ĢENERĀLADVOKĀTA JANA MAZAKA [JÁN MAZÁK] SECINĀJUMI,

sniegti 2007. gada 6. martā (1)

Lieta C‑142/06

Olicom A/S

pret

Skatteministeriet

(Østre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Kopējais muitas tarifs – Muitas tarifa pozīcija 8471 (automātiskas datu apstrādes iekārtas) un pozīcija 8517 (sakaru aparatūra) – Tīkla kartes ar dubultu funkciju, piekļuve vietējam tīklam (LAN) un teritoriālajam tīklam (WAN) – Klasifikācija Kombinētajā nomenklatūrā – Īpaša funkcija

1.     Šī lieta attiecas uz tādu kombinētu tīkla/modema karšu muitas klasificēšanu, kas ļauj piekļūt vietējam tīklam (piemēram, uzņēmuma iekštīklam) un arī teritoriālajam tīklam (piemēram, internetam). Tiesai būtībā tiek lūgts konstatēt, vai šādiem izstrādājumiem muitas nodeva ir jāpiemēro kā datu apstrādes iekārtām (personālajiem datoriem, turpmāk tekstā – “PC”) (pozīcija 8471) vai kā sakaru aparatūrai (pozīcija 8517). Šajā sakarā inter alia nozīme ir tam, vai attiecīgie izstrādājumi veic “īpašu funkciju”.

2.     Šķiet, ka viedokļi nepārtraukti arvien vairāk atšķiras attiecībā uz elektronisku (it sevišķi IT) izstrādājumu muitas klasifikāciju. Tomēr šī nav pirmā reize, kad Tiesai ir lūgts lemt par šiem jautājumiem (2). Būtībā Tiesa šajā kontekstā jau ir atrisinājusi vairākus jautājumus. Šajā sakarā īpaši jāmin spriedumi lietās Peacock un Cabletron (3). Tomēr, kā es minēšu vēlāk, tas, ka tādā lietā, kāda ir izskatāmā lieta, minētā Tiesas judikatūra tiktu piemērota pārāk stingri, neatbilstu muitas klasifikācijas mērķim.

I –    Atbilstošās tiesību normas

3.     Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (4) I pielikumā ir izveidota preču nomenklatūra, kas ir zināma kā “Kombinētā nomenklatūra” (turpmāk tekstā – “KN”), kuras pamatā ir Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma (turpmāk tekstā – “HS”) (5). Pamata tiesvedībā aplūkojamo notikumu laikā spēkā bija tā KN redakcija, kas bija grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 3009/95 (6), kura bija piemērojama no 1996. gada 1. janvāra.

4.     I pielikuma XVI iedaļā (7) ietvertas 84. un 85. nodaļa (8), kuras ir jāņem vērā izskatāmajā lietā. KN pozīcijā 8471 ietilpst “[automātiskās datu apstrādes (ADA)] iekārtas un to bloki; magnētiskās un optiskās lasītājiekārtas, mašīnas datu pārnešanai informācijas nesējos kodētā veidā un mašīnas šādu datu apstrādei, kas citur nav minētas vai ietvertas”. Savukārt, KN pozīcija 8517 noteic: “Līnijtelefonijas un līnijtelegrāfijas sakaru elektriskās iekārtas, ieskaitot līnijtelefonijas aparātus ar bezvadu klausulēm un sakaru aparatūru augstfrekvences līniju sistēmām vai ciparu līniju sistēmām; videotelefoni. (9)”

5.     Vispārīgie KN interpretācijas noteikumi (turpmāk tekstā – “Vispārīgie interpretācijas noteikumi” vai “VIN”) (10), kas ir izklāstīti I pielikuma I daļas I sadaļas A daļā, inter alia noteic:

“3.      Ja, piemērojot 2. noteikuma b) punktu, vai cita iemesla dēļ preces prima facie (pirmajā acumirklī) var klasificēt divās vai vairākās pozīcijās, klasifikāciju izdara šādi:

a)      priekšroka ir tai pozīcijai, kurā ir konkrētāks preces apraksts, nevis pozīcijām, kurās preces apraksts ir vispārīgāks; ja katra no divām vai vairākām pozīcijām attiecas tikai uz daļu materiālu vai vielu, kas ietilpst jauktās vai saliktās precēs, vai arī tikai uz atsevišķām sastāvdaļām mazumtirdzniecības komplektos, tad šādas pozīcijas tomēr uzskata par vienlīdz konkrētām pat tad, ja kādā no tām preču apraksts ir pilnīgāks vai precīzāks;

b)      ja sajaukumus, saliktas preces, kas izgatavotas no dažādiem materiāliem vai sastāv no dažādiem komponentiem, kā arī preces, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai, nevar klasificēt atbilstoši 3. noteikuma a) punktam, tās klasificē atbilstoši materiāliem vai sastāvdaļām, kas nosaka preces pamatīpašības, ja vien šo kritēriju iespējams piemērot;

c)      ja preces nevar klasificēt atbilstoši 3. noteikuma a) vai b) punktam, tās no vienlīdz vērā ņemamām pozīcijām ierindo pozīcijā ar lielāko kārtas numuru.

4.      Preces, kuras nevar klasificēt pēc iepriekš minētajiem noteikumiem, klasificē visradniecīgāko preču pozīcijā.”

6.     KN XVI iedaļas 3. piezīme un 84. nodaļas 5. piezīme attiecīgi noteic:

“3.      Ja nav īpašu piebilžu, tad kombinētas mašīnas (kombaini), kas sastāv no divām vai vairākām vienā agregātā savienotām mašīnām, kā arī citas mašīnas, kas izpilda divas vai vairākas alternatīvas funkcijas, klasificē atbilstoši to galvenajai funkcijai.”

“5.      A.     Pozīcijā 8471 “automātiskās datu apstrādes iekārtas” ir:

[..]

c)      hibrīdās mašīnas, kas sastāv no digitālās mašīnas ar analogiem elementiem vai no analogās mašīnas ar digitāliem elementiem.

B.      Automātiskās datu apstrādes iekārtas var būt arī sistēmas, kas sastāv no atsevišķiem dažāda skaita blokiem. Ievērojot E punktu, bloks uzskatāms par noslēgtas sistēmas daļu, ja tas atbilst šādiem noteikumiem:

a)      tādu var izmantot tikai vai galvenokārt automātiskā datu apstrādes sistēmā;

b)      tas ir savienojams ar centrālo procesora bloku tieši vai caur vienu vai vairākiem citiem blokiem un

c)      tas spēj uztvert vai nodot datus tādā formā (kodos vai signālos), ko šī sistēma var izmantot.

C.      Atsevišķi datu automātiskās apstrādes iekārtu bloki klasificējami pozīcijā 8471.

[..]

E.      Iekārtas, kas veic īpašas no datu apstrādes atšķirīgas funkcijas un iekļaujas vai ir sajūgtas ar datu automātiskās apstrādes iekārtām, klasificējamas pozīcijās, kas atbilst to attiecīgajām funkcijām, vai, ja tas nav iespējams, – atlikušajās pozīcijās.”

7.     Pasaules Muitas organizācijā (turpmāk tekstā – “PMO”) iekļauta Harmonizētās sistēmas komiteja (turpmāk tekstā – “HS komiteja”), kurā Eiropas Kopienu kā HS konvencijas līgumslēdzēju pusi pārstāv Eiropas Kopienu Komisija (turpmāk tekstā – “Komisija”). HS komiteja inter alia iesaka HS grozījumus un izstrādā HS paskaidrojošās piezīmes (turpmāk tekstā – “HSPP”), klasificēšanas ieteikumus, citus padomus par interpretāciju un rekomendācijas, lai nodrošinātu konsekventu HS interpretāciju un piemērošanu (11). Komisija sagatavo arī paskaidrojošas piezīmes par KN. Tās tiek izmantotas papildus HS paskaidrojošajām piezīmēm.

II – Fakti, process un prejudiciālie jautājumi

8.     Šī lieta attiecas uz OC 2232 un OC 3232 tipa kombinētām tīkla/modema PCMCIA kartēm, kuras ir paredzētas izmantošanai portatīvajos datoros (turpmāk tekstā – “GoCards” vai “Izstrādājumi”), ko Olicom A/S (turpmāk tekstā – “Olicom”) importēja laika posmā no 1996. līdz 1999. gadam (12). Atbilstoši PCMCIA standartam visām GoCards bija PC pieslēgums. Kartes ir “kombinētas” tādā nozīmē, ka tām ir gan LAN pieslēgums, gan arī WAN pieslēgums (modems), kas PC ļauj tīklā komunicēt ar citiem PC (13). Līdz ar to tajās ir bloks, kas tīklā saņem, pārstrādā un nosūta datus no viena PC citiem. KN un arī HS vispārīgi ir minētas “automātiskas datu apstrādes iekārtas”, nevis “datori” vai “PC”. Līdz ar to šajos secinājumos arī es izmantošu šo tehnisko terminu un arī tā saīsināto formu “ADA iekārtas”.

9.     Saskaņā ar informāciju lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, tā kā GoCards faktiski ir tikai uzlabotas parastas LAN kartes, tās ir izstrādātas tādā veidā, ka WAN funkcija (modems) nevar darboties bez LAN funkcijas (Token Ring). Pēdējā tomēr var darboties neatkarīgi no tā, vai ir pieejama WAN funkcija (14).

10.   Olicom, Dānijā reģistrēta sabiedrība, importējot tīkla iekārtas un it īpaši GoCards, kuras tiek aplūkotas pamata tiesvedībā, klasificēja tās kā ADA iekārtas saskaņā ar pozīciju 8473/71. Tā importēja arī tādas GoCards, kam bija tikai LAN funkcija, ko tā arī klasificēja pozīcijā 8471. Komisija pieņēma divas Regulas – Nr. 1638/94 (15) un Nr. 1165/95 (16), saskaņā ar kurām it īpaši LAN iekārtas, kas tika ražotas kā adapteri, savienotājierīces, radio raidītāji/uztvērēji un adapteru kartes, bija jāklasificē KN pozīcijā 8517, nevis pozīcijā 8471, kā rezultātā tika palielināta piemērojamā muitas nodeva. Told‑ og Skatteregion Helsingør (Helsingēras Muitas un nodokļu reģionālā iestāde) ar 1999. gada 16. marta lēmumu a posteriori centās no Olicom atgūt muitas nodevas par GoCards. Olicom šo lēmumu pārsūdzēja 1999. gada 16. jūnijā.

11.   Tomēr spriedumā lietā Cabletron Tiesa atzina, ka minētās divas Komisijas regulas nav spēkā attiecībā uz adapteru, savienotājierīču, radio raidītāju/uztvērēju un adapteru karšu tarifa klasifikāciju. Pēc tam, kad tika taisīts šis spriedums, Komisija pieņēma Vadlīnijas par izstrādājumu klasifikāciju un nodevu atmaksu šajā lietā (17). Pēc tam nodokļu iestāde atmaksāja muitas nodevas, kas bija samaksātas par GoCards, kurām bija tikai LAN funkcija, tomēr tā uzskatīja, ka izstrādājumi, kam bija gan LAN, gan WAN funkcijas, bija jāklasificē kā WAN kartes. Pēc tam, kad bija izmantotas visas administratīvās apelācijas iespējas, strīds par klasifikāciju 2003. gada 14. aprīlī tika iesniegts izskatīšanai Østre Landsret [Austrumu apgabaltiesā].

