu nopietnu konkursa pieteikumu, un kas parasti ir vismaz 36 dienas un noteikti ir vismaz 22 dienas pēc dienas, kad nosūtīts paziņojums par paredzamo publisko iepirkumu, ja līgumslēdzējas iestādes Eiropas Kopienu Oficiālajam Vēstnesim ir nosūtījušas 9. panta 1. punktā paredzēto informatīvo paziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar IV A pielikumā doto paraugu (provizoriska informācija), vismaz 52 dienas un ilgākais 12 mēnešus pirms dienas, kad Eiropas Kopienu Oficiālajam Vēstnesim ir nosūtīts 9. panta 2. punktā paredzētais paziņojums par paredzēto publisko iepirkumu, ar noteikumu, ka informatīvajā paziņojumā ir vismaz tā informācija, uz ko attiecas IV B pielikumā dotais paziņojuma paraugs (atklāta procedūra), cik bijusi pieejama paziņojuma publicēšanas laikā.”

8

Likuma par konkurences ierobežojumu novēršanu (Gesetz gegen Wettbewerbsbeschränkungen, turpmāk tekstā – “GWB”) 100. panta 1. punktā ir noteikts:

“Šī [GWB] daļa ir piemērojama tikai līgumiem, kuru vērtība sasniedz vai pārsniedz to, kas paredzēta 127. panta noteikumos (robežvērtība).”

9

GWB 107. panta 3. punktā ir noteikts:

“Iesniegums nav pieņemams, ja iesniedzējs jau publisko iepirkumu procedūras laikā ir zinājis par iespējamo publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumu pārkāpumu un nav nekavējoties iesniedzis sūdzību līgumslēdzējai iestādei. Iesniegums nav pieņemams arī tad, ja par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumu pārkāpumu, kuru var konstatēt, pamatojoties uz paziņojumu par iepirkumu, līgumslēdzējai iestādei sūdzība nav iesniegta, vēlākais, beidzoties termiņam, kas paziņojumā par paredzēto publisko iepirkumu ir noteikts piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanai.”

10

GWB 127. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Federālā valdība ar Bundesrāta piekrišanu noteikumu veidā var pieņemt tiesību normas [..], kurās paredzēts Vācijas tiesībās transponēt robežvērtības, kas noteiktas Eiropas Kopienu direktīvās, ar ko koordinē publisko līgumu piešķiršanas procedūras.”

11

Noteikumu par publisko iepirkumu (Vergabeverordnung) 2. panta 3. punktā redakcijā, kas piemērojama pamata lietā apstrīdētajai publisko iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, bija paredzēts:

“Robežvērtība ir:

[..]

pārējiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem – EUR 200000.”

12

2005. gada martā Brēmene publicēja valsts mēroga uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā par standarta programmatūru, kas paredzēta lietu datorizētai apstrādei pieaugušajiem paredzētu sociālo pakalpojumu un ekonomiskās palīdzības jomā.

13

Paziņojumā par paredzēto publisko iepirkumu norādītais piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 2005. gada 12. aprīļa 15.00.

14

Paziņojumā par paredzēto publisko iepirkumu saistībā ar šo uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā nebija nevienas norādes par līguma vērtību, ne arī par tā daudzumu vai apjomu.

15

Šajā paziņojumā par paredzēto publisko iepirkumu bija precizēts, ka pamata prāvā apstrīdētā līguma specifikācija bija lejuplādējama Brēmenes tīmekļa vietnē, kuras adrese tur bija norādīta. Šajā specifikācijā zem nosaukuma “Daudzums” bija šāda norāde:

“Ekonomiskās palīdzības jomā strādā aptuveni 200 darbinieki, kas ir sadalīti decentralizētā veidā, bet pieaugušo sociālo pakalpojumu jomā ir 45 darbinieki, kas strādā 6 sociālajos centros, un aptuveni 65 darbinieki centralizēto pakalpojumu jomā.”

16

Savukārt veidlapā, kurā Brēmene aicināja pretendentus norādīt savas cenas, nebija minēts kopējais iegādājamo licenču skaits un tajā bija prasīts tikai atsevišķi norādīt katras licences cenu.

17

Pēc pirmā Lämmerzahl lūguma Brēmene 2005. gada 24. marta vēstulē tai sniedza zināmu informāciju, tomēr neprecizējot iegādājamo licenču skaitu.

18

Uzdodot jaunus jautājumus, Lämmerzahl Brēmenei lūdza norādīt, vai līgumslēdzēja iestāde vēlējās iegādāties kopā 310 licences, skaitu, kas bija secināts no specifikācijas, saskaitot tajā minētos skaitļus, proti, 200, 45 un 65, un vai bija jāiesniedz piedāvājums, kas novērtēts, ņemot vērā visas piedāvātās licences. 2005. gada 6. aprīļa vēstulē Brēmene Lämmerzahl atbildēja, ka bija jāraksta “kopējā cena, proti, licenču kopējā cena (nodošanas izmaksas), uzturēšanas un pakalpojumu (mācību) izmaksas”.

19

2005. gada 8. aprīlīLämmerzahl iesniedza piedāvājumu ar bruto cenu EUR 691940 apmērā jeb neto cenu EUR 603500 apmērā.

20

2005. gada 6. jūlija vēstulē Brēmene informēja Lämmerzahl, ka tās piedāvājums nevarēja tikt pieņemts, jo iesniegto piedāvājumu novērtējumā bija izrādījies, ka tas nebija ekonomiski izdevīgākais.

21

2005. gada 14. jūlijāLämmerzahl adresēja līgumslēdzējai iestādei vēstuli, kurā tā apgalvoja, ka, pirmkārt, uzaicinājums iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā nebija publicēts Eiropas mērogā un, otrkārt, tās piedāvātās programmatūras testēšana nebija veikta pareizi.

22

2005. gada 21. jūlijāLämmerzahl cēla prasību Vergabekammer der Freien Hansestadt Bremen (Brēmenes brīvpilsētas Iepirkumu uzraudzības padome, turpmāk tekstā – “Iepirkumu uzraudzības padome”), kurā tā apgalvoja, ka uzaicinājums iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā bija jāpublicē Eiropas mērogā, jo bija pārsniegta EUR 200000 robežvērtība. Tā apgalvoja, ka tā pie šī secinājuma bija nonākusi tikai pēc tam, kad tā 2005. gada 14. jūlijā saņēma juridisku konsultāciju, un ka šī iemesla dēļ bija jāuzskata, ka tās prasība bija iesniegta laicīgi. Par lietas būtību tā apgalvoja, ka līgumslēdzēja iestāde nebija pareizi veikusi testēšanu.

23

2005. gada 2. augustā Iepirkumu uzraudzības padome šo prasību noraidīja kā nepieņemamu. Tā uzskatīja, ka, pat ja bija pārkāpta robežvērtība, prasība nebija pieņemama saskaņā ar GWB 107. panta 3. punkta otro teikumu, jo Lämmerzahl savā prasībā kritizēto pārkāpumu varēja atklāt no paziņojuma par līgumu. Iepirkumu uzraudzības padome arī atzina, ka sakarā ar termiņa izbeigšanos Lämmerzahl bija liegtas tiesības arī celt prasību publisko iepirkumu jomā kompetentajās iestādēs.

24

Lämmerzahl šo lēmumu pārsūdzēja Hanseatisches Oberlandesgericht in Bremen (Brēmenes Hanzas Augstākā apgabaltiesa). Sūdzības pamatojumā tā apgalvoja, ka pretēji Iepirkumu uzraudzības padomes viedoklim no paziņojuma par līgumu nebija iespējams secināt, ka izvēlētā procedūra neatbilda tiesībām publisko iepirkumu jomā. Brēmene uz to atbildēja, ka Lämmerzahl, ņemot vērā tās pieredzi, esot bijis jāsaprot, ka robežvērtība bija pārsniegta. Lämmerzahl atkārtoja arī savus apgalvojumus par to, ka testēšana nebija veikta pareizi, un apgalvoja, ka pieņemtais piedāvājums ietvēra nelikumīgu kombinēto aprēķinu, kura dēļ piedāvājums esot bijis jānoraida. Brēmene apstrīdēja abu šo apgalvojumu pamatotību.

