TIESAS SPRIEDUMS

2003. gada 20. maijā (*)

Aizsargātie cilmes vietu nosaukumi – Regula (EEK) Nr. 2081/92 – Regula (EK) Nr. 1107/96 – “Prosciutto di Parma” – Specifikācija – Nosacījums par šķiņķa šķēlēs griešanu un iepakošanu ražošanas reģionā – EKL 29. un 30. pants – Pamatojums – Nosacījuma spēkā esamība pret trešajām personām – Tiesiskā drošība – Paziņošana

Lieta C‑108/01

par lūgumu, ko Tiesai atbilstoši EK līguma 234. pantam iesniedza House of Lords (Apvienotā Karaliste) nolūkā saņemt strīdā, kuru izskata šī tiesa, starp

Consorzio del Prosciutto di Parma,

Salumificio S. Rita SpA

un

Asda Stores Ltd,

Hygrade Foods Ltd

prejudiciālu nolēmumu par to, kā interpretēt Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 208, 1. lpp.), kas grozīta ar Aktu par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās nosacījumiem un to Līgumu pielāgojumiem, kas ir Eiropas Savienības izveides pamatā (OV 1994, C 241, 21. lpp., un OV 1995, L 1, 1. lpp.) un Komisijas 1996. gada 12. jūnija Regulu (EK) Nr. 1107/96 par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu reģistrāciju saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. pantā (OV L 148, 1. lpp.).

TIESA

šādā sastāvā: priekšsēdētājs G. K. Rodrigess Iglesiass [G. C. Rodríguez Iglesias], palātu priekšsēdētāji Ž. P. Puisošē [J.‑P. Puissochet], M. Vatelē [M. Wathelet], R. Šintgens [R. Schintgen] un K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši K. Gulmans [C. Gulmann] (referents), D. A. O. Edvards [D. A. O. Edward], P. Janns [P. Jann], V. Skouris [V. Skouris], F. Makena [F. Macken], N. Kolnerika [N. Colneric], S. fon Bārs [S. von Bahr] un H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues],

ģenerāladvokāts S. Albērs [S. Alber],

sekretāre M. F. Kontē [M.‑F. Contet], galvenā administratore,

izvērtējusi rakstveida apsvērumus, ko iesniedza:

–        Consorzio del Prosciutto di Parma un Salumificio S. Rita SpA vārdā – F. Kapelli [F. Capelli], avvocato, un A. Barone [A. Barone], solicitor,

–        Asda Stores Ltd un Hygrade Foods Ltd vārdā – N. Grīns [N. Green], QC, un M. Hoskinss [M. Hoskins], barrister, ar Eversheds, solicitors, un Clarke Willmott un Clarke, solicitors, pilnvarām,

–        Apvienotās Karalistes valdības vārdā – Dž. Amodeo [G. Amodeo], pārstāve, kam palīdz K. Lūiss [C. Lewis], barrister,

–        Spānijas valdības vārdā – M. Lopesa Monisa Galego [M. López-Monís Gallego], pārstāve,

–        Francijas valdības vārdā – Ž. de Bergess [G. de Bergues] un L. Berneima [L. Bernheim], pārstāvji,

–        Itālijas valdības vārdā – U. Leanca [U. Leanza], pārstāvis, kam palīdz O. Fjumara [O. Fiumara], avvocato dello Stato,

–        Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – H. L. Iglesiass Buigess [J. L. Iglesias Buhigues], kā arī K. O'Reilija [C. O'Reilly] un A. M. Rušo [A.‑M. Rouchaud], pārstāves,

ņemot vērā ziņojumu tiesas sēdē,

noklausījusies mutvārdu apsvērumus, ko 2002. gada 19. februāra tiesas sēdē sniedza Consorzio del Prosciutto di Parma un Salumificio S. Rita SpA, Asda Stores LtD, Hygrade Foods Ltd, Francijas un Itālijas valdības, kā arī Komisija,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2002. gada 25. aprīļa tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar 2001. gada 8. februāra rīkojumu, ko Tiesa saņēmusi tā paša gada 7. martā, House of Lords, pamatojoties uz EKL 234. pantu, uzdeva prejudiciālo jautājumu par to, kā interpretēt Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 208, 1. lpp.), kas grozīta ar Aktu par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās nosacījumiem un to Līgumu pielāgojumiem, kas ir Eiropas Savienības izveides pamatā (OV 1994, C 241, 21. lpp., un OV 1995, L 1, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2081/92”) un Komisijas 1996. gada 12. jūnija Regulu (EK) Nr. 1107/96 par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu reģistrāciju saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Padomes Regulas Nr. 2081/92 17. pantā (OV L 148, 1. lpp.).

2        Šis jautājums tika uzdots saistībā ar strīdu starp Consorzio del Prosciutto di Parma (turpmāk tekstā – “Consorzio”), Parmas šķiņķa ražotāju asociāciju, kas veic uzņēmējdarbību Itālijā, kā arī Salumificio S. Rita SpA (turpmāk tekstā – “Salumificio”), sabiedrību, kas veic uzņēmējdarbību Itālijā, ražo Parmas šķiņķi un ir Consorzio locekle, no vienas puses, un Asda Stores LtD (turpmāk tekstā – “Asda”), sabiedrību, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē un ir lielveikalu īpašniece, kā arī Hygrade Foods Ltd (turpmāk tekstā – “Hygrade”), kas arī veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē un ir Parmas šķiņķa importētāja, no otras puses, par Parmas šķiņķa, kas ir sagriezts šķēlēs un iepakots šajā dalībvalstī, pārdošanu Apvienotajā Karalistē ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Prosciutto di Parma” (turpmāk tekstā – “ACVN “Prosciutto di Parma””).

 Atbilstošās tiesību normas

 Valsts tiesību akti

3        1990. gada 13. februāra legge Nr. 26, tutela della denominazione di origine “Prosciutto di Parma” (likums Nr. 26 par cilmes vietas nosaukuma “Prosciutto di Parma” aizsardzību) (1990. gada 20. februāra GURI Nr. 42, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “1990. gada 13. februāra likums”) 1. pantā nosaukuma “Parmas šķiņķis” izmantošana rezervēta tikai attiecībā uz šķiņķi, kam ir nodrošināta preču zīme ar atšķirtspēju, kas ļauj to vienmēr atpazīt, kas iegūts no svaigiem tādu kontinentālajā Itālijā izaudzētu un nokautu cūku stilbiem, kas ir izaudzētas, ievērojot likuma noteikumus, un nogatavinātas tipiskos ražošanas reģionos likumā noteiktajā laika posmā.

4        1990. gada 13. februāra likuma 2. pantā noteikts, ka tipisks ražošanas reģions ir Parmas provinces teritorijas daļa. 3. pantā uzskaitītas Parmas šķiņķa raksturīgās īpašības, tostarp svars, krāsa, smarža un garša.

