KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
Pamatnostādnes par valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē
(2023/C 107/01)
SATURS
|
I DAĻA.
|
KOPĪGIE NOTEIKUMI |
3 |
|
2.
|
DARBĪBAS JOMA, PAZIŅOŠANAS PIENĀKUMS UN DEFINĪCIJAS |
4 |
|
2.1.
|
Šo pamatnostādņu piemērošanas joma un EJZAF ietekme |
4 |
|
2.1.2.
|
Atbalsts citiem pasākumiem |
5 |
|
2.1.3.
|
Regulas (ES) 2021/1139 ietekme |
5 |
|
2.2.
|
Horizontālie un citi atbalsta instrumenti, kas piemērojami zvejniecības un akvakultūras nozarei |
6 |
|
2.3.
|
Atbalsts pasākumu kategorijām, uz kurām attiecas grupu atbrīvojuma regulas |
7 |
|
2.4.
|
Paziņošanas pienākums |
8 |
|
3.
|
SADERĪBAS NOVĒRTĒJUMS SASKAŅĀ AR LESD 107. PANTA 3. PUNKTA C) APAKŠPUNKTU |
11 |
|
3.1.
|
Pirmais nosacījums – atbalsts veicina saimnieciskās darbības attīstību |
12 |
|
3.1.1.
|
Atbalstāmā saimnieciskā darbība |
12 |
|
3.1.2.
|
Stimulējoša ietekme |
12 |
|
3.1.3.
|
Nav pārkāpts neviens relevantais Savienības tiesību akts |
14 |
|
3.2.
|
Otrais nosacījums – atbalsts nerada tādu nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm |
15 |
|
3.2.1.
|
Vajadzība pēc valsts iejaukšanās |
15 |
|
3.2.2.
|
Atbalsta piemērotība |
16 |
|
3.2.3.
|
Atbalsta samērīgums |
16 |
|
3.2.5.
|
Vairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību |
20 |
|
3.2.6.
|
Atbalsta pozitīvās un negatīvās ietekmes izsvēršana (samēra pārbaude) |
22 |
|
II DAĻA.
|
ATBALSTA KATEGORIJAS |
25 |
|
1.
|
ATBALSTS RISKA PĀRVALDĪBAI UN KRĪŽU PĀRVARĒŠANAI |
25 |
|
1.1.
|
Atbalsts dabas katastrofu vai ārkārtēju notikumu nodarīta kaitējuma atlīdzināšanai |
25 |
|
1.2.
|
Atbalsts dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma atlīdzināšanai |
27 |
|
1.3.
|
Atbalsts akvakultūras dzīvnieku slimību un invazīvu svešzemju sugu invāzijas profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksu kompensēšanai un atbalsts minēto dzīvnieku slimību un invāziju nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai |
29 |
|
1.4.
|
Atbalsts aizsargājamo dzīvnieku nodarīta kaitējuma atlīdzināšanai |
31 |
|
1.5.
|
Atbalsts investīcijām, kuru mērķis ir novērst un mazināt riska notikumu nodarīto kaitējumu |
32 |
|
2.
|
ATBALSTS TĀLĀKAJOS REĢIONOS |
33 |
|
2.1.
|
Darbības atbalsts tālākajos reģionos |
33 |
|
2.2.
|
Atbalsts zvejas flotes atjaunošanai tālākajos reģionos |
33 |
|
2.3.
|
Atbalsts investīcijām aprīkojumā, kas palīdz uzlabot drošību, arī aprīkojumā, kas kuģiem dod iespēju paplašināt zvejas zonas, kurās tie veic piekrastes mazapjoma zveju tālākajos reģionos |
35 |
|
3.
|
ATBALSTS FLOTES PASĀKUMIEM UN ZVEJAS DARBĪBU IZBEIGŠANAI UN PĀRTRAUKŠANAI |
35 |
|
3.1.
|
Zvejas kuģa pirmreizēja iegāde |
36 |
|
3.2.
|
Galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņa vai modernizācija |
37 |
|
3.3.
|
Zvejas kuģa bruto tilpības palielināšana drošības, darba apstākļu vai energoefektivitātes uzlabošanas nolūkos |
38 |
|
3.4.
|
Atbalsts zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai |
39 |
|
3.5.
|
Atbalsts zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai |
42 |
|
3.6.
|
Likviditātes atbalsts zvejniekiem |
44 |
|
III DAĻA.
|
PROCEDŪRAS JAUTĀJUMI |
45 |
|
1.
|
ATBALSTA SHĒMU MAKSIMĀLAIS ILGUMS UN IZVĒRTĒŠANA |
45 |
|
2.
|
SPECIFISKO SAISTĪBU PASĀKUMU PĀRSKATĪŠANAS KLAUZULA |
46 |
|
3.
|
PAMATNOSTĀDŅU PIEMĒROŠANA |
46 |
|
4.
|
PRIEKŠLIKUMI VEIKT ATBILSTĪGUS PASĀKUMUS |
47 |
|
5.
|
ZIŅOŠANA UN UZRAUDZĪBA |
47 |
|
6.
|
PAMATNOSTĀDŅU PĀRSKATĪŠANA |
48 |
I DAĻA
KOPĪGIE NOTEIKUMI
1. nodaļa
1. IEVADS
|
(1)
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 107. panta 1. punktā teikts: “Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.” Lai gan LESD ir noteikts princips, ka valsts atbalsts ir aizliegts, dažos gadījumos šāds atbalsts var būt saderīgs ar iekšējo tirgu uz LESD 107. panta 2. punkta un 107. panta 3. punkta pamata.
|
|
(2)
|
Saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu ar iekšējo tirgu saderīgs ir atbalsts, kura mērķis ir atlīdzināt dabas katastrofu vai ārkārtēju notikumu nodarītu kaitējumu, arī zvejniecības un akvakultūras nozarē. Otrkārt, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisija par saderīgu ar iekšējo tirgu var atzīt atbalstu, kas veicina zvejniecības un akvakultūras nozares ekonomisko attīstību, ja šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Treškārt, saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu par saderīgu ar iekšējo tirgu var uzskatīt atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kuros ir ārkārtīgi zems dzīves līmenis vai valda liels bezdarbs, un LESD 349. pantā minētajos reģionos, ņemot vērā to strukturālo, ekonomisko un sociālo stāvokli.
|
|
(3)
|
Šajās pamatnostādnēs Komisija izklāsta kritērijus, pēc kuriem identificē jomas, kas atbilst LESD 107. panta 3. punkta nosacījumiem un ko tāpēc var uzskatīt par saderīgām ar iekšējo tirgu. Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir, ievērojot LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu, šīs pamatnostādnes paredz nosacījumus, ar kādiem nosaka, vai pasākums, kas veido atbalstu, kura mērķis ir atlīdzināt dabas katastrofu vai ārkārtēju notikumu nodarītu kaitējumu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu.
|
|
(4)
|
Operatoriem visās dalībvalstīs ir piekļuve kopīgiem un ierobežotiem jūras bioloģiskajiem resursiem. Kopējā zivsaimniecības politika (“KZP”) nodrošina, ka šie jūras bioloģiskie resursi un zvejniecības un flotes, kas tos izmanto, tiek pārvaldīti tā, lai šos resursus uzturētu ilgtspējīgā līmenī. Valsts atbalsts, kura mērķis ir veicināt zvejniecības un akvakultūras nozares ekonomisko attīstību, ir integrēts plašākā KZP, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 (1). Minētās politikas satvarā Savienība finansiālu atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarei piešķir, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1139 (“Regula (ES) 2012/1139”) (2), ar kuru izveidots Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (“EJZAF”). Minētā regula ļauj piešķirt atbalstu intervencēm, kas veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā izvirzīto KZP mērķu sasniegšanu, un satur sarakstu ar darbībām, kam atbalstu nepiešķir, un stingrus nosacījumus, kas nodrošina, ka investīcijas un kompensācijas flotei ir saskanīgas ar minētajiem mērķiem.
|
|
(5)
|
Valsts atbalsta sociālā un ekonomiskā ietekme ir tāda pati neatkarīgi no tā, vai to (kaut vai daļēji) finansē no Savienības budžeta vai dalībvalsts. Tāpēc Komisija uzskata, ka būtu jānodrošina konsekvence un saskaņotība starp tās valsts atbalsta kontroles politiku un atbalstu, ko KZP satvarā piešķir ar EJZAF starpniecību. Šo pamatnostādņu piemērošanā un interpretēšanā Komisija ņem vērā KZP noteikumus un noteikumus, kas reglamentē EJZAF.
|
|
(6)
|
2019. gadā Komisija sāka izvērtēt Pamatnostādnes par valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē (3), un izvērtējums apliecināja, ka zvejniecības un akvakultūras nozarei paredzētā valsts atbalsta sistēma kopumā ir iedarbīga, tā ir minimalizējusi konkurences izkropļojumus un ietekmi uz tirdzniecību, ir palielinājusi pārredzamību, konsekvenci un juridisko noteiktību un veicinājusi KZP mērķu sasniegšanu. Tomēr attiecībā uz saimniecisko darbību attīstību zvejniecības un akvakultūras nozarē ir vajadzīgas dažas mērķtiecīgas korekcijas, lai šai nozarei piemērojamos valsts atbalsta noteikumus salāgotu ar EJZAF. Šajā kontekstā Komisija ņem vērā horizontālos noteikumus par valsts atbalstu un rīcībpolitikas, kas izriet no Eiropas zaļā kursa (4), to vidū ilgtspējīgu zilo ekonomiku, saskaņā ar samēra pārbaudi (šo pamatnostādņu I daļas 3.2.6. iedaļa).
|
2. nodaļa
2. DARBĪBAS JOMA, PAZIŅOŠANAS PIENĀKUMS UN DEFINĪCIJAS
2.1. Šo pamatnostādņu piemērošanas joma un EJZAF ietekme
2.1.1. Darbības joma
|
(7)
|
Šajās pamatnostādnēs ir izklāstīti principi, kurus Komisija piemēros, novērtējot, vai atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 2. vai 3. punkta nozīmē.
|
|
(8)
|
Šīs pamatnostādnes piemēro visam atbalstam, ko piešķir zvejniecības un akvakultūras nozarei. Tās piemēro arī reģionālā atbalsta komponentiem, kas saistīti ar zvejniecības un akvakultūras nozari. Tās piemēro arī visam citam atbalstam, ko zvejniecības un akvakultūras nozarei piešķir Savienības fondu satvarā. Ja uz atbalstu attiecas horizontāls vai cits atbalsta instruments, šādam atbalstam piemēro šo pamatnostādņu I daļas 2.2. iedaļā izklāstītos nosacījumus.
|
|
(9)
|
Šīs pamatnostādnes piemēro visiem uzņēmumiem. Lielus uzņēmumus tirgus nepilnības parasti ietekmē mazākā mērā nekā mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus (“MVU” (5)). Turklāt varbūtība, ka lieli uzņēmumi zvejniecības un akvakultūras nozarē būs nozīmīgi tirgus dalībnieki, ir lielāka, tāpēc atsevišķos gadījumos lieliem uzņēmumiem piešķirtais atbalsts var īpaši izkropļot konkurenci un tirdzniecību iekšējā tirgū. Tā kā atbalsts lieliem uzņēmumiem zvejniecības un akvakultūras nozarē var potenciāli izraisīt konkurences izkropļojumus, šajās pamatnostādnēs iekļautie valsts atbalsta noteikumi, kas piemērojami lieliem uzņēmumiem, ir saskaņoti ar vispārīgajiem valsts atbalsta noteikumiem un uz tiem ir attiecināms LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētais saderības novērtējums, kas sīkāk izklāstīts šo pamatnostādņu I daļas 3. nodaļā.
|
|
(10)
|
Grūtībās nonākuši uzņēmumi no šo pamatnostādņu darbības jomas ir izslēgti, ja vien nav piemērojams šajā punktā paredzēts izņēmums. Komisija uzskata: ja uzņēmums ir nonācis grūtībās un tā pastāvēšana ir apdraudēta, to nevar uzskatīt par piemērotu instrumentu citu sabiedriskās politikas mērķu veicināšanai, kamēr nav nodrošināta tā dzīvotspēja. Tāpēc gadījumos, kad uzņēmumu, kas ir atbalsta labuma guvējs, uzskata par grūtībās nonākušu uzņēmumu šo pamatnostādņu 31. punkta bb) apakšpunkta nozīmē, atbalstu novērtēs saskaņā ar Pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (6). Izņēmumi no šā vispārējā principa ir šādi:
|
(a)
|
šo pamatnostādņu II daļas 1. nodaļas 1.1. iedaļā minētais atbalsts dabas katastrofu un ārkārtēju notikumu nodarīta kaitējuma kompensēšanai, ar noteikumu, ka šāds atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu;
|
|
(b)
|
ja uzņēmumam, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, finansiālas grūtības ir izraisījuši šo pamatnostādņu II daļas 1. nodaļas 1.2., 1.3. vai 1.4. iedaļā minētie notikumi, proti, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku slimības, invazīvu svešzemju sugu invāzijas un aizsargājamie dzīvnieki, ar noteikumu, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu;
|
|
(c)
|
šo pamatnostādņu II daļas 1. nodaļas 1.3. iedaļas 188. punkta a)–c) un e)–h) apakšpunktā minētais atbalsts akvakultūras dzīvnieku slimību profilaksei, kontrolei un izskaušanai, jo šāda atbalsta gadījumā uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis nebūtu jāņem vērā ārkārtējās situācijas apsvērumu dēļ un sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā, ar noteikumu, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu;
|
|
(d)
|
atbalsts, kas attiecas uz informēšanas darbībām un noieta veicināšanas pasākumiem, kas būtībā ir vispārīgi, ar noteikumu, ka tie ietilpst šo pamatnostādņu I daļas 2. nodaļas 2.3. iedaļas darbības jomā.
|
|
|
(11)
|
Kad Komisija novērtēs atbalstu, kas piešķirts uzņēmumam, uz kuru attiecas neizpildīts atgūšanas rīkojums, kas izdots pēc Komisijas iepriekš pieņemta lēmuma, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, tā ņems vērā vēl atgūstamā atbalsta summu (7). Tas neattiecas uz atbalstu dabas katastrofu un ārkārtēju notikumu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu (šo pamatnostādņu II daļas 1. nodaļas 1.1. iedaļa) un atbalstu akvakultūras dzīvnieku slimību profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksu kompensēšanai saskaņā ar šo pamatnostādņu II daļas 1. nodaļas 1.3. iedaļas 188. punkta a)–c) un e)–h) apakšpunktu.
|
|
(12)
|
Kas attiecas uz Ziemeļīrijai piešķiramu atbalstu, ja pasākums prasa atbilstību Regulā (ES) Nr. 1380/2013 vai Regulā (ES) 2021/1139 noteiktajiem nosacījumiem, līdzvērtīga informācija jāiekļauj paziņojumā, kas Komisijai iesniedzams, ievērojot LESD 108. panta 3. punktu.
|
2.1.2. Atbalsts citiem pasākumiem
|
(13)
|
Ja atbalsts nevienam no šo pamatnostādņu II daļas 1., 2. vai 3. nodaļā un I daļas 2. nodaļas 2.2. un 2.3. iedaļā minētajiem atbalsta veidiem neatbilst, tas principā nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Ja dalībvalsts šādu atbalstu tomēr plāno piešķirt vai piešķir, Komisija to novērtēs katrā gadījumā atsevišķi, tieši pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punktu un ņemot vērā LESD 107., 108. un 109. pantā izklāstītos noteikumus un pēc analoģijas šīs pamatnostādnes. Dalībvalstīm skaidri jāpierāda, ka atbalsts atbilst šo pamatnostādņu I daļas 3. nodaļā noteiktajiem principiem. Konkrēti, Komisija novērtē, vai šāda atbalsta pozitīvā ietekme atsver konstatēto negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. Kā noteikts šo pamatnostādņu I daļas 3. nodaļas 3.2.6. iedaļā, secinājumu, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu, Komisija var izdarīt tikai tad, ja pozitīvā ietekme atsver negatīvo.
|
2.1.3. Regulas (ES) 2021/1139 ietekme
|
(14)
|
LESD 42. pantā noteikts, ka LESD nodaļa, kas saistīta ar konkurences noteikumiem, pie kuriem pieder noteikumi par valsts atbalstu, uz lauksaimniecības produktu – tātad arī uz zvejniecības un akvakultūras nozares produktu (8) – ražošanu un tirdzniecību attiecas tikai tiktāl, cik to noteicis Eiropas Parlaments un Padome, ņemot vērā LESD 39. pantā noteiktos mērķus.
|
|
(15)
|
Regulas (ES) 2021/1139 10. panta 1. punkts noteic, ka atbalstam, ko dalībvalstis piešķir uzņēmumiem zvejniecības un akvakultūras nozarē, piemēro LESD 107., 108. un 109. pantu. Tomēr Regulas (ES) 2021/1139 10. panta 2. punkts paredz izņēmumu no šā vispārējā noteikuma, nosakot, ka LESD 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veic, ievērojot Regulu (ES) 2021/1139, un kas ietilpst LESD 42. panta darbības jomā. Ievērojot Regulas (ES) 2021/1139 10. panta 3. punktu, LESD 107., 108. un 109. pantu piemēro tad, ja valsts noteikumos zvejniecības un akvakultūras nozarei ir paredzēts publiskais finansējums, kas pārsniedz Regulas (ES) 2021/1139 noteikumos paredzēto. Tādā gadījumā valsts atbalsta noteikumus piemēro minētajam publiskajam finansējumam kopumā. Tātad valsts atbalsta noteikumus piemēro a) Regulas (ES) 2021/1139 satvarā – i) jebkuram publiskam finansējumam, kas pārsniedz minētās regulas noteikumos paredzēto, un ii) maksājumiem, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1139 un kas neietilpst zvejniecības un akvakultūras nozarē LESD 42. panta nozīmē, un b) valsts maksājumiem, ko veic ārpus Regulas (ES) 2021/1139 darbības jomas.
|
|
(16)
|
EJZAF pamatā ir vienkārša arhitektūra, kas neparedz iepriekš noteiktus pasākumus vai detalizētus attiecināmības noteikumus Savienības līmenī, izņemot dažiem atbalsta pasākumiem. Tajā aprakstīti katras prioritātes konkrētie mērķi. Tāpēc dalībvalstīm programmā būtu jānorāda EJZAF vispārīgi aprakstīto mērķu un prioritāšu sasniegšanai vispiemērotākie līdzekļi. Dažādus pasākumus, ko dalībvalstis norādījušas minētajās dalītas pārvaldības programmās, varētu atbalstīt saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) 2021/1139 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060 (9).
|
|
(17)
|
Daži maksājumi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1139, var nebūt maksājumi zvejniecības un akvakultūras nozarei, jo tie var neietilpt LESD 42. panta darbības jomā. Tā tas var būt, piemēram, ar konkrētiem maksājumiem, kas saistīti ar darbībām, kuras paredzētas Regulas (ES) 2021/1139 14., 23., 25., 29., 30., 31., 32., 33. un 34. pantā.
|
|
(18)
|
LESD noteikumi par valsts atbalstu attiecas uz maksājumiem, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1139, bet kas zvejniecības un akvakultūras nozares tvērumā neietilpst. Gadījumā, kad minētie maksājumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, tie būtu jānovērtē saskaņā ar relevantajiem valsts atbalsta instrumentiem.
|
|
(19)
|
Šīs pamatnostādnes nepiemēro atbalstam, ko piešķir kā papildfinansējumu Regulas (ES) 2021/1139 24., 35., 36. un 37. pantā minētās kompensācijas īstenošanai. Tomēr, ja dalībvalstis papildfinansējumu piešķir, lai kompensētu papildu izmaksas, kas operatoriem radušās dažu tālāko reģionu zvejas un akvakultūras produktu zvejošanā, audzēšanā, apstrādē un tirdzniecībā, kā minēts Regulas (ES) 2021/1139 24. pantā, dalībvalstīm valsts atbalsts jāpaziņo Komisijai, kas to var apstiprināt saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1139 kā daļu no minētās kompensācijas. Šādu valsts atbalstu uzskata par paziņotu LESD 108. panta 3. punkta pirmā teikuma nozīmē.
|
2.2. Horizontālie un citi atbalsta instrumenti, kas piemērojami zvejniecības un akvakultūras nozarei
|
(20)
|
Ja atbalsts ietilpst konkrētu horizontālo pamatnostādņu vai citu Komisijas pieņemtu instrumentu darbības jomā, Komisija šādu atbalstu novērtēs, pamatojoties uz principiem, kas izklāstīti minēto horizontālo un citu valsts atbalsta instrumentu relevantajās iedaļās, kā arī šo pamatnostādņu I daļas 3. nodaļas 3.2.6. iedaļā.
|
|
(21)
|
Pie minētajām horizontālajām pamatnostādnēm un citiem instrumentiem pieder Kritēriji saderīguma analīzei attiecībā uz valsts atbalstu mācībām gadījumos, uz kuriem attiecas prasība par paziņošanu (10), Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus (11), Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai (12), Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem (2022) (13), Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (14), Pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu (15) un Kritēriji saderīguma analīzei attiecībā uz valsts atbalstu nelabvēlīgā situācijā esošu darba ņēmēju un darba ņēmēju ar invaliditāti nodarbināšanai (16).
|
|
(22)
|
Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnes 2022.–2027. gadam (17) uz zvejniecības un akvakultūras nozari neattiecas, izņemot gadījumus, kad valsts atbalstu piešķir kā daļu no horizontālas reģionālas darbības atbalsta shēmas.
|
2.3. Atbalsts pasākumu kategorijām, uz kurām attiecas grupu atbrīvojuma regulas
|
(23)
|
Ja atbalsts MVU vai lielajiem uzņēmumiem pieder pie tā paša veida kā atbalsts, kas ietilpst atbalsta kategorijā, kuru var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar kādu no grupu atbrīvojuma regulām, kas minētas 28. punkta a) apakšpunktā, Komisija atbalstu novērtēs, ņemot vērā LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto saderības novērtējumu, kas detalizēti izvērsts I daļas 3. nodaļā, šo iedaļu un kritērijus, kas paredzēti katrai minētajās regulās norādītajai atbalsta kategorijai.
|
|
(24)
|
Atbalstu, kas neatbilst visiem relevantajā grupu atbrīvojuma regulā paredzētajiem kritērijiem, Komisija novērtēs katrā gadījumā atsevišķi. Ja atbalsts pārsniedz relevantajā regulā izklāstītos noteikumus, dalībvalstij jāsniedz atbalsta pamatojums un jāpierāda tā obligātā nepieciešamība.