25

Lämmerzahl lūdza pārsūdzības suspensīvo iedarbību pagarināt līdz lēmuma pieņemšanai lietā pēc būtības. Hanseatisches Oberlandesgericht in Bremen noraidīja šo prasību kā nepamatotu 2005. gada 7. novembra lēmumā. Šajā lēmumā tā pievienojās Iepirkumu uzraudzības padomes viedoklim, ka, lai piemērotu GWB 107. panta 3. punkta otrajā teikumā paredzēto noteikumu par par termiņu, kurā tiek zaudētas tiesības, pret Lämmerzahl bija jāizturas tā it kā attiecīgā līguma vērtība nebūtu sasniegusi robežvērtību EUR 200000 apmērā, kas Lämmerzahl liedza iespēju celt prasību.

26

Brēmene tādējādi līguma slēgšanas tiesības piešķīra uzņēmumam Prosoz Herten GmbH, ar kuru līgums tika noslēgts 2006. gada 6. un 9. martā.

27

Rīkojumā par prejudiciāla jautājuma uzdošanu Hanseatisches Oberlandesgericht in Bremen neprecizē Brēmenes un Prosoz Herten GmbH noslēgtā līguma vērtību, bet norāda, ka “visu pretendentu piedāvājumi pirmajā variantā pārsniedza EUR 200000 (robežās no EUR 232452,80 un EUR 887300 un/vai EUR 3218000), bet otrajā variantā tikai viens no četriem pretendentiem ar EUR 134050 nepārsniedza robežvērtību (neņemot vērā licenču izmaksas), kamēr pārējie piedāvājumi bija robežās no EUR 210252,80 un EUR 907300 un/vai EUR 2774800 [..]”.

28

Hanseatisches Oberlandesgericht in Bremen Lämmerzahl apgalvoja, ka tās 2005. gada 7. novembra lēmumā ieņemtā nostāja nesamērīgi un pretrunā Direktīvai 89/665 apgrūtina pieeju tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

29

Šī tiesa rīkojumā par prejudiciāla nolēmuma uzdošanu precizē, ka pamata lietas specifika slēpjas tajā, ka termiņš, kurā tiek zaudētas tiesības atbilstoši GWB 107. panta 3. punkta otrajai daļai, saistībā ar publiskā iepirkuma tiesību pārkāpumiem, kas tieši saistīti ar līguma vērtību un līdz ar to arī robežvērtību, saskaņā ar Kammergericht judikatūru, kas pārņemta un paplašināta Hanseatisches Oberlandesgericht in Bremen2005. gada 7. novembra lēmumā, rada situāciju, kad principā tiek liegtas tiesības uz pārsūdzību.

30

Saskaņā ar Hanseatisches Oberlandesgericht in Bremen norādīto tas noved pie tā, ka, ja līguma vērtība no sākuma ir nelikumīgi noteikta pārāk zema, persona, kura zaudē tiesības sakarā ar termiņa izbeigšanos, zaudē ne tikai tiesības apstrīdēt veikto procedūru vai līguma vērtības novērtējumu, bet arī tiesības celt prasību par pārējiem pārkāpumiem, kurus, atsevišķi vērtējot, neietekmētu termiņš, kurā tiek zaudētas tiesības, un kuru pārskatīšana būtu iespējama, ja līgumslēdzēja iestāde būtu rīkojusies saskaņā ar tiesisko regulējumu.

31

Hanseatisches Oberlandesgericht in Bremen jautā, vai šāda valsts noteikumu par par termiņu, kurā tiek zaudētas tiesības, piemērošana neapdraud Direktīvas 89/665 efektivitāti praksē un vai tā ir saderīga ar šīs direktīvas 1. pantu.

32

Šajos apstākļos Hanseatisches Oberlandesgericht in Bremen nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

33

Otrajā jautājumā, kas jāizskata vispirms, iesniedzējtiesa pēc būtības jautā, kādas prasības Kopienu tiesībās ir noteiktas, pirmkārt, tam, kādām norādēm par līguma aplēsto vērtību ir jābūt paziņojumā par paredzēto publisko iepirkumu, un, otrkārt, par tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas ir paredzēti, ja šādu norāžu trūkst.

34

Lämmerzahl konkrēti nenorāda informāciju par līguma vērtību, kam būtu jābūt norādītai paziņojumā par paredzēto publisko iepirkumu, bet uzsver, ka, lai varētu piemērot noteikumu par termiņu, kurā tiek zaudētas tiesības, pret ieinteresēto personu nevar izmantot faktus, ko līgumslēdzēja iestāde nav minējusi paziņojumā par paredzēto publisko iepirkumu.