12.   Muitas kodeksa komiteja (turpmāk tekstā – “MKK”) 2004. gada 11. novembrī noturēja sēdi, lai uzklausītu Olicom. Pēc tam tā 2005. gada 10. janvārī izdeva atzinumu, kurā norādīja, ka Izstrādājumi pamata tiesvedībā ir jāklasificē KN pozīcijā 8517. Komiteja šo atzinumu pamatoja ar secinājumu, ka Izstrādājumiem nav īpašas funkcijas (18).

13.   Tādēļ Østre Landsret (Austrumu apgabaltiesas Piecpadsmitā nodaļa, Kopenhāgena) ar 2006. gada 9. marta lēmumu apturēja tiesvedību un iesniedza Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par šādiem jautājumiem:

“1)      Vai I pielikums Padomes 1987. gada 23. jūnija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Regulu Nr. 3009/95, ir interpretējams tādējādi, ka kombinētās tīkla/modema kartes, kas tiek aplūkotas pamata tiesvedībā, sākot ar 1996. gada 1. janvāri ir klasificējamas pozīcijā 8471 kā datu apstrādes iekārtas vai arī ir klasificējamas pozīcijā 8517 kā sakaru aparatūra?

Šajā sakarā Tiesa tiek lūgta izlemt, vai jēdziens “īpaša funkcija”, kas ir iekļauts Kombinētās nomenklatūras 84. nodaļas 5.E piezīmē ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Regulu Nr. 3009/95, ir interpretējams tādējādi, ka tad, ja aplūkotie izstrādājumi veic WAN funkciju, tie ir jāklasificē citā pozīcijā, nevis pozīcijā 8471, vai arī izstrādājumi ir jāklasificē citā pozīcijā, nevis pozīcijā 8471, vienīgi tad, ja WAN funkcija var darboties neatkarīgi no automātiskās datu apstrādes iekārtas.

2)      Ja Tiesa uzskata, ka WAN funkcija kombinētā tīkla/modema kartē ir īpaša funkcija, tā tiek lūgta izlemt, vai no tarifu klasifikācijas viedokļa ir nozīme tam, ka par izstrādājuma galveno funkciju var tikt uzskatīta LAN funkcija.”

III – Vērtējums

A –    Lietas dalībnieku argumenti

14.   Saskaņā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Olicom (prasītāja pamata tiesvedībā) apgalvo, ka Izstrādājumi ir jāklasificē kā ADA iekārtas, kas ietilpst pozīcijā 8471, jo tie neveic “īpašu funkciju”. Kaut gan lietas dalībnieki piekrīt, ka ir izpildīti trīs no četriem spriedumā lietā Cabletron (19) minētajiem nosacījumiem, pastāv strīds par to, vai ir ticis izpildīts arī ceturtais nosacījums, ka “4. iekārtai nav tādu funkciju, ko tā būtu spējīga veikt bez [ADA] iekārtas palīdzības”. Saskaņā ar spriedumiem lietās Cabletron un Peacock (20) komunikācijas iekārtām inter alia tīkla kartes formā ir nepieciešama ADA iekārta, lai veiktu kādu funkciju (21), – atšķirībā, piemēram, no mobilā telefona, kurš veic komunikācijas funkciju neatkarīgi – šādiem mērķiem ir paredzēta pozīcija 8471 (22). Olicom katrā ziņā uzskata, ka Izstrādājumu pamata funkcijas (LAN) dēļ ir jāpiemēro pozīcija 8471, jo Izstrādājumi gluži vienkārši ir atsevišķu LAN izstrādājumu uzlabojums. Olicom nepiekrīt Muitas kodeksa komitejas atzinumam.

15.   Skatteministeriet [Nodokļu un akcīžu ministrija] (atbildētāja pamata tiesvedībā) un Komisija būtībā apgalvo, ka Izstrādājumi būtu pareizi jāklasificē pozīcijā 8517, jo tiem ir īpaša funkcija. 84. nodaļas 5.E piezīme liedz tos klasificēt pozīcijā 8471, jo tāpēc, ka tajos ir iebūvēts modems, tie var nodrošināt datu komunikāciju neatkarīgi no ADA iekārtas. Tas, ka Izstrādājumi ir fiziski savienoti ar ADA iekārtu, nenozīmē, ka tie per se nepilda īpašu funkciju, jo WAN funkcija nav atkarīga no ADA iekārtas un tās funkcijām. Skatteministeriet un Komisija (23) norāda, ka nav ticis izpildīts sprieduma lietā Cabletron ceturtais nosacījums.

B –    Pirmais jautājums

16.   Iesniedzējtiesa ar savu pirmo jautājumu būtībā cenšas noskaidrot, vai Izstrādājumi ir jāklasificē KN pozīcijā 8471 vai pozīcijā 8517 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 3009/95. Tomēr sākumā es pievērsīšos Tiesas judikatūrai, kas attiecas uz šo jautājumu.

17.   Kā Tiesa ir atkārtoti atzinusi, lai nodrošinātu tiesisko drošību un lai būtu vieglāk veikt kontroli, izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijā parasti ir attiecīgās preces objektīvās īpašības un pazīmes, kas norādītas attiecīgās KN pozīcijas aprakstā (24).

18.   Spriedumā lietā Peacock Tiesa ir konstatējusi, ka laikā no 1990. gada jūlija līdz 1995. gada maijam (LAN) tīkla kartes, kas bija izstrādātas uzstādīšanai ADA iekārtās, bija jāklasificē pozīcijā 8471 kā šāda veida iekārtu bloki (25), bet spriedumā lietā Cabletron (26) tā būtībā ir apstiprinājusi, ka (LAN) tīkla iekārtas, it īpaši tīkla kartes, ir jāklasificē KN pozīcijā 8471 gan pirms, gan arī pēc 1996. gada 1. janvāra.

19.   Spriedumā lietā CBA Computer (27) Tiesa ir konstatējusi, ka lietā aplūkojamajām skaņas kartēm (28) nebija īpašas funkcijas un ka tās ir jāklasificē KN pozīcijā 8471. Pēc tam spriedumā apvienotajās lietās Jacob Meijer (29), tā ir apstiprinājusi, ka skaņas kartes nav jāklasificē pozīcijā 8543, kura attiecas vienīgi uz elektriskām mašīnām un iekārtām, kas veic īpašu funkciju. Gluži pretēji, spriedumā lietā Ikegami (30) Tiesa ir konstatējusi, ka video novērošanas ierīce, kas dažādu kameru raidītos signālus saglabā saspiestā veidā un pēc tam reproducē tos uz monitora, neveic īpašu funkciju, kas nav datu apstrāde, KN 84. nodaļas 5.E piezīmes izpratnē.

20.   Pirmās instances tiesa spriedumā lietā Hewlett Packard (31)inter alia ir konstatējusi, ka “no 5.E piezīmes skaidri izriet, ka tāda iekārta, kas neatbilst pozīcijai 8471, ir iekārta, kas pati par sevi veic noteiktu uzdevumu, ko, pieliekot lielākas pūles, būtu iespējams veikt arī bez [ADA] iekārtas palīdzības” (32). Tā arī norādīja, ka datu pārraide datu apstrādes sistēmas iekšienē nebūtu jāuzskata par telekomunikāciju funkciju (33).

21.   Man jānorāda, ka, kaut gan Tiesa jau vairākās lietās ir noteikusi elektronisku shēmu (LAN iekārtu) klasifikāciju, tā to vēl nav darījusi attiecībā uz WAN. Līdz ar to, kaut gan šobrīd no Tiesas judikatūras skaidri izriet, ka LAN tīkla kartes vienkārši “nosūta un saņem datus” tādā formātā, ko var izmantot ADA iekārtas, un līdz ar to tās ir salīdzināmas ar jebkādu citu ierīci, ar kuras palīdzību šāda iekārta saņem vai nosūta datus (tas nozīmē, ka tām nav īpašas funkcijas), šajā lietā aplūkojamie Izstrādājumi ir kombinētas tīkla/modema kartes.

22.   Līdz ar to secinājumus par LAN kartēm, pēc manām domām, nevar pēc analoģijas attiecināt uz tīkla kartēm, kurām ir WAN funkcija, jo, pretstatā vienkāršai “datu nosūtīšanai un saņemšanai”, pēdējām tīkla kartēm šādi dati/signāli ir arī noteikti “jāpārveido”. WAN iekārtām saņemtie dati/signāli faktiski ir jāapstrādā, tos “modulējot” un “demodulējot” (no kā ceļas vārds “modems”) no analoga uz digitālu formātu un otrādi, lai, pirmkārt, tos varētu nosūtīt, izmantojot telefona līniju (analogā formātā), un, otrkārt, lai tie būtu savietojami ar ADA iekārtu (digitālā formātā). Uzskatu, ka šajā sakarā ir pamatots Komisijas arguments, ka WAN funkcija – vismaz kā tā ir izskaidrota šajā punktā – ir jāuzskata par funkciju, “kas nav datu apstrāde”.

23.   Uzskatu, ka, ņemot vērā WAN (modema) funkcijas objektīvās īpašības, tā patiešām atbilst telekomunikācijām (t.i., pozīcijai 8517), nevis datu apstrādei (t.i., pozīcijai 8471). Vēl jo vairāk, atšķirībā no LAN iekārtām, WAN iekārtas komunikācijai izmanto telefona līnijas. Šajā sakarā es vēlos norādīt, ka Izstrādājumi jau ir tikuši apstiprināti izmantošanai telefonu tīklā un tos var brīvi izmantot kā modemus.

24.   Līdz ar to es konstatēju, ka no tā izriet, ka WAN iekārtas – atšķirībā no iekārtām, kuras pilda tikai LAN funkcijas, – pilda “īpašu funkciju”, jo dati, kurus nosūta un saņem modems, noteikti ir jāpārveido no signāliem, ko var apstrādāt ADA iekārta, signālos, ko var nosūtīt, izmantojot telefona līnijas un citus līdzīgus līdzekļus.

25.   To apstiprina arī HSPP, kuras tieši noteic, ka modemus nedrīkst klasificēt pozīcijā 8471, un tā vietā uz tiem skaidri attiecina pozīciju 8517 (34). Izstrādājumu klasifikāciju pozīcijā 8517 ir apstiprinājusi arī MKK (35). Vēl jo vairāk, PMO publicētajā HS klasificēšanas ieteikumu krājumā (36) ir iekļauts šajā organizācijā pieņemto klasificēšanas ieteikumu numurēts saraksts, kas izveidots atbilstoši HS pozīciju un apakšpozīciju kārtībai. Šajā krājumā ir iekļauts šāds 1998. gada 13. novembra klasificēšanas ieteikums:

“3. Karte, kas domāta, lai to ievietotu [ADA] iekārtā (slota karte),” ir jāklasificē pozīcijā 8517.50/3, jo “tā pārveido [ADA] iekārtas digitālos signālus analogos signālos un otrādi, tādējādi ļaujot komunicēt ar citu [ADA] iekārtu, izmantojot telefona līniju sistēmu. Tā arī ļauj [ADA] iekārtai nosūtīt un saņemt faksus un e‑pastu, ļaujot šīs darbības veikt pat ar mobilā telefona palīdzību. (37)”

26.   Turklāt, kaut gan tie uz šo lietu neattiecas rationae temporis, KN pēdējie grozījumi (HS pārstrukturēšanas rezultātā), kuri stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī un kuru rezultātā tika būtiski grozīta 84. un 85. nodaļas struktūra, apstiprina manu secinājumu. Kaut gan 5.E piezīme netiek grozīta, tagad saskaņā ar jauno 5.D piezīmi noteikti izstrādājumi vairs netiek klasificēti pozīcijā 8471. Šo produktu starpā inter alia ir: “[ii] Iekārtas balss, attēlu vai citu datu nosūtīšanai vai saņemšanai, to skaitā iekārtas komunikācijai fiksētā vai bezvadu tīklā (kā, piemēram, vietējā vai teritoriālā tīklā). (38)” Tai pašā laikā, KN pozīcija 8517 ir tikusi grozīta tādējādi, ka tā tagad noteic: “Telefonu komplekti, [to] skaitā telefoni mobilajiem tīkliem vai citiem bezvadu tīkliem; citas iekārtas balss, attēlu un citu datu nosūtīšanai vai uztveršanai, tai skaitā iekārtas komunikācijai fiksētā vai bezvadu tīklā (kā, piemēram, vietējā vai teritoriālā tīklā). (39)”

27.   Iesniegtajos prejudiciālajos jautājumos ir iekļauts apgalvojums, ka Izstrādājumi katrā ziņā ir jāklasificē pozīcijā 8471, jo WAN funkciju nav iespējams izmantot neatkarīgi no ADA iekārtas.

28.   Man jāsaka, ka tam nevar piekrist. Kā es izskaidroju iepriekš, Izstrādājumu WAN funkcija ir objektīvi jāinterpretē kā atšķirīga no datu apstrādes. Ja samērā absolūtie no Peacock un Cabletron judikatūras (40) un 84. un 85. nodaļas izrietošie kritēriji tiktu interpretēti pārāk šauri, tad visas iekārtas būtu jāklasificē kā ADA iekārtas – pat ja tās veiktu funkcijas, kas ir pilnīgi atšķirīgas no datu apstrādes, – tikai tāpēc, ka šādas iekārtas darbojas savienojumā ar ADA iekārtām, piemēram, caur elektroniskām shēmām (41). Šajā sakarā man ir jāpiekrīt Komisijas argumentam, ka šādas interpretācijas rezultātā KN 5.E piezīme zaudētu savu nozīmi.

C –    Otrais jautājums

29.   Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa – gadījumā, ja Tiesa uzskatītu, ka Izstrādājumu WAN funkcija ir īpaša funkcija, – vēlas uzzināt, vai no muitas klasifikācijas viedokļa ir nozīme tam, ka par Izstrādājumu galveno funkciju var tikt uzskatīta LAN funkcija.

30.   Olicom apgalvoja, ka LAN funkcija jebkurā gadījumā ir Izstrādājumu pamata funkcija, un šī funkcija ir tā, ko būtībā izmanto patērētāji. Tomēr tas, ka aplūkojamās kartes tiek speciāli ražotas izmantošanai portatīvajos datoros, pēc manām domām, jau norāda, ka, ņemot vērā portatīvo datoru objektīvās īpašības un to lietojumu un mērķi, bieži varētu gadīties tā, ka ir pieejama tikai WAN funkcija (tā kā LAN funkcija vienmēr ir “vietēja” un pieejama tikai biroja vai sabiedrības telpās). Es domāju, ka portatīvais dators parasta PC vietā parasti tiek iegādāts tieši tā sniegtās elastības un transportējamības dēļ, kuras tiek atspoguļotas tā augstākajā cenā, lielākoties zemākajā datu apstrādes jaudā, ekipējumā un tā tālāk.

31.   No maniem iepriekš minētajiem apsvērumiem pirmā jautājuma sakarā izriet, ka, pēc manām domām, tā kā Izstrādājumu WAN funkcija ir īpaša funkcija, tad nav nozīmes tam, vai LAN funkciju patiešām var uzskatīt par to pamata funkciju.

32.   Katrā ziņā es uzskatu, ka, pretstatā Olicom argumentam, Izstrādājumu pamatiezīmei drīzāk būtu jābūt to dubultajai funkcijai (proti, tam, ka tiem ir gan LAN, gan arī WAN funkcija), uz ko cita starpā norāda to ražošana speciāli portatīvajiem datoriem, to cena utt. Turklāt, kā jau es minēju iepriekš, MKK vienbalsīgi (skaitot visas klātesošās dalībvalstis) konstatēja, ka nav iespējams noteikt pamata tiesvedībā aplūkojamo Izstrādājumu pamatfunkciju (42).

