Lieta C-117/03

Società Italiana Dragaggi SpA e.a.

pret

Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti un Regione Autonoma del Friuli Venezia Giulia

(Consiglio di Stato lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Direktīva 92/43/EEK – Dabisko dzīvotņu aizsardzība – Savvaļas fauna un flora – Valsts teritoriju saraksts, ko var noteikt par Kopienā nozīmīgām teritorijām – Aizsardzības pasākumi

Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes [Juliane Kokott] secinājumi, sniegti 2004. gada 8. jūlijā  

Tiesas spriedums (otrā palāta) 2005. gada 13. janvārī  

Sprieduma kopsavilkums

Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – Valsts sarakstos uzskaitītās teritorijas, ko var noteikt par Kopienā nozīmīgām teritorijām – Aizsardzības pasākumi – 6. panta 2.–4. punktā paredzēto pasākumu nepiemērošana – Dalībvalstu pienākums nodrošināt savas ekoloģiskās intereses

(Padomes Direktīvas 92/43 4. panta 5. punkts un 6. panta 2.–4. punkts)

Direktīvas 92/43 par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 4. panta 5. punkts ir interpretējams tādā nozīmē, ka aizsardzības pasākumi, kas paredzēti šīs direktīvas 6. panta 2.–4. punktā, ir saistoši tikai tām teritorijām, kuras atbilstoši Direktīvas 4. panta 2. punkta trešajai daļai kā Kopienā nozīmīgas teritorijas ir iekļautas sarakstā, ko pieņēmusi Komisija saskaņā ar šīs direktīvas 21. pantā noteikto procedūru. Līdz ar to šie pasākumi nav piemērojami teritorijām, kas iekļautas valsts sarakstos, kuri Komisijai iesniegti saskaņā ar Direktīvas 4. panta 1. punktu.

Tomēr saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm ir pienākums attiecībā uz šīm teritorijām, kuras var pretendēt uz Kopienā nozīmīgu teritoriju statusu, un jo īpaši tām, kurās sastopami prioritāri dabisko dzīvotņu veidi vai prioritāras sugas, veikt piemērotus aizsardzības pasākumus, ievērojot Direktīvā paredzēto aizsardzības mērķi, lai nodrošinātu atbilstošās ekoloģiskās intereses, kuras šīm teritorijām ir valstiski nozīmīgas.

(sal. ar 21., 22., 25., 28.–30. punktu un rezolutīvo daļu)

TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2005. gada 13. janvārī (*)

Direktīva 92/43/EEK – Dabisko dzīvotņu aizsardzība – Savvaļas fauna un flora – Valsts teritoriju saraksts, ko var noteikt par Kopienā nozīmīgām teritorijām – Aizsardzības pasākumi

Lieta C‑117/03

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Consiglio di Stato (Itālija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 17. decembrī un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 18. martā, tiesvedībā

Società Italiana Dragaggi SpA e.a.

pret

Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti,

Regione Autonoma del Friuli Venezia Giulia.

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši K. Gulmans [C. Gulmann] (referents), Ž. P. Puisošē [J.-P. Puissochet], N. Kolnerika [N. Colneric] un H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues],

ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott],

sekretāre M. Muhika Arsamendi [M. Múgica Arzamendi], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2004. gada 9. jūnijā,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–       Società Italiana Dragaggi SpA, kas rīkojas savā vārdā un kā Associazione Temporanea di Imprese Mantovani SpA un HAM BV pilnvarnieks, vārdā – R. Titomanlio [R. Titomanlio], avvocato,

–       Regione Autonoma del Friuli Venezia Giulia vārdā – Dž. Marci [G. Marzi], avvocato,

–       Francijas Republikas vārdā – K. Mersjē [C. Mercier], pārstāve,

–       Zviedrijas Karalistes vārdā –A. Kruse [A. Kruse], pārstāvis,

–       Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – M. van Beks [M. van Beek] un L. Čimalja [L. Cimaglia], pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2004. gada 8. jūlijā,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1       Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas Nr. 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 4. panta 5. punkta, 6. panta 3. punkta un 21. panta interpretāciju (OV L 206, 7. lpp., turpmāk tekstā – “Direktīva”).

