EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.1.2024

COM(2024) 38 final

2024/0014(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu Pušu komitejā saistībā ar grozījumiem komitejas Reglamentā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvencija” jeb “Konvencija”) Pušu komitejā saistībā ar paredzēto Pušu komitejas Reglamenta grozījumu pieņemšanu 1 attiecībā uz komitejas sastāvu (2. pants) un balsošanas noteikumiem (20., 21. un 25. pants). Šā reglamenta grozījumi kļuva nepieciešami pēc Eiropas Savienības pievienošanās Stambulas konvencijai.

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Stambulas konvencija

Stambulas konvencijas mērķis ir izveidot visaptverošu un saskaņotu noteikumu kopumu, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē Eiropā un ārpus tās. Konvencija stājās spēkā 2014. gada 1. augustā.

ES Konvenciju parakstīja 2017. gada jūnijā un pabeidza pievienošanās procedūru, 2023. gada 28. jūnijā deponējot divus apstiprināšanas instrumentus, kā rezultātā Konvencija attiecībā uz ES stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī. ES ir pievienojusies Konvencijai attiecībā uz jautājumiem, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē, proti, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi 2 , un attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu 3 . Īrijai un Dānijai nav saistoša Savienības kompetences īstenošana jautājumos, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu 4 . Visas ES dalībvalstis ir parakstījušas Konvenciju, tomēr līdz 2024. gada 10. janvārim tikai 22 ES dalībvalstis ir ratificējušas Konvenciju un tādējādi tām ir tiesības balsot Pušu komitejā 5 . Pašlaik ir 39 Konvencijas Puses, tostarp ES.

2.2.Konvencijas Pušu komiteja

Pušu komiteja 6 ir Stambulas konvencijas uzraudzības mehānisma politiskā struktūra, un to veido Konvencijas Pušu pārstāvji. Pušu komitejai uzticētie uzdevumi ir uzskaitīti Reglamenta 1. pantā. Saskaņā ar Konvencijas 67. panta 2. punktu Pušu komitejai ir uzdots ievēlēt Ekspertu grupas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (GREVIO) locekļus. Saskaņā ar Konvencijas 68. panta 12. punktu Pušu komiteja, pamatojoties uz GREVIO ziņojumiem un secinājumiem, var pieņemt valstīm, kas ir Konvencijas Puses, adresētus ieteikumus par Konvencijas īstenošanu. Tā arī uzrauga minēto ieteikumu īstenošanu pēc trīs gadu ilga īstenošanas perioda beigām 7 . Turklāt Pušu komiteja izskata īpašo lietas apstākļu izpētes konstatējumus, ko tai nosūtījusi GREVIO saskaņā ar Konvencijas 68. panta 15. punktu. Pušu komiteja arī ievēl sava biroja locekļus — priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus.

Pušu komitejas Reglaments ir pielāgots valstu, kas ir Konvencijas Puses, dalībai, kur katrai pusei ir viena balss: Reglamenta 20. pantā par balsošanu ir noteikts, ka “[k]atram komitejas loceklim ir viena balss” un ka komitejas lēmumu pieņemšanai nepieciešamais kvorums ir “divu trešdaļu nodoto balsu vairākums”. Tāds pats kvorums ir vajadzīgs arī, lai grozītu Reglamentu (25. pants). Reglamenta 21. pants paredz īpašus noteikumus GREVIO locekļu ievēlēšanai.

Saistībā ar ES pievienošanos Konvencijai ir nepieciešami konkrēti minēto noteikumu pielāgojumi, jo jautājumos, kas ir tās kompetencē, Savienība izmanto savas balsstiesības ar tādu balsu skaitu, kas ir līdzvērtīgs to dalībvalstu balsu skaitam, kurām ir saistoša Savienības kompetences īstenošana, un šis skaits atšķirsies atkarībā no balsošanai nodotā jautājuma.

2.3.Paredzētie Pušu komitejas Reglamenta grozījumi

2023. gada 28. augustā Pušu komitejas sekretariāts izplatīja informācijas dokumentu un Reglamenta grozījumu projektu. Šo grozījumu mērķis ir atspoguļot ES pievienošanās Stambulas konvencijai ietekmi uz Pušu komitejas darbību un jo īpaši tās ietekmi uz balsošanas noteikumiem. Pušu komitejas sekretariāts valstīm, kas ir Konvencijas Puses, deva iespēju sniegt komentārus. Tikai Apvienotā Karaliste iesniedza rakstiskus komentārus, ierosinot dažas redakcionālas izmaiņas.

