PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2004. gada 10. jūnijā

Apvienotās lietas T‑153/01 un T‑323/01

Mercedes Alvarez Moreno

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Ierēdņi – Palīgdarbinieks – Konferences tulks – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 74. pants – Darba tiesisko attiecību izbeigšanās

Pilns teksts franču valodā II - 0000

Priekšmets:         Prasība, pirmkārt, atcelt Komisijas 2001. gada 13. un 23. februāra vēstules, ar kurām prasītājai paziņots, ka Komisija turpmāk nenodarbinās 65 gadu vecumu sasniegušus konferenču tulkus, un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus un procentus.

Nolēmums:         Prasību lietā T‑153/01 noraidīt kā nepieņemamu. Ciktāl tas skar prasību lietā T‑323/01, atcelt 2001. gada 23. februāra lēmumu. Pārējā daļā prasību lietā T‑323/01 noraidīt. Katra puse sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar prasību lietā T‑153/01. Komisija atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus saistībā ar prasību lietā T‑323/01.

Kopsavilkums

1.     Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Vēstule, kas ir atteikums turpmāk nodarbināt ārštata tulkus kā palīgdarbiniekus atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 78. pantam

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

2.     Ierēdņi – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība – Palīgdarbinieki – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 78. panta piemērojamība ārštata tulkiem – Vecuma ierobežojuma nevajadzība līgumiem uz noteiktām dienām – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 74. panta nepiemērojamība

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 74. un 78. pants)

3.     Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas celta ārpus pirmstiesas procedūras atbilstoši Civildienesta noteikumiem – Nepieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

4.     Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Dienesta pārkāpums – Civildienesta noteikumu normas nepareiza interpretācija, kas pati par sevi nav uzskatāma par dienesta pārkāpumu

5.     Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Apstrīdētā prettiesiskā akta atcelšana – Pienācīga atlīdzība par morālo kaitējumu

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

1.     Tiesību akti vai lēmumi, par kuriem var iesniegt prasību tos atcelt, ir tikai pasākumi, kas rada tādas saistošas tiesiskās sekas, kuras pēc sava rakstura tieši un tūlītēji varētu ietekmēt prasītāja intereses, noteiktā veidā grozot tā tiesisko stāvokli. 

Gadījumā, ja iestāde, atbildot uz sūdzību, nosūta vēstuli personai, kura ir guvusi labumu no ārštata konferenču tulka darba līguma, ko regulē Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 78. pants, kas, kaut arī individuāli neattiecas uz ieinteresētās personas situāciju, [vēstule] ir objektīvi uzskatāma par iestādes atteikumu [šo personu] no jauna pieņemt darbā tās vecuma dēļ.

(skat. 56., 61. un 62. punktu)

Atsauces: Pirmās instances tiesa, 1995. gada 19. oktobris, T‑562/93 Obst/Komisija, Recueil FP, I‑A‑247. un II‑737. lpp., 23. punkts; Pirmās instances tiesa, 2000. gada 13. jūlijs, T‑87/99 Hendrickx/Cedefop, Recueil FP, I‑A‑147. un II‑679. lpp., 37. punkts.

2.     Saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 78. panta pirmo un trešo daļu, lasot tās kopā ar šīs pašas kārtības III sadaļu, tā nav piemērojama attiecībā uz palīgdarbiniekiem, kas pieņemti darbā kā konferenču tulki saskaņā ar minēto pantu, ciktāl tas paredz nosacījumus, ko neaptver noteikumi par darbā pieņemšanu un atalgojumu, kas paredzēti atbilstoši pirmajai daļai.

Runājot par līgumu, kas aprobežots ar noteiktām dienām, darba attiecību izbeigšana ir raksturīgs un neatņemams nosacījums tulka pieņemšanai darbā un ir neatņemama šī līguma daļa. No tā izriet, ka Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 74. pants, attiecībā uz gadījumiem, kādos izbeidzas palīgdarbinieka darba attiecības, obligāti ir viena no minētās kārtības III sadaļas normām, kas atkāpjas no regulējuma attiecībā uz sesijas pagaidu tulkiem.

Proti, ņemot vērā minēto tulku darbā pieņemšanas īpašās iezīmes, tulku vecums nedrīkstētu būt obligāts nosacījums viņu dienesta [pienākumu] izpildei tādā veidā, ka viņu nodarbināšanai ir jāietver vecuma ierobežojums, kas nav tieši paredzēts un kas tādēļ būtu jānosaka atbilstoši iepriekš minētā 74. panta normām.

(skat. 82., 84.–86. un 89. punktu)

3.     No prasību iesniegšanas veidiem, ko paredz Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants, prasība par zaudējumu atlīdzību, kas ir autonomas tiesības vienlaikus ar prasību atcelt tiesību aktu, nav pieņemama, ja pirms tās nav veikta pirmstiesas procedūra atbilstoši tiesību normām. Šī procedūra atšķiras, ciktāl kaitējums un tā rezultātā pieprasītā atlīdzība radusies, iesniedzot sūdzību par aktu, kurā ietverta sūdzība, Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē, vai gadījumā, ja iestāde nepieņem lēmumus.

Pirmajā gadījumā lietas iesniedzējs ir ieinteresēts, lai iecēlējinstitūcija noteiktajā termiņā noraidītu aktu, kas ir prasības priekšmets. Otrajā gadījumā, savukārt, administratīvais process ir jāuzsāk, iesniedzot lūgumu par atlīdzības saņemšanu Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē, lai attiecīgā gadījumā iesniegtu sūdzību par lēmumu, ar ko šis lūgums noraidīts.

Ciktāl pastāv tieša saikne starp prasību atcelt tiesību aktu un prasību par zaudējumu atlīdzību, pēdējā minētā prasība ir pieņemama papildus prasībai atcelt [tiesību aktu], bet lūgums iecēlējinstitūcijai novērst iespējami ciestu kaitējumu nav obligāti jāiesniedz ātrāk par sūdzību, kurā apstrīdēta lūguma tieša vai netieša noraidījuma pamatotība. Savukārt, ja kaitējums nav radies tā akta dēļ, kura atcelšana tiek prasīta, bet gan iestādes iespējami izdarītu vairāku pārkāpumu vai bezdarbības dēļ, pirmstiesas procedūra obligāti ir jāuzsāk ar lūgumu iecēlējinstitūcijai novērst šo kaitējumu.

(skat. 99., 100. un 102. punktu)

Atsauces: Pirmās instances tiesa, 1993. gada 15. jūlijs, T‑17/90, T‑28/91 un T‑17/92 Camara Alloisio u.c./Komisija, Recueil, II‑841. lpp., 46. punkts; Pirmās instances tiesa, 1996. gada 28. jūnijā, T‑500/93 Y/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑335. un II‑977. lpp., 64. un 66. punkts.

4.     Tas, ka iestāde ir pieņēmusi nepareizu Civildienesta noteikumu normas interpretāciju pēc analoģijas ar Pārējiem darbiniekiem piemērojamo kārtību, pats par sevi nav dienesta pārkāpums.

(skat. 105. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1972. gada 13. jūlijs, 79/71 Heinemann/Komisija, Recueil, 579. lpp., 11. punkts; Pirmās instances tiesa, 1994. gada 9. jūnijs, T‑94/92 X/Komisija, Recueil FP, I‑A‑149. un II‑481. lpp., 52. punkts.

5.     Apstrīdētā akta atcelšanai pašai par sevi vajadzētu būt pienācīgai un principā pietiekamai atlīdzībai par jebkuru morālo kaitējumu, ko varētu būt cietis prasītājs. Tādējādi tas, ka ir atcelts iestādes lēmums vairs nepieņemt darbā 65 gadus vecus vai vecākus tulkus palīgdarbinieku statusā, neietverot nekādu negatīvu prasītājas spēju novērtējumu, uzskatāms par pienācīgu atlīdzību morālajam kaitējumam, ko varētu būt cietusi prasītāja.

(skat. 106. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1990. gada 7. februāris, C‑343/87 Culin/Komisija, Recueil, I‑225. lpp., 25.–29. punkts; Pirmās instances tiesa, 1995. gada 26. janvāris, T‑60/94 Pierrat/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑23. un II‑77. lpp., 62. punkts.