EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.1.2024

COM(2024) 23 final

2024/0017(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par ārvalstu ieguldījumu Savienībā izvērtēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2019/452 atcelšanu

{SWD(2024) 23 final} - {SWD(2024) 24 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma pamatojums un mērķi

2019. gadā tika pieņemta un 2020. gada 11. oktobrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/452 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) Savienībā izvērtēšanai (regula). Tā bija atbilde uz pieaugošajām bažām par dažiem ārvalstu ieguldītājiem, kuri vēlas iegūt kontroli pār ES uzņēmumiem, kas nodrošina kritiskas tehnoloģijas, infrastruktūru vai izejresursu vai glabā sensitīvu informāciju un kuru darbības ir ārkārtīgi svarīgas drošībai vai sabiedriskajai kārtībai ES līmenī. Regulas mērķis bija palīdzēt noteikt un novērst ar ĀTI saistītus drošības vai sabiedriskās kārtības riskus, kas skar vismaz divas dalībvalstis vai ES kopumā, jo augstā iekšējā tirgus integrācijas pakāpe nozīmē, ka ĀTI kādā ES uzņēmumā varētu radīt risku ārpus tās dalībvalsts robežām, kura ir saņēmusi ĀTI. Lai sasniegtu šo mērķi, regula ļauj dalībvalstīm pārskatīt ĀTI savā teritorijā drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ un apmainīties ar informāciju ar Komisiju un citām dalībvalstīm, kā arī dod tām tiesības veikt pasākumus, lai novērstu konkrētus riskus. Turklāt ar regulu ir izveidots sadarbības mehānisms starp Eiropas Komisiju un dalībvalstu izvērtēšanas iestādēm attiecībā uz atsevišķiem ĀTI. Ar šo mehānismu ir kļuvis iespējams apmainīties ar informāciju, dodot iespēju gan Komisijai, gan dalībvalstīm uzsvērt ar ĀTI saistītus iespējamos drošības vai sabiedriskās kārtības riskus dalībvalstīm vai kritiskām ES līmeņa programmām. Tā ir pastiprinājusi ĀTI novērtējumu, ko veic dalībvalstu attiecīgās iestādes, un palīdzējusi “saņēmējai” dalībvalstij pieņemt galīgo lēmumu par to, vai atļaut vai neatļaut darījumu un, ja darījumu atļauj, vai ir vajadzīgi konkrēti nosacījumi.

Kopš regulas pieņemšanas drošības un sabiedriskās kārtības jautājums ir kļuvis nozīmīgāks. Covid-19 pandēmija, Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un citi ģeopolitiskie saspīlējumi ir uzsvēruši vajadzību spēt noteikt konkrētu ieguldījumu riskus un labāk aizsargāt no tiem ES kritiskos aktīvus. Tā ir arī veicinājusi būtisku to dalībvalstu skaita pieaugumu, kuras pieņem valsts izvērtēšanas mehānismu, un dažās dalībvalstīs ir palielinājies to nozaru skaits, kurās tiek veikta izvērtēšana 1 . Tomēr ES liela daļa ĀTI joprojām nonāk dalībvalstīs, kurās nav izvērtēšanas mehānisma 2 , un tas ir iemesls neaizsargātībai, jo paliek neatklāti ĀTI, kas varētu būt kritiski.

Tomēr sadarbībai starp visām valsts iestādēm un Komisiju ir bijusi liela nozīme izpratnes veicināšanā, kā arī tādu riskantu ĀTI noteikšanā un novēršanā, kas citādi būtu palikuši nepamanīti 3 . Tomēr vairāku jurisdikciju paziņojumu (proti, darījumu, kuros iesaistīta viena un tā pati uzņēmējdarbība vairākās dalībvalstīs) pārvaldība ir bijusi sarežģīta un radījusi efektivitātes problēmas (jo īpaši attiecībā uz ārvalstu ieguldītājiem, ES mērķa uzņēmumiem un izvērtēšanas iestādēm).

Regulas 15. panta 1. punktā noteikts, ka līdz 2023. gada 12. oktobrim (proti, ne vēlāk kā trīs gadus pēc regulas pilnīgas īstenošanas) Komisijai ir jāizvērtē šīs regulas darbība un efektivitāte un jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei.

1.2.Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikuma mērķis ir aizsargāt ES drošību un sabiedrisko kārtību saistībā ar ārvalstu ieguldījumiem. Tas atbilst ES vispārējiem politikas mērķiem, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktā, jo īpaši atbalstīt ES vērtības un intereses attiecībās ar citām pasaules daļām un palīdzēt aizsargāt tās pilsoņus, mieru, drošību, brīvu un godīgu tirdzniecību.

Priekšlikums pilnībā atbilst 2023. gada paziņojumam par ekonomisko drošību 4 , kurā tika uzsvērts, ka ĀTI izvērtēšana ir viens no rīkiem, ko ES izmanto, lai pasargātu sevi no kopīgi noteiktiem riskiem, kas ietekmē tās ekonomisko drošību. Minētajā kopīgajā paziņojumā Komisija atkārtoti aicināja dalībvalstis, kuras vēl nav ieviesušas valsts ĀTI izvērtēšanas mehānismus, to izdarīt bez turpmākas kavēšanās. Tā arī paziņoja par tiesību akta priekšlikumu nolūkā pārskatīt ĀTI izvērtēšanas regulu.

Ierosinātā regula nodrošina pienācīgu līdzsvaru, no vienas puses, starp mērķi novērst radušās pamatotās bažas attiecībā uz konkrētiem ārvalstu ieguldījumiem un, no otras puses, nepieciešamību saglabāt atvērtu un labvēlīgu režīmu šādiem ieguldījumiem ES, kas vienlaikus pilnībā atbilst ES tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām.

1.3.Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Ierosinātā regula papildinās citas ES politikas un iniciatīvas, ir saderīga ar tām un tās neietekmē. Uz dažiem darījumiem var attiekties citas atļauju piešķiršanas procedūras ES vai valsts līmenī, taču nav nekādu pretrunu starp priekšlikumu un šiem instrumentiem, kuru mērķis atšķiras no priekšlikuma mērķa. Drīzāk pastāv zināma papildināmība starp ierosināto regulu un ES instrumentiem, kas piemērojami nozarēm vai darbībām, kuras ir saistītas ar drošību vai sabiedrisko kārtību.

Ierosinātā regula attiecas uz ieguldījumiem, ar kuriem izveido vai saglabā stabilu ekonomisku saikni starp ārvalstu ieguldītāju un ES mērķa uzņēmumu. Tas ietver, piemēram, vairākuma vai pilnas līdzdalības iegūšanu, kā arī jebkuru akciju iegādi, kas piešķir ārvalstu ieguldītājam tiesības kontrolēt vai ietekmēt ES mērķa uzņēmuma darbības, vai objektu izveidi ES (ieguldījumi jaunos projektos). Tādējādi, ja šādi ieguldījumi attiecas uz pārvietošanos ES, tie lielākoties ietilpst brīvības veikt uzņēmējdarbību jomā. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikumi par brīvību veikt uzņēmējdarbību ir ietverti LESD 49.–55. pantā. Šie noteikumi paredz vispārēju principu, ka ir aizliegts ierobežot brīvību veikt uzņēmējdarbību, ja vien tas nav pamatots ar īpašiem sabiedriskās kārtības, drošības vai veselības apsvērumiem, kā noteikts LESD 52. panta 1. punktā. Dalībvalstis var atsaukties uz sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības apsvērumiem, lai ierobežotu ieguldījumus tikai tad, ja pastāv patiesi un pietiekami nopietni draudi sabiedrības pamatinteresēm un ja mazāk ierobežojoši pasākumi nav pietiekami, lai novērstu šādus draudus. Tiesa precizēja, ka sabiedriskās drošības jēdziens aptver gan valsts iekšējo, gan ārējo drošību.

Tomēr šie noteikumi attiecas tikai uz ES dalībvalstu fiziskām un juridiskām personām, un tāpēc tie nav būtiski, ja runa ir par ĀTI no trešās valsts ES. Tāpēc ierosinātajā regulā izklāstītās izvērtēšanas disciplīnas attiecībā uz ĀTI no trešās valsts ES nav saskaņoti ar noteikumiem par brīvību veikt uzņēmējdarbību.

Ar ierosināto regulu ir arī paplašināta pašreizējās regulas darbības jomu, lai aptvertu konkrētus ieguldījumus ES, tostarp ieguldījumus, ko kontrolē trešo valstu ieguldītāji. Kā paskaidrots turpmāk, šis paplašinājums ir svarīgs, lai regulas darbības jomā iekļautu īpašu šādu ieguldījumu grupu, ja tie izveido vai saglabā stabilu ekonomisku saikni starp trešās valsts ieguldītāju un ES mērķa uzņēmumu. Šos ieguldījumus veic ES vienība, taču šo vienību kontrolē trešās valsts ieguldītājs, un trešās valsts ieguldītājs saglabā tiesības pieņemt lēmumu par ieguldījumiem. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt, lai režīms, ko piemēro šiem darījumiem, — un jo īpaši elementi, kas var ietekmēt lēmumu izvērtēt darījumu vai veikt turpmākus pasākumus, lai mazinātu ietekmi uz drošību vai sabiedrisko kārtību — pēc iespējas atbilstu režīmam, ko piemēro ĀTI, lai izvairītos no situācijas, kad ierosinātās regulas izpratnē ieguldījumiem, kas rada salīdzināmus riskus ES, piemēro atšķirīgus režīmus.

Šajā saistībā iespējamā drošības un sabiedriskās kārtības riska novērtējumam vajadzētu būt pietiekami elastīgam, lai varētu ņemt vērā ārvalstu ieguldītāju ES meitasuzņēmumu veikto ieguldījumu ES īpašās iezīmes un struktūru. Tas, ka pastāv skaidra saikne ar ārvalstu ieguldītāju, kā arī citi īpašie kritēriji, kas paredzēti regulā attiecībā uz aptverto darījumu apjomu (tostarp konkrēts to jomu saraksts, kurās tiek veikti ieguldījumi, vai īpaša uzmanība, kas pievērsta valsts klātbūtnei ārvalstu ieguldītāja īpašumtiesību struktūrā, kā arī tas, ka ārvalstu ieguldītājs var tikt izvērtēts, jo tam ir piemērotas ES sankcijas), uzsver tādu ieguldījumu īpašās iezīmes, kas var radīt īpašas drošības un sabiedriskās kārtības problēmas un kas jāpārvalda ES līmenī. Šādas problēmas ir raksturīgas ĀTI un ieguldījumiem ES, ja ES struktūru kontrolē trešās valsts ieguldītājs. Tomēr parasti tās nav saistītas ar citiem ieguldījumiem ES, kuros nav iesaistīti ārvalstu ieguldītāji, un, novērtējot ieguldījumus, vajadzētu būt iespējai (ja tas ir pamatoti un samērīgi) atainot šo atšķirību no drošības un sabiedriskās kārtības viedokļa.

Pamatojoties uz to, ir iespējams nošķirt iekšējā tirgus brīvību piemērošanu ieguldījumiem ES, ja ES struktūru kontrolē trešās valsts ieguldītājs, un skaidras ES iekšējās situācijas. Attiecīgi saskaņā ar Līgumu tādu darījumu ierobežojumi, kuros iesaistīta trešā valsts, var būt balstīti uz dažādiem apsvērumiem. Tas ir lietderīgi arī tāpēc, ka šie darījumi tiek izvērtēti Savienības mēroga sadarbības mehānisma ietvaros.

Lai nodrošinātu novērtējuma saskaņotību un paredzamību visās dalībvalstīs, ir arī lietderīgi ES līmenī šajā regulā noteikt ārvalstu ieguldījumu novērtēšanā izmantojamos kritērijus un elementus.

Kā paskaidrots iepriekš, Līguma noteikumi par brīvu kapitāla apriti attiecas tikai uz nelielu darījumu kopumu, ņemot vērā arī nepārprotamo portfeļa ieguldījumu izslēgšanu no ierosinātās regulas darbības jomas. Jebkurā gadījumā iepriekš minētie apsvērumi, kas izklāstīti LESD 65. panta 1. punkta b) apakšpunktā, attiecas uz iespējamo kapitāla brīvas aprites ierobežošanas pamatu un ir saistīti ar sabiedrisko drošību, sabiedrisko kārtību vai veselību. Arī šajā ziņā ir svarīgi nodrošināt, ka to darījumu izvērtēšanas pamats, kuru mērķis ir izveidot stabilu saikni ar trešās valsts ieguldītāju, ir saskaņots (no drošības un sabiedriskās kārtības aizsardzības viedokļa) un ka, novērtējot ieguldījumus, tiek ņemtas vērā visas konkrētās problēmas, kas var rasties, ja darījumā ir iesaistīts ārvalstu ieguldītājs (pat ja ieguldījumu īsteno ar tādas vienības starpniecību, kas veic uzņēmējdarbību ES, bet ko kontrolē ārvalstu ieguldītājs).

Šie apsvērumi neietekmē dalībvalstu iespēju turpmāk ierobežot ārvalstu ieguldījumus, pārsniedzot ierosinātās regulas kritērijus un darbības jomu, ja šie papildu ierobežojumi atbilst LESD 65. panta 1. punkta b) apakšpunktam vai 52. panta 1. punktam (attiecīgā gadījumā).

Lai gan riska novērtējumā ĀTI izvērtēšanas ietvaros var ņemt vērā to, vai ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši kontrolē trešās valsts valdība (tostarp izmantojot īpašumtiesību struktūru vai ievērojamu finansējumu), šā novērtējuma mērķis ir noteikt, vai ĀTI varētu negatīvi ietekmēt ES drošību vai sabiedrisko kārtību. Tomēr šķiet, ka ārvalstu subsīdijas pēdējos gados ir izkropļojušas ES iekšējo tirgu, un līdz Ārvalstu subsīdiju regulai 7 (ĀSR) nebija instrumenta, ar ko novērtēt un novērst ārvalstu subsīdiju ietekmi uz godīgu konkurenci iekšējā tirgū. Subsīdijas, ko piešķīrušas trešās valstis, netika pārbaudītas, savukārt dalībvalstu piešķirtās subsīdijas tika rūpīgi pārbaudītas saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem, kuros aizliegums ir norma, bet atļauja ir izņēmums.

ĀSR novērš šādus izkropļojumus un regulējuma nepilnības, vienlaikus saglabājot iekšējo tirgu atvērtu tirdzniecībai un ieguldījumiem.

Saskaņā ar ĀSR Komisijai ir pilnvaras izmeklēt finansējumu, ko trešo valstu valdības piešķīrušas uzņēmumiem, kas darbojas ES. Ja Komisija konstatēs, ka šis finansējums ir uzskatāms par kropļojošajām subsīdijām, tā varēs noteikt pasākumus nolūkā novērst subsīdiju kropļojošo ietekmi. ĀSR ir paredzētas trīs procedūras:

·uz paziņošanu balstīta procedūra tādu koncentrācijas darījumu izmeklēšanai, kas saistīti ar finansējumu, ko piešķīrušas trešo valstu valdības, ja iegūtā uzņēmuma, vismaz viena no apvienošanās darījumā iesaistītajiem uzņēmumiem vai kopuzņēmuma kopējais apgrozījums ES ir vismaz 500 miljoni EUR un ja pēdējos trīs gados pusēm bija piešķirts ārvalstu finansējums, kas pārsniedz 50 miljonus EUR;

·uz paziņošanu balstīta procedūra tādu piedāvājumu izmeklēšanai publiskā iepirkuma procedūrās, kas saistīti ar trešo valstu valdību finansējumu, ja paredzamā līguma vērtība ir vismaz 250 miljoni EUR un piedāvājums ietver ārvalstu finansējumu vismaz 4 miljonu EUR no katras trešās valsts pēdējos trīs gados; un

·pašiniciatīvas procedūra visu pārējo tirgus situāciju izmeklēšanai, kad Komisija var sākt pārbaudi pēc savas iniciatīvas.

Ja Komisija nolemj sākt provizorisku pārbaudi par to, vai pārbaudāmais finansējums ir ārvalstu subsīdija un vai tas neizkropļo iekšējo tirgu, tai ir jāinformē dalībvalstis, kuras ir paziņojušas Komisijai valsts procedūru saskaņā ar šo regulu.

Ciktāl abu regulu attiecīgās piemērošanas jomas pārklājas, regulas 1. pantā noteiktais izvērtēšanas pamatojums nedrīkstētu ietekmēt Komisijas novērtējumu saskaņā ar ĀSR par to, vai pārbaudāmais finansējums ir ārvalstu subsīdija un vai tas neizkropļo iekšējo tirgu.

Padomes Direktīvā 2008/114/EK 8 ir paredzēta procedūra Eiropas kritiskās infrastruktūras noteikšanai enerģētikas un transporta nozarēs, kuru darbības traucējumiem vai iznīcināšanai būtu nopietna pārrobežu ietekme vismaz divās dalībvalstīs, taču tā ir vērsta vienīgi uz kritiskās infrastruktūras aizsardzību šajās divās nozarēs. Atzīstot, cik svarīgi ir vispusīgi pievērsties jautājumam par kritisko vienību (t. i., vienību, ko dalībvalstis savā teritorijā noteikušas kā kritiskas vienības) noturību, ar Kritisko vienību noturības direktīvu 9 (KVN direktīva) ir izveidota visaptveroša sistēma, kas vērsta uz šo vienību noturību, ņemot vērā visus apdraudējumus neatkarīgi no tā, vai tie ir dabiski vai cilvēka radīti, nejauši vai tīši. KVN direktīvā noteikts, ka dalībvalstīm ir jāveic īpaši pasākumi, lai nodrošinātu, ka iekšējā tirgū netraucēti tiek sniegti pakalpojumi, kas ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju vai saimnieciskās darbības uzturēšanai 11 nozarēs. KVN direktīva stājās spēkā 2023. gada 16. janvārī, un dalībvalstīm tās prasības ir jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2024. gada 17. oktobrim.

Ciktāl ierosinātās regulas piemērošanas joma pārklājas ar KVN direktīvu, ierosinātās regulas vajadzībām ārvalstu ieguldījumu novērtējumā būtu jāņem vērā tas, ka ES mērķa uzņēmumu varētu noteikt kā kritisku vienību.

Kiberdrošība

2016. gadā ieviestie ES kiberdrošības noteikumi 10 tika atjaunināti ar direktīvu par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā (TIS2 direktīva) 11 , ar ko tika modernizēts esošais tiesiskais regulējums, lai neatpaliktu no pieaugošās digitalizācijas un mainīgajiem kiberdrošības draudiem, izmantojot plašāku darbības jomu, skaidrākus noteikumus un stingrākus uzraudzības instrumentus. Ar TIS2 direktīvu ir paplašināta kiberdrošības noteikumu darbības jomu, iekļaujot jaunas nozares un vienības, un ir ieviesta skaidra lieluma robežvērtība, kas nozīmē, ka parasti visi vidējie un lielie uzņēmumi atlasītajās nozarēs tiks iekļauti darbības jomā. Ar TIS2 direktīvu ir arī nostiprinātas un vienkāršotas drošības un ziņošanas prasības valsts un privātajām vienībām, nosakot riska pārvaldības pieeju.

TIS2 direktīva ir vērsta uz piegādes ķēžu un piegādātāju attiecību drošību, pieprasot tās darbības jomā iekļautajām vienībām novērst kiberdrošības riskus savās piegādes ķēdēs un piegādātāju attiecībās. ES līmenī ar direktīvu ir nostiprināta piegādes ķēžu kiberdrošība attiecībā uz būtiskajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. TIS sadarbības grupa 12 sadarbībā ar Komisiju un Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru var Savienības līmenī veikt koordinētu kritisko piegādes ķēžu drošības riska novērtējumu. TIS2 direktīva stājās spēkā 2023. gada 16. janvārī, un dalībvalstīm tās prasības ir jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2024. gada 17. oktobrim.

Ciktāl ierosinātās regulas piemērošanas joma pārklājas ar TIS2 direktīvu, ierosinātās regulas vajadzībām ārvalstu ieguldījumu novērtējumā būtu jāņem vērā, ka ES mērķa uzņēmums ietilpst arī TIS2 direktīvas darbības jomā, kā arī rezultāti, kuri iegūti ES līmenī koordinēto kritisko piegādes ķēžu drošības riska novērtējumā, kas veikts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 22. pantu.

Ja ārvalstu ieguldījumiem seko sertifikācijas pieprasījums saskaņā ar Elektroenerģijas direktīvas vai Gāzes direktīvas 10. pantu, ierosinātās regulas piemērošanai nevajadzētu ietekmēt attiecīgās direktīvas piemērošanu. Ciktāl abu noteikumu attiecīgās piemērošanas jomas pārklājas, ierosinātās regulas 1. pantā izklāstītais izvērtēšanas pamats un energoapgādes drošības jēdziens būtu jāinterpretē konsekventi un neietekmējot saskaņā ar attiecīgo direktīvu veikto novērtējumu par to, vai trešās valsts vai valstu personas vai personu īstenota kontrole apdraudēs energoapgādes drošību ES.

Divējāda lietojuma preces ir preces, programmatūra un tehnoloģija, ko var izmantot gan civilām, gan militārām vajadzībām. ES kontrolē šo preču eksportu, tranzītu, starpniecību un tehnisko palīdzību, lai ES varētu veicināt starptautisko mieru un drošību un novērst masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu. 2021. gadā tika pārskatīta Regula par divējāda lietojuma preču eksporta kontroli 18 , lai labāk risinātu riskus, kas saistīti ar strauji mainīgo drošības, tehnoloģiju un tirdzniecības vidi, īpašu uzmanību pievēršot sensitīvu jauno tehnoloģiju eksportam. Ieguldījumu izvērtēšana papildina divējāda lietojuma preču eksporta kontroli. Abi ir svarīgi stratēģiskās tirdzniecības un ieguldījumu kontroles instrumenti, ar ko nodrošināt drošību ES.

Ierosinātā regula paredz, ka dalībvalstīm ir jāizvērtē ārvalstu ieguldījumi un jāpaziņo tie sadarbības mehānismam, ja ES mērķa uzņēmumam ir pilnvaras lemt par preču eksportu no ES muitas teritorijas.

Ierosinātā regula neietekmēs valstu noteikumus un lēmumus, kas skar divējāda lietojuma preču eksportu, un tā aizvien būs atsevišķa procedūra ar konkrētiem mērķiem.

Pretpiespiešanas instruments

Pretpiespiešanas instruments (PI) 19 ir vēl viens būtisks ES ekonomiskās drošības elements. Tas ļauj ES reaģēt uz ekonomisko piespiešanu un tādējādi labāk aizstāvēt savas un dalībvalstu intereses pasaules mērogā.

PI pirmām kārtām ir paredzēts, lai atturētu no jebkādas iespējamās ekonomiskās piespiešanas. Ja tomēr notiek ekonomiska piespiešana, PI nodrošina struktūru, kā panākt, lai trešā valsts pārtrauktu piespiedu pasākumus, izmantojot dialogu un iesaistīšanos. Tomēr, ja iesaistīšanās neizdodas, tas arī nodrošina ES piekļuvi plašam iespējamo pretpasākumu klāstam pret valsti, kura veic piespiešanas pasākumus. Tie ietver tarifu noteikšanu, pakalpojumu tirdzniecības ierobežojumus un ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi ĀTI vai publiskajiem iepirkumiem.

Ja ierosinātā regula tiktu piemērota ārvalstu ieguldītājiem no trešām valstīm, kam piemēroti PI pretpasākumi, novērtējums, vai ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, būtu jāveic, neietekmējot piespiešanas jēdzienu, izņemot gadījumus, kad piespiešanas rezultātā rastos drošības vai sabiedriskās kārtības riski. Turklāt dalībvalstu izvērtēšanas lēmumi, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, nedrīkstētu ietekmēt iespējamos ES pasākumus, kuru mērķis ir apkarot ekonomisko piespiešanu.

ES ierobežojošie pasākumi (sankcijas)

ES ierobežojošos pasākumus piemēro dažādām vienībām, tostarp jebkurai personai ES teritorijā vai ārpus tās, kas ir kādas dalībvalsts valstspiederīgais, jebkurai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai ES teritorijā vai ārpus tās, kas ir reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, un jebkurai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai saistībā ar jebkādu darījumdarbību, ko pilnībā vai daļēji veic Savienībā.

ES ierobežojošie pasākumi var izpausties kā īpaši uzņēmumiem, grupām, organizācijām vai fiziskām personām paredzēti pasākumi (piemēram, aktīvu iesaldēšana un aizliegums darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus) vai nozaru pasākumi.

Komisija uzskata, ka aktīvu iesaldēšana un aizliegums darīt pieejamus aktīvus attiecas arī uz jebkuras sarakstā neiekļautas vienības aktīviem, kura sarakstā iekļautai personai vai vienībai pieder vai kuru tā kontrolē, ja vien nav iespējams pierādīt, ka sarakstā iekļautajai personai vai vienībai attiecīgie aktīvi faktiski nepieder vai tā šos aktīvus nekontrolē.

Ir svarīgi cieši un stingri kontrolēt visus norādīto vai citu personu, kam piemērotas sankcijas, mēģinājumus tieši vai netieši iegūt kontroli pār ES uzņēmumiem. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai šis noteikums tiktu piemērots arī tad, ja ieguldītājam nav tieši piemērotas sankcijas, bet tas pieder personai vai vienībai, kurai tieši piemēro sankcijas, atrodas tās kontrolē vai darbojas tās vārdā vai vadībā. Tāpēc ierosinātā regula paredz, ka dalībvalstīm ir jāinformē citas dalībvalstis un Komisija par visiem ārvalstu ieguldījumiem, ko to teritorijā veikuši ieguldītāji, uz kuriem attiecas jebkāda veida ES ierobežojošie pasākumi, kā arī jebkura cita persona, kas pieder šādai personai vai vienībai, atrodas tās kontrolē vai darbojas tās vārdā vai vadībā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

2.1.Juridiskais pamats

ĀTI ir skaidri iekļauti ES kopējās tirdzniecības politikas darbības jomā, uz ko attiecas LESD 207. pants. Turklāt LESD 114. pants ir jāizmanto kā papildu juridiskais pamats, lai pieņemtu pasākumus nolūkā nodrošināt iekšējā tirgus izveidi un darbību. Šis noteikums ļauj pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir tuvināt dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību. Tas ir piemērots juridiskais pamats intervencei, kas paredz, ka dalībvalstīm ir jāizvērtē konkrēti ieguldījumi iekšējā tirgū un jānovērš atšķirības starp dalībvalstu izvērtēšanas mehānismiem, kuras varētu traucēt pamatbrīvībām un tieši ietekmēt iekšējā tirgus darbību.

Atšķirības valstu tiesību aktos pastāv un pieaug, jo vairākas dalībvalstis jau izmanto izvērtēšanas mehānismus, savukārt citās notiek šādu mehānismu izveide, attiecinot tos arī uz ieguldījumiem ES. Šī valstu izvērtēšanas mehānismu regulējuma sadrumstalotība atšķiras atkarībā no konkrētiem elementiem, piemēram, to darbības jomas (aptvertie darbību veidi un nozares), kā arī termiņiem (novērtējuma ilgums un valsts iestādes lēmums), procedūras prasībām un kritērijiem, ko piemēro iespējamai negatīvai ietekmei uz drošību vai sabiedrisko kārtību. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā iekšējā tirgus integrācijas līmeni, kā rezultātā viens darījums var ietekmēt vairākas dalībvalstis visā ES.

Šāda sadrumstalotība rada šķēršļus brīvībai veikt uzņēmējdarbību, un var palielināt to dalībvalstu skaitu, kuras saglabā izvērtēšanas mehānismu. Ierosināto saskaņoto pasākumu mērķis ir i) radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dalībvalstīm, ii) samazināt esošās atbilstības nodrošināšanas izmaksas ārvalstu ieguldītājiem, kā arī iii) novērst papildu šķēršļus ieguldījumiem iekšējā tirgū.

Saskaņā ar iekšējā tirgus mērķi šajā priekšlikumā paredzēts, ka konkrēti ārvalstu ieguldījumi būtu jāizvērtē neatkarīgi no dalībvalsts(-īm), kurā(-s) atrodas mērķa uzņēmums. Turklāt priekšlikumā paredzēts, ka ārvalstu ieguldījumus vērtē atbilstoši saskaņotiem standartiem un termiņiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Savienības līmenī ir vajadzīga augstākas pakāpes saskaņošana, tāpēc LESD 114. pants ir atbilstošs šīs iniciatīvas juridiskais pamats.

LESD 114. panta izmantošana ļauj iekļaut ierosinātās regulas darbības jomā konkrētus ieguldījumus ES. Mērķis ir nodrošināt, ka tiek novērsti drošības un sabiedriskās kārtības riski, ko rada šādi darījumi. Jo īpaši ierosinātā regula attiektos tikai uz tiem ieguldījumiem ES:

i)ko veic ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmums Savienībā, ja meitasuzņēmumu tieši vai netieši kontrolē ārvalstu ieguldītājs. Vienības, kurās nepiedalās trešās valstis vai kurās piedalās ārvalstu ieguldītājs, kam ir tikai nekontrolējoša līdzdalība (portfeļa ieguldījumi), nav aptvertas;

ii)kuru mērķis ir izveidot stabilu saikni starp ārvalstu ieguldītāju un ES mērķa uzņēmumu.

2.2.Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

2.3.Proporcionalitāte

Regulas izvērtējums ir pierādījis, ka ES ieguldījumu izvērtēšanas sistēmas efektivitāti ievērojami samazina i) tas, ka dažās dalībvalstīs nav izvērtēšanas mehānisma, kas ļautu rūpīgi pārbaudīt darījumus pirms to īstenošanas; un ii) valstu ieguldījumu izvērtēšanas mehānismu aptvērums ir ierobežots 20 . Tam var būt papildu ietekme uz citu dalībvalstu drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm un uz ES nozīmes projektiem vai programmām.

Tā kā nav vienota izvērtējamo darījumu tvēruma vai citu veidu, kā saskaņot nosacījumus, kuriem būtu jāierosina izvērtēšana valsts līmenī, to paziņojumu skaits un tvērums, ko sadarbības mehānisms saņem no dalībvalstīm, visticamāk, aizvien būs ļoti atšķirīgs. Turklāt daži ārvalstu ieguldītāji varētu turpināt izmantot ES tādu jurisdikciju priekšrocības, kurās nav ĀTI izvērtēšanas mehānisma vai kuru mehānisms neattiecas uz attiecīgo nozari.

Pasākumi, kas paredzēti ierosinātajā regulā, lai izveidotu sadarbības mehānismu un noteiktu konkrētas procesuālas un būtiskas prasības valstu izvērtēšanas mehānismiem, ir proporcionāli, jo tie palīdz sasniegt ierosinātās regulas mērķi, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm savos izvērtēšanas mehānismos ņemt vērā valsts īpatnības un pieņemt galīgo lēmumu par jebkuriem ārvalstu ieguldījumiem.

2.4.Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŽU AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

3.1.Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

3.2.Apspriedes ar ieinteresētajām personām

3.3.Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

3.4.Ietekmes novērtējums

3.5.Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

3.6.Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Lai efektīvi sasniegtu šīs iniciatīvas mērķus, ir jāfinansē vairākas darbības Komisijas līmenī. Ikgadējie cilvēkresursu izdevumi būs aptuveni 5,162 miljoni EUR gadā, kas paredzēti, lai nodrošinātu Komisijā pavisam 29 ierēdņus (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu). Citi administratīvie izdevumi ir saistīti ar tādu dalībvalstu ceļa izdevumu atlīdzināšanu, kas rodas, dodoties uz ekspertu grupas (5. pants) un komitejas (21. pants) sapulcēm. Šīs izmaksas tiek prognozētas 0,032 miljonu EUR apmērā gadā. Darbības izdevumi, kuri tiks izmantoti, lai finansētu IT infrastruktūru, kas vajadzīga, lai atbalstītu tiešu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm, izmantojot drošus saziņas kanālus, sasniegs aptuveni 0,25–0,29 miljonus EUR gadā. Komisija plāno veikt ārēju pētījumu ar budžetu 0,25 miljonu EUR apmērā, lai pamatotu tās veikto dalībvalstu atbilstības novērtējumu pēc pārejas perioda beigām. Komisija apsvērs iespēju sākt otru pētījumu, lai pamatotu Komisijas veikto ierosinātās regulas izvērtējumu pēc pieciem gadiem.

5.CITI ELEMENTI

5.1.Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana ir svarīga priekšlikuma daļa.

Uzraudzība tiks veikta pastāvīgi un būs balstīta uz darbības mērķiem un konkrētiem rādītājiem. Regulāra un pastāvīga uzraudzība aptvers šādus galvenos aspektus:

i)sadarbības mehānismam paziņoto darījumu skaitu; un

ii)to darījumu skaitu, kas varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vairāk nekā vienā dalībvalstī vai ar Savienības nozīmes projekta vai programmas starpniecību.

Turklāt Komisija var uzraudzīt norises saistībā ar galīgajiem lēmumiem, par kuriem dalībvalstis ir konfidenciāli paziņojušas Komisijai.

Saskaņā ar ierosināto regulu arī turpmāk dalībvalstīm katru gadu būs konfidenciāli jāziņo Komisijai par darbībām, kas veiktas iepriekšējā kalendārajā gadā to izvērtēšanas mehānisma ietvaros. Dalībvalstīm būs arī jāpublicē gada ziņojums, kurā iekļauta informācija par attiecīgo tiesību aktu izmaiņām un izvērtēšanas iestādes darbībām, tostarp dati apkopotā veidā par izvērtētajiem gadījumiem un pieņemtajiem izvērtēšanas lēmumiem. Komisija arī turpmāk sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par ierosinātās regulas īstenošanu. Arī turpmāk šis ziņojums tiks publiskots.

Ierosinātā regula tiktu novērtēta saistībā ar izvērtēšanu piecus gadus pēc tās pilnīgas piemērošanas dienas. Vajadzības gadījumā varētu aktivizēt pārskatīšanas klauzulu, saskaņā ar kuru Komisija varētu veikt atbilstošus pasākumus, tostarp pieņemt tiesību aktu priekšlikumus.

5.2.Detalizēts konkrētu ierosinātās regulas noteikumu skaidrojums

1. nodaļā ir izklāstīti vispārīgi noteikumi, tostarp ierosinātās regulas priekšmets un darbības joma (1. pants). Ar ierosināto regulu izveido ES regulējumu ieguldījumu dalībvalstu teritorijā izvērtēšanai, ko tās veic, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Ar to arī izveido sadarbības mehānismu, lai dalībvalstis un Komisija varētu apmainīties ar informāciju attiecībā uz ieguldījumiem, novērtēt to iespējamo ietekmi uz drošību un sabiedrisko kārtību un noteikt iespējamās problēmas, kas jānovērš dalībvalstij, kura veic ieguldījumu izvērtēšanu. Ieguldījumu izvērtēšanas pamatojums ir noteikts saskaņā ar attiecīgajām prasībām ierobežojošu pasākumu noteikšanai, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, kā noteikts Pasaules Tirdzniecības organizācijas līgumā (tostarp jo īpaši Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (General Agreement on Trade in Services) XIV panta a) punktā un XIV bis pantā), kā arī citos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos vai režīmos, kur ES vai tās dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses.

2. pantā ir noteiktas vairākas piemērojamās definīcijas. Jo īpaši tajā ir precizēts, ka ierosinātā regula attiecas uz ieguldījumiem, kas ir vai nu tieši ārvalstu ieguldījumi, vai ieguldījumi ES ar ārvalstu līdzdalību. Šajā ierosinātajā regulā ārvalstu tiešie ieguldījumi aptver visdažādākos ieguldījumus, kas izveido vai saglabā stabilas un tiešas saiknes starp ieguldītājiem no trešām valstīm un uzņēmumiem, kuri veic saimniecisku darbību kādā dalībvalstī. Tie ir arī ārvalstu ieguldītāja ieguldījumi ES mērķa uzņēmumā, ja ES mērķa uzņēmums ir ārvalstu mērķa uzņēmuma meitasuzņēmums, kurā veic ieguldījumus. Ieguldījumi ES ar ārvalstu līdzdalību aptver visdažādākos ieguldījumus, ko veic ārvalstu ieguldītājs ar ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmuma ES starpniecību nolūkā izveidot vai uzturēt stabilas un tiešas saiknes starp ārvalstu ieguldītāju un ES mērķa uzņēmumu, lai veiktu saimniecisko darbību kādā dalībvalstī. Ierosinātā regula neattiecas uz portfeļa ieguldījumiem.

2. nodaļā ir ietverti noteikumi attiecībā uz valstu izvērtēšanas mehānismiem. 3. pantā ir noteikts, ka visām dalībvalstīm ir jāizveido un jāuztur izvērtēšanas mehānisms, kas atbilst ierosinātās regulas prasībām, un jāpaziņo par šo mehānismu Komisijai. Pamatojoties uz šiem paziņojumiem, Komisijai ir jāpublicē valstu izvērtēšanas mehānismu saraksts. 4. pantā ir noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz valstu izvērtēšanas mehānismiem. Jo īpaši šiem mehānismiem ir jāaptver vismaz i) ieguldījumi ES uzņēmumos, kuri piedalās ES nozīmes projektos vai programmās, kas uzskaitīti ierosinātās regulas I pielikumā; un ii) ieguldījumi ES uzņēmumos, kuri darbojas ierosinātās regulas II pielikumā uzskaitītajās jomās, kas ir sevišķi svarīgas ES drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm (“ieguldījumi, par kuriem jāpaziņo”). Turklāt tajā ir noteiktas vairākas prasības, lai nodrošinātu izvērtēšanas mehānismu efektivitāti.

3. nodaļa ir par sadarbības mehānismu, kas ļauj dalībvalstīm un Komisijai apmainīties ar informāciju un ieteikt pasākumus, ja ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vairākās dalībvalstīs vai ar Savienības nozīmes projekta vai programmas starpniecību. 5. un 6. pantā ir paredzēti noteikumi un procedūras, kas saistītas ar ārvalstu ieguldījumu paziņošanu, tostarp īpaša procedūra ārvalstu ieguldījumiem, ko vienlaikus izvērtē vairākas dalībvalstis (“vairāku valstu darījumi”). 7. pantā ir izklāstīti nosacījumi, kas attiecas uz dalībvalstu piezīmēm un Komisijas atzinumiem, ko sniedz pēc paziņoto ārvalstu ieguldījumu novērtēšanas. Tas dod iespēju dalībvalstīm sniegt piezīmes dalībvalstij, kurā tiek veikti ārvalstu ieguldījumi, ja šie ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt to drošību vai sabiedrisko kārtību, vai arī tām ir informācija, kas ir būtiska šo ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanai. Komisijai drīkst sniegt atzinumu dalībvalstij, kurā tiek veikti ārvalstu ieguldījumi, ja tā uzskata, ka šie ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt vairāk nekā vienas dalībvalsts drošību vai sabiedrisko kārtību vai Savienības nozīmes projektus vai programmas drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ. Komisija var sniegt atzinumu arī tad, ja tās rīcībā ir informācija, kas ir būtiska ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanai vai ja vairāki ārvalstu ieguldījumi rada līdzīgus drošības vai sabiedriskās kārtības riskus. Turklāt 7. pantā ir noteiktas sīki izstrādātas procedūras, lai attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai sniegtu informāciju par izvērtēšanas lēmumu, ko pieņēmusi paziņojošā dalībvalsts. 8. pantā ir noteikti termiņi un procedūras piezīmju un atzinumu sniegšanai, tostarp vairāku valstu darījumu gadījumos. 9. pantā ir paredzēts mehānisms, kas ļauj dalībvalstīm un Komisijai sadarboties saistībā ar ārvalstu ieguldījumiem, par kuriem nav paziņojusi dalībvalsts, kurā ir plānots veikt ārvalstu ieguldījumus. 10. pantā ir noteiktas prasības attiecībā uz informāciju, kas jāsniedz un ko var pieprasīt saistībā ar ārvalstu ieguldījumiem, uz kuriem attiecas sadarbības mehānisms. Tas paredz, ka Komisijai jāpieņem īstenošanas regula, lai nodrošinātu standartizētu veidlapu ārvalstu ieguldījumu paziņošanai. 11. pantā ir noteiktas kopīgas prasības valstu izvērtēšanas mehānismiem, lai nodrošinātu to efektīvu dalību sadarbības mehānismā. 12. pantā paredzēti noteikumi, lai nodrošinātu informācijas apmaiņas starp dalībvalstīm un Komisiju konfidencialitāti.

4. nodaļā ir paredzēti noteikumi dalībvalstīm un Komisijai, lai tās varētu noteikt ārvalstu ieguldījumu iespējamo ietekmi uz drošību vai sabiedrisko kārtību (13. pants), un attiecībā uz dalībvalstu izvērtēšanas lēmumiem (14. pants).

5. nodaļā ir izklāstīti nobeiguma noteikumi. 14. pants nodrošina juridisko pamatu sadarbībai ar trešo valstu atbildīgajām iestādēm jautājumos, kas saistīti ar ieguldījumu izvērtēšanu drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ. Šī sadarbība nav paredzēta, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu par darījumiem, uz kuriem attiecas dalībvalstu un Komisijas sadarbības mehānisms. Lai nodrošinātu izvērtēšanas mehānismu pārredzamību un ES mēroga sadarbību ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanā, 16. pantā noteikts, ka dalībvalstīm katru gadu jāziņo sabiedrībai par savām izvērtēšanas darbībām un izvērtēšanas lēmumiem, publicējot apkopotu un anonimizētu informāciju. Komisijai ir arī jāpublicē gada ziņojums par regulas īstenošanu. Visbeidzot, 5. nodaļā ir paredzēti noteikumi, kas reglamentē personas datu apstrādi (17. pants), izvērtēšanu (18. pants), deleģētos aktus (19. pants), deleģēšanas īstenošanu (20. pants) un komiteju procedūru attiecībā uz īstenošanas aktiem (21. un 22. pants). Ar 22. pantu tiek atcelta Regula (ES) 2019/452, un 24. pants paredz, ka ierosinātajai regulai būtu jāstājas spēkā pēc 15 mēnešu pārejas perioda. Pārejas periodā paliek spēkā un ir piemērojama Regula (ES) 2019/452.

II pielikumā ir uzskaitītas tehnoloģijas, aktīvi, iekārtas, aprīkojums, tīkli, sistēmas, pakalpojumi un saimnieciskās darbības, kas ir sevišķi svarīgas Savienības drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm. Ja ES mērķa uzņēmums veic saimniecisko darbību kādā no II pielikumā uzskaitītajām jomām, dalībvalstīm ir izvērtēt ārvalstu ieguldījumi. Šiem ārvalstu ieguldījumi ir jāpaziņo sadarbības mehānismam, ja ārvalstu ieguldītājs vai ES mērķa uzņēmums atbilst kādam no regulā noteiktajiem uz risku balstītajiem nosacījumiem. Šis uz risku balstītais filtrs ir piemērots, lai nodrošinātu, ka ES sadarbības mehānisms ir vērsts vienīgi uz ārvalstu ieguldījumiem, kuri varētu raisīt interesi drošības apsvērumu dēļ, un tas nerada lieku slogu valstu pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem.

2024/0017 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par ārvalstu ieguldījumu Savienībā izvērtēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2019/452 atcelšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. un 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 26 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 27 ,

Saskaņā ar [datums] atzinumu, ko sagatavoja Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājas, ar kuru notika apspriešanās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 28 42. panta 1. punktu.

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Ieguldījumi Savienībā veicina tās izaugsmi, palielinot konkurētspēju, radot darbvietas un apjomradītus ietaupījumus, iepludinot kapitālu un ieviešot tehnoloģijas, inovācijas un zinātību.

(2)Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 5. punktā ir norādīts, ka attiecībās ar citām pasaules daļām Savienība atbalsta un sekmē savas vērtības un intereses un palīdz aizsargāt savus pilsoņus. Turklāt Savienībai un dalībvalstīm ir atvērta ieguldījumu vide, kas ir noteikta Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Savienības un tās dalībvalstu starptautiskajās saistībās attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.

(3)Tomēr saskaņā ar starptautiskajām saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO), kā arī tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, kas noslēgti ar trešām valstīm, Savienība un dalībvalstis, ievērojot konkrētus nosacījumus, var ierobežot ārvalstu tiešos ieguldījumus (ĀTI), pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

(4)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2019/452 29 ir ieviests regulējums attiecībā uz to, kā dalībvalstis veic ĀTI Savienībā izvērtēšanu. Jo īpaši ar minēto regulu ir izveidots sadarbības mehānisms, kas ļauj dalībvalstīm un Komisijai apmainīties ar informāciju par ĀTI un paust bažas par drošības vai sabiedriskās kārtības riskiem. Šis sadarbības mehānisms paredz, ka dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ĀTI, izvērtēšanas lēmumā ir pienācīgi jāņem vērā citu dalībvalstu piezīmes un atzinums, ko sniegusi Komisija.

(5)Saskaņā ar Regulu (ES) 2019/452 izveidotā regulējuma mērķis ir sasniegts — ir nodrošināts oficiāls mehānisms, lai dalībvalstis un Komisija varētu apmainīties ar informāciju par ĀTI un palielināt izpratni par drošības vai sabiedriskās kārtības pārrobežu riskiem, ko rada ĀTI.

(6)Tomēr ir nepieciešams jauns likumdošanas instruments, ar ko nostiprināt Regulas (ES) 2019/452 efektivitāti un lietderību un nodrošināt augstākas pakāpes saskaņošanu visā Savienībā.

(7)Konkrēti ieguldījumi, uz kuriem neattiecas Regula (ES) 2019/452, varētu radīt Savienības drošības un sabiedriskās kārtības riskus. Jo īpaši tas attiecas uz konkrētiem ieguldījumiem, kas veikti dalībvalstīs, kurām nav izvērtēšanas mehānisma; ieguldījumiem, kas veikti dalībvalstīs, kurās ir izvērtēšanas mehānisms, kura darbības jomā neietilpst konkrēti sensitīvi ieguldījumi; un ieguldījumiem, kurus veic ārvalstu ieguldītāji, izmantojot meitasuzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, un kuri varētu radīt tādus pašus drošības vai sabiedriskās kārtības riskus kā tieši ieguldījumi no trešām valstīm.

(8)Lielākajā daļā dalībvalstu, taču ne visās, ir ieviests likumdošanas instruments, kas nodrošina ĀTI izvērtēšanas mehānismu. Daudzās dalībvalstīs valsts tiesību akti attiecas arī uz Savienības iekšējo ieguldījumu izvērtēšanu. Dalībvalstīs ir būtiskas atšķirības attiecībā uz darbības jomu, robežvērtībām un kritērijiem, ko izmanto, lai novērtētu, vai ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību. Atšķirības ir arī izvērtēšanas procesos. Dažās dalībvalstīs ieguldījumus var īstenot, pirms ir saņemta atļauja saistībā ar ietekmi uz drošību un sabiedrisko kārtību. Savukārt citas pieprasa, lai ieguldījumi tiktu pabeigti tikai pēc atļaujas saņemšanas izvērtēšanas mehānisma ietvaros. Šādas atšķirības traucē iekšējā tirgus darbību. Piemēram, tās rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un palielina atbilstības nodrošināšanas izmaksas ieguldītājiem, kuri vēlas paziņot par darījumiem vairāk nekā vienā dalībvalstī. Šī regula palīdz samazināt atšķirības valsts līmenī ieviesto mehānismu galvenajos elementos. Tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu ieguldītājiem paredzamību attiecībā uz piemērojamajiem valstu režīmiem un to iezīmēm, tādējādi samazinot saistītās atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā iekšējā tirgus integrācijas līmeni, kā rezultātā viens darījums var ietekmēt vairākas dalībvalstis visā Savienībā. Piemēram, iespējams, ka darījums, kura mērķis ir iegādāties mērķa uzņēmumu vienā dalībvalstī, ietekmē drošību un sabiedrisko kārtību citā dalībvalstī tādas piegādes ķēdes struktūras vai citu ekonomisku elementu dēļ, kas savieno mērķa uzņēmumu ar citiem uzņēmumiem, kas atrodas citā dalībvalstī. Lai risinātu šīs iekšējā tirgus problēmas un nodrošinātu lielāku konsekvenci un paredzamību, ir lietderīgi, lai kritēriji un elementi, kas izmantojami ārvalstu ieguldījumu novērtēšanā, tiktu noteikti ar Savienības tiesību aktiem.

(9)Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanai visā Savienībā, visām dalībvalstīm vajadzētu būt pienākumam izvērtēt ārvalstu ieguldījumus drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ. Tāpēc būtu jāsaskaņo valstu izvērtēšanas mehānismu galvenie elementi. Obligātā saskaņošana attiecas uz izvērtējamo ieguldījumu apjomu, izvērtēšanas procedūras būtiskajām iezīmēm un mijiedarbību starp valsts mehānismu un Savienības sadarbības mehānismu. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paplašināt savu valsts izvērtēšanas mehānismu darbības jomu, iekļaujot tajos cita veida ārvalstu ieguldījumus, ārvalstu ieguldījumus citās nozarēs, papildu Savienības mērķa uzņēmumos vai saimnieciskajās darbībās, kuras attiecīgā dalībvalsts uzskata par kritiskām tās drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Ja dalībvalstis to dara, šādai izvērtēšanai būtu jāatbilst arī šīs regulas noteikumiem.

(10)Regula (ES) 2019/452 attiecas tikai uz ĀTI, kas veikti no trešām valstīm Savienībā. Tomēr sadarbības mehānisma darbības joma ir jāpaplašina, iekļaujot arī ieguldījumus, kas veikti starp dalībvalstīm, ja ieguldītāju vienā dalībvalstī tieši vai netieši kontrolē ārvalstu vienība neatkarīgi no tā, vai faktiskais īpašnieks atrodas Savienībā vai citur. Jo īpaši šī paplašinātā darbības joma ir piemērota, lai to nodrošinātu, ka saskaņoti ir aptverti un novērtēti visi ieguldījumi, kas rada stabilu saikni starp ārvalstu ieguldītāju un Savienības mērķa uzņēmumu, neatkarīgi no tā, vai tos veic ārvalstu ieguldītājs tieši vai ar tādas vienības starpniecību, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko kontrolē ārvalstu ieguldītājs. Tam būtu jāveicina izvērtēšanas noteikumu saskaņotība un paredzamība visās dalībvalstīs, kas savukārt samazinās atbilstības nodrošināšanas izmaksas ārvalstu ieguldītājiem un ierobežos stimulus veikt ieguldījumus tajās dalībvalstīs, kurās šādi darījumi ir ārpus darbības jomas.

(11)Ārvalstu ieguldītāju ieguldījumi Savienības mērķa uzņēmumā, tostarp ieguldījumi, kas veikti, izmantojot kontrolētu vienību Savienībā, var radīt īpašus drošības un sabiedriskās kārtības riskus Savienībā un tās dalībvalstīs. Šādiem ar ieguldītāju saistītiem riskiem nevajadzētu būt, un tāpēc tie nav jānovērš ieguldījumos, kuros piedalās vienīgi tādas vienības, kurā ārvalstu ieguldītājiem nav īpašumtiesību, kontroles, saistību vai ietekmes, tostarp tad, ja ārvalstu ieguldītājs piedalās Savienības vienībā bez kontrolpaketes. Lai nodrošinātu saskaņotu ieguldījumu izvērtēšanas sistēmu un Savienības kontroles mehānismu, nedrīkst pieļaut atšķirības noteikumos, kas piemērojami ārvalstu ieguldījumiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir veikti tieši no trešās valsts vai ar tādas vienības starpniecību, kas jau veic uzņēmējdarbību Savienībā. Šis regulējums ataino drošības un sabiedriskās kārtības aizsardzības nozīmi, un tas ir vērsts tikai uz riskiem, kas varētu rasties no ieguldījumiem, kuros iesaistītas ārvalstu vienības. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina vismaz to ārvalstu ieguldījumu izvērtēšana, kas attiecas uz Savienības nozīmes projektiem vai programmām vai kuri ir veikti Savienības mērķa uzņēmumā, kas veic saimniecisko darbību jomās, kurās ārvalstu ieguldījumi var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vairāk nekā vienā dalībvalstī. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvērtēt arī citus ārvalstu ieguldījumus. Ja dalībvalstis to dara, šādai izvērtēšanai būtu jāatbilst arī šīs regulas noteikumiem. Šī regula neattiecas uz darījumiem, kuros nav iesaistīti ārvalstu ieguldītāji vai kuros iesaistīšanās apmērs neizraisa tiešu vai netiešu Savienības vienības kontroli.

(12)Ārvalstu ieguldījumu izvērtēšana būtu jāveic saskaņā ar šo regulu, ņemot vērā visu pieejamo faktisko informāciju un ievērojot proporcionalitātes principu, kā arī citus līgumos ietvertos principus. Turklāt, izvērtējot tādus ārvalstu ieguldījumus, ko veic ārvalstu ieguldītājs ar tādu meitasuzņēmumu starpniecību, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vienmēr būtu jāievēro prasības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem un jo īpaši Līguma noteikumiem par brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti, kā interpretēts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, atbilstoši mērķim saglabāt atvērtu un iekļaujošu iekšējo tirgu. Jebkuriem brīvības veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvas aprites ierobežojumiem Savienībā, tostarp izvērtēšanai un no izvērtēšanas izrietošiem pasākumiem, piemēram, ietekmi mazinošiem pasākumiem un aizliegumiem, vajadzētu būt pamatotiem ar patiesiem un pietiekami nopietniem draudiem sabiedrības pamatinteresēm, kā arī atbilstošiem un nepieciešamiem, kā noteikts Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrā. Vienlaikus, izvērtējot ierobežojuma pamatojumu un proporcionalitāti, ar ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmuma starpniecību veikto ieguldījumu Savienībā specifiku var ņemt vērā, izvērtējot brīvības veikt uzņēmējdarbību vai kapitāla brīvas aprites ierobežojumus, tostarp vajadzības gadījumā jebkurā Komisijas atzinumā, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu. Tas būtu jādara, ņemot vērā dalībvalstu shēmu integrāciju Savienības mēroga sadarbības mehānismā.

(13)Lai šajā regulā noteiktais sadarbības mehānisms darbotos efektīvi un lietderīgi, ir jānosaka minimālais kopējais ārvalstu ieguldījumu apjomu, kas visām dalībvalstīm būtu jāpaziņo sadarbības mehānismam. Dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības paziņot ārvalstu ieguldījumus, kas neietilpst šīs regulas darbības jomā.

(14)Ir arī jāparedz, ka dalībvalsts, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, ir lielāka atbildība attiecībā pret Komisiju un tām dalībvalstīm, kuras pauž pienācīgi pamatotas bažas par savu vai Savienības sabiedrisko kārtību vai drošību.

(15)Šajā regulā noteiktajam kopējam regulējumam nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu vienīgo pienākumu aizsargāt savas valsts drošību, kā paredzēts LES 4. panta 2. punktā. Tam arī nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu būtisko drošības interešu aizsardzību saskaņā ar LESD 346. pantu.

(16)Šīs regulas darbības jomā vajadzētu ietilpt ārvalstu ieguldījumiem, kas veido vai saglabā stabilas un tiešas saiknes starp ieguldītājiem no trešām valstīm (tostarp valsts struktūrām) un Savienības mērķa uzņēmumiem, kuri veic saimniecisku darbību kādā dalībvalstī. Tā būtu jāpiemēro, ja šos ieguldījumus veic tieši no trešām valstīm vai Savienības vienība ar ārvalstu kontroli. Tomēr regulējumam nevajadzētu aptvert tādu uzņēmumu vērtspapīru iegādi, kas paredzēti tikai finanšu ieguldījumiem bez nodoma ietekmēt uzņēmuma pārvaldību un kontroli (portfeļa ieguldījumi). Pārstrukturēšanas darbības uzņēmumu grupā vai vairāku juridisku vienību apvienošana vienā juridiskā vienībā nav ārvalstu ieguldījums, ja nepalielinās ārvalstu ieguldītāju īpašumā esošo akciju daudzums vai darījums nepiešķir papildu tiesības, kas var izraisīt izmaiņas viena vai vairāku ārvalstu ieguldītāju faktiskajā līdzdalībā Savienības mērķa uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē.

(17)Ārvalstu ieguldījumi jaunos projektos rodas tad, ja ārvalstu ieguldītājs vai ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmums Savienībā izveido jaunus objektus vai jaunu uzņēmumu Savienībā. Šīs regulas darbības jomā vajadzētu ietilpt ārvalstu ieguldījumiem jaunos projektos, ciktāl dalībvalsts tos uzskata par būtiskiem ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanas nolūkā, jo tie veido stabilas un tiešas saiknes starp ārvalstu ieguldītāju un šādiem objektiem vai uzņēmumiem. Turklāt, izveidojot jaunus objektus, ārvalstu ieguldītājs var ietekmēt drošību un sabiedrisko kārtību, tostarp gadījumos, kad šis risks ir saistīts ar būtiskiem ekonomiskiem ieguldījumiem. Tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas iekļaut ārvalstu ieguldījumus jaunos projektos to darījumu kopumā, uz kuriem attiecas to izvērtēšanas mehānismi, jo īpaši, ja šādi ieguldījumi tiek veikti nozarēs, kas ir būtiskas šo dalībvalstu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, vai ja tādas šo ieguldījumu īpašās iezīmes kā apmērs vai būtība ir būtiski dalībvalstu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

(18)Lai nodrošinātu saskaņotus un paredzamus izvērtēšanas procesus, ir lietderīgi noteikt būtiskākās izvērtēšanas mehānismu iezīmes, kas jāievieš dalībvalstīm. Šīm iezīmēm vajadzētu būt vismaz to darījumu apjomam, uz ko attiecas prasība saņemt atļauju, izvērtēšanas termiņi un iespēja uzņēmumiem, uz kuriem attiecas izvērtēšanas lēmums, vērsties pret šādiem lēmumiem. Ar izvērtēšanas mehānismiem saistītajiem noteikumiem un procedūrām vajadzētu būt pārredzamiem un tādiem, kas nepieļauj diskrimināciju starp trešām valstīm.

(19)Regulā (ES) 2019/452 noteiktais sadarbības mehānisms ļauj dalībvalstīm sadarboties un sniegt savstarpēju palīdzību, ja ārvalstu tiešie ieguldījumi vienā dalībvalstī var ietekmēt citu dalībvalstu drošību vai sabiedrisko kārtību vai Savienības nozīmes projektus vai programmas. Līdz šim šis mehānisms ir izrādījies ļoti noderīgs, tāpēc tas ir jāsaglabā un jānostiprina saskaņā ar šo regulu. 

(20)Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi noteikti ārvalstu ieguldījumi, kas varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību Savienībā, dalībvalstīm būtu jāizvērtē ārvalstu ieguldījumi, ja Savienības mērķa uzņēmums ir daļa no Savienības nozīmes projekta vai programmas vai tajā piedalās, vai ja Savienības mērķa uzņēmuma saimnieciskā darbība ir saistīta ar Savienības drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm sevišķi svarīgu tehnoloģiju, aktīvu, iekārtu, aprīkojumu, tīklu, sistēmu vai pakalpojumu. Papildus šiem kritērijiem izvērtēšanas mehānismus var piemērot citām nozarēm, Savienības mērķa uzņēmumiem vai saimnieciskām darbībām, kuras attiecīgā dalībvalsts uzskata par kritiskām tās drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

(21)Lai nodrošinātu, ka sadarbības mehānisms ir vērsts tikai uz tiem ārvalstu ieguldījumiem, kuros ārvalstu ieguldītāja vai Savienības mērķa uzņēmuma īpašības var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, ir lietderīgi noteikt uz risku balstītus nosacījumus tādu ārvalstu ieguldījumu paziņošanai pārējām dalībvalstīm un Komisijai, kuri tiek izvērtēti kādā dalībvalstī. Ja ārvalstu ieguldījumi neatbilst nevienam no nosacījumiem, dalībvalsts, kurā ārvalstu ieguldījumi tiek izvērtēti, ārvalstu ieguldījumus var paziņot pārējām dalībvalstīm un Komisiju, tostarp, ja Savienības mērķa uzņēmums veic būtiskas darbības citās dalībvalstīs vai pieder uzņēmumu grupai, kurai ir vairāki uzņēmumi dažādās dalībvalstīs.

(22)Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi noteikta ārvalstu ieguldījumu iespējamā ietekme uz vienas vai vairāku dalībvalstu drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt piezīmes dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, ja šī dalībvalsts neizvērtē šos ārvalstu ieguldījumus vai ja ārvalstu ieguldījumi ir izvērtēti, taču nav paziņoti sadarbības mehānismam. Dalībvalstu informācijas pieprasījumi, atbildes un piezīmes būt jāpaziņo Komisijai.

(23)Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi noteikta ārvalstu ieguldījumu iespējamā ietekme uz drošību vai sabiedrisko kārtību vairāk nekā vienā dalībvalstī vai Savienībā kopumā, Komisijai vajadzētu būt iespējai sniegt atzinumu LESD 288. panta nozīmē dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, pat ja šie ārvalstu ieguldījumi šajā dalībvalstī netiek izvērtēti vai ja šie ārvalstu ieguldījumi ir izvērtēti, taču nav paziņoti sadarbības mehānismam.

(24)Turklāt Komisijai būtu jāļauj sniegt atzinumu, lai ļautu aizsargāt drošību vai sabiedrisko kārtību, ja iespējamo ietekmi rada ārvalstu ieguldījumi Savienības mērķa uzņēmumā, kas nodrošina tādas infrastruktūras, tehnoloģiju vai ieguldījumu izstrādi, uzturēšanu vai iegādi, kas ir būtiski Savienībai kopumā. Tas dotu Komisijai rīku, ar ko aizsargāt visai Savienībai nozīmīgus projektus un programmas, kas sniedz būtisku ieguldījumu Savienības drošībā vai sabiedriskajā kārtībā. Visām dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijas atzinums, kurā norādīta iespējamā ietekme uz Savienības nozīmes projektiem vai programmām drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ.

(25)Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt atzinumu, kas adresēts visām dalībvalstīm, ja tajā ir noteikti vairāki ārvalstu ieguldījumi, kas kopā var ietekmēt Savienības drošību vai sabiedrisko kārtību. Tas jo īpaši varētu būt gadījumā, kad vairākiem ārvalstu ieguldījumiem ir salīdzināmas īpašības. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad ārvalstu ieguldījumus veic viens un tas pats ārvalstu ieguldītājs vai ārvalstu ieguldītāji, kuri rada līdzīgus riskus, vai ja vairāki ārvalstu ieguldījumi attiecas uz vienu un to pašu mērķa uzņēmumu vai to pašu infrastruktūru, tostarp Eiropas transporta, enerģētikas un sakaru infrastruktūru. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāapspriež riska analīze un iespējamie veidi, kā novērst atzinumā norādītos riskus.

(26)Lai aizsargātu drošību vai sabiedrisko kārtību, vienlaikus nodrošinot lielāku noteiktību ieguldītājiem, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt piezīmes un Komisijai vajadzētu būt iespējai izdot atzinumu par ārvalstu ieguldījumiem, kas ir īstenoti, bet nav paziņoti 15 mēnešos pēc ārvalstu ieguldījumu īstenošanas.

(27)Lai nodrošinātu lielāku skaidrību, Savienības nozīmes projektu vai programmu saraksts būtu jāiekļauj I pielikumā. Tajā būtu jānorāda visi ārvalstu ieguldījumi Eiropas transporta, enerģētikas un sakaru tīklos, kā arī programmas, kas nodrošina finansējumu tādām pētniecības un izstrādes darbībām, kas ir būtiskas Savienības drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Tā kā šie projekti un programmas ir nozīmīgi Savienības drošībai un sabiedriskajai kārtībai, dalībvalstīm būtu jāizvērtē ārvalstu ieguldījumi Savienības uzņēmumos, kas ir daļa no šiem projektiem vai programmām vai piedalās tajos, tostarp tajos, kas saņem finansējumu no Savienības.

(28)Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi ņemta vērā ārvalstu ieguldījumu iespējamā ietekme uz vienas vai vairāku dalībvalstu drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm, kas saņem pienācīgi pamatotas piezīmes no citām dalībvalstīm vai atzinumu no Komisijas, būtu rūpīgi jāapsver šādas piezīmes vai atzinums, arī gadījumos, kad tās uzskata, ka nav ietekmēta to drošība vai sabiedriskā kārtība. Vajadzības gadījumā dalībvalstij būtu jāsadarbojas ar Komisiju un attiecīgajām dalībvalstīm un jāsniedz tām rakstiskas atsauksmes par pieņemto lēmumu un to, kā piezīmes un atzinums ir ņemti vērā. Galīgā lēmuma par ārvalstu ieguldījumiem pieņemšanai vajadzētu būt tikai tās dalībvalsts atbildībai, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi.

(29)Lai nodrošinātu sadarbības mehānisma efektīvu darbību, ir svarīgi noteikt, ka dalībvalstij, kas paziņo ārvalstu ieguldījumus sadarbības mehānismam, ir jāsniedz obligātais informācijas daudzums standartizētā formātā. Ja sadarbība attiecas uz ārvalstu ieguldījumiem, kas nav paziņoti sadarbības mehānismam, dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, būtu jāspēj sniegt vismaz tāds pats obligātais informācijas daudzums. Komisija un dalībvalstis var lūgt papildu informāciju dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi. Šādi papildu informācijas pieprasījumi būtu pienācīgi jāpamato, un tiem būtu jāattiecas vienīgi uz papildu informāciju, kas vajadzīga, lai dalībvalstis varētu sniegt piezīmes vai lai Komisija varētu izdot atzinumu, proporcionāliem pieprasījuma mērķim un tie nedrīkst būt nepamatoti apgrūtinoši paziņojošajai dalībvalstij.

(30)Lai nodrošinātu, ka sadarbība ir balstīta uz pilnīgu un precīzu informāciju, ārvalstu ieguldītājam vai uzņēmumam būtu jāsniedz visa attiecīgā informācija, ko pieprasījusi dalībvalsts, kurā tie veic uzņēmējdarbību, vai dalībvalsts, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi. Izņēmuma gadījumos, kad, neraugoties uz visiem tās pūliņiem, dalībvalsts nevar iegūt informāciju, ko pieprasa cita dalībvalsts vai Komisija, tai nekavējoties tās jāinformē. Šādā gadījumā citas dalībvalsts sniegta piezīme vai Komisijas atzinums, ko sniedz sadarbības mehānisma ietvaros, būtu jābalsta uz tai pieejamo informāciju.

(31)Lai nodrošinātu, ka sadarbības mehānismu izmanto tikai drošības vai sabiedriskās kārtības aizsardzībai, dalībvalstīm būtu pienācīgi jāpamato visi informācijas pieprasījumi par konkrētiem ārvalstu ieguldījumiem citā dalībvalstī un visas piezīmes, ko tās sniedz šai dalībvalstij. Tādas pašas prasības attiecas arī uz gadījumiem, kad Komisija pieprasa informāciju par konkrētiem ārvalstu ieguldījumiem vai sniedz atzinumu dalībvalstij.

(32)Attiecīgā gadījumā dalībvalstis vai Komisija varētu ņemt vērā attiecīgo informāciju, kas saņemta no uzņēmējiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem (piemēram, arodbiedrībām) par ārvalstu ieguldījumiem, kuri varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību.

(33)Dalībvalsts, kurā ir plānoti vai veikti ārvalstu ieguldījumi, var informēt citas dalībvalstis vai Komisiju, ja tā vēlas, lai tās sīkāk analizētu vienu vai vairākus ārvalstu ieguldījumu aspektus, ko izvērtē sadarbības mehānisms vai par ko tas uzzina jaunus apstākļus vai jaunu informāciju, kas var ietekmēt ārvalstu ieguldījumu novērtējumu. Pārējām dalībvalstīm un Komisijai tad var piešķirt papildu laiku, lai tās papildinātu savu ārvalstu ieguldījumu novērtējumu.

(34)Lai nodrošinātu sadarbības mehānisma efektivitāti un lietderību, ir jāsaskaņo termiņi un procedūras, kad vairākās dalībvalstīs tiek pārbaudīti vairāki ārvalstu ieguldījumi, kas saistīti ar vienu un to pašu plašāku darījumu. Šādos vairāku valstu darījumos pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz attiecīgajās dalībvalstīs dažādi pieteikumi atļaujas saņemšanai. Turklāt šīm dalībvalstīm par pieprasījumiem būtu vienlaikus jāpaziņo sadarbības mehānismam. Lai nodrošinātu šo vairāku valstu darījumu efektīvu izskatīšanu, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņoti un jāvienojas par to, vai un kad ārvalstu ieguldījumi ir jāpaziņo. Turklāt attiecīgajām dalībvalstīm būtu arī jāsaskaņo galīgais lēmums. Ja attiecīgās dalībvalstis plāno atļaut ārvalstu ieguldījumus ar nosacījumiem, tām būtu jānodrošina, ka šie nosacījumi ir savstarpēji saderīgi, un pienācīgi jānovērš pārrobežu riski. Pirms ārvalstu ieguldījumu aizliegšanas attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāapsver, vai ar atļauju, kas piešķirta ar nosacījumiem par saskaņotiem pasākumiem un to saskaņotu izpildi, nepietiek, lai novērstu iespējamo ietekmi uz drošību vai sabiedrisko kārtību. Komisijai vajadzētu būt iespējai piedalīties šādā koordinētā rīcībā.

(35)Lai nodrošinātu konsekventu pieeju ieguldījumu izvērtēšanai visā Savienībā, ir svarīgi, lai standarti un kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu iespējamos drošības un sabiedriskās kārtības riskus, būtu tie, kas šajā regulā noteikti Savienības līmenī. Tiem būtu jāietver ietekme uz tādas drošībai vai sabiedriskajai kārtībai kritiskas infrastruktūras drošību, integritāti un darbību, kritisko tehnoloģiju (tostarp galveno pamattehnoloģiju) pieejamību un nepārtrauktu kritisko izejresursu piegādi, kuru darbības traucējumi, sabrukums, zaudējums vai iznīcināšana būtiski ietekmētu drošību un sabiedrisko kārtību vienā vai vairākās dalībvalstīs vai Savienībā kopumā. Šajā saistībā dalībvalstīm un Komisijai būtu jāņem vērā arī ārvalstu ieguldījumu situācija un apstākļi. Jo īpaši būtu jāņem vērā tas, vai ieguldītāju tieši vai netieši, piemēram, ar ievērojamu finansējumu, kontrolē trešās valsts valdība, vai arī tas ir iesaistīts trešo valstu politikas mērķu sasniegšanā, lai veicinātu to militārās spējas. Attiecīgā gadījumā šajā saistībā dalībvalstīm un Komisijai būtu arī jāapsver, kāpēc ārvalstu ieguldītājam, tā faktiskajam īpašniekam vai kādam no tā meitasuzņēmumiem, vai personai, kas rīkojas šāda ārvalstu ieguldītāja vārdā vai vadībā, ir piemēroti kādi Savienības ierobežojošie pasākumi saskaņā ar LESD 215. pantu.

(36)Ja dalībvalsts, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, uzskata, ka ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību Savienībā, ir lietderīgi prasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt atbilstošus pasākumus, lai mazinātu riskus, ja šādi pasākumi ir pieejami, un ja tā uzskata tos par atbilstošiem, pēc iespējas ņemot vērā citu dalībvalstu piezīmes un Komisijas sniegto atzinumu, ja tāds ir. Ārvalstu ieguldījumi būtu jāaizliedz tikai izņēmuma gadījumos un gadījumos, kad ar ietekmes mazināšanas pasākumiem vai pasākumiem, kas pieejami saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, izņemot izvērtēšanas mehānismu, nepietiek, lai mazinātu ietekmi uz drošību vai sabiedrisko kārtību.

(37)Lai atbalstītu sadarbības mehānisma ieviešanu un veicinātu labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, būtu jāsaglabā saskaņā ar Regulu (ES) 2019/452 izveidotā ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanas ekspertu grupa.

(38)Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai savi izvērtēšanas mehānismi un visi to grozījumi. Tām katru gadu būtu jāziņo sabiedrībai par izvērtēšanas mehānismu piemērošanu, par attiecīgajām tiesību aktu izmaiņām un izvērtēšanas iestādes darbību, tostarp dati apkopotā veidā par izvērtētajiem darījumiem, izvērtēšanas procedūru rezultātiem, ārvalstu ieguldījumu pušu valstspiederību un ekonomikas nozarēm, kurās šie darījumi notikuši.

(39)Lai nodrošinātu koordinācijas mehānisma efektivitāti, dalībvalstu un Komisijas izveidotie kontaktpunkti būtu atbilstoši jāizvieto attiecīgajās pārvaldes iestādēs. Kontaktpunktiem vajadzētu būt kvalificētam personālam un pilnvarām, kas vajadzīgas, lai veiktu darbu saskaņā ar koordinācijas mehānismu un nodrošinātu pienācīgu konfidenciālas informācijas apstrādi. 

(40)Dalībvalstis un Komisija būtu jāmudina sadarboties ar līdzīgi domājošu trešo valstu atbildīgajām iestādēm jautājumos, kas saistīti ar tādu ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu, kas varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību. Šādas administratīvās sadarbības mērķim vajadzētu būt nostiprināt regulējumu attiecībā uz ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu, ko veic dalībvalstis, un dalībvalstu un Komisijas sadarbību saskaņā ar šo regulu. Komisija būtu jāinformē par šādu divpusēju saziņu, ciktāl tā attiecas uz sistēmiskiem jautājumiem saistībā ar ieguldījumu izvērtēšanu. Komisijai vajadzētu būt arī iespējai uzraudzīt norises saistībā ar izvērtēšanas mehānismiem trešās valstīs.

(41)Dalībvalstis un Komisija saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem nodrošina tās informācijas konfidencialitāti, ko tās sniedz vai iegūst, piemērojot šo regulu. Ja informācijas neatļauta izpaušana dažādā mērā ietekmētu Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses, informācijas autoram informācija būtu jāklasificē saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem. Atbildot uz pieprasījumiem par piekļuvi dokumentiem, ko izskata, piemērojot šo regulu, dalībvalstis un Komisija koordinē un nodrošina vismaz tādu aizsargāto interešu aizsardzības līmeni, kāds pieejams saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 30 4. pantu, lai aizsargātu izmeklēšanas mērķi. Komisijai būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu konfidenciālas informācijas aizsardzību, jo īpaši saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 31 2015/443 un Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 32 2015/444. Līdzīgi arī dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīgumam par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs 33 . Tas jo īpaši ietver pienākumu bez autora iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nepazemināt informācijas klasifikācijas līmeni vai neveikt tās deklasifikāciju. Iestādēm arī būtu atbilstoši jāapstrādā neklasificēta sensitīva informācija vai informācija, kura tiek sniegta konfidenciāli.

(42)Jebkādai personas datu apstrādei saskaņā ar šo regulu būtu jāatbilst piemērojamajiem personas datu aizsardzības noteikumiem. Kontaktpunktu un citu vienību īstenotā personas datu apstrāde dalībvalstīs būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 34 . Komisijas īstenotā personas datu apstrāde būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 35 .

(43)Komisijai būtu jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojums par šīs regulas un īstenošanu. Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību, ziņojums būtu jāpublisko. Ziņojuma pamatā, cita starpā, vajadzētu būt ziņojumiem, ko visas dalībvalstis iesniegušas Komisijai konfidenciāli, pienācīgi ievērojot vajadzību nodrošināt noteiktas informācijas konfidencialitātes aizsardzību, jo īpaši gadījumos, kad datu publicēšana varētu ietekmēt Savienības drošību vai sabiedrisko kārtību vai apdraudēt komerciālo konfidencialitāti.

(44)Piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisijai būtu jāizvērtē šīs regulas darbība un efektivitāte un jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā ziņojumā būtu jāiekļauj novērtējums par to, vai šī regula ir vai nav jāgroza. Ja ziņojumā ierosināts grozīt šo regulu, tam var pievienot tiesību akta priekšlikumu.

(45)Tam, kā Savienība un dalībvalstis īsteno šo regulu, būtu jāatbilst attiecīgajām prasībām attiecībā uz ierobežojošu pasākumu noteikšanu, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, kā noteikts PTO līgumos, tostarp jo īpaši Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību 36 (GATS) XIV panta a) punktā un XIV bis pantā. Īstenošanā būtu arī jāievēro Savienības tiesību akti, un tai būtu jāatbilst saistībām, kas paredzētas saskaņā ar citiem tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem, kuru puse ir Savienība vai dalībvalstis, un saskaņā ar tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem, kuriem Savienība vai dalībvalstis ir pievienojušās.

(46)Ja ārvalstu ieguldījumi ir koncentrācija, kas ietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 37 darbības jomā, šīs regulas piemērošanai nevajadzētu skart Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta piemērošanu. Šī regula un Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkts būtu jāpiemēro konsekventi. Ciktāl šo abu regulu attiecīgā piemērošanas joma pārklājas, izvērtēšanas pamatojums, kas izklāstīts šīs regulas 12. pantā, un likumīgo interešu jēdziens Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta trešās daļas nozīmē būtu jāinterpretē saskaņoti, neskarot novērtējumu par valsts pasākumu, kuru mērķis ir aizsargāt šīs intereses, atbilstību ES tiesību vispārējiem principiem un citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem.

(47)Šai regulai nevajadzētu ietekmēt Savienības noteikumus par būtiskas līdzdalības iegūšanas piesardzīgu novērtēšanu finanšu nozarē, kuri ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK 38 , 2013/36/ES 39 un 2014/65/ES 40 , kas ir atsevišķa procedūra ar konkrētu mērķi.

(48)Šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar citām Savienību tiesību aktos noteiktajām paziņošanas un atļauju piešķiršanas procedūrām un neietekmējot tās. Komisijai būtu jāatļauj izmantot informāciju, ko dalībvalstis paziņojušas sadarbības mehānismam, lai tā varētu veikt savu uzdevumu uzraudzīt Savienības tiesību piemērošanu saskaņā ar LES 17. pantu.

(49)Lai ņemtu vērā norises saistībā ar Savienības nozīmes projektiem un programmām un lai pieņemtu tādu tehnoloģiju, aktīvu, iekārtu, aprīkojuma, tīklu, sistēmu, pakalpojumu un saimniecisko darbību sarakstu, kas ir sevišķi svarīgas Savienībai drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt šīs regulas pielikumus. Savienības nozīmes projektu un programmu sarakstā, kas sniegts I pielikumā, būtu jāiekļauj projekti vai programmas, uz ko attiecas ES tiesību akti un kuros paredzēta tādas kritiskas infrastruktūras, tehnoloģiju vai izejresursu izstrāde, uzturēšana vai iegāde, kas ir būtiski drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. II pielikumā sniegtajā to tehnoloģiju, aktīvu, iekārtu, aprīkojuma, tīklu, sistēmu, pakalpojumu un saimniecisko darbību sarakstā, kas ir sevišķi svarīgas Savienības drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, būtu jāiekļauj jomas, kurās ārvalstu ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vairāk nekā vienā dalībvalstī vai Savienībā kopumā ar tāda Savienības mērķa uzņēmuma starpniecību, kas nepiedalās Savienības nozīmes projektā vai programmā vai nesaņem no tās līdzekļus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 41 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(50)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz veidlapu, kas izmantojama, lai sniegtu obligāto informāciju par ārvalstu ieguldījumiem, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 42 .

(51)Regula (ES) Nr. 2019/452 būtu jāatceļ. Lai dalībvalstīm un vienībām būtu pietiekami daudz laika sagatavoties īstenošanai, šī regula būtu jāpiemēro no [norādīt datumu: 15 mēneši pēc stāšanās spēkā]. Pārejas periodā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz tās piemērošanai būtu jāturpina piemērot Regulu (ES) 2019/452,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.Ar šo regulu izveido Savienības regulējumu ārvalstu ieguldījumu dalībvalstu teritorijā izvērtēšanai, ko veic dalībvalstis, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

2.Ar šo regulu izveido sadarbības mehānismu, lai dalībvalstis un Komisija varētu apmainīties ar informāciju attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem, novērtēt to iespējamo ietekmi uz drošību vai sabiedrisko kārtību un noteikt iespējamās problēmas, kas jānovērš dalībvalstij, kura veic ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu.

3.Dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt valsts noteikumus jomās, kas nav koordinētas ar šo regulu.

4.Šī regula neietekmē to, ka valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā, kā tas noteikts LES 4. panta 2. punktā, un tā neietekmē katras dalībvalsts tiesības aizsargāt savas būtiskās drošības intereses saskaņā ar LESD 346. pantu.

5.Šī regula neietekmē dalībvalstu saistības saskaņā ar līgumiem, jo īpaši LESD 49. un 63. pantu. Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumus saistībā ar šo regulu veic, lai izpildītu minētās saistības. Šī regula neietekmē Komisijas pilnvaras saskaņā ar LESD 258. pantu nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“ārvalstu ieguldījumi” ir ārvalstu tiešie ieguldījumi vai ieguldījumi Savienībā ar ārvalstu kontroli, kas ļauj faktiski piedalīties Savienības mērķa uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē;

(2)“ārvalstu tiešie ieguldījumi” ir jebkāda veida ieguldījumi, kurus ārvalstu ieguldītājs veic ar mērķi izveidot vai saglabāt stabilas un tiešas saiknes starp ārvalstu ieguldītāju un esošu vai plānotu Savienības mērķa uzņēmumu un kam ārvalstu ieguldītājs dara pieejamu kapitālu saimnieciskas darbības veikšanai kādā dalībvalstī;

(3)“ieguldījumi Savienībā ar ārvalstu kontroli” ir jebkāda veida ieguldījumi, kurus ārvalstu ieguldītājs veic ar ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmuma Savienībā starpniecību ar mērķi izveidot vai saglabāt stabilas un tiešas saiknes starp ārvalstu ieguldītāju un esošu vai plānotu Savienības mērķa uzņēmumu un kam ārvalstu ieguldītājs dara pieejamu kapitālu saimnieciskas darbības veikšanai kādā dalībvalstī;

(4)“atļaujas pieprasījums” ir tāds pieprasījums, ko iesniedz saskaņā ar izvērtēšanas mehānismu, kas izveidots, ievērojot 3. pantu, lai saņemtu atļauju veikt ārvalstu ieguldījumus, uz kuriem attiecas prasība saņemt atļauju;

(5)“ieguldījumi, par kuriem jāziņo” ir ārvalstu ieguldījumi, kas atbilst vismaz vienam no 5. pantā minētajiem nosacījumiem;

(6)“ārvalstu ieguldītājs” ir:

(a)trešās valsts fiziska persona vai

(b)uzņēmums vai vienība, kas veic uzņēmējdarbību vai ir citādi organizēta saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem;

(7)“ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmums Savienībā” ir uzņēmums, kas veic saimniecisko darbību, ir dibināts saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 43 (2013. gada 26. jūnijs) 22. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un to tieši vai netieši kontrolē ārvalstu ieguldītājs;

(8)“Savienības mērķa uzņēmums” ir uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem;

(9)“Savienības mērķa uzņēmums, kas veic saimniecisko darbību kādā no II pielikumā minētajām jomām” ir Savienības mērķa uzņēmums, kas darbojas vai plāno darboties ar II pielikumā uzskaitītajām tehnoloģijām, aktīviem, iekārtām, aprīkojumu, tīkliem, sistēmām, pakalpojumiem vai veikt saimnieciskās darbības jomā, kas ir sevišķi svarīga Savienības drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, tostarp saistībā ar to īpašumtiesībām, izmantošanu, ražošanu vai piegādi;

(10)“pieteikuma iesniedzējs, kas lūdz atļauju ” ir puse vai puses ārvalstu ieguldījumu darījumā, kas iesniedz attiecīgajai izvērtēšanas iestādei pieteikumu atļaujas saņemšanai;

(11)“trešā valsts” ir jurisdikcija, kas nav Savienības locekle;

(12)“izvērtēšana” ir procedūra, kas ļauj dalībvalstij ārvalstu ieguldījumus novērtēt, izmeklēt, atļaut, atļaut ar nosacījumu, ka tiek veikti ietekmes mazināšanas pasākumi, tos aizliegt vai nostiprināt īpašumtiesības sākotnējā stāvoklī, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem;

(13)“izvērtēšanas mehānisms” ir vispārēji piemērojams instruments, piemēram, likums vai noteikumi, un papildu administratīvās prasības, īstenošanas noteikumi vai pamatnostādnes, kur izklāstīti noteikumi un procedūras ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanai, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem;

(14)“izvērtēšanas lēmums” ir pasākums, ko pieņēmusi izvērtēšanas iestāde, piemērojot izvērtēšanas mehānismu, pamatojoties uz kuru ārvalstu ieguldījumus atļauj, atļauj ar nosacījumu, ka tiek veikti ietekmes mazināšanas pasākumi, tos aizliedz vai nostiprina īpašumtiesības sākotnējā stāvoklī;

(15)“izvērtēšanas iestāde” vai “izvērtēšanas iestādes” ir iestāde vai iestādes, ko dalībvalsts norīkojusi nolūkā izvērtēt ārvalstu ieguldījumus;

(16)“īstenošana” ir brīdis, kad ārvalstu ieguldījumu darījuma puses ir izpildījušas pēdējo suspensīvo nosacījumu saistībā ar lēmumu par ieguldījumiem;

(17)“sadarbības mehānisms” ir sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju saskaņā ar šo regulu saistībā ar ārvalstu ieguldījumiem;

(18)“Savienības nozīmes projekti vai programmas” ir projekti vai programmas, uz ko attiecas Savienības tiesību akti un kuros paredzēta tādas kritiskas infrastruktūras, tehnoloģiju vai izejresursu izstrāde, uzturēšana vai iegāde, kas ir būtiski drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un ir uzskaitīti I pielikumā;

(19)“paziņojošā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas ir paziņojusi ieguldījumus, par kuriem jāziņo sadarbības mehānismam saskaņā ar 5. pantu;

(20)“vairāku valstu darījums” ir ārvalstu ieguldījumi, kuriem piemēro izvērtēšanas mehānismus vairākās dalībvalstīs;

(21)“vairāku valstu paziņojums” ir ieguldījumi, par kuriem vairākām dalībvalstīm jāpaziņo sadarbības mehānismam;

(22)“ietekmes mazināšanas pasākums” ir nosacījums, kas jāizpilda, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi, ko uz drošību vai sabiedrisko kārtību rada ārvalstu ieguldījumi;

(23)“kontaktpunkts” ir dalībvalsts norīkota persona vai vienība, kas izvērtēšanas iestādes vārdā paziņo par ieguldījumiem, par kuriem jāziņo sadarbības mehānismam, un saņem un nosūta sadarbības mehānismam visus paziņojumus, kas saistīti ar ārvalstu ieguldījumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

2. NODAĻA
VALSTU IZVĒRTĒŠANAS MEHĀNISMI

3. pants

Izvērtēšanas mehānismu izveidošana

1.Dalībvalstis izveido izvērtēšanas mehānismu saskaņā ar šo regulu.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minēto izvērtēšanas mehānismu piemēro vismaz ieguldījumiem, uz kuriem attiecas prasība saņemt atļauju saskaņā ar 4. panta 4. punktu.

3.Katra dalībvalsts ne vēlāk kā [datums: 15 mēneši pēc stāšanās spēkā] paziņo Komisijai par pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu. Pēc tam dalībvalstis 30 dienās pēc grozījumu pieņemšanas paziņo Komisijai par visiem grozījumiem savā izvērtēšanas mehānismā.

4.Komisija dara publiski pieejamu dalībvalstu izvērtēšanas mehānismu sarakstu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc visu 3. punktā minēto paziņojumu saņemšanas vai līdz [datums: 21 mēnesis pēc stāšanās spēkā] atkarībā no tā, kas notiek vispirms. Komisija šo sarakstu atjaunina.

4. pants

Obligātās prasības

1.Noteikumi un procedūras, kas attiecas uz izvērtēšanas mehānismiem, un pasākumi, kas veikti saskaņā ar šādiem noteikumiem un procedūrām, atbilst Savienības tiesību aktiem, ir pārredzami un nediskriminē trešās valstis vai dalībvalstis, kurās veic uzņēmējdarbību ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmums Savienībā.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka to izvērtēšanas mehānismi atbilst šādām prasībām:

(a)nodrošinātas atbilstošas procedūras, lai izvērtēšanas iestāde varētu noteikt, vai tās jurisdikcijā ir ārvalstu ieguldījumi, par kuriem iesniegts pieteikums atļaujas saņemšanai, un lai varētu veikt sākotnējo pārbaudi, kam vajadzības gadījumā seko padziļināta izmeklēšana, lai noteiktu, vai šie ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību. Padziļinātās izmeklēšanas mērķis jo īpaši ir noteikt, vai 14. panta 1. punktā minētais izvērtēšanas lēmums ir atbilstošs, un noskaidrot tā saturu;

(b)izvērtēšanas iestāde uzrauga un nodrošina atbilstību izvērtēšanas mehānismam un izvērtēšanas lēmumam. Jo īpaši tā ievieš atbilstošas procedūras, lai noteiktu un novērstu izvērtēšanas mehānisma un izvērtēšanas lēmuma apiešanas gadījumus;

(c)izvērtēšanas iestāde ir pilnvarota sākt ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu pēc savas iniciatīvas vismaz 15 mēnešus pēc tam, kad ir īstenoti tādi ārvalstu ieguldījumi, kuriem nav vajadzīga atļauja, ja izvērtēšanas iestādei ir pamats uzskatīt, ka ārvalstu ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību;

(d)konfidenciāla informācija, tostarp sensitīva komercinformācija, kas darīta pieejama dalībvalstij, kas veic izvērtēšanu, ir aizsargāta;

(e)ārvalstu ieguldītājiem, ārvalstu ieguldītāju meitasuzņēmumiem Savienībā, ar kuru starpniecību tiek veikti ārvalstu ieguldījumi, un uzņēmumiem, uz kuriem attiecas izvērtēšanas lēmums, ir iespēja vērsties tiesā pret šo izvērtēšanas lēmumu;

(f)gada ziņojumu publisko, un tajā iekļauj informāciju par attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu izmaiņām un apkopotus un anonimizētus datus par izvērtētajiem ieguldījumiem, tostarp izvērtēšanas lēmumu rezultātus, attiecīgā gadījumā valstspiederību vai reģistrācijas valsti, izvērtēšanas iestādei paziņoto ieguldījumu puses un ekonomikas nozares, kurās šie darījumi ir veikti;

(g)pieteikuma iesniedzējs, kurš lūdz atļauju tādiem ārvalstu ieguldījumiem, uz kuriem attiecas 4. punktā minētā prasība saņemt atļauju, iesniedz tos izvērtēšanas iestādei, un tā izvērtē minētos ārvalstu ieguldījumus pirms to īstenošanas;

(h)izvērtēšanas iestāde ir pilnvarota noteikt ietekmes mazināšanas pasākumus, aizliegt ārvalstu ieguldījumus, uz kuriem attiecas 4. punktā minētā prasība saņemt atļauju un kas netika iesniegti vai tika iesniegti pēc īstenošanas, vai nostiprināt īpašumtiesības sākotnējā stāvoklī un attiecīgā gadījumā efektīvi novērst sekas, kas rodas, ja netiek ievēroti ietekmes mazināšanas pasākumi;

(i)ir paredzētas atbilstošas procedūras paziņošanai par ieguldījumiem, par kuriem jāziņo sadarbības mehānismam saskaņā ar 5. pantu.

3.Pirms tāda lēmuma pieņemšanas, ar kuru atļauj ārvalstu ieguldījumus, uz kuriem attiecas ietekmes mazināšanas pasākumi, vai aizliedz ārvalstu ieguldījumus dalībvalstis informē par to pieteikuma iesniedzēju, kas lūdz atļauju, un norāda iemeslus, kādēļ tās plāno pieņemt lēmumu, aizsargājot informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ES vai vienas vai vairāku dalībvalstu drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm, un neietekmējot Savienības un valsts tiesību aktus par konfidenciālas informācijas aizsardzību. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas dalībvalstis dod ārvalstu ieguldītājam iespēju darīt zināmu savu viedokli.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka to izvērtēšanas mehānismi nosaka prasību par atļaujas saņemšanu ārvalstu ieguldījumiem, ja Savienības mērķa uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā:

(a)ir daļa no I pielikumā uzskaitītajiem Savienības nozīmes projektiem vai programmām vai piedalās tajos, tostarp kā līdzekļu saņēmējs, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2018/1046 44 2. panta 53. punktā, vai

(b)veic saimniecisko darbību kādā no II pielikumā uzskaitītajām jomām.

3. NODAĻA
SAVIENĪBAS SADARBĪBAS MEHĀNISMS ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU IEGULDĪJUMIEM, KAS VARĒTU NEGATĪVI IETEKMĒT DROŠĪBU VAI SABIEDRISKO KĀRTĪBU

5. pants

Ārvalstu ieguldījumu paziņošana

1.Dalībvalstis, izmantojot sadarbības mehānismu, paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par jebkādiem ārvalstu ieguldījumiem Savienības mērķa uzņēmumā, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā un:

(a)atbilst 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem; vai

(b)atbilst 4. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un kādam no šādiem nosacījumiem:

i)ārvalstu ieguldītāju vai ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmumu Savienībā tieši vai netieši kontrolē trešās valsts valdība, tostarp valsts struktūras, reģionālās vai vietējās iestādes vai bruņotie spēki, tostarp izmantojot īpašumtiesību struktūru, ievērojamu finansējumu, īpašas tiesības vai valsts ieceltus direktorus vai pārvaldniekus;

ii)ārvalstu ieguldītājam, fiziskai personai vai vienībai, kas kontrolē ārvalstu ieguldītāju, ārvalstu ieguldītāja faktiskajam īpašniekam, kādam no ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmumiem vai jebkurai citai personai, kas pieder šādam ārvalstu ieguldītājam, kuru tas kontrolē vai kas rīkojas šāda ārvalstu ieguldītāja vārdā vai vadībā, ir piemēroti Savienības ierobežojošie pasākumi saskaņā ar LESD 215. pantu; vai

iii) ārvalstu ieguldītājs vai kāds no tā meitasuzņēmumiem ir bijis iesaistīts ārvalstu ieguldījumos, ko iepriekš izvērtējusi dalībvalsts un kas nebija atļauti vai bija atļauti tikai ar nosacījumiem; lai to noteiktu, paziņojošā dalībvalsts paļaujas uz tai pieejamo informāciju, tostarp informāciju, kas iekļauta drošajā datubāzē, kura izveidota saskaņā ar 7. panta 10. punktu, un informāciju, ko šajā saistībā sniedzis ārvalstu ieguldītājs.

2.Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par jebkādiem ārvalstu ieguldījumiem Savienības mērķa uzņēmumā, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, ja tās saskaņā ar savām izvērtēšanas procedūrām sāk padziļinātu izmeklēšanu. Turklāt dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par jebkādiem ārvalstu ieguldījumiem Savienības mērķa uzņēmumā, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, izņēmuma gadījumos, ja tās ir paredzējušas bez padziļinātas izmeklēšanas noteikt ietekmi mazinošu pasākumu vai aizliegt darījumu.

3.Dalībvalstis var paziņot par jebkādiem ārvalstu ieguldījumiem, kas neatbilst 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, ja dalībvalsts, kurā Savienības mērķa uzņēmums veic uzņēmējdarbību, uzskata, ka ārvalstu ieguldījumi varētu raisīt citu dalībvalstu un Komisijas interesi drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, tostarp gadījumos, kad Savienības mērķa uzņēmums veic būtiskas darbības citās dalībvalstīs vai tas pieder uzņēmumu grupai, kurai dažādās dalībvalstīs ir vairāki uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību kādā no II pielikumā uzskaitītajām jomām.

Ja dalībvalsts plāno paziņot par tādiem ārvalstu ieguldījumiem tās teritorijā, kas ir daļa no vairāku valstu darījuma saskaņā ar 6. panta 2. punktu, tā rīkojas saskaņoti ar pārējām dalībvalstīm, kuras saņēmušas atļaujas pieprasījumu. Attiecīgās dalībvalstis paziņo par vairāku valstu darījumu un cenšas nosūtīt savus paziņojumus sadarbības mehānismam tajā pašā dienā.

6. pants

Paziņojuma par ārvalstu ieguldījumiem saturs un paziņošanas procedūras

1.Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 5. pantu nosūtītajā paziņojumā ir iekļauta 10. panta 1. punktā minētā informācija un tas ir nosūtīts Komisijai un citām dalībvalstīm, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu:

(a)15 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts atļaujas pieprasījums attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem, kas atbilst kādam no 5. panta 1. vai 3. punktā minētajiem nosacījumiem;

(b)60 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts atļaujas pieprasījums attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem, kas atbilst 5. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem.

2.Vairāku valstu darījumiem piemēro šādas procedūras:

(a)pieteikuma iesniedzēji, kas lūdz atļauju, iesniedz savus atļaujas pieprasījumus visās attiecīgajās dalībvalstīs tajā pašā dienā, un katrā atļaujas pieprasījumā sniedz atsauci uz pārējiem pieprasījumiem;

(b)ja dalībvalsts saņem atļaujas pieprasījumu, kas atbilst a) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, tā sadarbojas ar citām attiecīgajām dalībvalstīm, cita starpā, lai noteiktu, vai ir piemērojams šā punkta c) vai d) apakšpunkts; Komisija var piedalīties šādā koordinētā rīcībā pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma;

(c)ja atļaujas pieprasījumi attiecas uz ārvalstu ieguldījumiem, kas atbilst kādam no 5. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, attiecīgās dalībvalstis nosūta savus paziņojumus sadarbības mehānismam tajā pašā dienā un šā panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajā termiņā;

(d)ja atļaujas pieprasījumi attiecas uz ārvalstu ieguldījumiem, kas atbilst 5. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, attiecīgās dalībvalstis cenšas nosūtīt savus paziņojumus sadarbības mehānismam tajā pašā dienā.

7. pants

Dalībvalstu piezīmes un Komisijas atzinumi par paziņotajiem ārvalstu ieguldījumiem

1.Jebkura dalībvalsts var sniegt paziņojošajai dalībvalstij pienācīgi pamatotas piezīmes, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu. Dalībvalsts var sniegt šādas piezīmes, ja:

(a)tā uzskata, ka ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību; vai

(b)tai ir informācija, kas ir būtiska šo ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanai.

Dalībvalsts, kas sniedz piezīmes, vienlaikus nosūta savas piezīmes Komisijai un, izmantojot sadarbības mehānismu, informē visas pārējās dalībvalstis, ka piezīmes ir sniegtas.

2.Komisija var sniegt paziņojošajai dalībvalstij pienācīgi pamatotu atzinumu, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu. Komisija var sniegt šādu atzinumu, ja:

(a)tā uzskata, ka attiecīgie ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vairāk nekā vienā dalībvalstī;

(b)tā uzskata, ka attiecīgie ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt Savienības nozīmes projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem;

vai

(c)tai ir būtiska informācija saistībā ar šiem ārvalstu ieguldījumiem.

Komisija var sniegt atzinumu neatkarīgi no tā, vai dalībvalstis ir sniegušas piezīmes.

3.Komisija var sniegt pienācīgi pamatotu atzinumu, kas adresēts visām dalībvalstīm, ja tā uzskata, ka vairāki ārvalstu ieguldījumi vai citi līdzīgi ieguldījumi, ja tos paredzēts veikt vienlaikus, ņemot vērā to iezīmes, varētu ietekmēt Savienības drošību vai sabiedrisko kārtību. Pēc atzinuma sniegšanas Komisija vajadzības gadījumā var apspriest ar dalībvalstīm to, kā novērst konstatētos riskus.

4.Komisija:

(a)nosūta atzinumus, kuri atbilst 2. punkta a) un c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, visām dalībvalstīm, kas sniegušas piezīmes, un informē pārējās dalībvalstis, ka atzinums ir sniegts, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu;

(b)nosūta atzinumus, kuri atbilst 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, un atzinumus, kas atbilst 3. punkta nosacījumiem, visām dalībvalstīm, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu.

5.Ja dalībvalsts, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, saņem piezīmi no citas dalībvalsts saskaņā ar 1. punktu vai atzinumu no Komisijas saskaņā ar 2. vai 3. punktu, tā ņem vērā attiecīgo piezīmi vai atzinumu.

6.Pēc tam, kad dalībvalsts ir saņēmusi piezīmi saskaņā ar 1. punktu, tā organizē sapulces ar dalībvalstīm, kuras ir sniegušas piezīmes, lai apspriestu, kā vislabāk novērst konstatētos riskus. Ja dalībvalsts, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, nepiekrīt konstatētajiem riskiem vai attiecīgā gadījumā piezīmē ierosinātajam pasākumam, dalībvalstis cenšas noteikt alternatīvus risinājumus. Ja piezīme attiecas uz vairāku valstu darījumu, arī pārējās dalībvalstis, kas ir paziņojušas par ārvalstu ieguldījumiem, tiek aicinātas apspriest, vai paredzētie rezultāti ir savstarpēji saderīgi un attiecīgā gadījumā vai ar paredzētajiem nosacījumiem var pienācīgi novērst konstatētos pārrobežu riskus. Komisiju uzaicina uz šādām sapulcēm.

7.Pēc tam, kad ir saņemts atzinums saskaņā ar 2. vai 3. punktu, mutatis mutandis piemēro 6. punktā noteikto procedūru.

8.Pēc tam, kad ir saņemts atzinums saskaņā ar 2. vai 3. punktu, dalībvalsts, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi:

(a)paziņo savu izvērtēšanas lēmumu attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu, ne vēlāk kā trīs kalendārās dienas pēc tam, kad izvērtēšanas lēmums ir nosūtīts attiecīgajām ārvalstu ieguldījumu pusēm;

(b)izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu, ne vēlāk kā septiņas kalendārās dienas pēc tam, kad izvērtēšanas paziņojums ir paziņots saskaņā ar a) apakšpunktu, sniedz rakstisku paskaidrojumu attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai par to:

i)cik lielā mērā tā ir ņēmusi vērā dalībvalstu piezīmes vai Komisijas atzinumu; vai

ii)kādēļ tā nepiekrīt dalībvalstu piezīmēm vai Komisijas atzinumam.

9.Ja dalībvalstis vai Komisija norāda ka šā panta 8. punkta a) apakšpunktā minētajā izvērtēšanas lēmumā nav pilnībā ņemtas vērā to piezīmes, kas sniegtas saskaņā ar 1. punktu, vai atzinums, kas sniegts saskaņā ar 2. vai 3. punktu, dalībvalsts, kurā ir plānoti vai īstenoti ieguldījumi, organizē sapulci, lai izskaidrotu radušos šķēršļus vai nepiekrišanas iemeslus, un cenšas rast risinājumus, ja līdzīga situācija rastos nākotnē. Ja izvērtēšanas lēmums attiecas uz vairāku valstu paziņojumu, uzaicina arī pārējās dalībvalstis, kuras paziņoja sadarbības mehānismam ārvalstu ieguldījumus. Komisiju uzaicina uz visām sapulcēm, ko organizē saskaņā ar šo punktu.

10.Komisija izveido drošu datubāzi, kas ir pieejama visām dalībvalstīm un kurā ir informācija par sadarbības mehānisma izvērtētajiem ārvalstu ieguldījumiem un saskaņā ar valstu izvērtēšanas mehānismiem veikto novērtējumu rezultātiem, tostarp informācija par attiecīgajiem izvērtēšanas lēmumiem. Komisija augšupielādē šajā datubāzē informāciju, kas ir tās rīcībā kopš 2020. gada 12. oktobra. Līdz [šīs regulas piemērošanas datums] dalībvalstis augšupielādē šajā datubāzē to rīcībā esošo informāciju par to izvērtēšanas mehānismu attiecīgās procedūras rezultātu. Tās var arī sniegt papildu skaidrojumus.

11.Sniedzot piezīmes vai atzinumu saskaņā ar šo pantu, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija apsver, vai šādas piezīmes vai atzinums ir uzskatāmi par klasificētu informāciju un kāds klasifikācijas līmenis tiem būtu jāpiemēro saskaņā ar Savienības un attiecīgās valsts tiesību aktiem par klasificētu informāciju.

8. pants

Piezīmju un atzinumu par paziņotajiem ārvalstu ieguldījumiem sniegšanas termiņi un kārtība

1.Pirms dalībvalsts sniedz piezīmi vai pirms Komisija sniedz atzinumu saskaņā ar 7. pantu, piemēro šādu procedūru:

(a)dalībvalstis informē paziņojošo dalībvalsti, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu, ka tās patur tiesības sniegt piezīmes ne vēlāk kā 15 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums saskaņā ar 5. pantu;

(b)Komisija informē paziņojošo dalībvalsti, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu, ka tā patur tiesības sniegt atzinumu ne vēlāk kā 20 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums saskaņā ar 5. pantu.

2.Paturot tiesības sniegt piezīmes vai atzinumu, dalībvalstis un Komisija var pieprasīt papildu informāciju paziņojošajai dalībvalstij. Visi papildu informācijas pieprasījumi ir pienācīgi pamatoti, un tie attiecas vienīgi uz papildu informāciju, kas vajadzīga, lai dalībvalstis varētu sniegt piezīmes vai lai Komisija varētu sniegt atzinumu, proporcionāli pieprasījuma mērķim un nav pārmērīgi apgrūtinoši paziņojošajai dalībvalstij. Ja dalībvalsts pieprasa paziņojošajai dalībvalstij papildu informāciju, tā šādus pieprasījumus vienlaikus nosūta Komisijai.

3.Dalībvalstu piezīmēm un Komisijas atzinumiem, kas minēti 7. pantā, piemēro šādus termiņus:

(a)ja dalībvalsts patur tiesības sniegt piezīmes par paziņotajiem ārvalstu ieguldījumiem, nepieprasot paziņojošajai dalībvalstij papildu informāciju, attiecīgās piezīmes adresē paziņojošajai dalībvalstij, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu, ne vēlāk kā 35 kalendārās dienas pēc pilnīga paziņojuma par ārvalstu ieguldījumiem saņemšanas;

(b)ja Komisija patur tiesības sniegt atzinumu par paziņotajiem ārvalstu ieguldījumiem, nepieprasot paziņojošajai dalībvalstij papildu informāciju, attiecīgo atzinumu adresē paziņojošajai dalībvalstij, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu, ne vēlāk kā 45 kalendārās dienas pēc pilnīga paziņojuma par ārvalstu ieguldījumiem saņemšanas;

(c)ja dalībvalsts patur tiesības sniegt piezīmes par paziņotajiem ārvalstu ieguldījumiem un pieprasa paziņojošajai dalībvalstij papildu informāciju, attiecīgās piezīmes adresē paziņojošajai dalībvalstij, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu., ne vēlāk kā 20 kalendārās dienas pēc pilnīgas papildu informācijas saņemšanas;

(d)ja Komisija patur tiesības sniegt atzinumu un pieprasa paziņojošajai dalībvalstij papildu informāciju, attiecīgo atzinumu sniedz paziņojošajai dalībvalstij, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu, ne vēlāk kā 30 kalendārās dienas pēc pilnīgas papildu informācija saņemšanas.

Paziņojošā dalībvalsts pieņem izvērtēšanas lēmumu tikai pēc tam, kad ir beigušies a)–d) apakšpunktā minētie termiņi.

4.Paziņojošā dalībvalsts, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu, paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm visu būtisko jauno informāciju vai apstākļus, kuri ir būtiski, lai novērtētu ārvalstu ieguldījumus, kas jau paziņoti saskaņā ar 5. pantu. Ja informācija ir kļuvusi pieejama pirms 3. punktā noteikto termiņu beigām, paziņojošā dalībvalsts, Komisija un pārējās dalībvalstis cenšas vienoties par abpusēji pieņemamu termiņa pagarinājumu. Ja 3. punktā noteiktie sākotnējā paziņojuma novērtēšanas termiņi ir beigušies, tos atjauno atbilstoši 3. punkta c) un d) apakšpunktā noteiktajiem termiņiem.

5.Paziņojošā dalībvalsts, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu, bez nepamatotas kavēšanās sniedz pilnīgu papildu informāciju, ko saskaņā ar 2. punktu ir pieprasījusi Komisija vai citas dalībvalstis. Ja paziņojošā dalībvalsts sniedz kādai dalībvalstij papildu informāciju, šādu papildu informāciju vienlaikus nosūta Komisijai.

6.Ja paziņojošā dalībvalsts saņem vairākus papildu informācijas pieprasījumus par tiem pašiem ieguldījumiem, par kuriem jāziņo, tā sniedz visu pieprasīto papildu informāciju vienlaikus.

7.Ja vairākas paziņojošās dalībvalstis saņem papildu informācijas pieprasījumus par konkrētu vairāku valstu paziņojumu, 3. punktā noteiktie termiņi sākas dienā, kad ir saņemta pēdējā pilnīgā papildu informācija. Komisija šo datumu un termiņu paziņo attiecīgajām dalībvalstīm.

8.Ja ārkārtēju apstākļu dēļ paziņojošā dalībvalsts uzskata, ka tās drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ izvērtēšanas lēmums ir jāpieņem pirms 3. punktā minēto termiņu beigām, tā informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par savu nodomu un pienācīgi pamato nepieciešamību rīkoties nekavējoties. Pārējās dalībvalstis un Komisija nekavējoties sniedz piezīmes vai atzinumu. Šo procedūru neizmanto vienīgi tā pieteikuma iesniedzēja komerciālajās interesēs, kas pieprasa atļauju.

9.Visus šajā pantā noteiktos termiņus pārtrauc laikposmā no 25. decembra līdz 1. janvārim un atsāk 2. janvārī.

9. pants

Pašiniciatīvas procedūra

1.Dalībvalsts, kura uzskata, ka ārvalstu ieguldījumi citas dalībvalsts teritorijā, par kuriem nav paziņots sadarbības mehānismam, varētu negatīvi ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, var uzsākt pašiniciatīvas procedūru attiecībā uz šiem ārvalstu ieguldījumiem. Pirms procedūras sākšanas dalībvalsts pārbauda, vai dalībvalsts, kurā ir plānoti vai īstenoti ieguldījumi, neplāno paziņot attiecīgos ārvalstu ieguldījumussadarbības mehānismam.

2.Vismaz 15 mēnešus pēc tam, kad ārvalstu ieguldījumi ir īstenoti, dalībvalstīm piešķir tiesības sākt 1. punktā noteikto procedūru, ja pa šo laiku attiecīgie ārvalstu ieguldījumi nav paziņoti sadarbības mehānismam.

3.Komisija var sākt pašiniciatīvas procedūru, ja tā uzskata, ka uz ārvalstu ieguldījumiem kādas dalībvalsts teritorijā, par kuriem nav paziņots sadarbības mehānismam, attiecas 7. panta 2. punkts. Pirms procedūras sākšanas Komisija pārbauda, vai dalībvalsts, kurā ir plānoti vai īstenoti ieguldījumi, neplāno paziņot attiecīgos ārvalstu ieguldījumus sadarbības mehānismam.

4.Vismaz 15 mēnešus pēc tam, kad ārvalstu ieguldījumi ir īstenoti, Komisijai piešķir tiesības sākt 3. punktā noteikto procedūru, ja pa šo laiku attiecīgie ārvalstu ieguldījumi nav paziņoti sadarbības mehānismam.

5.Dalībvalstis vai Komisija sāk pašiniciatīvas procedūru, kas noteikta attiecīgi 1. un 3. punktā, nosūtot dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, pienācīgi pamatotu informācijas pieprasījumu, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu. Visi informācijas pieprasījumi saskaņā ar šo punktu ir pienācīgi pamatoti, un tie attiecas vienīgi uz informāciju, kas vajadzīga, lai dalībvalstis varētu sniegt piezīmes vai lai Komisija varētu sniegt atzinumu, proporcionāli pieprasījuma mērķim un nav pārmērīgi apgrūtinoši paziņojošajai dalībvalstij. Ja informācijas pieprasījumu iesniedz dalībvalsts, šī dalībvalsts pieprasījumu vienlaikus nosūta Komisijai.

6.Dalībvalsts, kurā ir plānoti vai īstenoti ieguldījumi, bez nepamatotas kavēšanās sniedz visu informāciju, ko saskaņā ar 5. punktu ir pieprasījušas citas dalībvalstis vai Komisija, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu. Ja paziņojošā dalībvalsts sniedz kādai dalībvalstij papildu informāciju, šādu papildu informāciju vienlaikus nosūta Komisijai.

7.Pēc 6. punktā minētās informācijas saņemšanas dalībvalstis var sniegt piezīmes un Komisija var sniegt atzinumu dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi. Noteikumus un procedūras, kas izklāstītas 7. un 8. pantā, piemēro mutatis mutandis, ievērojot šādas izmaiņas:

(a)dalībvalstu piezīmes vai Komisijas atzinumu nosūta ne vēlāk kā 35 kalendārās dienas pēc tam, kad ir saņemta pilnīgas informācija, kas pieprasīta saskaņā ar 5. punktu;

(b)tādu procedūru gadījumā, kas sāktas saskaņā ar 1. punktu, Komisijai ir 15 papildu kalendārās dienas, lai sniegtu atzinumu pēc tam, kad ir beidzies šā punkta a) apakšpunktā minētais dalībvalstij noteiktais termiņš.

10. pants

Informācijas prasības

1.Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, kas sniegta 5. pantā minētajā paziņojumā un 9. panta 5. punktā minētajā informācijas pieprasījumā, aptver:

(a)ieguldītāja nosaukumu, ieguldītāja un Savienības mērķa uzņēmuma globālo faktisko īpašnieku, ieguldītāja un attiecīgā gadījumā uzņēmumu grupas, kurai pieder ieguldītājs, īpašumtiesību struktūru;

(b)visaptverošu ieguldījumu aprakstu, to vērtību un informāciju par Savienības mērķa uzņēmuma īpašumtiesībām pirms un pēc ārvalstu ieguldījumiem, par ieguldījumu finansējumu un tā avotu, pamatojoties uz labāko dalībvalstij pieejamo informāciju;

(c)Savienības mērķa uzņēmuma nosaukumu un adresi, tā darbības un alternatīvos pakalpojumu sniedzējus, Savienības mērķa uzņēmuma un attiecīgā gadījumā uzņēmumu grupas, kurai pieder Savienības mērķa uzņēmums, īpašumtiesību struktūru;

(d)attiecīgā gadījumā informāciju par citām juridiskām personām, kas pieder tai pašai uzņēmumu grupai, kurai pieder Savienības mērķa uzņēmums, un kuras atrodas citās dalībvalstīs;

(e)ārvalstu ieguldītāja darbības, tā nosaukumu un adresi; un

(f)datumu, kad ir plānots īstenot ārvalstu ieguldījumus vai kad tie ir īstenoti.

2.Komisija īstenošanas aktos, kas jāpieņem saskaņā ar 21. pantu līdz 24. panta 2. punktā minētajam šīs regulas piemērošanas datumam, nosaka veidlapu, kas jāizmanto, lai sniegtu 1. punktā prasīto informāciju.

3.Ja saskaņā ar 8. panta 1. punktu vai 9. panta 5. punktu Komisija vai dalībvalstis pieprasa papildu informāciju dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, šī dalībvalsts cenšas sniegt dalībvalstīm un Komisijai informāciju, ja tāda ir pieejama.

4.Vajadzības gadījumā dalībvalsts, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam, kurš lūdz atļauju, vai jebkuram citam attiecīgam uzņēmumam sniegt 1. un 3. punktā minēto informāciju. Informācijas pieprasījums var attiekties uz informāciju, kas vajadzīga, lai dalībvalsts noteiktu, vai ir izpildīts kāds no 5. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem. Attiecīgais uzņēmums 15 kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz pieprasīto informāciju dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi.

5.Dalībvalsts, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, un Komisija var pieprasīt citām dalībvalstīm iegūt informāciju no uzņēmumiem to teritorijā, ja šī informācija ir būtiska un noteikti nepieciešama, lai saskaņā ar 13. pantu novērtētu ārvalstu ieguldījumus. Dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu iegūt informāciju, nekavējoties pieprasa uzņēmumam sniegt šo informāciju un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 8. panta 2. punktā vai 9. panta 6. punktā noteikto procedūru paziņo to dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, un Komisijai.

6.Ja dalībvalsts, neraugoties uz visiem tās pūliņiem, izņēmuma gadījumos nevar sniegt 3., 4. vai 5. punktā minēto informāciju, tā nekavējoties paziņo par to Komisijai un citām attiecīgajām dalībvalstīm. Šī dalībvalsts pienācīgi paskaidro nespējas sniegt informāciju iemeslus.

7.Ja netiek sniegta nekāda informācija vai sniegtā informācija ir nepilnīga, dalībvalstu sniegtās piezīmes vai Komisijas sniegtais atzinums var būt balstīts uz tām pieejamo informāciju.

8.Ja 1.–6. punktā minētā informācija ir iegūta no uzņēmuma, dalībvalsts, kas saņēmusi informāciju no uzņēmuma, pārbauda informācijas pilnīgumu un pirms tās iesniegšanas Komisijai un citām dalībvalstīm veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka informācija ir precīza.

11. pants

Kopīgas prasības izvērtēšanas mehānismiem, lai nodrošinātu efektīvu sadarbības mehānisma darbību

1.Dalībvalstis nodrošina nepieciešamos resursus, juridiskos un administratīvos līdzekļus efektīvai un lietderīgai dalībai sadarbības mehānismā.

2.Katra dalībvalsts un Komisija norīko kontaktpunktu sadarbības mehānisma vajadzībām.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka to izvērtēšanas mehānismos noteiktie termiņi un procedūras ļauj tām sniegt pilnīgas atbildes uz Komisijas vai citu dalībvalstu papildu informācijas pieprasījumiem.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka to izvērtēšanas mehānismi sniedz pietiekami daudz laika un līdzekļu, lai novērtētu un maksimāli ņemtu vērā citu dalībvalstu piezīmes un Komisijas atzinumus pirms izvērtēšanas lēmuma pieņemšanas. Tas ietver visus nepieciešamos juridiskos līdzekļus un pilnvaras, lai ņemtu vērā bažas vai iespējamo ietekmi, ko cita dalībvalsts vai Komisija noteikusi savā izvērtēšanas lēmumā vai jebkurā citā attiecīgā instrumentā, kas ir tās rīcībā. Ja saskaņā ar 5. pantu ārvalstu ieguldījumi ir paziņoti Komisijai un citām dalībvalstīm, izvērtēšanas mehānismi neļauj dalībvalstīm pieņemt izvērtēšanas lēmumu, kamēr nav beidzies 8. panta 3. punktā noteiktais termiņš dalībvalstu piezīmju un Komisijas atzinumu sniegšanai.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts tiesību akti ļauj izpildīt 7. panta 5.–9. punktā noteiktos pienākumus.

6.Izvērtēšanas iestādes ir pilnvarotas izmeklēt un novērtēt ārvalstu ieguldījumus, kuri tai ir paziņoti saskaņā ar 9. panta 7. punktu, lemt par tiem un uzraudzīt tos.

7.Ja izvērtēšanas lēmumā paredzēto ietekmes mazināšanas pasākumu dēļ ir jānodrošina uzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, atbilstība, dalībvalstis, kas pieņēmušas izvērtēšanas lēmumu, sadarbojas ar citu attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalstīm izvērtēšanas lēmuma uzraudzībā un izpildē. Dalībvalstis nodrošina, ka tām ir visi nepieciešamie juridiskie līdzekļi un pilnvaras, lai efektīvi novērstu sekas, kas rodas, ja netiek ievēroti izvērtēšanas lēmumā paredzētie ietekmes mazināšanas pasākumi.

12. pants

Sadarbības mehānisma ietvaros veiktās informācijas apmaiņas konfidencialitāte

1.Informāciju, kas saņemta, piemērojot 5., 7. un 9. pantā noteiktās procedūras, izmanto vienīgi tam nolūkam, kādam tā pieprasīta, ja vien:

(a)informācijas autors nepārprotami nepiekrīt izmantošanai citam nolūkam; vai

(b)Eiropas Savienības Tiesa vai tās dalībvalsts tiesa, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, pieprasa šādu informāciju tiesvedības nolūkos.

2.Dalībvalstis un Komisija saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem nodrošina tās informācijas konfidencialitāti, ko tās sniedz vai iegūst, piemērojot šo regulu. Izskatot pieprasījumus piekļūt dokumentiem, kas sniegti vai saņemti, piemērojot šo regulu, dalībvalstis un Komisija atturas izpaust jebkādu informāciju, kas varētu apdraudēt saskaņā ar šo regulu veiktās izmeklēšanas mērķi.

3.Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka slepenotai informācijai, ko sniedz vai ar ko apmainās saskaņā ar šo regulu, netiek pazemināta vai noņemta slepenība bez tās sniedzēja iepriekšējas rakstveida piekrišanas.

4.Komisija nodrošina drošu un šifrētu sistēmu, lai atbalstītu informācijas apmaiņu starp kontaktpunktiem.

4. NODAĻA
ĀRVALSTU IEGULDĪJUMI, KAS VARĒTU NEGATĪVI IETEKMĒT DROŠĪBU VAI SABIEDRISKO KĀRTĪBU

13. pants

Iespējamas negatīvas ietekmes uz drošību un sabiedrisko kārtību noteikšana

1.Lai pieņemtu izvērtēšanas lēmumu saskaņā ar 14. pantu vai sniegtu pienācīgi pamatotu piezīmi saskaņā ar 7. panta 1. punktu vai 9. panta 7. punktu, dalībvalstis nosaka, vai ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību.

2.Lai sniegtu pienācīgi pamatotu atzinumu saskaņā ar 7. panta 2. vai 3. punktu vai 9. panta 7. punktu, Komisija nosaka, vai tā uzskata, ka ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību.

3.Nosakot, vai ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstis vai Komisija jo īpaši ņem vērā, vai attiecīgie ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt:

(a)fiziskās vai virtuālās kritiskās infrastruktūras drošību, integritāti un darbību; šajā saistībā, pamatojoties uz pieejamo informāciju, novērtē arī to, vai ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt tādu kritisku vienību noturību, ko tās identificējušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2557 45 , kā arī tādu vienību noturību, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 46 darbības jomā. Ņem vērā arī rezultātus, kas iegūti Savienības līmenī koordinēto kritisko piegādes ķēžu drošības riska novērtējumos, kuri veikti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 22. panta 1. punktu ;

(b)kritisko tehnoloģiju pieejamību;

(c)kritisko izejvielu piegādes nepārtrauktību;

(d)sensitīvas informācijas, tostarp personas datu, aizsardzību, jo īpaši ārvalstu ieguldītāja spēju piekļūt šādiem personas datiem, tos kontrolēt un citādi apstrādāt, vai

(e)mediju brīvību un plurālismu, tostarp tiešsaistes platformas, kuras var izmantot liela mēroga dezinformācijai vai noziedzīgām darbībām.

4.Nosakot, vai ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstis vai Komisija ņem vērā ar ārvalstu ieguldītāju saistītu informāciju, tostarp:

(a)vai ārvalstu ieguldītājs, fiziska persona vai vienība, kas kontrolē ārvalstu ieguldītāju, ārvalstu ieguldītāja faktiskais īpašnieks, kāds no ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmumiem vai jebkura cita persona, kas pieder ārvalstu ieguldītājam vai kuru tas kontrolē, vai kas rīkojas tā vārdā vai vadībā, ir bijusi iesaistīta ārvalstu ieguldījumos, ko iepriekš izvērtēja attiecīgā dalībvalsts un kas nebija atļauti vai bija atļauti vienīgi ar nosacījumiem; lai to noteiktu, dalībvalstis un Komisija paļaujas uz tām pieejamo informāciju, tostarp informāciju, kas ietverta drošajā datubāzē, kura izveidota saskaņā ar 7. panta 10. punktu;

(b)attiecīgā gadījumā iemeslus, kāpēc ārvalstu ieguldītājam, fiziskai personai vai vienībai, kas kontrolē ārvalstu ieguldītāju, ārvalstu ieguldītāja faktiskajam īpašniekam, kādam no ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmumiem vai jebkurai citai personai, kas pieder ārvalstu ieguldītājam vai kuru tas kontrolē, vai kas rīkojas tā vārdā vai vadībā, ir piemēroti saskaņā ar LESD 215. pantu noteiktie ierobežojošie pasākumi;

(c)vai ārvalstu ieguldītājs vai kāds no tā meitasuzņēmumiem jau ir bijis iesaistīts darbībās, kas negatīvi ietekmējušas drošību vai sabiedrisko kārtību kādā dalībvalstī;

(d)vai ārvalstu ieguldītājs vai kāds no tā meitasuzņēmumiem ir bijis iesaistīts nelikumīgās vai noziedzīgās darbībās, tostarp saskaņā ar LESD 215. pantu noteikto Savienības ierobežojošo pasākumu apiešanā;

(e)vai ārvalstu ieguldītājs, fiziska persona vai vienība, kas kontrolē ārvalstu ieguldītāju, ārvalstu ieguldītāja faktiskais īpašnieks, kāds no ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmumiem vai jebkura cita persona, kas pieder ārvalstu ieguldītājam vai kuru tas kontrolē, vai kas rīkojas tā vārdā vai vadībā, varētu censties sasniegt trešās valsts politikas mērķus vai veicināt trešās valsts militāro spēju attīstību.

14. pants

Izvērtēšanas lēmumi par tādiem ārvalstu ieguldījumiem, kas var negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību

1.Ja, ņemot vērā 13. pantā noteiktos kritērijus un attiecīgā gadījumā ņemot vērā piezīmes, ko sniegušas citas dalībvalstis saskaņā ar 7. panta 1. punktu vai 9. panta 7. punktu, vai atzinumu, ko sniegusi Komisija saskaņā ar 7. panta 2. vai 3. punktu vai 9. panta 7. punktu, dalībvalsts, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, secina, ka ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vienā vai vairākās dalībvalstīs, tostarp ja tie skar Savienības nozīmes projektu vai programmu, tā pieņem izvērtēšanas lēmumu, lai:

(a)atļautu ārvalstu ieguldījumus ar nosacījumu, ka tiek veikti ietekmes mazināšanas pasākumi, vai

(b)aizliegtu ārvalstu ieguldījumus.

Izvērtēšanas lēmums atbilst proporcionalitātes principam, un tajā ir ņemti vērā visi ārvalstu ieguldījumu apstākļi.

2.Ja dalībvalsts, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, uzskata, ka, lai novērstu ārvalstu ieguldījumu ietekmi uz drošību un sabiedrisko kārtību, ir pieejami un piemēroti citi pasākumi, kas atbilst Savienības vai valsts tiesību aktiem, ārvalstu ieguldījumus atļauj bez nosacījumiem.

5. NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Starptautiskā sadarbība

Dalībvalstis un Komisija var sadarboties ar trešo valstu atbildīgajām iestādēm jautājumos, kas saistīti ar ieguldījumu izvērtēšanu, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

16. pants

Gada ziņojumi Savienības līmenī

1.Katru gadu līdz 31. martam, sākot ar [norādīt datumu: pirmais piemērošanas gads], dalībvalstis Komisijai iesniedz konfidenciālu gada ziņojumu par savām darbībām izvērtēšanas mehānisma un sadarbības mehānisma ietvaros iepriekšējā kalendārajā gadā. Šajā ziņojumā iekļauj informāciju par:

(a)pēc atļaujas pieprasījuma un pēc pašiniciatīvas procedūras izvērtēto ārvalstu ieguldījumu skaitu;

(b)ar un bez nosacījumiem apstiprināto ārvalstu ieguldījumu skaitu;

(c)aizliegto ārvalstu ieguldījumu skaitu, izņemto atsauktos ārvalstu ieguldījumus;

(d)sadarbības mehānismam paziņoto ārvalstu ieguldījumu skaitu un attiecīgās dalībvalsts sniegto piezīmju skaitu;

(e)informāciju par ārvalstu ieguldītāju izcelsmi un izvērtēto, atļauto vai aizliegto ārvalstu ieguldījumu mērķa uzņēmumu darbības nozari;

(f)informāciju apkopotā veidā par tiem ārvalstu ieguldījumos noteiktajiem riskiem un neaizsargātību, kuru rezultātā tika pieņemts izvērtēšanas lēmums.

2.Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1. punktu, un pamatojoties uz savu tendenču un norišu novērtējumu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Šo ziņojumu publisko.

17. pants

Personas datu apstrāde

1.Jebkādu personas datu apstrādi, ievērojot šo regulu, veic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2018/1725 un tikai tiktāl, cik tas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu veikt ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu un lai nodrošinātu šajā regulā paredzētās sadarbības efektivitāti.

2.Personas datus saistībā ar šīs regulas īstenošanu glabā vienīgi tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kādiem tie savākti.

18. pants

Izvērtēšana

1.Piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija izvērtē šīs regulas darbību un efektivitāti un sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstis ir iesaistītas šajā procesā un vajadzības gadījumā sniedz Komisijai papildu informāciju, kas nepieciešama minētā ziņojuma sagatavošanai.

2.Ja Komisijas ziņojumā ieteikts grozīt šo regulu, ziņojumam var pievienot tiesību akta priekšlikumu.

19. pants

Deleģētie akti

1.Saskaņā ar 20. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai vajadzības gadījumā grozītu I pielikumā iekļauto Savienības nozīmes projektu vai programmu sarakstu, lai ņemtu vērā to Savienības tiesību aktu pieņemšanu un grozījumus, kuri attiecas uz Savienības nozīmes projektiem vai programmām, kas saistīti ar drošību vai sabiedrisko kārtību.

2.Saskaņā ar 20. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai vajadzības gadījumā grozītu II pielikumā sniegto tādu tehnoloģiju, aktīvu, iekārtu, aprīkojuma, tīklu, sistēmu, pakalpojumu un saimniecisko darbību sarakstu, kas ir sevišķi svarīgas Savienībai drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, lai ņemtu vērā izmaiņas apstākļos, kuri attiecas uz Savienības drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm. Jo īpaši šajos apsvērumos ietver:

(a)Savienības drošībai vai sabiedriskajai kārtībai sevišķi nozīmīgu piegādes ķēžu noturību;

(b)Savienības drošībai vai sabiedriskajai kārtībai īpaši nozīmīgas infrastruktūras noturību;

(c)Savienības drošībai vai sabiedriskajai kārtībai sevišķi nozīmīgu tehnoloģiju attīstību;

(d)neaizsargātības rašanos saistībā ar piekļuvi sensitīvai informācijai, tostarp personas datiem, vai citiem tās apstrādes veidiem, ciktāl tā var negatīvi ietekmēt Savienības drošības vai sabiedriskās kārtības intereses; un

(e)Savienības drošībai vai sabiedriskajai kārtībai sevišķi nozīmīgas ģeopolitiskas situācijas rašanos.

20. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [pamata tiesību akta spēkā stāšanās dienas].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 19. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

21. pants

Komiteju procedūra attiecībā uz īstenošanas aktiem

1.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka veidlapas, kas jāizmanto, lai sniegtu 10. panta 1. punktā norādīto informāciju.

2.Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā.

22. pants

Komiteja

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

23. pants

Atcelšana

Regulu (ES) 2019/452 atceļ no [datums: 15 mēneši pēc stāšanās spēkā].

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

24. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [datums: 15 mēneši pēc stāšanās spēkā].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās prasības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izpildes grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēmas

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

1.
PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

◻ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 47  

☒ esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem uzraudzīt panākumiem un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās prasības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izpildes grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežots ilgums

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam.

☒ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2026. gada,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 

☒ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–☒ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuriem ir sniegtas pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām vai personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēmas

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–☒    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–☒    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–☒    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–☒    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā.

–◻    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–◻    jāpārskata DFS

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–☒    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.
Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–☒    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    citus ieņēmumus

–Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    Kad Komisija 2017. gada septembrī iesniedza tiesību akta priekšlikumu regulai, tikai 14 dalībvalstis (tostarp Apvienotā Karaliste) saglabāja izvērtēšanas mehānismu. Līdz 2023. gada jūnijam vēl astoņas dalībvalstis bija pieņēmušas izvērtēšanas mehānismus, un divas dalībvalstis, kurās bija tikai nozaru mehānismi, bija ieviesušas starpnozaru mehānismus.

(2)    22,7 % no ārvalstu iegādes darījumiem un 20 % no jaunajiem projektiem bija dalībvalstīs, kurās ieguldījumu izvērtēšanas mehānisms netika piemērots pilnā apmērā. Īpašajā ziņojumā 27/2023 (“Ārvalstu tiešo ieguldījumu ES izvērtēšana — sperti pirmie soļi, taču joprojām pastāv nozīmīgi ierobežojumi, kas neļauj efektīvi mazināt drošības un sabiedriskās kārtības riskus”) Eiropas Revīzijas palāta lēš, ka aptuveni 42 % uzkrāto ĀTI atrodas šajās dalībvalstīs (sk. 4. attēlu 27. lpp.).

(3)    Kopš sadarbības mehānisma darbības sākuma Komisija un attiecīgās dalībvalstu iestādes ir pārskatījušas vairāk nekā 1100 darījumu.

(4)    Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Eiropas ekonomiskās drošības stratēģija”(JOIN/2023/20 final).

(5)    Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2004/139/oj ).

(6)    Lai nodrošinātu sadarbības mehānisma raitu ieviešanu saskaņā ar ierosinātās regulas 3. nodaļu un procedūru, kas noteikta ES Apvienošanās regulas 21. panta 4. punktā, dalībvalstīm, kad tās ziņo par darījumu saskaņā ar ierosinātās regulas 5. pantu, varētu būt lietderīgi norādīt, vai darījums varētu būt ES Apvienošanās regulas darbības jomā.

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu (OV L 330, 23.12.2022., 1.–45. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2560/oj ).

(8)    Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīva 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (OV L 345, 23.12.2008., 75.–82. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2008/114/oj ).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2557 (2022. gada 14. decembris) par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu (OV L 333, 27.12.2022., 164.–198. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2557/oj ).

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1.–30. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dir/2016/1148/oj ).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (OV L 333, 27.12.2022., 80.–152. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2555/oj ).

(12)    Izveidota saskaņā ar 14. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1.–30. lpp.,  ELI:  http://data.europa.eu/eli/dir/2016/1148/oj ).

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/944/oj) ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dir/2009/73/oj ).

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1938 (2017. gada 25. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (OV L 280, 28.10.2017., 1.–56.lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/1938/oj ).

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/941 (2019. gada 5. jūnijs) par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un ar ko atceļ Direktīvu 2005/89/EK (OV L 158, 14.6.2019., 1.-21. lpp.,ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2019/941/oj ).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 31.10.2008., 3.–20. lpp., http://data.europa.eu/eli/reg/2008/1008/oj ).

(17)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību”, COM/2021/32 final.

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/821 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei (pārstrādāta redakcija) (OV L 206, 11.6.2021., 1.–461. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/821/oj ).

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2675 (2023. gada 22. novembris) par Savienības un tās dalībvalstu aizsardzību pret trešo valstu īstenotu ekonomisko piespiešanu (OV L, 2023/2675, 07.12.2023., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2675/oj ).

(20)    Dalībvalstīm, kuras izslēdz svarīgas jomas no savu izvērtēšanas mehānismu piemērošanas jomas, tostarp šauri definējot nozaru darbības jomu vai atbrīvojot ieguldītājus, kas saistīti ar konkrētām jurisdikcijām ārpus ES, ir ierobežoti līdzekļi efektīvai tādu risku pārvaldībai, kas saistīti ar ārvalstu ieguldījumiem ES.

(21)    Mērķorientētās apspriešanas rezultātu kopsavilkums ir pieejams Komisijas tīmekļa vietnē https://policy.trade.ec.europa.eu/consultations/screening-foreign-direct-investments-fdi-evaluation-and-possible-revision-current-eu-framework_en .

(22)    Atbildes uz uzaicinājumu iesniegt atsauksmes ir pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13739-Screening-of-foreign-direct-investments-FDI-evaluation-and-revision-of-the-EU-framework/feedback_en?p_id=32186570 .

(23)    Pētījums tika publicēts 2022. gada novembrī: https://www.oecd.org/investment/investment-policy/oecd-eu-fdi-screening-assessment.pdf .

(24)    Labāka regulējuma rīkkopa 2023. gadam, 7. rīks.

(25)    COM(2022) 548 final: https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:413d324d-4fc3-11ed-92ed-01aa75ed71a1.0003.02/DOC_1&format=PDF .

(26)    OV C , , . lpp .

(27)    OV C , , . lpp .

(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39.–98. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj ). 

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/452 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai (OV L 79I, 21.3.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/452/oj ).

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43.–48. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2001/1049/oj ).

(31)    Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2015/443/oj ).

(32)    Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2015/444/oj ).

(33)    Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīgums par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs (OV C 202, 8.7.2011., 13. lpp.).

(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj ).

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj ).

(36)    Padomes lēmums 1994. gada 22. decembra par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.).

(37)    Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/139/oj ).

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/138/oj ).

(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2013/36/oj ).

(40)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/65/oj ).

(41)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/182/oj ).

(43)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19.–76. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dir/2013/34/oj ).

(44)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1.–222. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1046/oj ).

(45)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2557 (2022. gada 14. decembris) par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu (OV L 333, 27.12.2022., 164.–198. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2557/oj ).

(46)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (OV L 333, 27.12.2022., 80.–152. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2555/oj ).

(47)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(48)    Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(49)    EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(50)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(51)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(52)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(53)    Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi...”

(54)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(55)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(56)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(57)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021. gads). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(58)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.