PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2004. gada 6. jūlijā

Lieta T‑281/01

Hubert Huygens

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Ierēdņi – Novērtēšanas procedūra – Novērtējuma ziņojuma nokavēta sastādīšana – Saprātīgs termiņš – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Morāls un mantisks kaitējums – Amatā paaugstināšanas procedūra – Netiešs atteikums paaugstināt amatā prasītāju – Prasība atcelt tiesību aktu – Lēmums nepaaugstināt amatā prasītāju 2000. gada amatā paaugstināšanas procedūras ietvaros – Pamatojuma trūkums – Lēmums paaugstināt amatā 54 ierēdņus 2000. gada amatā paaugstināšanas procedūras ietvaros – Nepieņemamība

Pilns teksts franču valodā II - 0000

Priekšmets:         Prasības priekšmets, pirmkārt, ir lūgums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies nokavētas prasītāja novērtēšanas procedūras par 1997./1999. novērtēšanas gadu rezultātā, un, otrkārt, lūgums atcelt netiešo Komisijas atteikumu nesegt kavējuma rezultātā radušos zaudējumus, atcelt netiešo Komisijas lēmumu nepaaugstināt prasītāju B1 kategorijas amatā 2000. gada amatā paaugstināšanas procedūras ietvaros un Komisijas lēmumu paaugstināt amatā 54 ierēdņus 2000. gada amatā paaugstināšanas procedūras ietvaros un jebkurā gadījumā atcelt Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju biroja direktora lēmumu paaugstināt 4 ierēdņus B1 kategorijas amatā 2000. gada amatā paaugstināšanas procedūras ietvaros.

Nolēmums:         Komisijai tiek piespriests izmaksāt prasītājam kompensāciju EUR 500 par nodarīto morālo kaitējumu. Tiek atcelts Komisijas lēmums nepaaugstināt prasītāju B1 kategorijas amatā 2000. gada amatā paaugstināšanas procedūras ietvaros, kā tas izriet no 2000. gada 6. aprīļa Administratīvajā paziņojumā Nr. 31 publicētā ierēdņu saraksta, kas paaugstināti B1 kategorijas amatā. Prasība atlikušajā daļā tiek noraidīta. Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.     Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Lūgums atcelt pirmstiesas lēmumu, ar ko noraidīts lūgums par zaudējumu atlīdzību – Lūgums, kam nav autonoma rakstura attiecībā uz prasījumiem par zaudējumu atlīdzību

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.     Ierēdņi – Prasība – Lūgums Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta nozīmē – Iesniegšanas termiņš – Saprātīgs termiņš

(Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkts)

3.     Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Sastādīšana – Termiņš – Iestādes iekšējos noteikumos paredzēto termiņu imperatīvs raksturs – Nokavējums – Dienesta pārkāpums

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

4.     Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Sastādīšana – Nokavējums – Dienesta pārkāpums, kas radījis morālu kaitējumu

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

5.     Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Amatā nepaaugstināta kandidāta sūdzība – Noraidošs lēmums – Pilnīgs pamatojuma trūkums – Trūkumu novēršana procesa laikā – Nepieļaujamība – Sekas

(Civildienesta noteikumu 25. panta 2. punkts, 45. pants un 90. panta 2. punkts)

6.     Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņš – Sabiedriskās kārtības raksturs – Noilgums – Atsākšana – Nosacījums – Jauns fakts

(EKL 236. pants; Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.     Iestādes lēmums noraidīt lūgumu par zaudējumu atlīdzību ir neatņemama daļa administratīvajā procedūrā, kas norisinās, pirms Pirmās instances tiesā tiek iesniegta prasība par atbildību. Līdz ar to ierēdņa iesniegtos prasījumus par atcelšanu nevar izvērtēt šķirti no prasījumiem par atbildību. Akta, kurā izklāstīta iestādes nostāja pirmstiesas periodā, vienīgais rezultāts ir ļaut pusei, kam nodarīts kaitējums, iesniegt Pirmās instances tiesā prasību par zaudējumu atlīdzību.

(skat. 38. punktu)

Atsauces: Pirmās instances tiesa, 1997. gada 18. decembris, T‑90/95 Gill/Komisija, Recueil FP, I‑A‑471. un II‑1231. lpp., 45. punkts; Pirmās instances tiesa, 2001. gada 6. marts, T‑77/99 Ojha/Komisija, Recueil FP, I‑A‑61. un II‑293. lpp., 68. punkts; Pirmās instances tiesa, 2002. gada 5. decembris, T‑209/99 Hoyer/Komisija, Recueil FP, I‑A‑243. un II‑1211. lpp., 32. punkts.

2.     Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkts neprecizē termiņu lūguma iesniegšanai iecēlējinstitūcijā.

Tomēr ir jāuzskata, ka šāds lūgums ir pieņemams tikai tad, ja tas ir iesniegts saprātīgā termiņā. Kaut arī Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktā paredzētā nosacījuma mērķis ir aizsargāt ierēdņa tiesības, jebkurā brīdī ļaujot tam vērsties pie administrācijas, tiesiskās drošības prasības tomēr paredz, ka ierēdņa tiesības vērsties administrācijā ar lūgumu par zaudējumu atlīdzību nevar novilcināt bezgalīgi.

Jautājums par to, vai lūgums par zaudējumu atlīdzību ir iesniegts saprātīgā termiņā, obligāti ir jāizvērtē in concreto, ņemot vērā katras lietas apstākļus.

(skat. 42. un 46.–48. punktu)

3.     Administrācijas imperatīvs pienākums ir nodrošināt periodisku novērtējuma ziņojumu sastādīšanu Civildienesta noteikumos paredzētajos datumos un to regulāru sagatavošanu gan labas pārvaldības, gan ierēdņu interešu nodrošināšanas dēļ.

Judikatūra, ar ko piešķir saprātīgu termiņu novērtējuma ziņojuma sastādīšanai, nevar būt piemērojama gadījumā, kad administrācijai saistoši iekšējie noteikumi pakļauj novērtējuma procedūras norisi konkrētiem termiņiem.

Jebkura šī termiņa pārsniegšana, nepastāvot attaisnojošiem apstākļiem, attiecībā uz konkrēto iestādi ir vērtējams kā dienesta pārkāpums, kura rezultātā var iestāties šīs iestādes atbildība.

Savukārt ierēdnis nevar sūdzēties par novērtējuma ziņojuma nokavētu sastādīšanu, ja šī kavēšanās kaut vai tikai daļēji ir viņa paša vaina vai ja viņš ir šo kavēšanos ievērojami veicinājis.

(skat. 58., 64.–67. un 71. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1977. gada 14. jūlijs, 61/76 Geist/Komisija, Recueil, 1419. lpp., 44. un 45. punkts; Tiesa, 1980. gada 18. decembris, 156/79 un 51/80 Gratreau/Komisija, Recueil, 3943. lpp., 15. punkts; Tiesa, 1983. gada 5. maijs, 207/81 Ditterich/Komisija, Recueil, 1359. lpp., 25. punkts; Pirmās instances tiesa, 1990. gada 13. decembris, T‑29/89 Moritz/Komisija, Recueil, II‑787. lpp., 22. punkts; Pirmās instances tiesa, 1997. gada 28. maijs, T‑56/96 Burban/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑109. un II‑331. lpp., 44., 45. un 48. punkts; Pirmās instances tiesa, 2000. gada 19. septembris, T‑101/98 un T‑200/98 Stodtmeister/Padome, Recueil FP, I‑A‑177. un II‑807. lpp., 49. punkts; Pirmās instances tiesa, 2002. gada 12. jūnijs, T‑187/01 Mellone/Komisija, Recueil FP, I‑A‑81. un II‑389. lpp., 77. punkts; Pirmās instances tiesa, 2003. gada 7. maijs, T‑278/01 den Hamer/Komisija, Recueil FP, I‑A‑139. un II‑665. lpp., 88., 90. un 91. punkts; Pirmās instances tiesa, 2003. gada 7. maijs, T‑327/01 Lavagnoli/Komisija, Recueil FP, I‑A‑143. un II‑691. lpp., 54., 56. un 57. punkts; Pirmās instances tiesa, 2003. gada 30. septembris, T‑296/01 Tatti/Komisija, Recueil FP, I‑A‑225. un II‑1093. lpp., 58. punkts.

4.     Novērtējuma ziņojuma nokavēta sastādīšana pati par sevi var radīt kaitējumu, jo ierēdņa individuālā lieta tādējādi ir nepilnīga un tādēļ tas cieš morālu kaitējumu, pastāvot neskaidrībai un bažām par savu profesionālo izaugsmi.

(skat. 86. un 87. punktu)

Atsauces: Geist/Komisija, minēts iepriekš, 48. punkts; Pirmās instances tiesa, 1990. gada 8. novembris, T‑73/89 Barbi/Komisija, Recueil, II‑619. lpp., 41. punkts; Pirmās instances tiesa, 1993. gada 16. decembris, T‑20/89 Moritz/Komisija, Recueil, II‑1423. lpp., 46. punkts; Burban/Parlaments, minēts iepriekš, 72. punkts; Stodtmeister/Padome, minēts iepriekš, 56. punkts; Lavagnoli/Komisija, minēts iepriekš, 48. punkts; Tatti/Komisija, minēts iepriekš, 59. punkts.

5.     Iecēlējinstitūcijai nav pienākuma motivēt amatā paaugstināšanas lēmumus attiecībā uz amatā nepaaugstinātiem ierēdņiem, bet tai savukārt ir pienākums motivēt lēmumu noraidīt amatā nepaaugstināta ierēdņa sūdzību; lēmuma noraidīt sūdzību motīviem ir jāatbilst tā lēmuma motīviem, pret kuru ir iesniegta sūdzība, tādējādi abu lēmumu motīviem ir jāsakrīt.

Pilnīgu pamatojuma trūkumu pirms prasības celšanas nevar atsvērt paskaidrojumi, ko konkrētā iestāde iesniegusi pēc prasības celšanas. Šajā stadijā minētie paskaidrojumi vairs nepilda savu funkciju. Prasības celšana tādējādi liedz iecēlējinstitūcijai iespēju labot lēmumus, sniedzot motivētu atbildi par sūdzības noraidīšanu.

Gadījumā, kad ir skaidrs, ka iestādei ir rīcības brīvība – proti, kad pastāv iespēja, ka varēja pieņemt citādu lēmumu un ka iestāde tādējādi nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, kas sniedzams akta pieņemšanas brīdī, ko tomēr vēl var labot līdz prasības celšanai, – rezultāts ir apstrīdētā lēmuma atcelšana bez vajadzības Pirmās instances tiesai izvērtēt citus izvirzītos pamatus.

(skat. 106.–108., 112. un 115. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1974. gada 30. oktobris, 188/73 Grassi/Padome, Recueil, 1099. lpp., 13. punkts; Tiesa, 1981. gada 26. novembris, 195/80 Michel/Parlaments, Recueil, 2861. lpp., 22. punkts; Tiesa, 1987. gada 16. decembris, 111/86 Delauche/Komisija, Recueil, 5345. lpp., 13. punkts; Tiesa, 1990. gada 7. februāris, C‑343/87 Culin/Komisija, Recueil, I‑225. lpp., 13. un 15. punkts; Tiesa, 1993. gada 9. decembris, C‑115/92 P Parlaments/Volger, Recueil, I‑6549. lpp., 23. punkts; Pirmās instances tiesa, 1992. gada 12. februāris, T‑52/90 Volger/Parlaments, Recueil, II‑121. lpp., 36. un 40. punkts; Pirmās instances tiesa, 1993. gada 3. marts, T‑25/92 Vela Palacios/CES, Recueil, II‑201. lpp., 25. punkts; Pirmās instances tiesa, 2001. gada 20. jūlijs, T‑351/99 Brumter/Komisija, Recueil FP, I‑A‑165. un II‑757. lpp., 33. un 34. punkts; Pirmās instances tiesa, 2002. gada 20. februāris, T‑117/01 Roman Parra/Komisija, Recueil FP, I‑A‑27. un II‑121. lpp., 26. un 32. punkts; Pirmās instances tiesa, 2002. gada 12. decembris, T‑338/00 un T‑376/00 Morello/Komisija, Recueil FP, I‑A‑301. un II‑1457. lpp., 48. punkts; Pirmās instances tiesa, 2003. gada 18. septembris, T‑241/02 Callebaut/Komisija, Recueil FP, I‑A‑215. un II‑1061. lpp., 42. punkts.

6.     Sūdzības iesniegšanas un prasības celšanas termiņi ir saistīti ar sabiedrisko kārtību, un tie nav pušu vai tiesneša lemšanas ziņā, jo ir ieviesti, lai nodrošinātu tiesisko situāciju skaidrību un drošību.

Pirmās instances tiesā saskaņā ar EKL 236. pantu un Civildienesta noteikumu 91. pantu celtas prasības pieņemamība ir atkarīga no pirmstiesas procesa pareizas norises un tajā noteiktā termiņa.

Tikai jaunu un būtisku faktu esamība var pamatot to, ka tiek iesniegts jauns lūgums atkārtoti izskatīt agrāku lēmumu, kas noteiktajos termiņos netika apstrīdēts.

Ja prasītājs iepriekš pastāvošu pamatu vai elementu iesniedz vēlāk, to principā nevar pielīdzināt jauna fakta iesniegšanai, kas pamatotu prasības iesniegšanas termiņa atjaunotu tecēšanu (pretējā gadījumā pastāvētu risks, ka tiek apdraudēts tiesiskās drošības princips).

(skat. 124.–127. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1981. gada 19. februāris, 122/79 un 123/79 Schiavo/Padome, Recueil, 473. lpp., 22. punkts; Tiesa, 1985. gada 15. maijs, 127/84 Esly/Komisija, Recueil, 1437. lpp., 10. punkts; Tiesa, 1988. gada 14. jūnijs, 161/87 Muysers un Tülp/Revīzijas palāta, Recueil, 3037. lpp., 11. punkts; Tiesa, 1997. gada 23. janvāris, Coen, C‑246/95, Recueil, I‑403. lpp., 21. punkts; Pirmās instances tiesa, 1992. gada 11. maijs, T‑34/91 Whitehead/Komisija, Recueil, II‑1723. lpp., 18. punkts; Pirmās instances tiesa, 1994. gada 20. jūlijs, T‑45/93 Branco/Revīzijas palāta, Recueil FP, I‑A‑197. un II‑641. lpp., 22. punkts; Pirmās instances tiesa, 1995. gada 21. februāris, T‑506/93 Moat/Komisija, Recueil FP, I‑A‑43. un II‑147. lpp., 28. punkts; Pirmās instances tiesa, 1997. gada 11. jūlijs, T‑16/97 Chauvin/Komisija, Recueil FP, I‑A‑237. un II‑681. lpp., 37. punkts; Pirmās instances tiesa, 2000. gada 4. februāris, T‑147/96 Batho/Komisija, Recueil, II‑0000. lpp., 46. punkts; Pirmās instances tiesa, 2001. gada 15. novembris, T‑142/00 Van Huffel/Komisija, Recueil FP, I‑A‑219. un II‑1011. lpp., 36. punkts.