Pušu komitejas sekretariāts lūdza ES iesniegt komentārus par ierosināto grozījumu projektu. Reglamenta grozījumi tiks apspriesti un, ja iespējams, pieņemti Pušu komitejas 16. sanāksmē 2024. gada 6. jūnijā. Ja delegācijām vajadzēs vairāk laika diskusijām, grozījumus varētu pieņemt arī nākamajā Pušu komitejas sanāksmē 2024. gada decembrī.

3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā

Pušu komitejas sekretariāta ierosinātos Reglamenta grozījumus var apkopot šādi.

–Pašreizējais kvorums, proti, divas trešdaļas nodoto balsu, kas paredzēts vispārējā noteikumā par balsošanu (20. pants), tiktu saglabāts, bet tiktu papildināts ar diviem jauniem elementiem. Kā pirmo elementu Pušu komitejas sekretariāts ierosina klauzulu par nepapildināmību, saskaņā ar kuru un atkarībā no kompetenču sadalījuma tiesības balsot par konkrētu jautājumu būtu vai nu ES, vai tās dalībvalstīm. Ja balsotu Savienība, šā balsojuma svērums būtu līdzvērtīgs to ES dalībvalstu skaitam, kuras ir Konvencijas Puses. Kā otro elementu, kas izriet no noteikuma par nepieciešamajām divām trešdaļām nodoto balsu, Pušu komitejas sekretariāts ierosina “divkāršu balsu vairākumu”, kas nozīmē, ka, lai nobalsotu par labu lēmumam un tas stātos spēkā, būtu nepieciešams valstu, kas ir Konvencijas puses, bet nav ES dalībvalstis, vienkāršs balsu vairākums.    

–Attiecībā uz GREVIO locekļu ievēlēšanu tiktu saglabāts pašreizējais kvorums, proti, “vismaz nodoto balsu vairākums” (21. panta 9. punkts). Lai ievēlētu GREVIO locekļus, katram komitejas loceklim būtu viena balss. Nepapildināmības princips netiktu piemērots, kas nozīmē, ka papildus katras ES dalībvalsts, kas ir Konvencijas Puse, individuālajām balsstiesībām Savienībai būtu “papildu balss” GREVIO locekļu ievēlēšanai. Attiecībā uz lēmumiem pieprasīt atsaukt vienu vai vairākus kandidātus, kuri neatbilst GREVIO dalības prasībām (21. panta 4. punkts), arī tiktu saglabāts pašreizējais kvorums, proti, divu trešdaļu nodoto balsu vairākums, tomēr tas tiktu papildināts ar prasību par divkāršu balsu vairākumu.    

–Attiecībā uz Reglamenta grozījumiem (25. pants) pašreizējais kvorums, kas ir divas trešdaļas nodoto balsu, tiktu saglabāts, tomēr tas tiktu papildināts ar prasību par divkāršu balsu vairākumu.

Tiek ierosināts, ka ES piekrīt Pušu komitejas sekretariāta vispārējai pieejai attiecībā uz Reglamenta grozījumiem, tomēr veiktu vairākus pielāgojumus, kā aprakstīts turpmāk.

Pirmkārt, tiek ierosināts, ka ES piekrīt “nepapildināmības” klauzulas iekļaušanai Reglamenta 20. panta 1. punktā, veicot konkrētus pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai atspoguļotu faktu, ka Savienība ir pievienojusies Stambulas konvencijai attiecībā uz tās iestādēm un publisko pārvaldi, no vienas puses, un attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu, no otras puses, un ņemot vērā Dānijas un Īrijas īpašo nostāju.

Attiecīgi jautājumos, kas ir tās kompetencē, Savienībai būtu jāizmanto savas tiesības balsot ar tādu balsu skaitu, kas ir līdzvērtīgs to Savienības dalībvalstu balsu skaitam, kuras ir Konvencijas Puses un kurām ir saistoša Savienības kompetences īstenošana. Ja Savienība izmanto savas balsstiesības, dalībvalstis, kuras ir Konvencijas Puses un kurām ir saistoša Savienības kompetence balsošanai nodotajā jautājumā, nebalso, savukārt dalībvalstis, kurām nav saistoša Savienības kompetence, var balsot atsevišķi. Un otrādi – Savienība neizmanto savas balsstiesības gadījumos, kad visas tās dalībvalstis, kas ir Konvencijas Puses, ir tiesīgas izmantot savas balsstiesības.

“Nepapildināmības” princips atbilst iedibinātajai praksei attiecībā uz citām Eiropas Padomes konvencijām, kurām ES ir pievienojusies 8 .

Otrkārt, tiek ierosināts, ka ES piekrīt “divkārša balsu vairākuma” prasības iekļaušanai Reglamenta 20. panta 3. un 5. punktā, kā to ieteicis Pušu komitejas sekretariāts, ar nosacījumu, ka tiek veikti konkrēti pielāgojumi, ņemot vērā Dānijas un Īrijas īpašo nostāju, un ka tas attiecas tikai uz situācijām, kad Savienība piedalās balsošanā.

20. pantā iekļaujamās “divkārša balsu vairākuma” prasības mērķis ir ieviest līdzsvarotāku un taisnīgāku visu Konvencijas Pušu svērumu un līdzsvarot faktu, ka ES jau ir vienkāršs balsu vairākums Pušu komitejā. Mērķis ir sniegt apliecinājumu valstīm, kas ir Konvencijas Puses, bet nav ES dalībvalstis, ka to nostāja Pušu komitejā joprojām būs svarīga, neraugoties uz ES pievienošanos, un ka ES un tās dalībvalstis, kas balso kā viens bloks, tās “neizspiedīs ar svaru”.

Prasība par divkāršu balsu vairākumu nozīmētu, ka tad, kad ES piedalās balsojumā, parastais kvorums (t. i., 2/3 nodoto balsu) tiktu papildināts ar prasību par citu Konvencijas Pušu nodoto balsu vienkāršu vairākumu. Šīs citas Konvencijas Puses ir valstis, kas ir Konvencijas Puses, bet nav ES dalībvalstis, un, attiecīgā gadījumā, ES dalībvalstis, kurām nav saistoša Savienības kompetences īstenošana.

Ja Savienība piedalās balsojumā ar tādu balsu skaitu, kas ir līdzvērtīgs to Savienības dalībvalstu skaitam, kuras ir Konvencijas Puses, divkārša balsu vairākuma prasība nozīmētu, ka lēmuma likumīgai pieņemšanai ir jābūt panāktam divu trešdaļu balsu vairākumam, kur Savienības balsojumu (līdzvērtīgs 22 balsīm) papildina ar 16 valstu, kas ir Konvencijas Puses, bet nav ES dalībvalstis, nodoto balsu vienkāršu vairākumu. Ja Savienība piedalās balsojumā ar balsu skaitu, kas ir līdzvērtīgs to Savienības dalībvalstu skaitam, kuras ir Konvencijas Puses un kurām ir saistoša Savienības kompetences īstenošana tādās jomās kā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, patvērums un neizraidīšana, ir jābūt panāktam divu trešdaļu balsu vairākumam, kur Savienības balsojumu (līdzvērtīgs 20 balsīm) papildina ar 16 valstu, kas ir Konvencijas Puses, bet nav ES dalībvalstis, kā arī Dānijas un Īrijas nodoto balsu vienkāršu vairākumu.

Treškārt, attiecībā uz īpašajiem noteikumiem par GREVIO locekļu ievēlēšanu tiek ierosināts, ka Savienība piekrīt Reglamenta 21. panta 7. punktā iekļautajam papildinājumam, ko izstrādājis Pušu komitejas sekretariāts un saskaņā ar kuru katram komitejas loceklim ir viena balss. Tā kā 20. pantu un līdz ar to nepapildināmības principu nepiemēro 21. panta kontekstā (21. panta 1. punkts), ES būs viena balss papildus katras ES dalībvalsts, kas ir Konvencijas Puse, individuālajām balsstiesībām. Attiecībā uz ierosināto grozījumu, lai Reglamenta 21. panta 4. punktu par lēmumiem pieprasīt viena vai vairāku GREVIO kandidātu atsaukšanu papildinātu ar prasību par divkāršu balsu vairākumu, Savienībai būtu jāpieņem šī prasība, ņemot vērā šādu lēmumu izņēmuma raksturu. Šādā gadījumā vienkāršs balsu vairākums, kas papildina nepieciešamo divu trešdaļu balsu vairākumu, tiks noteikts, pamatojoties uz to Pušu pārstāvju nodotajām balsīm, kas nav ES un tās dalībvalstis, kā ierosināts arī Apvienotās Karalistes iesniegtajos rakstiskajos komentāros.

Ceturtkārt, attiecībā uz 25. pantu par Reglamenta grozījumiem jānorāda, ka šādi lēmumi jāpieņem ar divu trešdaļu nodoto balsu vairākumu, kur katrai Konvencijas Pusei ir viena balss, kā paredzēts 20. panta 1. punkta pirmajā daļā. Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Savienībai būtu jāpiekrīt prasības par divkāršu balsu vairākumu pievienošanai, kā to ierosinājis Pušu komitejas sekretariāts, ar nosacījumu, ka tiek veikti konkrēti pielāgojumi. Jo īpaši būtu jāprecizē, ka nepapildināmības princips, kas paredzēts grozītajā 20. panta 1. punktā, neattiecas uz 25. pantu. Turklāt vienkāršs balsu vairākums, kas papildina nepieciešamo divu trešdaļu balsu vairākumu, ir jānosaka tādā pašā veidā kā 21. panta 4. punktā.

Piektkārt, tiek ierosināts, ka ES iesaka svītrot atsauci uz Eiropas Savienību no to pārstāvju saraksta Reglamenta 2.2.b pantā, kuriem ir atļauts piedalīties Pušu komitejas sanāksmēs bez balsstiesībām vai izdevumu segšanas. Šis noteikums ir novecojis, jo Eiropas Savienība tagad ir pilntiesīga Pušu komitejas locekle.

Ierosinātie Pušu komitejas Reglamenta grozījumi, kas jāiesniedz Pušu komitejas sekretariātam, ir izklāstīti šā lēmuma pielikumā.

4.Juridiskais pamats

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 9 .

4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Pušu komiteja ir ar Stambulas konvenciju izveidota struktūra. Reglamenta grozījumi, kurus Pušu komiteja ir aicināta pieņemt, ir lēmums ar juridiskām sekām. Paredzētais akts būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atbilstīgi Konvencijas 67. panta 3. punktam. Paredzētais akts nepapildina un negroza Konvencijā noteikto iestāžu sistēmu. Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam.

Paredzētajam aktam, ar ko vienlaikus vēlas sasniegt virkni mērķu vai kam ir vairāki komponenti, kuri ir nesaraujami saistīti un no kuriem neviens nav pakārtots otram, materiālajā juridiskajā pamatā lēmumam saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu būs izņēmuma kārtā jāietver dažādie atbilstīgie juridiskie pamati.

4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Paredzētā akta galvenais mērķis ir grozīt Pušu komitejas Reglamentu, lai ņemtu vērā ietekmi, ko uz komitejas darbību rada Savienības pievienošanās Stambulas konvencijai. Attiecībā uz materiālo juridisko pamatu ES ir pievienojusies Stambulas konvencijai attiecībā uz jautājumiem, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē, proti, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi 10 , un attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu 11 . ES pievienošanās Stambulas konvencijai tika sadalīta divos atsevišķos Padomes lēmumos, lai ņemtu vērā Dānijas un Īrijas īpašo nostāju attiecībā uz LESD V sadaļu. Līdz ar to arī lēmums, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Pušu komitejā attiecībā uz paredzēto aktu, ir jāsadala divos paralēlos lēmumos.

Šā lēmuma juridiskais pamats attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu. Šis juridiskais pamats ietver noteikumus tādās jomās kā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās (LESD 82. panta 2. punkts un 84. pants) un patvērums un neizraidīšana (LESD 78. panta 2. punkts). Tie ir nesaraujami saistīti un neviens nav pakārtots otram. Tādēļ ierosinātā lēmuma materiālajā juridiskajā pamatā ir šādi noteikumi: 82. panta 2. punkts, 84. pants un 78. panta 2. punkts.

4.3.Secinājumi

Par ierosinātā lēmuma juridisko pamatu būtu jānosaka LESD 82. panta 2. punkts, 84. pants un 78. panta 2. punkts saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.

2024/0014 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu Pušu komitejā saistībā ar grozījumiem komitejas Reglamentā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 2. punktu, 84. pantu un 78. panta 2. punktu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Konvencija”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1075 12 attiecībā uz Savienības iestādēm un publisko pārvaldi un ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1076 13 attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu, un attiecībā uz Savienību Konvencija stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī. Līdz šim Konvenciju ir parakstījušas 39 Puses, tostarp Savienība un 22 dalībvalstis.

(2)Pušu komiteja ir Stambulas konvencijas uzraudzības mehānisma politiskā struktūra. Saskaņā ar Konvencijas 67. panta 3. punktu Pušu komiteja ir izstrādājusi savu Reglamentu. Šis Reglaments paredz, ka katrai Konvencijas Pusei ir viena balss. Lai Savienība varētu pievienoties Konvencijai, ir jāveic konkrēti pielāgojumi minētajā Reglamentā ar mērķi noteikt kārtību, kādā Savienība kā Konvencijas Puse izmanto savas balsstiesības.

(3)Pušu komitejas sekretariāts 2023. gada augustā ierosināja konkrētus grozījumus Reglamentā, lai atspoguļotu Savienības pievienošanās ietekmi uz komitejas darbību, un aicināja valstis, kas ir Konvencijas Puses, un Savienību iesniegt redakcionālus ierosinājumus, lai grozījumus pieņemtu 2024. gadā. Reglamenta grozījumi tiks apspriesti un, ja iespējams, pieņemti Pušu komitejas 16. sanāksmē 2024. gada 6. jūnijā.

(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Pušu komitejā, jo Reglamenta grozījumi būs Savienībai saistoši.

(5)Saskaņā ar grozījumu projektu, ko ierosinājis Pušu komitejas sekretariāts, noteikumi par kvorumu komitejas lēmumu pieņemšanai, kā paredzēts Reglamentā, tiktu saglabāti, tomēr tie tiktu papildināti ar dažām jaunām prasībām. Savienībai būtu jāatbalsta minētie Reglamenta grozījumi, ņemot vērā konkrētus pielāgojumus, kas atspoguļo Savienības pievienošanās Stambulas konvencijai tvērumu.

(6)Attiecībā uz vispārējo noteikumu par balsošanu (Reglamenta 20. pants) Pušu komitejas sekretariāts ierosina iekļaut nepapildināmības klauzulu, saskaņā ar kuru tiesības balsot par konkrētu jautājumu būtu vai nu Savienībai, vai tās dalībvalstīm. Nepapildināmības princips jau ir iekļauts citās Eiropas Padomes konvencijās, kurām Savienība ir pievienojusies, un tas būtu jāpieņem arī šajā gadījumā. Tomēr klauzulas formulējums būtu jāpielāgo faktam, ka Savienība izmanto savas balsstiesības ar tādu balsu skaitu, kas atšķirsies atkarībā no balsošanai nodotā jautājuma.

(7)Attiecībā uz vispārējo noteikumu par balsošanu (Reglamenta 20. pants) Pušu komitejas sekretariāts arī ierosina iekļaut prasību par divkāršu balsu vairākumu, kas nozīmē, ka lēmums tiks pieņemts ar divu trešdaļu nodoto balsu vairākumu tikai tad, ja to papildina valstu, kas ir Konvencijas puses, bet nav ES dalībvalstis, vienkāršs balsu vairākums. Šāda prasība līdzsvarotu faktu, ka Savienībai ir vienkāršs balsu vairākums Pušu komitejā, tādējādi risinot trešo valstu, kas ir Konvencijas Puses, iespējamās bažas par Savienības balsojuma svērumu. Savienībai būtu jāpieņem prasība par divkāršu balsu vairākumu ar noteikumu, ka to piemēro tikai tad, ja Savienība piedalās balsošanā, un tās formulējums ir pielāgots faktam, ka Savienība izmanto savas tiesības balsot ar tādu balsu skaitu, kas atšķirsies atkarībā no balsošanai nodotā jautājuma.

(8)Attiecībā uz īpašajiem noteikumiem par Ekspertu grupas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (GREVIO) locekļu ievēlēšanu Savienībai būtu jāpieņem ierosinātais grozījums, kas paredz, ka Savienībai ir viena balss papildus katras dalībvalsts individuālajām balsstiesībām. Konkrētāk attiecībā uz lēmumiem pieprasīt viena vai vairāku kandidātu, kuri neatbilst GREVIO dalības prasībām, atsaukšanu Pušu komitejas sekretariāts ierosina piemērot prasību par divkāršu balsu vairākumu. Ņemot vērā minēto lēmumu izņēmuma raksturu, Savienībai būtu jāpieņem šāda prasība, kas nozīmē, ka divu trešdaļu nodoto balsu vairākumam, kas vajadzīgs šādiem lēmumiem, būtu jāietver to Pušu pārstāvju vienkāršs balsu vairākums, kas nav Savienība un tās dalībvalstis.

(9)Attiecībā uz Reglamenta grozījumiem, kas jāpieņem ar divu trešdaļu nodoto balsu vairākumu, kur katrai Konvencijas Pusei ir viena balss, Savienībai būtu jāpieņem, ka tiek pievienota prasība par divkāršu balsu vairākumu, kā to ierosinājis Pušu komitejas sekretariāts, precizējot, ka šajā gadījumā netiek piemērots nepapildināmības princips.

(10)Attiecībā uz Reglamentu, kurā uzskaitīti dalībnieki, kas nav Pušu komitejas locekļi, atsauce uz Eiropas Savienību būtu jāsvītro, jo tā ir novecojusi.

(11)Tāpēc pamatā Savienības nostājai Pušu komitejā vajadzētu būt pievienotajam komitejas Reglamenta grozījumu projektam.

(12)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

(13)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Savienības vārdā jāieņem Pušu komitejā, kura izveidota saskaņā ar Konvencijas 67. pantu, attiecībā uz Pušu komitejas Reglamenta grozījumu pieņemšanu, kas jāapspriež un jāpieņem kādā no Pušu komitejas sanāksmēm 2024. gadā, pamatā ir pielikumā izklāstītie Reglamenta grozījumi.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

(1)    Dokuments IC-CP(2015)2, pieņemts 2015. gada 4. maijā.

(2)    Padomes Lēmums (ES) 2023/1075 (2023. gada 1. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz Savienības iestādēm un publisko pārvaldi (OV L 143 I, 2.6.2023., 1.–3. lpp.).

(3)    Padomes Lēmums (ES) 2023/1076 (2023. gada 1. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu (OV L 143 I, 2.6.2023., 4.–6. lpp.).

(4)    Saskaņā ar 21. un 22. protokolu, kas pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

(5)    Ratifikācijas statuss 10.1.2024.: AT (2013.g.); BE (2016.g.); CY (2017.g.); DE (2017.g.); DK (2014.g.); IE (2019.g.); EL (2018.g.); ES (2014.g.); EE (2017.g.); FI (2015.g.); FR (2014.g.); HR (2018.g.); IT (2013.g.); LU (2018.g.); MT (2014.g.); NL (2015.g.); PL (2015.g.); PT (2013.g.); RO (2016.g.); SI (2015.g.); SV (2014.g.), LV (2023.g.).

(6)     Pušu komiteja – Stambulas konvencija. Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana (coe.int) ;

(7)    Sk. “Nostādnes valstīm, kas ir Konvencijas Puses, adresēto ieteikumu īstenošanas uzraudzībai”, ko Pušu komiteja pieņēma 2021. gada 13. aprīlī, IC-CP/Inf(2021)2.

(8)    Skatīt: Eiropas Konvenciju par dzīvnieku aizsardzību starptautiskās pārvadāšanas laikā (pārskatīta), (ETS Nr. 193); Konvenciju par civilatbildību saistībā ar kaitējumu, kas nodarīts, veicot videi bīstamas darbības (ETS Nr. 150); Eiropas Konvenciju par pārrobežu televīziju (ETS Nr. 132); Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (ETS Nr. 104).

(9)    Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 7. oktobra spriedums, Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 61.–64. punkts.

(10)    Padomes Lēmums (ES) 2023/1075 (2023. gada 1. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz Savienības iestādēm un publisko pārvaldi (OV L 143 I, 2.6.2023., 1.–3. lpp.).

(11)    Padomes Lēmums (ES) 2023/1076 (2023. gada 1. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu (OV L 143 I, 2.6.2023., 4.–6. lpp.).

(12)    Padomes Lēmums (ES) 2023/1075 (2023. gada 1. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz Savienības iestādēm un publisko pārvaldi (OV L 143 I, 2.6.2023., 1.–3. lpp.).

(13)    Padomes Lēmums (ES) 2023/1076 (2023. gada 1. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu (OV L 143 I, 2.6.2023., 4.–6. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.1.2024

COM(2024) 38 final

PIELIKUMS

dokumentam

priekšlikums PADOMES LĒMUMAM

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu Pušu komitejā saistībā ar grozījumiem komitejas Reglamentā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu

PIELIKUMS

**