35

Lietuvas valdība uzskata, ka līgumslēdzējai iestādei paziņojumā par paredzēto publisko iepirkumu ir jāsniedz visa informācija par līguma apmēru, kas pretendentiem ļautu objektīvi noteikt, vai līguma vērtība sasniedz vai nesasniedz robežvērtību, kas paredzēta Kopienu direktīvās publisko iepirkumu jomā.

36

Ieņemot līdzīgu nostāju, Eiropas Kopienu Komisija apgalvo, ka nosacījumi, kuriem jābūt ievērotiem pirms tiek piemērots nosacījums par termiņu, kurā tiek zaudētas tiesības, un kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir piemērojami paziņojumam par līgumu, valsts tiesai ir jāpiemēro tā, lai ieinteresētajai personai nebūtu neiespējami vai pārlieku grūti izmantot tai Direktīvā 89/665 piešķirtās tiesības.

37

Pretēji šim viedoklim Brēmene un Austrijas valdība uzskata, ka Kopienu direktīvās netiek prasīts, lai paziņojumā par paredzēto publisko iepirkumu tiktu norādīta līguma aplēstā vērtība, jo šāda norāde neesot piemērota no konkurences pareizas funkcionēšanas viedokļa.

38

Ņemot vērā lietas materiālos pieejamos dokumentus, šķiet, ka pamata lietā apstrīdētais līgums ir nevis piegādes, bet jaukts piegādes un pakalpojumu līgums, kurā piegādes vērtība ir noteicošā. Šādā gadījumā nozīmīgās tiesību normas ir meklējamas Kopienu direktīvās par publiskajiem iepirkumiem piegāžu, nevis pakalpojumu jomā.

39

Publisko iepirkumu piegāžu jomā, kuriem ir piemērojama Direktīva 93/36, paziņojuma par līgumu saturs pamata prāvas faktu laikā bija regulēts Direktīvas 93/36 9. panta 4. punkta pirmajā teikumā un IV pielikumā, bet šīs tiesību normas vēlāk tika aizstātas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.), 36. panta 1. punktu un VII A pielikumu un ar Komisijas 2005. gada 7. septembra Regulas (EK) Nr. 1564/2005, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai iepirkuma procedūru ietvaros, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 257, 1. lpp.), II pielikumu.

40

Direktīvas 93/36 9. panta 4. punkta pirmajā teikumā ir prasīts, lai paziņojumi tiktu izveidoti atbilstoši šīs direktīvas IV pielikumā norādītajiem paraugiem un lai tajos būtu precizēta tur prasītā informācija.

41

Paziņojuma par līgumu paraugā, kas atrodas minētajā IV pielikumā, ir paredzēta norāde par līguma daudzumu un kopējo apjomu (vajadzības gadījumā ieskaitot visas daļas un visas iespējas).

42

No tā izriet, ka paziņojumā par paredzēto publisko iepirkumu, kas attiecas uz publisko iepirkumu procedūru piegādēm, kam piemērojama Direktīva 93/36, saskaņā ar šo direktīvu ir jānorāda līguma, uz kuru tas attiecas, daudzums un kopējais apjoms.

43

Ja konkrētā gadījumā šis pienākums nav izpildīts, ir pieļauts Kopienu tiesību publisko iepirkumu jomā pārkāpums Direktīvas 89/665 1. panta 1. punkta izpratnē, kas saskaņā ar šo tiesību normu dod tiesības uz pārsūdzību.

44

Tādējādi uz otro jautājumu jāatbild, ka saskaņā ar Direktīvas 93/36 9. panta 4. punktu un IV pielikumu paziņojumā par paredzēto publisko iepirkumu, kas attiecas uz līgumu, kuram piemērojama šī direktīva, ir jānorāda šī līguma daudzums un kopējais apmērs. Par šādas norādes trūkumu ir jābūt iespējai celt prasību saskaņā ar Direktīvas 89/665 1. panta 1. punktu.

