Lieta C‑397/02

Clinique La Ramée ASBL un Winterthur Europe Assurance SA

pret

Jean-Pierre Riehl un Eiropas Savienības Padomi

(Cour d'appel de Bruxelles lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Ierēdņi – Sociālie pabalsti – Ierēdņa tiesību pret trešo personu, kas ir atbildīga par gadījumu, kurš radīja zaudējumus, pārņemšana (subrogācija), ko veic Kopienas

Sprieduma kopsavilkums

Ierēdņi – Ierēdņa tiesību pret trešo personu, kas ir atbildīga par gadījumu, kurš radīja zaudējumus, pārņemšana (subrogācija), ko veic Kopienas – Ierobežojumi – Valsts tiesību piemērošana, lai noteiktu pienākuma atlīdzināt zaudējumus apjomu – Valsts tiesību akti, kas no minētā pienākuma izslēdz apgādnieka zaudējuma pensiju

(Civildienesta noteikumu 85.a panta 1. punkts)

Civildienesta noteikumu 85.a pantā paredzētā subrogācija ir tiesību aktā noteikta subrogācija. Tā iestājas tā gadījuma brīdī, kas radījis zaudējumus un par kuru ir atbildīga trešā persona, no Civildienesta noteikumu normām izrietošo Kopienu pienākumu ietvaros.

Tomēr no minētās normas 1. punkta skaidri izriet, ka Kopienām nav lielākas tiesības pret atbildīgo trešo personu nekā cietušajam vai viņa tiesību pārņēmējiem.

Civildienesta noteikumu 85.a panta mērķis nav grozīt valsts tiesību normas, kas piemērojamas, lai noteiktu, vai un kādā apmērā pastāv trešās personas, kura nodarījusi zaudējumus, atbildība. Šīs trešās personas atbildība ir pakļauta materiālajām tiesību normām, kas parasti jāpiemēro valsts tiesai, kurā cietušais ir cēlis prasību, tas ir, parasti dalībvalsts, kuras teritorijā šie zaudējumi iestājās, tiesību aktiem.

No tā izriet – ja valsts tiesību akti par atbildību, kas piemērojama šādā gadījumā, izslēdz apgādnieka zaudējuma pensiju – tādu kā to, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 79. un 79.a pantā, – no prettiesiska akta nodarītāja pienākumiem atlīdzināt zaudējumus, Kopienas, veicot Civildienesta noteikumu 85.a pantā noteikto subrogāciju, nevar saņemt to summu atmaksu, kas atbilst šai apgādnieka zaudējuma pensijai.

(sal. ar 15.-18. punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2004. gada 9. septembrī (*)

Ierēdņi – Sociālie pabalsti – Ierēdņa tiesību pret trešo personu, kas ir atbildīga par gadījumu, kurš radīja zaudējumus, pārņemšana (subrogācija), ko veic Kopienas

Lieta C‑397/02

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 6. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 11. novembrī, tiesvedībā

Clinique La Ramée ASBL,

Winterthur Europe Assurance SA

pret

Jean-Pierre Riehl,

Eiropas Savienības Padomi.

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann] (referents), tiesneši A. Ross [A. Rosas], S. fon Bārs [S. von Bahr], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta] un K. Lēnartss [K. Lenaerts],

ģenerāladvokāts F. Ležē [P. Léger],

sekretāre M. Muhika Arsamendi [M. Múgica Arzamendi], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2003. gada 11. decembrī,

ņemot vērā rakstveida apsvērumus, ko sniedza:

–        Clinique La Ramée ASBL un Winterthur Europe Assurance SA vārdā – M. Majo [M. Mahieu], avocat,

–        Rīla [Riehl] vārdā - J. Bukenhuts [J. Buekenhoudt], avocat,

–        Eiropas Savienības Padomes vārdā - M. Simsa [M. Sims] un M. Bauers [M. Bauer], pārstāvji, kuriem palīdz F. Lagass [F. Lagasse], avocat,

–        Eiropas Kopienu Komisijas vārdā - J. Kurals [J. Currall] un F. Klotuša-Duvjesāra [F. Clotuche-Duvieusart], pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2004. gada 12. februārī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz 85.a panta interpretāciju Padomes 1968. gada 29. februāra Regulā Nr. 259/68 (EEK, EAEK, EOTK), kas apstiprina Eiropas Kopienu amatpersonu nolikumu [Civildienesta noteikumus], Kopienu pārējo ierēdņu dienesta nosacījumus [pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību] un ievieš īpašus pasākumus, kuri uz laiku attiecināmi uz Eiropas Kopienu Komisijas amatpersonām (OV L 56, 1. lpp.), ko groza Padomes 1985. gada 27. septembra Regula Nr. 2799/85 (EOTK, EEK, EAEK) (OV L 265, 1. lpp., turpmāk tekstā - "Civildienesta noteikumi").

2        Šis jautājums radās prāvā starp Clinique La Ramée ASBL (turpmāk tekstā - "Clinique La Ramée") un tās apdrošinātāju Winterthur Europe Assurance SA (turpmāk tekstā - "Winterthur"), no vienas puses, un Eiropas Savienības Padomi un Rīlu, no otras puses, par zaudējuma atlīdzināšanu, ko Rīls cietis saistībā ar savas sievas nāvi minētajā klīnikā, un viņa tiesību pārņemšanu, ko veica Eiropas Kopienas.

 Atbilstošās tiesību normas

3        Civildienesta noteikumu 85.a pants nosaka:

"1.      Kad šajos noteikumos paredzētas personas nāvi, ievainojumu nelaimes gadījumā vai slimību izraisījusi kāda trešā persona, Kopienas, nepārsniedzot savas saistības saskaņā ar šiem noteikumiem, pēc šā nelaimes gadījuma, kas izraisījis nāvi, ievainojumu vai slimību, pārņem cietušā vai tā tiesīgo personu tiesības pret šo trešo personu, kura ir atbildīga, prasības tiesības ieskaitot.

2.      Panta 1. punktā paredzētā tiesību pārņemšana, cita starpā attiecas uz:

–        atlīdzību, ko saskaņā ar 59. pantu maksā ierēdnim tā īslaicīgas darbnespējas laikā,

–        maksājumiem, ko saskaņā ar 70. pantu veic, kad nomirst kāds ierēdnis vai bijušais ierēdnis, kas ir tiesīgs saņemt kādu pensiju,

–        pabalstiem, ko maksā atbilstīgi 72. un 73. pantam un noteikumiem, kas pieņemti to piemērošanai, par nodrošinājumu slimības un nelaimes gadījumiem,

–        75. pantā paredzēto maksājumu, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar mirušā pārvešanu,

–        papildu ģimenes pabalstiem, ko saskaņā ar VII pielikuma 67. panta 3. punktu un 2. panta 3. un 5. punktu maksā sakarā ar apgādājamu bērnu, kas cieš no smagas slimības vai kam ir garīgi vai fiziski traucējumi,

–        invaliditātes pensijām, ko maksā pēc kāda negadījuma vai slimības, kas ierēdnim izraisījusi paliekošu darbaspēju zudumu,

–        apgādnieka zaudējuma pensijām, ko maksā, kad miris kāds ierēdnis vai bijušais ierēdnis, kas saņem kādu pensiju, vai šāda ierēdņa laulātais, kas nav ne ierēdnis, ne pagaidu darbinieks,

[..]

4.      Noteikumi, kas paredzēti 1., 2. un 3. punktā, nedrīkst būt par šķērsli Kopienu tiešai rīcībai."

 Pamata prāva un prejudiciālais jautājums

4        Gette [Guette] - Rīla laulātā - bija Padomes ierēdne un saskaņā ar Civildienesta noteikumu 78. pantu saņēma invaliditātes pensiju. Viņa nomira 1990. gada 25. septembrī, ārstējoties Clinique La Ramée. Ir konstatēts, ka viņas nāvi izraisīja šīs klīnikas darbinieka kļūda.

5        Pēc Gettes nāves Padome izmaksāja Rīlam:

–        atlīdzību par bēru izdevumiem saskaņā ar Noteikumu par Eiropas Kopienu ierēdņu apdrošināšanu pret slimības gadījumiem 10. pantu;

–        summu, kas atbilst Gettes invaliditātes pensijai, kura izmaksāta līdz trešā mēneša beigām, skaitot no mēneša, kad iestājusies viņas nāve, atbilstoši Civildienesta noteikumu 70. pantam, un

–        apgādnieka zaudējuma pensiju, ko izmaksā katru mēnesi, sākot ar ceturto mēnesi pēc tā mēneša, kad iestājusies viņas nāve, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 79. un 79.a pantu.

6        Tribunal de première instance de Bruxelles [Briseles Pirmās instances tiesa (Beļģija)] 1997. gada 15. decembra spriedumā lēma par Clinique La Ramée civiltiesiskās atbildības sekām.

7        Lemjot par Rīla prasībām, minētā tiesa piesprieda Clinique La Ramée un Winterthur izmaksāt viņam atlīdzību gan par zaudējumu, ko viņam radīja viņa laulātās kā atbalsta mājsaimniecībā zaudēšana, gan arī par morālo kaitējumu laulātās nāves sakarā. No otras puses, tā noraidīja Rīla prasību atlīdzināt viņam zaudētos ienākumus ar pamatojumu, ka šis zaudējums bija mazāks par Padomes izmaksāto apgādnieka zaudējuma pensijas summu.

8        Kas attiecas uz Padomi, Tribunal de première instance de Bruxelles apmierināja šīs institūcijas prasības, kas iesniegtas, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 85.a pantu, panākt no Clinique La Ramée un Winterthur to summu atmaksāšanu, ko Padome izmaksāja vai izmaksātu Rīlam.

9        Clinique La Ramée un Winterthur par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību. Iesniedzēji norādīja, ka minētā tiesa pārkāpusi subrogācijas robežas, piespriežot Padomei, kas pārņēma Rīla tiesības, lielākas summas par tām, kuras viņš varētu pieprasīt no trešās personas, kas ir atbildīga par zaudējumu nodarīšanu.

10      Rīls un Padome iesniedza pretapelācijas sūdzību. Rīls tostarp prasīja atlīdzināt zaudējumus, ko, viņaprāt, viņš bija cietis mājsaimniecības ienākumu zaudēšanas dēļ. Padome prasīja tās zaudējumu apmēra aktualizēšanu sprieduma pasludināšanas dienā.

11      Attiecībā uz prasību par zaudējumu atlīdzību, kas balstīta uz ienākumu zaudējumu, ko cietis Rīls, Cour d’appel de Bruxelles (Briseles Apelācijas tiesa) savā spriedumā nolēma, ka Beļģijas tiesību aktos tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju nav saistītas ar prettiesiska akta nodarītāja pienākumu pilnā apmērā atlīdzināt zaudējumus un ka tādējādi atšķirībā no tā, ko lēmusi pirmās instances tiesa, mājsaimniecības ienākumu zaudējumu vajadzēja noteikt, neņemot vērā Rīlam piešķirto apgādnieka zaudējuma pensiju. No Rīlam izmaksājamās summas bija jāatskaita tikai nelaiķes invaliditātes pensija, kas maksāta līdz trešajam mēnesim, skaitot no mēneša, kad iestājusies viņas nāve. Piemērojot šo aprēķināšanas metodi, Cour d’appel de Bruxelles novērtēja materiālos zaudējumus, ko cietis Rīls sakarā ar laulātās ienākumu zaudēšanu, 479,80 eiro apmērā mēnesī, sākot no 1990. gada 1. oktobra, kas ir mazāka summa par Padomes izmaksāto apgādnieka zaudējuma pensiju. 

12      Runājot par Padomes subrogāciju, Cour d’appel de Bruxelles uzskatīja, ka prāvā, ko tā iztiesā, radās jautājums par šīs subrogācijas raksturu un apmēriem, un tāpēc tā nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

"Vai 85.a pants Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos, kas noteikti Padomes 1968. gada 29. februāra Regulas Nr. 259/68 (EEK, EAEK, EOTK) 2. un 3. pantā, kā arī regulās, kas tos groza, jāinterpretē tā, ka tas piešķir Kopienām tiesības prasīt no trešās personas, kura atbildīga par ierēdņa nāvi, atmaksāt pilnā apmērā apgādnieka zaudējuma pensiju, kas izmaksāta pārdzīvojušajam laulātajam saskaņā ar Civildienesta noteikumu 79. un 79.a pantu, lai arī likums, kas piemērojams tiesībām uz zaudējumu atlīdzību, paredz, ka tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju nav saistītas ar prettiesiska akta nodarītāja pienākumu pilnā apmērā atlīdzināt zaudējumus, un zaudējumi, ko cietis pārdzīvojušais laulātais sakarā ar mirušās sievas ienākumu zaudēšanu, ir mazāki par apgādnieka zaudējuma pensijas summu, kas viņam izmaksāta?"

 Par prejudiciālo jautājumu

13      Kā to norāda Clinique La Ramée un Winterthur, Civildienesta noteikumu 85.a pants nosaka Kopienu veikto tiesību pārņemšanu apmērā, kas atbilst apgādnieka zaudējuma pensijai, kura Kopienām jāmaksā mirušo ierēdni pārdzīvojušajam laulātajam, un neļauj šim pārdzīvojušajam laulātajam saņemt vienlaicīgi gan apgādnieka zaudējuma pensiju, gan arī - par labu sev - atlīdzību par ienākumu zaudēšanu pēc laulātā nāves. Tomēr, tā kā tiesību pārņēmējam nevar būt lielākas tiesības nekā personai, no kuras šīs tiesības tiek pārņemtas, Kopienu tiesības prasīt atmaksāt pilnā apmērā apgādnieka zaudējuma pensiju, kas izmaksāta pārdzīvojušajam laulātajam, būtu jāierobežo tādā apmērā, kurš ir atbilstīgs saskaņā ar piemērojamām valsts tiesību normām aprēķinātajam to zaudējumu apmēram, ko cietis pārdzīvojušais laulātais sakarā ar ienākumu zaudēšanu pēc otra laulātā nāves.

14      Rīls, Padome un Eiropas Kopienu Komisija uzskata, ka subrogācija, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 85.a pantā, ir mehānisms, kurš raksturīgs Kopienu tiesībām, no kura nevar atkāpties, pamatojoties uz valsts tiesību normu. Kopienu tiesības pārņemt tiesības neaprobežojas ar tās zaudējumu atlīdzības apmēru, kas saskaņā ar valsts tiesību normām noteikta zaudējumus cietušam ierēdnim vai viņa tiesību pārņēmējiem, bet gan attiecas uz pilnīgi visiem minētā panta 2. punktā uzskaitītajiem pabalstiem.

15      Šajā sakarā jāatgādina, ka Civildienesta noteikumu 85.a pantā paredzētā subrogācija ir tiesību aktā noteikta subrogācija. Tā iestājas tā gadījuma brīdī, kas radījis zaudējumus un par kuru ir atbildīga trešā persona, no Civildienesta noteikumu normām izrietošo Kopienu pienākumu ietvaros (1992. gada 26. februāra spriedums lietā C‑333/90 Royale belge, Recueil 1992, I‑1135. lpp., 8. punkts).

16      Tomēr Civildienesta noteikumu 85.a panta 1. punkts nosaka, ka Kopienu subrogācija notiek attiecībā uz tiesībām, tostarp cietušā vai tā tiesību pārņēmēju tiesības celt prasību pret trešo personu. Kā to norādīja ģenerāladvokāts savu secinājumu 26. punktā, no šī teikuma skaidri izriet, ka Kopienām nav lielākas tiesības pret atbildīgo trešo personu nekā cietušajam vai viņa tiesību pārņēmējiem.

17      Šajā situācijā ir jāatzīst, ka Civildienesta noteikumu 85.a panta mērķis nav grozīt valsts tiesību normas, kas piemērojamas, lai noteiktu, vai un kādā apmērā pastāv trešās personas, kura nodarījusi zaudējumus, atbildība. Šīs trešās personas atbildība ir pakļauta materiālajām tiesību normām, kas parasti jāpiemēro valsts tiesai, kurā cietušais ir cēlis prasību, tas ir, parasti dalībvalsts, kuras teritorijā šie zaudējumi iestājās, tiesību aktiem (par sociālās drošības iestāžu subrogāciju saskaņā ar Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, kā to groza un papildina Padomes 1983. gada 2. jūnija Regula (EEK) Nr. 2001/83 (OV L 230, 6. lpp.), skat. 1994. gada 2. jūnija spriedumu lietā C‑428/92 DAK, Recueil 1994, I‑2259. lpp, 21. punkts).

18      No tā izriet - ja valsts tiesību akti par atbildību, kas piemērojama šādā gadījumā, izslēdz apgādnieka zaudējuma pensiju - tādu kā to, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 79. un 79.a pantā - no prettiesiska akta nodarītāja pienākumiem atlīdzināt zaudējumus, Kopienas, veicot Civildienesta noteikumu 85.a pantā noteikto subrogāciju, nevar saņemt to summu atmaksu, kas atbilst šai apgādnieka zaudējuma pensijai.

19      Tādējādi, atbildot uz uzdoto jautājumu, ir jāatzīst, ka Civildienesta noteikumu 85.a pants ir jāinterpretē tā, ka tas nepiešķir Kopienām tiesības saņemt no trešās personas, kas atbildīga par ierēdņa nāvi, apgādnieka zaudējuma pensijas, kura izmaksāta pārdzīvojušajam laulātajam saskaņā ar Civildienesta noteikumu 79. un 79.a pantu, atmaksu pilnā apmērā, ja likums, kas piemērojams tiesībām uz zaudējumu atlīdzību, paredz, ka tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju nav saistītas ar prettiesiska akta nodarītāja pienākumu pilnā apmērā atlīdzināt zaudējumus, un zaudējumi, ko cietis pārdzīvojušais laulātais sakarā ar mirušās laulātās ienākumu zaudēšanu, ir mazāki par apgādnieka zaudējuma pensijas summu, kas viņam izmaksāta.

 Par tiesāšanās izdevumiem

20      Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies sakarā ar apsvērumu iesniegšanu Tiesai, izņemot tos, kas radušies minētajiem lietas dalībniekiem, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

85.a pants Padomes 1968. gada 29. februāra Regulā Nr. 259/68 (EEK, EAEK, EOTK), kas apstiprina Eiropas Kopienu amatpersonu nolikumu [Civildienesta noteikumus], Kopienu pārējo ierēdņu dienesta nosacījumus un ievieš īpašus pasākumus, kuri uz laiku attiecināmi uz Eiropas Kopienu Komisijas amatpersonām, ko groza Padomes 1985. gada 27. septembra Regula Nr. 2799/85 (EOTK, EEK, EAEK), ir jāinterpretē tā, ka tas nepiešķir Kopienām tiesības saņemt no trešās personas, kas atbildīga par ierēdņa nāvi, apgādnieka zaudējuma pensijas, kura izmaksāta pārdzīvojušajam laulātajam saskaņā ar Civildienesta noteikumu 79. un 79.a pantu, atmaksu pilnā apmērā, ja likums, kas piemērojams tiesībām uz zaudējumu atlīdzību, paredz, ka tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju nav saistītas ar prettiesiska akta nodarītāja pienākumu pilnā apmērā atlīdzināt zaudējumus, un zaudējumi, ko cietis pārdzīvojušais laulātais sakarā ar mirušās laulātās ienākumu zaudēšanu, ir mazāki par apgādnieka zaudējuma pensijas summu, kas viņam izmaksāta.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda - franču.