2       Šis lūgums tika iesniegts Società Italiana Dragaggi SpA (turpmāk tekstā – “Dragaggi”) prāvas ietvaros pret Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti (Infrastruktūras un transporta ministrija) un Regione autonoma Friuli‑Venezia Giulia (Friuli‑Venēcijas Džūlijas autonomais reģions) par līgumslēdzējas iestādes publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras atcelšanu bagarēšanas darbiem un nogulšņu deponēšanai uzbērumā Monfalcone ostā.

 Atbilstošās tiesību normas

 Kopienu tiesības

3       Direktīvas preambulas sestais apsvērums paredz – “lai nodrošinātu Kopienā nozīmīgu dabisko dzīvotņu un sugu atjaunošanos vai saglabāšanu labvēlīgā aizsardzības statusā, ir jānosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, lai pēc noteikta grafika izveidotu saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu”.

4       Direktīvas 3. panta 1. punkts paredz, ka “[i]zveido saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu, kurā apvienotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir Natura 2000. Šo tīklu, ko veido I pielikumā uzskaitīto dabisko dzīvotņu veidu un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotņu teritorijas, izmanto, lai minētos dabisko dzīvotņu veidus un sugu dzīvotnes saglabātu vai attiecīgā gadījumā atjaunotu to labvēlīgo aizsardzības statusu dabiskās izplatības areālā”.

5       Direktīvas 4. pants nosaka:

“1. Pamatojoties uz III pielikumā (1. posms) izklāstītajiem kritērijiem un attiecīgo zinātnisko informāciju, katra dalībvalsts piedāvā teritoriju sarakstu, tajā norādot, kuri I pielikuma dabisko dzīvotņu veidi un kuras II pielikuma sugas, kas ir vietējās sugas tās teritorijā, sastopamas minētajās teritorijās. [..]

Trīs gados pēc šīs direktīvas izziņošanas sarakstu nosūta Komisijai, pievienojot informāciju par katru no teritorijām. [..]

2. Pamatojoties uz III pielikumā (2. posms) izklāstītajiem kritērijiem un ņemot vērā gan dalījumu piecos bioģeogrāfiskajos rajonos, kas minēti 1. panta c) punkta iii) apakšpunktā, gan visu 2. panta 1. punktā minēto teritoriju, Komisija pēc vienošanās ar katru dalībvalsti sagatavo Kopienā nozīmīgo teritoriju saraksta projektu, kura pamatā ir dalībvalstu saraksti un kurā norāda teritorijas, kur sastopami viens vai vairāki prioritārie dabisko dzīvotņu veidi vai prioritārās sugas.

Dalībvalstis, kurās teritorijas ar vienu vai vairākiem prioritārajiem dabisko dzīvotņu veidiem un prioritārajām sugām veido vairāk nekā 5 % no valsts teritorijas, pēc vienošanās ar Komisiju var prasīt elastīgāku III pielikumā (2. posms) uzskaitīto kritēriju piemērošanu, izraugoties visas Kopienā nozīmīgās teritorijas, kas ir šajā valstī.

Kopienā nozīmīgo izraudzīto teritoriju sarakstu, kurā norādītas vietas, kur atrodams viens vai vairāki prioritārie dabisko dzīvotņu veidi vai prioritārās sugas, pieņem Komisija saskaņā ar 21. pantā paredzēto procedūru.

3. Sarakstu, kas minēts 2. punktā, izveido sešos gados pēc šīs direktīvas izziņošanas.

4. Tiklīdz Kopienā nozīmīga teritorija ir apstiprināta saskaņā ar 2. punktā paredzēto procedūru, attiecīgā dalībvalsts cik vien iespējams īsā laikā, bet ne vēlāk kā sešos gados piešķir minētajai teritorijai īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusu [..].

5. Tiklīdz teritoriju iekļauj 2. punkta trešajā daļā minētajā sarakstā, uz to attiecas 6. panta 2., 3. un 4. punkts.”

6       Saskaņā ar direktīvas III pielikuma (2. posms) 1. punktu “[v]isas teritorijas, ko dalībvalstis noteikušas 1. posmā un kurās ir prioritārie dabisko dzīvotņu veidi un/vai sugas, uzskata par Kopienā nozīmīgām teritorijām”.

7       Direktīvas 6. pants paredz:

“[..]

2. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem.

3. Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.

4. Ja, neņemot vērā negatīvu vērtējumu saistībā ar ietekmi uz teritoriju, alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ plāns vai projekts tomēr ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, tad dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību. Dalībvalsts informē Komisiju par pieņemtajiem kompensācijas pasākumiem.

Ja attiecīgajā teritorijā sastopams prioritārs dabiskās dzīvotnes veids un/vai prioritāra suga, tad vienīgie pieņemamie argumenti ir tie, kas saistīti ar veselības aizsardzību vai sabiedrības drošību, videi primāri svarīgām labvēlīgām pārveidēm vai, pēc Komisijas atzinuma, citām sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm.”

8       Direktīvas 21. pants nosaka, ka paredzētos pasākumus pieņem saskaņā ar komitejas procedūru.

9       Atbilstoši Direktīvas 23. pantam dalībvalstīm jātransponē Direktīva valsts tiesību aktos divos gados pēc tās paziņošanas. Paziņošana notika 1992. gada 10. jūnijā.

 Valsts tiesiskais regulējums

10     Direktīva tika transponēta Itālijas tiesību aktos ar Republikas prezidenta 1997. gada 8. septembra Dekrētu Nr. 357 “Noteikumi, ar kuriem ievieš Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” (GURI Nr. 248, “supplemento ordinario Nr. 219/L”, 1997. gada 23. oktobris, turpmāk tekstā – “Dekrēts Nr. 357/97”).

11     Dekrēta Nr. 357/97 4. pants sasaista teritorijas aizsardzības pasākumus ar Komisijas veidojamo Kopienā nozīmīgo teritoriju sarakstu.

 Pamata prāva un prejudiciālais jautājums

12     Dragaggi 2001. gada 14. maijā tika piešķirtas publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības bagarēšanas darbiem un nogulšņu deponēšanai uzbērumā Monfalcone ostā.

13     Pēc četriem mēnešiem līgumslēdzēja iestāde atcēla visu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, jo uzbērums, uz kura bija plānots deponēt bagarēšanas darbos iegūtās nogulsnes, tika atzīts par Kopienā nozīmīgu teritoriju, kā rezultātā saskaņā ar atbilstošajiem valsts tiesību aktiem vajadzēja veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Pēc kompetentās iestādes uzskatiem, šāds novērtējums nevarētu būt pozitīvs.

14     Dragaggi apstrīdēja lēmuma par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras atcelšanu tiesiskumu Tribunale amministrativo regionale del Friuli Venezia Giulia (Friuli‑Venēcijas Džūlijas reģionālā administratīvā tiesa, Itālija). It īpaši tā apgalvoja, ka vēl nav noslēgusies procedūra par “Timavo ietekas” klasifikāciju par Kopienā nozīmīgu teritoriju, kur atrodas bagarēšanas darbiem paredzētais uzbērums. Lai arī Itālijas iestādes bija iesniegušas Komisijai teritoriju sarakstu, kurā bija iekļauta Timavo ietekas teritorija, Komisija tomēr nebija pieņēmusi Kopienas sarakstu saskaņā ar Direktīvas 4. panta 2. punkta trešo daļu. Tādēļ vēl nebija piemērojams pienākums veikt iepriekšēju novērtējumu projektiem, kas varētu būtiski ietekmēt šo teritoriju.

15     Tiesa savā spriedumā noraidīja argumentu par to, ka uz projektu neattiecās ietekmes [uz vidi] novērtējuma procedūra. Atbilstoši Tribunale amministrativo regionale del Friuli Venezia Giulia, ja dalībvalsts, kā tas ir šajā gadījumā, ir noteikusi teritoriju, kurā sastopama prioritāra dzīvotne, un iekļāvusi to Komisijai iesniedzamajā sarakstā, tad šāda teritorija saskaņā ar III pielikuma (2. posms) 1. punktu uzskatāma par Kopienā nozīmīgu teritoriju. Līdz ar to atbilstoši Direktīvas 4. panta 5. punktam tai piemēro aizsardzības pasākumus, kas noteikti šīs direktīvas 6. panta 2.–4. punktā, un jo īpaši veic 6. panta 3. punktā noteikto ietekmes novērtējumu.

16     Pēc šīs tiesas ieskatiem, vienīgi šāda pieeja sniedz loģisku jēgu direktīvai, kura, aizsargādama dzīvotnes un sugas, kurām draud izzušana vai izmiršana, piemērojama tieši, pat ja tikai aizsardzības pasākuma ietvaros. Turklāt netika apstrīdēti tiesību akti, jo īpaši vides ministra 2000. gada 3. aprīļa dekrēts, ar kuriem ierosina klasificēt Timavo ieteku par prioritāru teritoriju.

17     Ņemot vērā to, ka ietekmes [uz vidi] novērtējums bija vajadzīgs, Tribunale amministrativo regionale del Friuli Venezia Giulia atzina pārējos Dragaggi iebildumus par to, ka nenotika apspriešanās ar personām, kas atbild par projekta izpildi, ka pirms publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras atcelšanas netika izskatītas alternatīvas risinājumiem, kas bija noteikti projektā, un ka kompetentā iestāde neizskatīja iespēju sniegt pozitīvu novērtējumu, piemērojot nosacījumus.

18     Dragaggi iesniedza Consiglio di Stato apelācijas sūdzību par Tribunale amministrativo regionale del Friuli Venezia Giulia spriedumu. Tā it īpaši atkārtoja argumentu Consiglio di Stato, ka Direktīvas 4. panta 5. punkts paredz, ka Direktīvas 6. pantā noteiktie aizsardzības pasākumi piemērojami tikai pēc tam, kad izveidots Kopienas saraksts. Šis apsvērums tika apstiprināts ar Dekrēta Nr. 357/97 4. pantu, kas nosaka, ka aizsardzības pasākumus pieņem trīs mēnešu laikā pēc tam, kad teritorija iekļauta Komisijas izveidotajā sarakstā.

19     Consiglio di Stato norādīja, ka, tā kā Kopienā nozīmīgu teritoriju reģistrēšana, kurās sastopamas prioritāras dzīvotnes, ir tīri deklaratīvs akts, kas neprasa Kopienas iestāžu diskrecionārās varas īstenošanu, Tribunale amministrativo regionale del Friuli Venezia Giulia sniegtā Direktīvas 4. panta 5. punkta interpretācija nav uzskatāma par acīmredzami nepamatotu.

20     Šādos apstākļos Consiglio di Stato nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai 1992. gada 21. maija Direktīvas Nr. 92/43/EEK 4. panta 5. punkts ir interpretējams tādējādi, ka Direktīvas 6. pantā paredzētie pasākumi un it īpaši tie, kuri paredzēti 6. panta 3. punktā, ir saistoši dalībvalstīm tikai pēc tam, kad teritoriju saraksts 21. panta nozīmē galīgi apstiprināts Kopienas līmenī, vai arī tādējādi, ka, nosakot aizsardzības pasākumu parasto uzsākšanas datumu, papildus jāizšķir starp deklaratīvu ierakstu un pamatierakstu (pirmajā grupā iekļaujot prioritāru teritoriju ierakstus) un, lai nodrošinātu direktīvas lietderīgo iedarbību uz dzīvotņu aizsardzību, gadījumā, kad dalībvalsts klasificē Kopienā nozīmīgu teritoriju, kas aizsargā prioritārus dabisko dzīvotņu veidus vai prioritāras sugas, vai uzskatāms, ka dalībvalstij ir pienākums veikt tādu plānu un projektu novērtējumu, kuriem ir būtiska ietekme uz šo teritoriju, pirms Komisija izveido teritoriju saraksta projektu vai pieņem šāda saraksta galīgo versiju Direktīvas 21. panta nozīmē un, faktiski, kopš valsts saraksta izveidošanas?”

 Par prejudiciālo jautājumu

21     Jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 4. panta 5. punktu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības sistēma, kas noteikta Direktīvas 6. panta 2.–4. punktā, piemērojama teritorijai, tiklīdz tā saskaņā ar Direktīvas 4. panta 2. punkta trešo daļu iekļauta Kopienā nozīmīgo teritoriju sarakstā, ko Komisija pieņēmusi šīs direktīvas 21. pantā noteiktajā kārtībā.

22     Fakts, ka saskaņā ar Direktīvas III pielikuma (2. posms) 1. punktu dalībvalsts šī paša pielikuma 1. posmā visas noteiktās teritorijas, kurās iekļauti prioritārie dabisko dzīvotņu veidi un/vai prioritāras sugas, uzskatāmas par Kopienā nozīmīgām teritorijām, nevar padarīt Direktīvas 6. panta 2.–4. punktā paredzēto aizsardzības sistēmu piemērojamu, pirms tās iekļautas Komisijas pieņemtajā Kopienā nozīmīgo teritoriju sarakstā saskaņā ar Direktīvas 4. panta 2. punkta trešo daļu.

23     Atbalstu nevar gūt iesniedzējtiesas minētā pretējā tēze, ja gadījumā, kad dalībvalsts, kā šajā pamata prāvā, ir noteikusi teritoriju, kurā sastopama prioritāra dzīvotne, un iekļāvusi to Komisijai iesniedzamajā sarakstā saskaņā ar Direktīvas 4. panta 1. punktu, tad šāda teritorija, ievērojot Direktīvas III pielikuma (2. posms) 1. punktu, uzskatāma par Kopienā nozīmīgu, un līdz ar to saskaņā ar 4. panta 5. punktu tai piemērojami aizsardzības pasākumi, kas minēti 6. panta 2.–4. punktā.

24     Pirmkārt, šāda tēze ir pretrunā Direktīvas 4. panta 5. punkta redakcijai, kas skaidri saista šo aizsardzības pasākumu piemērošanu ar faktu, ka attiecīgā teritorija saskaņā ar 4. panta 2. punkta trešo daļu ir iekļauta Kopienā nozīmīgo teritoriju sarakstā, ko pieņēmusi Komisija. Otrkārt, šajā tēzē izdarīts iepriekšējs pieņēmums, ka gadījumā, ja dalībvalsts ir noteikusi teritoriju, kurā sastopams prioritārs dabiskās dzīvotnes veids vai prioritāra suga, un iesniegusi to Komisijai saraksta apstiprināšanai saskaņā ar Direktīvas 4. panta 1. punktu, tad Komisijai ir pienākums to iekļaut Kopienā nozīmīgo teritoriju sarakstā, ko tā pieņem atbilstoši Direktīvas 21. pantā noteiktajai procedūrai un kas ir minēta 4. panta 2. punkta trešajā daļā. Jā tā būtu, tad Komisijai, sagatavojot pēc vienošanās ar katru dalībvalsti Kopienā nozīmīgo teritoriju sarakstu projektu Direktīvas 4. panta 2. punkta pirmās daļas nozīmē, tiktu liegta iespēja apsvērt neiekļaut saraksta projektā visas teritorijas, ko dalībvalsts ieteikusi kā teritorijas, kurās sastopami prioritāri dabisko dzīvotņu veidi vai prioritāras sugas, pat ja tā neatkarīgi no attiecīgās dalībvalsts pretējiem uzskatiem tā atzītu, ka kādā no teritorijām nav sastopami prioritāri dabisko dzīvotņu veidi un/vai prioritāras sugas Direktīvas III pielikuma (2. posms) 1. punkta nozīmē. Šāda situācija būtu pretrunā jo īpaši Direktīvas 4. panta 2. punkta pirmajai daļai kopā ar III pielikuma (2. posms) 1. punktu.

25     No iepriekš minētā izriet – Direktīvas 4. panta 5. punkts ir interpretējams tādā nozīmē, ka aizsardzības pasākumi, kas paredzēti Direktīvas 6. panta 2.–4. punktā, ir saistoši tikai tām teritorijām, kuras atbilstoši Direktīvas 4. panta 2. punkta trešajai daļai ir iekļautas sarakstā kā Kopienā nozīmīgas teritorijas, ko pieņēmusi Komisija saskaņā ar šīs direktīvas 21. pantā noteikto procedūru.

26     No minētā neizriet, ka dalībvalstis nevar aizsargāt teritorijas, tiklīdz saskaņā ar Direktīvas 4. panta 1. punktu tās iekļautas dalībvalsts sarakstā, ko iesniedz Komisijai kā teritorijas, kas var pretendēt uz Kopienā nozīmīgas teritorijas statusu.

27     Ja šīs teritorijas no šī brīža netiek pienācīgi aizsargātas, tas var apdraudēt dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzības mērķu sasniegšanu, kas it īpaši noteikts Direktīvas preambulas sestajā apsvērumā un 3. panta 1. punktā. Šāda situācija būtu īpaši nopietna, ja tā ietekmētu prioritārus dabisko dzīvotņu veidus vai prioritāras sugas, kurām pastāvošā apdraudējuma dēļ būtu vajadzīga aizsardzības pasākumu savlaicīga īstenošana, kā to rekomendē Direktīvas preambulas piektais apsvērums.

28     Šajā gadījumā jāatgādina, ka dalībvalstu sarakstā, kurā iekļautas teritorijas, kas var pretendēt uz Kopienā nozīmīgas teritorijas statusu, jābūt teritorijām, par kurām valsts mērogā pastāv ekoloģiska interese, raugoties no Direktīvā paredzētā mērķa saglabāt dabiskās dzīvotnes, kā arī savvaļas faunu un floru (skat. 2000. gada 7. novembra spriedumu lietā C-371/98 First Corporate Shipping, Recueil, I‑9235. lpp., 22. punkts).

29     Tādējādi teritorijās, kas var pretendēt uz Kopienā nozīmīgu teritoriju statusu un kas iekļautas dalībvalsts sarakstā, kurš iesniegts Komisijai un kurš var ietvert it īpaši teritorijas, kurās sastopami prioritāri dabisko dzīvotņu veidi vai prioritāras sugas, dalībvalstīm atbilstoši Direktīvai ir pienākums pieņemt piemērotus aizsardzības pasākumus šīs ekoloģiskās intereses nodrošināšanai.

30     Līdz ar to atbilde uz uzdoto jautājumu ir šāda:

–       Direktīvas 4. panta 5. punkts ir interpretējams tādā nozīmē, ka aizsardzības pasākumi, kas paredzēti Direktīvas 6. panta 2.–4. punktā, ir saistoši tikai tām teritorijām, kuras atbilstoši Direktīvas 4. panta 2. punkta trešajai daļai kā Kopienā nozīmīgas teritorijas ir iekļautas sarakstā, ko pieņēmusi Komisija saskaņā ar šīs direktīvas 21. pantā noteikto procedūru;

–       teritorijās, kas var pretendēt uz Kopienā nozīmīgu teritoriju statusu un kas iekļautas dalībvalsts sarakstā, kurš iesniegts Komisijai, it īpaši teritorijās, kurās sastopami prioritāri dabisko dzīvotņu veidi vai prioritāras sugas, dalībvalstīm atbilstoši Direktīvai ir pienākums pieņemt piemērotus aizsardzības pasākumus, ievērojot Direktīvā paredzēto aizsardzības mērķi, lai nodrošinātu atbilstošās ekoloģiskās intereses, kuras šīm teritorijām ir valstiski nozīmīgas.

 Par tiesāšanās izdevumiem

31     Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas Nr. 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 4. panta 5. punkts ir interpretējams tādā nozīmē, ka aizsardzības pasākumi, kas paredzēti Direktīvas 6. panta 2.–4. punktā, ir saistoši tikai tām teritorijām, kuras atbilstoši Direktīvas 4. panta 2. punkta trešajai daļai kā Kopienā nozīmīgas teritorijas ir iekļautas sarakstā, ko pieņēmusi Komisija saskaņā ar šīs direktīvas 21. pantā noteikto procedūru.

Teritorijās, kuras var pretendēt uz Kopienā nozīmīgu teritoriju statusu un kas iekļautas dalībvalsts sarakstā, kurš iesniegts Komisijai, it īpaši teritorijās, kurās sastopami prioritāri dabisko dzīvotņu veidi vai prioritāras sugas, dalībvalstīm atbilstoši Direktīvai ir pienākums pieņemt piemērotus aizsardzības pasākumus, ievērojot Direktīvā paredzēto aizsardzības mērķi, lai nodrošinātu atbilstošās ekoloģiskās intereses, kuras šīm teritorijām ir valstiski nozīmīgas.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – itāļu.