45

Ar pirmo jautājumu valsts tiesa būtībā vēlas atrisināt divas problēmas. Pirmkārt, tā jautā, kādos apstākļos Kopienu tiesības pieļauj, ka valsts tiesībās tiek noteikts, ka, izbeidzoties noteiktam termiņam, zūd tiesības celt prasību par publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras izvēli vai līguma vērtības aprēķinu, vai par aktiem, kas pieņemti publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras sākotnējās stadijās. Otrkārt, ja noteikumu par par termiņu, kurā tiek zaudētas tiesības, varētu pieļaut, šī tiesa jautā, vai Kopienu tiesības pieļauj, ka tas tiek piemērots vispārīgi prasībām par līgumslēdzējas iestādes lēmumiem, ieskaitot tos, kas pieņemti līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras agrākās stadijās.

46

Lämmerzahl apgalvo, ka GWB 107. panta 3. punktā termiņš, kura tiek zaudētas tiesības, ir noteikts tikai tādiem pārkāpumiem, kurus “var konstatēt, pamatojoties uz paziņojumu par iepirkumu”, kas ir jēdziens, kas būtu jāinterpretē stingri. Tā apgalvo, ka tai pamata lietā nebija iespējams no paziņojumā par paredzēto publisko iepirkumu iekļautās informācijas secināt, ka līguma aplēstā vērtība pārsniedza Kopienu direktīvās noteikto robežvērtību un tādējādi valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra bija izvēlēta nepareizi. Tas, ka tai jāzaudē tiesības līdz ar noteikta termiņa izbeigšanos, lai gan tā no līgumslēdzējas iestādes sniegtās informācijas nevarēja secināt, ka bija pārkāptas Kopienu tiesības, tai esot liedzis iespēju izmantot efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli un esot pretrunā Direktīvai 89/665.

47

Lietuvas valdība arī uzsver, ka saskaņā ar šo direktīvu ieinteresētajām personām ir jānodrošina tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli. Tādējādi, tā kā ieinteresētās personas nesaņēma objektīvu un pilnīgu informāciju par attiecīgā līguma apmēru, termiņš, kuram beidzoties, tiek zaudētas tiesības, var sākties tikai no brīža, kad tās ir uzzinājušas vai varējušas uzzināt, ka procedūra bija izvēlēta nepareizi. Direktīva 89/665 ir piemērojama, ja pastāv šaubas par to, vai ir sasniegta Kopienu direktīvās paredzētā robežvērtība.

48

Austrijas valdība un Komisija uzskata, ka tādi valsts noteikumi kā pamata prāvā apstrīdētie atbilst Direktīvai 89/665, ja tiem piemēro zināmus nosacījumus. Austrijas valdība uzskata, ka šie noteikumi ir saderīgi ar minēto direktīvu tikai tad, ja tajos noteiktais termiņš tiesību zaudēšanai ir saprātīgs un līgumslēdzēja iestāde ar savu rīcību pārsūdzības tiesību izmantošanu nav padarījusi neiespējamu vai pārlieku grūtu. Savukārt Komisija apgalvo, ka šādi valsts noteikumi ir saderīgi ar Kopienu tiesībām ar nosacījumu, ka pretendentam ir pieejami efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi, kas tam ļauj celt prasību tiesā par jebkuru no EK līguma izrietošo pamata noteikumu pārkāpumu.

49

Brēmene uzskata, ka Direktīva 89/665, kā to ir interpretējusi Tiesa, ļauj dalībvalstīm noteikt noteikumu par termiņu, kurā tiek zaudētas tiesības, kas piemērojams sūdzībām par publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām.GWB 107. panta 3. punkts atbilstot direktīvai, un tā tas esot arī tad, ja līgumslēdzēja iestāde ir sniegusi kļūdainas norādes līguma vērtības noteikšanai. Saskaņā ar Brēmenes teikto no tā, ka, ja pretendents, pamatojoties uz paziņojumā par paredzēto publisko iepirkumu esošo informāciju vai būtiskas informācijas trūkuma gadījumā, var nonākt pie lielāka līguma vērtības aprēķina, bet neceļ prasību, neizriet, ka principā tiek liegtas tā tiesības uz pārsūdzību.

50

Runājot par šī jautājuma pirmo daļu, jāatgādina, ka Direktīva 89/665 neliedz pieņemt tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā paredzēts, ka visām sūdzībām par līgumslēdzējas iestādes lēmumu ir jābūt iesniegtām noteiktā šim nolūkam paredzētā termiņā un ka visi konkursa procedūras pārkāpumi, ar kuriem pamatota prasība, ir jāceļ šajā pašā termiņā, kuram izbeidzoties, šādas tiesības tiek zaudētas tā, ka pēc šī termiņa beigām vairs nav iespējams pārsūdzēt šādu lēmumu vai pamatoties uz šādu pārkāpumu, ja konkrētais termiņš ir saprātīgs (2002. gada 12. decembra spriedums lietā C-470/99 Universale-Bau u.c., Recueil, I-11617. lpp., 79. punkts, un 2003. gada 27. februāra spriedums lietā C-327/00 Santex, Recueil, I-1877. lpp., 50. punkts).

51

Šāda nostāja ir balstīta uz apsvērumu, ka būtu apdraudēta pilnīga Direktīvas 89/665 mērķa sasniegšana, ja kandidāti un pretendenti varētu jebkurā konkursa procedūras brīdī apgalvot, ka ir pārkāpti publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras noteikumi, tādējādi uzliekot līgumslēdzējai iestādei pienākumu atsākt visu procedūru no jauna, lai pārkāpumus vērstu par labu (iepriekš minētais spriedums lietā Universale-Bau u.c., 75. punkts).

52

Savukārt valsts noteikumi par par termiņu, kurā tiek zaudētas tiesības, ieskaitot nosacījumus to piemērošanai, paši par sevi nevar būt tādi, kas padara praktiski neiespējamu vai ļoti apgrūtina tādu tiesību izmantošanu, kas ieinteresētajai personai eventuāli ir paredzētas Kopienu tiesībās (iepriekš minētais spriedums lietā Santex, 55. punkts, un šajā sakarā skat. arī iepriekš minēto spriedumu lietā Universale-Bau u.c., 73. punkts).

53

Tāpēc ir jāpārbauda, vai tāda noteikuma par termiņu, kurā tiek zaudētas tiesības, piemērošanu kā pamata lietā var uzskatīt par saprātīgu vai gluži pretēji – kā tādu, kas padara praktiski neiespējamu vai ļoti apgrūtina tādu tiesību izmantošanu, kas ieinteresētajai personai ir paredzētas Kopienu tiesībās.

54

No lietas materiāliem izriet, ka ar atkārtotajiem jautājumiem un savu iniciatīvu Lämmerzahl vēlējās apstiprināt secinājumu, – ko tā izdarīja uz uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā materiālu pamata un par ko tā nebija pavisam pārliecināta, – ka līgums bija par 310 licencēm un mācībām. Tomēr pat pēdējā līgumslēdzējas iestādes atbilde, proti, 2005. gada 6. aprīļa vēstule, šajā sakarā joprojām bija neskaidra, neprecīza un izvairīga.

55

Ja paziņojumā par paredzēto publisko iepirkumu trūkst jebkādas informācijas par līguma aplēsto vērtību, kam seko līgumslēdzējas iestādes izvairīga rīcība, atbildot uz tādiem potenciāla pretendenta jautājumiem kā pamata lietā, saistībā ar noteikuma pastāvēšanu par termiņu, kurā tiek zaudētas tiesības, ir jāuzskata, ka ieinteresētajam pretendentam tiek ļoti apgrūtināta tādu tiesību izmantošana, kas tam piešķirtas Kopienu tiesību sistēmā (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Santex, 61. punkts).

56

No tā izriet, ka, pat ja tādu valsts noteikumu par termiņu, kurā tiek zaudētas tiesības, kā tas, kas ietverts GWB 107. panta 3. punkta otrajā teikumā, principā var uzskatīt par atbilstošu Kopienu tiesībām, tā piemērošana pretendentam tādos apstākļos kā pamata lietā neatbilst efektivitātes prasībai, kas izriet no Direktīvas 89/665.

57

Jāsecina, ka Direktīva 89/665, it īpaši tās 1. panta 1. un 3. punkts, liedz tādu valsts tiesībās paredzētu noteikumu par termiņu, kurā tiek zaudētas tiesības, piemērot tā, ka pretendentam tiek liegta iespēja celt prasību par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras izvēli vai šī līguma vērtības aprēķinu, ja līgumslēdzēja iestāde nav ieinteresētajai personai skaidri norādījusi minētā līguma daudzumu vai kopējo apmēru.

