Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62004TJ0246

Pirmās instances tiesas spriedums (pirmā palāta) 2007. gada 6.februārī.
Jacques Wunenburger pret Eiropas Kopienu Komisiju.
Ierēdņi - Prasība atcelt tiesību aktu - Pieņemamība - Prasība par zaudējumu atlīdzību.
Apvienotās lietas T-246/04 un T-71/05.

Judikatūras Krājums – Civildienesta lietas 2007 I-A-2-00021; II-A-2-00131

ECLI identifier: ECLI:EU:T:2007:34

PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2007. gada 6. februārī

Apvienotās lietas T‑246/04 un T‑71/05

Jacques Wunenburger

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Ierēdņi – Novērtējuma ziņojumi – 1997./1999. un 1999./2001. gada novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – 2001./2002. gada novērtējums – Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Tiesības uz aizstāvību

Priekšmets Pirmkārt, prasība atcelt prasītāja novērtējuma ziņojumu projektus par 1997./1999. gada un 1999./2001. gada periodiem un prasītāja karjeras attīstības ziņojumu par 2001./2002. gadu un, otrkārt, prasība par apgalvoto zaudējumu atlīdzību

Nolēmums Atcelt 2003. gada 11. septembra lēmumu, ar kuru apstiprināts prasītāja karjeras attīstības ziņojums par periodu no 2001. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 31. decembrim. Komisijai jāsamaksā prasītājam summa EUR 2500 papildus tiem EUR 2500, ko iecēlējinstitūcija jau pārskaitīja par novērtējuma ziņojuma novēlotu sagatavošanu par 1997./1999. gada un 1999./2001. gada periodu, un simboliska summa EUR 1 apmērā par karjeras attīstības ziņojuma novēlotu sagatavošanu par 2001./2002. gadu. Pārējā daļā prasību noraidīt. Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Sagatavojošs akts

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas celta kopā ar prasību atcelt tiesību aktu

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

4.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums

(Civildienesta noteikumu 43. un 45. pants)

5.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

6.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums

(Civildienesta noteikumu 43. un 45. pants)

1.      Civildienesta noteikumu 90. un 91. panta izpratnē par nelabvēlīgiem uzskatāmi tikai tādi juridiski saistoši akti vai pasākumi, kas var skart prasītāja intereses, būtiski grozot tā tiesisko stāvokli, un ar kuriem tiek galīgi noteikta iestādes nostāja. Saistībā ar aktiem vai lēmumiem, kuru izstrāde notiek vairākos posmos, it īpaši iekšējās procedūras beigās, apstrīdami ir vienīgi tādi akti, ar kuriem tiek galīgi noteikta iestādes nostāja šīs procedūras beigās, izņemot starplēmumus, kuru mērķis ir sagatavot galīgo lēmumu.

Novērtējuma ziņojuma “projekts” ir sagatavojošs akts, kas nerada nekādas tiesiskās sekas, kuras var tieši skart attiecīgā ierēdņa intereses, un tādējādi nav šim ierēdnim nelabvēlīgs akts.

(skat. 41.–43. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 24. jūnijs, T‑69/92 Seghers/Padome, Recueil, II‑651. lpp., 28. punkts; 1993. gada 28. septembris, T‑57/92 un T‑75/92 Yorck von Wartenburg/Parlaments, Recueil, II‑925. lpp., 36. punkts; 1994. gada 15. jūnijs, T‑6/93 Pérez Jiménez/Komisija, Recueil FP, I‑A‑155. un II‑497. lpp., 34. punkts; 1995. gada 22. marts, T‑586/93 Kotzonis/EESK, Recueil, II‑665. lpp., 29. punkts; 2003. gada 17. decembris, T‑324/02 McAuley/Padome, Recueil FP, I‑A‑337. un II‑1657. lpp., 28. punkts.

2.      Lai gan prasība atcelt tiesību aktu un prasība par kaitējuma atlīdzību ir autonomi tiesību aizsardzības līdzekļi, prasījumi par kaitējuma atlīdzību ir nepieņemami, ja prasībai par kaitējuma atlīdzību ir cieša saikne ar prasību atcelt tiesību aktu, kas turklāt atzīta par nepieņemamu. Tā tas ir gadījumā, kad prasījumu par kaitējuma atlīdzību vienīgais mērķis ir labot akta, kas bija prasības atcelt tiesību aktu – kas pati atzīta par nepieņemamu – priekšmets, radītās sekas, it īpaši gadījumā, kad prasības par kaitējuma atlīdzību vienīgais mērķis ir kompensēt darba samaksas zaudējumus, kas nebūtu radušies, ja prasība atcelt tiesību aktu faktiski būtu apmierināta.

Tomēr gadījumā, kad abas prasības ir radušās sakarā ar administrācijas dažādiem aktiem vai rīcību, prasību par kaitējuma atlīdzību nevar pielīdzināt prasībai atcelt tiesību aktu pat tad, ja abu prasību mērķis ir prasītājam sniegt tos pašus finanšu guvumus, kā rezultātā prasības atcelt tiesību aktu nepieņemamība neizraisa prasības par kaitējuma atlīdzību nepieņemamību.

(skat. 46.–48. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1967. gada 12. decembris, 4/67 Collignon/Komisija, Recueil, 469. un 480. lpp.; 1971. gada 24. jūnijs, 53/70 Vinck/Komisija, Recueil, 601. lpp., 8.–15. punkts; 1972. gada 13. jūlijs, 79/71 Heinemann/Komisija, Recueil, 579. lpp.; 1989. gada 14. februāris, 346/87 Bossi/Komisija, Recueil, 303. lpp.

Pirmās instances tiesa: 1991. gada 24. janvāris, T‑27/90 Latham/Komisija, Recueil, II‑35. lpp., 38. punkts; 2005. gada 28. jūnijs, T‑147/04 Ross/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑171. un II‑771. lpp., 39. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      Administrācijai ir jānodrošina periodiska novērtējumu ziņojumu sagatavošana Civildienesta noteikumos paredzētajos termiņos un tas jāveic atbilstošā formā gan tāpēc, lai ievērotu labas pārvaldības apsvērumus, gan tāpēc, lai tiktu ievērotas ierēdņu intereses. Faktiski novērtējuma ziņojumu novēlota sagatavošana jau kā tāda var ierēdnim radīt kaitējumu tāpēc vien, ka viņa karjeras gaitu var ietekmēt šāda ziņojuma neesamība brīdī, kad attiecībā uz šo ierēdni ir jāpieņem lēmumi. Ierēdnis, kura personas lieta nav atbilstošā kārtībā un ir nepilnīga, sakarā ar to cieš morālu kaitējumu, atrodas nenoteiktības un nemiera stāvoklī saistībā ar savu profesionālo nākotni. Ja nav īpašu apstākļu, kas pamatotu konstatētos kavējumus, administrācija izdara dienesta pārkāpumu, kura rezultātā var iestāties tās atbildība.

(skat. 64. un 65. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1980. gada 18. decembris, 156/79 un 51/80 Gratreau/Komisija, Recueil, 3943. lpp., 15. punkts; 1986. gada 6. februāris, 173/82, 157/83 un 186/84 Castille/Komisija, Recueil, 497. lpp., 36. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 8. novembris, T‑73/89 Barbi/Komisija, Recueil, II‑619. lpp., 41. punkts; 1997. gada 28. maijs, T‑59/96 Burban/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑109. un II‑331. lpp., 44. un 50. punkts; 2002. gada 12. jūnijs, T‑187/01 Mellone/Komisija, Recueil FP, I‑A‑81. un II‑389. lpp., 77. un 78. punkts.

4.      Novērtējuma ziņojums ir būtisks novērtējuma elements ikreiz, kad vadība izvērtē ierēdņa karjeru. Pat tad, ja attiecīgajam ierēdnim nav iegūtas nekādas tiesības uz paaugstinājumu amatā, tomēr nevar izslēgt, ka novērtējuma ziņojuma neesamība brīdī, kad tiek veikta attiecīgā paaugstināšana amatā, varētu ietekmēt viņa karjeru.

Turklāt, pat ja ir taisnība, ka izņēmuma gadījumos novērtējuma ziņojuma neesamību var kompensēt citas informācijas esamība par ierēdņa nopelniem, tai ir jāatbilst zināmiem nosacījumiem un atbildētājai iestādei ir jāpierāda, ka šie nosacījumi ir iestājušies. Katrā ziņā nepabeigts novērtējuma ziņojums, kuru ir apstrīdējusi ieinteresētā persona, pats par sevi nevar būt šādas citas informācijas avots.

(skat. 70.–72. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1992. gada 17. decembris, C‑68/91 P Moritz/Komisija, Recueil, I‑6849. lpp., 16. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 5. oktobris, T‑202/99 Rappe/Komisija, Recueil FP, I‑A‑201. un II‑911. lpp., 38., 40., 52. un 56. punkts; 2003. gada 7. maijs, T‑278/01 Den Hamer/Komisija, Recueil FP, I‑A‑139. un II‑665. lpp., 95. punkts.

5.      Kad ir tikusi grozīta novērtējumu sistēma un vienlaicīgi ieinteresētajai personai ir uzticēti jauni pienākumi, turklāt šo pienākumu raksturs ir būtiski atšķirīgs un augsts atbildības līmenis, iespējamās saskatāmās atšķirības starp ierēdņa novērtējumiem divos secīgos novērtējuma ziņojumos nevar tikt kvalificētas kā “pasliktināšanās”, kam būtu vajadzīgs īpašs pamatojums.

(skat. 95. punktu)

6.      Ierēdņa tiesības uz aizstāvību tiek pārkāptas gadījumā, ja administrācija novērtējuma procedūras laikā bez paskaidrojuma neievēro formālās prasības, ko paredz iekšējā direktīva par konkrētā dienestā strādājošajiem ierēdņiem piemērojamiem īpašiem noteikumiem un par viedokļu, kas saņemti paredzētās uzklausīšanas laikā, rakstveida saglabāšanu karjeras attīstības ziņojumā, kā rezultātā novērtējamais ierēdnis nevarēja atbilstoši paust savu uzskatu par šādu viedokli.

Ar vienkāršu atsauci novērtējuma ziņojumā uz faktu, ka ir notikusi uzklausīšana, nepietiek, lai ieinteresētajam ierēdnim paziņotu par tāda viedokļa esamību, kuru viņš ir tiesīgs pieprasīt saglabāt rakstveidā.

Gadījumā, kad viedoklis par augstas pakāpes ierēdni, kas pārstāv Eiropas Savienību kā tās pārstāvniecības vadītājs, ir īpaši negatīvs un tādējādi var pazemināt viņa novērtējumu, šis ierēdnis ir skaidri un nepārprotami jāinformē, lai viņam sniegtu iespēju atbilstoši paust savu uzskatu.

Tomēr, lai tiesību uz aizstāvību pārkāpuma rezultātā atceltu aktu, ir jākonstatē, ka gadījumā, ja šāda pārkāpuma nebūtu, procedūras rezultātā būtu ticis sasniegts atšķirīgs rezultāts.

(skat. 134. un 147.–149. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1980. gada 29. oktobris, no 209/78 līdz 215/78 un 218/78 Van Landewyck u.c./Komisija, Recueil, 3125. lpp., 47. punkts; 1990. gada 21. marts, C‑142/87 Beļģija/Komisija, Recueil, I‑959. lpp., 48. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 23. aprīlis, T‑372/00 Campolargo/Komisija, Recueil FP, I‑A‑49. un II‑223. lpp., 39. punkts.

Top