1

Savā prasības pieteikumā Eiropas Kopienu Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka,

Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti atbilstoši Direktīvas 79/409 4. panta 1. un 2. punktam.

2

Direktīvas 79/409 devītajā apsvērumā paredzēts:

“Tā kā, lai aizsargātu jebkuru putnu sugu, ir svarīgi pietiekamā mērā saglabāt, uzturēt vai atjaunot dzīvotņu daudzveidību un to teritoriju; tā kā, nodrošinot dažu putnu sugu izdzīvošanu un vairošanos savā izplatības areālā, ir jāveic īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi; tā kā šajos pasākumos jāiekļauj arī migrējošās sugas un tie jākoordinē ar mērķi izveidot vienotu sistēmu.”

3

Direktīvas 79/409 1. panta 1. punktā paredzēts:

“Šī direktīva attiecas uz visu savvaļas putnu sugu aizsardzību, kas sastopamas to dalībvalstu Eiropas teritorijā, uz kurām attiecas Līgums. Tajā atrunāta šo sugu aizsardzība, pārzināšana un uzraudzīšana, un noteiktas to izmantošanas norma.”

4

Šīs direktīvas 2. pantā paredzēts:

“Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai skaitliski uzturētu 1. pantā minēto sugu populācijas tādā līmenī, kas pirmām kārtām atbilst ekoloģijas, zinātnes un kultūras prasībām, tajā pašā laikā ņemot vērā saimnieciskās un rekreatīvās prasības, vai lai tuvinātu šo sugu populācijas minētajam līmenim.”

5

Minētās direktīvas 4. panta 1., 2. un 3. punkta redakcija ir šāda:

“1.   Sugām, kuras minētas I pielikumā, jāpiemēro īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to izdzīvošanu un vairošanos savā izplatības areālā.

Šim nolūkam jāapzina:

Veicot novērtēšanu, par pamatu ņem populācijas attīstības tendences un svārstības.

Kā īpašas aizsargājamās teritorijas šo sugu aizsardzībai dalībvalstis pirmām kārtām nosaka skaitliski un lieluma ziņā vispiemērotākās teritorijas, ņemot vērā aizsardzības prasības ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva.

2.   Dalībvalstis veic līdzīgus pasākumus attiecībā uz tādu regulāri sastopamu migrējošo sugu vairošanās, spalvu mešanas un ziemošanas vietām, kā arī atpūtas vietām migrācijas maršrutā, kuras nav minētas I pielikumā, ņemot vērā to aizsardzības nepieciešamību ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva. Tālab dalībvalstīm īpaša uzmanība jāvelta mitrāju un pirmām kārtām starptautiski nozīmīgu mitrāju aizsardzībai.

3.   Dalībvalstis nosūta Komisijai visu vajadzīgo informāciju, kas tai ļauj paziņot attiecīgās koordinācijas iniciatīvas, kuras nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka 1. un 2. punktā paredzētās teritorijas veido vienotu sistēmu saskaņā ar šo sugu aizsardzības prasībām ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz ko attiecas šī direktīva.”

6

Komisija uzskata, ka 2001. gadā Grieķijas Republika nebija noteikusi visus nozīmīgos ĪAT apgabalus IBA 2000 norādīto putnu aizsardzībai. IBA 2000, pamatojoties uz ornitoloģiskajiem kritērijiem, kurus tas definē un izklāsta, nosaka 186 putnu aizsardzībai nozīmīgos apgabalus, kuru kopējā platība ir 3320027 ha, kas ir 25,2 % valsts teritorijas, kas būtu jānosaka par ĪAT Direktīvas 79/409 izpratnē.

7

2001. gada 11. oktobrī Grieķijas iestādes nosūtīja Komisijai sarakstu ar priekšlikumiem, kas attiecās uz jaunu ĪAT izveidošanu, esošo ĪAT paplašināšanu un ĪAT atcelšanu, kas turpmāk ir jāietver jaunajās ĪAT. Tā kā šiem priekšlikumiem nebija pievienoti nedz ģeogrāfiski dati, it īpaši attiecībā uz platību, nedz tehniskā informācija, kas vajadzīga, lai pabeigtu ĪAT zonu noteikšanu, kā to prasa Direktīvas 79/409 4. panta 3. punkts, Komisija uzskatīja, ka Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar šīs direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu, un 2001. gada 21. decembrī nosūtīja tai brīdinājuma vēstuli.

8

2002. gada 25. marta atbildē uz brīdinājuma vēstuli Grieķijas valdība daļēji apstrīdēja IBA 2000 izstrādāšanai izmantotās metodes un kritērijus un paziņoja Komisijai par grūtībām, kuras tai jāpārvar šī saraksta ĪAT apgabalu noteikšanai. Turklāt Grieķijas iestādes apņēmās nosūtīt Komisijai sarakstu ar aptuveni 40 jaunajām zonām, kuras tā plāno noteikt par ĪAT.

9

Ar 2002. gada 30. septembra vēstuli Grieķijas iestādes nosūtīja kartogrāfisku un tehnisku informāciju, kas papildina ĪAT apgabalu, kas ietverti 2001. gada 11. oktobrī paziņotajā sarakstā, noteikšanu. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija konstatēja, ka Grieķijas Republika ir noteikusi 110 ĪAT ar platību 811236 ha. Nesaņemot papildu informāciju attiecībā uz citu ĪAT noteikšanu, Komisija 2002. gada 19. decembrī nosūtīja argumentētu atzinumu, aicinot šo dalībvalsti veikt vajadzīgos pasākumus, lai divu mēnešu laikā nodrošinātu atbilstību argumentētajam atzinumam.

10

Pirmajā atbildē uz argumentēto atzinumu Grieķijas iestādes 2003. gada 20. februāra vēstulē sniedza tehnisko un kartogrāfisko informāciju attiecībā uz 51 zonu, piedāvājot grozīt robežas desmit no šīm zonām.

11

Iepazīstoties ar šo atbildi, kā arī ar papildu atbildēm, ko Grieķijas iestādes ir nosūtījušas 2003. gada 20. februārī, 5. maijā un 2. decembrī, Komisija, uzskatot, ka situācija joprojām ir neapmierinoša, cēla šo prasību.

12

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2004. gada 10. decembra rīkojumu Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Portugāles Republikai un Somijas Republikai tika atļauts iestāties lietā Grieķijas Republikas prasījumu atbalstam.

13

Vispirms ir jāpārbauda pirmie divi Komisijas iebildumi kopā kā iebildums, kas attiecas uz IBA 2000 paredzēto teritoriju noteikšanas par ĪAT neesamību vai nepietiekamību.

14

Komisija norāda, ka Grieķijas Republika nav veikusi 45 īpaši aizsargājamo teritoriju putniem noteikšanu un 141 no šīm teritorijām, kas atbilst nosacījumiem, lai tās varētu noteikt par ĪAT Direktīvas 79/409 4. panta 1. punkta izpratnē, ir noteikusi daļēji. Šīs teritorijas veido 151 ĪAT, kas nav neviena juridiski saistoša dokumenta priekšmets, jo Komisijai nav paziņots neviens Vides, plānošanas un valsts būvdarbu ministrijas un Lauksaimniecības ministrijas lēmums. Turklāt tā piebilst, ka šī noteikšana aptver 1360069 ha platību, kas ir tikai 40 % no kopējās IBA 2000 uzskaitītās 186 īpaši aizsargājamo teritoriju putniem platības.

15

Visbeidzot, Komisija norāda, ka IBA 2000 paredzēto īpaši aizsargājamo teritoriju putniem daļējas noteikšanas konstatējums it īpaši attiecas uz Direktīvas 79/409 4. panta 2. punktā minētajiem mitrājiem, tostarp starptautiski nozīmīgiem mitrājiem, kas uzskaitīti 1971. gada 2. februārī Ramsarā [Ramsar] noslēgtajā Konvencijā par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši par ūdensputnu dzīves vidi (turpmāk tekstā – “Ramsaras konvencija”).

16

Grieķijas valdība piekrīt, ka 45 IBA 2000 uzskaitītās īpaši aizsargājamās teritorijas putniem nav noteiktas par ĪAT un tikšot pārbaudītas 2004. gada 11. februāra“69. īpaši aizsargājamo zonu putniem pārskatīšanas programmas ietvaros, lai noteiktu tās par ĪAT sakarā ar putnu faunu. Rīcības projekta izstrāde reto sugu aizsardzībai” (turpmāk tekstā – “pārskatīšanas programma”).

17

Turklāt minētā valdība norāda, ka 151 ĪAT noteikšana ir veikta, pamatojoties uz jaunākajiem ornitoloģiskajiem datiem, kurus norādījušas Grieķijas kompetentās iestādes un īpašā Starpministriju komiteja, kurā piedalās Elliniki Ornithologiki Etaireia (Grieķijas Putnu aizsardzības biedrība, turpmāk tekstā – “EOE”).

18

Visbeidzot, attiecībā uz mitrājiem Grieķijas valdība uzskata, ka visas īpaši aizsargājamās teritorijas putniem ir noteiktas par ĪAT. Konkrēti attiecībā uz starptautiskas nozīmes mitrājiem tā norāda, ka, izņemot Nestu un Vistonidas deltu, minētās teritorijas ir noteiktas par ĪAT 85 % no to platības apmērā. Jūras platības, kas izriet no Ramsaras konvencijā definēto mitrāju teritorijām, arī ir ietvertas ĪAT. ĪAT platības atšķiras no teritorijām, kas ir definētas šajā konvencijā, jo dažās no šīm teritorijām nepastāv ornitoloģiskas intereses, lai tās noteiktu par ĪAT.

19

Tātad, Grieķijas valdība uzskata, ka, lai arī teritoriju skaits un platība, kas ir noteikta par ĪAT, ir mazāka par īpaši aizsargājamo teritoriju putniem skaitu un platību, kas uzskaitītas IBA 2000, šī noteikšana nav acīmredzami mazāka par minētajā sarakstā iekļauto, jo nosakot 151 ĪAT, tā ir noteikusi 141 no 186 īpaši aizsargājamām teritorijām putniem, kuras ir uzskaitītas minētajā sarakstā, kas atbilst procentu likmei, kas ir lielāka par pusi minēto teritoriju.

20

Saskaņā ar Spānijas valdības viedokli IBA 2000 ietver nepilnības it īpaši attiecībā uz to, ka saistībā ar vidi kompetentā valsts iestāde nav pārraudzījusi minētā saraksta izstrādi, lai nodrošinātu šo datu precizitāti, un līdz ar to nav iespējams piešķirt tam tādu pašu vērtību kā Inventory of Important Bird Areas in the European Community, kas publicēts 1989. gadā (turpmāk tekstā – “IBA 89”).

21

Francijas valdība norāda, ka IBA 2000 ir lietderīgs atsauces punkts, bet ar to nepietiek, lai par ĪAT Direktīvas 79/409 izpratnē noteiktu aizsargājamās zonas, kas ir ietvertas minētajā sarakstā, un ka šajā direktīvā nav paredzēti ĪAT identificēšanas kritēriji kopējās platības vai procentu likmes izteiksmē.

22

Portugāles valdība norāda, ka dalībvalstīm ir jāpiešķir samērīgs termiņš, lai īstenotu vajadzīgos pētījumus. Tādi saraksti kā IBA 2000 esot atzīts un neapstrīdams atsauces punkts, kuram nevar būt kvantitatīvs ierobežojums, uz kura pamata var kontrolēt ar Direktīvu 79/409 uzlikto pienākumu izpildi.

23

Pēc Somijas valdības domām, IBA 2000 piemērošana rada nesamērīgu pierādīšanas pienākumu, jo dalībvalstīm rodas pienākums iesniegt zinātniskus datus, lai pierādītu, ka kāda teritorija neatbilst kritērijiem, lai tiktu noteikta par ĪAT, pat tad, ja tā minētajā sarakstā ir noteikta par ĪAT.

24

Ir jāatgādina, ka Direktīvas 79/409 4. pants paredz aizsardzības režīmu, kas ir īpaši paredzēts un nostiprināts gan attiecībā uz šīs direktīvas I pielikumā minētajām sugām, gan arī migrējošām sugām, kas šajā pielikumā nav minētas, un kas balstīts uz apstākli, ka tas attiecas uz visvairāk apdraudētajām sugām un sugām, kas ir kopējais Eiropas Kopienu mantojums (2006. gada 13. jūlija spriedums lietā C-191/05 Komisija/Portugāle, Krājums, I-6853. lpp., 9. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt no minētās direktīvas devītā apsvēruma izriet, ka, lai aizsargātu jebkuru putnu sugu, ir svarīgi pietiekamā mērā saglabāt, uzturēt vai atjaunot dzīvotņu daudzveidību un pietiekami lielu to teritoriju. Dalībvalstīm tādēļ ir pienākums veikt vajadzīgos pasākumus minēto sugu aizsardzībai (2007. gada 28. jūnija spriedums lietā C-235/04 Komisija/Spānija, Krājums, I-5415. lpp., 23. punkts).

25

Tādēļ, lai noteiktu visvairāk apdraudēto sugu situāciju, kā arī kopējā Kopienu mantojumā ietilpstošās sugas, ir nepieciešama zinātnisko datu atjaunināšana, lai noteiktu vispiemērotākās ĪAT. Tomēr ir svarīgi izmantot visjaunākos zinātniskos datus, kas pieejami argumentētajā atzinumā noteiktajā laika posmā (iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Spānija, 24. punkts).

26

Šajā sakarā jāatgādina, ka ar valsts sarakstiem, tostarp EOE izstrādāto IBA 2000, tika pārskatīts pirmais Eiropas mēroga pētījums IBA 89 ietvaros un tādējādi tika sniegti precīzāki un jaunāki dati.

27

Attiecībā uz IBA 89 Tiesa ir nospriedusi, ka, ņemot vērā tā zinātnisko raksturu un faktu, ka dalībvalsts nav iesniegusi nevienu zinātniska rakstura pierādījumu it īpaši par to, ka tā būtu izpildījusi pienākumus, kas izriet no Direktīvas 79/409 4. panta 1. un 2. punkta, nosakot par ĪAT citas platības, nevis minētajā sarakstā uzskaitītās un nosedzot kopumā mazāku teritoriju nekā minētās, šo sarakstu, kaut arī tas nav juridiski saistošs, tā var izmantot kā atsauces punktu, lai izvērtētu, vai dalībvalsts ir klasificējusi pietiekama skaita un platības ĪAT iepriekš minēto Direktīvas 79/409 noteikumu izpratnē (šajā sakarā skat. 1998. gada 19. maija spriedumu lietā C-3/96 Komisija/Nīderlande, Recueil, I-3031. lpp., 68.–70. punkts, un 2003. gada 20. marta spriedumu lietā C-378/01 Komisija/Itālija, Recueil, I-2857. lpp., 18. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Spānija, 26. punkts).

28

Ir jāatzīst, ka IBA 2000 ietver atjauninātu to teritoriju sarakstu, kuras svarīgas putnu aizsardzībai Grieķijā, kas, ja nav pretēju zinātnisku pierādījumu, ir atsauces punkts, lai varētu izvērtēt, vai dalībvalsts ir noteikusi pietiekamu ĪAT skaitu un platību, lai aizsargātu visas putnu sugas, kas uzskaitītas Direktīvas 79/409 I pielikumā, kā arī šajā pielikumā neminētās migrējošās sugas.

29

Šajā sakarā ir jānorāda, kā to precizē arī pati Grieķijas valdība, ka IBA 2000 attiecībā uz Grieķiju ietvertos elementus noteica EOE. Turklāt 151 ĪAT izvēle tika veikta sadarbojoties ar minēto organizāciju, kas sniedza zinātnisko un tehnisko atbalstu.

30

Šajā gadījumā ir skaidrs, ka, īstenojot pārskatīšanas programmu, kuras rezultāti nebija pieejami argumentētajā atzinumā paredzētajā termiņā, un minētajā termiņā nepaziņojot Komisijai informāciju par konkrētajā programmā izmantotajām metodēm, kā arī citiem zinātniskiem datiem, Grieķijas Republika nav iesniegusi faktus, kas varētu atspēkot IBA 2000 ietvertos rezultātus.

31

Iepriekš minēto secinājumu neliek apšaubīt arguments, kas pamatots ar vajadzību dalībvalstīm piešķirt samērīgu termiņu, lai ilgtermiņā veiktu novērošanas un kartogrāfijas pētījums īpaši aizsargājamo teritoriju putniem noteikšanai.

32

Faktiski, kā to savu secinājumu 48. un 49. punktā norāda arī ģenerāladvokāte, ja par ĪAT noteikšanu ir atbildīgas vienīgi dalībvalstis un tām šajā sakarā ir jāvadās no labākajiem pieejamajiem, zinātniski iegūtajiem faktiem, tomēr tas nenozīmē, ka šāds pienākums nepastāv tik ilgi, kamēr kompetentās iestādes jaunos zinātniskos datus nav pārbaudījušas un apstiprinājušas. Šāds noteikšanas pienākums pastāv jau kopš Direktīvas 79/409 transponēšanai noteiktā termiņa beigām, proti, attiecībā uz Grieķijas Republiku, kopš 1981. gada 6. aprīļa.

33

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāatzīst, ka, ja nav iesniegti zinātniski pētījumi, kuri atspēko IBA 2000 rezultātus, šis saraksts ir visjaunākais un visprecīzākais atsauces punkts vispiemērotāko putnu aizsardzības zonu noteikšanai saistībā ar to skaitu un platībām.

34

Turklāt attiecībā uz ĪAT apgabalu, kas atbilst nosacījumiem, lai tiktu noteikti par ĪAT Direktīvas 79/409 4. panta 1. punkta izpratnē, noteikšanas acīmredzami nepietiekamo raksturu ir jāatgādina, ka dalībvalstīm par ĪAT ir jānosaka visas zonas, kas, piemērojot ornitoloģiskos kritērijus, šķiet vispiemērotākās attiecīgo sugu aizsardzībai (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Nīderlande, 62. punkts).

35

Šajā gadījumā ir skaidrs, ka no 151 Grieķijas Republikas noteiktajām ĪAT 141 ļauj aizsargāt tikai 40 % no kopējās IBA 2000 uzskaitīto 186 īpaši aizsargājamo teritoriju putniem platības. No tā izriet, ka 45 īpaši aizsargājamās teritorijas putniem, kas veido 60 % iepriekš minētās kopējās platības, nav noteiktas par ĪAT.

36

Ir jāsecina, ka neesot zinātniskiem datiem, kas ļautu atspēkot IBA 2000 rezultātus, Grieķijas Republika ir noteikusi par ĪAT apgabalus, kuru kopējais skaits un platība ir acīmredzami mazāka par kopējo zonu skaitu un platību, kas ir uzskatāmas par vispiemērotākajām attiecīgo sugu aizsardzībai. Tātad šajā sakarā prasība ir apmierināma.

37

Visbeidzot, attiecībā uz īpaši aizsargājamo teritoriju putniem daļēju noteikšanu un konkrētāk attiecībā uz mitrājiem ir jāatgādina, ka no Direktīvas 79/409 4. panta 2. punkta izriet, ka dalībvalstīm ir jāpiešķir īpaša nozīme mitrāju aizsardzībai, it īpaši starptautiskas nozīmes mitrāju aizsardzībai (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Spānija, 81. punkts).

38

Šajā sakarā no IBA 2000 izriet, ka 32 mitrājos apmetas vairāk nekā 1 % no ūdenspuntu bioģeogrāfiskās populācijas un 49 citās teritorijās apmetas vairāk nekā 1 % vienas vai vairāku sugu migrējošo ūdensputnu populācijas.

39

Tātad ir jāpārbauda, vai, kā to norāda Komisija, Grieķijas Republika ir noteikusi par ĪAT starptautiskas nozīmes mitrāju, it īpaši to, kas ir norādīti Ramsaras konvencijā, skaitu, kas tikai daļēji atbilst attiecīgajām IBA 2000 uzskaitītajām īpaši aizsargājamo teritoriju putniem platībām un vai – arī atbilstoši Komisijas uzskatam – attiecīgās zonas, kas atbilst šajā konvencijā noradītajiem kritērijiem un kas IBA 2000 ir uzskaitītas kā īpaši aizsargājamās teritorijas putniem, saskaņā ar Direktīvas 79/409 4. panta 2. punktu ir jānosaka par ĪAT, bet tas nav izdarīts.

40

Kā piemērus starptautiskas nozīmes mitrājiem, kas nav noteikti par ĪAT vai kas ir noteikti par ĪAT, bet kuros ĪAT aptver mazāk nekā 50 % no to platības, Komisija izvirza 45. (Lake Vegoritis and Lake Petron), 91. (Lakes Trichonida and Lysimachia), 99. (Kotychi Lagoon), 166. (Mount Dikios, Cape Louros, Lake Psalidi, and Alyki) un 180. zonu (Lake Kourna, Almyrou Delta and Georgioupolis Beach), attiecībā uz kurām Grieķijas valdība norāda pastāvošo atšķirību iemeslus starp IBA 2000 uzskaitītajām īpaši aizsargājamajām teritorijām putniem un apgabaliem, kas noteikti par ĪAT.

41

Ir jāvērš uzmanība uz to, ka attiecībā uz 45. zonu Grieķijas valdība norāda, ka tikai Petronas ezers (Lake Petron) ir jānosaka par ĪAT, jo tikai tajā apmetas mazais jūras krauklis (Phalacrocorax pygmæus). Tas pats attiecas arī uz 91. zonu, kurā tikai Lisimahijas ezeram (Lake Lysimachia) ir nozīme saistībā ar baltaci (Aythya nyroca).

42

Ir jāatgādina, ka dalībvalstu rīcības brīvība izvēloties piemērotākās teritorijas noteikšanai par ĪAT attiecas uz ornitoloģisko kritēriju ieviešanu, lai identificētu vispiemērotākās teritorijas attiecīgo sugu aizsardzībai (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Nīderlande, 61. punkts).

43

Tomēr, kā savu secinājumu 54. punktā norāda ģenerāladvokāte, izrādās, ka šīs abas iepriekš minētās zonas tika izvēlētas atbilstoši Ramsaras konvencijā noteiktajiem kritērijiem sakarā ar to nozīmi attiecībā uz jūras kraukli un baltaci. Tā kā Komisija neiebilst pret neietverto platību nelielo nozīmi attiecībā uz abām sugām, šis Grieķijas valdības arguments ir apmierināms.

44

Attiecībā uz 166. zonu no IBA 2000 apraksta izriet, ka šo zonu veido kalni, kuros dominē pameži un meži, un kas ietver arī mitrājus. Šī zona ir aprakstīta arī kā tāda, kam ir īpaša nozīme kā piekūnveidīgo putnu perēšanas un atpūtas vietai.

45

Tāpat, nepastāvot zinātniskiem datiem, kas apliecinātu pretējo, IBA 2000 sarakstā minētā 166. zona šķiet saistībā ar attiecīgo sugu aizsardzību kā vispiemērotākā (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Nīderlande, 62. punkts). Tomēr tikai Psalidas un Alikas ezeru (Lake Psalidi and Alyki), kas ir mitrāji, noteikšana par ĪAT nav pietiekama, lai izpildītu no Direktīvas 79/406 4. panta 1. un 2. punkta izrietošos pienākumus. Tātad Komisijas prasība šajā sakarā ir apmierināma.

46

It īpaši attiecībā uz 99. un 180. zonu Grieķijas valdība uzskata, ka tām nav ornitoloģiskas nozīmes. Komisija apstrīd šo argumentu, jo neviens zinātnisks novērtējums tai nav ticis paziņots. Tā kā Grieķijas valdība nav iesniegusi nevienu zinātnisku pierādījumu, kas būtu pretējs argumentētajā atzinumā norādītajam, Komisijas prasība šajā sakarā ir apmierināma.

47

Attiecībā uz citām Komisijas minētajām zonām, proti, 59. (Pinios Delta), 61. (Reservoirs of former Lake Karla), 89. (Lake Amvrakia), 98. zonu (Kalogria lagoon, Strofilia forest, and Lamia marshes), kuru būtiskas daļas nav ietvertas ĪAT, 132. zonu (Lakes Khortaro and Alyki, Moudros gulf, Diapori fen, and Fakos peninsula), kurā Mudras [Moudros] līcis nav ietverts ĪAT, un 138. zonu (Gera Gulf-Dipi and Haramida marshes, Lesvos), kas ir ietverta daļēji, ir jāsecina, ka Grieķijas Republika ir paziņojusi, ka tā veiks šo zonu pārvērtēšanu.

48

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka, tā kā nav iesniegti zinātniski pētījumi, kas atspēkotu IBA 2000 rezultātus, Grieķijas Republika nosakot par ĪAT apgabalus, kuru kopējais skaits un platība ir acīmredzami mazāks par kopējo teritoriju skaitu un platību, kas atbilst nosacījumiem, lai tās varētu noteikt par ĪAT, nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar Direktīvas 79/409 4. panta 1. un 2. punktu.

49

Atbilstoši Komisijas uzskatam šādas putnu sugas, proti, jūras krauklis (Phalacrocorax aristotelis desmarestii), bārdainais grifs (Gypætus barbatus), melnais grifs (Aegypius monachus), mazais ērglis (Aquila pomarina), karaliskais ērglis (Aquila heliaca), garkāju klijāns (Buteo rufinus), svītrainais ērglis (Hieraætus fasciatus), Naumana piekūns (Falco naumanni), Eleonoras piekūns (Falco eleonoræ), rudgalvas piekūns (Falco biarmicus), sarkankrūšu dzilnītis (Sitta krueperi) un pelēkā stērste (Emberiza cineracea), kas minētas Direktīvas 79/409 I pielikumā, nav pietiekami aizsargātas ar ĪAT.

50

Attiecībā uz migrējošajām sugām Komisija norāda, ka liels skaits IBA 2000 identificēto zonu arī ir īpaši būtiskas šīm sugām, kas ir aizsargātas saskaņā ar Direktīvas 79/409 4. panta 2. punktu. Tostarp tas attiecas arī uz noteiktiem zosveidīgajiem un tārtiņveidīgajiem putniem, kā arī noteiktām ierastākām sugām, kas minētas šīs direktīvas I pielikumā sakarā ar migrēšanu vai pārziemošanu.

51

Grieķijas valdība uzskata, ka Direktīvas 79/409 I pielikumā minētās sugas ir pietiekami aizsargātas, izņemot garkāju klijānu, Naumana piekūnu, sarkankrūšu dzilnīti un pelēko stērsti. Attiecībā uz karalisko ērgli tā precizē, ka ar programmas, kas saistīta ar desmit pilotzonu izpētes pabeigšanu, ir pieejami jaunākie pierādījuma fakti.

52

Grieķijas valdība piebilst, ka attiecībā uz konkrētu sugu ar ĪAT aizsargātās populācijas salīdzinājums ar to, kas uzskaitīts IBA 2000, nevar būt vienīgais un neapstrīdamais kritērijs šīs sugas pietiekamas aizsardzības raksturam. Pēc šīs valdības domām, ir iespējams, ka, ievērojot attiecīgās sugas iedalīšanu zonā, nav izpildītas prasības, kas izvirzītas ar IBA 2000 ietvertajiem C grupas kritērijiem (grupa, kas attiecas uz Eiropas Savienības valstīm) attiecībā uz šīs sugas populāciju.

53

Attiecībā uz izmantotajām metodēm un kritērijiem Komisija norāda, ka, no vienas puses, noteiktos gadījumos Grieķijas iestādes apstrīd IBA 2000 ietvertos kritērijus, tomēr citos gadījumos šos kritērijus izmanto, tādējādi nonākot pretrunā, un ka, no otras puses, tās savus argumentus pamato ar noteiktu zonu nozīmīgumu, lai gan izvirzītais mērķis ir sugu aizsardzība.

