EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 17.5.2024
COM(2024) 205 final
2024/0113(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības
(Eurofound)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā saistībā ar paredzēto Apvienotās komitejas lēmuma pieņemšanu attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības
2.Priekšlikuma konteksts
Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) garantē pilsoņiem un uzņēmējiem vienlīdzīgas tiesības un pienākumus iekšējā tirgū Eiropas Ekonomikas zonā. Ar to ir paredzēts visās 30 EEZ valstīs, proti, ES dalībvalstīs, Norvēģijā, Islandē un Lihtenšteinā, ieviest ES tiesību aktus, kas reglamentē četras brīvības. Turklāt EEZ līgums aptver sadarbību citās svarīgās jomās, piemēram, pētniecības un izstrādes, izglītības, sociālās politikas, vides, patērētāju aizsardzības, tūrisma un kultūras jomā, kuras kopā dēvē par “horizontālajām un papildu” politikas jomām. EEZ līgums stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī. Savienība kopā ar tās dalībvalstīm ir EEZ līguma puse.
1.2.EEZ Apvienotā komiteja
EEZ Apvienotā komiteja ir atbildīga par EEZ līguma pārvaldību. Tā ir forums viedokļu apmaiņai saistībā ar EEZ līguma darbību. Tajā lēmumus pieņem vienprātīgi, un tie ir saistoši pusēm. Par EEZ jautājumu koordinēšanu no ES puses atbild Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāts.
1.3.Paredzētais EEZ Apvienotās komitejas akts
Paredzams, ka EEZ Apvienotā komiteja pieņems EEZ Apvienotās komitejas lēmumu (“paredzētais akts”) attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības.
Paredzētā akta mērķis ir paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību, to nosakot arī attiecībā uz Regulu (ES) 2019/127, ar ko izveido Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1365/75.
Pēc EEZ līguma stāšanās spēkā 1994. gadā Līgumslēdzējas Puses parakstīja 1994. gada 12. septembra pamatnolīgumu, kurā izklāstīta EBTA valstu sadarbības kārtība Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondā. Pamatnolīgumā nav minēts konkrēts akts, bet ir iekļauta vispārīga atsauce uz 31. protokolu.
Pamatnolīgums paredz, ka EEZ EBTA valstis veic finanšu iemaksu atlasītajos projektos, kuros tās piedalās, un ka EEZ EBTA eksperti, paši sedzot izmaksas, piedalās Eurofound locekļu triju grupu sanāksmēs un Eurofound Administratīvās padomes un ekspertu komitejas sanāksmēs.
Paredzētais akts būs pusēm saistošs saskaņā ar EEZ līguma 103. un 104. pantu.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Komisija iesniedz pievienoto EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projektu, kas Padomei jāpieņem kā Savienības nostāja. Pēc nostājas pieņemšanas tā būtu pēc iespējas drīz jāiesniedz EEZ Apvienotajai komitejai.
Ar pievienoto EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projektu tiek ieviestas EEZ EBTA valstu līdzdalības tiesības Eurofound darbībās, un tas pārsniedz to, ko var uzskatīt par tikai tehniskiem pielāgojumiem Padomes Regulas Nr. 2894/94 nozīmē. Līdz ar to Savienības nostāju nosaka Padome.
4.Juridiskais pamats
1.4.Procesuālais juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu”.
1.4.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
EEZ Apvienotā komiteja ir struktūra, kas izveidota ar līgumu, proti, ar EEZ līgumu. Akts, kuru EEZ Apvienotā komiteja ir aicināta pieņemt, ir lēmums ar juridiskām sekām. Paredzētais akts atbilstoši starptautiskajām tiesībām būs saistošs saskaņā ar EEZ līguma 103. un 104. pantu.
Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu. Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts saistībā ar 1. panta 3. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 2894/94.
1.5.Materiālais juridiskais pamats
1.5.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu saistībā ar Padomes Regulas Nr. 2894/94 1. panta 3. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no EEZ līgumā iekļaujamo ES tiesību aktu materiālā juridiskā pamata.
Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
1.5.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Tā kā ar Apvienotās komitejas lēmumu EEZ līgumā iekļauj Regulu (ES) 2019/127, ir lietderīgi šo Padomes lēmumu balstīt uz to pašu materiālo juridisko pamatu, kāds ir minētajam tiesību aktam. Tādēļ ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 153. panta 2. punkts.
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 153. panta 2. punktam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 2894/94 1. panta 3. punktu.
5.Paredzētā akta publicēšana
Tā kā ar EEZ Apvienotās komitejas lēmumu tiks grozīts EEZ līguma 31. protokols par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības, ir lietderīgi to pēc pieņemšanas publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2024/0113 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības
(Eurofound)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 153. panta 2. punktu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2894/94 (1994. gada 28. novembris) par Eiropas Ekonomikas zonas līguma īstenošanas kārtību un jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.
(2)Saskaņā ar EEZ līguma 98. pantu EEZ Apvienotā komiteja cita starpā var pieņemt lēmumu grozīt EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības.
(3)Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību, aptverot arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/127.
(4)Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza EEZ līguma 31. protokols par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības.
(5)Tādēļ Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Tās nostājas pamatā, kas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz ierosināto grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības, ir šā lēmuma pielikumā iekļautais EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projekts.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē,