TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)

2003. gada 27. novembrī (*)

Preču zīmes – Tiesību aktu tuvināšana – Direktīva 89/104/EEK – 2. pants – Apzīmējumi, kas var būt preču zīme – Apzīmējumi, ko var attēlot grafiski – Skaņas apzīmējumi – Nošu raksts – Rakstveida apraksts – Onomatopoēze

Lieta C‑283/01

par lūgumu, ko Tiesai atbilstoši EKL 234. pantam iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande), nolūkā saņemt prāvās, kuras iztiesā šīs tiesas, starp

Shield Mark BV

un

Joost Kist h.o.d.n. Memex

prejudiciālu nolēmumu par to, kā interpretēt Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmo direktīvu 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.).

TIESA (sestā palāta)

šādā sastāvā: V. Skouris [V. Skouris], kas veic sestās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], Ž. P. Puisošē [J.‑P. Puissochet] un R. Šintgens [R. Schintgen] un F. Makena [F. Macken] (referente),

ģenerāladvokāts D. Ruiss‑Harabo Kolomers [D. Ruiz‑Jarabo Colomer],

sekretāre M. F. Kontē [M.‑F. Contet], galvenā administratore,

izvērtējusi rakstveida apsvērumus, ko sniedza:

–        Shield Mark BV vārdā – T. Koens Jeorams [T. Cohen Jehoram] un E. Ž. Morē [E. J. Morée], advocaten,

–        Nīderlandes valdības vārdā – H. H. Sevenstere [H. G. Sevenster], pārstāve,

–        Francijas valdības vārdā – Ž. de Bergess [G. de Bergues] un A. Metrepjēra [A. Maitrepierre], pārstāvji,

–        Itālijas valdības vārdā – U. Leanca [U. Leanza], pārstāvis, kam palīdz O. Fjumara [O. Fiumara], avvocato dello Stato,

–        Austrijas valdības vārdā – K. Pezendorfere [C. Pesendorfer], pārstāve,

–        Apvienotās Karalistes vārdā – Dž. E. Kolinss [J. E. Collins], pārstāvis, kam palīdz D. Aleksanders [D. Alexander], barrister,

–        Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – N. B. Rasmusens [N. B. Rasmussen] un H. M. H. Spejarts [H. M. Speyart], pārstāvji,

ņemot vērā tiesas sēdes ziņojumu,

noklausījusies Shield Mark BV, ko pārstāvēja T. Koens Jeorams, Nīderlandes valdības, ko pārstāvēja N. A. J. Bels [N. A. J. Bel], pārstāvis, kā arī Komisijas, ko pārstāvēja N. B. Rasmusens [N. B. Rasmussen] un H. van Vlīts [H. van Vliet], pārstāvji, mutvārdu apsvērumus 2003. gada 27. februāra tiesas sēdē,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2003. gada 3. aprīļa tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar 2001. gada 13. jūlija spriedumu, kas Tiesā saņemts 18. jūlijā, Hoge Raad der Nederlanden [Nīderlandes Augstākā tiesa] (Nīderlande) saskaņā ar EKL 234. pantu ir iesniegusi divus prejudiciālus jautājumus par Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “direktīva”), 2. panta interpretāciju.

2        Šie jautājumi tika uzdoti saistībā ar tiesvedību starp Shield Mark BV (turpmāk tekstā – “Shield Mark”) un Kistu [Kist], kas darbojas, izmantojot [komerc]nosaukumu “Memex”, attiecībā uz to, ka Kists savas darbības ietvaros izmanto tādas pašas skaņas norādes kā tās, ko iepriekš Shield Mark reģistrējusi Beniluksa preču zīmju birojā (turpmāk tekstā – “BPZB”) kā skaņas preču zīmes.

 Atbilstošās tiesību normas

 Kopienu tiesiskais regulējums

3        Atbilstoši direktīvas preambulas pirmajam apsvērumam tās mērķis ir tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, lai novērstu pastāvošās atšķirības, kas var radīt kavēkļus preču brīvai apritei un pakalpojumu sniegšanas brīvībai un var izraisīt konkurences traucējumus kopējā tirgū. Tomēr, kā tas izriet no tās preambulas trešā apsvēruma, tā neparedz visu minēto tiesību aktu visaptverošu tuvināšanu.

4        Direktīvas preambulas septītajā apsvērumā ir noteikts, ka “mērķu, pēc kuriem tiecas tiesību aktu tuvināšana, sasniegšana prasa, lai apstākļi reģistrētas preču zīmes iegūšanai un paturēšanai visās dalībvalstīs kopumā būtu vienādi” un ka “šā iemesla dēļ vajag uzskaitīt apzīmējumu, kas var veidot preču zīmi, paraugus ar noteikumu, ka šādi apzīmējumi spēj skaidri atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem”.

5        Direktīvas 2. pantā ar virsrakstu “Apzīmējumi, no kuriem var sastāvēt preču zīme” ir ietverts preambulas septītajā apsvērumā paredzētais paraugu uzskaitījums. Tajā ir noteikts:

“Preču zīme var sastāvēt no jebkuriem apzīmējumiem, ko var attēlot grafiski, jo īpaši no vārdiem, ieskaitot personu vārdus, zīmējumiem, burtiem, cipariem, preču vai to iepakojuma formas ar nosacījumu, ka šādi apzīmējumi spēj parādīt atšķirību viena uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.”

6        Direktīvas 3. panta ar virsrakstu “Iemesli [pamatojumi] atteikumam vai spēkā neesamībai” 1. punkta a) un b) apakšpunktā ir paredzēts:

“Nereģistrē vai piereģistrēšanas gadījumā pasludina par spēkā neesošiem:

a)      apzīmējumus, kas nevar veidot preču zīmi;

b)      preču zīmes, kam nav nekādas atšķirtspējas.”

 Beniluksa valstīs piemērojamais tiesiskais regulējums

7        Beļģijas Karaliste, Luksemburgas Lielhercogiste un Nīderlandes Karaliste savas preču zīmju tiesību normas ir noteikušas vienotā likumā[, proti,] Beniluksa vienotajā likumā par preču zīmēm (Trb. 1962, 58, un Trb. 1983, 187; turpmāk tekstā –“BLPZ”), kura īstenošana tika uzticēta kopējai iestādei – BPZB.

8        BLPZ, lai transponētu direktīvu trīs Beniluksa dalībvalstu tiesību sistēmās, tika grozīts ar 1992. gada 2. decembra protokolu par grozījumiem minētajā likumā (Trb. 1993, 12; turpmāk tekstā – “protokols”), kas stājās spēkā 1996. gada 1. janvārī.

9        Tomēr netika atzīts par vajadzīgu grozīt BLPZ, lai tieši transponētu direktīvas 2. un 3. pantu. Šajā sakarā protokola pamatojuma izklāsta I.2. punkta septītajā un astotajā daļā ir precizēts:

“Direktīvas 2. pants, kas attiecas uz apzīmējumiem, ko var aizsargāt, neprasa grozīt BLPZ. Šī panta formulējums gandrīz atbilst BLPZ 1. pantam. Lai gan ir tiesa, ka atšķirībā no direktīvas 2. panta, BLPZ 1. pantā nav izteikta prasība, lai apzīmējumus varētu attēlot grafiski, tomēr praksē apzīmējumiem ir jāatbilst šai prasībai, lai tie varētu baudīt aizsardzību kā preču zīme.

Arī direktīvas 3. pants neprasa BLPZ grozīšanu. Absolūtie atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumi, kas paredzēti šī panta pirmajā punktā, ir atrodami BLPZ 1. pantā un 4. panta 1. un 2. punktā kopsakarā ar 14. panta A punkta 1. apakšpunktu. [..]”

10      BLPZ 1. panta, kas tādējādi nav ticis grozīts ar protokolu, pirmajā daļā ir noteikts:

“Par individuālām preču zīmēm uzskata nosaukumus, zīmējumus, nospiedumus, zīmogus, burtus, ciparus, preču vai to iepakojuma formas un visus citus apzīmējumus, ar kuru palīdzību var atšķirt uzņēmuma preces.”

11      BLPZ izpildes kārtības 1. panta b) punktā ir paredzēts, ka “preču zīmes depozīts Beniluksā notiek franču vai holandiešu valodā, iesniedzot dokumentu [..], kurā attēlota preču zīme”.

12      Lai gan pirms protokola stāšanās spēkā 1996. gada 1. janvārī BPZB neveica nekādu pārbaudi pēc būtības par preču zīmes reģistrāciju, attiecīgā gadījumā šāda pārbaude tika veikta a posteriori, ja bija iesniegts pieteikums par atzīšanu par spēkā neesošu vai pretprasība lietā par preču zīmes īpašnieka tiesību pārkāpumu, tagad tas vērtē pieteikumus, pamatojoties uz BLPZ paredzētajiem absolūtajiem atteikuma pamatojumiem.

13      Attiecībā uz skaņas preču zīmēm sākotnēji BPZB uzskatīja, ka tās var tikt reģistrētas. Tomēr kopš Gerechtshof te ‘s Gravenhage [Hāgas apgabala Augstākā tiesas] (Nīderlande) 1999. gada 27. maija sprieduma, kas pasludināts strīdā starp lietas dalībniekiem pamata prāvā, BPZB parasti atsaka skaņas preču zīmju reģistrāciju.

 Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi

14      Shield Mark ir īpašniece četrpadsmit preču zīmēm, kas reģistrētas BPZB, pirmā – 1992. gada 5. jūnijā, pēdējās – 1999. gada 2. februārī, attiecībā uz dažādām precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9. klasē ([datu nesējos] ierakstītas informātikas programmas (programmatūra) utt.), 16. klasē (žurnāli, avīzes utt.), 35. klasē (reklāma, uzņēmējdarbības vadība utt.), 41. klasē (izglītība, mācības, semināru organizēšana reklāmas, mārketinga, intelektuālā īpašuma un uzņēmējdarbības komunikāciju jomā utt.) un 42. klasē (juridiski pakalpojumi) atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

15      Četras no šīm preču zīmēm veido nošu līnijas ar pirmajām deviņām notīm no L. van Bēthovena muzikālā skaņdarba “Für Elise”. Divas no tām pavada piebilde “skaņas preču zīme, preču zīme ietver melodijas attēlojumu, ko veido (grafiski) ar notīm uz nošu līnijas transkribēta melodija”. Attiecībā uz vienu no tām turklāt ir precizēts – “klavierizpildījumā”.

16      Četras citas preču zīmes veido “ “Für Elise” deviņas pirmās notis’”. Divas no tām pavada piebilde “skaņas preču zīme – preču zīmi veido aprakstītā melodija”. Attiecībā uz vienu no tām turklāt ir precizēts – “klavierizpildījumā”.

17      Trīs citas preču zīmes veido mūzikas nošu secība “mi, re diēzs, mi, re diēzs, mi, si, re, do, la”. Divas no tām pavada piezīme “skaņas preču zīme, preču zīme ietver melodijas, ko veido aprakstīto nošu secība, reprodukcija”. Attiecībā uz vienu no tām turklāt ir precizēts – “klavierizpildījumā”.

18      Divas no preču zīmēm, ko reģistrējusi Shield Mark, veido apzīmējums “Kukelekuuuuu” (onomatopoēze, kas holandiešu valodā atgādina gaiļa dziesmu). Vienu no tām pavada piezīme “skaņas preču zīme, preču zīme ir onomatopoēze, kas atveido gaiļa dziesmu”.

19      Visbeidzot vienu preču zīmi veido “gaiļa dziesma” un to pavada piezīme “skaņas preču zīme, preču zīmi veido aprakstītā [gaiļa] dziesma”.

20      1992. gada oktobrī Shield Mark uzsāka reklāmas kampaņu radio, katru no reklāmas ziņām sākot ar norādi (džinglu), kurā izmantotas skaņdarba “Für Elise” pirmās deviņas notis. Turklāt kopš 1993. gada februāra tā izdeva informatīvu biļetenu par pakalpojumiem, ko tā piedāvā tirgū. Tās biļeteni tiek izstādīti stendos grāmatu veikalos un avīžu kioskos, un džingls ir dzirdams ik reizes, kad biļetens tiek paņemts no stenda. Visbeidzot Shield Mark izdod juristiem un marketinga speciālistiem paredzētu programmatūru, un ik reizes, kad tiek atvērts disks ar šo programmatūru, ir dzirdama gaiļa dziesma.

21      Kists [Kist], kas darbojas kā komunikāciju konsultants, konkrētāk, konsultants reklāmas tiesībās un preču zīmju tiesībās, organizē seminārus par intelektuālo īpašumu un marketingu un izdod žurnālu par šiem jautājumiem.

22      Reklāmas kampaņas, kas tika uzsākta 1995. gada 1. janvārī, laikā Kists izmantoja melodiju, ko veidoja skaņdarba “Für Elise” pirmās deviņas notis, un arī pārdeva informātikas programmu, kuras atvēršanas brīdī bija dzirdama gaiļa dziesma.

23      Shield Mark pret Kistu cēla prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu un negodīgu konkurenci.

24      Gerechtshof te ‘s Gravenhage ar 1999. gada 27. maija spriedumu apmierināja Shield Mark prasību tiktāl, ciktāl tā bija balstīta uz civiltiesisko atbildību, turpretī noraidīja to tiktāl, ciktāl tā bija balstīta uz preču zīmju tiesībām, pamatojot ar to, ka Beniluksa dalībvalstu valdību iecere bija atteikt reģistrēt skaņas kā preču zīmes.

25      Shield Mark iesniedza apelācijas sūdzību Hoge Raad der Nederlanden, kura nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:

“1)      a)     Vai direktīvas 2. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas aizliedz par preču zīmēm uzskatīt skaņas vai trokšņus?

         b)     Gadījumā, ja atbilde uz pirmā jautājuma a) apakšpunktu ir noraidoša, vai direktīvas regulējums nozīmē, ka skaņas vai trokšņus ir jāuzskata par preču zīmēm?

2)      a)     Gadījumā, ja atbilde uz pirmā jautājuma a) apakšpunktu ir noraidoša: ar kādiem nosacījumiem atbilstoši direktīvai uzskatāms, ka skaņas preču zīmi var attēlot grafiski direktīvas 2. panta izpratnē un, šajā sakarā, kādā veidā ir jāiesniedz šādas preču zīmes reģistrācijas pieteikums?

         b)     Konkrētāk, vai a) punktā paredzētās direktīvas prasības būtu izpildītas, ja skaņas vai trokšņa reģistrācijas pieteikums būtu vienā no šādām formām:

–        mūzikas notis;

–        rakstveida apraksts onomatopoēzes formā;

–        rakstveida apraksts citā formā;

–        grafisks attēlojums, piemēram, sonogramma;

–        pieteikumam pievienots skaņas ieraksts;

–        digitāls ieraksts, ko iespējams noklausīties internetā;

–        šo paņēmienu kombinācija;

–        cita forma un, attiecīgā gadījumā, kura?”

 Par pirmo jautājumu

26      Ar sava pirmā jautājuma a) apakšpunktu iesniedzējtiesa jautā, vai direktīvas 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz skaņas apzīmējumus uzskatīt par preču zīmēm. Noraidošas atbildes gadījumā tā ar sava pirmā jautājuma b) apakšpunktu vaicā, vai šis pants nozīmē, ka skaņas apzīmējumi ir jāuzskata par preču zīmēm.

 Tiesai iesniegtie apsvērumi

27      Saskaņā ar Shield Mark viedokli no direktīvas preambulas septītā apsvēruma izrietot, ka tās 2. pantā nav ietverts izsmeļošs uzskaitījums apzīmējumiem, kas var būt preču zīme. Tādējādi visi apzīmējumi, kuri var atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem, principā var būt preču zīme. No tā, kā uzskata Shield Mark, izriet, ka, tā kā skaņas apzīmējumi acīmredzami to var, tie var veikt preču zīmes funkciju.

28      Šādu interpretāciju it īpaši apstiprinot ģenerāladvokāta Ruiza‑Harabo Kolomera [Ruiz‑Jarabo Colomer] secinājumi lietā Sieckmann (2002. gada 12. decembra spriedums lietā C‑273/00, Recueil, I‑11737. lpp.), direktīvas sagatavošanas materiāli un publiski pieejamie Padomes dokumenti, kas attiecas gan uz Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) pieņemšanu, gan uz Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) vērtēšanas pamatnostādņu pieņemšanu.

29      Nīderlandes, Francijas, Itālijas, Austrijas un Apvienotās Karalistes valdības uzskata, ka skaņas var atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Atbilstoši šo valdību uzskatam direktīvas 2. pantā ietvertajam apzīmējumu, kas var būt preču zīme, sarakstam ir tikai ar norādes raksturs, no kā izriet, ka skaņas var būt preču zīmes.

30      Francijas un Austrijas valdības piebilst, ka, ievērojot direktīvas mērķi – tuvināt dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm –, skaņas ir jāuzskata par preču zīmēm, ja tās var attēlot grafiski.

31      Komisija atgādina, ka direktīvas 2. pantā ir izvirzīta prasība, ka apzīmējumu, lai to varētu reģistrēt kā preču zīmi, ir jāattēlo grafiski un tam ir jāatšķir viena uzņēmuma preces vai pakalpojumi no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Saskaņā ar tās viedokli no regulējuma, kas ieviests ar direktīvas 2. un 3. pantu, izriet, ka atšķirtspēja 2. panta izpratnē, pretēji 3. pantam, neattiecas uz to, vai apzīmējumam faktiski var būt atšķirtspēja attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko ir pieteikta preču zīmes reģistrācija, bet gan drīzāk uz to, vai attiecīgajam apzīmējumam ir atšķirtspēja vispārīgā veidā, neatkarīgi no dažādām preču vai pakalpojumu kategorijām.

32      Skaņas un trokšņi ir uztverami cilvēkiem, kas tos var iegaumēt, un ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem. Turklāt tos var attēlot grafiski.

33      Tā kā apzīmējumu, kas var būt preču zīme, uzskaitījums, kurš ietverts direktīvas 2. pantā, nav ierobežojošs, Komisija no tā secina, ka apzīmējumi, ko veido skaņas vai trokšņi, principā var tikt reģistrēti kā preču zīmes, ar nosacījumu, ka tie var atšķirt preces vai pakalpojumus bez sajaukšanas iespējas un ja tos var skaidri, precīzi un stabili attēlot grafiski, un kas ļauj trešajām personām viegli saprast, kura ir preču zīme, kas ir aizsardzības priekšmets.

 Tiesas atbilde

34      Attiecībā uz pirmo jautājumu direktīvas 2. panta a) punkta mērķis ir noteikt, kāda veida apzīmējumi var būt preču zīmes. Šajā normā ir paredzēts, ka preču zīmes var sastāvēt “jo īpaši no vārdiem, ieskaitot personu vārdus, zīmējumiem, burtiem, cipariem, preču vai to iepakojuma formas [..]”. Protams, šajā normā ir minēti vienīgi apzīmējumi, ko var uztvert vizuāli, kas ir divdimensiju vai trīsdimensiju veida un ko tādējādi var attēlot, izmantojot burtus vai rakstu zīmes, vai attēlus (iepriekš minētais spriedums lietā Sieckmann, 43. punkts).

35      Tomēr, kā tas izriet no gan pašas direktīvas 2. panta redakcijas, gan no tās preambulas septītā apsvēruma, kuri paredz “piemēru uzskaitījumu” apzīmējumiem, kuri var veidot preču zīmi, šis uzskaitījums nav izsmeļošs. Tāpēc šī norma, pat ja tajā nemin apzīmējumus, kurus pašus par sevi nav iespējams vizuāli uztvert, piemēram, skaņas, tos tomēr tieši nenoliedz (šajā sakarā skat. attiecībā uz smaržu apzīmējumiem iepriekš minēto spriedumu lietā Sieckmann, 44. punkts).

36      Turklāt, kā to uzsvēra Shield Mark, valdības, kas iestājušās lietā, un Komisija, skaņas apzīmējumi pēc sava rakstura nav tādi, kas nevarētu atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.

37      Šādos apstākļos direktīvas 2. pants ir interpretējams tādējādi, ka skaņas var būt preču zīme, ar nosacījumu, ka tās turklāt ir iespējams grafiski attēlot, tas ir jautājums, kas tiks izskatīts saistībā ar otro jautājumu.

38      Attiecībā uz pirmā jautājuma b) apakšpunktu ir jākonstatē, ka ar direktīvas 2. pantu pretrunā nav skaņu kā preču zīmes reģistrācija. Līdz ar to dalībvalstis principā šādu reģistrāciju nevar noliegt.

39      Pat ja direktīva neparedz pilnīgu dalībvalstu tiesību aktu par preču zīmēm saskaņošanu, no direktīvas preambulas septītā apsvēruma skaidri izriet, ka reģistrētas preču zīmes iegūšanas un paturēšanas nosacījumi visās dalībvalstīs ir vienādi.

40      Šajā sakarā, kā to norādīja Francijas valdība, nevar pastāvēt atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz to apzīmējumu raksturu, kas var būt preču zīme.

41      Tādējādi uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka direktīvas 2. pants ir interpretējams tādējādi, ka skaņas apzīmējumi ir jāreģistrē kā preču zīmes, ja tie var atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem un tos ir iespējams attēlot grafiski.

 Par otro jautājumu

42      Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa lūdz Tiesu precizēt, kādos apstākļos skaņas apzīmējumu ir iespējams attēlot grafiski direktīvas 2. panta izpratnē, un tostarp, vai mūzikas notis, rakstveida apraksts onomatopoēzes formā, rakstveida apraksts citā formā, grafisks attēlojums, piemēram, sonogramma, pieteikumam pievienots skaņas ieraksts, digitāls ieraksts, ko iespējams noklausīties internetā, šo paņēmienu kombinācija vai kāda cita forma atbilst grafiska attēlojuma prasībām.

 Tiesai iesniegtie apsvērumi

43      Pirmkārt, Shield Mark, valdības, kas iestājušās lietā, un Komisija ir vienisprātis, uzskatot, ka skaņas apzīmējuma grafiskam attēlojumam ir jāatbilst dažādām prasībām, lai šis apzīmējums varētu būt preču zīme.

44      Tādējādi saskaņā ar Shield Mark viedokli grafiskajam attēlojumam jābūt skaidram, precīzam un bez pārliecīgas piepūles saprotamam trešajām personām. Saskaņā ar Nīderlandes valdības viedokli, tam jābūt pilnīgam, skaidram, precīzam, lai varētu zināt, kas ir preču zīmes īpašnieka ekskluzīvo tiesību priekšmets, un saprotamam tiem, kam ir interese ieskatīties preču zīmju reģistrā. Francijas valdība apgalvo, ka grafiskajam attēlojumam jābūt skaidram un precīzam, neizvirzot prasību, lai apzīmējuma uztvere trešajām personām būtu nepastarpināta, turklāt aizsargātajam apzīmējumam ir jābūt saprotamam. Saskaņā ar Itālijas valdības viedokli šim attēlojumam jābūt atbilstošam, lai izteiktu skaņu, padarītu to saprotamu un to atšķirtu. Austrijas valdība uzskata, ka skaņas apzīmējuma skaņai ir skaidri jāizriet no grafiskā attēlojuma vai tai jābūt pietiekami skaidri secināmai, tāpēc preču zīmes iespējamā aizsardzības joma būtu pietiekami precīzi noskaidrojama. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes valdības viedokli grafiskajam apzīmējumam pašam par sevi ir jābūt pietiekami pilnīgam, skaidram, precīzam un saprotamam bez pārliecīgas piepūles personām, kas ieskatās preču zīmju reģistrā. Visbeidzot Komisija apgalvo, ka šim attēlojumam ir jābūt skaidram, precīzam, stabilam un ir jāatļauj trešajām personām viegli saprast, kas ir preču zīme, kura tiek aizsargāta.

45      Otrkārt, attiecībā uz skaņas apzīmējumu grafisko attēlojumu pieņemamajām formām Shield Mark, Francijas, Austrijas un Apvienotās Karalistes valdības, kā arī Komisija uzskata, ka nošu līnijas ir grafisks attēlojums direktīvas 2. panta izpratnē.

46      Shield Mark un Francijas valdība uzskata, ka norāde uz pazīstamu skaņdarbu, piemēram, “ “Für Elise” deviņas pirmās notis” ir grafisks attēlojums. Apvienotās Karalistes valdībai un Komisijai ir pretējs viedoklis.

47      Pretēji Francijas un Apvienotās Karalistes valdībām Shield Mark un Komisija uzskata, ka melodijas apraksts, transkribējot to veidojošās notis, piemēram, “mi, re diēzs, mi, re diēzs, mi, si, re, do, la” ir jāuzskata par attiecīgās melodijas grafisku attēlojumu.

48      Shield Mark tāpat kā Francijas un Austrijas valdības būtībā atzīst, ka sonogramma ir grafisks attēlojums, Austrijas valdībai piebilstot, ka šāds reģistrācijas pieteikums ir pieņemams ar nosacījumu, ka to pavada akustiska reprodukcija uz datu nesēja, un Francijas valdībai piebilstot, ka šāda veida attēlojumu varētu pavadīt skaņas datu nesējs vai digitāls ieraksts. Turpretī Apvienotās Karalistes valdība vispārīgi apgalvo, ka šāda veida grafisku attēlojumu nevar pieņemt, un Komisija šībrīža tehnoloģiskās attīstības stadijā noraida apgalvojumu, ka sonogrammu varētu pieņemt kā grafisku attēlojumu saistībā ar apzīmējuma kā preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.

49      Pretēji Francijas un Austrijas valdībām Shield Mark un noteiktos apstākļos (skaidrs un viennozīmīgs apraksts) Apvienotās Karalistes valdība tāpat kā Komisija uzskata, ka var reģistrēt arī onomatopoēzi.

50      Attiecībā uz pieteikuma formai pievienoto skaņas datu nesēju Francijas valdība uzskata, ka tas varētu pavadīt sonogrammu vai spektogrammu, un Austrijas valdība izvirza prasību, lai tas būtu pievienots sonogrammai. Turpretī Shield Mark, Apvienotās Karalistes valdība un Komisija apstrīd šo šķietamo “grafiskā attēlojuma veidu” kā pieteikumu apzīmējumu reģistrēt par preču zīmi.

 Tiesas atbilde

51      Ievadam ir jāatgādina, ka EKL 234. pantā noteiktās sadarbības starp Tiesu un valsts tiesām ietvaros tikai valsts tiesa, kura izskata strīdu un kurai ir jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ir tā, kas, ņemot vērā lietas īpatnības, var noteikt, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir vajadzīgs, lai šī tiesa varētu taisīt spriedumu, un cik atbilstīgi ir Tiesai uzdotie jautājumi. Tātad, ja uzdotie jautājumi attiecas uz Kopienu tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums pieņemt nolēmumu (skat. tostarp 1995. gada 15. decembra spriedumu lietā C‑415/93 Bosman, I‑4921. lpp., 59. punkts).

52      Tiesa tomēr uzskatīja, ka tai, lai noskaidrotu, vai jautājums ir tās kompetencē, ir jāpārbauda apstākļi, kādos valsts tiesa tai ir iesniegusi prejudiciālu jautājumu. Ņemot vērā, ka prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā visbūtiskākā nozīme ir sadarbībai, valsts tiesai būtu jāņem vērā Tiesai uzticētais uzdevums, proti, sniegt palīdzību dalībvalstu tieslietu sistēmai, nevis sniegt konsultatīvus atzinumus par vispārīgiem vai hipotētiskiem jautājumiem (skat. tostarp iepriekš minēto spriedumu lietā Bosman, 60. punkts).

53      Tādējādi Tiesa var atteikties lemt par jautājumu, kuru ir uzdevusi valsts tiesa, tostarp, ja lūgtajai interpretācijai nav nekāda sakara ar pamata lietas faktiem vai tās priekšmetu vai ja apskatāmā problēma ir hipotētiska (skat. tostarp 2003. gada 8. maija spriedumu lietā C‑111/01 Gantner Electronic, Krājums. I‑4207. lpp., 36. punkts).

54      Izskatāmajā lietā ir jākonstatē, ka Shield Mark nav iesniegusi reģistrācijas pieteikumu sonogrammas formā, skaņas datu nesēja formā, digitāla ieraksta vai šo paņēmienu kombinācijas formā, tāpēc, nepastāvot atbilstībai, uz uzdoto jautājumu netiks sniegta atbilde tiktāl, ciktāl tas attiecas uz šiem attēlojumu veidiem.

55      Pirmkārt, par prasībām, kādām jāatbilst grafiskam attēlojumam, attiecībā uz ar ožu uztveramu preču zīmju reģistrāciju Tiesa iepriekš minētajā spriedumā lietā Sieckmann ir nospriedusi, ka direktīvas 2. pants ir interpretējams tādējādi, ka apzīmējums, kuru pašu par sevi nevar uztvert vizuāli, var būt preču zīme ar nosacījumu, ja to var attēlot grafiski, tostarp ar figūrām, līnijām vai raksturīgām pazīmēm, ja tas ir skaidrs, precīzs, pats par sevi pilnīgs, viegli pieejams, saprotams, noturīgs un objektīvs.

56      Šie nosacījumi attiecas arī uz skaņas apzīmējumiem, kuri, tāpat kā ar ožu uztverami apzīmējumi, paši par sevi nevar tikt uztverti vizuāli.

57      Otrkārt, attiecībā uz pieņemamām grafiska attēlojuma formām, lai arī valsts tiesai katrā konkrētajā tai iesniegtajā lietā ir jāizlemj, vai apzīmējums var būt preču zīme un vai tādējādi to var reģistrēt, Tiesa tomēr ir kompetenta sniegt norādes jautājumā par to, vai attēlojums, izmantojot mūzikas notis, vai attēlojums, izmantojot rakstveida valodu, ir skaņas apzīmējuma grafiski attēlojumi direktīvas 2. panta izpratnē.

58      Vispirms ir jāuzsver, ka apzīmējumu nevar reģistrēt kā skaņas preču zīmi, ja reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs savā reģistrācijas pieteikumā nav precizējis, ka pieteiktais apzīmējums ir jāuztver kā skaņas apzīmējums. Šādā gadījumā kompetentā preču zīmju reģistrācijas iestāde, kā arī sabiedrība, konkrētāk, tirgus dalībnieki, pamatoti uzskata, ka tas attiecas uz vārdisku vai grafisku preču zīmi, kāda tā grafiski attēlota reģistrācijas pieteikumā.

59      Pirmām kārtām attiecībā uz skaņas apzīmējuma attēlojumu, izmantojot rakstveida aprakstu, nevar a priori noliegt, ka šāds grafiskā attēlojuma veids atbilst prasībām, kas izvirzītas šī spriedums 55. punktā. Tomēr attiecībā uz tādiem apzīmējumiem kā pamata prāvā, tādam grafiskam attēlojumam kā “ “Für Elise” deviņas pirmās notis’” vai “gaiļa dziesma”, trūkst vismaz precizitātes un skaidrības un tas neļauj noteikt lūgtās aizsardzības apjomu. Tādējādi tas nevar būt apzīmējuma grafisks attēlojums direktīvas 2. panta izpratnē.

60      Turklāt attiecībā uz onomatopoēzi ir jākonstatē, ka pastāv nevienveidība starp pašu onomatopoēzi, kā tā tiek izteikta, un reālo skaņu vai troksni vai reālo skaņu vai trokšņu secību, ko tā cenšas atveidot fonētiski. Tādējādi gadījumā, ja skaņas apzīmējums grafiski ir attēlots ar vienkāršu onomatopoēzi, kompetentajām iestādēm un sabiedrībai, it īpaši tirgus dalībniekiem, nav iespējams noteikt, vai apzīmējums, kas ir aizsardzības priekšmets, ir pati onomatopoēze, kā tā tiek izteikta, vai arī reālā skaņa vai troksnis. Turklāt onomatopoēzes var tikt uztvertas atšķirīgi atkarībā no katra indivīda vai dalībvalsts. Tas tā ir attiecībā uz onomatopoēzi “Kukelekuuuuu” holandiešu valodā, ar kuru mēģina transkribēt gaiļa dziesmu, un kas ļoti atšķiras no atbilstošās onomatopoēzes citās valodās, kas tiek izmantotas Beniluksa dalībvalstīs. Līdz ar to vienkārša onomatopoēze bez papildu precizējuma nevar būt tādas skaņas vai trokšņa grafisks atveidojums, kura fonētiskā transkripcija tā šķiet esam.

61      Visbeidzot attiecībā uz mūzikas notīm, kas ir parastais skaņas attēlojuma veids, nošu secība bez papildu precizējuma, piemēram, “mi, re diēzs, mi, re diēzs, mi, si, re, do, la”, arī nav grafisks attēlojums direktīvas 2. panta izpratnē. Šāds apraksts, kas nav nedz skaidrs, nedz precīzs, ne arī pats par sevi pilnīgs, neļauj noteikt augstumu un ilgumu skaņām, kas veido melodiju, kuras reģistrācija pieteikta, un kas ir būtiski parametri, lai zinātu šo melodiju un attiecīgi lai definētu pašu preču zīmi.

62      Savukārt attiecībā uz nošu līnijām, kas sadalītas taktīs un uz kurām ir nošu atslēga (sol, fa vai do atslēga), mūzikas notis un pauzes, kuru forma (attiecībā uz notīm: vesela, pusnots, ceturtdaļnots, astotdaļnots, sešpadsmitdaļnots u.c.; attiecībā uz pauzēm: pauze, puspauze, ceturtdaļpauze, astotdaļpauze u.c.) norāda relatīvo vērtību, un attiecīgā gadījumā alterācijas zīmes (diēzs, bemols, bekars) – šo jēdzienu kopums nosaka skaņu augstumu un ilgumu – var būt pareizs skaņu, kuras veido reģistrācijai pieteikto melodiju, attēlojums. Šāds skaņu grafiskā attēlojuma veids atbilst prasībām, kas izriet no Tiesas judikatūras, saskaņā ar kuru šādam attēlojumam pašam par sevi jābūt skaidram, precīzam, pašam par sevi pilnīgam, viegli pieejamam, saprotamam, noturīgam un objektīvam.

63      Pat ja šāds attēlojums nav tieši saprotams, no tā tomēr izriet, ka tas ir viegli saprotams, kas ļauj kompetentajām iestādēm un sabiedrībai, it īpaši tirgus dalībniekiem, skaidri atpazīt apzīmējumu, attiecībā uz kuru iesniegts pieteikums reģistrēt to kā preču zīmi.

64      Uz otro jautājumu jāatbild, ka:

–        direktīvas 2. pants ir interpretējams tādējādi, ka apzīmējums, kuru pašu par sevi nevar uztvert vizuāli, var būt preču zīme ar nosacījumu, ja to var attēlot grafiski, tostarp ar figūrām, līnijām vai raksturīgām pazīmēm, ja tas ir skaidrs, precīzs, pats par sevi pilnīgs, viegli pieejams, saprotams, noturīgs un objektīvs,

–        attiecībā uz skaņas apzīmējumu, tas neatbilst šīm prasībām, ja apzīmējums ir grafiski attēlots, izmantojot rakstveida aprakstu, piemēram, norādi, ka apzīmējumu veido notis, kas veido pazīstamu mūzikas skaņdarbu, vai norādi, ka tas ir dzīvnieka kliedziens, vai vienkāršas onomatopoēzes veidā bez papildu precizējumiem, vai izmantojot mūzikas nošu secību bez papildu precizējumiem. Turpretī tas atbilst minētajām prasībām, ja apzīmējums ir attēlots, izmantojot nošu līnijas, kas sadalītas taktīs un uz kurām tostarp ir nošu atslēga, mūzikas notis un pauzes, kuru forma parāda relatīvo vērtību, un attiecīgā gadījumā alterācijas zīmes.

 Par tiesāšanās izdevumiem

65      Tiesāšanās izdevumi, kas radušies Nīderlandes, Francijas, Itālijas, Austrijas un Apvienotās Karalistes valdībām, kā arī Komisijai, kuras iesniedza apsvērumus Tiesai, nav atlīdzināmi. Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.

Ar šādu pamatojumu

TIESA (sestā palāta)

atbildot uz jautājumiem, ko tai ar 2001. gada 13. jūlija rīkojumu uzdevusi Hoge Raad der Nederlanden, nospriež:

1)      Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 2. pants interpretējams tādējādi, ka skaņas apzīmējumi ir jāreģistrē kā preču zīmes, ja tie var atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem un tos ir iespējams attēlot grafiski;

2)      Direktīvas 89/104 2. pants ir interpretējams tādējādi, ka apzīmējums, kuru pašu par sevi nevar uztvert vizuāli, var būt preču zīme ar nosacījumu, ja to var attēlot grafiski, tostarp ar figūrām, līnijām vai raksturīgām pazīmēm, ja tas ir skaidrs, precīzs, pats par sevi pilnīgs, viegli pieejams, saprotams, noturīgs un objektīvs.

Attiecībā uz skaņas apzīmējumu, tas neatbilst šīm prasībām, ja apzīmējums ir grafiski attēlots, izmantojot rakstveida aprakstu, piemēram, norādi, ka apzīmējumu veido notis, kas veido pazīstamu mūzikas skaņdarbu, vai norādi, ka tas ir dzīvnieka kliedziens, vai vienkāršas onomatopoēzes veidā bez papildu precizējumiem, vai izmantojot mūzikas nošu secību bez papildu precizējumiem. Turpretī tas atbilst minētajām prasībām, ja apzīmējums ir attēlots, izmantojot nošu līnijas, kas sadalītas taktīs un uz kurām tostarp ir nošu atslēga, mūzikas notis un pauzes, kuru forma parāda relatīvo vērtību, un attiecīgā gadījumā alterācijas zīmes.

Skouris

Cunha Rodrigues

Puissochet

Schintgen

Macken

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2003. gada 27. novembrī.

Sekretārs

Priekšsēdētājs

R. Grass

V. Skouris

---

* Tiesvedības valoda – holandiešu.