58

Runājot par otro pirmā jautājuma daļu, jānorāda, ka GWB 107. panta 3. punkta otrajā teikumā kā termiņš, kurā tiek zaudētas tiesības, ir noteikts pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigas. Šī iemesla dēļ šis noteikums, šķiet, ir piemērojams tikai pārkāpumiem, kurus ir iespējams konstatēt pirms šo termiņu beigām. Šādi pārkāpumi var ietvert līguma vērtības aprēķina neprecizitāti vai publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras nepareizu izvēli. Savukārt tie nevar ietvert situācijas, kas teorētiski var pastāvēt tikai vēlākās publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras stadijās.

59

Pamata lietā prasītāja apgalvo, ka papildus tam, ka trūka informācijas par līguma vērtību un bija izvēlēta nepareiza publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra, bija pieļauti pārkāpumi, pirmkārt, pieņemtā piedāvājuma finanšu izklāstā un, otrkārt, tās piedāvātās programmatūras testēšanā. Taču pārkāpumu piedāvājuma finanšu izklāstā ir iespējams konstatēt tikai pēc tam, kad ir atvērtas vēstules, kurās atrodas piedāvājumi. Tāds pats apsvērums attiecas uz piedāvātās programmatūras testēšanu. Šādi pārkāpumi var notikt tikai pēc tam, kad ir pagājis termiņš, kurā tiek zaudētas tiesības un kas noteikts tādā noteikumā kā pamata prāvā apstrīdētais.

60

No rīkojuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu izriet, ka 2005. gada 7. novembra lēmumā Hanseatisches Oberlandesgericht in Bremen ir piemērojusi pamata lietā apstrīdēto noteikumu par termiņu, kurā tiek zaudētas tiesības, tādā veidā, ka tas attiecas uz visiem lēmumiem, ko līgumslēdzēja iestāde pieņēmusi visā publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā.

61

Šāda noteikuma par termiņu, kurā tiek zaudētas tiesības, piemērošana padara praktiski neiespējamu ieinteresētajai personai Kopienu tiesībās piešķirto tiesību izmantošanu attiecībā uz pārkāpumiem, kas var notikt tikai pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Tāpēc tā ir pretrunā Direktīvai 89/665, it īpaši tās 1. panta 1. un 3. punktam.

62

Valsts tiesai iekšējais likums, kas tai ir jāpiemēro, ir jāinterpretē pēc iespējas tā, lai tas atbilstu Direktīvas 89/665 mērķim (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Santex, 62. un 63. punkts).

63

Ja šāda interpretācija, kas atbilstu Direktīvas 89/665 mērķim, nav iespējama, valsts tiesai tādas valsts tiesību normas, kas ir pretrunā šai direktīvai, ir jāatstāj nepiemērotas (1978. gada 9. marta spriedums lietā 106/77 Simmenthal, Recueil, 629. lpp., 24. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Santex, 64. punkts). Direktīvas 89/665 1. panta 1. punkts faktiski neietver nosacījumus un ir pietiekami precīzs, lai uz to varētu atsaukties, ceļot prasību pret līgumslēdzēju iestādi (šajā sakarā skat. 2005. gada 2. jūnija spriedumu lietā C-15/04 Koppensteiner,Krājums, I-4855. lpp., 38. punkts).

64

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīva 89/665, it īpaši tās 1. panta 1. un 3. punkts, liedz tādu valsts tiesībās paredzētu noteikumu par termiņu, kurā tiek zaudētas tiesības, piemērot tā, ka pretendentam tiek liegta iespēja celt prasību par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras izvēli vai šī līguma vērtības aprēķinu, ja līgumslēdzēja iestāde nav ieinteresētajai personai skaidri norādījusi minētā līguma daudzumu vai kopējo apmēru. Šīs pašas minētās direktīvas tiesību normas liedz arī šādu noteikumu vispārīgi piemērot prasībām par līgumslēdzējas iestādes lēmumiem, ieskaitot tādus, kas pieņemti publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras stadijās pēc termiņa, kas noteikts šajā noteikumā par termiņu, kurā tiek zaudētas tiesības.

65

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: