Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62001CJ0227

Tiesas spriedums (otrā palāta) 2004. gada 16. septembrī.
Eiropas Kopienu Komisija pret Spānijas Karalisti.
Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 85/337/EEK - Atsevišķu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējums - Nepareiza piemērošana - Valensijas-Taragonas dzelzceļa līnijas posma Laspalmasa-Oropesa projekts.
Lieta C-227/01.

Judikatūras Krājums 2004 I-08253

ECLI identifier: ECLI:EU:C:2004:528

Lieta C‑227/01

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Spānijas Karalisti

Valsts pienākumu neizpilde – Direktīva 85/337/EEK – Atsevišķu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējums – Nepareiza piemērošana – Valensijas–Taragonas dzelzceļa līnijas posma Laspalmasa–Oropesa projekts

Sprieduma kopsavilkums

1.        Kopienu tiesības – Interpretācija – Teksti dažādās valodās – Vienveidīga interpretācija – Dažādu valodu versiju atšķirības – Attiecīgā tiesību akta vispārējā sistēma un mērķis kā atskaites punkti

2.        Vide – Atsevišķu projektu ietekmes uz vidi novērtējums – Direktīva 85/337 – Piemērošanas joma – Jauna sliežu ceļa būve līdzās jau esošam sliežu ceļam – Iekļaušana

(Padomes Direktīvas 85/337I pielikuma 7. punkts un II pielikuma 12. punkts)

3.        Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi – Objektīvs raksturs – Kopienu tiesību akta nepareizas interpretācijas ņemšana vērā – Izslēgšana

(EKL 226. pants)

4.        Vide – Atsevišķu projektu ietekmes uz vidi novērtējums – Direktīva 85/337 – Piemērojamība – Attiecīgais kritērijs

(Padomes Direktīva 85/337)

1.        Lai nodrošinātu Kopienu tiesību vienveidīgu interpretāciju, gadījumā, ja vienas normas valodu versijas atšķiras, norma ir interpretējama, pamatojoties uz tiesību akta, kurā tā ietverta, vispārējo sistēmu un mērķi.

(sal. ar 45. punktu)

2.        Šādam projektam, kas aptver jauna sliežu ceļa būvi līdzās jau esošam sliežu ceļam, var būt būtiska ietekme uz vidi minētās Direktīvas 85/337 par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu nozīmē, jo tas var, piemēram, ilgstoši ietekmēt faunu un floru, augsnes sastāvu vai arī ainavu, tāpat arī tas var radīt lielu troksni, tāpēc projekts jāiekļauj minētās direktīvas piemērošanas jomā. Tātad šādu projektu nevar uzskatīt par vienkāršu iepriekšējā projekta grozījumu Direktīvas 85/337 II pielikuma 12. punkta nozīmē, bet tas ir ietverts minētās direktīvas I pielikuma 7. punktā, kurā uzskaitīti projekti, uz kuriem jāattiecina prasība veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Šis secinājums ir vēl jo nozīmīgāks tad, ja attiecīgā projekta īstenošana ietver jaunu sliežu ceļu būvi, kaut arī tas attiektos tikai uz projekta daļu. Līdzīgam būvprojektam patiesībā var būt būtiska ietekme uz vidi Direktīvas 85/337 nozīmē.

(sal. ar 48. - 50. punktu)

3.        Prasībai sakarā ar pienākumu neizpildi, kas celta atbilstoši EKL 226. pantam, ir objektīvs raksturs, un fakts, ka norādītā saistību neizpilde ir notikusi tādēļ, ka dalībvalsts ir nepareizi interpretējusi Kopienu tiesību normas, neliedz Tiesai to atzīt.

(sal. ar 58. punktu)

4.        Attiecīgais kritērijs, kas jāņem vērā, piemērojot Direktīvu 85/337 par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, ir balstīts uz būtisku ietekmi uz vidi, kāda “var būt” konkrētam projektam. Šajos apstākļos Komisijai nav pienākuma noteikt konkrēto negatīvo ietekmi uz vidi, kāda projektam ir faktiski.

(sal. ar 59. punktu)




TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2004. gada 16. septembrī (*)

Valsts pienākumu neizpilde – Direktīva 85/337/EEK – Atsevišķu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējums – Nepareiza piemērošana – Valensijas–Taragonas dzelzceļa līnijas posma Laspalmasa–Oropesa projekts

Lieta C‑227/01

par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam,

ko 2001. gada 7. jūnijā cēla

Eiropas Kopienu Komisija, ko pārstāv G. Valero Hordana [G. Valero Jordana], pārstāvis, kurš norādīja adresi Luksemburgā,

prasītāja,

pret

Spānijas Karalisti, ko pārstāv S. Ortizs Vāmonde [S. Ortiz Vaamonde], pārstāvis, kurš norādīja adresi Luksemburgā,

atbildētāja.

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši K. Gulmans [C. Gulmann], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], R. Šintgens [R. Schintgen] (referents) un F. Makena [F. Macken],

ģenerāladvokāts M. Pojarešs Maduru [M. Poiares Maduro],

sekretāre Muhika Arsamendi [Múgica Arzamendi], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2004. gada 19. februāra tiesas sēdi,

izvērtējusi lietas dalībnieku sniegtos rakstveida apsvērumus,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2004. gada 24. martā,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Prasības pieteikumā Eiropas Kopienu Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka, neveicot ietekmes uz vidi novērtējumu “Valensijas–Taragonas [Valencia-Tarragona] [dzelzceļa] līnijas posma Laspalmasa–Oropesa [Las Palmas-Oropesa] ceļa klātnes projektam”, kas ietilpst projektā “Vidusjūras koridors”, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kuri tai uzlikti ar Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.) 2. un 3. pantu, 5. panta 2. punktu un 6. panta 2. punktu.

 Atbilstošās tiesību normas

 Kopienu tiesiskais regulējums

2        Saskaņā ar Direktīvas 85/337 pirmo un sesto apsvērumu minētās direktīvas mērķis ir novērst piesārņojumu un citādu kaitējumu videi, nosakot, ka atsevišķiem sabiedriskiem un privātiem projektiem jāveic iepriekšējs ietekmes uz vidi novērtējums.

3        Kā izriet no minētās direktīvas piektā apsvēruma, šī direktīva šajā nolūkā ievieš ekoloģiskās ietekmes novērtējuma [ietekmes uz vidi novērtējuma] vispārējus principus, lai papildinātu un koordinētu attīstības saskaņošanas kārtību, kas reglamentē valsts [sabiedriskus] un privātus projektus, kuriem var būt būtiska ekoloģiskā ietekme [ietekme uz vidi].

4        Saskaņā ar Direktīvas 85/337 astoto un vienpadsmito apsvērumu atsevišķu veidu projektiem ir nozīmīga ietekme uz vidi un tie parasti sistemātiski jānovērtē, lai ņemtu vērā rūpes par cilvēka veselības aizsardzību, lai ar labāku vidi veicinātu dzīvības kvalitāti, lai nodrošinātu sugu daudzveidības saglabāšanos un lai saglabātu ekosistēmas reprodukcijas spēju kā dzīvības pamatavotu.

5        Direktīvas 85/337 normas, par ko ir šī lieta, redakcijā, kāda bija spēkā pirms Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvas 97/11/EK, ar kuru groza minēto Direktīvu (OV L 73, 5. lpp.), ir izklāstītas turpmāk.

6        Direktīvas 85/337 1. pants ir šāds:

“1. Šī direktīva attiecas uz to valsts [sabiedrisko] un privāto projektu ekoloģiskās ietekmes novērtējumu [ietekmes uz vidi novērtējumu], kuriem, iespējams, ir nozīmīga ekoloģiska ietekme [ietekme uz vidi].

2. Šajā direktīvā:

“projekts” nozīmē:

–        celtniecības darbu vai citu ierīkošanu vai programmu izpildi,

–        citu iejaukšanos dabiskajā apkārtnē un ainavā [..].”

7        Šīs direktīvas 2. pants nosaka:

“1. Dalībvalstis nosaka visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, pirms tiek dota piekrišana, tos projektus, kuriem var būt būtiska ekoloģiskā ietekme [ietekme uz vidi] inter alia to rakstura, izmēra vai atrašanās vietas dēļ, pakļauj novērtējumam attiecībā uz to ietekmi.

Šie projekti ir noteikti 4. pantā.

[..]

3. Dalībvalstis var izņēmuma gadījumos konkrētu projektu pilnībā vai daļēji atbrīvot no to noteikumu piemērošanas, kas paredzēti šai direktīvā.

Šajā gadījumā dalībvalstis:

a)      apsver, vai būtu vajadzīga cita novērtējuma forma un vai tādējādi apkopoto informāciju būtu jādara atklāti pieejamu;

b)      attiecīgajai sabiedrības daļai dara zināmu informāciju, kas attiecas uz atbrīvojumu un tā piešķiršanas iemesliem;

c)      pirms tiek dota piekrišana, informē Komisiju par iemesliem, kas attaisno atbrīvojuma piešķiršanu, un nodrošina to ar informāciju, kas vajadzības gadījumā darīta zināma tās pilsoņiem.

Komisija nekavējoties nosūta šos dokumentus pārējām dalībvalstīm.

[..]”

8        Minētās direktīvas 3. pants paredz:

“Ekoloģiskā ekspertīze [ietekmes uz vidi novērtējums] nosaka, raksturo un novērtē noteiktā veidā, ņemot vērā katru atsevišķu gadījumu un saskaņā ar 4. līdz 11. pantu, projekta tiešo un netiešo ietekmi uz šādiem faktoriem:

–      dzīvām būtnēm [cilvēkiem], faunu un floru,

–      augsni, ūdeni, gaisu, klimatu un ainavu,

–      mijiedarbību starp faktoriem, kas minēti pirmajā un otrajā ievilkumā,

–        materiālos labumus un kultūras mantojumu.”

9        Direktīvas 85/337 4. pants, uz kuru ir norāde tās 2. panta 1. punkta otrajā daļā, paredz:

“1. Saskaņā ar 2. panta 3. punktu to veidu projektus, kas uzskaitīti I pielikumā, pakļauj novērtējumam saskaņā ar 5. līdz 10. pantu.

2. To veidu projektus, kas uzskaitīti II pielikumā, pakļauj novērtējumam saskaņā ar 5. līdz 10. pantu, ja dalībvalstis uzskata, ka šo projektu pazīmes to pieprasa.

[..]”

10      Šīs Direktīvas I pielikuma 7. punktā līdzās citiem projektiem ir minēta “sliežu [būve] garo distanču dzelzceļa transportam”.

11      Minētās Direktīvas II pielikuma 12. punkts norāda uz “grozījumiem I pielikumā iekļautajos attīstības projektos”.

12      Direktīvas 85/337 5. panta 1. un 2. punkts nosaka:

“1. Ja pastāv projekti, kas, ievērojot 4. pantu, jāpakļauj ekoloģiskās ietekmes novērtējumam [ietekmes uz vidi novērtējumam] saskaņā ar 5. līdz 10. pantu, dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attīstītājs atbilstīgā formā sniedz III pielikumā paredzēto informāciju tiktāl, cik:

a)      dalībvalstis uzskata, ka informācija ir saistīta ar doto saskaņošanas procedūras stadiju un ar konkrēta projekta vai projekta veida un vides īpatnībām, kas var tikt ietekmētas;

b)      dalībvalstis uzskata, ka attīstītājam var pieprasīt apkopot šo informāciju, ņemot vērā inter alia pašreizējās novērtējuma zināšanas un metodes.

2. Informācija, kas attīstītājam jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, ietver vismaz:

–        projekta aprakstu, kas satur informāciju par projekta norises vietu, tā dizainu un apjomu,

–        to pasākumu aprakstu, kas paredzēti, lai izvairītos no būtiskas kaitīgas ietekmes, samazinātu to un, ja iespējams, radītu tai pretlīdzekli,

–        datus, kas vajadzīgi, lai noteiktu un novērtētu galveno ekoloģisko ietekmi [ietekmi uz vidi], kāda var būt projektam,

–        1. līdz 3. ievilkumā minētās informācijas netehnisku kopsavilkumu.”

13      Tās pašas direktīvas 6. panta 2. punkts paredz:

“2. Dalībvalstis nodrošina, ka:

–        jebkuru saskaņošanas pieprasījumu un jebkuru informāciju, kas iegūta saskaņā ar 5. pantu, dara atklāti pieejamu,

–        attiecīgajai sabiedrības daļai tiek dota iespēja izteikt viedokli pirms projekta ierosināšanas.”

14      Direktīvas 85/337 12. pants nosaka:

“1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu šo direktīvu trijos gados pēc tās izziņošanas.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.”

15      Minētā direktīva tika izziņota dalībvalstīm 1985. gada 3. jūlijā.

 Valsts tiesiskais regulējums

16      Spānijas tiesiskajā regulējumā, kurā ir transponēts Direktīvas 85/337 I pielikuma 7. punkts, to projektu vidū, kas obligāti jāpakļauj ietekmes uz vidi novērtējumam, ir minētas “garo distanču dzelzceļa līnijas, kas ietver jaunu trasi”.

 Pirmstiesas procedūra

17      Pēc sūdzības saņemšanas 1999. gada maijā un pēc Komisijas un Spānijas iestāžu sarakstes Komisija – uzskatīdama, ka minētās iestādes ir nepareizi piemērojušas Direktīvu 85/337, neveicot iepriekšēju ietekmes uz vidi novērtējumu “Valensijas–Taragonas [dzelzceļa] līnijas posma Laspalmasa Oropesa ceļa klātnes projektam”, kas ietilpst projektā “Vidusjūras koridors” – 2000. gada 13. aprīļa vēstulē pieprasīja, lai Spānijas Karaliste divu mēnešu laikā iesniedz apsvērumus.

18      Nebūdama apmierināta ar Spānijas valdības paskaidrojumiem, Komisija 2000. gada 26. septembrī nosūtīja Spānijas Karalistei argumentētu atzinumu, kurā aicināja Spānijas Karalisti divu mēnešu laikā no šī atzinuma paziņošanas pieņemt atzinuma prasību izpildei vajadzīgos pasākumus.

19      Tā kā Spānijas valdība 2001. gada 2. janvāra atbildē uz šo argumentēto atzinumu atkārtoja savus iepriekšējos argumentus, Komisija nolēma celt šo prasību.

 Par prasību

20      Komisija pārmet Spānijas Karalistei, ka, neveicot ietekmes uz vidi novērtējumu “Valensijas–Taragonas [dzelzceļa] līnijas posma Laspalmasa–Oropesa ceļa klātnes projektam”, kas ietilpst projektā “Vidusjūras koridors”, kurš savieno Spānijas Levantes reģionu ar Kataloniju un Francijas robežu, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar Direktīvas 85/337 2. un 3. pantu, 5. panta 2. punktu un 6. panta 2. punktu.

 Par pieņemamību

21      Tiesas sēdē Spānijas valdība apstrīdēja prasības pieņemamību, norādot, ka prasības pieteikums ir balstīts uz iebildumu, kas nebija izvirzīts pirmstiesas procedūrā.

22      Šī valdība norāda, ka pirmstiesas procedūras gaitā strīda priekšmets bija skaidri ierobežots ar 13,2 km garu dzelzceļa līnijas posmu, kas savieno Laspalmasas un Oropesas apdzīvotās vietas. Šajā procedūras stadijā Komisija konkrēti iebilda, ka Spānijas valdība nav ievērojusi Direktīvas 85/337 prasības attiecībā uz daļu minētā posma 7,64 km garumā, kurā trase ir, lielākais, par 800 m novirzīta uz rietumiem, lai apbrauktu Benikasimas [Benicasim] apdzīvoto vietu. Bet ne brīdinājuma vēstulē, ne argumentētajā atzinumā Komisija nenorādīja uz otra sliežu ceļa izveidošanu atlikušajā 13,2 km garajā posmā, un, konkrēti, tā nevienā brīdī neapgalvoja, ka esošā dzelzceļa otras joslas izveidošana ietilpst minētās direktīvas piemērošanas jomā.

23      Saistībā ar prasību Komisija lūdza atzīt, ka, ierīkojot šādus papildu sliežu ceļus jau esošajai dzelzceļa līnijai, ir jāievēro minētās direktīvas prasības. Turklāt Komisija norādīja uz visu 251 km garo Valensijas–Taragonas [dzelzceļa] līniju.

24      Šajos apstākļos strīda priekšmets redzami paplašinājās.

25      Vispirms ir jānorāda, ka šajā gadījumā ne argumentētā atzinuma likumība, ne arī pirms tā notikušās procedūras likumība netika apstrīdēta. Tomēr Spānijas valdība apgalvo, ka prasības pieteikumā izvirzītais iebildums atšķiras no tā, kas ietverts brīdinājuma vēstulē un argumentētajā atzinumā.

26      No pastāvīgās judikatūras izriet, ka saskaņā ar EKL 226. pantu iesniegtas prasības priekšmetu norobežo pirmstiesas procedūrā, kas paredzēta minētajā normā, un ka tādēļ Komisijas argumentētajam atzinumam un prasībai jābūt balstītiem uz identiskiem iebildumiem (skat., jo īpaši, 2002. gada 11. jūlija spriedumu lietā C‑139/00 Komisija/Spānija, Recueil 2002, I‑6407. lpp., 18. punkts).

27      Tomēr šajā gadījumā nevar apgalvot, ka pirmstiesas procedūrā noteiktais prasības priekšmets būtu paplašināts vai grozīts.

28      No vienas puses, atbildot uz Tiesas jautājumu, Komisija apstiprināja, ka šīs prasības priekšmets bija ierobežots ar 13,2 km garu [dzelzceļa līnijas] posmu no Laspalmasas līdz Oropesai un ka, pretēji Spānijas valdības apgalvojumiem, tas nekādi neattiecas uz visu 251 km garo trasi [dzelzceļa] līnijā Valensija–Taragona.

29      No otras puses, gan brīdinājuma vēstulē, gan argumentētajā atzinumā, ko Komisija nosūtīja Spānijas Karalistei, tāpat kā prasības pieteikumā, ir norāde uz “posmu Laspalmasa–Oropesa”; atbildētājas valsts valdība neapstrīd, ka minētā posma garums ir 13,2 km. Turklāt Spānijas valdības iesniegtajā iebildumu rakstā ir viennozīmīgi norādīts, ka tā nekādi nav kļūdījusies attiecībā uz prāvā izskatāmajiem jautājumiem, jo Spānijas valdība pati uzskata, ka apstrīdētais projekts attiecas uz 13,2 km garo posmu, kas savieno Laspalmasas un Oropesas apdzīvotās vietas, kur esošo dzelzceļa līniju papildina ar jaunu sliežu ceļu un pielāgo [braukšanas] ātrumam līdz 220 km/h un kuras daļa 7,64 km garumā ir jauna trase, kas izveidota, lai apbrauktu Benikasimas apdzīvoto vietu.

30      Tādēļ šī prasība ir pieņemama.

 Lietas būtība

 Lietas dalībnieku argumenti

31      Savas prasības pamatojumam Komisija uzsver, ka ir zināms – “Valensijas–Taragonas [dzelzceļa] līnijas posma Laspalmasa–Oropesa ceļa klātnes projektam”, kas ietilpst projektā “Vidusjūras koridors”, netika veikts Direktīvā 85/337 paredzētais ietekmes uz vidi novērtējums.

32      Kā norāda Komisija, šajā gadījumā šāds novērtējums bija obligāts, jo tas ir viens no minētās Direktīvas I pielikuma 7. punktā minētajiem projektiem, uz kuriem ir norāde tās pašas Direktīvas 4. panta 1. punktā.

33      Komisija no tā secina, ka attiecībā uz apstrīdēto projektu Direktīva 85/337 ir nepareizi piemērota un ka tādējādi Spānijas Karaliste ir pārkāpusi minētās Direktīvas 2. un 3. pantu, 5. panta 2. punktu un 6. panta 2. punktu.

34      Pēc Komisijas uzskatiem, visi Spānijas valdības norādītie iemesli, pamatojot savu rīcību šajā gadījumā, ir noraidāmi.

35      Tādējādi minētās valdības izvirzītie argumenti ir pretrunā Direktīvas 85/337 tekstam un jo īpaši tās I pielikuma 7. punkta formulējumam. Turklāt tie nav saderīgi ar šīs direktīvas būtību un mērķi.

36      Spānijas valdība atzīst, ka projektam, par kuru ir strīds, formāli nav veikts Direktīvā 85/337 paredzētais ietekmes uz vidi novērtējums, bet tā uzskata, ka minētā procedūra šajā gadījumā nebija nepieciešama.

37      Šī direktīva nebūtu piemērojama, ja uzsāktie darbi ietvertu tikai jau esošas dzelzceļa līnijas uzlabošanu, līdzās sākotnējam vienīgajam sliežu ceļam ierīkojot otru sliežu ceļu, nevis jaunas dzelzceļa līnijas būvi, kam nepieciešama jauna garo distanču trase.

38      Šis viedoklis ir nostiprināts regulējumā par Direktīvas 85/337 I pielikuma 7. punkta transponēšanu – valsts regulējumā, kura saderību ar minētās Direktīvas noteikumiem Komisija nevienā brīdī neapstrīdēja. Starp citu, attiecībā uz minētā 7. punkta formulējumu, angļu valodas versijā ir minēts arī termins “līnijas” (‘lines’), nevis “sliežu ceļi”.

39      Turklāt projekts, par kuru ir strīds, neattiecas uz garo distanču satiksmi minētā 7. punkta nozīmē, jo tas savieno divas apdzīvotas vietas, kas atrodas tikai 13,2 km attālumā viena no otras.

40      Bez tam otra sliežu ceļa ierīkošanai nebūtu papildu ietekmes uz vidi kā vien tā, ko radījusi sākotnējās līnijas būve, un Komisija jebkurā gadījumā nav sniegusi pierādījumus par šādas ietekmes esamību.

41      Spānijas valdība pakārtoti piebilst, ka šajā gadījumā Direktīvas prasības pēc būtības ir ievērotas, jo pirms Benikasimas apdzīvotās vietas ģenerālplāna pārskatīšanas, kas notika 1992. gadā, tika veikts ietekmes pētījums, ko nodeva sabiedriskai apspriešanai, un tika izdota deklarācija par ietekmi uz vidi. Tā kā minētās pārskatīšanas priekšmets bija tieši konkrētas zonas paredzēšana dzelzceļa līnijas izbūvei, lai apbrauktu Benikasimas apdzīvoto vietu, jauns pētījums par šajā sakarā sākto darbu ietekmi netika prasīts.

42      Visbeidzot, kompetentās valsts iestādes šajā gadījumā rīkojās labā ticībā un izrādīja vēlmi sadarboties atbilstoši Komisijas izpratnei par projekta daļu, kur tas bija iespējams, jo tās pirms darbu pabeigšanas nodeva sabiedriskai apspriešanai “grozījumu Nr. 3”, kas galvenokārt attiecas uz 754,5 m garu viaduktu.

 Tiesas vērtējums

43      Lai izvērtētu Komisijas prasības pamatotību, ņemot vērā atbildētājas valdības argumentus, pirmkārt, ir jānosaka, vai Direktīva 85/337 un jo īpaši tajā paredzētais pienākums veikt ietekmes uz vidi novērtējumu ir piemērojams projektam, par kuru ir strīds, un, ja tā, otrkārt, vai minētais projekts ir īstenots, ievērojot šajā direktīvā paredzētos noteikumus.

44      Attiecībā uz pirmo punktu, Spānijas valdības izvirzītajam argumentam, saskaņā ar kuru minētās direktīvas I pielikuma 7. punkts paredz tikai jaunas dzelzceļa līnijas būvi, izveidojot jaunu dzelzceļa trasi starp divām apdzīvotām vietām, un tādējādi nav piemērojams jaunu sliežu ceļu ierīkošanai līdzās jau esošajiem, nevar piekrist.

45      Patiesībā, kaut arī šajā prasībā nav jālemj par to, vai visās Direktīvas 85/337 valodu versijās ir lietots termins, kas atbilst terminam “sliežu ceļi” (spāņu valodas versijā ‘vías’), vai par šīs normas ieviešanai pieņemtā Spānijas regulējuma saderību ar šo Direktīvu tādā ziņā, ka tajā lietots termins “līnijas” (‘líneas’), no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet – lai nodrošinātu Kopienu tiesību vienveidīgu interpretāciju, gadījumā, ja vienas normas valodu versijas atšķiras, norma ir interpretējama, pamatojoties uz tiesību akta, kurā tā ietverta, vispārējo sistēmu un mērķi (skat., jo īpaši, 1996. gada 24. oktobra spriedumu lietā C‑72/95 Kraaijeveld u. c., Recueil 1996, I‑5403. lpp., 28. punkts).

46      Attiecībā uz Direktīvu 85/337 Tiesa jau ir nospriedusi, ka no šīs Direktīvas teksta var secināt – tās piemērošanas joma ir plaša un tās mērķis ir ļoti plašs (iepriekš minētais spriedums lietā Kraaijeveld u. c., 31. un 39. punkts).

47      Kā jo īpaši izriet no minētās direktīvas 1. panta 1. punkta un 2. panta 1. punkta, kā arī no pirmā, piektā, sestā, astotā un vienpadsmitā apsvēruma, šīs direktīvas galvenais mērķis ir nodrošināt, ka, pirms tiek dota piekrišana, tos projektus, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi jo īpaši to rakstura, izmēra vai atrašanās vietas dēļ, obligāti pakļauj novērtējumam attiecībā uz to ietekmi (šajā sakarā skat. 2000. gada 19. septembra spriedumu lietā C‑287/98 Linster, Recueil 2000, I‑6917. lpp., 52. punkts).

48      Jau ar šiem apsvērumiem pietiek, lai atzītu, ka Direktīvas 85/337 I pielikuma 7. punkts aptver jauna sliežu ceļa būvi līdzās jau esošam sliežu ceļam.

49      Šādam projektam patiesībā var būt būtiska ietekme uz vidi minētās direktīvas nozīmē, jo tas var, piemēram, ilgstoši ietekmēt faunu un floru, augsnes sastāvu vai arī ainavu, tāpat arī tas var radīt lielu troksni, tāpēc projekts jāiekļauj minētās direktīvas piemērošanas jomā. Ja uz šādu jauna sliežu ceļa būves projektu – kaut arī ceļš būtu paralēls jau esošajam – varētu neattiecināt pienākumu veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, tad būtu būtiski pārkāpts Direktīvas 85/337 izvirzītais mērķis. Tātad šādu projektu nevar uzskatīt par vienkāršu iepriekšējā projekta grozījumu šīs direktīvas II pielikuma 12. punkta nozīmē.

50      Turklāt šis secinājums ir vēl jo nozīmīgāks tad, ja attiecīgā projekta īstenošana ietver jaunu sliežu ceļu būvi, kaut arī tas attiektos tikai uz projekta daļu, kā tas ir šajā gadījumā. Līdzīgam būvprojektam patiesībā var būt būtiska ietekme uz vidi Direktīvas 85/337 nozīmē.

51      Arī Spānijas valdības arguments, ka minētās Direktīvas I pielikuma 7. punkta piemērošanas nosacījumi nav izpildīti, jo projekts, par kuru ir strīds, neattiecas uz garo distanču satiksmi minētās normas nozīmē, bet, tieši pretēji, tikai uz 13,2 km garu trasi starp divām kaimiņos esošām apdzīvotām vietām, nav pamatots.

52      Kā Komisija pamatoti norāda, apstrīdētais projekts ietilpst 251 km garajā Valensijas–Taragonas dzelzceļa līnijā, kas savukārt ietilpst projektā “Vidusjūras koridors”, kurš savieno Spānijas Levantes reģionu ar Kataloniju un Francijas robežu.

53      Piekrītot Spānijas valdības argumentiem, tiktu būtiski apdraudēta Direktīvas 85/337 lietderīgā iedarbība, jo tad attiecīgajām valsts iestādēm pietiktu projektu attiecībā uz garu distanci sadalīt nelielos blakusesošos posmos, lai izvairītos no šīs direktīvas noteikumu ievērošanas gan saistībā ar visu attiecīgo projektu, gan posmiem, kas radušies šīs sadalīšanas rezultātā.

54      Ņemot vērā visus šos apsvērumus, projekts, par kuru ir Komisijas prasība un kas attiecas uz papildu sliežu ceļa ierīkošanu 13,2 km garumā, kur jauna trase ir 7,64 km garā posmā, lai apbrauktu Benikasimas apdzīvoto vietu, un kas ietilpst 251 km garā dzelzceļa līnijā, atbilst vienai no Direktīvas 85/337 I pielikumā uzskaitītajām kategorijām, kurām sistemātisks novērtējums principā ir obligāts saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punktu un 5. panta 1. punktu.

55      Attiecībā uz jautājumu, vai minētais projekts ir īstenots, ievērojot Direktīvā 85/337 paredzētos noteikumus, vispirms ir jāatgādina – Spānijas valdība atzīst, ka attiecībā uz šo projektu nav ievērotas šīs direktīvas prasības par ietekmes uz vidi novērtējumu. Turklāt šī valdība neapgalvo, ka minētās direktīvas 2. panta 3. punktā paredzētie nosacījumi būtu izpildīti.

56      Turklāt attiecībā uz Spānijas valdības argumentu, saskaņā ar kuru pirms Benikasimas apdzīvotās vietas ģenerālplāna pārskatīšanas 1992. gadā tika veikts ietekmes pētījums, ko nodeva sabiedriskai apspriešanai, un tika izdota deklarācija par ietekmi uz vidi, ir jānorāda, ka pat tad, ja minētais plāns atbilst visiem norādījumiem, kas jāievēro, lai izpildītu Direktīvā 85/337 paredzēto nosacījumu minimumu, to jebkurā gadījumā nevar uzskatīt par pietiekamu, jo, kā apgalvoja Komisija, plāns attiecas tikai uz Benikasimas apdzīvotās vietas teritoriju un, konkrētāk, sliežu ceļu, pa kuru apbraukt šo apdzīvoto vietu, bet ir skaidrs, ka apstrīdētais projekts ir plašāka mēroga; šajā jautājumā atbildētāja valdība būtiski neiebilda. No tā izriet, ka vismaz attiecībā uz pārējo projekta daļu minētās direktīvas prasības nav pareizi piemērotas.

57      Turklāt Spānijas valdības apgalvojums, ka kompetentās iestādes ir ievērojušas minētās direktīvas prasības attiecībā uz projekta “grozījumu Nr. 3”, ir tikpat nepamatotas. No vienas puses, kā norāda atbildētāja valdība, sabiedrībai paredzētā informācija tika publicēta tikai pēc tam, kad projekta īstenošana jau bija sākta. Šāda rīcība ir acīmredzami pretrunā Direktīvas 85/337 6. panta 2. punkta prasībām, saskaņā ar kurām attiecīgajai sabiedrībai ir jādod iespēja izteikt viedokli pirms projekta ierosināšanas. Tādējādi Spānijas valdības norādītajam faktam, ka sabiedriskā apspriešana notika pirms darbu pabeigšanas, nav nekādas nozīmes. No otras puses, šī procedūra attiecās tikai uz daļu no 13,2 km garā posma, par kuru ir strīds, tas ir, uz “grozījumu Nr. 3”, kas galvenokārt attiecas uz apmēram 750 m gara viadukta būvi.

58      Turklāt arī apstāklis, ka valsts iestādes rīkojās labā ticībā, nav atbilstīgs. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, prasībai sakarā ar pienākumu neizpildi ir objektīvs raksturs un fakts, ka norādītā saistību neizpilde ir notikusi tādēļ, ka dalībvalsts ir nepareizi interpretējusi Kopienu tiesību normas, neliedz Tiesai to atzīt (skat. 1993. gada 17. novembra spriedumu lietā C‑73/92 Komisija/Spānija, Recueil 1993, I‑5997. lpp., 19. punkts).

59      Visbeidzot, attiecībā uz Spānijas valdības apgalvojumu, ka Komisija nav pārliecinoši pamatojusi norādīto saistību neizpildi, jo nav iesniegusi pierādījumus tam, ka otra sliežu ceļa ierīkošanai līdzās jau esošajam sliežu ceļam būtu lielāka ietekme uz vidi nekā tā, ko radījusi sākotnējās līnijas būve, ir jāatgādina, ka attiecīgais kritērijs, kas jāņem vērā, piemērojot Direktīvu 85/337, ir balstīts uz būtisku ietekmi uz vidi, kāda “var būt” konkrētam projektam (šajā sakarā skat. šīs direktīvas 1. panta 1. punktu, kā arī piekto un sesto apsvērumu). Šajos apstākļos Komisijai nav pienākuma noteikt konkrēto negatīvo ietekmi uz vidi, kāda projektam ir faktiski. Toties Komisija šajā gadījumā ir sniegusi pietiekamus pierādījumus tam, ka uz apstrīdēto projektu attiecas viena no minētās direktīvas I pielikuma normām, tādēļ tam ir obligāti jāveic ietekmes uz vidi novērtējums. Starp citu, nav šaubu, ka šāda veida projekts rada jaunu būtisku kaitējumu, lai arī tas ir saistīts tikai ar attiecīgās dzelzceļa līnijas pielāgošanu satiksmei, kuras ātrums var sasniegt 220 km/h.

60      Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisijas prasība atzīstama par pamatotu.

61      Tādējādi ir jāatzīst, ka, neveicot ietekmes uz vidi novērtējumu “Valensijas–Taragonas [dzelzceļa] līnijas posma Laspalmasa–Oropesa ceļa klātnes projektam”, kas ietilpst projektā “Vidusjūras koridors”, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kuri tai uzlikti ar Direktīvas 85/337/EEK 2. un 3. pantu, 5. panta 2. punktu un 6. panta 2. punktu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

62      Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā Spānijas Karalistei spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

1)      neveicot ietekmes uz vidi novērtējumu “Valensijas–Taragonas [dzelzceļa] līnijas posma Laspalmasa–Oropesa ceļa klātnes projektam”, kas ietilpst projektā “Vidusjūras koridors”, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kuri tai uzlikti ar 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu 2. un 3. pantu, 5. panta 2. punktu un 6. panta 2. punktu;

2)      Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – spāņu.

Top