7.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/3

1)

procenti saistībā ar ieguldīto kapitālu un pamatlīdzekļu, kas ir izmantoti vietējās sakaru līnijas ieviešanai, amortizācija ir daļa no tām izmaksām, ko ir jāņem vērā atbilstoši principam par tarifu par neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai orientāciju uz izmaksām, kas ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 2887/2000 par neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai 3. panta 3. punktā;

2)

piemērojot principu par tarifu par neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai orientāciju uz izmaksām, ko paredz Regulas Nr. 2887/2000 3. panta 3. punkts, valsts pārvaldes iestādes, lai noteiktu izziņotā operatora izmaksu aprēķina bāzi, faktiskās izmaksas, proti, izziņotā operatora jau samaksātās izmaksas, kā arī plānotās izmaksas, vajadzības gadījumā var pamatot ar tīkla vai tā daļu aizvietošanas izdevumu novērtējumu;

3)

atbilstoši Regulas Nr. 2887/2000 4. panta 2. punkta b) apakšpunktam valsts pārvaldes iestāde var lūgt izziņotajam operatoram tai iesniegt attiecīgu informāciju par dokumentiem, kas pamato izmaksas, kuras ir ņemtas vērā, piemērojot principu par tarifu par neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai orientāciju uz izmaksām. Tā kā Kopienu tiesībās nav paredzēts noteikums par pārbaudāmiem grāmatvedības dokumentiem, tikai valsts pārvaldes iestādēm atbilstoši piemērojamam likumam ir jāpārbauda, vai izmaksu uzskaites vajadzībām iesniegtie dokumenti ir vispiemērotākie;

4)

Kopienu tiesības pieļauj gadījumu, ka, piemērojot principu par tarifu par neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai orientāciju uz izmaksām, ja nepastāv pilnīgi un skaidri grāmatvedības dokumenti, valsts pārvaldes iestādes nosaka izmaksas, pamatojoties uz augšupvērsto vai lejupvērsto izmaksu uzskaites analītisko modeli;

5)

dalībvalstīm Regulas Nr. 2887/2000 1. panta 4. punktā piešķirtā iespēja pieņemt sīkāk izstrādātus nosacījumus nevar izraisīt to, ka netiek piemērots princips par tarifu par neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai orientāciju uz izmaksām, kuru nosaka minētās regulas 3. panta 3. punkts;

6)

no Regulas Nr. 2887/2000 4. panta 1. un 2. punkta izriet, ka, pārbaudot izziņoto operatoru tarifus par neierobežotas piekļuves sniegšanu to vietējo sakaru līnijai no minētās regulas 3. panta 3. punktā noteiktā tarifikācijas principa viedokļa, valsts pārvaldes iestādēm ir plašas pilnvaras, kas ietver šo tarifu dažādo aspektu novērtēšanu līdz pat cenas grozīšanai, kas ir piedāvāto tarifu grozīšana. Šīs plašās pilnvaras attiecas arī uz izziņoto operatoru veiktajām izmaksām, piemēram, procentiem par ieguldīto kapitālu un nekustamā īpašuma aktīvu amortizāciju, to aprēķina bāzi, kā arī minēto izmaksu uzskaiti pamatojošiem modeļiem;

7)

tikai dalībvalstīm tām esošās procesuālās neatkarības ietvaros ir jānosaka, ievērojot tiesiskās aizsardzības līdzvērtības un efektivitātes principu, kompetentā tiesa, strīda raksturs un tādēļ arī tiesas kontroles noteikumi attiecībā uz VPI lēmumiem, ar ko tiek apstiprināti izziņoto operatoru tarifi par neierobežotu piekļuvi to vietējām sakaru līnijām. Šajos apstākļos valsts tiesai ir jānodrošina, ka no Regulas Nr. 2887/2000 izrietošie pienākumi saistībā ar neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai atbilstoši noteikumiem, kas ir saskaņā ar minētās regulas 3. panta 3. punktā minēto tarifikācijas principu, tiek faktiski ievēroti un tas tiek darīts pēc pārskatāmiem, godīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem;

8)

Regulas Nr. 2887/2000 4. panta 1. punktā kopā ar Padomes 1990. gada 28. jūnija Direktīvas 90/387/EEK par telekomunikāciju pakalpojumu iekšējā tirgus izveidošanu, nodrošinot atvērtā tīkla pieejamību, ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 6. oktobra Direktīva 97/51/EK, 5.a panta 3. punktu ir pieprasīts, lai valsts tiesas interpretē un piemēro iekšējās procesuālās normas, kas reglamentē tiesību iesniegt prasību izmantošanu tādējādi, ka valsts pārvaldes iestādes lēmumu, ar kuru apstiprina tarifus par neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai, var pārsūdzēt tiesā ne tikai šāda lēmuma adresāts uzņēmums, bet arī saņēmēji minētās direktīvas izpratnē, kuru tiesības, iespējams, tiks skartas ar šo lēmumu;

9)

Regula Nr. 2887/2000 ir jāinterpretē tā, ka uzraudzības procedūras laikā par neierobežotas piekļuves vietējai sakaru līnijai tarifikāciju, ko veic VPI atbilstoši minētās regulas 4. pantam, izziņotā operatora pienākums ir iesniegt pierādījumus, ka šie tarifi atbilst tarifu orientācijas uz izmaksām principam. Savukārt dalībvalstīm ir jānosaka pierādīšanas pienākuma sadale starp valsts pārvaldes iestādi, kas ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru ir apstiprināti izziņotā operatora tarifi, un saņēmēju, kas apstrīd šo lēmumu. Tāpat dalībvalstu pienākums ir atbilstoši to procesuālajām normām, kā arī ievērojot Kopienu tiesiskās aizsardzības efektivitātes un līdzvērtības principus noteikt šī pierādīšanas pienākuma sadales noteikumus, pārsūdzot tiesā valsts pārvaldes iestādes lēmumu, ar kuru ir apstiprināti izziņotā operatora tarifi par neierobežotu piekļuvi tā vietējo sakaru līnijai.