5        Tā paša likuma 6. pantā noteikts:

–        pēc tam, kad preču zīme ir pievienota, Parmas šķiņķi var pārdot bez kauliem, dažāda svara un formu gabalos vai sagrieztās šķēlēs un noteiktā veidā iepakotu;

–        ja uz produkta nav iespējams saglabāt preču zīmi, tai jābūt iedrukātai tā, lai to nebūtu iespējams izdzēst no iepakojuma; šos darbus veic kompetentās iestādes uzraudzībā un saskaņā ar metodēm, kas noteiktas īstenošanas regulā;

–        šajā pēdējā gadījumā iepakošanas darbus veic tipiskajos ražošanas reģionos, kā tie ir noteikti 2. pantā.

6        11. pantā noteikts, ka kompetentie ministri uzraudzības un pārbaudes nolūkos var vērsties pēc palīdzības pie ražotāju asociācijas.

7        1993. gada 15. februāra decreto Nr. 253 regolamento di esecuzione della legge 13 febbraio 1990, Nr. 26 (Dekrēts Nr. 253 par 1990. gada 13. februāra likuma Nr. 26 īstenošanu) (1993. gada 26. jūlija GURI Nr. 173, 4. lpp.; turpmāk tekstā – “1993. gada 15. februāra dekrēts”) 25. pantā paredzēts, ka Parmas šķiņķa šķēlēs griešanai un iepakošanai jānotiek asociācijas apstiprinātās tipisko ražošanas reģionu rūpnīcās.

8        Saskaņā ar šī dekrēta 26. pantu produktu griešanas un iepakošanas laikā asociācijas pārstāvju klātbūtne ir obligāta.

9        1993. gada 15. februāra dekrētā ietverti arī noteikumi par iepakošanu un marķēšanu.

10      Saskaņā ar 1994. gada 12. aprīļa dekrētu Consorzio kontrolē noteikumu par cilmes vietas nosaukuma “Parmas šķiņķis” piemērošanu.

 Kopienu tiesības

11      EKL 29. pantā noteikts:

“Dalībvalstu starpā ir aizliegti eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.”

12      Saskaņā ar EKL 30. pantu EKL 29. pants neliedz noteikt eksporta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatojas, it īpaši, uz industriālā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem.

13      Regulas Nr. 2081/92 2. pantā ir noteikts:

“1.      Lauksaimniecības produktu un pārtikas cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Kopienas aizsardzība panākama saskaņā ar šo regulu.

2.      Šajā regulā:

a)      cilmes vietas nosaukums ir kāda reģiona, kādas konkrētas vietas vai, izņēmuma gadījumos, valsts nosaukums, kas izmantots, lai aprakstītu kādu lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu:

–        kura izcelsme ir minētajā reģionā, konkrētā vietā vai valstī,

un

–        tā kvalitāte vai īpašības lielā mērā vai pilnīgi ir saistītas ar īpašu ģeogrāfisku vidi un tai piemītošajiem dabas vai cilvēka faktoriem, un ražošana, apstrāde un sagatavošana veikta attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā;

[..].”

14      Tās pašas regulas 4. pantā precizēts:

“1.      Lai varētu izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) [..], lauksaimniecības produktam vai pārtikai jāatbilst specifikācijai.

2.      Produkta specifikācijā ietilpst vismaz:

a)      lauksaimniecības produkta vai pārtikas nosaukums, ieskaitot cilmes vietas nosaukumu [..];

b)      lauksaimniecības produkta vai pārtikas, tostarp izejvielu, apraksts, vajadzības gadījumā produkta vai pārtikas galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās un/vai organoleptiskās īpašības;

c)      ģeogrāfiskā apgabala definējums [..];

d)      pierādījums, ka lauksaimniecības produkts vai pārtika nāk no ģeogrāfiskā apgabala attiecīgi 2. panta 2. punkta a) [..] apakšpunkta izpratnē;

e)      lauksaimniecības produkta vai pārtikas iegūšanas metodes apraksts, vajadzības gadījumā, autentiskās, nemainīgās vietēji izmantotās metodes;

f)      dati par saistību ar ģeogrāfisko vidi vai ģeogrāfisko izcelsmi attiecīgi 2. panta 2. punkta a) [..] apakšpunkta izpratnē;

g)      dati par 10. pantā paredzētajām pārbaudes struktūrām;

h)      konkrēti marķēšanas dati attiecīgi par ACVN [..] norādi vai līdzvērtīgām tradicionālām valsts norādēm;

i)      Kopienas un/vai valsts noteikumos noteiktās prasības.”

15      5.–7. pantā paredzēta parastā reģistrācijas procedūra. Saskaņā ar šo procedūru ar dalībvalsts starpniecību Komisijai nosūta pieteikumu (5. panta 4. un 5. punkts). Šim pieteikumam pievieno specifikāciju, kas atbilst 4. pantā minētajām prasībām (5. panta 3. punkts). Komisija pārbauda, vai reģistrācijas pieteikumā ir uzskaitīti visi 4. pantā paredzētie dati (6. panta 1. punkts). Ja Komisija nonāk pie pozitīva atzinuma, tā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicē cita starpā produkta nosaukumu, galvenos pieteikuma punktus un norādes uz valsts noteikumiem, kas reglamentē produkta sagatavošanu, ražošanu vai izgatavošanu (6. panta 2. punkts). Visas dalībvalstis vai leģitīmi ieinteresētās fiziskās vai juridiskās personas var iebilst pret ierosināto reģistrāciju, un šo iebildumu izskata noteiktajā kārtībā (7. pants). Ja Komisijai nav paziņoti nekādi iebildumi, Komisija reģistrē nosaukumu un publicē to Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī (6. panta 3. un 4. punkts).

16      8. pantā noteikts:

“ACVN [..] vai līdzvērtīgas tradicionālas valsts norādes var būt tikai uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas, kas atbilst šai regulai.”

17      10. panta 1. punktā paredzēts:

“Dalībvalstis nodrošina, ka ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā ir pārbaudes struktūras, kuru uzdevums ir nodrošināt, ka lauksaimniecības produkti un pārtika ar aizsargātiem nosaukumiem atbilst specifikācijā paredzētajām prasībām. [..]”

18      13. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka reģistrētos nosaukumus aizsargā pret tiešu vai netiešu nosaukuma komerciālu izmantojumu, kas konstatēts attiecībā uz produktiem, uz kuriem neattiecas reģistrācija, tiktāl, ciktāl minētie produkti ir līdzīgi ar šo nosaukumu reģistrētajiem produktiem vai ciktāl nosaukuma izmantojums aizsargā nosaukuma reputāciju.

19      17. pantā noteikta vienkāršotā procedūra jau likumīgi aizsargātajiem nosaukumiem:

“1.      Sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dalībvalstis dara zināmu Komisijai, kurus no to likumīgi aizsargātajiem nosaukumiem [..] tās vēlas reģistrēt saskaņā ar šo regulu.