54

Ar trešo un ceturto iebildumu Komisija apgalvo, ka Grieķijas Republika nav noteikusi ĪAT lielam skaitam putnu sugu, kas ietvertas Direktīvas 79/409 I pielikumā, kā arī lielam skaitam migrējošo sugu, kas nav ietvertas minētajā pielikumā, vai ir noteikusi par ĪAT apgabalus, kuros šīs sugas nav pietiekami pārstāvētas.

55

Uzreiz ir jānoraida Komisijas prasījumi, ar kuriem tā lūdz konstatēt, ka Grieķijas Republika, nenosakot ĪAT lielam skaitam Direktīvas 79/409 I pielikumā uzskaitīto putnu sugu, kā arī migrējošo sugu, kas minētajā pielikumā nav norādītas, nav izpildījusi Direktīvas 79/409 4. panta 1. un 2. punktu.

56

Faktiski no procesa izriet – no vienas puses, attiecībā uz Direktīvas 79/409 I pielikumā norādītajām sugām vienīgā suga, attiecībā uz kuru galvenā vairošanās zona nav tikusi noteikta par ĪAT, ir sarkankrūšu dzilnītis un, no otras puses, attiecībā uz migrējošajām sugām, kas minētajā pielikumā nav norādītas, nav nevienas sugas, kurai par ĪAT nebūtu noteikta vismaz viena teritorija. Tā kā Grieķijas valdība piekrita Komisijas iebildumam attiecībā uz sarkankrūšu dzilnīti, Komisijas prasījumi ir jāapmierina attiecībā uz to, ka nav noteikta ĪAT tikai šai sugai.

57

Ar iebildumu par tādu ĪAT apgabalu noteikšanu, kuros neesot pietiekami pārstāvēts liels skaits Direktīvas 79/409 I pielikumā norādīto putnu sugu un liels skaits migrējošo sugu, kas minētajā pielikumā nav norādītas, Komisija iebilst, ka konkrēti attiecībā uz divpadsmit putnu sugu populāciju Grieķijas norobežotās ĪAT nepietiekami aptver IBA 2000 identificēto zonu platību, kurās šīs sugas ir pārstāvētas.

58

Tā kā Grieķijas valdība skaidri piekrita šim iebildumam attiecībā uz garkāju klijānu, Naumana piekūnu un pelēko stērsti, prasība attiecībā uz šīm sugām ir apmierināma.

59

Attiecībā uz citām sugām, proti, jūras kraukli, bārdaino grifu, melno grifu, mazo ērgli, karalisko ērgli, svītraino ērgli, Eleonoras piekūnu un rudgalvas piekūnu, ir jāsecina, ka, norādot uz pārskatīšanas programmu, kā arī desmit pilotzonu izpēti, kuru novērtēšana attiecībā uz visām [šīm zonām] nebija pabeigta, un nepaziņojot EOE pētījumu par melno grifu, Grieķijas valdība nav iesniegusi zinātniskus pētījumus, kas varētu atspēkot IBA 2000 rezultātus un pierādīt, ka par ĪAT ir noteikti apgabali, kuros šīs sugas ir pietiekami pārstāvētas. Tātad Komisijas prasība šajā sakarā ir apmierināma.

60

No iepriekš minētā izriet, ka ir jāsecina – nenosakot ĪAT sarkankrūšu dzilnīša aizsardzībai un nosakot par ĪAT apgabalus, kuros jūras krauklis, bārdainais grifs, melnais grifs, mazais ērglis, karaliskais ērglis, garkāju klijāns, svītrainais ērglis, Naumana piekūns, Eleonoras piekūns, rudgalvas piekūns un pelēkā stērste nav pietiekami pārstāvēti, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar Direktīvas 79/409 4. panta 1. un 2. punktu.

61

Līdz ar to Komisijas celtā prasība uzskatāma par pamatotu.

62

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāsecina, ka Grieķijas Republika:

nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti atbilstoši Direktīvas 79/409 4. panta 1. un 2. punktam.

63

Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā Grieķijas Republikai spriedums ir nelabvēlīgs, tad jāpiespriež Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Saskaņā ar tā paša panta 4. punkta pirmo daļu Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Portugāles Republika un Somijas Republika, kas iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež: