EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 22.1.2024
COM(2024) 42 final
2024/0019(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Savienības parakstīšanos uz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) papildu kapitāla daļām un ar ko Nolīgumu par ERAB dibināšanu groza attiecībā uz ERAB darbības ģeogrāfiskā apgabala ierobežotu un pakāpenisku paplašināšanu, aptverot Subsahāras Āfriku un Irāku, un atceļ obligāto kapitāla ierobežojumu parastajām darbībām
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) tika izveidota 1991. gadā, lai atbalstītu pāreju uz tirgus ekonomiku Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs pēc komunistisko režīmu sabrukuma. Eiropas Savienība kopā ar Eiropas Investīciju banku (EIB) un 40 valstīm (tostarp tajā laikā visām Savienības dalībvalstīm) bija dibinātājas. Pašlaik ERAB pieder 72 valstīm, Savienībai un EIB. ERAB pēc tam, kad divas reizes tika paplašināts tās sākotnējais ģeogrāfiskais apgabals, šodien atbalsta investīcijas 38 darbības valstīs, kas ir apņēmušās ievērot un piemērot daudzpartiju demokrātijas, plurālisma un tirgus ekonomikas principus, lai attīstītu privāto un uzņēmējdarbības iniciatīvu.
Ierosinātais lēmums ir paredzēts, lai Savienība varētu parakstīties uz papildu apmaksātajām daļām ERAB kapitāla palielināšanā, par kuru 2023. gada 15. decembrī nolēma tās Valde, lai nodrošinātu bankas atbalstu noturībai un atjaunošanai Ukrainā pēc 2023. gada un nepārtrauktu atbalstu visās tās darbības valstīs vissteidzamāko pārejas problēmu risināšanā, saskaņojot to ar ERAB pilnvarām un stratēģisko virzienu.
Ierosinātā lēmuma mērķis ir arī apstiprināt Nolīguma par ERAB dibināšanu grozījumus, kas i) ļauj ierobežoti un pakāpeniski paplašināt ERAB darbības ģeogrāfisko apgabalu, aptverot Subsahāras Āfriku un Irāku, un ii) atcelt obligāto kapitāla ierobežojumu parastajai darbībai un uzticēt ERAB Direktoru padomei noteikt un saglabāt atbilstīgus ierobežojumus attiecībā uz kapitāla pietiekamības rādītājiem.
Ar ierosināto lēmumu pilnvarnieks, kas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā pārstāv Savienību, tiek pilnvarots deponēt nepieciešamo instrumentu par parakstīšanos uz jaunām kapitāla daļām, kā arī paziņot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai deklarāciju par iepriekš aprakstīto Nolīguma par ERAB dibināšanu grozījumu pieņemšanu.
Pēc Padomes 1990. gada 19. novembra Lēmuma 90/674/EEK par to, kā noslēdz nolīgumu par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu, Savienība kļuva par ERAB dalībnieci. ERAB sākotnējais kapitāls tika noteikts 10 miljardu ECU apmērā, no kuriem Savienība parakstījās uz 3 %.
ERAB pilnvarnieki 1996. gadā nolēma divkāršot ERAB reģistrēto kapitālu, un Savienība parakstījās uz papildu 30 000 kapitāla daļu 10 000 EUR vērtībā katra, tādējādi Savienības parakstītais kapitāls sasniedza 600 miljonus EUR. Tika saglabāta Savienības daļa ERAB kopējā reģistrētajā kapitālā. Parakstīšanās uz papildu kapitāla daļām notika pēc 1997. gada 17. februārī pieņemtā Padomes Lēmuma 97/135/EK, kurā noteikts, ka “Eiropas Kopienai jāparakstās uz papildu kapitāla daļām sakarā ar lēmumu divkāršot ERAB kapitālu”. ERAB 2010. gadā nolēma palielināt sava reģistrētā kapitāla apjomu par 10 miljardiem EUR, ko veido 100 000 apmaksāto kapitāla daļu un 900 000 pieprasāmo kapitāla daļu, lai saglabātu pietiekamu kapitālu, kas vidējā termiņā uzturētu samērīgu darbības līmeni darbības valstīs. Savienība attiecīgi parakstījās uz papildu kapitāla daļām pēc 2011. gada 16. novembrī pieņemtā Lēmuma 1219/2011/ES.
Ikgadējā pilnvarnieku sanāksmē Samarkandā 2023. gada 18. maijā ERAB Valde pieņēma trīs stratēģiskus lēmumus, kas veidos ERAB nākotni.
Pirmkārt, Valde pieņēma Rezolūciju Nr. 258, kurā noteikts, ka būs vajadzīgs papildu akcionāru atbalsts, lai ERAB varētu pildīt savu uzdevumu Ukrainā, nodrošinot nepārtrauktu atbalstu pēc 2023. gada. Rezolūcija tika pieņemta, ņemot vērā Krievijas 2022. gada februāra agresijas karu pret Ukrainu, ko atbalstīja Baltkrievijas valdība. Kopš Ukrainas neatkarības 1991. gada augustā ERAB ir bijusi lielākā institucionālā ieguldītāja un apņēmības pilna partnere Ukrainai.
ERAB unikālā pilnvarojuma un salīdzinošo priekšrocību dēļ kapitāla daļu turētāji bija pārliecināti, ka tai arī turpmāk jāuzņemas izšķiroša loma starptautiskajos centienos, lai – ciešā sadarbībā ar Savienību un citām starptautiskajām finanšu iestādēm – atbalstītu Ukrainas reālo ekonomiku kara laikā un pēckara atjaunošanas gaitā, vienlaikus saglabājot savu finanšu stabilitāti. Līdz ar to Valde atbalstu Ukrainai tagad un nākotnē ir noteikusi kā ERAB augstāko prioritāti.
Valde ir arī norādījusi, ka ERAB ir jāturpina atbalstīt visas tās darbības valstis. Karš joprojām negatīvi ietekmē daudzas no tām, tostarp tās, kas uzņem bēgļus, un kuru ekonomika lielā mērā ir bijusi atkarīga no Krievijas.
Valde arī secināja, ka iemaksātais kapitāls ir visefektīvākais kapitāla daļu turētāju sniegtā atbalsta veids un ka tās mērķis ir līdz 2023. gada beigām pieņemt galīgo lēmumu par kapitāla palielināšanas apjomu un grafiku. Kapitāla palielināšanas mērķis ir sniegt ERAB nepieciešamos līdzekļus, lai turpinātu atbalstīt Ukrainu, vienlaikus aizsargājot tās finanšu stabilitāti un AAA reitingu. Tas jo īpaši ir nepieciešams, lai nodrošinātu stabilu darbības līmeni kara laikā un lielas investīcijas Ukrainas atjaunošanas posmā.
Attiecīgi 2023. gada 15. decembrī Valde pieņēma Rezolūciju Nr. 265, ar kuru ERAB tiek pilnvarota palielināt savu kapitāla daļu skaitu par 400 000 jaunu kapitāla daļu 10 000 EUR vērtībā katra, par kopējo summu 4 miljardi EUR, un spēkā stāšanās datums ir 2024. gada 31. decembris.
Savienības dalība kapitāla palielināšanā nodrošinās, ka Savienība saglabā savu 3 % tiešo daļu no ERAB kopējā parakstītā kapitāla. EIB (3 %) un dalībvalstis atsevišķi (ES27, aptuveni 48,4 %) arī ir ERAB kapitāla daļu turētāji, tādējādi Savienībai pašlaik ir vairākuma līdzdalība 54,4 % apmērā.
Savienība varēs proporcionāli parakstīties uz 12 102 jaunām kapitāla daļām, katras kapitāla daļas nominālvērtība ir 10 000 EUR, tādējādi palielinot Savienības apmaksāto kapitāla daļu skaitu līdz 102 146. Kapitāla daļas tiktu apmaksātas piecu gadu laikā vienādās daļās.
1. tabula. Savienības līdzdalība Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā pēc kapitāla palielināšanas
Pašreizējais kapitāla daļu skaits
|
Jauno kapitāla daļu skaits
|
Kapitāla daļu skaits pēc kapitāla palielināšanas
|
Jaunā iemaksātā kapitāla summa EUR
|
Katras maksājuma daļas summa EUR
|
90 044
|
12 102
|
102 146
|
121 020 000
|
24 204 000
|
Otrkārt, 2023. gada maijā Valde ar Rezolūciju Nr. 259 nolēma veikt ierobežotu un pakāpenisku paplašināšanu, aptverot Subsahāras Āfriku un Irāku, ar grozījumu ERAB darbības ģeogrāfiskajā apgabalā, kas noteikts Nolīguma par ERAB dibināšanu 1. pantā. ERAB Direktoru padomes ziņojumā Valdei secināts, ka ERAB pilnvaras un darījumdarbības modelis visatbilstošāks būtu sešās Subsahāras Āfrikas valstīs, proti, Beninā, Kotdivuārā, Ganā, Kenijā, Nigērijā un Senegālā, un paredzams, ka pirmās investīcijas tiks veiktas, sākot no 2025. gada, ar nosacījumu, ka šīs valstis pieteiksies ERAB dalības un darbības valsts statusam un pēc tam to apstiprinās ERAB Valde. Lēmums atspoguļo pieaugošās ekonomiskās saiknes starp ERAB pašreizējām darbības valstīm un Subsahāras Āfriku un Irāku un tās potenciālu attīstīt privāto sektoru šajās ekonomikās saskaņā ar bankas pārejas pilnvarām. Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā Krievijas destabilizējošo lomu reģionā.
ERAB veiktā analīze apstiprina, ka ierobežota un pakāpeniska paplašināšana, aptverot iepriekš minētās sešas Subsahāras Āfrikas valstis un Irāku, 1) nemazinās tās spēju atbalstīt esošās darbības valstis, 2) neapdraudēs tās AAA kredītreitingu un 3) nenovedīs pie papildu kapitāla ieguldījuma pieprasījuma. Turklāt šāda ierobežota un pakāpeniska tās darbības ģeogrāfiskā apgabala paplašināšana būs iespējama, grozot Nolīguma par ERAB dibināšanu 1. pantu. Valde ir pārliecināta, ka paplašināšana ir jāveic tā, lai nemazinātu ERAB koncentrēšanos uz atbalstu esošajām darbības valstīm, tostarp Ukrainai un citām valstīm, kuras skāris Krievijas karš.
Saskaņā ar pieņemtās rezolūcijas noteikumiem visus pieteikumus par saņēmējvalsts statusu izskatīs pēc tam, kad būs ratificēts un stājies spēkā attiecīgais Nolīguma par ERAB dibināšanu 1. panta grozījums. Visi saņemtie pieteikumi tiks izvērtēti saskaņā ar ERAB noteiktajām pārvaldības procedūrām.
ERAB neplāno veikt investīcijas šajās valstīs pirms 2025. gada.
Treškārt, saskaņā ar G20 kapitāla pietiekamības regulējuma pārskata ieteikumiem Valde 2023. gada maijā Rezolūcijā Nr. 260 nolēma no Nolīguma par ERAB dibināšanu 12. panta 1. punkta svītrot obligāto kapitāla ierobežojumu parastajai darbībai un deleģēt Direktoru padomei visus ERAB kapitāla pietiekamības regulējuma aspektus. Tas paver ceļu elastīgākai un dinamiskākai kapitāla pārvaldībai, vienlaikus nodrošinot kapitāla daļu turētāju pastāvīgu kontroli pār galvenajiem kapitāla rādītājiem.
Nolīguma par ERAB dibināšanu 12. panta 1. punktā pašlaik ir noteikts oficiāls ierobežojums to parasto kapitālsaistību nominālvērtībai, kuras ERAB var uzņemties. Šis noteikums ir līdzīgs tam, kas ietverts citu daudzpusēju attīstības banku dibināšanas dokumentos.
Tomēr pēdējo desmit gadu laikā kapitāla daļu turētāji ir piešķīruši arvien lielāku nozīmi tam, ka daudzpusējas attīstības bankas ir inovatīvas sava kapitāla izmantošanā, lai optimāli izmantotu savas kapitāla iespējas un spētu maksimāli palielināt savu ietekmi. Jaunāko un visaptverošāko priekšlikumu kopumu šā mērķa atbalstam ierosināja G20 neatkarīgajā pārskatā par daudzpusēju attīstības banku kapitāla pietiekamības regulējumiem. Šajā pārskatā tika sniegti plaši ieteikumi, kurus ERAB un tās Valde ir rūpīgi apsvērusi. Proti, pārskatā tika ieteikts, ka daudzpusējām attīstības bankām konkrēti skaitliski sviras mērķi, piemēram, 12. panta 1. punktā noteiktais mērķis, no daudzpusēju attīstības banku statūtiem jāpārceļ uz saviem kapitāla pietiekamības regulējumiem. Šāda rīcība palielinātu elastību, ļaujot ERAB nākotnē veikt vajadzīgos mērķu pielāgojumus bez nepieciešamības grozīt savus pamatdokumentus.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Savienības partnerība ar ERAB ir spēcīgāka nekā jebkad agrāk. ERAB ir iesaistīta Savienības budžeta izpildē, izmantojot netiešu pārvaldību (dotācijas, finanšu instrumentus un budžeta garantijas), tādējādi atbalstot ES daudzgadu finanšu shēmas politikas mērķu sasniegšanu. ERAB ir arī Global Gateway svarīga īstenošanas veicinātāja. Kopš ERAB izveides Savienības ieguldījums ir 40 % no kopējiem līdzekļu devēju līdzekļiem, tādējādi tā ir lielākā līdzekļu devēja bankai. Savienība 2022. gadā sniedza ieguldījumu ERAB atbalstā tās darbības valstīm, nodrošinot līdzekļu devēju finansējumu 998 miljonu EUR apmērā un garantijas kopīgu prioritāšu atbalstam gan Savienībā, gan ārpus tās.
2022. gadā vien ES un ERAB parakstīja svarīgus, uz nākotni vērstus nolīgumus, piemēram, Finanšu partnerības pamatnolīgumu, InvestEU garantijas nolīgumu un divus garantijas nolīgumus Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) ietvaros. Īstenojot ES fondus, ERAB jāturpina ievērot Finanšu regulā paredzētos noteikumus un procedūras.
ERAB ir bijusi lielākā institucionālā ieguldītāja Ukrainā un pēdējo trīsdesmit gadu laikā ir atbalstījusi valsts pāreju uz ilgtspējīgu tirgus ekonomiku. Pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ERAB ir cieši sadarbojusies ar Savienību un citiem starptautiskajiem partneriem, piemēram, SVF, lai veicinātu kopēju mērķu sasniegšanu Ukrainā. Atbalsta apjoms, kas ilgtermiņā nepieciešams Ukrainā, prasa efektīvu un lietderīgu koordināciju ar citiem dalībniekiem, tostarp daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskajām finanšu iestādēm, lai maksimāli palielinātu ierobežoto resursu ietekmi. Kopīgos mērķus nosaka Ukrainas valdības apņemšanās atjaunot un uzturēt makroekonomikas stabilitāti un virzīties uz dalību Savienībā.
Šajā kontekstā Savienības mērķi attiecībā uz ERAB ir šādi: i) vismaz saglabāt savu balsstiesīgo daļu pašreizējā līmenī, lai turpinātu īstenot ES politikas prioritātes Ukrainā, kā arī citās ERAB darbības valstīs; ii) grozīt Nolīgumu par ERAB dibināšanu, lai a) ierobežoti un pakāpeniski paplašinātu ERAB ģeogrāfisko apgabalu, aptverot noteiktas Subsahāras Āfrikas valstis un Irāku; un b) atcelt obligāto kapitāla ierobežojumu parastajai darbībai un deleģēt Direktoru padomei visus ERAB kapitāla pietiekamības regulējuma aspektus saskaņā ar G20 neatkarīgā pārskata ieteikumiem, lai nodrošinātu elastīgu un dinamisku kapitāla pārvaldību, vienlaikus nodrošinot kapitāla daļu turētāju pastāvīgu kontroli pār galvenajiem kapitāla rādītājiem.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
ERAB tika izveidota ar pilnvarām “veicināt pāreju uz atvērtu tirgus ekonomiku un veicināt privātu un uzņēmējdarbības iniciatīvu valstīs, kas apņēmušās piemērot daudzpusējas demokrātijas, plurālisma un tirgus ekonomikas principus” visā Centrāleiropā un Austrumeiropā, Vidusāzijā, kopš 2006. gada Mongolijā un kopš 2012. gada Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionā. Kopumā ERAB savā darbībā piemēro un veicina Savienības standartus un politiku. Ar savu projektu starpniecību ERAB izmanto politikas dialogu un piemēro atbilstošus nosacījumus (piemēram, pārejas ietekmi, korporatīvās pārvaldības standartus, iepirkumus, vides standartus u. tml.), lai izpildītu Savienības prasības tādās jomās kā vides un sociālā politika.
ERAB reakcija uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu ir bijusi spēcīga un saskanīga ar Savienības politiku, jo banka ātri paziņoja par visaptverošu paketi, kuras mērķis ir Ukrainas atbalstam 2022.–2023. gadā izvērst investīcijas 3 miljardu EUR apmērā. ERAB reakcija ietvēra arī ievērojamu atbalstu citām bankas darbības valstīm, kuras skāris karš, izmantojot tās noturības un iztikas līdzekļu regulējumu. ERAB aktīvi piedalās Līdzekļu devēju koordinācijas platformas koordinācijas komitejā, ko veido augsta ranga amatpersonas no Ukrainas, G7 un Savienības. Šī platforma koordinē finansējumu Ukrainas neatliekamajām vajadzībām, kā arī tās ekonomikas atjaunošanas un rekonstrukcijas centieniem. Dalība ERAB apmaksātā kapitāla palielināšanā ir visefektīvākais un vislietderīgākais instruments, kas nodrošina vislielāko sviras efektu un stabilu pamatu ERAB pastāvīgajām investīcijām Ukrainā.
Kandidātvalstīs ERAB centieni sasniegt pārejas mērķus labi saskan ar mērķi virzīties uz pievienošanos Savienībai. Komisijas sākotnējā analīze par Ukrainas kā Savienības kandidātvalsts statusu liecina, ka visās jomās būs vajadzīgas būtiskas reformas, lai panāktu Ukrainas atbilstību Savienības standartiem. ERAB centieni un ar šiem centieniem saistītie nosacījumi būs saskanīgi ar šo reformu sekmīgu īstenošanu, lai atbalstītu Ukrainas dalības mērķus.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Iepriekš 1996. un 2011. gadā ERAB kapitāls tika palielināts divas reizes. Savienība abos gadījumos parakstījās uz papildu kapitālu atkarībā no tās kapitāla daļas.
Pēc tam, kad stājās spēkā Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD), 2011. gada lēmums piedalīties kapitāla palielināšanā tika pieņemts ar koplēmuma procedūru, par juridisko pamatu izmantojot LESD 212. pantu, kas paredz Savienības veiktus ekonomiskas, finansiālas un tehniskas sadarbības pasākumus, jo īpaši palīdzību ar trešām valstīm.
Lēmums Nr. 602/2012/ES par grozījumiem Nolīgumā par ERAB dibināšanu, ar ko paplašina ERAB darbības ģeogrāfisko apgabalu, aptverot Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionu, arī bija balstīts uz LESD 212. pantu.
Ņemot vērā iepriekš minētos precedentus un to, ka kapitāla palielināšanas mērķis ir ļaut ERAB atbalstīt Ukrainas noturību un atjaunošanu, šķiet lietderīgi ierosināto lēmumu balstīt uz LESD 212. pantu, tostarp 12. panta 1. punkta papildu grozījumu.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Ierosinātais lēmums attiecas uz Savienības tiešo dalību Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā un līdzdalību tajā.
•Proporcionalitāte
Neattiecas
•Juridiskā instrumenta izvēle
Šo mērķi var sasniegt tikai ar Padomes un Parlamenta lēmumu.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam ERAB veica padziļinātu analīzi par savu turpmāko stratēģisko virzību. Šajā procesā ir aktīvi iesaistījušies ERAB kapitāla daļu turētāji (tostarp visas dalībvalstis, EIB un Komisija, kas pārstāv Savienību). Šajā sakarā ERAB veica kapitāla palielināšanas iespēju analīzi, pamatojoties uz savām iekšējām kapitāla vajadzībām, tās AAA kredītreitinga saglabāšanu, kā arī pašu kapitāla efektīvu un lietderīgu izmantošanu. Pašreizējais lēmums par ERAB kapitāla palielināšanu, darbības paplašināšanu, aptverot Subsahāras Āfriku un Irāku, un kapitāla izmantošanas kā obligāta ierobežojuma atcelšanu atspoguļo padziļinātu analīzi, diskusijas un sarunas starp ERAB kapitāla daļu turētājiem.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Kapitāla palielināšana!
ERAB Valde kopš kara sākuma ir regulāri pārskatījusi ERAB darba attīstību Ukrainā. Vairākos ERAB Direktoru padomes ziņojumos ir novērtēta ERAB iespējamā loma gan Ukrainas noturības uzturēšanā kara laikā, gan ievērojams atbalsts atjaunošanai ilgtermiņā, vienlaikus nodrošinot nepārtrauktu atbalstu visām tās darbības valstīm. Šajos ziņojumos ir analizēts ERAB darbības potenciālais raksturs un mērogs, ņemot vērā tās konkrētās institucionālās un operatīvās priekšrocības, tās īpašo stāvokli Ukrainā un darbu, ko šīs valsts atbalstam veic citi. Ziņojumos ir arī sistemātiski izvērtēts, kādi kapitāla daļu turētāju pasākumi varētu būt vajadzīgi, lai Ukraina varētu saņemt vislabāko atbalstu no ERAB. Šā darba rezultātā Valde apstiprināja 2023. gada 18. maija Rezolūciju Nr. 258 par ERAB atbalstu noturībai un rekonstrukcijai Ukrainā, kurā ERAB Direktoru padomei tika uzdots izstrādāt konkrētu priekšlikumu par iemaksātā kapitāla palielinājumu, kas jāapstiprina līdz 2023. gada beigām.
Nolīguma par ERAB dibināšanu 1. panta grozījums
Valde 2022. gada maijā apstiprināja Rezolūciju Nr. 248 “ERAB darbības ģeogrāfiskā apgabala ierobežota un pakāpeniska paplašināšana, aptverot Subsahāras Āfriku un Irāku”. Rezolūcijā, kuras pamatā bija padziļināts novērtējums par ERAB potenciālo pievienoto vērtību reģionā un kapitāla un finansiālo ietekmi uz ERAB, ko rada ierobežota un pakāpeniska paplašināšanās, principā tika apstiprināta ERAB darbības ģeogrāfiskā apgabala ierobežota un pakāpeniska paplašināšana, aptverot Subsahāras Āfriku un Irāku.
Pēc tam Direktoru padome atkārtoti novērtēja kapitāla un finansiālās sekas, ko rada ierobežota un pakāpeniska paplašināšana, aptverot Subsahāras Āfriku un Irāku, ņemot vērā ERAB finansiālā stāvokļa vispārējo novērtējumu. Atkārtotā novērtēšana parādīja, ka pašreizējā stratēģiskā un kapitāla satvara periodā līdz 2025. gadam un pēc tam līdz 2030. gada beigām jebkāda paplašināšanās ietekme uz ERAB kapitāla pozīciju būtu ierobežota un pati par sevi nemazinātu ERAB spēju atbalstīt tās esošās darbības valstis, neapdraudētu ERAB AAA kredītreitingu un neradītu vajadzību pēc citas kapitāla palielināšanas.
Nolīguma par ERAB dibināšanu 12. panta 1. punkta grozījums
Galvenais iemesls Nolīguma par ERAB dibināšanu 12. panta 1. punkta grozīšanai, lai atceltu obligāto kapitāla ierobežojumu, ir pamatkapitāla izmantošanas ierobežojumus pārcelt uz kapitāla pietiekamības regulējumu, ko pārvalda Direktoru padomes līmenī, lai palielinātu ERAB kapitāla izmantošanas efektivitāti un elastību. Kā atzīts G20 neatkarīgajā pārskatā par daudzpusēju attīstības banku kapitāla pietiekamības regulējumiem, ilgtermiņā pastāv risks, ka nominālais obligātais ierobežojums kļūs par saistošu ierobežojumu, kas varētu liegt ERAB atbalstīt saņēmējvalstis pat tad, ja ir pieejama papildu riska uzņemšanās spēja. ERAB analīze liecināja, ka darbības aktīvu teorētiskais maksimālais līmenis, ko varētu sasniegt saskaņā ar kapitāla pietiekamības regulējumu, bija augstāks nekā nominālajā attiecībā. Atceļot obligāto ierobežojumu un ļaujot Direktoru padomei apsvērt atbilstošus pamatkapitāla izmantošanas līmeņus tās kapitāla pietiekamības regulējuma politikas ietvaros, būtu iespējams holistiski novērtēt ERAB kapitāla pozīciju, lai virzītu tās kreditēšanas darbības.
•Ietekmes novērtējums
Ņemot vērā iepriekšējās divās iedaļās izklāstīto kontekstu, saskaņā ar proporcionalitātes principu un iepriekšējo praksi Komisija nav izstrādājusi oficiālu ietekmes novērtējumu.
•Pamattiesības
Priekšlikums pamattiesību aizsardzību neietekmē.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Savienības daļa ERAB parakstītajā kapitālā ir aptuveni 3,03 %, tāpēc Savienība palielinātu savu parakstīto kapitālu par 121 020 000 EUR tādu apmaksātu kapitāla daļu veidā, kuru cena ir 10 000 EUR par kapitāla daļu. ERAB dalībnieki var parakstīties 2025. gada 30. jūnijā, pirms vai pēc šā datuma ne vēlāk kā 2025. gada 31. decembrī, kā Direktoru padome var noteikt 2025. gada 30. jūnijā vai pirms šā datuma.
Pirmo maksājumu katrs ERAB dalībnieks veic vēlākais i) līdz 2025. gada 30. aprīlim vai ii) 60 dienas pēc parakstīšanās instrumenta stāšanās spēkā. Atlikušos četrus maksājumus veic attiecīgi līdz 2026. gada 30. aprīlim, 2027. gada 30. aprīlim, 2028. gada 30. aprīlim un 2029. gada 30. aprīlim.
Šai iniciatīvai ir jāizmanto nepiešķirtu līdzekļu rezerve 6. izdevumu kategorijā vai jāizmanto īpašie instrumenti, kā noteikts DFS regulā. Tas tiks noteikts laikā, kad Komisija izstrādās priekšlikumu 2025. gada budžeta projektam, un par to notiks sarunas starp Padomi un Eiropas Parlamentu.
Nolīguma par ERAB dibināšanu grozījumi neietekmē Savienības budžetu.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
ERAB pilnvarnieks, kas pārstāv Savienību, katru gadu ziņo Parlamentam un Padomei par šādiem aspektiem:
·ES mērķu sasniegšanas veicināšana,
·ERAB kapitāla izlietojums,
·pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu finanšu starpnieku veikto ERAB darbību pārredzamību,
·ERAB ieguldījums, kas veicina riska uzņemšanos un efektivitāti saistībā ar privātā sektora aizņemto līdzekļu īpatsvara palielināšanu,
·EIB un ERAB sadarbība ārpus Savienības.
2024/0019 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Savienības parakstīšanos uz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) papildu kapitāla daļām un ar ko Nolīgumu par ERAB dibināšanu groza attiecībā uz ERAB darbības ģeogrāfiskā apgabala ierobežotu un pakāpenisku paplašināšanu, aptverot Subsahāras Āfriku un Irāku, un atceļ obligāto kapitāla ierobežojumu parastajām darbībām
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Saskaņā ar Nolīgumu par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (“ERAB”) dibināšanu 4. panta 3. punktu ERAB Valde 2023. gada 15. decembrī Rezolūcijā Nr. 265 nolēma palielināt ERAB reģistrētā kapitāla apjomu par 4 000 000 000 EUR, lai saglabātu pietiekamu kapitālu pienācīga darbības līmeņa nodrošināšanai ERAB darbības valstīs vidējā termiņā un obligātajās robežās.
(2)Pirms minētās kapitāla palielināšanas Savienībai ir 90 044 kapitāla daļas, katras kapitāla daļas nominālvērtība ir 10 000 EUR.
(3)Saskaņā ar Rezolūciju Nr. 265 ERAB reģistrētā kapitāla apjoms tiek palielināts par 400 000 apmaksāto kapitāla daļu, un ERAB dalībnieki 2025. gada 30. jūnijā, pirms vai pēc šā datuma ne vēlāk kā 2025. gada 31. decembrī, kā ERAB Direktoru padome var noteikt 2025. gada 30. jūnijā vai pirms šā datuma, var parakstīties uz kapitāla daļu veselu skaitli proporcionāli to esošajai līdzdalībai. Kapitāla palielinājums jāapmaksā piecās daļās, kuras katrs dalībnieks maksā vēlākais i) līdz 2025. gada 30. aprīlim vai ii) 60 dienas pēc parakstīšanās instrumenta stāšanās spēkā. Atlikušos četrus maksājumus veic attiecīgi līdz 2026. gada 30. aprīlim, 2027. gada 30. aprīlim, 2028. gada 30. aprīlim un 2029. gada 30. aprīlim. Attiecīgi Savienībai būs atļauts parakstīties uz 12 102 jaunām kapitāla daļām, katras nominālvērtība ir 10 000 EUR, par kopējo summu 121 020 000 EUR, tādējādi palielinot Savienības apmaksāto kapitāla daļu skaitu līdz 102 146.
(4)Kapitāla palielināšana ir nepieciešama, lai ļautu ERAB turpināt darbības un investīcijas Ukrainā kara laikā un jo īpaši pēckara periodā, lai atbalstītu Ukrainas atjaunošanu. Atbalstot minētās darbības, kapitāla palielināšana arī nodrošina, ka šie centieni neierobežo ERAB spēju apmierināt citu tās darbības valstu vajadzības. Tas atbilst Nolīguma par ERAB dibināšanu 13. panta v) punkta prasībai, ka banka cenšas saglabāt visu savu investīciju pienācīgu diversifikāciju. Tādējādi iemaksātā kapitāla palielināšana uztur finansiāli spēcīgu ERAB, kas spēj īstenot savas pilnvaras un sasniegt kapitāla daļu turētāju mērķus visās tās darbības valstīs.
(5)Savienības parakstīšanās uz minētajām papildu kapitāla daļām ir pamatota, lai sasniegtu Savienības mērķus ārējo ekonomisko sakaru jomā un saglabātu esošās balsstiesības Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā.
(6)Saskaņā ar Rezolūciju Nr. 259, kas pieņemta 2023. gada 18. maijā, ERAB Valde balsoja par nepieciešamajiem Nolīguma par ERAB dibināšanu grozījumiem, kas ļauj ERAB ierobežoti un pakāpeniski paplašināt savas darbības ģeogrāfisko apgabalu, aptverot Subsahāras Āfriku un Irāku, vienlaikus pilnībā saglabājot savu apņemšanos pret Ukrainu un tās esošajām darbības valstīm. Minētajā rezolūcijā tika apstiprināts, ka ERAB pilnvaru paplašināšana būtu jāpanāk, neprasot tās kapitāla daļu turētājiem veikt papildu kapitālieguldījumus.
(7)ERAB darbības ģeogrāfiskais apgabals būtu ierobežoti un pakāpeniski jāpaplašina, aptverot Subsahāras Āfriku un Irāku, un tam būtu pilnībā jāatbilst ERAB vērtībām atbalstīt tās valstis, kuras ir apņēmušās ievērot un piemērot daudzpartiju demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību ievērošanas, plurālisma un tirgus ekonomikas principus. ERAB ir izstrādājusi pakāpenisku pieeju savu darbību uzsākšanai attiecīgajos reģionos, ņemot vērā reģionālās un valsts īpatnības. Paredzams, ka pirmās investīcijas Subsahāras Āfrikā tiks veiktas atsevišķās valstīs, sākot no 2025. gada. Ņemot vērā ERAB koncentrēšanos uz privātā sektora attīstību un tās pārejas pilnvaras, vērtība, ko banka var pievienot Subsahāras Āfrikā un Irākā, ir būtiska un Savienībai ģeostratēģiski nozīmīga.
(8)Savienības pārstāvjiem ERAB pārvaldes struktūrās būtu jāmudina ERAB turpināt ciešu sadarbību ar Savienību un sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, kā arī turpināt attīstīt savu ciešo sadarbību ar citām Eiropas un starptautiskām publiskā sektora finanšu iestādēm, lai pilnībā izmantotu to salīdzinošās priekšrocības, paplašinot tās darbību, aptverot Subsahāras Āfriku un Irāku.
(9)Saskaņā ar pastāvošo praksi, pirms ERAB apstiprina jaunu darbības valsti, tai būtu jāveic attiecīgajā valstī pastāvošo ekonomisko un politisko apstākļu detalizēts tehniskais novērtējums, tostarp: novērtējums par minētās valsts apņemšanos ievērot daudzpartiju demokrātijas, plurālisma un tirgus ekonomikas principus, kā noteikts Nolīguma par ERAB dibināšanu 1. pantā, novērtējums par pārejas nepilnībām un pārskatu par citu starptautisko finanšu iestāžu darbību minētajā valstī un prioritātēm, attiecībā uz kurām ERAB varētu vislabāk izmantot savas unikālās zināšanas un prasmes. Šāds novērtējums būtu jāveic atkarībā no jebkuras jaunas valsts, kas piesakās ERAB dalības un darbības valsts statusam, un turpmākam ERAB Valdes apstiprinājumam par to.
(10)Ar Rezolūciju Nr. 260 ERAB Valde atzina ERAB būtisko lomu aktuālu globālu problēmu risināšanā un G20 neatkarīgā pārskata ieteikumos par kapitāla pietiekamības regulējumiem. Lai nodrošinātu ERAB kapitāla spējas optimālu izmantošanu nolūkā panākt maksimālu iespējamo ietekmi saņēmējvalstīs, ir jāveic Nolīguma par ERAB dibināšanu 12. panta 1. punkta grozījums, atceļot obligāto kapitāla ierobežojumu.
(11)Saskaņā ar Nolīguma par ERAB dibināšanu 56. pantu ERAB Valde ir jautājusi visiem dalībniekiem, vai tie piekrīt ierosinātajiem grozījumiem.
(12)Tādēļ Savienības vārdā būtu jāapstiprina kapitāla palielināšana un Nolīguma par ERAB dibināšanu grozījumi,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Savienība saskaņā ar ERAB Valdes Rezolūciju Nr. 265 2025. gada 30. jūnijā, pirms vai pēc šā datuma ne vēlāk kā 2025. gada 31. decembrī, kā ERAB Direktoru padome var noteikt 2025. gada 30. jūnijā vai pirms šā datuma, parakstās uz 12 102 papildu kapitāla daļām 10 000 EUR vērtībā katra.
Parakstīšanos apmaksā piecās daļās, no kurām pirmo maksā vēlākais i) līdz 2025. gada 30. aprīlim vai ii) 60 dienas pēc Savienības parakstīšanās instrumenta stāšanās spēkā. Atlikušos četrus maksājumus veic attiecīgi līdz 2026. gada 30. aprīlim, 2027. gada 30. aprīlim, 2028. gada 30. aprīlim un 2029. gada 30. aprīlim.
2. pants
ERAB pilnvarnieks, kas pārstāv Savienību, Savienības vārdā deponē vajadzīgo parakstīšanās instrumentu.
3. pants
Savienības vārdā tiek apstiprināti grozījumi Nolīguma par ERAB dibināšanu 1. pantā, lai ierobežoti un pakāpeniski paplašinātu tās darbības ģeogrāfisko apgabalu, aptverot Subsahāras Āfriku un Irāku, un tā 12. panta 1. punktā, lai atceltu obligāto kapitāla ierobežojumu.
4. pants
ERAB pilnvarnieks, kas pārstāv Savienību, deklarāciju par grozījumu apstiprināšanu Savienības vārdā paziņo ERAB.
5. pants
ERAB pilnvarnieks, kas pārstāv Savienību, kā daļu no gada ziņojuma Eiropas Parlamentam sniedz arī ziņojumu par ERAB pasākumiem un darbībām Subsahāras Āfrikā un Irākā.
6. pants
Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā –
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
1.4.Mērķi
1.4.1.Vispārīgie mērķi
1.4.2.Konkrētie mērķi
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
1.4.4.Snieguma rādītāji
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
3.2.5.Trešo personu iemaksas
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums par Eiropas Savienības parakstīšanos uz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) papildu kapitāla daļām sakarā ar ERAB lēmumu palielināt kapitālu un Nolīguma par ERAB dibināšanu grozījumiem attiecībā uz tās darbības ģeogrāfiskā apgabala ierobežotu un pakāpenisku paplašināšanu, aptverot Subsahāras Āfriku un Irāku, un obligātā kapitāla ierobežojuma atcelšanu parastajai darbībai.
1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma
6. izdevumu kategorija. Kaimiņattiecības un pasaule
14. sadaļa. Ārējā darbība
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
☒ jaunu darbību
◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību
◻ esošas darbības pagarināšanu
◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.4.Mērķi
1.4.1.Vispārīgie mērķi
Atbalstīt ES ārējo darbību, veicot investīcijas tās kaimiņvalstīs, jaunattīstības valstīs un pārējā pasaulē, tostarp sniedzot palīdzību valstīm, kas gatavojas pievienoties ES.
1.4.2.Konkrētie mērķi
Parakstoties uz jaunām apmaksātām kapitāla daļām, ļaut ERAB arī turpmāk uzņemties izšķirošu lomu starptautiskajos centienos, lai – ciešā sadarbībā ar Savienību un citām iestādēm – atbalstītu Ukrainas reālo ekonomiku kara laikā un pēckara atjaunošanas gaitā, vienlaikus saglabājot savu finansiālo stiprību.
Apstiprināt, ka ERAB, grozot ERAB darbības ģeogrāfisko apgabalu, veic ierobežotu un pakāpenisku paplašināšanos, aptverot Subsahāras Āfriku un Irāku.
Saskaņā ar G20 Kapitāla pietiekamības regulējuma pārskata ieteikumiem pavērt ceļu elastīgākai un dinamiskākai kapitāla pārvaldībai, ko veic ERAB, deleģējot Direktoru padomei visus ERAB kapitāla pietiekamības regulējuma aspektus, vienlaikus nodrošinot kapitāla turētāju pastāvīgu kontroli pār galvenajiem kapitāla rādītājiem.
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Kapitāla palielināšana būtiski stiprinātu ERAB gan ar taustāmu finansiālo ietekmi, gan kā apstiprinājumu kapitāla turētāju uzticībai ERAB misijai un darbībai visās tās darbības valstīs. ERAB būtu pietiekami spēcīga, lai veiktu papildu investīcijas Ukrainā gan kara laikā, gan tās atjaunošanā, un turpinātu pilnībā atbalstīt citas darbības valstis to pārejas problēmu risināšanā, kā arī Ukrainā notiekošā kara reģionālās un globālās sekas.
Kapitāla palielināšana nodrošinās, ka nākotnē ERAB spēs atbalstīt gan Ukrainu ārkārtas laikā, gan sniegt lielu un ilgstošu atbalstu visām tās darbības valstīm, tostarp citām valstīm, kuras skāris Krievijas karš, lai novērstu to pārejas nepilnības.
To darot, ERAB turpinās īstenot savu 2021.–2025. gada pašreizējo stratēģisko un kapitāla regulējumu visā savā darbā, tostarp Ukrainā, saskaņā ar savām pilnvarām veicināt pāreju uz zaļu, iekļaujošu, noturīgu, integrētu, labi pārvaldītu un konkurētspējīgu uz tirgu orientētu ekonomiku, īpašu uzmanību pievēršot privātā sektora attīstībai un koncentrējot centienus tur, kur tās darbībai ir vislielākā papildu ietekme un vislielākā ietekme uz pāreju.
1.4.4.Snieguma rādītāji
Mērķu sasniegšanu vērtēs pēc ERAB finansēšanas darbības apjoma reģionos, jo īpaši Ukrainā un citās Krievijas kara skartajās darbības valstīs, nozaru dalījumā un pēc ERAB finansēšanas darbības apjoma, ko līdzfinansē citas SFI un/vai Komisijas programmas, kā arī pēc citiem rādītājiem, kas noteikti ERAB ietekmes sistēmā.
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
ERAB Valde 2023. gada 15. decembrī pieņēma Rezolūciju Nr. 265, ar kuru ERAB tiek pilnvarota palielināt savu kapitāla daļu skaitu par 400 000 jaunu kapitāla daļu 10 000 EUR vērtībā katra, par kopējo summu 4 miljardi EUR, un spēkā stāšanās datums ir 2024. gada 31. decembris. Savienības dalība kapitāla palielināšanā nodrošinās, ka Savienība saglabā savu 3 % tiešo daļu no ERAB kopējā parakstītā kapitāla. Eiropas Investīciju banka (EIB) (3 %) un dalībvalstis atsevišķi (ES27, aptuveni 48,4 %) arī ir ERAB kapitāla daļu turētāji, tādējādi Savienībai pašlaik ir vairākuma līdzdalība 54,4 % apmērā.
Saskaņā ar iepriekš minēto rezolūciju ERAB dalībnieki 2025. gada 30. jūnijā, pirms vai pēc šā datuma ne vēlāk kā 2025. gada 31. decembrī, kā Direktoru padome var noteikt 2025. gada 30. jūnijā vai pirms šā datuma, var parakstīties uz kapitāla daļu veselu skaitli proporcionāli to esošajai līdzdalībai. Attiecīgi Savienībai būs atļauts parakstīties uz 12 102 jaunām kapitāla daļām, katras nominālvērtība ir 10 000 EUR, par kopējo summu 121 020 000 EUR, tādējādi palielinot Savienības apmaksāto kapitāla daļu skaitu līdz 102 146. Katrs dalībnieks veic pirmo maksājumu vēlākais i) līdz 2025. gada 30. aprīlim vai ii) 60 dienas pēc parakstīšanās instrumenta stāšanās spēkā. Atlikušos četrus maksājumus veic attiecīgi līdz 2026. gada 30. aprīlim, 2027. gada 30. aprīlim, 2028. gada 30. aprīlim un 2029. gada 30. aprīlim.
1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
Priekšlikums attiecas uz Savienības tiešu parakstīšanos uz jaunām ERAB kapitāla daļām, jo ERAB ir aicinājusi visus tās tiešos kapitāla turētājus parakstīties proporcionāli to pašreizējai līdzdalībai saskaņā ar ERAB Valdes Rezolūciju Nr. 265. Tāpēc, lai saglabātu pašreizējo Savienības līdzdalības daļu, ir vajadzīga rīcība Savienības līmenī.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
ERAB pilnvarnieki 1996. gadā nolēma divkāršot ERAB reģistrēto kapitālu, un Savienība parakstījās uz papildu 30 000 kapitāla daļu 10 000 EUR vērtībā katra, tādējādi Savienības parakstītais kapitāls sasniedza 600 miljonus EUR. Tika saglabāta Savienības daļa ERAB kopējā reģistrētajā kapitālā. Savienības parakstīšanās uz papildu kapitāla daļām notika pēc Padomes Lēmuma 97/135/EK.
ERAB pilnvarnieki 2010. gadā nolēma palielināt reģistrētā kapitāla apjomu par 10 miljardiem EUR, ko veido 100 000 apmaksāto kapitāla daļu un 900 000 pieprasāmo kapitāla daļu, lai saglabātu pietiekamu kapitālu, kas uzturētu samērīgu darbības līmeni darbības valstīs. Savienība attiecīgi parakstījās uz papildu kapitāla daļām pēc Lēmuma 1219/2011/ES.
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
ERAB pilnvaras ir “veicināt pāreju uz atvērtu tirgus ekonomiku un veicināt privātu un uzņēmējdarbības iniciatīvu [..] valstīs, kas apņēmušās piemērot daudzpusējas demokrātijas, plurālisma un tirgus ekonomikas principus” visā Centrāleiropā un Austrumeiropā, Vidusāzijā un kopš 2012. gada Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionā. Savienībai kopumā, ieskaitot Savienības tiešo daļu (3,03 %), EIB (3,03 %) un dalībvalstu individuālās daļas (ES27, aptuveni 48,4 %), ir apvienota vairākuma līdzdalība 54,4 % apmērā ERAB kapitālā. ERAB pastāvīgajā Direktoru padomē ir pārstāvēti visi kapitāla daļu turētāji. Kopumā ERAB savā darbībā piemēro un veicina Savienības standartus un politiku. Ar savu projektu starpniecību ERAB izmanto politikas dialogu un piemēro atbilstošus nosacījumus (piemēram, pārejas ietekmi, korporatīvās pārvaldības standartus, iepirkumus, vides standartus u. tml.), lai izpildītu Savienības prasības tādās jomās kā vides un sociālā politika.
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
Eiropas Savienības parakstīšanās uz papildu 12 102 kapitāla daļām saskaņā ar ERAB Valdes Rezolūciju Nr. 265 paredz 2025. finanšu gada pirmajā pusē uzņemties saistības par nepieciešamajām apropriācijām. Šajā nolūkā īpašajai budžeta pozīcijai 6. izdevumu kategorijā (Kaimiņattiecības un pasaule), jo īpaši 14 20 03 04. postenī “Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka — Parakstītā kapitāla samaksātās daļas”, būs jānodrošina saistību apropriāciju summa, kas atbilst pilnam ES līdzdalības apjomam ERAB iemaksātajā kapitāla palielināšanā, t. i., 121 020 000 EUR.
Ņemot vērā to, ka darbību nevar pilnībā finansēt, pārdalot līdzekļus, būtu jāizmanto 6. izdevumu kategorijā nepiešķirtā rezerve un/vai jāizmanto īpašie instrumenti, kā noteikts DFS regulā. Tas jānosaka laikā, kad Komisija izstrādās priekšlikumu 2025. gada budžeta projektam, un par to notiks sarunas starp Padomi un Eiropas Parlamentu.
Jebkāda ietekme uz budžetu saistībā ar DFS pēc 2027. gada būs atkarīga no finansējuma pieejamības, neapsteidzot priekšlikumu un vienošanos par DFS un programmām.
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme
☒ Ierobežots ilgums
–◻
Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.-[DD.MM.]GGGG.
–☒
Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – 2025. gadā, uz maksājumu apropriācijām – no 2025. līdz 2029. gadam.
◻Beztermiņa
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,
–pēc kura turpinās normāla darbība.
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes
☒ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
–☒ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;
–◻ ko veic izpildaģentūras.
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;
–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (tiks precizēts);
–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;
–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;
–◻ publisko tiesību subjektiem;
–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuriem ir sniegtas pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ struktūrām vai personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
Piezīmes
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
ERAB darbība tiks pārvaldīta saskaņā ar pašas ERAB uzraudzības un ziņošanas procedūrām. ERAB ziņo Valdei par savu darbību, politikas mērķu sasniegšanu, kā arī par revidētajiem pārskatiem par katru finanšu gadu. Pēc revidenta ziņojuma, ERAB vispārējās grāmatvedības bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina izskatīšanas Valde tos apstiprina.
ERAB pilnvarnieks, kas pārstāv Savienību, katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam par šādiem aspektiem:
• Savienības mērķu sasniegšanas veicināšana,
• ERAB kapitāla izlietojums,
• pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu finanšu starpnieku veikto ERAB darbību pārredzamību,
• ERAB ieguldījums, kas veicina riska uzņemšanos un efektivitāti saistībā ar privātā sektora aizņemto līdzekļu īpatsvara palielināšanu,
• EIB un ERAB sadarbība ārpus Savienības.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
Darbību tiešā pārvaldībā īstenos Komisija, kas Savienības vārdā parakstīsies uz 12 102 jaunām kapitāla daļām, kuru katras nominālvērtība ir 10 000 EUR par kopējo summu 121 020 000 EUR. Pirmo maksājumu veic vēlākais i) līdz 2025. gada 30. aprīlim vai ii) 60 dienas pēc parakstīšanās instrumenta stāšanās spēkā. Atlikušos četrus maksājumus veic attiecīgi līdz 2026. gada 30. aprīlim, 2027. gada 30. aprīlim, 2028. gada 30. aprīlim un 2029. gada 30. aprīlim.
ERAB darbības tiks pārvaldītas saskaņā ar pašas ERAB noteikumiem un procedūrām, tostarp atbilstīgiem revīzijas, kontroles un uzraudzības pasākumiem. Kā paredzēts Nolīgumā par ERAB dibināšanu, ERAB Revīzijas komiteja, kuru atbalsta ārējie revidenti, palīdz ERAB Direktoru padomei un atbild par ERAB darbību un pārskatu pareizības pārbaudi. Direktoru padome, kurā Savienībai, ko pārstāv Komisija, ir direktors, iesniedz revidētus pārskatus par katru finanšu gadu Valdei apstiprināšanai katrā ikgadējā sanāksmē un apstiprina ERAB budžetu. Pēc revidenta ziņojuma, ERAB vispārējās grāmatvedības bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina izskatīšanas Valde tos apstiprina.
Neatkarīgs novērtēšanas departaments izvērtē ERAB pabeigto projektu un programmu sniegumu attiecībā pret mērķiem. Tas sistemātiski analizē gan atsevišķu projektu rezultātus, gan plašākus tematus, kas noteikti ERAB politikā. Novērtēšanas galvenais mērķis ir veicināt ERAB leģitimitāti, atbilstību un augstāku institucionālo sniegumu.
ERAB Iekšējās revīzijas departaments ir izveidots saskaņā ar Iekšējo revidentu institūta starptautiskās profesionālās prakses satvaru un atbild par neatkarīgas un objektīvas pārliecības sniegšanu izpildvadībai un Direktoru padomei par iekšējās kontroles, pārvaldības un riska pārvaldības procesu atbilstību un efektivitāti, lai mazinātu bankas galvenos riskus.
ERAB ir arī neatkarīgs projektu pārskatatbildības mehānisms, kas ir bankas sūdzību mehānisms. Tas izskata sūdzības par vides, sociālajiem un informācijas atklāšanas jautājumiem, kas saistīti ar bankas investīcijām. Mehānisms ir neatkarīgs no ERAB vadības un veic faktu vākšanas izmeklēšanu, lai noteiktu, vai banka ir ievērojusi vides, sociālos un informācijas atklāšanas standartus.
Turklāt Direktoru padome nosaka politikas virzienus un pieņem lēmumus par aizdevumiem, garantijām, investīcijām pašu kapitālā, ERAB aizņēmumiem, tehniskas palīdzības sniegšanu un citām ERAB darbībām saskaņā ar Valdes vispārējiem norādījumiem.
Direktoru padome ir izveidojusi trīs Valdes komitejas, kas palīdz tās darbā: jau minēto Revīzijas komiteju, Budžeta un administratīvo lietu komiteju un Finanšu un darbības politikas komiteju. Direktors (vai viņa aizstājējs), kas pārstāv Savienību, apmeklē visas šīs Valdes komitejas. Visbeidzot, ERAB Valde ir izveidojusi Ētikas komiteju, kas interpretē un aizsargā ERAB darbiniekiem un Valdes amatpersonām piemērojamos rīcības kodeksus.
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Nolīguma par ERAB dibināšanu 5. panta 3. punkts paredz, ka Valde pārskata ERAB kapitāla apjomu ne retāk kā reizi piecos gados. Uz ERAB attiecas pašas kontroles sistēmas.
Turklāt attiecībā uz ERAB īstenotajām ES programmām tās iekšējās kontroles sistēmas ir atzītas par līdzvērtīgām Komisijas sistēmām pīlāru novērtējumā, kas veikts saskaņā ar Finanšu regulu.
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
Skatīt iepriekš 2.2.2. punktā sniegto atbildi.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
ERAB ir neatkarīgs Galvenā atbilstības uzraudzības inspektora birojs (OCCO), kuru vada galvenais atbilstības uzraudzības inspektors, kas tieši atskaitās priekšsēdētājam un katru gadu vai vajadzības gadījumā – Revīzijas komitejai. OCCO pilnvaras ir veicināt labu pārvaldību un nodrošināt, ka saskaņā ar starptautisko paraugpraksi visās ERAB darbībās tiek piemēroti visaugstākie integritātes standarti. OCCO pienākumos ietilpst tādu jautājumu risināšana kā integritātes pienācīga pārbaude, konfidencialitāte, interešu konflikti, korporatīvā pārvaldība, pārskatatbildība, ētika, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, terorisma finansēšanas apkarošana un krāpnieciskas un koruptīvas prakses novēršana. OCCO atbild par izmeklēšanu saistībā ar apgalvojumiem par krāpšanu, korupciju un amatpārkāpumiem. Tas nepieciešamības gadījumos arī apmāca un konsultē ERAB darbiniekus, kas ir iecelti par direktoriem to uzņēmumu padomēs, kuros ERAB pieder pašu kapitāla daļa. Pienācīga finanšu un integritātes pārbaude ir integrēta ERAB parastajā jauno darījumu apstiprināšanā un tās esošo darījumu uzraudzībā. ERAB savā tīmekļa vietnē publicē OCCO korupcijas novēršanas ziņojumu. Turklāt OCCO ir īpaša atbildība par ERAB neatkarīgā projektu pārskatatbildības mehānisma administrēšanu, kurā tiek izskatīti vides, sociālie un pārredzamības jautājumi, ko izvirzījuši projektu skartie cilvēki un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Vajadzības gadījumā tas pieņem lēmumu par to, vai, apstiprinot konkrētu projektu, ERAB rīkojās saskaņā ar savu attiecīgo politiku.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
·Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
Budžeta pozīcija
|
Izdevumu
veids
|
Iemaksas
|
|
Numurs
|
Dif./nedif.
|
no EBTA valstīm
|
no kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm
|
no citām trešām valstīm
|
citi piešķirtie ieņēmumi
|
6.
|
14 20 03 04
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka – Parakstītā kapitāla samaksātās daļas
|
Dif.
|
NĒ
|
NĒ
|
NĒ
|
NĒ
|
·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
Budžeta pozīcija
|
Izdevumu
veids
|
Iemaksas
|
|
Numurs
|
Dif./nedif.
|
no EBTA valstīm
|
no kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm
|
no citām trešām valstīm
|
citi piešķirtie ieņēmumi
|
|
neattiecas
|
neattiecas
|
|
|
|
|
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
–◻
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas
–☒
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija
|
Numurs
|
6.
|
ĢD: ECFIN
|
|
|
Gads
2025.
|
Gads
2026.
|
Gads
2027.
|
Gads
2028.
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
KOPĀ
|
• Darbības apropriācijas
|
2025.
|
2026.
|
2027.
|
2028.
|
2029.8
|
|
|
|
14 20 03 04
|
Saistības
|
(1.a)
|
121 020
|
|
|
|
|
|
|
121 020
|
|
Maksājumi
|
(2.a)
|
24 204
|
24 204
|
24 204
|
24 204
|
24 204
|
|
|
121 020
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1.b)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Maksājumi
|
(2.b)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Budžeta pozīcija
|
|
(3.)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ apropriācijas
ĢD: ECFIN
|
Saistības
|
=1.a+1.b+3.
|
121 020
|
|
|
|
|
|
|
121 020
|
|
Maksājumi
|
=2.a+2.b
+3.
|
24 204
|
24 204
|
24 204
|
24 204
|
24 204
|
|
|
121 020
|
• KOPĀ darbības apropriācijas
|
Saistības
|
(4.)
|
121 020
|
|
|
|
|
|
|
121 020
|
|
Maksājumi
|
(5.)
|
24 204
|
24 204
|
24 204
|
24 204
|
24 204
|
|
|
121 020
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
(6.)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ apropriācijas
6. IZDEVUMU KATEGORIJĀ
daudzgadu finanšu shēmā
|
Saistības
|
=4.+6.
|
121 020
|
|
|
|
|
|
|
121 020
|
|
Maksājumi
|
=5.+6.
|
24 204
|
24 204
|
24 204
|
24 204
|
24 204
|
|
|
121 020
|
Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)
|
Saistības
|
(4.)
|
121 020
|
|
|
|
|
|
|
121 020
|
|
Maksājumi
|
(5.)
|
24 204
|
24 204
|
24 204
|
24 204
|
24 204
|
|
|
121 020
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)
|
(6.)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ apropriācijas
1.–6. IZDEVUMU KATEGORIJĀ
daudzgadu finanšu shēmā
(atsauces summa)
|
Saistības
|
=4.+6.
|
121 020
|
|
|
|
|
|
|
121 020
|
|
Maksājumi
|
=5.+6.
|
24 204
|
24 204
|
24 204
|
24 204
|
24 204
|
|
|
121 020
|
Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija
|
7.
|
“Administratīvie izdevumi”
|
Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē
tiesību akta finanšu pārskata pielikumā
(Komisijas lēmuma par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta Komisijas iedaļas izpildi 5. pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
|
Gads
2025.
|
Gads
2026.
|
Gads
2027.
|
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
KOPĀ
|
ĢD: <ECFIN>z
|
• Cilvēkresursi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
• Citi administratīvie izdevumi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ ĢD <ECFIN>
|
Apropriācijas
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ apropriācijas
7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ
daudzgadu finanšu shēmā
|
(Saistību summa = maksājumu summa)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
|
Gads
2025.
|
Gads
2026.
|
Gads
2027.
|
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
KOPĀ
|
KOPĀ apropriācijas
1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ
daudzgadu finanšu shēmā
|
Saistības
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Maksājumi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām
Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Norādīt mērķus un iznākumus
⇩
|
|
|
2025.
|
2026.
|
2027.
|
2028.
|
2029. 2030. 2031.
|
KOPĀ
|
|
IZNĀKUMI
|
|
Veids
|
Vidējās izmaksas
|
Ikgadējās investīcijas
|
Izmaksas
|
Ikgadējās investīcijas
|
Izmaksas
|
Ikgadējās investīcijas
|
Izmaksas
|
Ikgadējās investīcijas
|
Izmaksas
|
Ikgadējās investīcijas
|
Izmaksas
|
Ikgadējās investīcijas
|
Izmaksas
|
Ikgadējās investīcijas
|
Izmaksas
|
Kopā investīcijas
|
Kopā izmaksas
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1…
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ERAB ikgadējās investīcijas Ukrainā [miljonos EUR]
|
t
|
|
2500
|
121 200
|
2500
|
|
3000
|
|
3000
|
|
3000
|
|
3000
|
0
|
3000
|
0
|
20 000
|
121 020
|
- Iznākums
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
- Iznākums
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1
|
2500
|
121 020
|
2500
|
|
3000
|
|
3000
|
|
3000
|
|
3000
|
0
|
3000
|
0
|
|
|
KOPSUMMAS
|
2500
|
121 020
|
2500
|
|
3000
|
|
3000
|
|
3000
|
|
3000
|
0
|
3000
|
0
|
20 000
|
121 020
|
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
–☒
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
–◻
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
2025.
|
2026.
|
2027.
|
2028.
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
KOPĀ
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ
daudzgadu finanšu shēmā
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cilvēkresursi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi administratīvie izdevumi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma — 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ
daudzgadu finanšu shēmā
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
daudzgadu finanšu shēmā
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cilvēkresursi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi
administratīvie izdevumi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma —
ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
daudzgadu finanšu shēmā
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD.
3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
–☒
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi.
–◻
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
|
2025.
|
2026.
|
2027.
|
2028.
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
|
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)
|
|
|
|
|
|
|
|
20 01 02 03 (Delegācijas)
|
|
|
|
|
|
|
|
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
|
|
|
|
|
|
|
|
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE)
|
20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
|
|
|
|
|
|
|
|
20 02 03 (AC, AL, END, INT un JPD delegācijās)
|
|
|
|
|
|
|
|
XX 01 xx yy zz
|
– galvenajā mītnē
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– delegācijās
|
|
|
|
|
|
|
|
01 01 01 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
01 01 01 12 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ
|
|
|
|
|
|
|
|
06 ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.
Vajadzīgie cilvēkresursi tiks nodrošināti no ĢD darbiniekiem, kas jau ir piešķirti darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalīti attiecīgajā ĢD.
Veicamo uzdevumu apraksts:
Ierēdņi un pagaidu darbinieki
|
|
Ārštata darbinieki
|
|
3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
Priekšlikumam/iniciatīvai:
–◻
pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā.
–☒
jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā
–Jānosaka laikā, kad Komisija izstrādās priekšlikumu 2025. gada budžeta projektam, un par to notiks sarunas starp Padomi un Eiropas Parlamentu.
–◻
jāpārskata DFS
3.2.5.Trešo personu iemaksas
Priekšlikums/iniciatīva:
–☒
neparedz trešo personu līdzfinansējumu
–◻
paredz šādu trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
–☒
Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.
–◻
Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
pašu resursus
citus ieņēmumus
Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām