This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52024PC0316
Proposal for a COUNCIL REGULATION on strengthening the security of identity cards of Union citizens and of residence documents issued to Union citizens and their family members exercising their right of free movement
Priekšlikums PADOMES REGULA par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto brīvas pārvietošanās tiesības, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu
Priekšlikums PADOMES REGULA par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto brīvas pārvietošanās tiesības, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu
COM/2024/316 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 23.7.2024
COM(2024) 316 final
2024/0187(CNS)
Priekšlikums
PADOMES REGULA
par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto brīvas pārvietošanās tiesības, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Komisija 2018. gada 17. aprīlī pieņēma priekšlikumu Regulai par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto brīvas pārvietošanās tiesības, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu 1 . Komisija ierosināja, lai Parlaments un Padome regulu balstītu uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 21. panta 2. punktu. Pamatojoties uz minēto priekšlikumu, Parlaments un Padome 2019. gada 20. jūnijā pieņēma Regulu (ES) 2019/1157 2 , ko piemēro kopš 2021. gada 2. augusta.
Lietā Landeshauptstadt Wiesbaden 3 Tiesa lēma, ka Regula (ES) 2019/1157 nav spēkā, jo tā ir pieņemta kļūdaini, pamatojoties uz LESD 21. panta 2. punktu un saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tiesa uzskatīja, ka Regula (ES) 2019/1157 ir viens no pasākumiem, kas ietilpst LESD 77. panta 3. punkta īpašajā darbības jomā, kurā ir paredzēta īpaša likumdošanas procedūra un jo īpaši vienprātība Padomē.
Atzīstot Regulu (ES) 2019/1157 par spēkā neesošu, Tiesa nosprieda, ka “Regulas 2019/1157 sekas ir jāsaglabā līdz brīdim, kad saprātīgā termiņā, kas nevar pārsniegt divus gadus no nākamā gada 1. janvāra pēc šā sprieduma pasludināšanas dienas, stājas spēkā jauna regula, kura pieņemta, pamatojoties uz LESD 77. panta 3. punktu un ar kuru paredzēts to aizstāt”.
Šā priekšlikuma mērķis ir sākt procedūru jaunai regulai par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības stiprināšanu, ko pieņem, pamatojoties uz atbilstošu juridisko pamatu, proti, LESD 77. panta 3. punktu.
Šajā priekšlikumā būtībā ir pārņemts Parlamenta un Padomes pieņemtās Regulas (ES) 2019/1157 teksts. It īpaši Tiesa nosprieda, ka attiecīgi Hartas 7. un 8. pantā nostiprināto tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesību uz personas datu aizsardzību ierobežojumi, kas izriet no pienākuma personas apliecību datu nesējā iekļaut divus pirkstu nospiedumus, nav pretrunā samērīguma principam 4 .
Tomēr Komisija uzskata, ka ir lietderīgi pielāgot tekstu dažos maznozīmīgos aspektos. Šie pielāgojumi ir izskaidroti iedaļā “Sīki izstrādāts priekšlikuma konkrēto noteikumu skaidrojums”.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
ES piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu pārvaldību, patvērumu, imigrāciju un noziedzības un terorisma novēršanu un apkarošanu. Daudzus no ES drošības pasākumiem īsteno, paļaujoties uz drošiem ceļošanas un personu apliecinošiem dokumentiem; kā piemēru var minēt sistemātiskās pārbaudes Šengenas Informācijas sistēmā, kas noteiktas ar Šengenas Robežu kodeksu 5 .
Saskaņā ar LESD 77. panta 1. punktu un kā Tiesa norādījusi spriedumā lietā Landeshauptstadt Wiesbaden 6 , Savienībai ir jāizstrādā politika, lai nodrošinātu, ka personām, šķērsojot iekšējās robežas, neveic nekādu kontroli neatkarīgi no to valstspiederības, lai veiktu personu kontroli un ārējo robežu šķērsošanas efektīvu uzraudzību, kā arī pakāpeniski ieviestu šādu robežu integrētu pārvaldības sistēmu. Noteikumi par pasēm, personas apliecībām, uzturēšanās atļaujām vai jebkuru citu šādu dokumentu ir šādas Savienības politikas neatņemama sastāvdaļa. Attiecībā uz Savienības pilsoņiem dokumenti, uz kuriem attiecas ierosinātā regula, cita starpā ļauj tiem apliecināt, ka viņiem ir tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, kas paredzētas LESD 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un tādējādi izmantot šīs tiesības.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/38/EK 7 ir izklāstīti nosacījumi Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu brīvas pārvietošanās un (gan pagaidu, gan pastāvīgas) uzturēšanās tiesību izmantošanai Savienībā. Direktīvā ir paredzēts, ka, izmantojot derīgu personas apliecību vai pasi, ES pilsoņi un viņu ģimenes locekļi var ieceļot un dzīvot citā dalībvalstī un pieteikties attiecīgajai uzturēšanās dokumentācijai. Tomēr Direktīva 2004/38/EK nereglamentē to personas apliecību formu un standartus, kuras jāizmanto, lai ieceļotu dalībvalstīs vai izceļotu no tām. Tāpat tajā nav paredzēti īpaši standarti attiecībā uz uzturēšanās dokumentiem, ko izsniedz Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, izņemot to nosaukumu.
Saglabājot drošības standartus, kas ieviesti ar Regulu (ES) 2019/1157 un kas piemērojami personas apliecībām, kuras dalībvalstis izdod saviem valstspiederīgajiem, un uzturēšanās dokumentiem, ko dalībvalstis izdod Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kad tie izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties, šis priekšlikums pilnībā atbilst iepriekš izklāstītajiem pašreizējiem politikas pasākumiem.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Kā Tiesa ir norādījusi spriedumā lietā Landeshauptstadt Wiesbaden 8 , ar LESD 77. panta 3. punktu Savienībai ir piešķirta kompetence pieņemt noteikumus par pasēm, personas apliecībām, uzturēšanās atļaujām vai jebkuru citu šādu dokumentu, lai atvieglotu LESD 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā garantēto tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā īstenošanu. Tiesa nosprieda, ka no Regulas 2019/1157 mērķa un galvenajām sastāvdaļām — stiprināt personas apliecībām un uzturēšanās dokumentiem piemērojamos drošības standartus un noteikt prasības, jo īpaši drošības ziņā, kurām šādiem dokumentiem ir jāatbilst, — izriet, ka tas ir viens no pasākumiem, kas ietilpst LESD 77. panta 3. punkta īpašajā piemērošanas jomā 9 . Tas pats attiecas uz šo priekšlikumu, kas atkārto Regulu (ES) 2019/1157, izņemot ierobežotus pielāgojumus, kas neietekmē tās mērķi un galvenos komponentus.
LESD 77. panta 3. punktā ir paredzēta īpaša likumdošanas procedūra. Pieņemot pasākumus saskaņā ar LESD 77. panta 3. punktu, Padomei pēc apspriešanās ar Parlamentu jāpieņem vienprātīgs lēmums.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Savienība ir apņēmusies nodrošināt personu brīvu pārvietošanos brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Drošas personas apliecības un uzturēšanās dokumenti ir būtiski elementi, lai nodrošinātu uzticēšanos, kas vajadzīga pārvietošanās brīvībai šajā teritorijā.
Bez vienota standarta Savienības līmenī ir iespējams, ka šķēršļi brīvai apritei, kas izriet no problēmām dažu dokumentu akceptēšanā, kuras novērotas pirms Regulas (ES) 2019/1157 pieņemšanas, atjaunosies 10 . Tas pats attiecas uz iepriekš pieredzētajiem drošības trūkumiem, kas izriet no nepietiekami drošiem dokumentiem. Rīcības trūkums Savienības līmenī radītu arī vairāk praktiska rakstura problēmas Savienības pilsoņiem, valstu iestādēm un uzņēmumiem apstākļos, kad pilsoņi dzīvo un ceļo Savienībā. Lai risinātu šādas sistēmiskas problēmas, saglabājot augstu drošības līmeni attiecībā uz valsts personas apliecībām un uzturēšanās dokumentiem, ir nepārprotami nepieciešama turpmāka rīcība Savienības mērogā.
Nevienas iniciatīvas mērķus novērst šādu problēmu atkārtošanos nevar sasniegt valsts līmenī. Dokumentiem, uz kuriem attiecas šis priekšlikums, ir raksturīga Eiropas dimensija, jo tie ir saistīti ar brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Dalībvalstis jau apstiprināja nepieciešamību rīkoties Savienības līmenī, pieņemot Regulu (ES) 2019/1157.
Regulā nebūtu noteikts, ka dalībvalstīm jāizdod dokumenti, kas pašlaik netiek izdoti.
•Proporcionalitāte
Savienības rīcība var turpināt radīt ievērojamu pievienoto vērtību iepriekš izklāstīto problēmu risināšanā. Savienības pilsoņi, īstenojot savas tiesības, saskaras ar šķēršļiem, ja viņi nevar būt pārliecināti, ka viņu dokumenti noteikti tiks pieņemti ārpus to izdošanas dalībvalsts(-īm).
Pašreizējās drošības problēmas liecina par nesaraujamu saikni starp personu brīvu pārvietošanos Savienībā un stabilu ārējo robežu pārvaldību. Ciktāl personas apliecības var tikt izmantotas ārējo robežu šķērsošanai, ja personas apliecību drošības standarti pasliktinātos, tiktu vājināti drošības un ārējo robežu pārvaldības uzlabošanas pasākumi, piemēram, sistemātiskas pārbaudes datubāzēs par visām personām, tostarp Savienības pilsoņiem, kuri šķērso ārējās robežas. Kopumā minimālie standarti informācijai, kas jāsniedz par dokumentiem, uz kuriem attiecas šis priekšlikums, un drošības elementiem, kas ir kopīgi visām dalībvalstīm, kuras tos izdod, atvieglos brīvas pārvietošanās īstenošanu un uzlabos drošību Savienībā un pie tās robežām.
Personas apliecību noformējuma pilnīga saskaņošana nav pamatota, un tiek ierosināts samērīgs pasākums, kas nodrošina dokumentu standartu minimumu. Tas ietver pirkstu nospiedumu obligātu izmantošanu, kas ir uzticams un efektīvs līdzeklis, kā nešaubīgi noteikt personas identitāti, un samērīgs pasākums, ņemot vērā mērķus atvieglot tiesību uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos īstenošanu, apkarot viltotu personas apliecību izgatavošanu un identitātes zādzību un nodrošināt identifikācijas dokumentu pārbaudes sistēmu sadarbspēju 11 .
Attiecībā uz uzturēšanās atļaujām, kas izsniegtas ģimenes locekļiem no trešām valstīm, tiek ierosināts turpināt izmantot to pašu formātu, par kuru jau panākta vienošanās Savienības līmenī attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās atļaujām.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Regula ir vienīgais juridiskais instruments, kas nodrošina Savienības tiesību aktu tiešu un vienotu piemērošanu visās dalībvalstīs. Regula nodrošinās vēlamās vienotības saglabāšanu jomā, kurā atšķirības iepriekš kaitējušas brīvai kustībai un drošībai.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ietekmes novērtējums
Sagatavojot šo priekšlikumu, netika veikts ietekmes novērtējums, jo tajā būtībā ir pārņemts Regulas (ES) 2019/1157 teksts, kura pamatā bija priekšlikums 12 , kam bija pievienots ietekmes novērtējums 13 . Tādējādi nav paredzams, ka šis priekšlikums radīs jaunu ietekmi. Turklāt šajā priekšlikumā ir ņemta vērā pieredze, kas gūta 2023. gada 20. septembrī pieņemtajā īstenošanas ziņojumā 14 . Tā kā kopš Regulas (ES) 2019/1157 piemērošanas sākuma nav pagājuši pat trīs gadi, izvērtējums netika veikts.
•Pamattiesības
Šim priekšlikumam ir pozitīva ietekme uz Savienības pilsoņu pamattiesībām uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 45. pantu, novēršot gan personas apliecību, gan uzturēšanās dokumentu atzīšanas grūtības un nepietiekamu drošību.
Šis priekšlikums paredz apstrādāt personas datus, tostarp biometriskos datus, proti, sejas attēlu un divus pirkstu nospiedumus. Fizisku personu personas datu apstrāde, tostarp personas datu vākšana, piekļuve tiem un to izmantošana, ietekmē tiesības uz privātumu un tiesības uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Hartas 7. un 8. pantu.
Jo īpaši pienākums personas apliecību un uzturēšanās atļauju datu nesējā iekļaut divus pirkstu nospiedumus, kā arī pienākums vākt un uz laiku uzglabāt šādus biometriskos datus dokumentu sagatavošanas nolūkā ir ierobežojums gan tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, gan tiesībām uz personas datu aizsardzību 15 .
Šo tiesību ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos, un tajos jārespektē šo tiesību būtība. Ievērojot proporcionalitātes principu, ierobežojumus drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības 16 .
Ierobežojumi, kā arī šo ierobežojumu piemērošanas nosacījumi un darbības joma tiks noteikti regulā. Tiesa nosprieda, ka ierobežojumam, kas izriet no pienākuma datu nesējā iekļaut divus pirkstu nospiedumus, nav nelabvēlīgas ietekmes uz Hartas 7. un 8. pantā nostiprināto pamattiesību būtību, jo ar pirkstu nospiedumiem sniegtā informācija pati par sevi neļauj gūt pārskatu par datu subjektu privāto un ģimenes dzīvi 17 .
Kā norādījusi Tiesa, regulas konkrētie mērķi, proti, cīņa pret dokumentu viltošanu un identifikācijas dokumentu pārbaudes sistēmu sadarbspēja, ir vispārēju interešu mērķi, ko atzinusi Savienība. Turklāt Tiesa konstatēja, ka divu pilnīgu pirkstu nospiedumu iekļaušana ir piemērota, lai sasniegtu šos vispārējo interešu mērķus 18 . Attiecībā uz pirkstu nospiedumu iekļaušanas nepieciešamību Tiesa uzskatīja, ka Hartas 7. un 8. pantā garantēto pamattiesību ierobežojumi, kas izriet no pienākuma datu nesējā iekļaut divus pilnīgus pirkstu nospiedumus, šķiet, atbilst absolūti nepieciešamajam 19 .
Visbeidzot, Tiesa uzskatīja, ka, ņemot vērā attiecīgo datu raksturu, apstrādes darbību raksturu, to veikšanas veidu un paredzētās garantijas, ierobežojumi, kas izriet no divu pirkstu nospiedumu iekļaušanas, nešķiet nesamērīgi smagi salīdzinājumā ar dažādo ar regulu sasniedzamo mērķu nozīmīgumu. Tādējādi ir jāuzskata, ka šāds pasākums ir balstīts uz taisnīgu līdzsvaru starp šiem mērķiem, no vienas puses, un attiecīgajām pamattiesībām, no otras puses. Tāpēc spriedumā lietā Landeshauptstadt Wiesbaden Tiesa secināja, ka Hartas 7. un 8. pantā garantēto tiesību izmantošanas ierobežojumi nav pretrunā samērīguma principam 20 .
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Lai nodrošinātu paredzēto pasākumu efektīvu īstenošanu un uzraudzītu to rezultātus, Komisija turpinās cieši sadarboties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām no valstu iestādēm un Savienības aģentūrām, piemēram, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru.
Komisija pieņems uzraudzības programmu, lai uzraudzītu regulas iznākumus, rezultātus un ietekmi, pamatojoties uz uzraudzības programmu, kas pieņemta saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1157 21 .
Komisija sešus gadus pēc regulas piemērošanas dienas izvērtēs rezultātā izveidotā tiesiskā regulējuma efektivitāti, lietderību, atbilstību, saskaņotību un Savienības pievienoto vērtību. Tas nodrošinās, ka izvērtēšanai ir pieejami pietiekami dati.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Pievienotajā priekšlikumā būtībā ir pārņemta Parlamenta un Padomes pieņemtā Regula (ES) 2019/1157. Tomēr Komisija uzskata, ka minētās regulas teksts būtu jāpielāgo šādos aspektos:
–lai ņemtu vērā spriedumu lietā Landeshauptstadt Wiesbaden, regulas juridiskais pamats ir LESD 77. panta 3. punkts;
–regulas apsvērumos ir svītrotas atsauces uz politikas dokumentiem, kas pieņemti pirms vairākiem gadiem;
–apsvērumos ir svītrota tiešā atsauce uz Īrijas izsniegtu pases karti, ņemot vērā to, ka Īrija nepiedalās regulas pieņemšanā, ja vien tā nepaziņo, ka vēlas piedalīties tās pieņemšanā un piemērošanā. Šādā gadījumā, lai gan Īrijas izdotā pases karte ir ceļošanas dokuments, kas atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dokumentam 9303 par mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem, tā Īrijā netiek izmantota identifikācijas mērķiem, un tāpēc nebūtu jāuzskata, ka tā ietilpst šīs regulas darbības jomā;
–regulas apsvērumos ir pievienota atsauce uz to, ka Tiesa ir nospriedusi, ka obligāta pirkstu nospiedumu iekļaušana datu nesējā ir saderīga ar pamattiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, kas garantētas Hartas 7. un 8. pantā;
–apsvērums par tādu dokumentu pakāpenisku izņemšanu no aprites, kuri neatbilst regulas prasībām, ir pielāgots, lai atspoguļotu to, ka būtu jāturpina piemērot Regulā (ES) 2019/1157 noteiktos termiņus;
–ir pievienoti apsvērumi, lai atspoguļotu Īrijas un Dānijas attiecīgās nepiedalīšanās iespējas;
–tiks sākta jauna apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju;
–tā kā Komisija nav saņēmusi paziņojumu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1157 5. panta 3. punkta b) apakšpunktu, atsauces uz šādiem paziņojumiem tiek svītrotas;
–saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1157 8. panta 2. punktu konkrētas uzturēšanās atļaujas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, kļūst nederīgas to derīguma termiņa beigās vai 2023. gada 3. augustā, atkarībā no tā, kas ir agrāk. Tā kā šis datums jau ir pagājis, regulā tikai norādīts, ka šādas uzturēšanās atļaujas vairs nav derīgas;
–saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1157 11. panta 6. punktu personas apliecību un uzturēšanās dokumentu datu nesējā glabātos biometriskos datus, proti, turētāja sejas attēlu un divus pirkstu nospiedumus, izmanto tikai pienācīgi pilnvaroti kompetento valsts iestāžu un Savienības aģentūru darbinieki. Ņemot vērā elektronisko parakstu uz personas apliecību datu nesēja, turētāja identifikācija, pārbaudot datus datu nesējā, ir uzticamāka nekā dokumenta vizuāla pārbaude, jo īpaši attālinātas identifikācijas situācijās. Tāpēc Savienības pilsoņi var vēlēties izmantot personas apliecības datu nesējā esošos datus, to skaitā sejas attēlu, lai sevi identificētu saskarsmē ar privātām struktūrām, piemēram, bankām vai gaisa pārvadātājiem. Tādējādi noteikuma formulējums ir pielāgots, lai noteiktu, ka pirkstu nospiedumiem var piekļūt tikai pienācīgi pilnvaroti kompetento valsts iestāžu un Savienības aģentūru darbinieki. Jebkurā gadījumā kriptogrāfiskā aizsardzība neļauj nepilnvarotām personām piekļūt datu nesējā esošajiem pirkstu nospiedumiem;
–lai samazinātu dalībvalstu iestāžu ziņošanas pienākumus, tiek svītrots pienākums uzturēt un katru gadu paziņot Komisijai to kompetento iestāžu sarakstu, kurām ir piekļuve datu nesējā glabātajiem biometriskajiem datiem;
–lai samazinātu dalībvalstu iestāžu ziņošanas pienākumus, tiek racionalizēti noteikumi par ziņošanu un izvērtēšanu. Regulas 13. pantā ir paredzēts, ka tā vietā, lai regulu izvērtētu ik pēc sešiem gadiem, Komisija veiks vienu izvērtējumu sešus gadus pēc regulas stāšanās spēkā, īpašu uzmanību pievēršot vairākiem elementiem, kas ietilpst regulas darbības jomā;
–ņemot vērā to, ka dalībvalstis jau piemēro Regulu (ES) 2019/1157, nav nepieciešams atlikt šīs regulas piemērošanas sākšanu. Tādējādi regula būtu jāsāk piemērot līdz ar tās stāšanos spēkā.
2024/0187 (CNS)
Priekšlikums
PADOMES REGULA
par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto brīvas pārvietošanās tiesības, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 22 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Līgumā par Eiropas Savienību (LES) ir pausta apņemšanās atvieglināt personu brīvu pārvietošanos, vienlaikus nodrošinot Eiropas tautu drošību un aizsargātību, saskaņā ar LES un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikumiem izveidojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.
(2)Savienības pilsonība nodrošina ikvienam Savienības pilsonim tiesības brīvi pārvietoties, ievērojot konkrētus ierobežojumus un nosacījumus. Minēto tiesību īstenošanu nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK 23 . Pārvietošanās un uzturēšanās brīvība ir paredzēta arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 45. pantā. Pārvietošanās brīvība ietver tiesības izceļot no dalībvalstīm un ieceļot dalībvalstīs, izmantojot derīgu personas apliecību vai pasi.
(3)Saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK dalībvalstīm ir jāizsniedz saviem valstspiederīgajiem personas apliecības vai pases un jāatjauno šie dokumenti saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Turklāt minētajā Direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstis var pieprasīt Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem reģistrēties attiecīgajās iestādēs. Dalībvalstīm ir jāizsniedz Savienības pilsoņiem reģistrācijas apliecības atbilstoši minētajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem. Saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm ir arī jāizsniedz uzturēšanās atļaujas ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, un, saņemot pieteikumu, ir jāizsniedz dokumenti, kas apliecina pastāvīgu uzturēšanos, un ir jāizsniedz pastāvīgas uzturēšanās atļaujas.
(4)Direktīvā 2004/38/EK ir paredzēts, ka dalībvalstis var noteikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai liegtu, izbeigtu vai atsauktu ar minēto direktīvu piešķirtās tiesības, ja notiek to ļaunprātīga izmantošana vai krāpšana. Dokumentu viltošana vai nepatiess būtisku faktu atspoguļojums attiecībā uz uzturēšanās tiesību piešķiršanas nosacījumiem ir identificēti kā tipiskākie krāpšanas gadījumi saistībā ar minēto direktīvu.
(5)Pirms noteikumu pieņemšanas Savienības līmenī pastāvēja ievērojamas atšķirības starp valsts personas apliecību un uzturēšanās dokumentu drošības līmeņiem Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri uzturas citā dalībvalstī. Minētās atšķirības paaugstina falsificēšanas un dokumentu viltošanas risku un pilsoņiem rada arī praktiskas grūtības, kad viņi vēlas izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties.
(6)Droši ceļošanas un personu apliecinoši dokumenti ir būtiski, kad vien ir nepieciešams nešaubīgi noteikt personas identitāti. Augsts dokumentu drošības līmenis ir svarīgs, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu un draudus iekšējai drošībai, jo īpaši saistībā ar terorismu un pārrobežu noziedzību. Agrāk nepietiekami drošas valsts personas apliecības ir bijušas viens no visbiežāk atklātajiem viltotajiem dokumentiem, ko izmanto ceļošanai Savienībā.
(7)Lai atturētu no identitātes viltošanas, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to tiesību aktos ir paredzēti atbilstīgas sankcijas par identifikācijas dokumentu falsificēšanu un viltošanu un šādu falsificētu vai viltotu dokumentu izmantošanu.
(8)Autentisku un drošu personas apliecību izsniegšanai ir nepieciešams uzticams identitātes reģistrācijas process un droši “izcelsmes” dokumenti, kas iesniegti kā pamatojums pieteikumam. Ņemot vērā, ka arvien biežāk tiek izmantoti viltoti izcelsmes dokumenti, Komisijai, dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības aģentūrām būtu jāturpina sadarboties, lai mazinātu izcelsmes dokumentu viltošanas iespējas.
(9)Šajā regulā dalībvalstīm nav noteikts pienākums ieviest personas apliecības vai uzturēšanās dokumentus, ja tie nav paredzēti valsts tiesību aktos, un tā neskar dalībvalstu kompetenci saskaņā ar valsts tiesību aktiem izsniegt citus uzturēšanās dokumentus, kas neietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā, piemēram, izsniegt uzturēšanās atļaujas/apliecības visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem konkrētajā teritorijā neatkarīgi no viņu valstspiederības. Turklāt šī regula neietekmē no Tiesas judikatūras izrietošo principu, ka tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos var apliecināt ar jebkādiem pierādījumiem.
(10)Šī regula neliedz dalībvalstīm identifikācijas nolūkā bez diskriminācijas pieņemt dokumentus, kas nav ceļošanas dokumenti, piemēram, autovadītāja apliecības.
(11)Pilsoņiem, kuru tiesības brīvi pārvietoties ir ierobežotas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, izsniegti identifikācijas dokumenti, kuros skaidri norādīts, ka tos nevar izmantot kā ceļošanas dokumentus, nebūtu jāuzskata par dokumentiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma.
(12)Ceļošanas dokumentus, kuri atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumentam 9303 Par mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem (“ICAO dokuments 9303”) un kuri dalībvalstī, kas izsniegusi dokumentu, netiek izmantoti identifikācijas mērķiem, nebūtu jāuzskata par dokumentiem, uz kuriem attiecas šī regula.
(13)Šī regula neskar iespēju dalībvalstīm izmantot personas apliecības un uzturēšanās dokumentus ar eID funkciju citiem nolūkiem, un tā neskar arī noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 24 , kura paredz elektroniskās identifikācijas savstarpēju atzīšanu Savienības mērogā attiecībā uz piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un palīdz pilsoņiem, kuri pārceļas uz citu dalībvalsti, nosakot elektroniskās identifikācijas līdzekļu savstarpēju atzīšanu, ievērojot konkrētus nosacījumus. Uzlabotām personas apliecībām būtu jānodrošina vieglāka identifikācija un jāveicina labāka piekļuve pakalpojumiem.
(14)Lai varētu pienācīgi pārbaudīt personas apliecības un uzturēšanās dokumentus, dalībvalstīm katram dokumentu veidam, uz ko attiecas šī regula, ir jāizmanto pareizais nosaukums. Lai atvieglotu dokumentu, uz kuriem attiecas šī regula, pārbaudi citās dalībvalstīs, dokumenta nosaukumam papildus vajadzētu būt arī vismaz vienā citā Savienības oficiālajā valodā. Ja dalībvalstis personas apliecībām jau izmanto ierastu apzīmējumu, kas nav ar nosaukumu “personas apliecība”, tām vajadzētu būt iespējai turpināt lietot šādu apzīmējumu savā oficiālajā valodā vai valodās. Tomēr nākotnē nebūtu jāievieš jauni apzīmējumi.
(15)Lai pārbaudītu, vai dokuments ir autentisks, un noskaidrotu personas identitāti, ir vajadzīgi aizsardzības elementi. Drošības standartu minimuma noteikšana un biometrisko datu iekļaušana personas apliecībās un ģimenes locekļu, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, uzturēšanās atļaujās ir svarīgs solis virzībā uz minēto dokumentu drošāku izmantošanu Savienībā. Šādu biometrisko identifikatoru iekļaušanai būtu jānodrošina tas, ka Savienības pilsoņi var pilnībā izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties.
(16)Sejas attēla un divu pirkstu nospiedumu (“biometriskie dati”) glabāšana personas apliecībās un uzturēšanās atļaujās, kā jau ir paredzēts attiecībā uz Savienības valstspiederīgo biometriskajām pasēm un trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās atļaujām, ir piemērota metode, kā ticamu identifikāciju un autentifikāciju apvienot ar krāpšanas riska samazināšanu, lai uzlabotu personas apliecību un uzturēšanās atļauju drošību. Kā Tiesa ir apstiprinājusi, pirkstu nospiedumu obligāta iekļaušana datu nesējā ir saderīga ar pamattiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, kas garantētas Hartas 7. un 8. pantā.
(17)Vispārējai praksei vajadzētu būt tādai, ka dalībvalstīm, pārbaudot dokumenta autentiskumu un turētāja identitāti, būtu pirmām kārtām jāpārbauda sejas attēls un, ja tas nepieciešams, lai nešaubīgi pārliecinātos par dokumenta autentiskumu un turētāja identitāti, dalībvalstīm būtu jāpārbauda arī pirkstu nospiedumi.
(18)Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka gadījumos, kad biometrisko datu pārbaude neapstiprina dokumenta autentiskumu vai dokumenta turētāja identitāti, kvalificētiem darbiniekiem ir jāveic obligāta manuālā pārbaude.
(19)Šī regula neparedz juridisko pamatu tam, lai dalībvalstīs tiktu izveidotas vai uzturētas valsts līmeņa datubāzes biometrisko datu uzglabāšanai, kas ir valsts tiesību aktu jautājums, kam ir jāatbilst Savienības tiesību aktiem par datu aizsardzību, ieskaitot attiecībā uz tā nepieciešamību un proporcionalitātes prasībām. Turklāt šī regula neparedz juridisku pamatu centralizētas datubāzes izveidei vai uzturēšanai Savienības līmenī.
(20)Biometriskie identifikatori būtu jāvāc un jāglabā personas apliecību un uzturēšanās dokumentu datu nesējā, lai varētu pārbaudīt dokumenta autentiskumu un dokumenta turētāja identitāti. Ņemot vērā elektronisko parakstu uz personas apliecību datu nesēja, turētāja identifikācija, izmantojot datu nesēju, kas satur tos pašus biogrāfiskos datus, kas uzdrukāti uz dokumenta, ir uzticamāka nekā dokumenta vizuāla pārbaude. Tāpēc Savienības pilsoņiem būtu jāļauj izmantot datus, kas tiek glabāti viņu personas apliecības datu nesējā, lai identificētu sevi saskarsmē ar privātām struktūrām. Tomēr datu nesējā glabāto pirkstu nospiedumu pārbaude būtu jāveic tikai pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem un tikai tādās situācijās, kad uzrādīt dokumentu ir tiesību aktos noteikta prasība.
(21)Biometriskie dati, kas tiek glabāti personas apliecību vai uzturēšanās dokumentu personalizēšanas nolūkā, būtu jāglabā īpaši drošā veidā un tikai līdz dokumenta saņemšanas dienai, un nekādā gadījumā ilgāk par 90 dienām no dokumenta izdošanas dienas. Pēc minētā termiņa šie biometriskie dati būtu nekavējoties jāizdzēš vai jāiznīcina. Iepriekš minētajam nevajadzētu skart šādu datu jebkādu citu apstrādi saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem par datu aizsardzību.
(22)Šajā regulā būtu jāņem vērā ICAO dokumentā 9303 noteiktās specifikācijas, kas nodrošina globālu sadarbspēju, tajā skaitā attiecībā uz mašīnlasāmību un vizuālās pārbaudes izmantošanu.
(23)Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nolemt, vai dokumentā, uz kuru attiecas šī regula, iekļaujams personas dzimums. Ja dalībvalsts šādā dokumentā iekļauj personas dzimumu, būtu attiecīgi jāizmanto ICAO dokumentā 9303 paredzētās specifikācijas “F”, “M” vai “X” vai atbilstošais saīsinājums (pirmais burts), ko izmanto minētās dalībvalsts valodā vai valodās.
(24)Lai nodrošinātu, ka attiecībā uz personas apliecībām, uzturēšanās atļaujām un pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām attiecīgā gadījumā tiek pienācīgi ņemti vērā turpmāki drošības standarti un tehniskās specifikācijas, kas pieņemti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1030/2002 25 būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 26 . Šajā nolūkā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no komitejas, kas izveidota ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1683/95 27 6. pantu. Vajadzētu būt iespējamam, ka pieņemtie īstenošanas akti vajadzības gadījumā paliek slepeni, lai novērstu viltošanas un falsifikācijas risku.
(25)Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek ieviestas atbilstošas un efektīvas biometrisko identifikatoru vākšanas procedūras un ka šādas procedūras atbilst Hartā, Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām noteiktajām tiesībām un principiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visā datu vākšanas procedūrā tiek pirmām kārtām ņemtas vērā bērna intereses. Šajā nolūkā kvalificēti darbinieki būtu atbilstīgi jāapmāca, kā savākt biometriskos identifikatorus bērnam piemērotā veidā.
(26)Situācijās, kad rodas grūtības saistībā ar biometrisko identifikatoru vākšanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir ieviestas atbilstošas procedūras, lai respektētu attiecīgās personas cieņu. Tāpēc būtu jāņem vērā īpaši apsvērumi saistībā ar dzimumu un bērnu un neaizsargātu personu īpašajām vajadzībām.
(27)Drošības un formas standartu minimuma ieviešanai attiecībā uz personas apliecībām būtu jānodrošina, ka dalībvalstis var paļauties uz minēto dokumentu autentiskumu, kad Savienības pilsoņi izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties. Stingrāku drošības standartu ieviešanai būtu jānodrošina valsts iestādēm un privātām struktūrām pietiekamas garantijas, lai minētās iestādes un struktūras varētu paļauties uz personas apliecību autentiskumu, kad Savienības pilsoņi tās izmanto identifikācijas nolūkā.
(28)Atšķirības zīme, ko veido dokumentu izsniedzošās dalībvalsts divu burtu valsts kods, kas iespiests negatīvā zilā taisnstūrī un ap kuru aplī izvietotas 12 dzeltenas zvaigznes, atvieglo dokumenta vizuālo pārbaudi, jo īpaši tad, kad dokumenta turētājs izmanto tiesības brīvi pārvietoties.
(29)Saglabājot iespēju valstij noteikt papildu elementus, dalībvalstīm vienlaikus būtu jānodrošina, ka šādi elementi nemazina kopīgo aizsardzības elementu efektivitāti un negatīvi neietekmē personas apliecību pārrobežu savietojamību, piemēram, spēju personas apliecības nolasīt ar ierīcēm, kuras izmanto dalībvalstis, kas nav izsniegušas personas apliecības.
(30)Drošības standartu ieviešanai ģimenes locekļu, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, personas apliecībās un uzturēšanās atļaujās nebūtu jāizraisa nesamērīgs maksas palielinājums Savienības pilsoņiem vai trešo valstu valstspiederīgajiem. Dalībvalstīm šis princips būtu jāņem vērā, izsludinot uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus.
(31)Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka biometriskie dati pareizi identificē personu, kurai izsniegta personas apliecība. Šajā nolūkā dalībvalstis varētu apsvērt iespēju vākt biometriskos identifikatorus, jo īpaši sejas attēlu, paredzot personisku ierašanos valsts iestādēs, kuras izsniedz personas apliecības.
(32)Dalībvalstīm būtu savstarpēji jāapmainās ar šādu informāciju, jo tā ir nepieciešama, lai piekļūtu drošajā datu nesējā iekļautajai informācijai un autentificētu un pārbaudītu to. Drošajā datu nesējā izmantotajiem formātiem jābūt sadarbspējīgiem, tostarp ar automatizētām robežkontroles sistēmām.
(33)Direktīva 2004/38/EK attiecas uz situāciju, kad Savienības pilsoņiem, kuriem nav nepieciešamo ceļošanas dokumentu, vai Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie un kuriem nav nepieciešamo ceļošanas dokumentu, ir jādod visas pienācīgās iespējas ar citiem līdzekļiem pierādīt, ka uz viņiem attiecas tiesības brīvi pārvietoties. Šādi līdzekļi var būt arī pagaidu kārtā izmantoti identifikācijas dokumenti un šādiem ģimenes locekļiem izsniegtas uzturēšanās atļaujas.
(34)Šajā regulā ievēro pienākumus, kas noteikti Hartā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām. Tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas sadarboties ar Komisiju, lai integrētu papildu elementus, kas padara personas apliecības pieejamākas un lietošanā ērtākas cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, vājredzīgām personām. Dalībvalstīm ir jāizpēta risinājumu, piemēram, mobilo reģistrācijas ierīču, izmantošana personas apliecību izsniegšanai personām, kas nav spējīgas ierasties iestādēs, kuras ir atbildīgas par personas apliecību izsniegšanu.
(35)Uzturēšanās dokumentos, ko izsniedz Savienības pilsoņiem, būtu jāiekļauj īpaša informācija, lai nodrošinātu, ka šādu dokumentu turētāji visās dalībvalstīs tiek identificēti kā Savienības pilsoņi. Tam būtu jāveicina, ka tiek atzīta Savienības pilsoņu tiesību brīvi pārvietoties izmantošana un ar šādu izmantošanu saistītās tiesības, tomēr saskaņošanai būtu jāaprobežojas tikai ar to, kas ir vajadzīgs pašreizējo dokumentu trūkumu novēršanai. Dalībvalstis var brīvi izraudzīties formu, kādā šie dokumenti tiek izsniegti, un varētu tos izsniegt ICAO dokumenta 9303 specifikācijām atbilstošā formā.
(36)Attiecībā uz uzturēšanās dokumentiem, ko izsniedz ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, ir lietderīgi izmantot tādu pašu formu un aizsardzības elementus, kādi paredzēti Regulā (EK) Nr. 1030/2002, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1954 28 . Papildus tam, ka minētie dokumenti pierāda uzturēšanās tiesības, tie arī atbrīvo to turētājus, kuriem citādi būtu pienākums saņemt vīzu, no šā pienākuma, ja viņi Savienības teritorijā pavada Savienības pilsoni vai pievienojas Savienības pilsonim.
(37)Direktīvā 2004/38/EK ir noteikts, ka dokumentus, ko izsniedz ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, sauc par “Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju”. Identifikācijas atvieglošanas labad Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujām vajadzētu būt standartizētam nosaukumam un kodam.
(38)Ņemot vērā gan drošības risku, gan izmaksas, kas rodas dalībvalstīm, personas apliecības, kā arī Savienības pilsoņu ģimenes locekļu uzturēšanās atļaujas, kuras neatbilst šīs regulas prasībām, pakāpeniski būtu jāizņem no aprites. Attiecībā uz dokumentiem, kuros trūkst būtisku drošības elementu vai kuriem nav nodrošināta mašīnlasāmība, izņemšanai no aprites ir vajadzīgs īsāks termiņš.
(39)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 29 piemēro attiecībā uz personas datiem, kas tiks apstrādāti šīs regulas piemērošanas kontekstā. Ir nepieciešams sīkāk precizēt aizsardzības pasākumus, kas piemērojami apstrādātajiem personas datiem, jo īpaši tādiem sensitīviem datiem kā biometriskajiem identifikatoriem. Datu subjekti būtu jāinformē par to, ka viņu dokumentos ir iestrādāts datu nesējs, kas satur viņu biometriskos datus, un par datu nesēja bezkontakta pieejamību, kā arī par visiem gadījumiem, kad tiek izmantoti dati, kas ietverti viņu personas apliecībās un uzturēšanās dokumentos. Datu subjektiem jebkurā gadījumā vajadzētu būt iespējai piekļūt personas datiem, kas tiek apstrādāti viņu personas apliecībās un uzturēšanās dokumentos, un vajadzētu būt tiesībām prasīt, lai gadījumos, kad šādi dati ir kļūdaini vai nepilnīgi, tie tiktu izlaboti, izsniedzot jaunu dokumentu. Datu nesējam vajadzētu būt īpaši drošam un efektīvi aizsargāt tajā glabātos personas datus pret nesankcionētu piekļuvi.
(40)Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par biometrisko datu pienācīgu apstrādi no datu savākšanas brīža līdz to iestrādāšanai īpaši drošajā datu nesējā, ievērojot Regulu (ES) 2016/679.
(41)Dalībvalstīm būtu jāievēro īpaša piesardzība, sadarbojoties ar ārpakalpojumu sniedzējiem. Šādai sadarbībai nebūtu jāizslēdz dalībvalstu atbildība, kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem rodas par pienākumu neizpildi attiecībā uz personas datiem.
(42)Šajā regulā ir nepieciešams noteikt pamatu datu vākšanai un glabāšanai personas apliecību un uzturēšanās dokumentu datu nesējā. Dalībvalstīm saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem un ievērojot nepieciešamības un proporcionalitātes principus, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai datu nesējā glabāt citus datus elektronisko pakalpojumu vai citiem ar personas apliecību vai uzturēšanās dokumentu saistītiem mērķiem. Šādu citu datu apstrādei, kā arī to vākšanai un to izmantošanas mērķiem, vajadzētu būt atļautiem ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Visiem valsts datiem vajadzētu būt fiziski vai loģiski nošķirtiem no šajā regulā minētajiem biometriskajiem datiem, un tie būtu jāapstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.
(43)Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu 30 , Komisijai ne agrāk kā sešus gadus pēc šīs regulas piemērošanas datuma būtu jāveic šīs regulas izvērtējums, pamatojoties arī uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašus uzraudzības mehānismus, lai novērtētu regulas faktisko ietekmi un vajadzību īstenot turpmāku rīcību. Uzraudzības nolūkā dalībvalstīm būtu jāvāc statistika par to personas apliecību un uzturēšanās dokumentu skaitu, ko tās izsniegušas.
(44)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, veicināt drošību un atvieglot Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesību brīvi pārvietoties izmantošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(45)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.
(46)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.
(47)Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Hartā, to skaitā cilvēka cieņa, tiesības uz personas neaizskaramību, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums, tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā un diskriminācijas nepieļaušanu, bērna tiesības, vecu cilvēku tiesības, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības brīvi pārvietoties un tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību. Īstenojot šo regulu, dalībvalstīm būtu jāievēro Harta.
(48)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 31 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas XXXX sniedza atzinumu 32 ,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I nodaļa
Priekšmets, darbības joma un definīcijas
1. pants
Priekšmets
Šī regula pastiprina drošības standartus, kas piemērojami personas apliecībām, kuras dalībvalstis izsniedz saviem valstspiederīgajiem, un uzturēšanās dokumentiem, kurus dalībvalstis izsniedz Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties Savienībā.
2. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro:
(a)personas apliecībām, ko dalībvalstis izsniedz saviem valstspiederīgajiem, kā minēts Direktīvas 2004/38/EK 4. panta 3. punktā;
(b)reģistrācijas apliecībām, ko Savienības pilsoņiem, kuri uzņēmējā dalībvalstī uzturas ilgāk nekā trīs mēnešus, izsniedz saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 8. pantu, un dokumentiem, kas apliecina pastāvīgu uzturēšanos un ko Savienības pilsoņiem uz pieteikuma pamata izsniedz saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 19. pantu;
(c)uzturēšanās atļaujām, ko Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, izsniedz saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 10. pantu, un pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, ko Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, izsniedz saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 20. pantu.
Šo regulu nepiemēro identifikācijas dokumentiem, kas izsniegti pagaidu kārtā un kuru derīguma termiņš ir īsāks par sešiem mēnešiem.
II nodaļa
Valstu izsniegtās personas apliecības
3. pants
Drošības standarti / forma / specifikācijas
1.Dalībvalstu izsniegtās personas apliecības izgatavo ID-1 formātā, un tajās iekļauj mašīnlasāmu joslu (MRZ). Šādas personas apliecības atbilst ICAO dokumentā 9303 noteiktajām specifikācijām un drošības standartu minimumam un Regulas (EK) Nr. 1030/2002, kas grozīta ar Regulu (ES) 2017/1954, pielikuma c), d), f) un g) punktā izklāstītajām prasībām.
2.Personas apliecībās iekļautie datu elementi atbilst ICAO dokumenta 9303 5. daļā noteiktajām specifikācijām.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dokumenta numuru var norādīt I zonā, un norādīt personas dzimumu nav obligāti.
3.Dokumentā norāda tā nosaukumu (“Personas apliecība”) vai citu valstī ierasti lietotu apzīmējumu izsniedzošās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, un norāda vārdus “Personas apliecība” vismaz vienā citā Savienības oficiālajā valodā.
4.Personas apliecības priekšpusē norāda apliecību izsniedzošās dalībvalsts divu burtu kodu, kurš iespiests negatīvā zilā taisnstūrī un ap kuru aplī izvietotas 12 dzeltenas zvaigznes.
5.Personas apliecībās iestrādā īpaši drošu datu nesēju, kas ietver apliecības turētāja sejas attēlu un divus pirkstu nospiedumus sadarbspējīgos digitālos formātos. Biometrisko identifikatoru ieguvei dalībvalstis piemēro tehniskās specifikācijas, kas noteiktas ar Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2018) 7767 33 kurš grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2021) 3726 34 .
6.Datu nesējs ir pietiekami ietilpīgs un spējīgs garantēt datu integritāti, autentiskumu un konfidencialitāti. Glabātie dati ir pieejami bezkontakta veidā un ir aizsargāti, kā noteikts Īstenošanas lēmumā C(2018) 7767, kurš grozīts ar Īstenošanas lēmumu C(2021) 3726. Dalībvalstis apmainās ar informāciju, kas nepieciešama, lai autentificētu datu nesēju un piekļūtu 5. punktā minētajiem biometriskajiem datiem un pārbaudītu tos.
7.Bērnus, kas ir jaunāki par 12 gadiem, var atbrīvot no prasības noņemt pirkstu nospiedumus.
Bērnus, kas ir jaunāki par sešiem gadiem, atbrīvo no prasības noņemt pirkstu nospiedumus.
Personas, no kurām ir fiziski neiespējami iegūt pirkstu nospiedumus, atbrīvo no pirkstu nospiedumu noņemšanas prasības.
8.Ja nepieciešams un ja tas ir samērīgi attiecībā pret sasniedzamo mērķi, dalībvalstis var ievadīt izmantošanai savā valstī paredzētas ziņas un piezīmes, kas var būt prasītas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Minimālo drošības standartu efektivitāte un personas apliecību pārrobežu savietojamība tā rezultātā nemazinās.
9.Ja dalībvalstis personas apliecībā iekļauj dubultu saskarni vai atsevišķu datu nesēju, šis papildu datu nesējs atbilst attiecīgajiem ISO standartiem un netraucē 5. punktā minētajam datu nesējam.
10.Ja dalībvalstis personas apliecībās glabā datus tādiem elektroniskajiem pakalpojumiem kā e-pārvaldes un e-darījumdarbības pakalpojumi, šādus valsts datus fiziski vai loģiski nošķir no 5. punktā minētajiem biometriskajiem datiem.
11.Ja dalībvalstis personas apliecībās iekļauj papildu aizsardzības elementus, šādu personas apliecību pārrobežu savietojamība un minimālo drošības standartu efektivitāte tā rezultātā nemazinās.
4. pants
Derīguma periods
1.Personas apliecību minimālais derīguma termiņš ir pieci gadi un maksimālais derīguma termiņš – desmit gadi.
2.Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var paredzēt šādus derīguma termiņus:
(a)derīguma termiņu, kas ir īsāks par pieciem gadiem, personas apliecībām, kuras izsniegtas nepilngadīgām personām;
(b)izņēmuma gadījumos – derīguma termiņu, kas ir īsāks par pieciem gadiem, personas apliecībām, kuras izsniegtas personām īpašos un ierobežotos apstākļos un kuru derīguma termiņš ir ierobežots saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem;
(c)derīguma termiņu, kas ir ilgāks par 10 gadiem, personas apliecībām, kuras izsniegtas personām, kas ir sasniegušas 70 un vairāk gadu vecumu.
3.Dalībvalstis izsniedz personas apliecību ar 12 mēnešu vai mazāku derīguma termiņu, ja ir īslaicīgi fiziski neiespējami noņemt pirkstu nospiedumus no pieteikuma iesniedzēja jebkura pirksta.
5. pants
Pakāpeniska izņemšana no aprites
1.Personas apliecības, kas neatbilst 3. pantā noteiktajām prasībām, kļūst nederīgas to derīguma termiņa beigās vai 2031. gada 3. augustā atkarībā no tā, kas ir agrāk.
2.Atkāpjoties no 1. punkta:
(a)personas apliecības, kuras neatbilst ICAO dokumenta 9303 2. daļā noteiktajiem minimālajiem drošības standartiem vai kurās nav MRZ, kā definēts 3. punktā, kļūst nederīgas to derīguma termiņa beigās vai 2026. gada 3. augustā atkarībā no tā, kas ir agrāk;
(b)personas apliecības, kuras izsniegtas personām, kas 2021. gada 2. augustā ir sasniegušas 70 un vairāk gadu vecumu, un kuras atbilst ICAO dokumenta 9303 2. daļā noteiktajiem minimālajiem drošības standartiem, un kurās ir iekļauta MRZ, kā definēts 3. punktā, kļūst nederīgas to derīguma termiņa beigās.
3.Piemērojot 2. punktu, MRZ ir:
(a)mašīnlasāma josla, kas atbilst ICAO dokumentam 9303;
(b)jebkura cita mašīnlasāmā josla, attiecībā uz kuru izsniedzošā dalībvalsts paziņo noteikumus, kas vajadzīgi, lai nolasītu un attēlotu tajā ietverto informāciju.
III nodaļa
Uzturēšanās dokumenti Savienības pilsoņiem
6. pants
Obligāti norādāmā informācija
Uzturēšanās dokumentos, ko dalībvalstis izsniedz Savienības pilsoņiem, norāda vismaz šādu informāciju:
(a)dokumenta nosaukums attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās un vismaz vienā citā Savienības oficiālajā valodā;
(b)skaidra norāde, ka dokuments izsniegts Savienības pilsonim saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK;
(c)dokumenta numurs;
(d)turētāja vārds (uzvārds un vārds(-i));
(e)turētāja dzimšanas datums;
(f)informācija, kas iekļaujama reģistrācijas apliecībās un dokumentos, kuri apliecina pastāvīgu uzturēšanos un kuri izsniegti attiecīgi saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 8. pantu un 19. pantu;
(g)izdevējiestāde;
(h)apliecības priekšpusē – apliecību izsniedzošās dalībvalsts divu burtu kods, kurš iespiests negatīvā zilā taisnstūrī un ap kuru aplī izvietotas 12 dzeltenas zvaigznes.
Ja dalībvalsts nolemj noņemt pirkstu nospiedumus, attiecīgi piemēro 3. panta 7. punktu.
IV nodaļa
Ģimenes locekļu, kuri nav kādas dalībvalsts valstspiederīgie, uzturēšanās atļaujas
7. pants
Vienotā forma
1.Izsniedzot uzturēšanās atļaujas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kas nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, dalībvalstis izmanto to pašu formu, kas noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 1030/2002, kas grozīta ar Regulu (ES) 2017/1954 un īstenota ar Īstenošanas lēmumu C(2018) 7767, kurš grozīts ar Īstenošanas lēmumu C(2021) 3726.
2.Atkāpjoties no 1. punkta, atļaujas nosaukums ir attiecīgi “Uzturēšanās atļauja” vai “Pastāvīgās uzturēšanās atļauja”. Dalībvalstis norāda, ka minētie dokumenti ir izsniegti Savienības pilsoņa ģimenes loceklim saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK. Šajā nolūkā dalībvalstis izmanto standartizēto kodu “Ģimenes loceklis ES DIR 2004/38/EK 10. pants” vai “Ģimenes loceklis ES DIR 2004/38/EK 20. pants”, norādot to datu laukā [10], kā minēts Regulas (EK) Nr. 1030/2002, kas grozīta ar Regulu (ES) 2017/1954, pielikumā.
3.Dalībvalstis var ievadīt datus, kurus izmanto valsts vajadzībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ievadot un glabājot šādus datus, dalībvalstis ievēro Regulas (EK) Nr. 1030/2002, kas grozīta ar Regulu (ES) 2017/1954, 4. panta otrajā daļā noteiktās prasības.
8. pants
Pašreizējo uzturēšanās atļauju pakāpeniska izņemšana no aprites
1.Uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, un kas neatbilst 7. panta prasībām, kļūst nederīgas to derīguma termiņa beigās vai 2026. gada 3. augustā atkarībā no tā, kas ir agrāk.
2.Atkāpjoties no 1. punkta, uzturēšanās atļaujas, kuras izsniegtas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kas nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, un kuras neatbilst ICAO dokumenta 9303 2. daļā noteiktajiem minimālajiem drošības standartiem vai kurās nav iestrādāta MRZ, kas atbilst ICAO dokumenta 9303 3. daļai, ir nederīgas.
V nodaļa
Kopīgi noteikumi
9. pants
Kontaktpunkti
1.Katra dalībvalsts norīko vismaz vienu centrālo iestādi par kontaktpunktu attiecībā uz šīs regulas īstenošanu. Ja dalībvalsts ir izraudzījusies vairāk nekā vienu centrālo iestādi, tā izraugās, kura no šīm iestādēm būs kontaktpunkts attiecībā uz šīs regulas īstenošanu. Tā paziņo minētās iestādes nosaukumu Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Ja dalībvalsts maina savu norīkoto iestādi, tā attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
2.Dalībvalstis nodrošina, ka kontaktpunkti ir informēti par attiecīgajiem Savienības līmenī pastāvošajiem informācijas un palīdzības dienestiem, kuri ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1724 35 noteiktajā vienotajā digitālajā vārtejā, un ka tie spēj sadarboties ar šādiem dienestiem.
10. pants
Biometrisko identifikatoru vākšana
1.Biometriskos identifikatorus vāc tikai kvalificēti un pienācīgi pilnvaroti darbinieki, kurus izraudzījušās par personas apliecību vai uzturēšanās atļauju izsniegšanu atbildīgās iestādes, nolūkā iestrādāt minētos identifikatorus īpaši drošajā datu nesējā, kas paredzēts 3. panta 5. punktā attiecībā uz personas apliecībām un 7. panta 1. punktā attiecībā uz uzturēšanās atļaujām. Atkāpjoties no pirmā teikuma, pirkstu nospiedumus vāc tikai kvalificēti un pienācīgi pilnvaroti šādu iestāžu darbinieki, izņemot gadījumus, kad pieteikumi iesniegti dalībvalsts diplomātiskajām un konsulārajām iestādēm.
Lai nodrošinātu biometrisko identifikatoru atbilstību pieteikuma iesniedzēja identitātei, pieteikuma iesniedzējs ar ikvienu pieteikumu izsniegšanas procesa gaitā vismaz vienu reizi ierodas personiski.
2.Dalībvalstis nodrošina, ka tiek ieviestas atbilstīgas un efektīvas biometrisko identifikatoru vākšanas procedūras, kuras atbilst Hartā, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām noteiktajām tiesībām un principiem.
Situācijās, kad rodas grūtības saistībā ar biometrisko identifikatoru vākšanu, dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviestas atbilstošas procedūras, lai respektētu attiecīgās personas cieņu.
3.Biometriskos identifikatorus, kas tiek glabāti personas apliecību vai uzturēšanās dokumentu personalizēšanas vajadzībām, glabā īpaši drošā veidā un tikai līdz attiecīgā dokumenta saņemšanas dienai, un nekādā gadījumā ilgāk par 90 dienām no attiecīgā dokumenta izdošanas dienas, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams apstrādes mērķiem saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem. Pēc minētā perioda šie biometriskie identifikatori būtu nekavējoties jāizdzēš vai jāiznīcina.
11. pants
Personas datu aizsardzība un atbildība
1.Neskarot Regulu (ES) 2016/679, dalībvalstis nodrošina šīs regulas vajadzībām savākto un glabāto datu drošību, integritāti, autentiskumu un konfidencialitāti.
2.Šajā regulā par Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktā minēto pārzini ir uzskatāmas par personas apliecību un uzturēšanās dokumentu izsniegšanu atbildīgās iestādes, un tās ir atbildīgas par personas datu apstrādi.
3.Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes var pilnībā veikt savus Regulā (ES) 2016/679 minētos uzdevumus, tostarp piekļūt visiem personas datiem un visai nepieciešamajai informācijai, kā arī piekļūt jebkurām kompetento iestāžu telpām vai datu apstrādes iekārtām.
4.Sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem neizslēdz dalībvalstu atbildību, kas var rasties saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem par pienākumu neizpildi attiecībā uz personas datiem.
5.Informāciju mašīnlasāmā formātā personas apliecībā vai uzturēšanās dokumentā iekļauj tikai saskaņā ar šo regulu un izsniedzošās dalībvalsts tiesību aktiem.
6.Personas apliecību un uzturēšanās dokumentu datu nesējā glabātos biometriskos datus izmanto tikai saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, lai pārbaudītu:
(a)personas apliecības vai uzturēšanās dokumenta autentiskumu;
(b)turētāja identitāti, izmantojot tieši pieejamus salīdzināmus elementus, situācijās, kad uzrādīt personas apliecību vai uzturēšanās dokumentu ir tiesību aktos noteikta prasība.
Abiem datu nesējā glabātajiem pirkstu nospiedumiem piekļūst tikai pienācīgi pilnvaroti kompetento valsts iestāžu un Savienības aģentūru darbinieki.
12. pants
Uzraudzība
1.Līdz [viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija sagatavo sīki izstrādātu programmu šīs regulas tiešo iznākumu, rezultātu un ietekmes uzraudzībai, tostarp pievēršoties ietekmei uz pamattiesībām.
2.Uzraudzības programmā apraksta, kādā veidā un kādos laika intervālos tiks ievākti dati un citas nepieciešamās ziņas. Tajā norāda pasākumus, ko Komisija un dalībvalstis īsteno, vācot un analizējot datus un citas ziņas.
3.Dalībvalstis sniedz Komisijai datus un citas ziņas, kas vajadzīgas šādai uzraudzībai.
13. pants
Izvērtēšana
1.Ne agrāk kā [seši gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija izvērtē šo regulu un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Ziņojumā jo īpaši pievēršas šādiem aspektiem:
(a)šīs regulas ietekme uz pamattiesībām;
(b)Savienības pilsoņu mobilitāte;
(c)biometriskās pārbaudes efektivitāte ceļošanas dokumentu drošības nodrošināšanā;
(d)iespējamība turpināt personas apliecību vizuālu saskaņošanu.
2.Dalībvalstis un attiecīgās Savienības aģentūras sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga šo ziņojumu sagatavošanai.
14. pants
Papildu tehniskās specifikācijas
1.Lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu 2. panta a) un c) punktā minēto personas apliecību un uzturēšanās dokumentu atbilstību turpmākiem minimālajiem drošības standartiem, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka papildu tehniskās specifikācijas šādās jomās:
(a)papildu drošības elementi un prasības, paredzot arī paaugstinātus standartus viltošanas, atdarināšanas un falsificēšanas novēršanai;
(b)regulas 3. panta 5. punktā minētā biometrisko elementu datu nesēja tehniskās specifikācijas un biometrisko elementu drošība, tostarp neatļautas piekļuves novēršana un validēšanas atvieglošana;
(c)kvalitātes prasības un kopīgu tehnisku standartu prasības, kas jāievēro attiecībā uz sejas attēliem un pirkstu nospiedumiem.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 15. panta 2. punktā.
2.Saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru var nolemt, ka šajā pantā minētās specifikācijas ir slepenas un netiek publicētas. Šādā gadījumā tās dara pieejamas tikai dalībvalstu izraudzītām struktūrām, kuras ir atbildīgas par izgatavošanu, un dalībvalsts vai Komisijas pienācīgi pilnvarotām personām.
3.Katra dalībvalsts izraugās vienu struktūru, kas ir atbildīga par personas apliecību izgatavošanu, un vienu struktūru Savienības pilsoņu ģimenes locekļu uzturēšanās atļauju izgatavošanai, un paziņo šādu struktūru nosaukumus Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Dalībvalstis ir tiesīgas nomainīt šādas izraudzītās struktūras un par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
Dalībvalstis var arī nolemt izraudzīties vienu struktūru, kas ir atbildīga gan par personas apliecību, gan Savienības pilsoņu ģimenes locekļu uzturēšanās atļauju izgatavošanu, un paziņo minētās struktūras nosaukumu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
Arī divas vai vairākas dalībvalstis var nolemt izraudzīties vienu struktūru minētajiem mērķiem un par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
15. pants
Komiteju procedūra
1.Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 1683/95 6. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.
16. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
