52024DC0187

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.5.2024

COM(2024) 187 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Eiropas Komisijas gada ziņojums par atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošumu 2022. gadā

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Eiropas Komisijas gada ziņojums par atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošumu 2022. gadā

Satura rādītājs

1. IEVADS

2. JURIDISKAIS PAMATS

3. METODIKA UN SAŅEMTĀ INFORMĀCIJA

4. ES ATKRASTES NAFTAS UN GĀZES NOZARE

4.1. Iekārtas un ieguve

4.2. Atkrastes inspekcijas, izmeklēšanas, izpildes panākšanas pasākumi un tiesiskais regulējums

5. STARPGADĪJUMI UN DROŠUMA RĀDĪTĀJI

6. SECINĀJUMI

1. IEVADS

Kopš 2016. gada Eiropas Komisija reizi gadā publicē ziņojumu par ES atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošumu.

Ziņojuma juridiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/30/ES 1 (2013. gada 12. jūnijs) par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza Direktīvu 2004/35/EK (turpmāk “Atkrastes darbību drošuma direktīva”). Minētā akta mērķis ir panākt augstu drošuma līmeni atkrastes naftas un gāzes nozares darbībās, no kā ieguvēji ir

I.darba ņēmēji,

II.vide;

III.atkrastes platformas un aprīkojums,

IV.tādi saimnieciskās darbības veidi kā zvejniecība un tūrisms.

Direktīvas īstenošana dalībvalstīs palīdz

I.izvairīties no starpgadījumiem un smagiem negadījumiem,

II.samazināt starpgadījumu skaitu,

III.nodrošināt, ka pēc negadījumiem un starpgadījumiem tiek veikti sekojumpasākumi, kuri faktiski samazina seku smagumu.

Tāpat kā iepriekšējos ziņojumos, šajā gada ziņojumā

I.sniegti dati par ES izvietoto iekārtu skaitu un veidu,

II.sniegta informācija par drošuma starpgadījumiem šajās iekārtās,

III.novērtēts atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošums.

Ziņojums pašlaik aptver sešu gadu periodu, tāpēc to var izmantot kā atsauces avotu statistikai par dalībvalstīs veikto atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošumu.

Šis ziņojums sagatavots, balstoties uz dalībvalstu gada ziņojumiem un datiem, kas iesniegti saskaņā ar Atkrastes darbību drošuma direktīvu.

Vidusjūrā izvietotas 164 atkrastes naftas un gāzes iekārtas, Ziemeļjūrā un Atlantijas okeānā – 135 iekārtas, Melnajā jūrā – 8 iekārtas, Baltijas jūrā – 4 iekārtas. 2022. gadā dalībvalstu kompetentās iestādes inspicējušas 485 atkrastes iekārtas, kas ir to jurisdikcijā. Valstis neziņoja par smagiem negadījumiem.

Ir pieaudzis starpgadījumu skaits: 2021. gadā 26 starpgadījumi, 2022. gadā – 37 starpgadījumi.

2. JURIDISKAIS PAMATS

Saskaņā ar Atkrastes darbību drošuma direktīvas 25. pantu Komisijai ir pienākums reizi gadā publicēt ziņojumu par atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošumu un ietekmi uz vidi. Šā ziņojuma pamatā ir individuālie gada ziņojumi, kas dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai. Direktīvas IX pielikuma 3. punktā ir noteikts gada ziņojumā ietveramās informācijas minimums:

I.iekārtu skaits, vecums un atrašanās vieta,

II.veikto inspekciju un izmeklēšanu, kā arī izpildes panākšanas pasākumu un notiesājošu spriedumu skaits un veids,

III.notikušie negadījumi,

IV.jebkādas būtiskas izmaiņas atkrastes tiesiskajā regulējumā,

V.atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošums.

Dalībvalstīm prasītā informācija jāpublicē un jāiesniedz līdz 1. jūnijam gadā, kas seko pārskata periodam (piemēram, 2022. gadam tas ir 2023. gada 1. jūnijs).

Dalībvalstīm informācija jāiesniedz, izmantojot veidnes, kas noteiktas Komisijas 2014. gada 13. oktobra Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1112/2014 2 . Ar veidņu palīdzību

I.atkrastes naftas un gāzes iekārtu operatori un īpašnieki var dalīties informācijā par būtisku apdraudējumu rādītājiem;

II.dalībvalstis var publicēt informāciju par būtisku apdraudējumu rādītājiem.

Sīkāka informācija par minēto īstenošanas regulu ir pieejama norādījumu dokumentā 3 ; tajā arī paskaidrots, kā jāizmanto ziņošanas veidnes.