2.      Saskaņā ar 15. pantā noteikto procedūru [komitejas, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem, palīdzība un, nepieciešamības gadījumā, Padomes rīcība] Komisija reģistrē 1. punktā minētos nosaukumus, kuri atbilst 2. un 4. pantam. Šīs regulas 7. pantu [par tiesībām iebilst] nepiemēro. [..]

3.      Dalībvalstis var saglabāt saskaņā ar 1. punktu paziņoto nosaukumu valsts aizsardzību līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par reģistrāciju.”

20      Regulā Nr. 1107/96, kas stājās spēkā 1996. gada 21. jūnijā, sadaļā “Gaļas produkti” cita starpā uzskaitīts ACVN “Parmas šķiņķis”.

21      1996. gada 26. oktobrī Komisija Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par pārbaudes struktūrām, par kurām dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar Regulas Nr. 2081/92 10. panta 2. punktu (OV C 317, 3. lpp.). Šīs publikācijas mērķis bija sniegt informāciju par pārbaudes struktūrām, kas atbilst katrai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei vai cilmes vietas nosaukumam, kas reģistrēts saskaņā ar Regulu Nr. 2081/92. Attiecībā uz ACVN “Parmas šķiņķis” tajā paredzēta Consorzio, precizējot arī tās adresi.

 Pamata strīds

22      Asda pārvalda lielveikalu tīklu Apvienotajā Karalistē. Tajos tā pārdod arī šķiņķi ar nosaukumu “Parmas šķiņķis”, ko tā jau sagrieztu šķēlēs pērk no Hygrade, kas savukārt to jau attīrītu no kauliem, bet vēl nesagrieztu šķēlēs pērk no itāļu ražotāja, kas ir Consorzio loceklis. Hygrade griež šķiņķi šķēlēs un to hermētiski iepako paketēs pa piecām šķēlēm katrā.

23      Uz paketēm ir šāds uzraksts: “ASDA A taste of Italy PARMA HAM Genuine Italian Parma Ham” (ASDA Itālijas garša PARMAS ŠĶIŅĶIS Autentisks itāļu Parmas šķiņķis).

24      Pakešu otrajā pusē ir uzraksts “PARMA HAM All authentic Asda continental meats are made by traditional methods to guarantee their authentic flavour and quality” (“PARMAS ŠĶIŅĶIS Visa Asda piedāvātā autentiskā gaļa no kontinenta ir sagatavota, izmantojot tradicionālas metodes, lai garantētu tās autentiskogaršu un kvalitāti”) un “Produced in Italy, packed in the UK for Asda Stores Limited” (“Izgatavots Itālijā, iepakots Apvienotajā Karalistē Asda Stores Limited vajadzībām”).

25      1997. gada 14. novembrī Consorzio uzsāka tiesvedību Lielbritānijā pret Asda un Hygrade ar vairākām pret tām vērstām prasībām, būtībā mēģinot panākt to darbības izbeigšanu, ņemot vērā, ka šīs darbības esot pretrunā ar noteikumiem, kas ir piemērojami Parmas šķiņķim.

26      1997. gada 17. novembrī tā pret šīm sabiedrībām iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu, pieprasot savā pieteikumā izklāstīto prasību izpildi.

27      Asda un Hygrade prasīja noraidīt šīs prasības, apgalvojot, it īpaši, ka Regulā Nr. 2081/92 un/vai Regulā Nr. 1107/96 Consorzio nav piešķirtas tiesības, uz ko tā pretendē.

28      Prasības tika noraidītas.

29      Consorzio iesniedza apelācijas sūdzību Court of Appeal (England & Wales) (Apvienotā Karaliste). Salumificio saņēma atļauju iestāties lietā. Apelācija 1998. gada 1. decembrī tika noraidīta.

30      Tā rezultātā Consorzio un Salumificio cēla prasību House of Lords (Lordu palātā).

31      Uzskatot, ka lietas iznākums ir atkarīgs no Regulu Nr. 2081/92 un Nr. 1107/96 interpretācijas, House of Lords nolēma atlikt lietas izskatīšanu un uzdot Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu:

“Vai Kopienu tiesībās Padomes Regula (EEK) Nr. 2081/92, to skatot kopā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 un aizsargātā cilmes vietas nosaukuma (ACVN) “Prosciutto di Parma” specifikāciju, izveido pamatotas Kopienu tiesības, uz kurām tieši var atsaukties dalībvalsts tiesā, lai aizliegtu pārdot kā Parmas šķiņķi šķēlēs sagrieztu un iepakotu šķiņķi, kas pienācīgā veidā un saskaņā ar ACVN nosacījumiem ir eksportēts no Parmas, bet kas nav sagriezts, iepakots un marķēts saskaņā ar specifikāciju?

 Par prejudiciālo jautājumu

32      Vispirms ir jākonstatē, ka specifikācijās, uz kuru pamata ticis reģistrēts ACVN “Parmas šķiņķis”, skaidri uzskaitītas prasības produktam, kas tiek pārdots šķēlēs, tikt sagrieztam šķēlēs un iepakotam ražošanas reģionā un veikta atsauce uz 1990. gada 13. februāra likumu, kā arī 1993. gada 15. februāra dekrētu kā uz prasībām, kas paredzētas valsts noteikumos Regulas Nr. 2081/92 4. panta 2. punkta i) apakšpunkta izpratnē.

33      Tāpat iesākumā ir jāpiebilst, ka pamata lietā runa ir par šķēlēs griešanas un iepakošanas darbiem, ko veic citā stadijā nekā pārdošana mazumtirdzniecībā un restorāniem, attiecībā uz kuriem netiek apstrīdēts, ka noteikumi par šo darbu veikšanu ražošanas reģionā nav piemērojami.

34      Tādējādi, kad tālāk šajā spriedumā tiks izdarīta atsauce uz šķēlēs griešanas un iepakošanas darbu veikšanas nosacījumu ražošanas reģionā, tas attieksies tikai uz šķēlēs griešanas un iepakošanas darbiem, kas tiek veikti citā stadijā nekā pārdošana mazumtirdzniecībā un restorāniem.

35      Šo apsvērumu kontekstā prejudiciālais jautājums būtībā ietver četrus elementus.

36      Pirmais elements saistās ar to, vai Regula Nr. 2081/92 ir interpretējama tādā nozīmē, ka tā nepieļauj, ka ACVN izmantošana būtu atkarīga no nosacījuma par tādu darbību kā produkta griešana šķēlēs un iepakošana veikšanu ražošanas reģionā.

37      Otrais elements saistās ar to, vai šāda nosacījuma uzlikšana ACVN “Parmas šķiņķis” izmantošanai šķiņķim, kas tiek pārdots sagriezts šķēlēs, veido pasākumu ar eksporta kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību EKL 29. panta izpratnē.

38      Trešais elements saistās ar to, vai apstiprinošas atbildes gadījumā šāds nosacījums var būt attaisnojams un, tātad, saderīgs ar EKL 29. pantu.

39      Visbeidzot, ceturtais elements saistās ar to, vai šāds nosacījums ir spēkā attiecībā pret uzņēmējiem, ja tiem šāds nosacījums nav ticis darīts zināms.

 Par iespēju “ACVN” izmantošanu padarīt atkarīgu no nosacījuma par tādu darbību kā produkta griešana šķēlēs un iepakošana veikšanu ražošanas reģionā

40      Consorzio, Salumificio, Spānijas, Francijas un Itālijas valdības, kā arī Komisija būtībā uzskata, ka Regula Nr. 2081/92 principā ļauj ražotājiem argumentēt, ka ACVN izmantošana ir atkarīga no nosacījuma par tādu darbu kā produkta griešana šķēlēs un iepakošana veikšanu ražošanas reģionā.

41      Asda un Hygrade apšauba, ka šāds nosacījums jebkādā veidā varētu veidot Kopienas regulējuma daļu. Apvienotās Karalistes valdība uzskata, ka Regula Nr. 2081/92 nedod ražotājiem tiesības aizliegt tāda produkta pārdošanu ar ACVN, kas ir sagriezts šķēlēs un iepakots ārpus ražošanas reģiona.

42      Šajā sakarā ir jākonstatē, ka no Regulas Nr. 2081/92 struktūras un redakcijas izriet, ka specifikācija ir instruments, ar kuru nosaka vienādas aizsardzības apjomu, kas ar regulu tiek nodrošināta Kopienā.

43      Saskaņā ar Regulas Nr. 2081/92 4. panta 1. punktu tiesības izmantot ACVN ir pakļautas noteikumam par produkta atbilstību specifikācijai. Šīs regulas 8. pantā norādes “ACVN” piestiprināšana produktam ir pakļauta noteikumam par atbilstību šai regulai un tādējādi specifikācijai; pēc tam 13. pantā noteikts vienādas aizsardzības, kāda tiek nodrošināta reģistrētajam nosaukumam, saturs. 10. panta 1. punktā precizēts, ka katrā dalībvalstī nodibināto pārbaudes struktūru uzdevums ir nodrošināt, lai produkti ar ACVN zīmi atbilstu specifikācijā paredzētajām prasībām.

44      Saskaņā ar Regulas Nr. 2081/92 4. panta 2. punktu specifikācijā jāietver vismaz tie dati, kas neizsmeļoši uzskaitīti šajā normā.

45      Tajā it īpaši tiek iekļauti dati, kas uzskaitīti b), d), e), h) un i) apakšpunktā, proti:

–        produkta galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās un/vai organoleptiskās īpašības;

–        pierādījums, ka lauksaimniecības produkts ir no ģeogrāfiskā apgabala;

–        produkta iegūšanas metodes apraksts, vajadzības gadījumā – autentiskās, nemainīgās, vietēji izmantotās metodes;

–        konkrēti marķēšanas dati, kas saistīti ar ACVN norādi;

–        iespējamās prasības, kas jāievēro atbilstoši Kopienu un/vai valsts noteikumiem.

46      Specifikācijā paredzēta arī detalizēta aizsargājamā produkta definīcija, kuru nosaka attiecīgie ražotāji dalībvalsts kontrolē, kas to nosūta Komisijas kontrolei, kura reģistrē ACVN parastā procedūrā saskaņā ar Regulas Nr. 2081/92 5.–7. pantu vai vienkāršotā procedūrā saskaņā ar šīs regulas 17. pantu.

47      Šajā definīcijā vienlaikus noteikts to pienākumu apjoms, kas ir jāievēro, lai varētu izmantot ACVN, un, tā rezultātā, pret trešajām personām aizsargājamo tiesību apjoms kā sekas ACVN reģistrācijai, kas Kopienas līmenī nosaka noteikumus, kas iedibināti vai paredzēti specifikācijā.

48      Šajā sakarā ir jākonstatē, ka atbilstoši Regulas Nr. 2081/92 4. panta redakcijai netiek izslēgta speciālo tehnisko noteikumu piemērošana attiecībā uz darbiem, kā rezultātā viens un tas pats produkts tirgū tiek piedāvāts dažādi, tādā veidā, ka, pirmkārt, tas vienmēr attiecībā uz katru no šiem piedāvājumiem atbilst kvalitātes prasībām, kurām saskaņā ar regulas trešo apsvērumu pēdējos gados patērētāji piešķir lielāku nozīmi, un, otrkārt, ar to tiek garantēta noteikta ģeogrāfiskā izcelsme, pēc kuras saskaņā ar šo apsvērumu ir arvien lielāks pieprasījums.

49      Ņemot vērā šos divus mērķus, var noteikt speciālus specifikāciju noteikumus attiecībā uz tādiem darbiem kā produkta griešana šķēlēs un iepakošana.

50      Tādējādi ir jāsecina, ka Regula Nr. 2081/92 ir interpretējama tādā veidā, ka tā pieļauj, ka ACVN izmantošana ir pakļauta nosacījumam par tādu darbu kā produkta griešana šķēlēs un iepakošana veikšanu ražošanas reģionā, ja šāds nosacījums ir paredzēts specifikācijā.

 Par ACVN “Parmas šķiņķis” uzliktā nosacījuma, ka produktam ir jābūt sagrieztam šķēlēs un iepakotam ražošanas reģionā, raksturu kā pasākumam ar eksporta kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību

51      Asda un Hygrade apgalvo, ka nosacījumi par produkta iepakošanu var veidot ierobežojumus EKL 28. un 29. panta nozīmē. It īpaši šī noteikuma piemērošana Apvienotajā Karalistē, saskaņā ar kuru ACVN būtu jāpiemēro attiecībā uz Parmas šķiņķi, kas tiek pārdots jau sagriezts šķēlēs, tikai tad, ja šis šķiņķis ticis sagriezts šķēlēs un iepakots ražošanas reģionā, acīmredzami var tieši vai netieši, faktiski vai potenciāli radīt šķēršļus tirdzniecībai Kopienas robežās.

52      Apvienotās Karalistes valdība uzskata, ka nosacījums izskatāmajā pamata lietā veido eksporta kvantitatīvo ierobežojumu.

53      Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru kvantitatīvo ierobežojumu, kā arī citu pasākumu ar līdzvērtīgu iedarbību aizliegums attiecas ne tikai uz valsts pasākumiem, bet arī uz Kopienu iestāžu pasākumiem (it īpaši skat. 1997. gada 25. jūnija spriedumu lietā C‑114/96 Kieffer un Thill, Recueil, I‑3629. lpp., 27. punkts, un 2001. gada 13. septembra spriedumu lietā C‑169/99 Schwarzkopf, Recueil, I‑5901. lpp., 37. punkts).

54      Atbilstoši EKL 29. pantam ir aizliegti visi pasākumi, kuru nolūks ir vai kuru iedarbības rezultātā var tikt ierobežotas eksporta plūsmas, tādējādi novedot pie atšķirīgas attieksmes starp tirdzniecību vienā dalībvalstī un šīs valsts eksporta tirdzniecību, šādā veidā nodrošinot īpašu priekšrocību valsts ražojumiem vai ieinteresētās valsts iekšējam tirgum (par valsts pasākumiem it īpaši skat. 2000. gada 23. maija spriedumu lietā C‑209/98 Sydhavnens Sten & Grus, Recueil, I‑3743. lpp., 34. punkts).