33.   Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, tā kā pašreizējā lietā nav piemērojams ne 3. VIN a) punkts, ne arī 3. VIN b) punkts (tā kā attiecībā uz pirmo minēto punktu pozīcija 8471 un pozīcija 8517 ir vienlīdz konkrētas un attiecībā uz otro – izšķirošs būtu preču būtiskais raksturs – karšu dubultā funkcija, nevis to pamatfunkcija), pēc manām domām, 1. VIN, 3. VIN c) punkts (klasifikācija pozīcijā ar lielāko kārtas numuru) 6. VIN noteic, ka Izstrādājumi ir pareizi jāklasificē KN pozīcijā 8517.

IV – Secinājumi

34.   Līdz ar to es uzskatu, ka šajā lietā Tiesai uz Østre Landsret iesniegtajiem prejudiciālajiem jautājumiem ir jāatbild šādi:

1)      I pielikums Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 3009/95, ir interpretējams tādējādi, ka kombinētās tīkla/modema kartes, kas tiek aplūkotas pamata tiesvedībā, sākot ar 1996. gada 1. janvāri tiek apliktas ar muitas nodokli kā telekomunikāciju aparatūra, kas ietilpst pozīcijā 8517.

         Jēdziens “īpaša funkcija” 5.E piezīmes izpratnē Kombinētās nomenklatūras 84. nodaļā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Regulu Nr. 3009/95, ir interpretējams tādējādi, ka, ja izstrādājums veic WAN funkciju, tas jāklasificē citā pozīcijā, nevis pozīcijā 8471, neatkarīgi no tā, vai WAN funkcija var darboties neatkarīgi no automātiskas datu apstrādes iekārtas;

2)      tā kā WAN funkcija tādās kombinētās tīkla/modema kartēs, kādas tiek aplūkotas pamata tiesvedībā, ir īpaša funkcija, no muitas klasifikācijas viedokļa nav nozīmes tam, ka par Izstrādājumu galveno funkciju tiek uzskatīta LAN funkcija.

---

1 – Oriģinālvaloda – angļu.

---

2 – Jau tik sen kā 1999. gadā ģenerāladvokāts Džeikobss [Jacobs] secinājumos lietā C‑339/98 Peacock (2000. gada 19. oktobra spriedums, Recueil, I‑8947. lpp.) to 13. punktā ir norādījis, ka “LAN attīstība un datoru datu pārraidē un telefonijā izmantotās tehnoloģijas saplūšana ir radījušas neskaidrību par to, kā tieši ir jānošķir šie divi sistēmu veidi”.

---

3 – 2001. gada 10. maija spriedums lietā C‑463/98 Cabletron (Recueil, I‑3495. lpp.).

---

4 – OV L 256, 1. lpp.

---

5 – Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma, kas ieviesta ar 1983. gada 14. jūnijā noslēgto starptautisko konvenciju, kura Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu 87/369/EEK (OV L 198, 1. lpp.). KN no tās pārņem ar sešiem cipariem aprakstītās pozīcijas un apakšpozīcijas, un tikai septītais un astotais cipars norāda uz KN ieviesto apakšiedalījumu. Līdz ar to KN padara par iespējamu izpildīt gan prasības par kopējo muitas tarifu, gan arī par Kopienu ārējās tirdzniecības statistiku. Jāpiebilst, ka I pielikums tiek grozīts katru gadu, sākot no 1. janvāra.

---

6 – Komisijas 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 3009/95 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (OV L 319, 1. lpp.). Ar šo Komisijas regulu tika ieviesti būtiski HS grozījumi.

---

7 – Ar virsrakstu “Mehānismi un mehāniskas ierīces [..]”.

---

8 – Pirmās nodaļas virsraksts ir “Kodolreaktori, katli, mehānismi [..]” un otrās – “Elektriski aparāti [..]”.

---

9 – Abas KN pozīcijas, kā arī interpretācijas noteikumi redakcijā pēc grozījumiem, kas izdarīti ar iepriekš 6. zemsvītras piezīmē minēto Komisijas Regulu Nr. 3009/95.

---

10 – Seši VIN ir piemērojami hierarhiskā kārtībā (proti, vispirms 1. VIN, pēc tam 2. VIN, vēl pēc tam 3. VIN un tā tālāk). Ņemot to vērā, 1. VIN ir pamatprincips, saskaņā ar kuru “iedaļu, nodaļu un apakšnodaļu virsraksti doti tikai ērtības labad; juridiski klasifikāciju nosaka atbilstoši pozīciju [tekstam] un iedaļu un nodaļu attiecīgajām piezīmēm, kā arī atbilstoši tālāk izklāstītajiem noteikumiem, ja vien pozīcijās un piezīmēs nav noteikts citādi”. 6. VIN noteic: “Juridiski preču klasifikāciju pozīciju apakšpozīcijās nosaka atbilstoši šo apakšpozīciju [tekstam] un vis[ām] saistīt[ajām] apakšpozīciju piezīmēm, kā arī [atbilstoši] iepriekš minēt[ajiem] noteikum[iem mutatis mutandis], ņemot vērā, ka salīdzināmas ir tikai viena līmeņa apakšpozīcijas. Piemērojot šo noteikumu, ņem vērā arī atbilstošo iedaļu un nodaļu piezīmes, ja vien kontekstā nav paredzēts citādi.”

---

11 – Kaut gan nav ticis atzīts, ka tām ir juridiski saistošs spēks, tās parasti tiek uzskatītas par pārliecinošām. Skat. 1998. gada 10. decembra spriedumu lietā C‑328/97 Glob‑Sped (Recueil, I‑8357. lpp., 26. punkts) un 1997. gada 6. novembra spriedumu lietā C‑201/96 LTM/FIRS (Recueil, I‑6147. lpp., 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

---

12 – Pirmā modeļa pilnais nosaukums ir “GoCard 2232 Eth/Modem 336 PC Card” un otrā – “GoCard 3232 TRN/Modem 336 PC Card”. Saīsinājumi “Eth” un “TRN” apzīmē Ethernet un Token Ring, kas šo karšu ražošanas laikā bija divas dominējošās LAN komunikāciju tehnoloģijas.

---

13 – Saīsinājums PCMCIA apzīmē Personal Computer Memory Card Industry Association [Personālo datoru atmiņas karšu ražotāju apvienība]. Līdz ar to GoCards var viegli ievietot jebkāda portatīva PC (kurš atbilst šim standartam) šim nolūkam paredzētos slotos. Kā saprotams no LAN iekārtu nosaukuma, tās ir paredzētas vietējai komunikācijai, piemēram, iekštīklam. WAN iekārtas ir paredzētas komunikācijai no attāluma, un tās līdz ar to ir iecerētas ārējiem tīkliem, it īpaši internetam. Izstrādājumu aprakstā ir piebilsts, ka “modema funkcija ļauj lietotājiem, kuri ceļo vai strādā, no mājām pieslēgties saimniekdatoram, lai piekļūtu korporatīviem datiem, elektroniskajam pastam, BBS un publiskiem pakalpojumiem, izmantojot vai nu publisko telefona līniju tīklu (Public Service Telephone Network, turpmāk tekstā – “PSTN”), vai arī līdzīgu mobilo telefonu”.

---

14 – Saistībā ar sīkāku informāciju un izskaidrojumu par tīkla kartēm kā tādām, par LAN, WAN, kā arī par plašāko kontekstu, es atsaucos uz spriedumiem lietās Peacock un Cabletron, kuros attiecīgi tika aplūkotas LAN tīkla kartes un LAN iekārtas. Skat. it īpaši iepriekš 2. zemsvītras piezīmē minētos ģenerāladvokāta Džeikobsa secinājumus lietā Peacock, piemēram, 10.–18. punktu un 39. un 40. punktu; zināmā mērā arī viņa secinājumus iepriekš 3. zemsvītras piezīmē minētajā lietā Cabletron, 3.–10. punkts.

---

15 – Komisijas 1994. gada 5. jūlija Regula (EK) Nr. 1638/94 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 172, 5. lpp.).

---

16 – Komisijas 1995. gada 23. maija Regula (EK) Nr. 1165/95 par dažu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 117, 15. lpp.).

---

17 – Komisijas 2002. gada 12. februāra Vadlīnijas par izstrādājumu klasifikāciju un nodevu atmaksu lietā C‑463/98 Cabletron (TAXUD/1666/2002).

---

18 – Saskaņā ar lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietverto informāciju MKK atzinums it kā ir pamatots ar nepatiesu pieņēmumu, ka lietas dalībnieki faktiski neapstrīdēja to, ka apskatāmā WAN funkcija bija īpaša līnijtelefonijas funkcija. Komisija tomēr atspēko šo argumentu kā pārpratumu: no MKK atzinuma nevar secināt, ka lietas dalībnieki neapstrīdēja to, ka modems ir “īpaša funkcija” KN 5.E piezīmes izpratnē. Ja MKK būtu tā domājusi, visa izskatāmā lieta būtu kļuvusi bezjēdzīga, jo tieši tas ir jautājums, par kuru lietas dalībnieki nespēj vienoties.

---

19 – Iepriekš minēts 3. zemsvītras piezīmē, 17. punkts. Ņemot vērā šos četrus nosacījumus, Tiesa būtībā izlēma, kad tīkla kartes ir jāklasificē kā ADA iekārtas pozīcijā 8471.

---

20 – Iepriekš minēts 2. zemsvītras piezīmē, 16. punkts.

---

21 – Tā kā ADA iekārta nodod Izstrādājumiem elektrisko strāvu, instrukcijas un arī to darbībai nepieciešamos datus, Izstrādājumi nevar darboties bez ADA iekārtas (PC) un attiecīgās programmas (dziņa) palīdzības. Lai veiktu LAN vai WAN funkciju, Izstrādājumiem jābūt fiziski savienotiem ar ADA iekārtu.

---

22 – Tā kā Izstrādājumu vienīgais mērķis ir nodrošināt datu nosūtīšanu starp ADA iekārtām, tad saskaņā ar judikatūru tā nevar būt “īpaša funkcija” 5.E piezīmes izpratnē; modema funkcija šajā sakarā neko nemaina. LAN un WAN funkcijas ir līdzīgas tādā veidā, ka tās abas nosūta/saņem datus tīklā starp ADA iekārtām, un vienīgā atšķirība starp tām ir tas, ka pirmā attiecas uz vietējiem tīkliem, bet otrā – uz ārējiem tīkliem, it īpaši – internetu.

---

23 – Iepriekš minētās Komisijas vadlīnijas noteica, ka, ja netiek izpildīti minētie četri nosacījumi, izstrādājums ir jāklasificē citā, nevis pozīcijā 8471, visticamāk, pozīcijā 8517 [piebilstot, ka i) īpaša funkcija pastāv, ja izstrādājums var nodrošināt komunikāciju starp datoru tīkliem, izmantojot telefona līnijas vai izmantojot telekomunikāciju tehnoloģijas, un ii) modemi, to skaitā digitāli modemi, un jebkādi izstrādājumi, kuros ir iebūvēts jebkāda veida modems, ir vienmēr jāklasificē HS pozīcijā 8517].

---

24 – Skat., piemēram, 2005. gada 17. marta spriedumu lietā C‑467/03 Ikegami (Krājums, I‑2389. lpp., 17. punkts). Skat. arī iepriekš 2. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu lietā Peacock, 9. punkts un tajā minētā judikatūra.

---

25 – Iepriekš minētas 2. zemsvītras piezīmē. It īpaši (LAN) tīkla kartes tiek ražotas vienīgi ADA iekārtām, tiek tieši savienotas ar šādām iekārtām un to funkcija ir piegādāt un saņemt datus formātā, kuru šīs iekārtas var izmantot.

---

26 – Iepriekš minēts 3. zemsvītras piezīmē, 27. punkts. Es piebilstu, ka, kaut gan viena no 58 veidu iekārtām, kuras tika aplūkotas spriedumā lietā Cabletron, šķietami bija ražota arī ar WAN funkciju, Tiesa šajā spriedumā uzskatīja, ka visas šīs iekārtas bija paredzētas, lai savienotu datorus, kuri darbojas LAN.

---

27 – 2001. gada 7. jūnija spriedums lietā C‑479/99 CBA Computer (Recueil, I‑4391. lpp., 21.–28. punkts).

---

28 – Kas tika definētas kā “elektronisku shēmu plates, kas [ADA] iekārtām un to blokiem ļauj pārstrādāt audio signālus”.

---

29 – 2005. gada 7. jūlija spriedums apvienotajās lietās C‑304/04 un C‑305/04 Jacob Meijer un Eagle International Freight (Krājums, I‑6251. lpp.).

---

30 – Iepriekš minēts 24. zemsvītras piezīmē.

---

31 – 2001. gada 13. februāra spriedums apvienotajās lietās T‑133/98 un T‑134/98 Hewlett Packard France un Hewlett‑Packard Europe/Komisija (Recueil, II‑613. lpp.).

---

32 – Turpat, skat. sprieduma 39. punktu. Tomēr tā atzina, ka neviens no šiem izstrādājumiem (priekš LAN tīkliem) nespēja veikt funkciju neatkarīgi no ADA iekārtas vai pilnās sistēmas.

---

33 – Turpat, skat. sprieduma 42. punktu.

---

34 – XVI iedaļas daļa ar virsrakstu “(IV) Iekārtas augstfrekvences līniju sistēmām vai ciparu līniju sistēmām” noteic: “Šīs sistēmas ir balstītas uz elektrisku augstfrekvences signālu vai gaismas staru signālu modulāciju, izmantojot analogus vai ciparu signālus, un tās tiek izmantotas visu veidu informācijas nosūtīšanai (rakstu zīmes, grafiski dati, attēli vai citi dati utt.). Tai skaitā: [..] B) Kombinēti modulatori-demodulatori (modemi)” (2004. gada februāra redakcija, 1654. lpp.).

---

35 – Kaut gan Tiesa ir norādījusi, ka MKK slēdzieniem nav juridiski saistoša spēka, tā arī norādīja, ka tie “ir būtisks līdzeklis, kā nodrošināt to, ka dalībvalstu muitas dienesti vienādi piemēro Muitas kodeksu, un to[s] var uzskatīt par līdzekli, kas ir izmantojams minētā kodeksa interpretācijai” (2006. gada 11. maija spriedums lietā C‑11/05 Friesland Coberco Dairy Foods (Krājums, I‑4285. lpp., 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

---

36 – PMO. Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēta sistēma – Klasificēšanas ieteikumu krājums. XVI iedaļa, pozīcija 8517.50, XVI/19 E lpp. (2004. gada februāra redakcija).

---

37 –      Šajā ieteikumā ir atsauces arī uz citiem saistītajiem ieteikumiem: 8517.50/1 attiecībā uz iekārtām, ko izmanto ADA iekārtas savienošanai ar telefona līniju, un 8517.50/2 attiecībā uz iekārtām, ko izmanto ADA iekārtas savienošanai ar telefona līniju, izmantojot ISDN, piebilstot, ka ir tikuši piemēroti 1. un 6. VIN.

---

38 – Nomenklatūras grozījumi, kas kā pielikums pievienoti konvencijai, pieņemti saskaņā ar Muitas sadarbības padomes, Pasaules Muitas organizācijas, 2004. gada 26. jūnija ieteikumiem, Starptautiskā konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (Brisele, 1983. gada 14. jūnijs), spēkā stāšanās datums – 2007. gada 1. janvāris, 67. lpp.

---

39 – Turpat, 80. lpp.

---

40 – Kurā inter alia tika noteikts, ka izstrādājumus, kuriem nav tādu funkciju, kuras tie varētu veikt bez ADA iekārtas palīdzības, ir jāklasificē pozīcijā 8471.

---

41 – Ņemot vērā tehnoloģisko progresu (visuresošo PC, elektronisko shēmu utt. izmantojumu arvien lielākā skaitā izstrādājumu), man jāpiebilst, ka tas līdz ar to attiektos uz vairāk nekā mazsvarīgu produktu daļu, – gluži pretēji – kas tikai pastiprina aplūkotā jautājuma svarīgumu.

---

42 – Es uzskatu, ka MKK atzinums šajā lietā – kurā tā atzina, ka, ņemot vērā objektīvās īpašības un argumentus, Izstrādājumiem nav pamatfunkcijas, – ir samērā pārliecinošs. Tās secinājums bija, ka Izstrādājumiem ir divas atsevišķas funkcijas (LAN un WAN) un tiem nav pamatfunkcijas.