3. METODIKA UN SAŅEMTĀ INFORMĀCIJA

Dalībvalstīm ar veidņu palīdzību ir jāiesniedz skaidri definēta informācija par drošuma starpgadījumiem atkrastes naftas un gāzes nozarē. Datiem jāsatur informācija par atkrastes naftas un gāzes iekārtām ES teritorijā (piemēram, to skaits, veids, atrašanās vieta un vecums). Dalībvalstīm ziņojumos jāsniedz arī šāda informācija: i) veikto atkrastes inspekciju, izmeklēšanu un izpildes panākšanas pasākumu skaits, ii) starpgadījumu skaits pa kategorijām un iii) ievainojumu skaits.

Šajā gada ziņojumā Komisija iekļāvusi informāciju, ko sniedza Bulgārija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Īrija, Kipra, Nīderlande, Polija, Rumānija, Spānija un Vācija. Citās dalībvalstīs atkrastes naftas un gāzes nozares darbības netika veiktas vai arī tās nesniedza informāciju. Visas dalībvalstis, kurās tiek veiktas atkrastes naftas un gāzes nozares darbības, apliecināja, ka tās iesniegušas pilnīgus datus par visām iekārtām.

4. ES ATKRASTES NAFTAS UN GĀZES NOZARE

4.1. Iekārtas un ieguve

Dalībvalstis ziņoja, ka 2022. gadā ES ūdeņos darbojās 311 iekārtas (sk. 1. tabulu).

·Lielākā daļa atkrastes iekārtu 4 izvietotas Vidusjūrā. Vidusjūrā visvairāk iekārtu ir Itālijai (45 % no visām ES ūdeņos izvietotajām iekārtām), kurai seko Horvātija.

·Ziemeļjūrā un Atlantijas okeānā visvairāk iekārtu (aptuveni 36 % no visām ES ūdeņos izvietotajām iekārtām) izvietotas Nīderlandei piederošajā Ziemeļjūras daļā (t. s. Nīderlandes ekskluzīvā ekonomikas zona).

·Melnajā jūrā labi attīstīta atkrastes naftas un gāzes industrija ir Rumānijā. Bulgārijā turpinājās ogļūdeņraža izpētes darbības atkrastē, taču tai ir tikai viena iekārta un saražotie naftas un gāzes apjomi ir nelieli.

·Baltijas jūrā atkrastes iekārtas ir tikai Polijā.

1. tabula. Pārskats par iekārtām sestdiena, 2022. gada 1. janvārī: pēc iekārtas veida pa reģioniem un dalībvalstīm

Reģions	Valsts	Iekārtas veids (*)
		FMI	NUI	FNP	FPI	Kopā (reģions/valsts)	Izmaiņas salīdzinājumā ar 2021. gadu
Baltijas jūra		3	1	0	0	4	--
	Polija	3	1	0	0	4	--
Melnā jūra		5	3	0	0	8	--
	Bulgārija	0	1	0	0	1	--
	Rumānija	5	2	0	0	7	--
Vidusjūra		13	149	0	2	164	--
	Horvātija	2	17	0	0	19	--
	Grieķija	1	1	0	0	2	--
	Itālija	9	129	0	2	140	--
	Spānija	1	2	0	0	3	--
Ziemeļjūra un Atlantijas okeāns		36	96	3	0	135	-36
	Dānija	7	11	1	0	19	--
	Vācija	1	1	0	0	2	--
	Īrija	2	0	0	0	2	--
	Nīderlande	26	84	2	0	112	-36
Kopā (pēc iekārtas veida)		57	249	3	2	311	-36

(*) FMI: stacionāra iekārta, uz kuras ir personāls, FNP: stacionāra iekārta, kas nav ieguves iekārta, FPI: peldoša ieguves iekārta, NUI: iekārta, uz kuras parasti nav personāla.

Vairāk nekā puse no atkrastes iekārtām ekspluatācijā nodotas laikā no 1980. gada līdz 2000. gadam. 2022. gadā ekspluatācijā tika nodota viena jauna stacionāra iekārta. Kopš 2010. gada Ziemeļjūras un Atlantijas okeānā ir ievērojami samazinājusies jaunu ieguves iekārtu izveide.

Ziemeļjūrā un Atlantijas okeānā iegūst aptuveni 80 % ES iekšzemes naftas un gāzes (16 264 kilotonnas naftas ekvivalenta; sk. 2. tabulu). Ziemeļjūrā un Atlantijas okeānā lielākās ražotājas ir Nīderlande un Dānija. Vidusjūrā lielākās ražotājas ir Itālija un Horvātija. Spānijā un Grieķijā produkcijas apjoms bija nulle. Melnajā jūrā nozīmīgi ieguves apjomi ir tikai Rumānijā.

2. tabula. Atkrastes naftas un gāzes ieguves apjomi ES 2022. gadā kilotonnās naftas ekvivalenta (ktoe)

Reģions	Valsts	Ktoe	% no ES kopapjoma	Izmaiņas (%) salīdzinājumā ar 2021. gadu
Baltijas jūra		271	1,6 %	+1 %
	Polija	271	1,6 %	+1 %
Melnā jūra		922	5,7 %	-12 %
	Bulgārija	15	0,1 %	+1 %
	Rumānija	907	5,6 %	-13 %
Vidusjūra		2069	12,1 %	-4,2 %
	Horvātija	197	1,2 %	6 %
	Grieķija	0	0 %	-100 %
	Itālija	1872	11,5 %	-1 %
	Spānija	0	0 %	-100 %
Ziemeļjūra un Atlantijas okeāns		13002	80 %	-12 %
	Dānija	4435	27,2 %	-3 %
	Vācija	755	4,6 %	-12 %
	Nīderlande	7812	48 %	-16 %
Kopā		16 264	100 %	-11 %

Produkcijas apjoms Horvātijā nedaudz pieauga, Polijā un Bulgārijā saglabājās gandrīz nemainīgs, bet visās pārējās dalībvalstīs samazinājās (it sevišķi Nīderlandē, Vācijā un Rumānijā). Grieķijā un Spānijā produkcijas apjoms bija nulle. Salīdzinot ar 2021. gada ieguves apjomiem, 2022. gadā ieguve dalībvalstīs samazinājās par 11 % (aptuveni 1923 ktoe).

Kopējā ES ieguves apjomā (ktoe) gāzes īpatsvars bija 69 %, bet naftas – 31 %. Lielākā naftas ražotāja bija Dānija (3230 ktoe), kurai seko Vācija (745 ktoe), Itālija (390 ktoe) un Nīderlande (308 ktoe).

4.2. Atkrastes inspekcijas, izmeklēšanas, izpildes panākšanas pasākumi un tiesiskais regulējums

2022. gadā dalībvalstu kompetentās iestādes regulāri inspicēja savā jurisdikcijā esošās atkrastes iekārtas (sk. 3. tabulu). Jo valstij vairāk iekārtu, jo vairāk inspekciju tā parasti veic.

Salīdzinājumā ar 2021. gadu inspekciju skaits ir audzis un inspicēto iekārtu skaits ir gandrīz divkāršojies. Dalībvalstis ziņoja, ka, ņemot vērā ģeopolitiskos apsvērumus, iekārtas, ko bija paredzēts izņemt no ekspluatācijas, no jauna atsāka drošu darbību, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu piegādes drošību. Lai pārliecinātos, ka iekārtu ekspluatācijas atsākšana ir droša, iestādes ieplānoja vairāk inspekciju nekā iepriekšējā gadā.

Īpaši jāatzīmē Grieķijas un Nīderlandes gadījums. Grieķijā inspekcijām tika veltītas 36 cilvēkdienas, lai gan neviena iekārta netika aktīvi ekspluatēta. Tam par iemeslu ir fakts, ka iekārtas ilgstoši netika ekspluatētas, tāpēc iestādēm bija jāveic pilnvērtīga inspekcija, lai pārliecinātos, ka ekspluatācijas atsākšana ir droša (lielākā Grieķijā jebkad veiktā inspekcija). Nīderlandē inspekciju skaits salīdzinājumā ar 2021. gadu trīskāršojās. Tajā pašā laikā Nīderlandē pārskata periodā no ekspluatācijas tika izņemtas trīs iekārtas.

3. tabula. 2022. gadā veikto atkrastes inspekciju skaits pa reģioniem un dalībvalstīm

Reģions	Valsts	Inspekcijas	Uz iekārtas pavadīto darbdienu skaits (neskaitot ceļā pavadīto laiku)	Inspicēto iekārtu skaits
Baltijas jūra		2	8	5
	Polija	2	8	5
Melnā jūra		15	31,5	9
	Bulgārija	0	0	0
	Rumānija	15	31,5	9
Vidusjūra		333	408	271
	Horvātija	36	36	9
	Kipra	3	10	2
	Grieķija	1	36	1
	Itālija	291	325	257
	Spānija	2	1	2
Ziemeļjūra un Atlantijas okeāns		174	199	200
	Dānija	28	136	23
	Vācija	4	9	2
	Īrija	0	0	0
	Nīderlande	142	54	175
Kopā		524	646,5	485 5

Atkrastes darbību drošuma direktīvas 18. pantā valstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz darbībām un iekārtām, kas ir to jurisdikcijā, ir piešķirtas vairākas tiesības un pilnvaras. Šīs pilnvaras ietver tiesības aizliegt darbību veikšanu un pieprasīt veikt pasākumus, kas nodrošina gan riska pārvaldības atbilstību, gan darbību drošumu.

2022. gadā netika veikta neviena smaga negadījuma izmeklēšana. 2021. gadā viena izmeklēšana vēl nebija pabeigta (Horvātijā).

2022. gadā izpildes panākšanas pasākumu veica tikai Nīderlande.

5. STARPGADĪJUMI UN DROŠUMA RĀDĪTĀJI

Operatoriem un iekārtu īpašniekiem, kā arī valsts iestādēm jāziņo par negadījumu vai nopietna apdraudējuma situāciju (turpmāk “notikums”). Tomēr vienu notikumu var klasificēt vienā vai vairākās starpgadījumu kategorijās. Piemēram, viens notikums jāpaziņo divās starpgadījumu kategorijās tad, ja a) notikusi nejauša gāzes noplūde, kas prasa b) darbinieku evakuēšanu.

2022. gadā dalībvalstis ziņoja par 37 notikumiem 6 salīdzinājumā ar 26 notikumiem 2021. gadā:

-Dānija un Horvātija: katrā pa 12 notikumiem, neviena smaga negadījuma (2021. gadā attiecīgi 13 un 2 notikumi) 7 .

-Nīderlande: 11 notikumi, neviena smaga negadījuma 8 (2021. gadā 11 notikumi) 9 .

-Rumānija un Spānija: katrā pa vienam notikumam (2021. gadā 0 notikumu) 10 .

No 2022. gadā notikušajiem starpgadījumiem 75,67 % bija nejaušas gāzes un/vai naftas noplūdes, 18,91 % attiecās uz kritisko drošuma un vidisko elementu atteicēm un 5,40 % saistīti ar kontroles zudumu pār urbumu. Neviens no minētajiem starpgadījumiem neizraisīja nāvi. Netika arī ziņots par kuģu sadursmēm vai helikopteru avārijām.

4. tabula. Starpgadījumi pa kategorijām (noteiktas Atkrastes darbību drošuma direktīvas IX pielikumā) 2022. gadā

Kategorija		Kopā	Procentuālais īpatsvars visas kategorijas griezumā	Procentuālais īpatsvars starpgadījumu kopskaitā
a)	Nejaušas noplūdes (kopā)	28	100 %	75,67 %
	Naftas/gāzes uzliesmojuma izraisīti ugunsgrēki	0	0 %	0
	Naftas/gāzes uzliesmojuma izraisīti sprādzieni	0	0 %	0 %
	Neuzliesmojusi gāze	17	60,7 %	45,95 %
	Neuzliesmojusi nafta	11	39,2 %	29,70 %
	Bīstamas vielas	0	0 %	0 %
b)	Zudusi kontrole pār urbumu (kopā)	2	100 %	5,40 %
	Erupcijas	0	0 %	0 %
	Erupcija / novadīšanas sistēmas aktivizācija	2	100 %	5,40 %
	Urbuma aizsargmehānisma atteice	0	0 %	0 %
c)	Kritisks drošuma un vidiskais elements	7	100 %	18,91 %
d)	Strukturālās integritātes zudums (kopā)	0	0 %	0 %
	Strukturālās integritātes zudums	0	0 %	0 %
	Stabilitātes/peldspējas zudums	0	0 %	0 %
	Neplānota pozīcijas maiņa	0	0 %	0 %
e)	Sadursmes ar kuģiem	0
f)	Helikopteru avārijas	0
g)	Fatāli negadījumi(*)	0
h)	Vismaz pieci smagi ievainoti cilvēki vienā negadījumā	0
i)	Darbinieku evakuācija	0
j)	Vidiskie negadījumi	0
Kopā		37		100 %
(*) Tikai tad, ja saistīti ar smagu negadījumu.

Eiropas Savienībā starpgadījumu skaits pieauga no 26 starpgadījumiem 2021. gadā līdz 37 starpgadījumiem 2022. gadā. Šim kāpumam par iemeslu ir pieaugums nejaušu naftas un gāzes noplūžu kategorijā (pieaugums no 20 līdz 28) un kritisko drošuma un vidisko elementu kategorijā (pieaugums no 3 līdz 7). Laikā no 2021. līdz 2022. gadam samazinājās to starpgadījumu skaits, kas saistīti ar kontroles zudumu pār urbumu (attiecīgi no 3 līdz 2). 2022. gadā netika konstatēts neviens smags negadījums. Dalībvalstu iestādes kopā ar operatoriem veic novērtējumu par starpgadījuma cēloņiem, lai noteiktu, vai jāveic izmeklēšana vai izpildes panākšanas darbības.

6. SECINĀJUMI

2022. gadā ES bija 311 atkrastes naftas un gāzes iekārta. Pārskata periodā Nīderlandē no ekspluatācijas tika izņemtas trīs iekārtas.

Kopumā naftas un gāzes ražošana sarukusi no 18 187 ktoe 2021. gadā līdz 16 264 ktoe 2022. gadā (11 % samazinājums). 75 % no ES atkrastes naftas un gāzes kopapjoma iegūti Dānijā un Nīderlandē.

Komisija ES atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošumu novērtēja, balstoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar īstenošanas regulas noteikumiem par ziņojumu sniegšanu. Tāpēc Komisijas veiktās analīzes precizitāte ir atkarīga no tā, cik precīza ir dalībvalstu sniegtā informācija.

2022. gadā valstu iestādes turpināja gādāt par augstu atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošuma līmeni, inspicēdamas 485 iekārtas (2021. gadā – 248 iekārtas). Viena dalībvalsts (Nīderlande) ziņoja par izpildes panākšanas darbību.

2022. gadā nebija neviena smaga negadījuma. Ir pieaudzis starpgadījumu kopskaits: no 26 starpgadījumiem 2021. gadā līdz 37 starpgadījumiem 2022. gadā. Netika ziņots ne par vienu nāves gadījumu, taču konstatēti 44 ievainojumi un 4 smagi ievainojumi.

2022. gadā, ņemot vērā ģeopolitiskos apsvērumus, iekonservēšanai paredzētās iekārtas, ko bija paredzēts izņemt no ekspluatācijas, no jauna atsāka drošu darbību, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu piegādes drošību. Šis fakts varētu izskaidrot starpgadījumu skaita pieaugumu. Dalībvalstu iestādes ir veikušas pasākumus, lai risinātu starpgadījumu cēloņus un novērstu radušos starpgadījumus. Vajadzības gadījumā tiks veikta izmeklēšana un, iespējams, izpildes panākšanas darbības.

Jāsecina, ka, pateicoties Atkrastes darbību drošuma direktīvā noteiktajām obligātajām inspekcijām un veiktajām darbībām, nekāda būtiska negatīva ietekme uz atkrastes naftas un gāzes ieguves darbībām nav konstatēta.

Lai šo augsto drošuma līmeni saglabātu, Komisija turpinās cieši sadarboties ar Eiropas Savienības Atkrastes iestāžu grupu (EUOAG). EUOAG veicina paraugpraksi visu darbību drošai izpildei un palīdz grupā pārstāvēto valstu iestādēm.

(1)

OV L 178, 28.6.2013., 66. lpp.

(2)

OV L 302, 22.10.2014., 1. lpp.

(3)

Norādījumu dokuments par Komisijas 2014. gada 13. oktobra Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1112/2014.

https://energy.ec.europa.eu/document/download/68234e29-37c0-48ed-a48c-cb6c488415f5_en? filename= guidelines_reporting_of_accidents.pdf

(4)

Dati ziņojuma 4.1. iedaļā neaptver atkrastē izmantotos mobilos urbšanas blokus.

(5)

Iekārta pārskata gadā var tikt inspicēta vairākkārt, tāpēc rādītājs “inspicēto iekārtu skaits” (485) nesakrīt ar rādītāju “kopējais iekārtu skaits” (311).

(6)

Ziņošanas pienākums dažus notikumus neaptver (piemēram, ar darbībām saistītos notikumus).

(7)

Dānijā visi 12 starpgadījumi bija nejaušas noplūdes. Horvātijā no 12 notikumiem septiņi saistīti ar nejaušām noplūdēm un pieci – ar kritisku drošuma un vidisko elementu atteicēm.

(8)

Smagi negadījumi ietver starpgadījumus, kuros varētu būt bojāgājušie vai smagi ievainojumi (pat ja tādi nav radušies).

(9)

Nīderlandē konstatēti divi starpgadījumi, kas saistīti ar kontroles zudumu pār urbumu, un 9 nejaušas noplūdes.

(10)

Notikumi ir saistīti ar kritisko drošumu un vidisko elementu atteici.