55      Kā jau tika konstatēts šī sprieduma 32. punktā, ACVN “Parmas šķiņķis” specifikācijā skaidri norādīts uz prasību par produkta griešanu šķēlēs un iepakošanu ražošanas reģionā šķēlēs pārdodamam šķiņķim un tajā ir arī atsauce uz 1990. gada 13. februāra likumu un 1993. gada 15. februāra dekrētu kā prasībām, kas paredzētas valsts noteikumos Regulas Nr. 2081/92 4. panta 2. punkta i) apakšpunkta izpratnē. Reģistrējot ACVN “Parmas šķiņķis”, šķēlēs griešana un iepakošana ražošanas reģionā Regulā Nr. 1107/96 izvirzītas par nosacījumiem ACVN “Parmas šķiņķis” izmantošanai šķēlēs pārdodamam šķiņķim.

56      Šī nosacījuma sekas ir tādas, ka šķiņķis, kas ir ražots ražošanas reģionā, kas atbilst citiem pieprasītajiem nosacījumiem, lai varētu izmantot ACVN “Parmas šķiņķis”, nevar tikt griezts šķēlēs ārpus šī reģiona, nezaudējot šo nosaukumu.

57      Toties Parmas šķiņķis, kas pārvests ražošanas reģiona robežās, saglabā savas tiesības uz ACVN, ja tas ir sagriezts šķēlēs un iepakots, ievērojot specifikācijas prasības.

58      Šo noteikumu īpašās sekas ir šķiņķa, kam var būt ACVN “Parmas šķiņķis”, eksporta plūsmas ierobežojums un tādā veidā var tikt iedibināta atšķirīga attieksme starp tirdzniecību dalībvalstī un šīs valsts eksporta tirdzniecību. Tādējādi ar tiem tiek ieviesti eksporta kvantitatīvie ierobežojumi EKL 29. panta izpratnē (šajā sakarā skat. 2000. gada 16. maija spriedumu lietā C‑388/95 Beļģija/Spānija, Recueil, I‑3123. lpp., 38. un 40.–42. punkts).

59      Attiecīgi jāsecina, ka nosacījuma par šķēlēs griešanas un iepakošanas darbu veikšanu ražošanas reģionā uzlikšana ACVN “Parmas šķiņķis” izmantošanai šķēlēs pārdodamam šķiņķim veido pasākumu ar eksporta kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību EKL 29. panta izpratnē.

 Par nosacījuma par produkta griešanu šķēlēs un iepakošanu ražošanas reģionā attaisnojumu

60      Consorzio, Salumificio, Spānijas un Itālijas valdības, kā arī Komisija norāda, ka iepriekš minētajā spriedumā lietā Beļģija/Spānija Tiesa ir nospriedusi, ka pasākums ar eksporta kvantitatīvam ierobežojumam līdzvērtīgu iedarbību, kuru, lai būtu iespējams izmantot cilmes vietas nosaukumu, veido pienākums vīnu ar cilmes vietas nosaukumu pildīt pudelēs vīna ražošanas reģionā, bija attaisnojams, jo ar to tika paredzēts saglabāt cilmes vietas nosaukuma reputāciju, papildus produkta autentiskumam garantējot tā kvalitātes un īpašību saglabāšanu. Tie uzskata, ka Tiesas argumentāciju šajā spriedumā var piemērot arī attiecībā uz nosacījumu par Parmas šķiņķa šķēlēs griešanu un iepakošanu ražošanas reģionā, jo šis nosacījums ir attaisnojams, tā kā tā mērķis ir produkta autentiskuma un kvalitātes garantēšana. Francijas valdība uzsver, ka šis nosacījums ļauj garantēt, ka produkta izcelsmes vieta atrodas ģeogrāfiskajā apgabalā.

61      Asda, Hygrade un Apvienotās Karalistes valdība aizstāv viedokli, ka šķēlēs griešanas un iepakošanas darbi neietekmē Parmas šķiņķa kvalitāti un neapdraud tā autentiskumu. Pamatojoties uz šo pieņēmumu, Apvienotās Karalistes valdība uzskata, ka, kaut gan iepriekš minētajā lietā Beļģija/Spānija izvēlētā pieeja ir jāievēro šajā lietā, tai tomēr jānoved pie pretēja risinājuma, nekā panākts lietā Beļģija/Spānija.

62      Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar EKL 30. pantu EKL 29. pants neliedz noteikt eksporta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatoti cita starpā ar rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem.

63      Jāuzsver, ka Kopienas tiesību akti rāda vispārēju tendenci nostiprināt produktu kvalitāti kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā, lai sekmētu šo produktu reputāciju, it īpaši pateicoties to cilmes vietu nosaukumu izmantošanai, kas ir pakļauti īpašai aizsardzībai (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Beļģija/Spānija, 53. punkts). Kvalitatīvo vīnu sektorā šī tendence ir īstenota, Padomei 1987. gada 16. martā pieņemot Regulu (EEK) Nr. 823/87 par īpašiem noteikumiem kvalitatīviem vīniem, kas ir saražoti noteiktos reģionos (OV L 84, 59. lpp.), atcelta un aizvietota ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 1. lpp.). Attiecībā uz citiem produktiem šī tendence ir vērojama Regulā Nr. 2081/92, kurā tās apsvērumu kontekstā cita starpā paredzēts apmierināt patērētāju gaidīto saistībā ar produkta kvalitāti un noteikto ģeogrāfisko izcelsmi, kā arī ražotājiem līdzvērtīgas konkurences apstākļos nodrošināt labākus ienākumus par viņu centieniem kvalitātes uzlabošanā.

64      Cilmes vietu nosaukumi ietilpst rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību jomā. Piemērojamie noteikumi aizsargā to izmantotājus pret šo nosaukumu nelikumīgu izmantojumu, ko veic trešās personas, kas mēģina gūt labumu no reputācijas, ko ieguvuši šie nosaukumi. Tiem ir jāgarantē, ka produkts, kam ir šis nosaukums, ir no noteiktā ģeogrāfiskā reģiona un ka tam piemīt noteiktās īpašības. Tiem var būt ļoti augsta reputācija patērētāju vidū, un ražotājiem, kuri atbilst nosacījumiem to izmantošanai, tie ir svarīgs līdzeklis klientu piesaistīšanai. Cilmes vietu nosaukumu reputācija ir atkarīga no tā, kā tos uztver klienti. Šāda uztvere kā tāda galvenokārt ir atkarīga no noteiktām īpašībām, bet vispārējā nozīmē – no produkta kvalitātes. Pamatā produkta reputāciju nosaka kvalitāte (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Beļģija/Spānija, 54.–56. punkts). Patērētāju uztverē sasaiste starp ražotāja reputāciju un produkta kvalitāti ir atkarīga arī no viņu pārliecības, ka produkti, kas tiek pārdoti ar cilmes vietas nosaukumu, ir autentiski.

65      Ar ACVN “Parmas šķiņķis” specifikāciju, uzliekot prasību šķēlēs griešanas un iepakošanas darbus veikt ražošanas reģionā, tādējādi tiek mēģināts kontroli pār vienu no produkta laišanas tirgū veidiem atstāt tiem subjektiem, kam ir tiesības izmantot ACVN. Nosacījuma, ko tā uzliek, mērķis ir pēc iespējas labāk nodrošināt produkta kvalitāti un autentiskumu, tādējādi garantējot ACVN reputāciju, par kuru ACVN izmantotāji ir pilnībā un kolektīvi atbildīgi.

66      Šajā kontekstā apskatāmais nosacījums, neraugoties uz tā ierobežojošo iedarbību uz tirdzniecību, ir uzskatāms par saderīgu ar Kopienu tiesībām, ja tiek pierādīts, ka tas ir nepieciešams un samērīgs un nodrošina ACVN “Parmas šķiņķis” reputāciju (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Beļģija/Spānija, 58. un 59. punkts).

67      Jākonstatē, ka Parmas šķiņķis tiek patērēts galvenokārt šķēlēs un ka visu darbu, kas vērsti uz šādu prezentāciju, uzdevums it īpaši ir panākt noteiktu garšu, krāsu un tekstūru, ko novērtēs patērētājs.

68      Šķiņķa griešana šķēlēs un iepakošana tādējādi ir svarīgas operācijas, ar kurām arī var tikt bojāta tā kvalitāte un tādējādi arī ACVN reputācija, ja tās tiek veiktas apstākļos, kādos produkts vairs neatbilst organoleptiskām īpašībām, ar kurām tas tiek asociēts. Šie darbi var arī kaitēt produkta autentiskuma garantijai, tā kā tie obligāti nozīmē cilmes vietas zīmes noņemšanu no izmantojamiem cūku stilbiem.

69      Nosakot konkrētās prasības un atsaucoties uz valsts noteikumos paredzētajām prasībām, ACVN “Parmas šķiņķis” specifikācijā izveidoti detalizēti un stingri noteikumi trim stadijām, pirms iepakots un šķēlēs sagriezts produkts tiek laists tirgū. Pirmā stadija ir šķiņķa notīrīšana no kauliem, gabalu sagatavošana, to atdzesēšana un sasaldēšana sagriešanai šķēlēs. Otro stadiju veido griešana šķēlēs. Trešā stadija ir sagrieztā šķiņķa iepakošana, izmantojot vakuumu vai aizsargātu atmosfēru.

70      Industriālā procesa gaitā jāievēro trīs galvenie noteikumi.

71      Pirmkārt, pēc izmantojamo cūku stilbu autentiskuma pārbaudes tiek veikta to atlase. Šķēlēs griež un iepako tikai tos stilbus, kas atbilst noteiktiem papildu un stingrākiem nosacījumiem attiecībā uz svaru, nogatavināšanas ilgumu, ūdens saturu un iekšējo mitrumu un kuriem nav redzamu ārēju defektu. Tālāka atlase notiek dažādās procesa stadijās, kad produktā parādās tādas anomālijas, ko nevar identificēt, pirms tas ir attīrīts no kauliem vai sagriezts, piemēram, plankumi, kas radušies mikrohemorāģijas rezultātā, balti laukumi uz muskuļiem vai pārlieks tauku daudzums muskuļos.

72      Otrkārt, visiem tiem uzņēmējiem ražošanas reģionā, kas vēlas veikt šķēlēs griešanas un iepakošanas darbus, jābūt apstiprinātiem [sertificētiem] pārbaudes struktūrā, kas apstiprina [sertificē] arī iepakojumu piegādātājus.

73      Treškārt, pārbaudes struktūras pārstāvjiem jābūt klāt katrā no trim procesa stadijām. Tie pastāvīgi seko specifikācijā ietverto prasību izpildei, ieskaitot produkta marķēšanu katrā stadijā. Pēc darbu pabeigšanas tie apliecina iepakoto produktu skaitu.

74      Dažādo stadiju laikā notiek precīzas specifikāciju pārbaudes attiecībā uz autentiskumu, kvalitāti, higiēnu un marķēšanu. Dažās no tām tiek pieprasīts speciālistu novērtējums, it īpaši gabalu atdzesēšanas un sasaldēšanas stadijā.

75      Šajā kontekstā ir jāatzīst, ka pārbaude ārpus ražošanas reģiona nozīmētu mazākas garantijas attiecībā uz produkta kvalitāti un autentiskumu salīdzinājumā ar pārbaudēm, kas veicamas ražošanas reģionā saskaņā ar specifikācijā paredzēto procedūru (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Beļģija/Spānija, 67. punkts). T.i., no vienas puses, saskaņā ar šo procedūru veicamās pārbaudes pēc sava rakstura ir pilnīgas un sistemātiskas un tās veic eksperti, kuriem ir specializētas zināšanas par Parmas šķiņķa īpašībām. No otras puses, ir grūti iedomāties, ka ACVN izmantotāju pārstāvji varētu nodrošināt tikpat efektīvu pārbaudi citās dalībvalstīs.

76      Risks par patērētājiem piedāvāta produkta kvalitāti un autentiskumu ir jo lielāks, ja šķiņķis ir sagriezts šķēlēs un iepakots ārpus ražošanas reģiona, nevis reģiona robežās (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Beļģija/Spānija, 74. punkts).

77      Šo secinājumu neietekmē šajā spriedumā uzsvērtais apstāklis, ka šķiņķi, vismaz noteiktos apstākļos, var sagriezt mazumtirgotāji un restorānu īpašnieki ārpus ražošanas reģiona. Šādām darbībām principā ir jānotiek patērētāja klātbūtnē, vai vismaz patērētājam ir jābūt iespējai to pieprasīt, lai pārbaudītu, vai izmantojamajam šķiņķim ir cilmes vietas zīme. Tie galvenokārt ir šķēlēs griešanas un iepakošanas darbi pirms produkta pārdošanas mazumtirgotājiem vai restorāniem, kas, ņemot vērā šī produkta daudzumus, ja pienācīgi nav nodrošināta produkta autentiskuma un kvalitātes pārbaude, rada daudz lielāku risku ACVN reputācijai nekā tad, ja šos darbus veic mazumtirgotāji un restorānu īpašnieki.

78      Attiecīgi nosacījums šķēlēs griešanas un iepakošanas darbus veikt ražošanas reģionā, kura mērķis ir aizsargāt Parmas šķiņķa reputāciju, stiprinot pārbaudi attiecībā uz noteiktām tā īpašībām un kvalitāti, ir uzskatāms par attaisnojamu pasākumu ACVN aizsardzībai, no kura iegūst visi attiecīgie uzņēmēji un kuram ir noteicoša nozīme (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Beļģija/Spānija, 75. punkts).

79      Šāds ierobežojums ir uzskatāms par nepieciešamu sasniedzamā mērķa īstenošanai tādā ziņā, ka nepastāv nekādi citi alternatīvi un mazāk ierobežojoši pasākumi, kas ļautu sasniegt šo mērķi.

80      ACVN “Parmas šķiņķis” nebūtu iespējams aizsargāt tikpat efektīvi, uzņēmējiem, kas veic savu uzņēmējdarbību ārpus ražošanas reģiona, uzliekot pienākumu informēt patērētāju, nodrošinot nepieciešamo marķēšanu, ka šķēlēs griešana un iepakošana notikušas ārpus ražošanas reģiona. Drīzāk jebkurš kaitējums šķiņķa, kas ir sagriezts šķēlēs un iepakots ārpus ražošanas reģiona, kvalitātei un autentiskumam, kas iestājas tādu risku dēļ, kas ir saistīti ar griešanu šķēlēs un iepakošanu, var apdraudēt šķiņķa, kas tiek pārdots ar ACVN “Parmas šķiņķis”, reputāciju, ieskaitot šķiņķi, kas ir sagriezts šķēlēs un iepakots ražošanas reģionā un ko pārbaudījusi ražotāju asociācija, kurai ir tiesības izmantot ACVN (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Beļģija/Spānija, 76. un 77. punkts).

81      Tādēļ jāsecina, ka nosacījuma, ka ACVN “Parmas šķiņķis” izmantošana šķiņķim, kas tiek pārdots sagriezts šķēlēs, ir pieļaujama, ja tas sagriezts šķēlēs un iepakots ražošanas reģionā, izvirzīšana var būt attaisnojama un attiecīgi saderīga ar EKL 29. pantu.

 Par nosacījuma par griešanu šķēlēs un iepakošanu ražošanas reģionā spēkā esamību pret uzņēmējiem

 Tiesai iesniegtie apsvērumi

82      Consorzio un Salumificio uzskata, ka par nosacījumu par šķēlēs griešanas un iepakošanas darbu veikšanu ražošanas reģionā, kas paredzēts ACVN “Parmas šķiņķis” specifikācijā, var celt prasību valsts tiesās. Saskaņā ar viņu viedokli uzņēmējs nevar tiesā pamatoties uz viņa neziņu par šo nosacījumu, kas izriet no aktiem un noteikumiem, kas viņam nav bijuši pieejami, izņemot gadījumus, ja tiek prasīts uzlikt viņam sodu. Tāpat kā Itālijas valdība, tie uzskata, ka uzņēmējs nevar aizbildināties ar savu neziņu par nosacījumu, kad, kā pamata lietā, no tā tiek prasīts tikai pārtraukt pārdot nākotnē Parmas šķiņķi, kas ir sagriezts šķēlēs un iepakots ārpus ražošanas reģiona. Tie piebilst, ka Asda un Hygrade pamata lietā katrā ziņā nekādi nebija liegta iespēja brīvi un likumīgi iegūt un izmantot nepieciešamo informāciju un dokumentus, ieskaitot specifikācijas versiju angļu valodā, kas ir pieejama kopš 1997. gada.

83      Francijas valdība norāda, ka, piemērojot EKL 249. pantu, visas privātpersonas valsts tiesā civilprocesa ietvaros var tieši pamatoties uz Kopienas regulu.

84      Komisija norāda, ka fakts, ka specifikācija nav tikusi publicēta, ir pamatojams ar Regulas Nr. 2081/92 vispārējo struktūru un specifisko piemērojamo reģistrācijas procedūru. Pēc tās ieskata, uzdotais prejudiciālais jautājums attiecas tieši uz regulējuma būtību un ar to tiek apšaubīta visa Regulā Nr. 2081/92 paredzētā reģistrācijas kārtība. Lēmums nepublicēt specifikāciju bija Kopienas likumdevēja brīva griba kontekstā ar vienkāršoto procedūru. Saskaņā ar šo procedūru tiek apkopoti visi nosaukumi, kas jau ir aizsargāti ar valsts tiesību aktiem. Atbilstoši šai procedūrai reģistrētie nosaukumi jau ir labi pazīstami ne tikai sabiedrībai, bet, acīmredzot, arī uzņēmējiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir importētāji, izplatītāji vai mazumtirgotāji. Pieņemams, ka uzņēmēji pārdevuši attiecīgos produktus jau pirms ACVN reģistrācijas. Kopienas likumdevēja mērķis tādējādi esot bijis nosaukumiem, kas jau tiek aizsargāti valsts līmenī, tikai nodrošināt Kopienas aizsardzību pēc tam, kad Komisija ir pārbaudījusi to atbilstību Regulas Nr. 2081/92 2. un 4. panta nosacījumiem.

85      Asda un Hygrade apgalvo, ka, tā kā ziņas par pasākumu nav publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, uz tām nevar balstīties kā uz pamatojumu prasībai pret privātpersonu, kad, kā tas ir šajā pamata lietā, personai nav bijušas nekādas likumīgas tiesības saņemt pasākuma [apraksta] kopiju, neatkarīgi no tā, vai pasākuma redakcija ir viņa dzimtajā vai kādā citā valodā. Neraugoties uz regulu tiešās iedarbības principu, kas paredzēts EKL 249. pantā, Kopienas pasākums nerada indivīdiem tiesības, pat ja šis pasākums ir skaidrs, precīzs un bez nosacījumiem. Kopienas noteikuma apjomam un sekām jābūt skaidriem un pārskatāmiem indivīdiem, citādi tiks pārkāpti tiesiskās drošības un pārskatāmības principi. Izstrādātajiem noteikumiem jānodrošina attiecīgajām personām precīza informācija par tām uzlikto pienākumu apjomu. Pasākuma nepublicēšanas sekas ir tādas, ka tajā paredzētie pienākumi nevar būt saistoši privātpersonai. Vēl jo vairāk, pienākumam, ko uzliek Kopienu tiesības, jābūt pieejamam tās valsts valodā, kurā tas ir jāpiemēro. Gadījumos, kad nepastāv oficiāls tulkojums, Kopienas pasākums nevar apdraudēt privātpersonu tiesības civilprocesā vai kriminālprocesā. Ja Consorzio būtu atļauts valsts tiesā panākt atbilstību nepublicētai specifikācijai, tas nozīmētu tiesiskās drošības un pārskatāmības principu pārkāpumu. Attiecīgi noteikumiem saistībā ar specifikāciju nav tiešas iedarbības.

86      Apvienotās Karalistes valdība norāda, ka Regulā Nr. 1107/96 tikai pieminēts, ka nosaukums “Parmas šķiņķis” ir ACVN. Nekas šajā ACVN nenorāda uz to, ka uzņēmējs, kas ir nopircis Parmas šķiņķi, to nevar griezt šķēlēs un iepakot, lai to pārdotu tālāk patērētājiem. Nekas šo operāciju būtībā nevērš uzņēmēju uzmanību uz faktu, ka ACVN “Parmas šķiņķis” nevar izmantot attiecībā uz šķēlēm, kas ir sagrieztas ārpus ražošanas reģiona no šķiņķa, kam likumīgi ir ACVN. Visiem aizliegumiem izmantot ACVN “Parmas šķiņķis” jābūt pārskatāmiem un viegli pieejamiem. Pārskatāmības un pieejamības principi tiekot ievēroti tikai tad, ja ierobežojumu var noteikt, pamatojoties uz Kopienas oficiālajām publikācijām.

 Tiesas atbilde

87      Jāatgādina, ka saskaņā ar EKL 249. panta otro daļu regula, kas ir vispārpiemērojams akts, uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

88      Kā tāda tā ne tikai rada tiesības privātpersonām, bet arī uzliek pienākumus, ar ko tās var pamatot savas prasības valsts tiesās pret citām personām.

89      Tomēr tiesiskās drošības prasība nozīmē, ka Kopienu tiesībām jānodrošina iespēja ieinteresētajām personām zināt precīzu tām uzlikto pienākumu apjomu (skat. 1998. gada 1. oktobra spriedumu lietā C‑209/96 Apvienotā Karaliste/Komisija, Recueil, I‑5655. lpp., 35. punkts).

90      Regulas Nr. 2081/92 divpadsmitajā apsvērumā norādīts, ka, lai gūtu labumu no aizsardzības katrā dalībvalstī, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ir jābūt reģistrētām Kopienas līmenī, par ierakstu reģistrā informējot arī profesionāļus un patērētājus.

91      Tomēr tajā nav paredzēta specifikāciju vai to daļu publicēšana vienkāršotās procedūras gadījumos.

92      Regulā Nr. 1107/96 tikai paredzēts, ka nosaukums “Parmas šķiņķis” ir reģistrēts kā ACVN Regulas Nr. 2081/92 17. panta nozīmē.

93      Šīs reģistrācijas rezultātā Kopienas līmenī tiek noteikti nosacījumi, kas paredzēti specifikācijā, un, it īpaši, ar to tiek noteikts īpašs nosacījums par šķēlēs griešanas un iepakošanas darbu veikšanu ražošanas reģionā. Šis nosacījums uzliek pienākumu nerīkoties, par kura pārkāpšanu var iestāties gan civilatbildība, gan kriminālatbildība.

94      Kā visas lietā iesaistītās personas procesa gaitā atzina saistībā ar šo jautājumu, aizsardzība, ko nodrošina ACVN, parasti neattiecas uz tādiem darbiem kā griešana šķēlēs un iepakošana. Šo darbu veikšana ir aizliegta trešajām personām ārpus ražošanas reģiona, izņemot gadījumus, kad tas skaidri paredzēts specifikācijā.

95      Šādos apstākļos tiesiskās drošības princips prasa, lai nosacījums, par kuru tiek spriests, būtu darīts zināms trešajām personām, to attiecīgi publicējot Kopienas tiesību aktos, kas varētu tikt izdarīts, minot šo nosacījumu Regulā Nr. 1107/96.

96      Tā kā šī informācija nav tikusi darīta zināma trešajām personām, šo nosacījumu nav iespējams izvirzīt valsts tiesā neatkarīgi no tā, vai tas notiek kriminālatbildības vai civiltiesvedības ietvaros.

97      Nevar apgalvot, ka specifikācijā ietverto nosacījumu publicēšana nebija nepieciešama vienkāršotās procedūras, kas paredzēta Regulas Nr. 2081/92 17. pantā, ietvaros tāpēc, ka reģistrētie nosaukumi jau bija labi zināmi sabiedrībai un uzņēmējiem un ka Kopienas likumdevēja mērķis bija tikai Kopienas līmenī nodrošināt aizsardzību, kas jau ir garantēta valsts līmenī.

98      Pirms Regulas Nr. 2081/92 cilmes vietu nosaukumus aizsargāja valsts noteikumi, kas tika publicēti un principā piemēroti tikai tās valsts teritorijā, kas tos pieņēmusi, izņemot starptautiskos līgumus, saskaņā ar kuriem šī aizsardzība tika nodrošināta arī citu valstu teritorijā, pamatojoties uz valstu savstarpējiem nolīgumiem. Ņemot vērā šo atrunu, nevar pieņemt, ka šādas situācijas rezultātā nosacījumi attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem obligāti bija zināmi sabiedrībai un uzņēmējiem visā Kopienā, ieskaitot informāciju par sniedzamās aizsardzības apjomu, kas noteikta specifikācijā un valsts normās ar tehnisku saturu, kas sagatavotas attiecīgās dalībvalsts valodā.

99      Tāpēc ir jāsecina, ka nosacījums par produkta šķēlēs griešanas un iepakošanas darbu veikšanu ražošanas reģionā nav spēkā attiecībā pret uzņēmējiem, jo tas nebija tiem darīts zināms, to atbilstoši publicējot Kopienas tiesību aktos.

 Par tiesāšanās izdevumiem

100    Tiesāšanās izdevumi, kas radušies Apvienotās Karalistes, Spānijas, Francijas un Itālijas valdībām, kā arī Komisijai, kas iesniegušas apsvērumus Tiesai, nav atlīdzināmi. Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.

Ar šādu pamatojumu

TIESA,

atbildot uz jautājumiem, ko tai iesniedza House of Lords ar 2001. gada 8. februāra rīkojumu, nospriež:

1)      Padomes 1992. gada 14. jūlija Regula (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību, kas grozīta ar Aktu par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās nosacījumiem un to Līgumu pielāgojumiem, kas ir Eiropas Savienības izveides pamatā, ir interpretējama tādā veidā, ka tā pieļauj, ka ACVN izmantošana ir pakļauta nosacījumam par tādu darbu kā produkta griešana šķēlēs un iepakošana veikšanu ražošanas reģionā, ja šāds nosacījums ir paredzēts specifikācijā;

2)      nosacījuma par šķēlēs griešanas un iepakošanas darbu veikšanu ražošanas reģionā uzlikšana ACVN “Parmas šķiņķis” izmantošanai šķēlēs pārdodamam šķiņķim veido pasākumu ar eksporta kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību EKL 29. panta izpratnē, bet var būt attaisnojama un attiecīgi saderīga ar šo normu;

3)      tomēr nosacījums, par kuru tiek spriests, nav spēkā attiecībā pret uzņēmējiem, jo tas tiem nebija darīts zināms, to atbilstoši publicējot Kopienu tiesību aktos.

Rodríguez Iglesias

Puissochet

Wathelet

Schintgen

Timmermans

Gulmann

Edward

Jann

Skouris

Macken

Colneric

von Bahr

Cunha Rodrigues

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2003. gada 20. maijā.

Sekretārs

Priekšsēdētājs

R. Grass

G. C. Rodríguez Iglesias

---

* Tiesvedības valoda – angļu