|
|
(25)
|
Attiecībā uz 23. un 24. punktu:
|
(a)
|
atbalsts, kas ir tāda paša veida kā atbalsts, kurš ietilpst dabas katastrofu nodarīta kaitējuma atlīdzināšanai paredzētā atbalsta kategorijā, kas aprakstīta Komisijas Regulas (ES) 2022/2473 (18) 49. pantā, ir saderīgs ar iekšējo tirgu, ja tas atbilst šo pamatnostādņu II daļas 1. nodaļas 1.1. iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem;
|
|
(b)
|
atbalsts, kas ir tāda paša veida kā atbalsts, kurš ietilpst dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma atlīdzināšanai paredzētā atbalsta kategorijā, kas aprakstīta Regulas (ES) 2022/2473 51. pantā, ir saderīgs ar iekšējo tirgu, ja tas atbilst šo pamatnostādņu II daļas 1. nodaļas 1.2. iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem;
|
|
(c)
|
atbalsts, kas ir tāda paša veida kā atbalsts, kurš ietilpst dzīvnieku slimību profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksu segšanai paredzētā atbalsta kategorijā, kas aprakstīta Regulas (ES) 2022/2473 42. pantā, ir saderīgs ar iekšējo tirgu, ja tas atbilst šo pamatnostādņu II daļas 1. nodaļas 1.3. iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem;
|
|
(d)
|
atbalsts, kas ir tāda paša veida kā atbalsts, kurš ietilpst aizsargājamo dzīvnieku nodarīta kaitējuma atlīdzināšanai paredzētā atbalsta kategorijā, kas aprakstīta Regulas (ES) 2022/2473 53. pantā, ir saderīgs ar iekšējo tirgu, ja tas atbilst šo pamatnostādņu II daļas 1. nodaļas 1.4. iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem;
|
|
(e)
|
atbalsts, kas ir tāda paša veida kā atbalsts, kurš ietilpst dzīvnieku slimību, dabas katastrofu, dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu un aizsargājamo dzīvnieku nodarīta kaitējuma novēršanai un mazināšanai paredzētā atbalsta kategorijā, kas aprakstīta Regulas (ES) 2022/2473 43., 48., 50. un 52. pantā, ir saderīgs ar iekšējo tirgu, ja tas atbilst šo pamatnostādņu II daļas 1. nodaļas 1.5. iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem;
|
|
(f)
|
atbalsts, kas ir tāda paša veida kā atbalsts, kurš ietilpst zvejas kuģa pirmreizējai iegādei paredzētā atbalsta kategorijā, kas aprakstīta Regulas (ES) 2022/2473 20. pantā, ir saderīgs ar iekšējo tirgu, ja tas atbilst šo pamatnostādņu II daļas 3. nodaļas 3.1. iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.
|
|
2.4. Paziņošanas pienākums
|
(26)
|
Šīs pamatnostādnes piemēro atbalsta shēmām un individuālam atbalstam.
|
|
(27)
|
Komisija atgādina, ka ikvienai dalībvalstij ir pienākums paziņot visus plānus piešķirt jaunu atbalstu, kā paredzēts LESD 108. panta 3. punktā un Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (19) 2. pantā.
|
|
(28)
|
Komisija dalībvalstīm atgādina arī par gadījumiem, kad paziņošana Komisijai netiek prasīta:
|
(a)
|
atbalsts, kas atbilst kādai no grupu atbrīvojuma regulām, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Padomes Regulas (ES) 2015/1588 (20) 1. pantu, ja tās attiecas uz zvejniecības un akvakultūras nozari, proti:
|
(i)
|
de minimis atbalsts, kas atbilst Regulai (ES) 2022/2473,
|
|
(ii)
|
Komisijas Regulai (ES) Nr. 651/2014 (21) atbilstošs atbalsts apmācībai, atbalsts MVU piekļuvei finansējumam, atbalsts pētniecības un izstrādes jomā, inovācijas atbalsts MVU un atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti, reģionāls investīciju atbalsts tālākajos reģionos, reģionālas darbības atbalsta shēmas, atbalsts Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem un atbalsts, kas saistīts ar finanšu produktiem, kurus atbalsta fonds InvestEU, izņemot Komisijas Regulas (ES) Nr. 717/2014 (22) 1. panta 1. punktā uzskaitītajām darbībām domātu atbalstu;
|
|
|
(b)
|
de minimis atbalsts, kas atbilst Regulai (ES) Nr. 717/2014.
|
|
|
(29)
|
Dalībvalstīm tiek atgādināts, ka finansēšanas sistēma, piemēram, finansēšana ar parafiskāliem nodokļiem, ir atbalsta neatņemama daļa (23).
|
|
(30)
|
Ja atbalsta shēmas finansē ar īpašiem maksājumiem, kas uzlikti konkrētiem zvejas vai akvakultūras produktiem neatkarīgi no to izcelsmes, jo īpaši no parafiskāliem maksājumiem, Komisija shēmu novērtēs, pamatojoties uz šo pamatnostādņu I daļas 3. nodaļā izklāstītajiem principiem un šo pamatnostādņu piemērojamās iedaļas nosacījumiem. Par saderīgu ar iekšējo tirgu var uzskatīt tikai tādu atbalstu, kas nāk par labu gan vietējiem, gan importētiem produktiem.
|
2.5. Definīcijas
|
(31)
|
Šajās pamatnostādnēs piemēro šādas definīcijas:
|
(a)
|
“atbalsts” ir jebkurš pasākums, kas atbilst visiem LESD 107. panta 1. punkta kritērijiem;
|
|
(b)
|
“ad hoc atbalsts” ir atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu;
|
|
(c)
|
“atbalsta intensitāte” ir atbalsta bruto summa, izteikta procentos no attiecināmajām izmaksām pirms nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas;
|
|
(d)
|
“atbalsta shēma” ir ikviens dokuments, uz kura pamata bez turpmākiem īstenošanas pasākumiem var piešķirt individuālo atbalstu uzņēmumiem, kas vispārīgā un abstraktā veidā noteikti attiecīgajā dokumentā, un ikviens dokuments, uz kura pamata vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laiku un/vai nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar konkrētu projektu;
|
|
(e)
|
“biodrošības pasākumi” ir pārvaldības un fiziskie pasākumi, kuru nolūks ir samazināt risku, ka dzīvnieku slimības ievazāsies, izvērsīsies un izplatīsies i) dzīvnieku populācijā vai ii) uzņēmumā, zonā, nodalījumā, transportlīdzeklī vai jebkādā citā kompleksā, telpās vai vietā;
|
|
(f)
|
“kontroles un izskaušanas pasākumi” ir pasākumi, ko veic sakarā ar dzīvnieku slimībām, kuru uzliesmojumu kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, vai attiecībā uz invazīvu svešzemju sugu, kuras klātbūtni kompetentā iestādei ir oficiāli atzinusi;
|
|
(g)
|
“atbalsta piešķiršanas diena” ir diena, kad labuma guvējam uzņēmumam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir nodotas likumīgās tiesības saņemt atbalstu;
|
|
(h)
|
“plēsēju nodarīti postījumi” ir aizsargājamo dzīvnieku, piemēram, roņu, ūdru un jūrasputnu, uzbrukumi zvejas rīkos nozvejotām vai dīķos turētām zivīm;
|
|
(i)
|
“izvērtēšanas plāns” ir dokuments, kas attiecas uz vienu vai vairākām atbalsta shēmām un ietver vismaz šādus elementus: izvērtējamie mērķi, izvērtējuma jautājumi, rezultātu rādītāji, izvērtējuma veikšanai paredzētā metode, datu vākšanas prasības, paredzētais izvērtējuma grafiks, ieskaitot starpposma un galīgā izvērtējuma ziņojuma iesniegšanas datumu, tās neatkarīgās struktūras apraksts, kura veiks izvērtējumu, vai šīs struktūras atlasei izmantojamo kritēriju uzskaitījums, kā arī izvērtējuma publiskošanas kārtība;
|
|
(j)
|
“zvejas un akvakultūras produkti” ir produkti, kas uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 (24) I pielikumā;
|
|
(k)
|
“zvejniecības un akvakultūras nozare” ir ekonomikas nozare, kas ietver visas zvejas vai akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbības;
|
|
(l)
|
“zvejas kapacitāte” ir kuģa tilpība bruto tonnās (GT) un tā dzinēja jauda kilovatos (kW) saskaņā ar definīcijām Regulas (ES) 2017/1130 (25) 4. un 5. pantā;
|
|
(m)
|
“dotācijas bruto ekvivalents” ir atbalsta summa, kāda tā būtu bijusi pirms nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas, ja atbalsts labuma guvējam uzņēmumam būtu sniegts dotācijas veidā;
|
|
(n)
|
“individuāls atbalsts” ir ad hoc atbalsts un atbalsts, ko individuāliem labuma guvējiem uzņēmumiem piešķir saskaņā ar atbalsta shēmu;
|
|
(o)
|
“zveja iekšējos ūdeņos” ir zvejas darbības, kuras komerciālos nolūkos iekšējos ūdeņos veic ar kuģiem vai citām ierīcēm, arī tādām, ko izmanto zemledus zvejai;
|
|
(p)
|
“invazīvas svešzemju sugas” ir invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1143/2014 (26) 3. panta 3. punktā, un invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas dalībvalstij, definētas minētās regulas 3. panta 4. punktā (“Regula (ES) Nr. 1143/2014”);
|
|
(q)
|
“liels uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kas neatbilst Regulas (ES) 2022/2473 I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem;
|
|
(r)
|
“mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (“MVU”)” ir uzņēmumi, kas atbilst Regulas (ES) 2022/2473 I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem;
|
|
(s)
|
“darbības atbalsts” ir atbalsts, kura mērķis vai rezultāts ir uzņēmuma darījumdarbības likviditātes palielināšana, tā ražošanas izmaksu samazināšana vai ienākumu palielināšana, jo īpaši atbalsts, ko aprēķina, pamatojoties tikai uz saražoto vai pārdoto daudzumu, produktu cenām, saražoto vienību skaitu vai ražošanas līdzekļiem;
|
|
(t)
|
“tālākie reģioni” ir reģioni, kas minēti LESD 349. pantā (27);
|
|
(u)
|
“profilakses pasākumi” ir pasākumi, ko attiecībā uz dzīvnieku slimību vai invazīvu svešzemju sugu veic pirms tās parādīšanās;
|
|
(v)
|
“apstrāde un tirdzniecība” ir visas darbības, kuras veic no izkraušanas vai ieguves brīža līdz galaprodukta stadijai un pie kurām pieder manipulācijas, apstrāde, ražošana un izplatīšana;
|
|
(w)
|
“aizsargājamais dzīvnieks” ir jebkurš dzīvnieks (bet ne zivis), kas ir aizsargājams saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem;
|
|
(x)
|
“atmaksājams avanss” ir tāds aizdevums projektam, kuru izmaksā vienā vai vairākās daļās un kura atlīdzināšanas nosacījumi ir atkarīgi no projekta iznākuma;
|
|
(y)
|
“riska notikumi” ir dabas katastrofas, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku slimības, invazīvas svešzemju sugas invāzija vai aizsargājamo dzīvnieku uzvedības rezultātā nodarīts kaitējums;
|
|
(z)
|
“piekrastes mazapjoma zveja” ir zvejas darbības, ko veic: a) jūras un iekšējo ūdeņu zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus, kas definēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 (28) 2. panta 1. punktā, vai b) zvejnieki, kuri zvejo no krasta, arī gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vācēji;
|
|
(aa)
|
“projekta darbu vai darbības sākums” ir ar investīciju saistītu darbību vai būvdarbu faktiskais sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu vai izmantot pakalpojumus, vai citas saistības, kas projektu vai darbību padara neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas sākas pirmais; zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju iegūšana un priekšizpētes veikšana par darbu vai darbības sākumu neuzskata;
|
|
(bb)
|
“grūtībās nonācis uzņēmums” ir uzņēmums, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti 2.2. iedaļā Komisijas Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (29), vai tā tiesību pārņēmējs.
|
|
|
(32)
|
Papildus šajā iedaļā uzskaitītajām definīcijām attiecīgā gadījumā jāņem vērā definīcijas, kas ietvertas attiecīgajos instrumentos, kuri uzskaitīti šo pamatnostādņu 21., 22. punktā, 28. punkta a) apakšpunktā, un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (30) 4. pantā un Regulas (ES) 2021/1139 2. pantā ietvertās definīcijas.
|
3. nodaļa
3. SADERĪBAS NOVĒRTĒJUMS SASKAŅĀ AR LESD 107. PANTA 3. PUNKTA C) APAKŠPUNKTU
|
(33)
|
Pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisija par saderīgu ar iekšējo tirgu var atzīt valsts atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.
|
|
(34)
|
Tātad lai novērtētu, vai valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarei var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, Komisija noteiks, vai atbalsta pasākums veicina konkrētas saimnieciskās darbības attīstību (pirmais nosacījums) un vai tam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm (otrais nosacījums).
|
|
(35)
|
Šajā nodaļā Komisija konkretizē, kā tā veiks saderības novērtējumu. Tā nosaka vispārīgus saderības novērtēšanas nosacījumus un vajadzības gadījumā īpašus nosacījumus attiecībā uz atbalsta shēmām un papildu nosacījumus attiecībā uz individuālo atbalstu, uz kuru attiecas paziņošanas pienākums.
|
|
(36)
|
Lai veiktu 34. punktā minēto novērtēšanu, Komisija ņems vērā turpinājumā aprakstītos aspektus.
|
(a)
|
Pirmais nosacījums – atbalsts veicina saimnieciskās darbības attīstību:
|
i)
|
attiecīgās saimnieciskās darbības identificēšana (šīs nodaļas 3.1.1. iedaļa),
|
|
ii)
|
stimulējoša ietekme: atbalstam jāmaina attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu rīcība tādējādi, ka tas (tie) iesaistās papildu darbībā, kuru tas (tie) bez atbalsta neveiktu vai arī veiktu ierobežoti vai atšķirīgi (šīs nodaļas 3.1.2. iedaļa),
|
|
iii)
|
atbalsts nav pretrunā Savienības tiesību aktu relevantajiem noteikumiem un vispārīgajiem principiem (šīs nodaļas 3.1.3. iedaļa);
|
|
|
(b)
|
otrais nosacījums – atbalsts nerada tādu nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm:
|
i)
|
vajadzība pēc valsts iejaukšanās: ar atbalstu jāspēj panākt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nespētu nodrošināt, piemēram, vajadzības gadījumā novēršot tirgus nepilnību vai risinot taisnīguma vai kohēzijas problēmu (šīs nodaļas 3.2.1. iedaļa),
|
|
ii)
|
atbalsta piemērotība: ierosinātajam atbalstam jābūt rīcībpolitikas nstrumentam, kas piemērots saimnieciskās darbības attīstības veicināšanai (šīs nodaļas 3.2.2. iedaļa),
|
|
iii)
|
atbalsta samērīgums (līdz nepieciešamajam minimumam ierobežots atbalsts): atbalsta summai un atbalsta intensitātei jāaprobežojas ar minimumu, kas vajadzīgs, lai stimulētu attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu papildu investīcijas vai darbību (šīs nodaļas 3.2.3. iedaļa),
|
|
iv)
|
atbalsta pārredzamība: dalībvalstīm, Komisijai, ekonomikas dalībniekiem un sabiedrībai jāvar viegli piekļūt visiem attiecīgajiem aktiem un informācijai par atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar tiem (šīs nodaļas 3.2.4. iedaļa),
|
|
v)
|
vairīšanās no nepamatotas negatīvas atbalsta ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību (šīs nodaļas 3.2.5. iedaļa),
|
|
vi)
|
tās pozitīvās un negatīvās ietekmes izsvēršana, kāda atbalstam var būt uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm (samēra pārbaude) (šīs nodaļas 3.2.6. iedaļa).
|
|
|
|
(37)
|
Turklāt attiecībā uz dažu shēmu kategoriju kopējo bilanci var noteikt prasību veikt ex post izvērtējumu, kas aprakstīts 326.–333. punktā. Šādos gadījumos Komisija minēto shēmu darbības ilgumu var ierobežot (parasti uz četriem gadiem vai īsāku laiku) ar iespēju pēc tam atkal paziņot par to darbības ilguma pagarināšanu.
|
|
(38)
|
Šos vispārīgos saderības kritērijus piemēro visam atbalstam, kas aplūkots šajās pamatnostādnēs, ja vien šo pamatnostādņu I daļas 3. nodaļas 3.1. un 3.2. iedaļā nav paredzētas atkāpes īpašu zvejniecības un akvakultūras nozarē piemērojamu apsvērumu dēļ.
|
3.1. Pirmais nosacījums – atbalsts veicina saimnieciskās darbības attīstību
3.1.1. Atbalstāmā saimnieciskā darbība
|
(39)
|
Komisija, pamatojoties uz dalībvalsts sniegto informāciju, identificēs saimniecisko darbību, kas tiks atbalstīta ar paziņoto pasākumu.
|
|
(40)
|
Dalībvalstij jāpierāda, ka atbalsta mērķis ir veicināt identificētās saimnieciskās darbības attīstību.
|
|
(41)
|
Atbalsts, ko piešķir, lai novērstu vai mazinātu saimniecisko darbību negatīvo ietekmi uz klimatu, vidi vai KZP paredzēto saglabāšanas mērķi, var veicināt saimniecisko darbību attīstību, palielinot attiecīgās saimnieciskās darbības ilgtspēju.
|
|
(42)
|
Dalībvalstīm jāapraksta, vai un kā atbalsts veicinās KZP mērķu sasniegšanu un – minētās rīcībpolitikas satvarā – EJZAF mērķu sasniegšanu, kā arī sīki jāapraksta no atbalsta piešķiršanas gaidāmie ieguvumi.
|
|
(43)
|
Komisija uzskata, ka atbalsts, ko piešķir saskaņā ar II daļas 1. nodaļas 1.1., 1.2., 1.3. un 1.4. iedaļu un II daļas 3. nodaļas 3.4., 3.5. un 3.6. iedaļu, var veicināt saimniecisko darbību attīstību zvejniecības un akvakultūras nozarē, jo bez šāda atbalsta attīstība varētu nenotikt tādā pašā apmērā.
|
Papildu nosacījumi attiecībā uz individuāli paziņojamu atbalstu, kas pamatojas uz shēmu
|
(44)
|
Kad tiek piešķirts atbalsts individuāli paziņojamiem investīciju projektiem, kas pamatojas uz shēmu, piešķīrējiestādei jāpaskaidro, kā atlasītais projekts palīdzēs sasniegt shēmas mērķi. Šajā nolūkā dalībvalstīm jāatsaucas uz informāciju, ko sniedzis atbalsta pieteikuma iesniedzējs.
|
3.1.2. Stimulējoša ietekme
|
(45)
|
Atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja tam ir stimulējoša ietekme. Stimulējoša ietekme rodas, ja atbalsts maina uzņēmuma rīcību tā, lai tas iesaistītos nozares attīstību veicinošā papildu darbībā, kuru tas bez šāda atbalsta neveiktu vai veiktu ierobežotā vai atšķirīgā veidā. Tomēr atbalsts nedrīkst subsidēt darbības izmaksas, kas uzņēmumam rastos jebkurā gadījumā, un tas nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parastu darījumdarbības risku.
|
|
(46)
|
Ja vien Savienības tiesību aktos vai šajās pamatnostādnēs nav skaidri paredzēti izņēmumi, valsts atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir tikai uzlabot uzņēmumu finansiālo stāvokli, nevis veicināt zvejniecības un akvakultūras nozares attīstību, un jo īpaši atbalsts, ko piešķir, pamatojoties tikai uz cenu, daudzumu, produkcijas vienību vai ražošanas līdzekļu vienību, ir uzskatāms par darbības atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Turklāt šāds atbalsts pats par sevi var kaitēt mehānismiem, kas regulē iekšējā tirgus organizāciju.
|
|
(47)
|
Darbības atbalsts un atbalsts, kas atvieglo obligāto standartu ievērošanu, principā nav saderīgs ar iekšējo tirgu, izņemot gadījumus, kad Savienības tiesību aktos vai šajās pamatnostādnēs ir skaidri noteikti izņēmumi, un citus pienācīgi pamatotus gadījumus.
|
|
(48)
|
Atbalstam, uz kuru attiecas II daļas 1. nodaļa, būtu jāaprobežojas ar palīdzību uzņēmumiem, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē un saskaras ar dažādām grūtībām, lai gan ir veikuši atbilstošus pasākumus, lai šādus riskus minimalizētu. Valsts atbalsts nedrīkstētu rosināt uzņēmumus uzņemties nevajadzīgu risku. Uzņēmumiem, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, pašiem jānovērš sekas, kuras radījusi neapdomīga ražošanas metožu vai produktu izvēle. Piemēram, šis princips attiecas uz II daļas 3. nodaļas 3.4., 3.5. un 3.6. iedaļu.
|
|
(49)
|
Šo pamatnostādņu 45. punktā minēto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka atbalstam nav stimulējošas ietekmes uz labuma guvēju uzņēmumu, ja darbs pie attiecīgā projekta vai darbības sācies, pirms labuma guvējs uzņēmums iesniedzis valsts iestādēm pieteikumu uz atbalstu.
|
|
(50)
|
Atbalsta pieteikumā jānorāda vismaz pieteikuma iesniedzēja vārds/nosaukums un uzņēmuma lielums, projekta apraksts, arī projekta īstenošanas vieta, sākuma un beigu datums, projekta īstenošanai vajadzīgā atbalsta summa un attiecināmās izmaksas.
|
|
(51)
|
Turklāt lieliem uzņēmumiem pieteikumā jāapraksta situācija bez atbalsta piešķiršanas, ko sauc par hipotētisko scenāriju jeb alternatīvu projektu vai darbību, un jāiesniedz dokumentāri pierādījumi, kas apliecina pieteikumā aprakstīto hipotētisko scenāriju. Šo prasību nepiemēro pašvaldībām, kas ir autonomas vietējās pašvaldības, kuru gada budžets ir mazāks par 10 miljoniem EUR un iedzīvotāju skaits mazāks par 5 000.
|
|
(52)
|
Kad piešķīrējiestāde saņem pieteikumu, tai jāveic hipotētiskā scenārija ticamības pārbaude un jāapstiprina, ka atbalstam ir vajadzīgā stimulējošā ietekme. Hipotētisks scenārijs ir ticams tad, ja tas ir patiess un atspoguļo lēmuma pieņemšanas faktorus, kuri dominē laikā, kad labuma guvējs uzņēmums pieņem lēmumu par attiecīgo projektu vai darbību.
|
|
(53)
|
Atbalstu, ko piešķir nodokļu atvieglojumu veidā, uzskata par tādu, kam ir stimulējoša ietekme, ja atbalsta shēmā tiesības uz atbalstu ir noteiktas saskaņā ar objektīviem kritērijiem un dalībvalsts savu rīcības brīvību neīsteno nekādā citā veidā, un ja atbalsta shēma ir pieņemta un stājusies spēkā, pirms sācies darbs pie atbalstāmā projekta vai darbība. Pēdējo minēto prasību nepiemēro pēctecīgu fiskālo shēmu gadījumā, ja uz darbību jau agrāk ir attiekušās iepriekšējas shēmas nodokļu atvieglojumu veidā.
|
|
(54)
|
Stimulējoša ietekme netiek prasīta vai tiek uzskatīta par piemītošu atbalstam, kas pēc būtības ir kompensējošs, piemēram, atbalstam, kas minēts II daļas 1. nodaļas 1.1., 1.2., 1.3. un 1.4. iedaļā un II daļas 3. nodaļas 3.5. un 3.6 iedaļā, un atbalstam, kas atbilst II daļas 2. nodaļas 2.1., 2.2. un 2.3. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem.
|
Papildu nosacījumi attiecībā uz individuāli paziņojamu investīciju atbalstu un investīciju atbalstu, ko saskaņā ar paziņotām shēmām piešķir lieliem uzņēmumiem
|
(55)
|
Papildus attiecīgi 45. un 48.–53. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz individuāli paziņojamu investīciju atbalstu un investīciju atbalstu, ko saskaņā ar paziņotām shēmām piešķir lieliem uzņēmumiem, dalībvalstij ir jāsniedz skaidri pierādījumi, ka atbalstam patiešām ir ietekme uz investīciju izvēli. Lai varētu sagatavot visaptverošu novērtējumu, dalībvalstij ir jāsniedz ne tikai informācija par atbalstāmo projektu, bet arī plaši jāapraksta hipotētiskais scenārijs, kad neviena publiskā iestāde atbalstu labuma guvējam uzņēmumam nepiešķir.
|
|
(56)
|
Dalībvalstis tiek aicinātas sagatavot autentiskus un oficiālus uzņēmuma vadības dokumentus, risku, tai skaitā atrašanās vietai specifisko risku, novērtējumus, finanšu pārskatus, iekšējus darījumdarbības plānus, ekspertu atzinumus un citus pētījumus, kas attiecas uz novērtējamo investīciju projektu. Minētajiem dokumentiem jābūt no tā paša perioda, kad tika pieņemts lēmums par investīciju vai tās atrašanās vietu. Pierādīt stimulējošo ietekmi dalībvalstīm varētu palīdzēt dokumenti, kuros ir informācija par pieprasījuma prognozēm, izmaksu prognozēm, finanšu prognozēm, dokumenti, kuri iesniegti investīciju komitejai un kuros izstrādāti dažādi investīciju scenāriji, vai dokumenti, kas sagatavoti finanšu iestādēm.
|
|
(57)
|
Šajā kontekstā rentabilitātes līmeni var izvērtēt, izmantojot metodes, kas ir standarta prakse attiecīgajā nozarē un var ietvert metodes, ar kurām izvērtē projekta neto pašreizējo vērtību (NPV) (31), iekšējo atdeves koeficientu (IRR) (32) vai vidējo izmantotā kapitāla atdevi (ROCE). Projekta rentabilitāte ir jāsalīdzina ar parastajiem atdeves koeficientiem, kurus labuma guvējs uzņēmums piemērojis citos līdzīgos investīciju projektos. Ja šie koeficienti nav zināmi, projekta rentabilitāte jāsalīdzina ar uzņēmuma kapitāla izmaksām kopumā vai ar atdeves koeficientiem, ko parasti novēro attiecīgajā nozarē.
|
|
(58)
|
Ja konkrēts hipotētiskais scenārijs nav zināms, var pieņemt, ka stimulējošā ietekme pastāv finansējuma deficīta gadījumā. Tas ir tad, kas investīcijas izmaksas, pamatojoties uz ex ante darījumdarbības plānu, pārsniedz investīcijas gaidāmās darbības peļņas NPV.
|
|
(59)
|
Ja atbalsts nemaina labuma guvēja uzņēmuma rīcību, veicinot papildu investīcijas, tam nav pozitīvas ietekmes uz attiecīgās nozares attīstību. Tātad, ja būs pamats domāt, ka tā pati investīcija varētu tikt veikta arī bez atbalsta, atbalsts netiks uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.
|
3.1.3. Nav pārkāpts neviens relevantais Savienības tiesību akts
|
(60)
|
Ja valsts atbalsta pasākums, tā nosacījumi, tai skaitā finansēšanas metode, ja tā ir šāda pasākuma neatņemama daļa, vai ar to finansētā darbība nozīmētu relevanto Savienības tiesību aktu pārkāpumu, šādu atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu (33).
|
|
(61)
|
Zvejniecības un akvakultūras nozarē tas konkrēti attiecas uz valsts atbalstu:
|
(a)
|
ko piešķir, lai atbalstītu zvejas darbības, kuras ietver smagus Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (34) 42. panta vai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (35) 90. panta pārkāpumus un ir uzskatāmas par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju (36) vai to atbalsta;
|
|
(b)
|
ko piešķir, lai atbalstītu Savienības NNN zvejas kuģu sarakstā iekļautu zvejas kuģu darbību, pārvaldību vai to īpašumtiesību turēšanu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 40. panta 3. punktā, vai tāda kuģa darbību, pārvaldību vai īpašumtiesību turēšanu, kura karoga valstij ir noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, kā noteikts minētās regulas 33. pantā;
|
|
(c)
|
kas ir saistīts ar neatbilstību Regulas (ES) Nr. 1379/2013 (37) noteikumiem par tirgu kopīgo organizāciju (38) vai
|
|
(d)
|
kas ietver zvejas kapacitātes palielinājumu vai jaunu kuģu būvniecību, kas tieši un automātiski noved pie dalībvalsts neatbilstības Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 7. punktam un tās II pielikumā norādītajai maksimālajai pieļaujamajai zvejas kapacitātei.
|
|
|
(62)
|
Turklāt valsts atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja atbalsta piešķiršana ir atkarīga no labuma guvēja uzņēmuma pienākuma izmantot valstī ražotus produktus vai sniegtus pakalpojumus, kā arī uz atbalstu, kas ierobežo labuma guvēja uzņēmuma iespējas pētniecības, izstrādes un inovācijas rezultātus izmantot citās dalībvalstīs.
|
|
(63)
|
Komisija neatļaus piešķirt atbalstu, kas paredzēts ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm saistītām darbībām un kas būtu tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, atbalstu, kuru piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces, vai atbalstu, kas paredzēts izplatīšanas tīkla izveidei un darbībai vai jebkādu citu ar eksportu saistītu izdevumu segšanai. Atbalsts, kuru piešķir, lai segtu izmaksas saistībā ar dalību tirdzniecības izstādēs vai saistībā ar pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi jauna vai jau esoša produkta laišanai jaunā tirgū, parasti nav uzskatāms par eksporta atbalstu.
|
|
(64)
|
Valsts atbalsta paziņojumos ir jānorāda informācija par to, kā valsts iestādes pārbauda atbilstību 61.–63. punktam.
|
3.2. Otrais nosacījums – atbalsts nerada tādu nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm
|
(65)
|
Ievērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, “ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”.
|
|
(66)
|
Šajā iedaļā izklāstīts, kā Komisija izmanto savas tiesības brīvi veikt novērtējumu saskaņā ar saderības novērtējuma otro nosacījumu, kas minēts 36. punkta b) apakšpunktā.
|
|
(67)
|
Ikviens atbalsta pasākums pēc savas būtības rada konkurences izkropļojumus un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Taču, lai noteiktu, vai atbalsta kropļojošā ietekme ir samazināta līdz minimumam, Komisija pārliecināsies par to, vai atbalsts ir vajadzīgs, piemērots, samērīgs un pārredzams.
|
|
(68)
|
Pēc tam Komisija novērtēs attiecīgā atbalsta kropļojošo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecības apstākļiem. Tad Komisija atbalsta pozitīvo ietekmi samēros ar tā negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. Ja pozitīvā ietekme atsvērs negatīvo ietekmi, Komisija atbalstu atzīs par saderīgu ar iekšējo tirgu.
|
3.2.1. Vajadzība pēc valsts iejaukšanās
|
(69)
|
Lai novērtētu, vai iecerētā iznākuma sasniegšanai ir vajadzīgs valsts atbalsts, vispirms jākonstatē problēma. Valsts atbalstam jābūt vērstam uz situācijām, kurās atbalsts var panākt būtisku attīstību, ko tirgus nespēj nodrošināt, piemēram, tam jānovērš tirgus nepilnība, kas saistīta ar attiecīgo atbalstāmo darbību vai investīciju.
|
|
(70)
|
Konkrētos apstākļos valsts atbalsts patiešām var labot tirgus nepilnības, tādējādi veicinot tirgu efektīvu darbību un uzlabojot konkurētspēju. Jo īpaši tas tā ir ierobežotu publisko līdzekļu gadījumā.
|
|
(71)
|
Šo pamatnostādņu vajadzībām Komisija uzskata, ka bez valsts iejaukšanās tirgus nenodrošina vēlamo mērķu sasniegšanu attiecībā uz atbalstu, kas atbilst šo pamatnostādņu I daļas 2. nodaļas 2.3. iedaļā un II daļas 1. nodaļas 1.1., 1.2., 1.3. un 1.4. iedaļā un 2. nodaļas 2.2. iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem. Tāpēc šāds atbalsts tiks uzskatīts par vajadzīgu.
|
3.2.2. Atbalsta piemērotība
|
(72)
|
Ierosinātajam atbalstam jābūt rīcībpolitikas instrumentam, kas piemērots saimnieciskās darbības attīstības veicināšanai. Atbalsta mērķu sasniegšanai var būt pieejami arī citi, piemērotāki instrumenti, piemēram, regulējums, tirgus instrumenti, infrastruktūras attīstīšana un darījumdarbības vides pilnveidošana. Dalībvalstij jāpierāda, ka atbalsts un tā struktūra ir piemēroti, lai sasniegtu tā pasākuma mērķi, uz kuru vērsts atbalsts.
|
|
(73)
|
Komisija uzskata, ka atbalsta pasākums, kas atbilst I daļas 2. nodaļas 2.3. iedaļā, II daļas 1. nodaļas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5. iedaļā un II daļas 2. nodaļas 2.2. iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem, ir piemērots rīcībpolitikas instruments. Atbalsta pasākums, kas ir tāda paša veida kā darbība, kas tiesīga saņemt finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1139, ir piemērots, ja tas atbilst relevantajiem minētās regulas noteikumiem.
|
|
(74)
|
Citos gadījumos, uz ko 73. punkts neattiecas, dalībvalstij ir jāpierāda, ka citi mazāk izkropļojoši rīcībpolitikas instrumenti nepastāv.
|
|
(75)
|
Ja dalībvalsts nolemj īstenot pasākumu saskaņā ar II daļas 3. nodaļu, lai gan šāda pati intervence vienlaikus ir paredzēta attiecīgajā EJZAF programmā, dalībvalstij ir jāizklāsta šāda valsts atbalsta instrumenta priekšrocības salīdzinājumā ar relevanto intervenci, kas paredzēta EJZAF programmā.
|
Dažādu atbalsta veidu piemērotība
|
(76)
|
Atbalstu var piešķirt dažādos veidos. Tomēr dalībvalstij būtu jāpārliecinās, ka atbalsts tiek piešķirts veidā, kas radītu vismazākos tirdzniecības un konkurences izkropļojumus.
|
|
(77)
|
Komisija uzskata, ka atbalsts, kas piešķirts veidā, kāds paredzēts šajās pamatnostādnēs vai attiecīgajā EJZAF intervencē saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1139, ir piemērota veida atbalsts.
|
|
(78)
|
Ja atbalstu piešķir veidos, kas sniedz tiešas finansiālas priekšrocības (piemēram, tiešas dotācijas, atbrīvojums no nodokļiem vai to samazinājums, atbrīvojums no sociālās apdrošināšanas iemaksām vai citiem obligātiem maksājumiem), dalībvalstij jāpierāda, kāpēc citi, potenciāli mazāk izkropļojoši, atbalsta veidi, piemēram, atmaksājams avanss, vai atbalsta veidi, kuru pamatā ir parāda vai pašu kapitāla instrumenti (piemēram, aizdevumi ar zemām procentu likmēm vai procentu atlaides, valsts garantijas vai cita veida kapitāla nodrošinājums ar izdevīgiem nosacījumiem), nav tik piemēroti.
|
|
(79)
|
Novērtējot atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, netiek skarti piemērojamie publiskā iepirkuma noteikumi, pārredzamības un atvērtības principi un nediskriminējoša attieksme pakalpojuma sniedzēja atlases procesā.
|
3.2.3. Atbalsta samērīgums
|
(80)
|
Atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē uzskata par samērīgu, ja atbalsta summa vienam labuma guvējam uzņēmumam ir ierobežota līdz atbalstāmās darbības veikšanai vajadzīgajam minimumam.
|
Atbalsta maksimālā intensitāte un atbalsta maksimālās summas
|
(81)
|
Komisija principā uzskata: lai atbalsts būtu samērīgs, atbalsta summa nedrīkstētu pārsniegt attiecināmās izmaksas.
|
|
(82)
|
Lai nodrošinātu paredzamību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šīs pamatnostādnes paredz atbalstam piemērot maksimālo atbalsta intensitāti.
|
|
(83)
|
Ja attiecināmās izmaksas ir aprēķinātas pareizi un ja ir ievērota šo pamatnostādņu II daļas iedaļās noteiktā atbalsta maksimālā intensitāte vai atbalsta maksimālās summas, samērīguma kritēriju uzskata par izpildītu.
|
|
(84)
|
Atbalsta pasākumu kategorijām, uz kurām attiecas Regula (ES) 2022/2473, kā noteikts I daļas 2. nodaļas 2.3. iedaļā, atbalsta samērīguma principu uzskata par ievērotu tad, ja atbalsta summa nepārsniedz piemērojamo maksimālo publiskā atbalsta intensitāti, kas noteikta šajā regulā un tās IV pielikumā. Ja atbalsta pasākums pārsniedz Regulā (ES) 2022/2473 izklāstītos noteikumus, dalībvalstij ir jāpierāda atbalsta pamatojums un tā nepieciešamība.
|
|
(85)
|
Kad piešķīrējiestāde piešķir atbalstu, tai jāaprēķina atbalsta maksimālā intensitāte un atbalsta summa. Attiecināmās izmaksas ir jāpamato ar dokumentāriem pierādījumiem, kam jābūt skaidriem, konkrētiem un aktuāliem. Lai aprēķinātu atbalsta intensitāti vai atbalsta summu un attiecināmās izmaksas, ir jāizmanto lielumi, no kuriem nav atskaitīti nodokļi vai citas maksas.
|
|
(86)
|
Par pievienotās vērtības nodokli (PVN) atbalstu saņemt nevar, izņemot ja tas nav atgūstams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par PVN.
|
|
(87)
|
Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.
|
|
(88)
|
Atbalstu, kas izmaksājams vairākās daļās, diskontē atbilstoši tā vērtībai atbalsta piešķiršanas brīdī. Attiecināmās izmaksas diskontē atbilstoši to vērtībai atbalsta piešķiršanas brīdī. Procentu likme, kas izmantojama diskontēšanai, ir atbalsta piešķiršanas dienā piemērojamā diskonta likme.
|
|
(89)
|
Ja atbalstu piešķir nodokļu atvieglojumu veidā, atbalsta daļu diskontēšanu veic, pamatojoties uz diskonta likmēm, kas piemērojamas attiecīgajās dienās, kad stājas spēkā nodokļu atvieglojumi.
|
|
(90)
|
Izņemot II daļas 1. un 3. nodaļu, atbalstu drīkst piešķirt saskaņā ar šādām vienkāršotu izmaksu iespējām:
|
(c)
|
vienotas likmes finansējums.
|
|
|
(91)
|
Atbalsta summa jānosaka vienā no šādiem veidiem:
|
(a)
|
izmantojot taisnīgu, objektīvu un verificējamu aprēķina metodi, kuras pamatā ir:
|
i)
|
statistikas dati, cita objektīva informācija vai ekspertu slēdziens, vai
|
|
ii)
|
verificēti individuālo labuma guvēju uzņēmumu vēsturiskie dati vai
|
|
iii)
|
individuālo labuma guvēju uzņēmumu parastā izmaksu uzskaites prakse;
|
|
|
(b)
|
saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem piemēro atbilstošās vienības izmaksas, fiksētās summas un vienotās likmes, kas Savienības rīcībpolitikās piemērojamas līdzīga veida darbībai.
|
|
|
(92)
|
ES līdzfinansētu pasākumu gadījumā attiecināmo izmaksu summas var aprēķināt saskaņā ar Regulā (ES) 2021/1060 noteiktajām vienkāršoto izmaksu iespējām.
|
|
(93)
|
Kad Komisija novērtēs atbalsta saderību, tā ņems vērā jebkādu apdrošināšanu, kuru labuma guvējs uzņēmums ir izmantojis vai būtu varējis izmantot. Lai novērstu konkurences izkropļojumu risku, attiecībā uz atbalstu, kura mērķis ir kompensēt dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītos zaudējumus, atbalsts ar maksimālo atbalsta intensitāti būtu jāpiešķir tikai uzņēmumam, kas nevar noslēgt apdrošināšanas līgumu par šādu zaudējumu segšanu. Tādēļ riska pārvaldības uzlabošanas nolūkā labuma guvēji uzņēmumi ir jāmudina noslēgt apdrošināšanas līgumus, kad vien tas iespējams.
|
Papildu nosacījumi attiecībā uz individuāli paziņojamu investīciju atbalstu un investīciju atbalstu, ko saskaņā ar paziņotām shēmām piešķir lieliem uzņēmumiem
|
(94)
|
Parasti, lai individuāli paziņojamu investīciju atbalstu varētu uzskatīt par ierobežotu līdz minimumam, atbalsta summai jāatbilst investīcijas īstenošanas neto papildu izmaksām attiecīgajā apgabalā salīdzinājumā ar hipotētisko scenāriju, kurā atbalsts netiek sniegts (39), un atbalsta maksimālā intensitāte būs maksimālais ierobežojums. Līdzīgi attiecībā uz investīciju atbalstu, ko saskaņā ar paziņotām shēmām piešķir lieliem uzņēmumiem, dalībvalstīm jānodrošina, ka atbalsta summa nepārsniedz minimumu, pamatojoties uz “neto papildu izmaksu pieeju”, kurā atbalsta maksimālā intensitāte uzskatāma par maksimālo ierobežojumu.
|
|
(95)
|
Atbalsta summa nedrīkstētu pārsniegt minimumu, kas vajadzīgs, lai projekts būtu pietiekami ienesīgs, piemēram, tai nevajadzētu palielināt projekta iekšējo atdeves koeficientu (IRR) virs parastajiem atdeves koeficientiem, ko attiecīgais uzņēmums piemērojis citos līdzīgos investīciju projektos, vai – ja šie koeficienti nav pieejami – palielināt projekta IRR virs uzņēmuma kopējām kapitāla izmaksām vai atdeves koeficientiem, ko parasti novēro attiecīgajā nozarē.
|
|
(96)
|
Attiecībā uz investīciju atbalstu, ko saskaņā ar paziņotām shēmām piešķir lieliem uzņēmumiem, dalībvalstij jānodrošina, ka atbalsta summa atbilst investīciju īstenošanas neto papildu izmaksām attiecīgajā apgabalā, salīdzinot ar hipotētisko scenāriju gadījumā, kad atbalsts netiek sniegts. Par maksimālo robežu jāizmanto 95. punktā izskaidrotā metode kopā ar atbalsta maksimālo intensitāti.
|
|
(97)
|
Attiecībā uz individuāli paziņojamu investīciju atbalstu Komisija, kā paredzēts 95. punktā, pārliecināsies par to, vai atbalsta summa pārsniedz minimumu, kas vajadzīgs, lai projekts būtu pietiekami ienesīgs. Aprēķinus, kurus izmanto stimulējošās ietekmes analīzē, var izmantot arī tam, lai novērtētu, vai atbalsts ir samērīgs. Dalībvalstij samērīgums jāpierāda, pamatojoties uz attiecīgu dokumentāciju, kas minēta 56. punktā.
|
|
(98)
|
Šie papildu nosacījumi, kas izklāstīti 94.–97. punktā, neattiecas uz pašvaldībām, kas ir autonomas vietējās pašvaldības, kuru gada budžets ir mazāks par 10 miljoniem EUR un iedzīvotāju skaits mazāks par 5 000, kā minēts 51. punktā.
|
Atbalsta kumulācija
|
(99)
|
Atbalstu drīkst piešķirt līdztekus no dažādām shēmām vai kumulēt ar ad hoc atbalstu, ja valsts atbalsta kopsumma darbībai vai projektam nepārsniedz šajās pamatnostādnēs noteikto atbalsta intensitāti un atbalsta summu.
|
|
(100)
|
Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas, drīkst kumulēt ar jebkādu citu valsts atbalstu, ciktāl minētie atbalsta pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām. Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas, ar jebkādu citu valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, drīkst kumulēt tikai tad, ja šādas kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta lielākā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kas šāda veida atbalstam piemērojama saskaņā ar šīm pamatnostādnēm.
|
|
(101)
|
Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, drīkst kumulēt ar jebkādu citu valsts atbalsta pasākumu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas. Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, ja netiek pārsniegta lielākā attiecīgā kopējā finansiālā robežvērtība, kas katram konkrētajam gadījumam noteikta šajās pamatnostādnēs vai citās valsts atbalsta pamatnostādnēs, vai Komisijas pieņemtā grupu atbrīvojuma regulā vai lēmumā.
|
|
(102)
|
Valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē nedrīkstētu kumulēt ar Regulā (ES) 2021/1139 minētajiem maksājumiem attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas kumulēšanas rezultātā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa pārsniegtu šajās pamatnostādnēs noteikto.
|
|
(103)
|
Ja Savienības finansējums, ko centralizēti pārvalda Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras un kas nav dalībvalsts tiešā vai netiešā kontrolē, tiek kombinēts ar valsts atbalstu, tad, nosakot, vai paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālā intensitāte un atbalsta summas ir ievērotas, ņems vērā tikai valsts atbalstu, ar nosacījumu, ka publiskā finansējuma kopsumma, kas piešķirta attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedz visizdevīgāko finansējuma likmi vai likmes, kas noteiktas piemērojamajos Savienības tiesību aktos.
|
|
(104)
|
Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm atļautu atbalstu nedrīkstētu kumulēt ar de minimis atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas kumulēšanas rezultātā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa pārsniegtu šajās pamatnostādnēs noteikto.
|
3.2.4. Pārredzamība
|
(105)
|
Dalībvalstīm Komisijas Atbalsta pārredzamības modulī (40) vai visaptverošā valsts atbalsta tīmekļvietnē valsts vai reģionālā līmenī jānodrošina šādas informācijas publicēšana (41):
|
(a)
|
atbalsta shēmas un tās īstenošanas noteikumu pilns teksts vai individuālā atbalsta juridiskais pamats, vai saite uz šādu informāciju;
|
|
(b)
|
atbalsta piešķīrējiestādes vai piešķīrējiestāžu identitāte;
|
|
(c)
|
individuālo labuma guvēju vārds/nosaukums, katram labuma guvējam piešķirtā atbalsta veids un summa, piešķiršanas datums, uzņēmuma veids (MVU/liels uzņēmums), labuma guvēja atrašanās vietas reģions (NUTS II līmenī) un labuma guvēja darbības galvenā ekonomikas nozare (NACE grupu līmenī). No šīs prasības var atkāpties attiecībā uz individuālā atbalsta piešķīrumiem, kas nepārsniedz robežvērtību 10 000 EUR (42).
|
|
|
(106)
|
Attiecībā uz atbalsta shēmām nodokļu atvieglojumu veidā informāciju par individuālā atbalsta summām var norādīt šādos diapazonos (miljonos EUR): no 0,01 līdz 0,03; vairāk par 0,03 līdz 0,5; vairāk par 0,5 līdz 1; vairāk par 1 līdz 2; vairāk par 2.
|
|
(107)
|
Šāda informācija jāpublicē pēc tam, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, tā jāglabā vismaz 10 gadus, un tai bez ierobežojumiem jābūt pieejamai plašai sabiedrībai (43).
|
|
(108)
|
Lai nodrošinātu pārredzamību, dalībvalstīm jāveic šo pamatnostādņu III daļas 4. iedaļā prasītā ziņošana un pārskatīšana.
|
3.2.5. Vairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību
|
(109)
|
Atbalsts zvejniecības un akvakultūras nozarei var potenciāli izraisīt produktu tirgus izkropļojumus. Attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktu primāro ražošanu (44) un to apstrādi un tirdzniecību noteikta veida atbalsts var radīt bažas par pārprodukcijas izraisīšanu lejupslīdes fāzē esošos tirgos. Lai atbalsts būtu saderīgs ar iekšējo tirgu, atbalsta negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi, un ietekmei uz tirdzniecību starp dalībvalstīm jābūt ierobežotai līdz minimumam vai novērstai. Komisija uzskata: ja atbalsts atbilst I daļas 2. nodaļas 2.3. iedaļā, II daļas 1. nodaļas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5. iedaļā un II daļas 2. nodaļas 2.2. iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem, negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību principā ir ierobežota līdz minimumam.
|
|
(110)
|
Dalībvalstīm būtu jāsniedz pierādījumi, kas ļautu Komisijai identificēt attiecīgo produktu tirgu vai tirgus, proti, tirgu vai tirgus, ko skar labuma guvēja uzņēmuma rīcības maiņa. Atbalsta negatīvās ietekmes novērtēšanā konkurences izkropļojumu analīze būs vērsta uz paredzamo ietekmi, kāda atbalstam ir uz konkurenci starp uzņēmumiem skartajā produktu tirgū vai tirgos (45) zvejniecības un akvakultūras nozarē.
|
|
(111)
|
Pirmkārt, ja atbalsts ir labi mērķorientēts, samērīgs un sedz tikai neto papildu izmaksas, atbalsta negatīvā ietekme ir vājināta un risks, ka atbalsts varētu pārmērīgi izkropļot konkurenci, būs mazāks. Otrkārt, Komisijai ir jānosaka atbalsta maksimālā intensitāte vai atbalsta summas. Mērķis ir nepieļaut valsts atbalsta izmantošanu projektos, kuros attiecība starp atbalsta summu un attiecināmajām izmaksām tiek uzskatīta par ļoti augstu un tādu, kura varētu būt īpaši kropļojoša. Parasti, jo lielāka ir pozitīvā ietekme, ko atbalstāmais projekts varētu radīt, un jo lielāka ir iespējamā vajadzība pēc atbalsta, jo lielāka ir arī atbalsta intensitātes maksimālā robeža.
|
|
(112)
|
Tomēr arī tad, ja atbalsts ir vajadzīgs un samērīgs, labuma guvēja uzņēmuma rīcība atbalsta rezultātā var mainīties, kropļojot konkurenci. Zvejniecības un akvakultūras nozarē tas ir ļoti iespējams, jo tā no citiem tirgiem atšķiras ar īpašo struktūru, kam raksturīgs liels skaits iesaistītu mazo uzņēmumu un tas, ka zivju krājumi ir kopīgs ierobežots resurss. Šādos tirgos konkurences izkropļojumu risks ir liels pat tad, ja tiek piešķirtas tikai nelielas atbalsta summas.
|
Investīciju atbalsta shēmas zvejas un akvakultūras produktu apstrādei un tirdzniecībai
|
(113)
|
Tā kā investīciju atbalstam uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību, un uzņēmumiem, kas darbojas citās nozarēs, piemēram, pārtikas pārstrādes nozarē, mēdz būt līdzīga kropļojoša ietekme uz konkurenci un tirdzniecību, vispārējie konkurences politikas apsvērumi par ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību būtu jāpiemēro vienādi visām minētajām nozarēm. Tāpēc attiecībā uz investīciju atbalstu zvejas un akvakultūras produktu apstrādei un tirdzniecībai ir jāievēro 114.–124. punktā aprakstītie nosacījumi.
|
|
(114)
|
Investīciju atbalsta shēmas nedrīkst radīt būtiskus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus. Proti, pat tajos gadījumos, kad izkropļojumus var uzskatīt par ierobežotiem individuālā līmenī (ja visi nosacījumi par investīciju atbalstu ir izpildīti), kumulatīvi šīs shēmas joprojām var radīt lielus izkropļojumus. Ja investīciju atbalsta shēma ir vērsta uz konkrētām nozarēm, šādu izkropļojumu risks ir vēl izteiktāks.
|
|
(115)
|
Tāpēc attiecīgajai dalībvalstij ir jāpierāda, ka jebkāda negatīva ietekme tiks ierobežota līdz minimumam, ņemot vērā, piemēram, attiecīgo projektu lielumu, atbalsta individuālās un kumulatīvās summas, paredzamos labuma guvējus uzņēmumus, kā arī mērķnozaru specifiku. Lai Komisija varētu novērtēt iespējamo negatīvo ietekmi, attiecīgā dalībvalsts ir aicināta iesniegt jebkuru tās rīcībā esošu ietekmes novērtējumu, kā arī ex post izvērtējumus, kas veikti par līdzīgām shēmām.
|
Individuāli paziņojams investīciju atbalsts zvejas un akvakultūras produktu apstrādei un tirdzniecībai un investīciju atbalsts, ko saskaņā ar paziņotām shēmām piešķir lieliem uzņēmumiem
|
(116)
|
Individuāla investīciju atbalsta vai saskaņā ar paziņotām shēmām lieliem uzņēmumiem piešķirta investīciju atbalsta negatīvās ietekmes izsvēršanā Komisija īpaši ņem vērā negatīvo ietekmi, kas saistīta ar jaudas pārpalikuma radīšanu lejupslīdes fāzē esošos tirgos, aizkavēšanu iziet no tirgus un būtisku tirgus varu. Šī negatīvā ietekme ir aprakstīta 117.–124. punktā, un tā jāatsver ar atbalsta pozitīvo ietekmi.
|
|
(117)
|
Lai apzinātu un novērtētu iespējamos konkurences un tirdzniecības izkropļojumus, dalībvalstīm būtu jāsniedz pierādījumi, kas ļauj Komisijai identificēt attiecīgos produktu tirgus (tas ir, produktus, ko iespaido atbalsta labuma guvēja rīcības maiņa) un identificēt skartos konkurentus un klientus/patērētājus. Attiecīgais produkts parasti ir produkts, uz kuru attiecas investīciju projekts (46). Ja projekts attiecas uz starpproduktu un vērā ņemama produkcijas daļa netiek pārdota tirgū, attiecīgais produkts var būt lejupējais produkts. Relevantais produktu tirgus aptver attiecīgo produktu un tā aizstājējus, kurus par tādiem uzskata vai nu patērētājs (ņemot vērā produkta īpašības, cenu vai paredzēto izmantojumu), vai arī ražotājs (ņemot vērā ražošanas iekārtu elastību).
|
|
(118)
|
Lai novērtētu minētos iespējamos izkropļojumus, Komisija izmanto dažādus kritērijus, tādus kā attiecīgā produkta tirgus struktūra, tirgus attīstība (izaugsmes vai lejupslīdes fāze), labuma guvēju uzņēmumu atlases process, šķēršļi, ar kuriem jāsaskaras, ienākot tirgū un aizejot no tā, un produktu diferenciācija.
|
|
(119)
|
Ja uzņēmums sistemātiski izmanto valsts atbalstu, tas varētu liecināt par to, ka šis uzņēmums paša spēkiem nav spējīgs izturēt konkurenci vai ka tas saņem pārmērīgas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem.
|
|
(120)
|
Komisija izšķir divus galvenos iemeslus, kas var radīt negatīvu ietekmi uz produktu tirgiem:
|
(a)
|
būtiska ražošanas jaudas paplašināšana, kas noved pie jaudas pārpalikuma vai pasliktina pastāvošo jaudas pārpalikuma situāciju, jo īpaši lejupslīdes fāzē esošā tirgū, un
|
|
(b)
|
gadījumi, kad labuma guvējam ir būtiska tirgus vara.
|
|
|
(121)
|
Lai izvērtētu, vai atbalsta rezultātā tiktu radītas vai uzturētas neefektīvas tirgus struktūras, Komisija ņems vērā papildu ražošanas jaudu, kuru radītu projekts, un to, vai tirgus sniegums ir zems.
|
|
(122)
|
Ja attiecīgais tirgus ir izaugsmes fāzē, pamats bažām, ka atbalsts varētu negatīvi ietekmēt dinamiskos stimulus vai pārmērīgi kavēt ienākšanu tirgū vai aiziešanu no tā, parasti ir mazāks.
|
|
(123)
|
Ja tirgus ir lejupslīdes fāzē, pamats bažām ir lielāks. Gadījumus, kad tirgus lejupslīde ilgtermiņa perspektīvā ir strukturāla (tas ir, tirgus sarūk), Komisija nošķir no gadījumiem, kad tirgus lejupslīde ir relatīva (tas ir, tirgus joprojām aug, bet izaugsme ir mazāka par izaugsmes atsauces radītāju).
|
|
(124)
|
To, vai tirgus sniegums ir zems, parasti nosaka, salīdzinot ar EEZ IKP trijos gados pirms projekta sākšanas (atsauces rādītājs). To var noteikt arī, balstoties uz prognozētajiem izaugsmes rādītājiem nākamajos trijos līdz piecos gados. Var ņemt vērā tādus rādītājus kā attiecīgā tirgus paredzamā izaugsme nākotnē, no tās izrietošais paredzamais jaudas izmantojuma līmenis un jaudas palielinājuma iespējamā ietekme uz konkurentiem cenu un peļņas normu ziņā.
|
3.2.6. Atbalsta pozitīvās un negatīvās ietekmes izsvēršana (samēra pārbaude)
|
(125)
|
Komisija novērtē, vai atbalsta pozitīvā ietekme atsver konstatēto negatīvo atbalsta ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. Secinājumu, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu, Komisija var izdarīt tikai tad, ja pozitīvā ietekme atsver negatīvo.
|
|
(126)
|
Gadījumos, kad ierosinātais atbalsts nespēj pienācīgi un samērīgi novērst konstatēto tirgus nepilnību, negatīvā kropļojošā ietekme uz konkurenci būs lielāka nekā atbalsta pozitīvā ietekme, tāpēc Komisija, visticamāk, secinās, ka ierosinātais atbalsts ar iekšējo tirgu nav saderīgs.
|
|
(127)
|
Atbalsta pozitīvās un negatīvās ietekmes novērtējumā Komisija ņems vērā atbalsta ietekmi uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā izklāstīto un EJZAF regulā minēto KZP mērķu sasniegšanu. KZP galvenais mērķis ir nodrošināt, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību (Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 1. punkts), un nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem par vidi (Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punkta j) apakšpunkts). Pasākumi, kas ir pretrunā šiem mērķiem, visticamāk, nerada pozitīvu ietekmi uz KZP un var negatīvi iespaidot konkurenci un tirdzniecību, jo nozarē strādājošie uzņēmumi konkurē par ierobežotu resursu izmantošanu. Tādējādi ir maz ticams, ka šādu pasākumu samērs būs pozitīvs. Šajā kontekstā Komisija īpašu uzmanību pievērsīs zvejas kapacitātes palielināšanai, pārzvejai un zvejas piepūles pārvirzīšanai, kā arī zvejas kapacitātes un pieejamo zvejas iespēju līdzsvaram.
|
|
(128)
|
Principā Komisija uzskata, ka attiecībā uz atbalstu, kas atbilst I daļas 2. nodaļas 2.3. iedaļā un II daļas 1. nodaļas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5. iedaļā un II daļas 2. nodaļas 2.2. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem, negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm ir ierobežota līdz minimumam, ņemot vērā šāda atbalsta pozitīvo ietekmi uz zvejniecības un akvakultūras nozares attīstību.
|
|
(129)
|
Attiecībā uz valsts atbalstu, ko līdzfinansē no EJZAF, Komisija uzskatīs, ka saistītā pozitīvā ietekme ir konstatēta.
|
|
(130)
|
Atbalsts, kas veicina saglabāšanas politikas mērķu sasniegšanu, pakāpeniski atsakoties no šobrīd KZP noteikumos pieļautajām atkāpēm, piemēram, atkāpes no izkraušanas pienākuma, ir uzskatāms par tādu, kas labvēlīgi ietekmē KZP mērķu sasniegšanu.
|
|
(131)
|
Komisija ņems vērā arī atbalstu, kas veicina vides rīcībpolitikas mērķu sasniegšanu un kas ir sasaistāms ar saglabāšanas centieniem, kuri veicina labu vides stāvokli, ko panāk, īstenojot un monitorējot aizsargājamās jūras teritorijas, veicot darbības, kas veicina upju nepārtrauktības atjaunošanu saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu 2000/60/EK (47) vai Direktīvu (ES) 2019/904 (48) attiecībā uz zvejas rīkiem/plastmasu, vai Natura 2000 teritorijās ieviešot prioritārā rīcības satvara pasākumus, kas labvēlīgi ietekmē KZP mērķu sasniegšanu.
|
|
(132)
|
Šajā samēra pārbaudē Komisija īpašu uzmanību pievērsīs Regulas (ES) 2020/852 3. pantam, ieskaitot principam “nenodari būtisku kaitējumu” un citām salīdzināmām metodēm, piemēram, ekosistēmas pieejai jūras zvejniecību pārvaldībai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 3. punktu. KZP veido tiesību akti, ar ko tiek izveidots visaptverošs zvejniecības pārvaldības regulējums, kurš paredz ekoloģiskās, sociālās un ekonomiskās ilgtspējas kritēriju līdzsvarošanu.
|
|
(133)
|
Turklāt attiecīgā gadījumā Komisija var ņemt vērā arī to, vai ierosinātais atbalsts rada citu pozitīvu vai negatīvu ietekmi. Ja šāda cita pozitīvā ietekme atbilst tam, ko iemieso tādas Savienības rīcībpolitikas kā Eiropas zaļais kurss, arī ilgtspējīga zilā ekonomika (49), stratēģija “No lauka līdz galdam” (50), Aprites ekonomikas rīcības plāns (51), Biodaudzveidības stratēģija (52), ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns (53), Stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām (54) vai rīcībpolitikas, kas saistītas ar energoefektivitāti (55), iniciatīva, kas saistīta ar paziņojumu “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (56), tad var pieņemt, ka ierosinātais atbalsts, kas salāgots ar šādām Savienības rīcībpolitikām, nodrošina šādu plašāku pozitīvu ietekmi.
|
|
(134)
|
Savukārt atbalsts, kas veicina zvejas kapacitātes palielināšanu vai kā rezultātā notiek pārzveja vai zvejas piepūles pārvirzīšana, kas varētu novest pie pārzvejas (sk. šo pamatnostādņu 4. punktu), visticamāk, kaitēs virzībai uz KZP mērķiem. Ņemot vērā juridisko un ekonomisko kontekstu zvejniecības nozarē, kur uzņēmumi konkurē par ierobežotu resursu izmantošanu, ir maz ticams, ka pasākumi, kuru radītā ietekme principā ir uzskatāma par kaitīgu, samēra pārbaudē varētu uzrādīt pozitīvu rezultātu.
|
|
(135)
|
Izņemot šajās pamatnostādnēs konkrēti paredzēto atbalstu, ir maz ticams, ka samēra pārbaudes rezultāti varētu būt pozitīvi tāda veida atbalsta pasākumiem, kuri principā uzskatāmi par kaitīgiem, proti, kuri:
|
(a)
|
palielina zvejas kuģa zvejas kapacitāti;
|
|
(b)
|
paredzēti tāda aprīkojuma iegādei, kas palielina zvejas kuģa spēju atrast zivis;
|
|
(c)
|
paredzēti zvejas kuģu būvniecībai, iegādei vai importēšanai;
|
|
(d)
|
paredzēti zvejas kuģu nodošanai trešām valstīm vai to karoga maiņai pret trešās valsts karogu, arī izveidojot kopuzņēmumus ar trešo valstu partneriem;
|
|
(e)
|
paredzēti zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai vai pilnīgai izbeigšanai;
|
|
(f)
|
paredzēti izpētes zvejai;
|
|
(g)
|
paredzēti uzņēmuma īpašumtiesību nodošanai;
|
|
(h)
|
paredzēti tiešai krājumu atjaunošanai, izņemot krājumu eksperimentālu atjaunošanu;
|
|
(i)
|
paredzēti jaunu ostu vai jaunu izsoles namu, bet ne jaunu izkraušanas vietu, būvniecībai;
|
|
(j)
|
paredzēti tirgus intervences mehānismiem, kuru mērķis ir zvejas vai akvakultūras produktus uz laiku vai pastāvīgi izņemt no tirgus, lai samazinātu piedāvājumu un tādā veidā novērstu cenu samazināšanos vai lai paaugstinātu cenas, un kuri neatbilst Regulas (ES) Nr. 1379/2013 30. un 31. pantam;
|
|
(k)
|
paredzēti zvejas kuģos veicamām investīcijām, kas vajadzīgas, lai izpildītu Savienības tiesību aktu prasības, kuras ir spēkā atbalsta pieteikuma iesniegšanas laikā, tai skaitā prasības, kas noteiktas sakarā ar Savienības saistībām reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās;
|
|
(l)
|
paredzēti investīcijām zvejas kuģos, kuri pēdējos divos kalendārajos gados pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada zvejas darbības ir veikuši mazāk nekā 60 dienas, vai
|
|
(m)
|
paredzēti zvejas kuģa galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņai vai modernizācijai.
|
|
|
(136)
|
Maz ticams, ka samēra pārbaudes rezultāts būs pozitīvs atbalsta pasākumiem, kuri:
|
(a)
|
neietver aizsargpasākumus, kas nodrošina, ka valsts atbalsta pieteikuma iesniedzējs vai – ja pieteikums nav jāiesniedz – līdzvērtīgs akts apliecina, ka labuma guvējs uzņēmums ievēro KZP noteikumus un turpina tos ievērot visā projekta īstenošanas laikā, kā arī piecus gadus pēc tam, kad uzņēmums saņēmis pēdējo atbalsta maksājumu, un
|
|
(b)
|
neparedz, ka labuma guvējs uzņēmums, kurš, kompetentās valsts iestādes ieskatā, nav izpildījis a) apakšpunkta prasības vai ir pieļāvis vienu vai vairākus Direktīvas 2008/99/EK (57) 3. un 4. pantā minētos noziegumus pret vidi, ja atbalsta pieteikums tiek iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2473 32.–39. pantu, a) apakšpunktā norādītajos periodos zaudē tiesības pieteikties uz atbalstu un tam saņemtais atbalsts jāatmaksā neatbilstībai vai pārkāpumam proporcionālā apmērā.
|
|
|
(137)
|
Pamatnostādņu 136. punkta noteikumus nepiemēro:
|
—
|
atbalstam, kas atbilst šo pamatnostādņu II daļas 1. nodaļas 1.1. iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem, vai
|
|
—
|
šo pamatnostādņu II daļas 1. nodaļas 1.3. iedaļā minētajam atbalstam, kas kompensē izmaksas par akvakultūras dzīvnieku slimību profilaksi, kontroli un izskaušanu.
|
|
|
(138)
|
Attiecībā uz šo pamatnostādņu I daļas 2. nodaļas 2.1.2. un 2.2. iedaļā, 2.3. iedaļas 24. punktā un II daļas 2. nodaļas 2.1. un 2.3. iedaļā un 3. nodaļā minētajām atbalsta kategorijām Komisija identificēto atbalsta pasākuma negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību samēros ar plānotā atbalsta pozitīvo ietekmi uz atbalstīto saimniecisko darbību, ieskaitot tā devumu KZP mērķu sasniegšanā, kā arī minētajā politikā ietverto EJZAF mērķu sasniegšanā.
|
II DAĻA
ATBALSTA KATEGORIJAS
1. nodaļa
1. ATBALSTS RISKA PĀRVALDĪBAI UN KRĪŽU PĀRVARĒŠANAI
1.1. Atbalsts dabas katastrofu vai ārkārtēju notikumu nodarīta kaitējuma atlīdzināšanai
|
(139)
|
Atbalstu dabas katastrofu vai ārkārtēju notikumu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ja tas atbildīs I daļas 3. nodaļā noteiktajiem principiem un šajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.
|
|
(140)
|
“Dabas katastrofa” un “ārkārtējs notikums”, kas minēti LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ir izņēmumi no LESD 107. panta 1. punktā noteiktā valsts atbalsta vispārējā aizlieguma iekšējā tirgū. Šā iemesla dēļ Komisija ir konsekventi uzskatījusi, ka minētie jēdzieni ir jāinterpretē šauri. Eiropas Savienības Tiesa to ir apstiprinājusi (58).
|
|
(141)
|
Līdz šim attiecībā uz valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē Komisija ir piekritusi, ka ārkārtīgi spēcīgas vētras un plūdus, jo īpaši plūdus, kas rodas, pārplūstot upju vai ezeru krastiem, var uzskatīt par dabas katastrofām. Turklāt saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2473 grupu atbrīvojumu ir iespējams noteikt šādu dabas katastrofu gadījumā: zemestrīces, lavīnas, zemes nogruvumi, plūdi, virpuļviesuļi, viesuļvētras, vulkāna izvirdumi un dabiskas izcelsmes dabas ugunsgrēki.
|
|
(142)
|
Turpinājumā minēti tādu ārkārtēju notikumu piemēri, kurus Komisija iepriekš atzinusi gadījumos, kas zvejniecības un akvakultūras jomā neietilpst: karš, iekšēji nemieri, streiki un – ar dažām atrunām un atkarībā no apmēriem– lielas rūpnieciskas avārijas un kodolavārijas, kā arī ugunsgrēki, kas nodarījuši plašus zaudējumus. Dzīvnieku slimības uzliesmojums vai augiem kaitīgā organisma savairošanās principā nav ārkārtējs notikums.
|
|
(143)
|
Komisija priekšlikumus piešķirt atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu arī turpmāk novērtēs, katru gadījumu izskatot atsevišķi un ņemot vērā savu iepriekšējo praksi šajā jomā.
|
|
(144)
|
Atbalstam, ko piešķir saskaņā ar šo iedaļu, papildus jāatbilst šādiem nosacījumiem:
|
(a)
|
dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, ka attiecīgais notikums ir raksturojams kā dabas katastrofa vai ārkārtējs notikums, un
|
|
(b)
|
pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofu vai ārkārtējo notikumu un kaitējumu, kurš nodarīts attiecīgajam uzņēmumam.
|
|
|
(145)
|
Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var iepriekš noteikt kritērijus, uz kuru pamata var uzskatīt, ka 144. punkta a) apakšpunktā minētā oficiālā atzīšana ir piešķirta.
|
|
(146)
|
Atbalsts jāizmaksā tieši attiecīgajam uzņēmumam vai ražotāju grupai vai organizācijai, kuras biedrs ir minētais uzņēmums. Ja atbalstu izmaksā ražotāju grupai vai organizācijai, atbalsta summa nedrīkst pārsniegt summu, kādu ir tiesības saņemt minētajam uzņēmumam.
|
|
(147)
|
Atbalsta shēmas jāizveido trīs gadu laikā no attiecīgā notikuma dienas, un atbalsts jāizmaksā četru gadu laikā no minētās dienas. Attiecībā uz konkrētu dabas katastrofu vai ārkārtēju notikumu Komisija atļaus piešķirt atsevišķi paziņotu atbalstu, kas ir atkāpe no šā noteikuma, gadījumos, ko pienācīgi pamato, piemēram, notikuma raksturs un/vai apmērs vai vai nodarītais kaitējums, kas var izpausties novēloti vai ilgstoši.
|
|
(148)
|
Lai sekmētu raitu krīzes pārvarēšanu, Komisija atļaus ex ante atbalsta pamatshēmas, kuru nolūks ir kompensēt kaitējumu, ko nodarījušas ārkārtīgi spēcīgas vētras, plūdi, zemestrīces, lavīnas, zemes nogruvumi, virpuļviesuļi, viesuļvētras, vulkāna izvirdumi un dabiskas izcelsmes dabas ugunsgrēki, ja nosacījumi, ar kādiem var piešķirt atbalstu, būs skaidri izklāstīti. Dalībvalstīm šādos gadījumos jāpilda 345. punktā noteiktais ziņošanas pienākums.
|
|
(149)
|
Atbalsts, ko piešķir, lai kompensētu kaitējumu, kuru nodarījušas cita veida dabas katastrofas, kas 141. punktā nav minētas, un kaitējumu, kuru nodarījuši ārkārtēji notikumi, jāpaziņo Komisijai atsevišķi.
|
|
(150)
|
Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, ko radījis dabas katastrofas vai ārkārtējā notikuma nodarītais tiešais kaitējums, kuru novērtējusi publiska iestāde, atbalsta piešķīrējiestādes atzīts neatkarīgs eksperts vai apdrošināšanas sabiedrība.
|
|
(151)
|
Kaitējums var ietvert:
|
(a)
|
mantisku kaitējumu aktīviem (piemēram, ēkām, aprīkojumam, tehnikai, krājumiem un ražošanas līdzekļiem) un
|
|
(b)
|
ienākumu zaudējumu, ko izraisījusi pilnīga vai daļēja zvejniecības vai akvakultūras produkcijas vai ražošanas līdzekļu iznīcināšana.
|
|
|
(152)
|
Kaitējums jāaprēķina individuālā labuma guvēja līmenī.
|
|
(153)
|
Mantiskais kaitējums jāaprēķina, pamatojoties uz attiecīgā aktīva remonta izmaksām vai saimniecisko vērtību pirms dabas katastrofas vai ārkārtējā notikuma. Tas nedrīkst pārsniegt remonta izmaksas vai patiesās tirgus vērtības samazinājumu, ko izraisījusi dabas katastrofa vai ārkārtējais notikums, proti, starpību starp aktīva vērtību tieši pirms un tieši pēc dabas katastrofas vai ārkārtējā notikuma.
|
|
(154)
|
Zaudētie ienākumi jāaprēķina šādi:
|
(a)
|
rezultātu, kas iegūts, zvejas un akvakultūras produktu daudzumu, kurš saražots dabas katastrofas vai ārkārtējā notikuma gadā vai katrā nākamajā gadā, ko ietekmē ražošanas līdzekļu pilnīgā vai daļējā iznīcināšana, reizinot ar attiecīgā gada vidējo pārdošanas cenu,
atņemot no
|
|
(b)
|
rezultāta, kas iegūts, zvejas un akvakultūras produktu gada vidējo daudzumu, kurš saražots trīs gadu periodā pirms dabas katastrofas vai ārkārtējā notikuma, vai trīs gadu vidējo daudzumu, kurš aprēķināts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms dabas katastrofas vai ārkārtējā notikuma un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu.
|
|
|
(155)
|
Minēto summu var palielināt, pieskaitot citas izmaksas, kas labuma guvējam uzņēmumam radušās dabas katastrofas vai ārkārtēja notikuma dēļ, un minētā summa jāsamazina, no tās atskaitot visas izmaksas, kuras nav radušās dabas katastrofas vai ārkārtēja notikuma dēļ un kuras labuma guvējam uzņēmumam būtu radušās arī citā gadījumā.
|
|
(156)
|
Komisija var akceptēt citas kaitējuma aprēķināšanas metodes, ja ir pārliecināta, ka tās ir reprezentatīvas, nav pamatotas ar pārmērīgi lielām nozvejām vai ieguves apjomiem un nevienam labuma guvējam uzņēmumam nerada pārmērīgu kompensāciju.
|
|
(157)
|
Ja MVU ticis izveidots mazāk nekā trīs gadus pirms notikuma dienas, atsauce uz trīs gadu vai piecu gadu periodu 154. punkta b) apakšpunktā ir jāsaprot kā atsauce uz daudzumu, ko tāda paša lieluma uzņēmums kā pieteikuma iesniedzējs, proti, mikrouzņēmums, mazais uzņēmums vai vidējais uzņēmums, vidēji saražojis un pārdevis tajā valsts vai reģiona sektorā, kuru ietekmējusi dabas katastrofa vai ārkārtējais notikums.
|
|
(158)
|
Atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti, lai kompensētu kaitējumu, to vidū maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.
|
1.2. Atbalsts dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma atlīdzināšanai
|
(159)
|
Atbalstu dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņa ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs I daļas 3. nodaļā noteiktajiem principiem un šajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.
|
|
(160)
|
Atbalstu dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai uzskata par piemērotu rīku, kas palīdz uzņēmumiem atgūties no šāda kaitējuma un veicina saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, neradot tādu negatīvu ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, ar noteikumu, ka šāds atbalsts atbilst šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem.
|
|
(161)
|
Līdz šim attiecībā uz valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē Komisija ir piekritusi, ka vētras, vēja brāzmas, kas rada ārkārtīgi augstus viļņus, spēcīgas un ilgstošas lietusgāzes, plūdi un ārkārtīgi paaugstināta ūdens temperatūra, kas saglabājas ilgāku laiku, var būt dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi. Turklāt saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2473 grupu atbrīvojumu ir iespējams noteikt šādu nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā: sals, vētras, krusa, ledus, spēcīgas un ilgstošas lietusgāzes un ilgstošs sausums.
|
|
(162)
|
Priekšlikumus piešķirt atbalstu dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai Komisija arī turpmāk novērtēs, katru gadījumu izskatot atsevišķi un ņemot vērā savu iepriekšējo praksi šajā jomā.
|
|
(163)
|
Atbalstam, ko piešķir saskaņā ar šo iedaļu, papildus jāatbilst šādiem nosacījumiem:
|
(a)
|
dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītajam kaitējumam jābūt lielākam par 30 % no gada vidējās produkcijas, kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējiem trim kalendārajiem gadiem, vai no trīs gadu vidējās produkcijas, kas aprēķināta, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms dabas katastrofai pielīdzināmajiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju;
|
|
(b)
|
ir jāpastāv tiešai cēloņsakarībai starp dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem un kaitējumu, kurš nodarīts attiecīgajam uzņēmumam;
|
|
(c)
|
ja zaudējumus, ko nodarījuši dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, varētu segt no kopfondiem, kurus finansē, piemērojot Regulu (ES) 2021/1139, dalībvalstij jāpamato, kāpēc tā plāno piešķirt atbalstu, nevis izmaksāt finansiālu kompensāciju no šādiem kopfondiem.
|
|
|
(164)
|
Atbalsts jāizmaksā tieši attiecīgajam uzņēmumam vai ražotāju grupai vai organizācijai, kuras biedrs ir minētais uzņēmums. Ja atbalstu izmaksā ražotāju grupai vai organizācijai, atbalsta summa nedrīkst pārsniegt summu, kādu ir tiesības saņemt minētajam uzņēmumam.
|
|
(165)
|
Ar dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem saistītas atbalsta shēmas jāizveido trīs gadu laikā pēc attiecīgā notikuma dienas. Atbalsts jāizmaksā četru gadu laikā pēc minētās dienas.
|
|
(166)
|
Lai sekmētu raitu krīzes pārvarēšanu, Komisija atļaus ex ante atbalsta pamatshēmas, kuru nolūks ir kompensēt dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītu kaitējumu, ja nosacījumi, ar kādiem var piešķirt atbalstu, būs skaidri izklāstīti. Dalībvalstīm šādos gadījumos jāpilda 345. punktā noteiktais ziņošanas pienākums.
|
|
(167)
|
Atbalsts, ko piešķir, lai kompensētu kaitējumu, kuru nodarījuši citi dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas 161. punktā nav minēti, jāpaziņo Komisijai atsevišķi.
|
|
(168)
|
Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, ko radījis dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītais tiešais kaitējums, kuru novērtējusi publiska iestāde, atbalsta piešķīrējiestādes atzīts neatkarīgs eksperts vai apdrošināšanas sabiedrība.
|
|
(169)
|
Kaitējums var ietvert:
|
(a)
|
mantisku kaitējumu aktīviem (piemēram, ēkām, kuģiem, aprīkojumam, tehnikai, krājumiem un ražošanas līdzekļiem) un
|
|
(b)
|
ienākumu zaudējumu, ko izraisījusi pilnīga vai daļēja zvejniecības vai akvakultūras produkcijas vai ražošanas līdzekļu iznīcināšana.
|
|
|
(170)
|
Kaitējums jāaprēķina individuālā labuma guvēja līmenī.
|
|
(171)
|
Ja ir nodarīts mantisks kaitējums aktīviem, kaitējuma rezultātā jābūt zaudētiem vairāk nekā 30 % no gada vidējās produkcijas, kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējiem trim kalendārajiem gadiem, vai no trīs gadu vidējās produkcijas, kas aprēķināta, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju.
|
|
(172)
|
Mantiskais kaitējums jāaprēķina, pamatojoties uz attiecīgā aktīva remonta izmaksām vai saimniecisko vērtību pirms dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu notikuma. Tas nedrīkst pārsniegt remonta izmaksas vai patiesās tirgus vērtības samazinājumu, ko izraisījuši dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, proti, starpību starp aktīva vērtību tieši pirms un tieši pēc dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem.
|
|
(173)
|
Zaudētie ienākumi jāaprēķina šādi:
|
(a)
|
rezultātu, kas iegūts, zvejas un akvakultūras produktu daudzumu, kurš saražots gadā, kad iestājušies dabas katastrofai pielīdzināmie nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, vai katrā nākamajā gadā, kuru ietekmējusi ražošanas līdzekļu pilnīgā vai daļējā iznīcināšana, reizinot ar attiecīgā gada vidējo pārdošanas cenu,
atņemot no
|
|
(b)
|
rezultāta, kurš iegūts, zvejas un akvakultūras produktu gada vidējo daudzumu, kas saražots triju gadu periodā pirms dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, vai trīs gadu vidējo daudzumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu.
|
|
|
(174)
|
Minēto summu var palielināt, pieskaitot citas izmaksas, kas labuma guvējam uzņēmumam radušās dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ, un minētā summa jāsamazina, no tās atskaitot visas izmaksas, kuras nav radušās dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ un kuras labuma guvējam uzņēmumam būtu radušās arī citā gadījumā.
|
|
(175)
|
Komisija var akceptēt citas kaitējuma aprēķināšanas metodes, ja ir pārliecināta, ka tās ir reprezentatīvas, nav pamatotas ar pārmērīgi lielām nozvejām vai ieguves apjomiem un nevienam labuma guvējam uzņēmumam nerada pārmērīgu kompensāciju.
|
|
(176)
|
Ja MVU ticis izveidots mazāk nekā trīs gadus pirms dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu notikuma dienas, atsauce uz trīs gadu vai piecu gadu periodu 163. punkta a) apakšpunktā, 171. punktā un 173. punkta b) apakšpunktā ir jāsaprot kā atsauce uz daudzumu, ko tāda paša lieluma uzņēmums kā pieteikuma iesniedzējs, proti mikrouzņēmums, mazais uzņēmums vai vidējais uzņēmums, vidēji saražojis un pārdevis tajā valsts vai reģiona sektorā, kuru ietekmējuši dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi.
|
|
(177)
|
Atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti, lai kompensētu kaitējumu, to vidū maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.
|
1.3. Atbalsts akvakultūras dzīvnieku slimību un invazīvu svešzemju sugu invāzijas profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksu kompensēšanai un atbalsts minēto dzīvnieku slimību un invāziju nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai
|
(178)
|
Atbalstu akvakultūras dzīvnieku slimību un invazīvu svešzemju sugu invāzijas profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksu kompensēšanai un atbalstu minēto dzīvnieku slimību un invāziju nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs I daļas 3. nodaļai un šajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.
|
|
(179)
|
Akvakultūras dzīvnieku slimību un invazīvu svešzemju sugu invāzijas profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksu kompensēšanai domātu atbalstu un minēto dzīvnieku slimību un invāziju nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai domātu atbalstu uzskata par piemērotu rīku, kas palīdz uzņēmumiem novērst minēto apdraudējumu radītos riskus un veicina saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, neradot tādu negatīvu ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, ar noteikumu, ka šāds atbalsts atbilst šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem.
|
|
(180)
|
Saskaņā ar šo iedaļu atbalstu drīkst piešķirt tikai:
|
(a)
|
attiecībā uz tādām dzīvnieku slimībām un tādu invazīvu svešzemju sugu invāziju, attiecībā uz kurām pastāv Savienības vai valsts noteikumi neatkarīgi no tā, vai tie noteikti normatīvajos vai administratīvajos aktos, un
|
|
(b)
|
kā daļu no
|
(i)
|
Savienības, nacionāla vai reģionāla līmeņa publiskas programmas, kas domāta dzīvnieku slimību profilaksei, kontrolei vai izskaušanai, vai
|
|
(ii)
|
ārkārtas pasākumiem, ko noteikusi valsts kompetentā iestāde, vai
|
|
(iii)
|
invazīvas svešzemju sugas izskaušanai vai ierobežošanai domātiem pasākumiem, kurus īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1143/2014.
|
|
|
|
(181)
|
Programmās un pasākumos, kas minēti 180. punkta b) apakšpunktā, jāietver attiecīgo profilakses, kontroles un izskaušanas pasākumu apraksts.
|
|
(182)
|
Atbalsts nedrīkst attiekties uz pasākumiem, attiecībā uz kuriem Savienības tiesību aktos paredzēts, ka šādu pasākumu izmaksas jāsedz labuma guvējam uzņēmumam, ja vien šādu atbalsta pasākumu izmaksas pilnībā nekompensē labuma guvēju uzņēmumu veikti obligātie maksājumi.
|
|
(183)
|
Atbalsts jāizmaksā tieši attiecīgajam uzņēmumam vai ražotāju grupai vai organizācijai, kuras biedrs ir minētais uzņēmums. Ja atbalstu izmaksā ražotāju grupai vai organizācijai, atbalsta summa nedrīkst pārsniegt summu, kādu ir tiesības saņemt minētajam uzņēmumam.
|
|
(184)
|
Individuālu atbalstu nepiešķir, ja tiek konstatēts, ka dzīvnieku slimība vai invazīvas svešzemju sugas invāzija ir izraisīta tīši vai radusies labuma guvēja uzņēmuma nolaidības dēļ.
|
|
(185)
|
Atbalstu var piešķirt attiecībā uz šādām dzīvnieku slimībām:
|
(a)
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 (59) 5. panta 1. punktā minētās ūdensdzīvnieku slimības vai Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā (60) minētās dzīvnieku slimības;
|
|
(b)
|
ūdensdzīvnieku zoonozes, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/690 (61) III pielikuma 2. punktā;
|
|
(c)
|
jaunradušās slimības, kas atbilst Regulas (ES) 2016/429 6. panta 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem;
|
|
(d)
|
citas sarakstos neiekļautas slimības, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta d) apakšpunkts un kuras atbilst minētās regulas 226. pantā noteiktajiem kritērijiem.
|
|
|
(186)
|
Atbalsta shēmas jāievieš trīs gadu laikā pēc dzīvnieku slimību vai invazīvās svešzemju sugas invāzijas radīto izmaksu vai kaitējuma rašanās dienas. Atbalsts jāizmaksā četru gadu laikā pēc minētās dienas. Šos nosacījumus nepiemēro izmaksām, kas radušās profilaktiskos nolūkos, uz ko norādīts 188. punktā.
|
|
(187)
|
Lai sekmētu raitu krīzes pārvarēšanu, Komisija atļaus ex ante atbalsta pamatshēmas, ja nosacījumi, ar kādiem var piešķirt atbalstu, būs skaidri izklāstīti. Dalībvalstīm šādos gadījumos jāpilda 345. punktā noteiktais ziņošanas pienākums.
|
|
(188)
|
Atbalsts var segt šādas attiecināmās izmaksas, arī profilaktiskos nolūkos:
|
(a)
|
veselības pārbaudes, analīzes, testi un citi skrīninga pasākumi;
|
|
(b)
|
biodrošības pasākumu uzlabošana;
|
|
(c)
|
dzīvnieku vakcīnu, zāļu un ārstniecības vielu iegāde, uzglabāšana, ievadīšana un izplatīšana;
|
|
(d)
|
invazīvas svešzemju sugas invāziju apturēšanai paredzētu aizsarglīdzekļu vai aizsargaprīkojuma iegāde, uzglabāšana, izmantošana un izplatīšana;
|
|
(e)
|
dzīvnieku nokaušana, izbrāķēšana un iznīcināšana;
|
|
(f)
|
dzīvnieku izcelsmes produktu un ar dzīvniekiem saistītu produktu iznīcināšana;
|
|
(g)
|
saimniecības vai aprīkojuma tīrīšana, dezinfekcija un dezinsekcija;
|
|
(h)
|
dzīvnieku nokaušanas, izbrāķēšanas vai iznīcināšanas, dzīvnieku izcelsmes produktu un ar dzīvniekiem saistītu produktu iznīcināšanas nodarītais kaitējums.
|
|
|
(189)
|
Atbalsts saistībā ar attiecināmajām izmaksām, kas minētas 188. punkta a) apakšpunktā, jāpiešķir natūrā un jāizmaksā veselības pārbaužu, analīžu, testu un citu skrīninga pasākumu nodrošinātājam, ja vien labuma guvējiem uzņēmumiem pašiem nav šiem mērķiem piemērotu iespēju.
|
|
(190)
|
Attiecībā uz 188. punkta h) apakšpunktā minēto atbalstu, kurš domāts dzīvnieku slimību vai invazīvu svešzemju sugu invāzijas nodarīta kaitējuma atlīdzināšanai, kompensācija jāaprēķina tikai attiecībā uz:
|
(a)
|
tirgus vērtību dzīvniekiem, kas nokauti vai izbrāķēti, vai miruši, vai ar tiem saistītiem produktiem, kas iznīcināti:
|
(i)
|
dzīvnieku slimības vai invazīvas svešzemju sugas invāzijas dēļ vai
|
|
(ii)
|
šo pamatnostādņu 180. punkta b) apakšpunktā minētās publiskās programmas vai pasākuma satvarā;
|
|
|
(b)
|
karantīnas noteikumu ievērošanas un krājumu atjaunošanas grūtību rezultātā zaudētajiem ienākumiem.
|
|
|
(191)
|
Tirgus vērtība, kas minēta 190. punkta a) apakšpunktā, jānosaka, pamatojoties uz dzīvnieku vērtību tieši pirms tam, kad radās vai tika apstiprinātas aizdomas par dzīvnieku slimību vai invazīvas svešzemju sugas invāziju, un tā, it kā slimība vai invāzija tos nebūtu skārusi.
|
|
(192)
|
Minētā summa jāsamazina, no tās atskaitot visas izmaksas, kuras nav radušās tiešā sakarā ar dzīvnieku slimību vai invazīvas svešzemju sugas invāziju un kuras labuma guvējam uzņēmumam būtu radušās arī citā gadījumā, un visus ieņēmumus, kuri gūti no tādu produktu pārdošanas, kas saistīti ar profilakses vai izskaušanas nolūkos nokautiem, izbrāķētiem vai iznīcinātiem dzīvniekiem.
|
|
(193)
|
Izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var akceptēt citas izmaksas, kuras radušās akvakultūras dzīvnieku slimību vai invazīvas svešzemju sugas invāziju dēļ.
|
|
(194)
|
Atbalsts un visi citi maksājumi, tai skaitā maksājumi saskaņā ar citiem valsts vai Savienības pasākumiem vai apdrošināšanas polisēm vai no kopfondiem, kurus labuma guvējs uzņēmums saņēmis par tām pašām attiecināmajām izmaksām, nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.
|
1.4. Atbalsts aizsargājamo dzīvnieku nodarīta kaitējuma atlīdzināšanai
|
(195)
|
Aizsargājamo dzīvnieku nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai domātu atbalstu Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs I daļas 3. nodaļā noteiktajiem principiem un šajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.
|
|
(196)
|
Aizsargājamo dzīvnieku nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai domātu atbalstu uzskata par piemērotu rīku, kas palīdz uzņēmumiem novērst ar Savienības vai valsts tiesību aktiem aizsargājamas sugas radītos riskus un veicina saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, neradot tādu negatīvu ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, ar noteikumu, ka šāds atbalsts atbilst šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem.
|
|
(197)
|
Saskaņā ar šo iedaļu atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja:
|
(a)
|
pastāv tieša cēloņsakarība starp nodarīto kaitējumu un aizsargājamo dzīvnieku uzvedību;
|
|
(b)
|
attiecināmās izmaksas ir izmaksas, ko radījis aizsargājamo dzīvnieku uzvedības rezultātā nodarītais tiešais kaitējums, kuru novērtējusi publiska iestāde, atbalsta piešķīrējiestādes atzīts neatkarīgs eksperts vai apdrošināšanas sabiedrība, un
|
|
(c)
|
zvejniecības nozarē atbalsts attiecas tikai uz nozvejai nodarītu kaitējumu neatkarīgi no aizsargājamo dzīvnieku ietekmes uz kopējo savvaļas populāciju.
|
|
|
(198)
|
Atbalsts jāizmaksā tieši attiecīgajam uzņēmumam vai ražotāju grupai vai organizācijai, kuras biedrs ir minētais uzņēmums. Ja atbalstu izmaksā ražotāju grupai vai organizācijai, atbalsta summa nedrīkst pārsniegt summu, kādu ir tiesības saņemt minētajam uzņēmumam.
|
|
(199)
|
Ar aizsargājamo dzīvnieku nodarītu kaitējumu saistītas atbalsta shēmas jāizveido trīs gadu laikā pēc attiecīgā kaitējuma rašanās dienas. Atbalsts jāizmaksā četru gadu laikā pēc minētās dienas.
|
|
(200)
|
Attiecināmās izmaksas var ietvert:
|
(a)
|
aizsargājamo dzīvnieku ievainoto vai nonāvēto dzīvnieku tirgus vērtību;
|
|
(b)
|
mantisku kaitējumu tādiem aktīviem kā aprīkojums, tehnika un nekustamais īpašums.
|
|
|
(201)
|
Tirgus vērtība, kas minēta 200. punkta a) apakšpunktā, jānosaka, pamatojoties uz dzīvnieku vērtību tieši pirms attiecīgās aizsargājamo dzīvnieku uzvedības, un tā, it kā aizsargājamo dzīvnieku uzvedība tos nebūtu skārusi.
|
|
(202)
|
Mantiskais kaitējums jāaprēķina, pamatojoties uz skartā aktīva remonta izmaksām vai saimniecisko vērtību pirms kaitējuma nodarīšanas. Tas nedrīkst pārsniegt remonta izmaksas vai patiesās tirgus vērtības samazinājumu, ko izraisījusi aizsargājamo dzīvnieku uzvedība, proti, starpību starp aktīva vērtību tieši pirms un tieši pēc kaitējuma nodarīšanas.
|
|
(203)
|
Minēto summu var palielināt, pieskaitot citas izmaksas, kas labuma guvējam uzņēmumam radušās aizsargājamo dzīvnieku uzvedības dēļ, un minētā summa katrā ziņā jāsamazina, no tās atskaitot visas izmaksas, kas nav radušās aizsargājamo dzīvnieku uzvedības dēļ un labuma guvējam uzņēmumam būtu radušās arī citā gadījumā, un visi ieņēmumi, kuri gūti no tādu produktu pārdošanas, kas saistīti ar ievainotajiem vai nonāvētajiem dzīvniekiem.
|
|
(204)
|
Komisija var akceptēt citas kaitējuma aprēķināšanas metodes, ja ir pārliecināta, ka tās ir reprezentatīvas, nav pamatotas ar pārmērīgi lielām nozvejām vai ieguves apjomiem un nevienam labuma guvējam uzņēmumam nerada pārmērīgu kompensāciju.
|
|
(205)
|
Izņemot pirmos aizsargājamo dzīvnieku uzbrukumus, labuma guvējam uzņēmumam ir jāpieliek saprātīgas pūles, lai mazinātu konkurences izkropļojumu risku un stimulētu kaitējuma riska minimalizēšanu. Šiem centieniem jāizpaužas kā profilaktiskiem pasākumiem – piemēram, iežogojumam –, kas ir samērīgi ar tā kaitējuma risku, ko aizsargājamie dzīvnieki attiecīgajā teritorijā varētu nodarīt. Izņēmums ir situācija, kurā šādi pasākumi ir pamatoti neiespējami.
|
|
(206)
|
Atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti, lai kompensētu kaitējumu, to vidū maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.
|
1.5. Atbalsts investīcijām, kuru mērķis ir novērst un mazināt riska notikumu nodarīto kaitējumu
|
(207)
|
Atbalstu investīcijām, kuru mērķis ir novērst un mazināt riska notikumu nodarīto kaitējumu, Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs I daļas 3. nodaļā noteiktajiem principiem un šajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.
|
|
(208)
|
Atbalstu investīcijām, kuru mērķis ir novērst un mazināt riska notikumu nodarīto kaitējumu, uzskata par piemērotu rīku, kas palīdz uzņēmumiem samazināt šāda kaitējuma rašanās risku un veicina saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, neradot tādu negatīvu ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, ar noteikumu, ka šāds atbalsts atbilst šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem.
|
|
(209)
|
Investīciju galvenajam mērķim ir jābūt novērst un mazināt riska notikumu nodarītu kaitējumu. Kas attiecas uz aizsargājamo dzīvnieku nodarīta kaitējuma novēršanu un mazināšanu zvejniecības nozarē, investīcijas mērķim jābūt novērst vai mazināt plēsēju nodarītus postījumus vai zvejas rīkiem vai citam aprīkojumam nodarītu kaitējumu.
|
|
(210)
|
Attiecībā uz investīcijām, par kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES (62) jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, atbalsts jāpiešķir ar nosacījumu, ka šāds novērtējums ir veikts un attīstības piekrišana attiecīgajam investīciju projektam ir dota pirms individuālā atbalsta piešķiršanas dienas.
|
|
(211)
|
Atbalstam jāsedz attiecināmās izmaksas, kas ir tiešas un specifiskas profilaktiskiem pasākumiem. Attiecināmās izmaksas var ietvert:
|
(a)
|
izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, arī izpirkumnomu, vai labiekārtošanu un
|
|
(b)
|
izmaksas par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīvu tirgus vērtību.
|
|
|
(212)
|
Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.
|
2. nodaļa
2. ATBALSTS TĀLĀKAJOS REĢIONOS
|
(213)
|
Savienības tālākie reģioni saskaras ar pastāvīgiem attīstības traucēkļiem, kas atzīti LESD 349. pantā un ļauj Savienībai pieņemt īpašus pasākumus, lai atbalstītu tālākos reģionus, arī pielāgot Savienības tiesību aktu piemērošanu minētajos reģionos un piekļuvi Savienības programmām. Ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Cilvēki pirmajā vietā, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes nodrošināšana, ES tālāko reģionu potenciāla atraisīšana” (63), Komisija atbalstu šajos reģionos novērtēs, pamatojoties uz šo pamatnostādņu I daļas 3. nodaļā noteiktajiem principiem un šajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.
|
2.1. Darbības atbalsts tālākajos reģionos
|
(214)
|
Darbības atbalsts tālākajos reģionos ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ja tas atbilst I daļas 3. nodaļā noteiktajiem principiem, šajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem un konkrētajiem noteikumiem, kas piemērojami minētajiem reģioniem.
|
|
(215)
|
Šo iedaļu piemēro tādam darbības atbalstam LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos, kura mērķis saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1139 10. panta 4. punktu ir mazināt minēto reģionu īpašās grūtības, kuras rada to nomaļums, nošķirtība, nelielais izmērs, sarežģītā topogrāfija un klimats, ekonomikas atkarība no dažiem produktiem un kuru pastāvība un kombinācija pamatīgi kavē šo reģionu attīstību. Piemērojot šo iedaļu, Komisija attiecīgā gadījumā ņem vērā darbības atbalsta saskanību ar pasākumiem, kas attiecīgajam reģionam paredzēti EJZAF satvarā, un tā ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību gan attiecīgajos reģionos, gan citās Savienības daļās.
|
|
(216)
|
Atbalsts, ko piešķir saskaņā ar šo iedaļu, nedrīkst pārsniegt to, kas vajadzīgs, lai mazinātu tālāko reģionu īpašās grūtības, ko rada to izolētība, nošķirtība un ļoti lielais nomaļums.
|
|
(217)
|
Attiecināmās izmaksas, kas izriet no minētajām īpašajām grūtībām, jāaprēķina saskaņā Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2021/1972 (64) noteiktajiem kritērijiem.
|
|
(218)
|
Lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju, attiecīgajai dalībvalstij jāņem vērā cita veida publiskās intervences, attiecīgā gadījumā arī kompensācija, ko saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1139 24. un 35.–37. pantu maksā par papildu izmaksām, kas operatoriem radušās dažu tādu zvejas un akvakultūras produktu zvejošanā, audzēšanā, apstrādē un tirdzniecībā, kuru izcelsme ir tālākajos reģionos.
|
|
(219)
|
Atbalsts un visi citi maksājumi, ko labuma guvējs uzņēmums saņēmis par tām pašām attiecināmajām izmaksām, nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.
|
2.2. Atbalsts zvejas flotes atjaunošanai tālākajos reģionos
|
(220)
|
Atbalstu zvejas flotes atjaunošanai tālākajos reģionos Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ja tas atbildīs I daļas 3. nodaļā noteiktajiem principiem un šajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.
|
|
(221)
|
Šo iedaļu piemēro zvejas flotes atjaunošanai LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos domātam atbalstam, kura mērķis ir segt izmaksas, kas saistītas ar tāda jauna zvejas kuģa iegādi, kurš tiks reģistrēts tālākajā reģionā.
|
|
(222)
|
Saskaņā ar šo iedaļu atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja:
|
(a)
|
jaunais zvejas kuģis atbilst Savienības un valsts noteikumiem par higiēnas, veselības, drošības un darba apstākļiem darbam uz zvejas kuģiem un zvejas kuģu parametriem un
|
|
(b)
|
atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā labuma guvēja uzņēmuma galvenā reģistrācijas vieta ir tālākajā reģionā, kurā jaunais kuģis tiks reģistrēts.
|
|
|
(223)
|
Atbalsta piešķiršanas dienā jaunākajā ziņojumā, kas pirms minētās dienas sagatavots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. un 3. punktu, jāpierāda līdzsvars starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām tā tālākā reģiona flotes segmentā, pie kura piederēs jaunais kuģis (“valsts ziņojums”).
|
|
(224)
|
Atbalstu nedrīkst piešķirt, ja valsts ziņojums, jo īpaši tajā ietvertais līdzsvara novērtējums, nav sagatavots, pamatojoties uz bioloģiskajiem, ekonomiskajiem un kuģu izmantojuma rādītājiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā minētajās kopīgajās pamatnostādnēs (65).
|
|
(225)
|
Tātad, lai varētu piešķirt atbalstu saskaņā ar šo iedaļu, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:
|
(a)
|
attiecīgajai dalībvalstij līdz N gada 31. maijam jābūt iesniegušai Komisijai valsts ziņojumu;
|
|
(b)
|
valsts ziņojumā jābūt pierādītam, ka pastāv līdzsvars starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām flotes segmentā, pie kura piederēs jaunais kuģis;
|
|
(c)
|
Komisija nedrīkst būt apšaubījusi N gada valsts ziņojuma, jo īpaši tajā ietvertā līdzsvara novērtējuma, secinājumus.
|
|
|
(226)
|
Šo pamatnostādņu 225. punkta c) apakšpunkta vajadzībām valsts ziņojumā ietverto līdzsvara novērtējumu uzskata par apšaubītu, ja Komisija, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktu, līdz N+1 gada 31. martam nosūta attiecīgajai dalībvalstij attiecīgu vēstuli. Ja šāda vēstule līdz minētajam termiņam netiek nosūtīta vai ja valsts ziņojumā ietvertais līdzsvara novērtējums vēstulē netiek apstrīdēts, attiecīgā dalībvalsts drīkst piešķirt atbalstu.
|
|
(227)
|
Uz N gada valsts ziņojuma pamata attiecīgā dalībvalsts atbalstu drīkst piešķirt tikai līdz N+1 gada 31. decembrim.
|
|
(228)
|
Katras dalībvalsts un katra tālāko reģionu flotes segmenta maksimālo pieļaujamo zvejas kapacitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 II pielikumā, nevienā brīdī nedrīkst pārsniegt, ņemot vērā jebkādu iespējamo minētās maksimālās pieļaujamās kapacitātes samazinājumu saskaņā ar minētās regulas 22. panta 6. punktu. Jaunas, ar atbalstu iegūtas kapacitātes iekļaušana flotē jāveic, pilnībā ievērojot šo maksimālo pieļaujamo kapacitāti, un tā nedrīkst radīt situāciju, kurā šī kapacitāte ir pārsniegta.
|
|
(229)
|
Atbalsta nosacījums nedrīkst būt jaunā kuģa iegāde no konkrētas kuģu būvētavas.
|
|
(230)
|
Atbalsta maksimālā intensitāte nedrīkst pārsniegt 60 % no kopējām attiecināmajām izmaksām tādu kuģu gadījumā, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri, 50 % no kopējām attiecināmajām izmaksām tādu kuģu gadījumā, kuru lielākais garums ir 12 metri un vairāk, bet mazāk nekā 24 metri, un 25 % no kopējām attiecināmajām izmaksām tādu kuģu gadījumā, kuru lielākais garums ir 24 metri un vairāk.
|
|
(231)
|
Ar atbalsta palīdzību iegādātam kuģim jābūt reģistrētam tālākajā reģionā vismaz 15 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas, un minētajā laikā visas tā nozvejas jāizkrauj tālākajā reģionā. Ja minētais nosacījums netiek izpildīts, atbalsts ir jāatmaksā tādā apjomā, kas ir samērīgs ar neatbilstības periodu vai apmēru.
|
2.3. Atbalsts investīcijām aprīkojumā, kas palīdz uzlabot drošību, arī aprīkojumā, kas kuģiem dod iespēju paplašināt zvejas zonas, kurās tie veic piekrastes mazapjoma zveju tālākajos reģionos
|
(232)
|
Atbalstu investīcijām aprīkojumā, kas palīdz uzlabot drošību, arī aprīkojumā, kas kuģiem dod iespēju paplašināt zvejas zonas, kurās tie veic piekrastes mazapjoma zveju tālākajos reģionos, Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ja tas atbildīs I daļas 3. nodaļā noteiktajiem principiem un šajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.
|
|
(233)
|
Atbalstam, ko piešķir saskaņā ar šo iedaļu, būtu jāveicina ekonomiski, sociāli un vidiski ilgtspējīgu zvejas darbību stiprināšana un drošības un darba apstākļu uzlabošana uz kuģiem, lai, kur tas iespējams, zvejas kuģi zvejas zonas, kurās tie veic piekrastes mazapjoma zveju, varētu paplašināt līdz 20 jūdzēm no krasta.
|
|
(234)
|
Atkāpjoties no 47. punkta, atbalstu saskaņā ar šo iedaļu drīkst piešķirt, lai izpildītu obligātās Savienības vai valsts prasības.
|
|
(235)
|
Atbalstu investīcijām, kas paredz zvejas kuģa galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņu vai modernizēšanu, ir tiesības saņemt tikai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1139 18. pantu vai saskaņā ar šo pamatnostādņu II daļas 3. nodaļas 3.2. iedaļu.
|
|
(236)
|
Atbalstu investīcijām, kuru rezultātā palielinās zvejas kuģa bruto tilpība, ir tiesības saņemt tikai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1139 19. pantu vai saskaņā ar šo pamatnostādņu II daļas 3. nodaļas 3.3. iedaļu.
|
|
(237)
|
Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.
|
3. nodaļa
3. ATBALSTS FLOTES PASĀKUMIEM UN ZVEJAS DARBĪBU IZBEIGŠANAI UN PĀRTRAUKŠANAI
|
(238)
|
Lai stiprinātu ekonomiski, sociāli un vidiski ilgtspējīgas zvejas darbības, šajās pamatnostādnēs ir lietderīgi iekļaut dažus valstu finansētus pasākumus, kas attiecas uz investīcijām zvejas kuģos un zvejas darbību izbeigšanu un pārtraukšanu.
|
|
(239)
|
Lai nodrošinātu konsekvenci un saskanību starp Savienības valsts atbalsta politiku un KZP, nosacījumiem, kas piemērojami šiem pasākumiem, kurus finansē tikai no nacionālajiem līdzekļiem, jāatspoguļo prasības, kas EJZAF regulā noteiktas līdzvērtīgiem ES līdzfinansētiem pasākumiem, proti, Regulas (ES) 2021/1139 17.–21. pantā noteiktajiem pasākumiem, ja vien šajā iedaļā nav noteikts citādi.
|
|
(240)
|
Šajā nodaļā paredzētu atbalstu saskaņā ar 3.1.–3.6. iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem drīkst piešķirt arī zvejai iekšējos ūdeņos.
|
|
(241)
|
Ja šajā nodaļā paredzētu atbalstu piešķir attiecībā uz Savienības zvejas kuģi, minēto kuģi vismaz piecus gadus pēc atbalsta galīgā maksājuma nedrīkst nodot vai mainīt tā karogu ārpus Savienības.
|
3.1. Zvejas kuģa pirmreizēja iegāde
|
(242)
|
Atbalstu zvejas kuģa pirmreizējai iegādei Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs I daļas 3. nodaļā noteiktajiem principiem un šajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.
|
|
(243)
|
Zvejas kuģa pirmreizējai iegādei domāts atbalsts var būt piemērots rīks, kas atbalsta jaunu zvejnieku ienākšanu nozarē un rosina paaudžu nomaiņu. Šā iemesla dēļ zvejas kuģa pirmreizējai iegādei domāts atbalsts dažos gadījumos var veicināt saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, neradot tādu negatīvu ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, ja šāds atbalsts atbilst šajā iedaļā noteiktajiem nosacījumiem.
|
|
(244)
|
Saskaņā ar šo iedaļu atbalstu drīkst piešķirt tikai:
|
(a)
|
fiziskai personai, kura atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā nav vecāka par 40 gadiem un vismaz piecus gadus ir nostrādājusi par zvejnieku vai ieguvusi atbilstošu kvalifikāciju;
|
|
(b)
|
tiesību subjektiem, kas pilnībā pieder vienai vai vairākām fiziskām personām, ja katra no tām atbilst a) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem;
|
|
(c)
|
kopīgas zvejas kuģa pirmreizējās iegādes gadījumā – vairākām fiziskām personām, ja katra no tām atbilst a) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem;
|
|
(d)
|
daļēju zvejas kuģa īpašumtiesību ieguves gadījumā – fiziskai personai, kura atbilst a) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem un attiecībā uz kuru uzskata, ka tai ir minētā kuģa kontroles tiesības, jo tās īpašumā ir vismaz 33 % no kuģa vai no kuģa akcijām, vai tiesību subjektam, kurš atbilst b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem un attiecībā uz kuru uzskata, ka tam ir minētā kuģa kontroles tiesības, jo tā īpašumā ir vismaz 33 % no kuģa vai no kuģa akcijām.
|
|
|
(245)
|
Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu drīkst piešķirt tikai attiecībā uz zvejas kuģi, kas atbilst visām šādām prasībām:
|
(a)
|
tas ietilpst flotes segmentā, par kuru Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā minētajā jaunākajā zvejas kapacitātes ziņojumā norādīts, ka minētais segments ir līdzsvarā ar tam pieejamajām zvejas iespējām;
|
|
(b)
|
tas ir aprīkots zvejas darbībām;
|
|
(c)
|
tā lielākais garums nepārsniedz 24 metrus;
|
|
(d)
|
tas ir reģistrēts Savienības zvejas flotes reģistrā vismaz trīs kalendāros gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada attiecībā uz piekrastes mazapjoma zvejas kuģi un vismaz piecus kalendāros gadus attiecībā uz cita veida kuģi;
|
|
(e)
|
tas Savienības zvejas flotes reģistrā bijis reģistrēts ne ilgāk kā 30 kalendāros gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada.
|
|
|
(246)
|
Šo pamatnostādņu 245. punkta a) apakšpunkta vajadzībām piemēro procedūru un nosacījumus, kas izklāstīti II daļas 2. nodaļas 2.2. iedaļas 225.–227. punktā.
|
|
(247)
|
Attiecībā uz zveju iekšējos ūdeņos 245. punkta a) apakšpunktu nepiemēro un 245. punkta d) un e) apakšpunkts jāsaprot kā atsauce uz dienu, kad saskaņā ar valsts tiesību aktiem sākta kuģa izmantošana, nevis uz dienu, kad kuģis reģistrēts Savienības zvejas flotes reģistrā.
|
|
(248)
|
Attiecināmās izmaksas var ietvert tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar zvejas kuģa pirmreizējo iegādi.
|
|
(249)
|
Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 40 % no attiecināmajām izmaksām.
|
3.2. Galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņa vai modernizācija
|
(250)
|
Atbalstu galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņai vai modernizācijai Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs I daļas 3. nodaļā noteiktajiem principiem un šajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.
|
|
(251)
|
Galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņai vai modernizācijai domāts atbalsts var būt piemērots rīks, kas uzņēmumus cita starpā rosina palielināt energoefektivitāti un samazināt CO2 emisijas. Šā iemesla dēļ galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņai vai modernizācijai domāts atbalsts dažos gadījumos var veicināt saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, neradot tādu negatīvu ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, ja šāds atbalsts atbilst šajā iedaļā noteiktajiem nosacījumiem.
|
|
(252)
|
Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu drīkst piešķirt tikai tāda zvejas kuģa galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņai vai modernizācijai, kura lielākais garums nepārsniedz 24 metrus.
|
|
(253)
|
Atbalstam, ko piešķir saskaņā ar šo iedaļu, jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:
|
(a)
|
kuģis ietilpst flotes segmentā, par kuru Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā minētajā jaunākajā zvejas kapacitātes ziņojumā norādīts, ka minētais segments ir līdzsvarā ar tam pieejamajām zvejas iespējām;
|
|
(b)
|
kuģis Savienības zvejas flotes reģistrā ir bijis reģistrēts vismaz piecus kalendāros gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada;
|
|
(c)
|
piekrastes mazapjoma zvejas kuģiem un kuģiem, ko izmanto zvejai iekšējos ūdeņos, jaunā vai modernizētā dzinēja jauda kilovatos nav lielāka par pašreizējā dzinēja jaudu;
|
|
(d)
|
citiem kuģiem, kuru lielākais garums nepārsniedz 24 metrus, jaunā vai modernizētā dzinēja jauda kilovatos nav lielāka par pašreizējā dzinēja jaudu, un tas izdala vismaz par 20 % mazāk CO2 salīdzinājumā ar pašreizējo dzinēju;
|
|
(e)
|
zvejas kapacitāti, kas no flotes izslēgta galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņas vai modernizācijas rezultātā, aizstāt nedrīkst.
|
|
|
(254)
|
Šo pamatnostādņu 253. punkta a) apakšpunkta vajadzībām piemēro procedūru un nosacījumus, kas izklāstīti II daļas 2. nodaļas 2.2. iedaļas 225.–227. punktā.
|
|
(255)
|
Attiecībā uz zveju iekšējos ūdeņos 253. punkta a) apakšpunktu nepiemēro un 253. punkta b) apakšpunkts jāsaprot kā atsauce uz dienu, kad saskaņā ar valsts tiesību aktiem sākta kuģa izmantošana, nevis uz dienu, kad kuģis reģistrēts Savienības zvejas flotes reģistrā.
|
|
(256)
|
Dalībvalstīm jāpierāda, ka tās ir ieviesušas iedarbīgus kontroles un izpildes panākšanas mehānismus, lai garantētu šajā iedaļā izklāstīto nosacījumu izpildi.
|
|
(257)
|
Dalībvalstīm jānodrošina, ka visi nomainītie vai modernizētie dzinēji tiek fiziski verificēti.
|
|
(258)
|
CO2 emisiju samazināšanu, kas prasīta 253. punkta d) apakšpunktā, uzskata par izpildītu šādos gadījumos:
|
(a)
|
ja relevantajā informācijā, ko attiecīgais dzinēja ražotājs apstiprinājis, apliecinot tā atbilstību tipam, vai produkta sertifikātā norādīts, ka jaunais dzinējs emitē par 20 % mazāk CO2 nekā dzinējs, ko nomaina,
|
|
(b)
|
ja relevantajā informācijā, ko attiecīgais dzinēja ražotājs apstiprinājis, apliecinot tā atbilstību tipam, vai produkta sertifikātā norādīts, ka jaunais dzinējs izmanto par 20 % mazāk degvielas nekā dzinējs, ko nomaina.
|
|
|
(259)
|
Ja relevantā informācija, ko attiecīgais dzinēja ražotājs apstiprinājis, apliecinot tā atbilstību tipam, vai produkta sertifikāts vienam vai abiem dzinējiem neļauj salīdzināt CO2 emisijas vai degvielas patēriņu, 253. punkta d) apakšpunktā prasīto CO2 emisiju samazinājumu uzskata par panāktu jebkurā no šādiem gadījumiem:
|
(a)
|
jaunais dzinējs izmanto energoefektīvu tehnoloģiju, un vecuma starpība starp jauno dzinēju un dzinēju, ko nomaina, ir vismaz septiņi gadi;
|
|
(b)
|
jaunais dzinējs izmanto tāda veida degvielu vai piedziņas sistēmu, kuru uzskata par tādu, kas emitē mazāk CO2 nekā dzinējs, ko nomaina;
|
|
(c)
|
attiecīgā dalībvalsts nosaka, ka attiecīgā kuģa parastajā zvejas piepūlē jaunais dzinējs emitē par 20 % mazāk CO2 vai izmanto par 20 % mazāk degvielas nekā dzinējs, ko nomaina.
|
|
|
(260)
|
Lai noteiktu 259. punkta a) apakšpunktā minētās energoefektīvās tehnoloģijas un sīkāk precizētu metodoloģijas elementus 259. punkta c) apakšpunkta īstenošanas vajadzībām, piemēro Īstenošanas regulu (ES) 2022/46 (66).
|
|
(261)
|
Attiecināmās izmaksas var ietvert tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņu vai modernizāciju.
|
|
(262)
|
Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 40 % no attiecināmajām izmaksām.
|
3.3. Zvejas kuģa bruto tilpības palielināšana drošības, darba apstākļu vai energoefektivitātes uzlabošanas nolūkos
|
(263)
|
Atbalstu zvejas kuģa bruto tilpības palielināšanai drošības, darba apstākļu vai energoefektivitātes uzlabošanas nolūkos Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs I daļas 3. nodaļā noteiktajiem principiem un šajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.
|
|
(264)
|
Zvejas kuģa bruto tilpības palielināšanai domāts atbalsts var būt piemērots rīks, kas rosina uzņēmumus investēt drošības, darba apstākļu vai energoefektivitātes uzlabošanā. Šā iemesla dēļ zvejas kuģa bruto tilpības palielināšanai domāts atbalsts dažos gadījumos var veicināt saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, neradot tādu negatīvu ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, ja šāds atbalsts atbilst šajā iedaļā noteiktajiem nosacījumiem.
|
|
(265)
|
Atbalstam, ko piešķir saskaņā ar šo iedaļu, jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:
|
(a)
|
zvejas kuģis ietilpst flotes segmentā, par kuru Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā minētajā jaunākajā zvejas kapacitātes ziņojumā norādīts, ka minētā segmenta zvejas kapacitāte ir līdzsvarā ar tam pieejamajām zvejas iespējām;
|
|
(b)
|
zvejas kuģa lielākais garums nepārsniedz 24 metrus;
|
|
(c)
|
zvejas kuģis Savienības zvejas flotes reģistrā ir bijis reģistrēts vismaz 10 kalendāros gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada;
|
|
(d)
|
darbības rezultātā radušās jaunās zvejas kapacitātes iekļaušanu zvejas flotē kompensē, iepriekš vismaz tādā paša apjoma zvejas kapacitāti bez publiskā atbalsta izslēdzot no tā paša flotes segmenta vai no flotes segmenta, par kuru Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā minētajā jaunākajā zvejas kapacitātes ziņojumā norādīts, ka minētā segmenta zvejas kapacitāte nav līdzsvarā ar tam pieejamajām zvejas iespējām.
|
|
|
(266)
|
Šo pamatnostādņu 265. punkta a) apakšpunkta vajadzībām piemēro procedūru un nosacījumus, kas izklāstīti II daļas 2. nodaļas 2.2. iedaļas 225.–227. punktā.
|
|
(267)
|
Attiecināmās izmaksas var ietvert:
|
(a)
|
bruto tilpības palielināšanu, kas nepieciešama, lai pēc tam ierīkotu vai renovētu izmitināšanas telpas, kuras paredzētas vienīgi apkalpes vajadzībām, arī sanitārās labierīcības, koplietošanas telpas, kambīzes un segtas klāja konstrukcijas;
|
|
(b)
|
bruto tilpības palielināšanu, kas nepieciešama, lai pēc tam uzlabotu vai uzstādītu uz kuģa esošas ugunsgrēku novēršanas sistēmas, drošības un trauksmes sistēmas vai trokšņa samazināšanas sistēmas;
|
|
(c)
|
bruto tilpības palielināšanu, kas nepieciešama, lai pēc tam uzstādītu integrētas tiltiņa sistēmas nolūkā uzlabot navigāciju vai dzinēja vadību;
|
|
(d)
|
bruto tilpības palielināšanu, kas nepieciešama, lai pēc tam uzstādītu vai atjaunotu tādu dzinēju vai piedziņas sistēmu, kura uzrāda labāku energoefektivitāti vai zemākas CO2 emisijas salīdzinājumā ar iepriekšējo situāciju un kuras jauda saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (67) 40. panta 1. punktu nepārsniedz iepriekš sertificēto zvejas kuģa dzinēja jaudu, un kuras maksimālo jaudu šim dzinēja vai piedziņas sistēmas modelim sertificējis ražotājs;
|
|
(e)
|
bulba priekšgala nomaiņa vai atjaunošana ar noteikumu, ka tas uzlabo zvejas kuģa vispārējo energoefektivitāti.
|
|
|
(268)
|
Attiecībā uz zveju iekšējos ūdeņos 265. punkta a) un d) apakšpunktu nepiemēro un 265. punkta c) apakšpunkts jāsaprot kā atsauce uz dienu, kad saskaņā ar valsts tiesību aktiem sākta kuģa izmantošana, nevis uz dienu, kad kuģis reģistrēts Savienības zvejas flotes reģistrā.
|
|
(269)
|
Dalībvalstīm jāpierāda, ka tās ir ieviesušas iedarbīgus kontroles un izpildes panākšanas mehānismus, lai garantētu šajā iedaļā izklāstīto nosacījumu izpildi.
|
|
(270)
|
Attiecīgajai dalībvalstij jādara Komisijai zināms atbalsta pasākuma raksturojums, arī palielinātās zvejas kapacitātes apjoms un minētās palielināšanas mērķis.
|
|
(271)
|
Attiecināmās izmaksas var ietvert tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar atbalstu investīcijām, kuru mērķis ir uzlabot drošību, darba apstākļus vai energoefektivitāti un kuras noved pie zvejas kuģa bruto tilpības palielinājuma.
|
|
(272)
|
Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 40 % no attiecināmajām izmaksām.
|
3.4. Atbalsts zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai
|
(273)
|
Atbalsts zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs I daļas 3. nodaļā noteiktajiem principiem un šajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.
|
|
(274)
|
Zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai domāts atbalsts var būt piemērots rīks, kas labuma guvējiem uzņēmumiem zvejniecības nozarē palīdz pielāgoties jaunai situācijai, jo īpaši pievērsties jauna veida saimnieciskajām darbībām (68). Šā iemesla dēļ zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai domāts atbalsts dažos gadījumos var veicināt saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, neradot tādu negatīvu ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, ja šāds atbalsts atbilst šajā iedaļā noteiktajiem nosacījumiem.
|
|
(275)
|
Atbalstam, ko piešķir saskaņā ar šo iedaļu, jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:
|
(a)
|
izbeigšanai jābūt paredzētai kā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktā minētā rīcības plāna instrumentam;
|
|
(b)
|
zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai jānotiek, zvejas kuģi sadalot vai izņemot no ekspluatācijas un pāraprīkojot tādu darbību veikšanai, kas nav komerciālā zveja;
|
|
(c)
|
zvejas kuģim jābūt reģistrētam kā aktīvam kuģim un pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas jābūt veikušam zvejas darbības vismaz 90 dienas gadā;
|
|
(d)
|
līdzvērtīgai zvejas kapacitātei jābūt neatgriezeniski izslēgtai no Savienības zvejas flotes reģistra, un tā nedrīkst tikt aizstāta;
|
|
(e)
|
attiecīgās zvejas licences un zvejas atļaujas ir galīgi jāanulē;
|
|
(f)
|
labuma guvējs uzņēmums piecus gadus pēc atbalsta saņemšanas nedrīkst reģistrēt nevienu zvejas kuģi.
|
|
|
(276)
|
Ja attiecīgā zvejas darbība ir tāda, ko nevar veikt visu kalendāro gadu, 275. punkta c) apakšpunktā noteikto minimālo prasību par zvejas darbību veikšanu drīkst samazināt ar nosacījumu, ka darbības dienu skaita un zvejošanai derīgo dienu skaita attiecība ir tāda pati kā attiecība starp visu gadu zvejojošo labuma guvēju uzņēmumu darbības dienu skaitu un kalendāro dienu skaitu gadā.
|
|
(277)
|
Papildus 275. punktā minētajam atbalstam Komisija izņēmuma gadījumos, kad pastāv pienācīgi pamatoti apstākļi, kuri dalībvalstīm jāpierāda, zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai domātu atbalstu var apstiprināt, pamatojoties uz ekonomiskiem apsvērumiem vai citiem apsvērumiem, kas saistīti ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu. Piemēram, atbalsts var būt pamatots gadījumos, kad pastāv zinātniski pamatotas bažas par jūras ūdeņu labu vides stāvokli, vai tad, ja zvejas darbību aptvērums vietējā līmenī vairs nav uzturams zvejas vietu platības samazinājuma dēļ un ir nepieciešams organizēti pārstrukturēt nozari, pat ja attiecīgo flotes segmentu stāvoklis ir līdzsvarots.
|
|
(278)
|
Saskaņā ar 277. punktu piešķirtam atbalstam ir jāatbilst 275. punkta b)–f) apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, turklāt labuma guvējiem uzņēmumiem jāapņemas nepalielināt zvejas kapacitāti no atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas līdz dienai, kad pagājuši pieci gadi pēc atbalsta izmaksāšanas. Labuma guvējiem uzņēmumiem jāapņemas arī neizmantot atbalstu, lai aizstātu vai modernizētu dzinējus, ja vien nav izpildīti Regulas (ES) 2021/1139 18. pantā izklāstītie nosacījumi.
|
|
(279)
|
Gadījumos, kad vienu gadu pirms paziņošanas dalībvalsts ir piešķīrusi atbalstu vai īstenojusi darbības saskaņā ar EJZF vai EJZAF un tā rezultātā jūras baseinā ir palielinājusies zvejas kapacitāte, vai tad, ja dalībvalsts šādas darbības ir iekļāvusi nacionālajā EJZAF programmā, attiecīgajai dalībvalstij ir jāpaskaidro, kādā mērā atbalsts zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai šajā jūras baseinā ir saderīgs ar šādu zvejas kapacitātes palielinājumu, jāsniedz atbalsta pamatojums un jāpierāda tā obligāta nepieciešamība.
|
|
(280)
|
Attiecībā uz zveju iekšējos ūdeņos atbalstu zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai var piešķirt tikai labuma guvējiem uzņēmumiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos, un gadījumos, kad tiek veikti saglabāšanas pasākumi, kurus pamato zinātniski pierādījumi vai uz kuriem attiecas 277. punkts. 275. punkta a) apakšpunktu zvejai iekšējos ūdeņos nepiemēro, un 275. punkta d) un f) apakšpunktu piemēro ar atsauci uz relevanto valsts flotes reģistru, ja tāds pieejams saskaņā ar valsts tiesību aktiem, nevis uz Savienības flotes reģistru. Zvejas licences un zvejas atļaujas ir galīgi jāanulē neatkarīgi no tā, vai ir pieejams valsts flotes reģistrs.
|
|
(281)
|
Turklāt zvejai iekšējos ūdeņos piemēro turpmāk minēto korekciju, kas attiecas uz 275. punkta c) apakšpunktā minēto zvejas darbību dienu minimālo skaitu. Ja zvejas kuģis tiek izmantots dažādu sugu nozvejā, uz ko iekšējos ūdeņos attiecas atšķirīgs zvejošanai derīgo dienu skaits, 276. punktā noteiktās attiecības aprēķināšanā izmantotais zvejošanai derīgo dienu skaits ir šā kuģa zvejoto sugu zvejošanai derīgo dienu vidējais skaits. Tomēr šādas korekcijas rezultātā aprēķinātais minimālais zvejas darbību dienu skaits nekādā ziņā nedrīkst būt mazāks par 30 un lielāks par 90 dienām.
|
|
(282)
|
Atbalstu zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai drīkst piešķirt tikai:
|
(a)
|
to Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, uz kuriem attiecas pilnīga izbeigšana, un
|
|
(b)
|
zvejniekiem, kas uz Savienības zvejas kuģa, uz kuru attiecas pilnīgā izbeigšana, pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada ir strādājuši vismaz 90 dienas gadā.
|
|
|
(283)
|
Šo pamatnostādņu 282. punkta b) apakšpunktā noteiktais minimālais darba dienu skaits tiek koriģēts saskaņā ar 276. un 281. punktu gadījumos, kad minētie punkti ir piemērojami zvejas kuģim, ar kuru zvejnieks veic darbību.
|
|
(284)
|
Zvejniekiem, kas minēti 282. punkta b) apakšpunktā, visas zvejas darbības jāizbeidz uz pieciem gadiem pēc atbalsta saņemšanas. Ja zvejnieks minētajā laikposmā atsāk zvejas darbības, attiecīgajai dalībvalstij ir jāatgūst saistībā ar atbalstu nepamatoti izmaksātās summas tādā apmērā, kas ir proporcionāls laikposmam, kurā šā punkta pirmajā teikumā paredzētais nosacījums nav izpildīts.
|
|
(285)
|
Dalībvalstīm jāpierāda, ka tās ir ieviesušas iedarbīgus kontroles un izpildes panākšanas mehānismus, lai garantētu atbilstību darbības pilnīgas izbeigšanas nosacījumiem, arī lai nodrošinātu, ka kapacitāte tiek neatgriezeniski izslēgta un ka attiecīgais kuģis vai zvejnieki pēc pasākuma ir izbeiguši visas zvejas darbības. Ja iekšējiem ūdeņiem piemērojama valsts flotes reģistra nav, dalībvalstīm jāpierāda arī tas, ka šādi kontroles un izpildes panākšanas mehānismi nodrošina kapacitātes pārvaldību, kas ir salīdzināma ar jūras zvejniecībās piemērojamo.
|
|
(286)
|
Attiecināmās izmaksas jāaprēķina individuāla labuma guvēja līmenī.
|
|
(287)
|
Attiecināmās izmaksas var ietvert:
|
(a)
|
ja zvejas kuģi nodod sadalīšanai –
|
(i)
|
sadalīšanas izmaksas,
|
|
(ii)
|
kompensāciju par zvejas kuģa zaudēto vērtību, ko novērtē atbilstoši tā pašreizējai pārdošanas vērtībai;
|
|
|
(b)
|
ja kuģi izņem no ekspluatācijas un pāraprīko tādu darbību veikšanai, kas nav komerciālā zveja, – investīciju izmaksas, kas saistītas ar zvejas kuģa pārveidošanu citu saimniecisko darbību vajadzībām;
|
|
(c)
|
izmaksas, kas saistītas ar 282. punkta b) apakšpunktā norādītajiem zvejniekiem un var ietvert arī obligātās sociālās izmaksas, kuras izriet no pilnīgas izbeigšanas, ciktāl uz tām neattiecas citi valsts noteikumi par uzņēmējdarbības izbeigšanu.
|
|
|
(288)
|
Komisija var akceptēt citas aprēķināšanas metodes, ja ir pārliecināta, ka tās ir balstītas uz objektīviem kritērijiem un nevienam labuma guvējam uzņēmumam nerada pārmērīgu kompensāciju.
|
|
(289)
|
Attiecināmās izmaksas jāsamazina, no tām atskaitot visas izmaksas, kas nav radušās zvejas darbību pilnīgas izbeigšanas rezultātā un labuma guvējam uzņēmumam būtu radušās arī citā gadījumā.
|
|
(290)
|
Atbalsta apmērs nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.
|
3.5. Atbalsts zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai
|
(291)
|
Atbalstu zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs I daļas 3. nodaļā noteiktajiem principiem un šajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.
|
|
(292)
|
Zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai domāts atbalsts var būt piemērots rīks, kas palīdz nozarei reaģēt uz apstākļiem, kuri attaisno zināmu zvejas piepūles apturēšanu (69). Šā iemesla dēļ zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai domāts atbalsts dažos gadījumos var veicināt saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, neradot tādu negatīvu ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, ja šāds atbalsts atbilst šajā iedaļā noteiktajiem nosacījumiem.
|
|
(293)
|
Saskaņā ar šo iedaļu atbalstu drīkst piešķirt šādos gadījumos:
|
(a)
|
saglabāšanas pasākumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 7. panta 1. punkta a), b), c), i) un j) apakšpunktā vai reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemti līdzvērtīgi saglabāšanas pasākumi, ja tie attiecas uz Savienību, ar nosacījumu, ka zvejas piepūles samazinājuma nepieciešamība ir zinātniski pamatota, lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā un 2. panta 5. punkta a) apakšpunktā noteiktos KZP mērķus;
|
|
(b)
|
Komisijas pasākumi nopietna jūras bioloģisko resursu apdraudējuma gadījumā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantā;
|
|
(c)
|
dalībvalsts ārkārtas pasākumi, ko veic, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 13. pantu;
|
|
(d)
|
ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma vai tā protokola piemērošanas pārtraukšana force majeure apstākļu dēļ;
|
|
(e)
|
vidiski incidenti vai veselības krīzes, ko oficiāli atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.
|
|
|
(294)
|
Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu drīkst piešķirt tikai tad, ja attiecīgā kuģa vai zvejnieka zvejas darbības attiecīgajā kalendārajā gadā tiek apturētas vismaz uz 30 dienām.
|
|
(295)
|
Atbalstu zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai drīkst piešķirt tikai:
|
(a)
|
tādu Savienības zvejas kuģu īpašniekiem vai operatoriem, kuri reģistrēti kā aktīvi kuģi un kuri pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada zvejas darbības veikuši vismaz 120 dienas;
|
|
(b)
|
zvejniekiem, kas uz Savienības zvejas kuģa, uz kuru attiecas pagaidu pārtraukšana, pēdējo divu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada ir strādājuši vismaz 120 dienas gadā;
|
|
(c)
|
zvejniekiem, kuri zvejo no krasta un pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada zvejas darbības ir veikuši vismaz 120 dienas.
|
|
|
(296)
|
Ja attiecīgā zvejas darbība ir tāda, ko nevar veikt visu kalendāro gadu, 295. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteikto 120 dienu periodu drīkst samazināt ar nosacījumu, ka darbības dienu skaita un zvejošanai derīgo dienu skaita attiecība ir tāda pati kā attiecība starp visu gadu zvejojošo labuma guvēju uzņēmumu dienu skaitu un kalendāro dienu skaitu gadā.
|
|
(297)
|
Attiecībā uz zveju iekšējos ūdeņos atbalstu zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai var piešķirt tikai labuma guvējiem uzņēmumiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos, un gadījumos, kad tiek veikti saglabāšanas pasākumi, kurus pamato zinātniski pierādījumi vai uz kuriem attiecas 293. punkta e) apakšpunkts. 295. punkta a) apakšpunktu piemēro ar atsauci uz relevanto valsts flotes reģistru, ja tāds pieejams saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
|
|
(298)
|
Turklāt zvejai iekšējos ūdeņos piemēro turpmāk minēto korekciju, kas attiecas uz 295. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto zvejas darbību dienu minimālo skaitu. Ja zvejas kuģis tiek izmantots dažādu sugu nozvejā vai zvejnieks veic dažādu sugu nozveju, uz ko iekšējos ūdeņos attiecas atšķirīgs zvejai atļauto dienu skaits, 296. punktā noteiktās attiecības aprēķinā izmantotais zvejošanai derīgo dienu skaits ir šā kuģa vai zvejnieka zvejoto sugu zvejošanai derīgo dienu vidējais skaits. Tomēr šādas korekcijas rezultātā aprēķinātais minimālais zvejas darbību dienu skaits nekādā ziņā nedrīkst būt mazāks par 40 un lielāks par 120 dienām.
|
|
(299)
|
Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu drīkst piešķirt ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem vienam kuģim vai vienam zvejniekam EJZAF plānošanas periodā neatkarīgi no finansējuma avota un tā, vai tas saņem nacionālo finansējumu vai tiek līdzfinansēts, ievērojot Regulas (ES) 2021/1139 21. pantu. Dalībvalstīm šādos gadījumos jāpilda 346. punktā noteiktais ziņošanas pienākums.
|
|
(300)
|
Visām zvejas darbībām, ko veic attiecīgie kuģi vai zvejnieki, jābūt faktiski apturētām periodā, uz kuru attiecas zvejas darbību pagaidu pārtraukšana.
|
|
(301)
|
Dalībvalstīm jāpierāda, ka tās ir ieviesušas iedarbīgus kontroles un izpildes panākšanas mehānismus, lai garantētu atbilstību ar zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu saistītajiem nosacījumiem, arī lai nodrošinātu, ka attiecīgais kuģis vai zvejnieks pasākuma periodā ir pārtraucis visas zvejas darbības.
|
|
(302)
|
Attiecināmās izmaksas var ietvert:
|
(a)
|
ienākumu zaudējumu, kas radies zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas rezultātā, un
|
|
(b)
|
citas izmaksas, kas saistītas ar zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas laikā neizmantoto aktīvu uzturēšanu, apkopi un saglabāšanu.
|
|
|
(303)
|
Attiecināmās izmaksas jāaprēķina individuāla labuma guvēja līmenī.
|
|
(304)
|
Zaudētie ienākumi jāaprēķina šādi:
|
(a)
|
rezultātu, kas iegūts, zvejas produktu daudzumu, kurš saražots zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas gadā, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu attiecīgajā gadā,
atņemot no
|
|
(b)
|
rezultāta, kas iegūts, zvejas produktu gada vidējo daudzumu, kurš saražots trīs gadu periodā pirms zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas, vai trīs gadu vidējo daudzumu, kurš aprēķināts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu.
|
|
|
(305)
|
Izmaksas, kas saistītas ar zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas laikā neizmantoto aktīvu uzturēšanu, apkopi un saglabāšanu, jāaprēķina, pamatojoties uz vidējām izmaksām, kas radušās trīs gadu periodā pirms zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas, vai uz trīs gadu vidējo rādītāju piecu gadu periodā pirms zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas, izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju.
|
|
(306)
|
Attiecināmās izmaksas var ietvert citas izmaksas, kas labuma guvējam uzņēmumam radušās zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas dēļ, un minētās izmaksas jāsamazina, no tām atskaitot visas izmaksas, kas nav radušās zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas dēļ un labuma guvējam uzņēmumam būtu radušās arī citā gadījumā.
|
|
(307)
|
Komisija var akceptēt citas aprēķināšanas metodes, ja ir pārliecināta, ka tās ir pamatotas ar objektīviem kritērijiem un nevienam labuma guvējam uzņēmumam nerada pārmērīgu kompensāciju.
|
|
(308)
|
Ja darbību pagaidu pārtraukšanas laikā kuģi izmanto citām darbībām, kas nav komerciālā zveja, visi ienākumi ir jādeklarē un jāatskaita no atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo iedaļu, un nekādu atbalstu par citām izmaksām, kas saistītas ar zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas laikā neizmantoto aktīvu uzturēšanu, apkopi un saglabāšanu, piešķirt nedrīkst.
|
|
(309)
|
Ja MVU ticis izveidots mazāk nekā trīs gadus pirms zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas dienas, atsauce uz trīs gadu vai piecu gadu periodu 304. punkta b) apakšpunktā un 305. punktā jāsaprot kā atsauce uz daudzumu, ko tāda paša lieluma uzņēmums kā pieteikuma iesniedzējs, proti, mikrouzņēmums, mazais uzņēmums vai vidējais uzņēmums, vidēji saražojis un pārdevis, vai izmaksām, kas vidēji radušās tajā valsts vai reģiona sektorā, kuru ietekmējusi zvejas darbību pagaidu pārtraukšana.
|
|
(310)
|
Atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti saistībā ar zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, tai skaitā maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.
|
3.6. Likviditātes atbalsts zvejniekiem
|
(311)
|
Likviditātes atbalstu zvejniekiem Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs I daļas 3. nodaļā noteiktajiem principiem un šajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.
|
|
(312)
|
Zvejniekiem domāts likviditātes atbalsts var būt piemērots rīks, kas palīdz nozares uzņēmumiem reaģēt uz apstākļiem, kuri apdraud to dzīvotspēju. Šā iemesla dēļ zvejniekiem domāts likviditātes atbalsts dažos gadījumos var veicināt saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, neradot tādu negatīvu ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, ja šāds atbalsts atbilst šajā iedaļā noteiktajiem nosacījumiem.
|
|
(313)
|
Pienācīgi pamatotos gadījumos, kas jāpierāda dalībvalstij, atbalstu saskaņā ar šo iedaļu izņēmuma kārtā drīkst atļaut piešķirt, lai kuģu īpašniekiem un zvejniekiem kompensētu ienākumu zaudējumu, ko izraisījuši ārēji notikumi, kuru dēļ zvejas darbības uz laiku ir ierobežotas. Šādi ārēji notikumi nav:
|
(a)
|
šīs nodaļas 3.5. iedaļā uzskaitītie zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas gadījumi;
|
|
(b)
|
saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un nolīgumu par apmaiņu vai kopīgu pārvaldību īstenoti saglabāšanas pasākumi;
|
|
(c)
|
zvejas iespēju samazinājums vai zaudējums ES ūdeņos KZP īstenošanas satvarā;
|
|
(d)
|
zvejas iespēju samazinājums vai zaudējums ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, piemēram, ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma vai nolīgumu par apmaiņu vai kopīgu pārvaldību neatjaunošanas, apturēšanas, izbeigšanas vai nosacījumu maiņas dēļ vai saskaņā ar šādu nolīgumu vai reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas lēmumu īstenotu zvejas iespēju noteikšanas vai iedalīšanas dēļ.
|
|
|
(314)
|
Saskaņā ar šo iedaļu atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja pastāv tieša cēloņsakarība starp ārējiem notikumiem un ienākumu zaudējumu. Piemēram, saskaņā ar šo iedaļu sniegts atbalsts var būt pamatots, ja zvejas darbības nav iespējams veikt ostas infrastruktūras īslaicīgas nepieejamības dēļ.
|
|
(315)
|
Saskaņā ar šo iedaļu atbalstu drīkst piešķirt arī uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zveju iekšējos ūdeņos.
|
|
(316)
|
Dalībvalstīm jāpierāda, ka tās ir ieviesušas iedarbīgus kontroles un izpildes panākšanas mehānismus, lai garantētu ar zvejniekiem domāto likviditātes atbalstu saistīto nosacījumu izpildi.
|
|
(317)
|
Attiecināmās izmaksas ir ārējo notikumu radītie ienākumu zaudējumi.
|
|
(318)
|
Attiecināmās izmaksas jāaprēķina individuālā labuma guvēja līmenī.
|
|
(319)
|
Zaudētie ienākumi jāaprēķina šādi:
|
(a)
|
rezultātu, kas iegūts, zvejas produktu daudzumu, kurš saražots ārējo notikumu gadā, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu attiecīgajā gadā,
atņemot no
|
|
(b)
|
rezultāta, kas iegūts, zvejas produktu gada vidējo daudzumu, kurš saražots trīs gadu periodā pirms ārējā notikuma, vai trīs gadu vidējo daudzumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms ārējā notikuma un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu.
|
|
|
(320)
|
Attiecināmās izmaksas var ietvert citas izmaksas, kas labuma guvējam uzņēmumam radušās ārējo notikumu dēļ, un minētās izmaksas jāsamazina, no tām atskaitot visas izmaksas, kuras nav radušās ārējo notikumu dēļ un labuma guvējam uzņēmumam būtu radušās arī citā gadījumā.
|
|
(321)
|
Komisija var akceptēt citas aprēķināšanas metodes, ja ir pārliecināta, ka tās ir pamatotas ar objektīviem kritērijiem un nevienam labuma guvējam uzņēmumam nerada pārmērīgu kompensāciju.
|
|
(322)
|
Ja ārējo notikumu laikā kuģis tiek izmantots citām darbībām, nevis komerciālai zvejai, gūtie ienākumi ir jādeklarē un jāatskaita no atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo iedaļu.
|
|
(323)
|
Ja MVU ticis izveidots mazāk nekā trīs gadus pirms ārējā notikuma dienas, atsauce uz trīs gadu vai piecu gadu periodu 319. punkta b) apakšpunktā ir jāsaprot kā atsauce uz daudzumu, ko tāda paša lieluma uzņēmums kā pieteikuma iesniedzējs, proti, mikrouzņēmums, mazais uzņēmums vai vidējais uzņēmums, vidēji saražojis tajā valsts vai reģiona sektorā, kuru ietekmējuši ārējie notikumi.
|
|
(324)
|
Atbalsts un visi citi maksājumi, ieskaitot maksājumus saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.
|
III DAĻA
PROCEDŪRAS JAUTĀJUMI
1. ATBALSTA SHĒMU MAKSIMĀLAIS ILGUMS UN IZVĒRTĒŠANA
|
(325)
|
Lai veicinātu pārredzamību un visu spēkā esošo atbalsta shēmu regulāru izskatīšanu, Komisija saskaņā ar iepriekšējās pamatnostādnēs iedibināto praksi atļaus tikai atbalsta shēmas ar ierobežotu ilgumu. Atbalsta shēmu piemērošanas ilgums principā nedrīkst pārsniegt septiņus gadus.
|
|
(326)
|
Lai nodrošinātu, ka konkurences un tirdzniecības izkropļojumi ir ierobežoti, Komisija var prasīt, lai 327. punktā minētās atbalsta shēmas tiktu izvērtētas ex post. Izvērtētas tiks atbalsta shēmas, kurām ir īpaši liels potenciāls radīt konkurences izkropļojums, proti, shēmas, kas varētu būtiski ierobežot vai izkropļot konkurenci, ja to īstenošana netiktu laikus izskatīta.
|
|
(327)
|
Ex post izvērtējums var tikt prasīts attiecībā uz atbalsta shēmām ar lielu budžetu vai vēl nebijušām iezīmēm vai gadījumos, kad paredzamas būtiskas tirgus, tehnoloģiju vai regulējuma izmaiņas. Sākot no 2023. gada 1. janvāra, vienmēr tiks prasīts izvērtēt atbalsta shēmas, kurās valsts atbalsta budžets vai iegrāmatotie izdevumi pārsniedz 150 miljonus EUR jebkurā gadā vai 750 miljonus EUR kopējā darbības periodā, proti, periodā, kurā darbojusies konkrētā atbalsta shēma un jebkāda iespējama iepriekšēja atbalsta shēma ar līdzīgu mērķi un ģeogrāfisko aptvērumu. Ņemot vērā izvērtēšanas mērķus un tiecoties neuzlikt nesamērīgu slogu dalībvalstīm, ex post izvērtējumus var prasīt tikai par tām atbalsta shēmām, kuru kopējais darbības periods pārsniedz trīs gadus, sākot no 2023. gada 1. janvāra.
|
|
(328)
|
Ex post izvērtējumu var neprasīt par tādu atbalsta shēmu, kas ir tieša pēctece iepriekšējai atbalsta shēmai ar līdzīgu mērķi un ģeogrāfisko aptvērumu, par kuru ir veikta izvērtēšana, iesniegts galīgais izvērtējuma ziņojums, kas atbilst Komisijas apstiprinātajam izvērtēšanas plānam, un par kuru nav izdarīti nekādi negatīvi konstatējumi. Ja atbalsta shēmas galīgais izvērtējuma ziņojums apstiprinātajam izvērtēšanas plānam neatbilst, atbalsta shēma nekavējoties jāaptur.
|
|
(329)
|
Izvērtējuma mērķim jābūt pārliecināties, ka ir īstenojušies atbalsta shēmas saderības pamatā esošie pieņēmumi un nosacījumi, it īpaši atbalsta pasākuma nepieciešamība un rezultativitāte, ņemot vērā tā vispārīgos un konkrētos mērķus. Būtu jānovērtē arī atbalsta shēmas ietekme uz konkurenci un tirdzniecību.
|
|
(330)
|
Attiecībā uz atbalsta shēmām, uz kurām attiecas 327. punktā paredzētā izvērtēšanas prasība, dalībvalstīm jāiesniedz izvērtēšanas plāna projekts, kas būs Komisijas veiktā atbalsta shēmas novērtējuma neatņemama daļa, un tas jāiesniedz:
|
(a)
|
kopā ar atbalsta shēmu, ja atbalsta shēmas valsts atbalsta budžets pārsniedz 150 miljonus EUR jebkurā gadā vai 750 miljonus EUR visā tās darbības laikā;
|
|
(b)
|
30 darbdienu laikā no būtiskām izmaiņām, kuru rezultātā atbalsta shēmas budžets pārsniedz 150 miljonus EUR jebkurā gadā vai 750 miljonus EUR atbalsta shēmas kopējā darbības periodā;
|
|
(c)
|
30 darbdienu laikā no dienas, kad oficiālajos kontos iegrāmatotie atbalsta shēmas gada izdevumi pārsniedz 150 miljonus EUR.
|
|
|
(331)
|
Izvērtēšanas plāna projektam jāatbilst Komisijas noteiktajiem kopīgajiem metodiskajiem principiem (70). Dalībvalstīm Komisijas apstiprinātais izvērtēšanas plāns jāpublicē.
|
|
(332)
|
Ex post izvērtējums, balstoties uz izvērtēšanas plānu, jāveic no atbalsta piešķīrējiestādes neatkarīgam ekspertam. Par katru izvērtēšanu jāsagatavo vismaz viens starpposma un viens galīgais izvērtējuma ziņojums. Dalībvalstīm abi ziņojumi jāpublicē.
|
|
(333)
|
Galīgais izvērtējuma ziņojums jāiesniedz Komisijai laikus, lai tā varētu novērtēt atbalsta shēmas iespējamo pagarināšanu, bet ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms tās termiņa beigām. Šo periodu var saīsināt shēmām, kurām izvērtēšanas prasība iestājas pēdējos divos atbalsta shēmas īstenošanas gados. Izvērtējuma precīzais tvērums un kārtība tiks noteikti lēmumā, ar ko apstiprina atbalsta shēmu. Paziņojot par secīgiem atbalsta pasākumiem ar līdzīgu mērķi, jāapraksta, kā ir ņemti vērā izvērtējuma rezultāti.
|
2. SPECIFISKO SAISTĪBU PASĀKUMU PĀRSKATĪŠANAS KLAUZULA
|
(334)
|
Attiecībā uz labuma guvēju uzņēmumu specifiskajām saistībām I daļas 2. nodaļas 2.3. iedaļā aprakstīto pasākumu kontekstā ir nepieciešama pārskatīšanas klauzula, lai nodrošinātu, ka šīs saistības tiek koriģētas, ja tiek grozīti relevantie obligātie standarti, prasības vai pienākumi, kas minēti Regulas (ES) 2022/2473 38. un 39. pantā.
|
|
(335)
|
Ja labuma guvējs uzņēmums 334. punktā minētās korekcijas nepieņem vai neievieš, saistības noraidījuma brīdī zaudē spēku un atbalsta summa tiek samazināta līdz atbalsta summai, kas atbilst periodam līdz saistību spēkā esības beigām.
|
3. PAMATNOSTĀDŅU PIEMĒROŠANA
|
(336)
|
Komisija šīs pamatnostādnes piemēros no 2023. gada 1 aprīļa.
|
|
(337)
|
Šīs pamatnostādnes aizstāj 2015. gadā pieņemtās Pamatnostādnes valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē (71).
|
|
(338)
|
Komisija piemēros šīs pamatnostādnes visiem paziņotajiem atbalsta pasākumiem, attiecībā uz kuriem tā ir aicināta pieņemt lēmumu pēc 2023. gada 1. aprīļa, arī tad, ja atbalsts ticis paziņots pirms minētās dienas.
|
|
(339)
|
Tomēr individuāls atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar apstiprinātām atbalsta shēmām un paziņots Komisijai atbilstīgi pienākumam individuāli paziņot šādu atbalstu, tiks novērtēts, balstoties uz pamatnostādnēm, ko piemēro individuāla atbalsta pamatā esošajai apstiprinātajai atbalsta shēmai.
|
|
(340)
|
Nelikumīgs atbalsts tiks novērtēts saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas dienā. Individuāls atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar nelikumīgu atbalsta shēmu, tiks novērtēts saskaņā ar pamatnostādnēm, kuras nelikumīgajai atbalsta shēmai bija piemērojamas individuālā atbalsta piešķiršanas laikā.
|
4. PRIEKŠLIKUMI VEIKT ATBILSTĪGUS PASĀKUMUS
|
(341)
|
Saskaņā ar LESD 108. panta 1. punktu Komisija ierosina, lai dalībvalstis esošās atbalsta shēmas grozītu tā, lai tās vēlākais līdz 2023. gada 30. septembrim atbilstu šīm pamatnostādnēm.
|
|
(342)
|
Dalībvalstis tiek aicinātas paust skaidru beznosacījuma piekrišanu šiem ierosinātajiem atbilstīgajiem pasākumiem divu mēnešu laikā no dienas, kad šīs pamatnostādnes publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Attiecībā uz apstiprinātiem pasākumiem, ko bija plānots finansēt no Brexit korekcijas rezerves (72), dalībvalstis drīkst līdz 2023. gada 31. decembrim turpināt atbalstu piešķirt saskaņā ar 2015. gadā pieņemtajām “Pamatnostādnēm valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē” tādā redakcijā, kas ir spēkā Komisijas lēmuma pieņemšanas laikā, saskaņā ar attiecīgajos Komisijas lēmumos izklāstītajiem nosacījumiem.
|
|
(343)
|
Ja atbilde netiks saņemta, Komisija uzskatīs, ka attiecīgā dalībvalsts ierosinātajiem pasākumiem nepiekrīt.
|
5. ZIŅOŠANA UN UZRAUDZĪBA
|
(344)
|
Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2015/1589 (73) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 794/2004 (74) dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai gada pārskati.
|
|
(345)
|
Gada ziņojumā jāiekļauj arī meteoroloģiskā informācija par II daļas 1. nodaļas 1.1. un 1.2. iedaļā minēto apstākļu veidu, laiku, relatīvo spēku un vietu un informācija par II daļas 1. nodaļas 1.3. iedaļā minētajām dzīvnieku slimībām un invazīvas svešzemju sugas invāziju. Šajā punktā noteiktais ziņošanas pienākums attiecas tikai uz ex ante pamatshēmām.
|
|
(346)
|
Turklāt gada ziņojumā jāiekļauj arī informācija par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu saskaņā ar II daļas 3. nodaļas 3.5. iedaļu.
|
|
(347)
|
Komisija patur tiesības katrā atsevišķā gadījumā pieprasīt papildu informāciju par esošām atbalsta shēmām, ja tas vajadzīgs, lai tā varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar LESD 108. panta 1. punktu.
|
|
(348)
|
Dalībvalstīm jākārto detalizēti pieraksti par visiem atbalsta pasākumiem. Šādiem pierakstiem jāsatur visa informācija, kas vajadzīga, lai konstatētu, vai šajās pamatnostādnēs izklāstītie nosacījumi, to vidū attiecināmās izmaksas un atbalsta maksimālā intensitāte, ir izpildīti. Šī informācija jāglabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas un pēc pieprasījuma jāsniedz Komisijai.
|
6. PAMATNOSTĀDŅU PĀRSKATĪŠANA
|
(349)
|
Komisija var nolemt šīs pamatnostādnes jebkurā laikā izskatīt vai grozīt, ja tas vajadzīgs ar konkurences politiku saistītu iemeslu dēļ, lai ņemtu vērā citas Savienības rīcībpolitikas, starptautiskās saistības, tirgu attīstību vai jebkāda cita pamatota iemesla dēļ.
|
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1139 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (OV L 247, 13.7.2021., 1. lpp.).
(3) OV C 217, 2.7.2015., 1. lpp.
(4) Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final), 11.12.2019.
(5) Skatīt definīciju šo pamatnostādņu 31. punkta r) apakšpunktā.
(6) Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” (OV C 249, 31.7.2014., 1. lpp.).
(7) Šajā sakarā sk. 1995. gada 13. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-244/93 un T-486/93 TWD Textilwerke Deggendorf GmbH / Komisija, EU:T:1995:160.
(8) LESD 38. panta 1. punkts: ““Lauksaimniecības produkti” ir zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kas ir tieši saistīti ar šādiem produktiem. Atsauces uz kopējo lauksaimniecības politiku vai lauksaimniecību, kā arī apzīmējumu “lauksaimniecisks” attiecina arī uz zivsaimniecību, ievērojot šīs nozares specifiskās īpatnības.”
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).
(10) Komisijas paziņojums “Kritēriji saderīguma analīzei attiecībā uz valsts atbalstu mācībām gadījumos, uz kuriem attiecas prasība par paziņošanu” (OV C 188, 11.8.2009., 1. lpp.).
(11) Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus” (OV C 508, 16.12.2021., 1. lpp.).
(12) Komisijas paziņojums “Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai” (OV C 198, 27.6.2014., 1. lpp.).
(13) Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem (2022)” (OV C 80, 18.2.2022., 1. lpp.).
(14) Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” (OV C 249, 31.7.2014., 1. lpp.).
(15) Komisijas paziņojums “ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu” (OV C 25, 26.1.2013., 1. lpp.).
(16) Komisijas paziņojums “Kritēriji saderīguma analīzei attiecībā uz valsts atbalstu nelabvēlīgā situācijā esošu darba ņēmēju un darba ņēmēju ar invaliditāti nodarbināšanai” (OV C 188, 11.8.2009., 6. lpp.).
(17) Komisijas paziņojums “Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnes” (OV C 153, 29.4.2021., 1. lpp.).
(18) Komisijas Regula (ES) 2022/2473, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (OV L 327, 21.12.2022., 82. lpp.).
(19) Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).
(20) Padomes Regula (ES) 2015/1588 (2015. gada 13. jūlijs) par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (OV L 248, 24.9.2015., 1. lpp.).
(21) Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).
(22) Komisijas Regula (ES) Nr. 717/2014 (2014. gada 27. jūnijs) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (OV L 190, 28.6.2014., 45. lpp.).
(23) Sk. 2013. gada 16. oktobra spriedumu lietā T-275/11 Télévision française 1 (TF1) / Komisija, EU:T:2013:535, 41.–44. punkts; 2005. gada 13. janvāra spriedumu lietā C-174/02 Streekgewest Westelijk Noord-Brabant, EU:C:2005:10, 26. punkts; 2006. gada 7. septembra spriedumu lietā C-526/04 Laboratoires Boiron SA/Union de recouvrement des cotisations de sécurité sociale et d'allocations familiales (Urssaf) de Lyon, kas ir Agence centrale des organismes de sécurité sociale (ACOSS) tiesību un pienākumu pārņēmēja, EU:C:2006:528; 1992. gada 11. marta spriedumu apvienotajās lietās C-78/90, C-79/90, C-80/90, C-81/90, C-82/90 un C-83/90 Compagnie commerciale de l'Ouest/Receveur principal des douanes de La Pallice-Port, EU:C:1992:118; 2002. gada 23. aprīļa spriedumu lietā C-234/99 Niels Nygård/Svineafgiftsfonden un Ministeriet for Fødevarer, EU:C:2002:244; 2008. gada 17. jūlija spriedumu lietā C-206/06 Essent Netwerk Noord un citi, EU:C:2008:413, 90. punkts; 2014. gada 11. jūlija spriedumu lietā T-533/10 DTS Distribuidora de Televisión Digital / Komisija, EU:T:2014:629, 50.–52. punkts.
(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).
(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1130 (2017. gada 14. jūnijs), kas nosaka zvejas kuģu īpašības (OV L 169, 30.6.2017., 1. lpp.).
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (2014. gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.).
(27) Gvadelupa, Francijas Gviāna, Martinika, Majota, Reinjona, Senmartēna, Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas (OV C 202, 7.6.2016., 195. lpp.).
(28) Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris) par pārvaldības pasākumiem zvejas resursu ilgtspējīgai izmantošanai Vidusjūrā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).
(29) Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” (OV C 249, 31.7.2014., 1. lpp.).
(30) To vidū terminu “Savienības ūdeņi”, “jūras bioloģiskie resursi”, “saldūdeņu bioloģiskie resursi”, “zvejas kuģis”, “Savienības zvejas kuģis”, “iekļaušana zvejas flotē”, “maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms”, “piesardzīga pieeja zvejniecības pārvaldībā”, “ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā” definīcijas.
(31) Projekta neto pašreizējā vērtība (NPV) ir starpība starp pozitīvajām un negatīvajām naudas plūsmām visā investīcijas darbības laikā, diskontēta līdz to pašreizējai vērtībai (parasti izmantojot kapitāla izmaksas).
(32) Iekšējais atdeves koeficients (IRR) nebalstās uz grāmatvedības peļņu konkrētajā gadā, bet tajā tiek ņemtas vērā nākotnes naudas plūsmas, ko investors cer saņemt visā investīcijas termiņā. To definē kā diskonta likmi, kurai naudas plūsmas NPV ir vienāda ar nulli.
(33) Sk., piemēram, 2000. gada 19. septembra spriedumu lietā C-156/98 Vācija/Komisija, EU:C:2000:467, 78. punkts; 2002. gada 12. decembra spriedumu lietā C-456/00 Francija/Komisija, EU:C:2002:753, 30. un 32. punkts; 2008. gada 22. decembra spriedumu lietā C-333/07 Regie Networks, EU:C:2008:764, 94.–116. punkts; 2010. gada 14. oktobra spriedumu lietā C-67/09 P Nuova Agricast / Komisija, EU:C:2010:607, 51. punkts; 2020. gada 22. septembra spriedumu lietā C-594/18 P Austrija/Komisija, EU:C:2020:742, 44. punkts.
(34) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
(35) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(36) Piemēram, zveja bez derīgas zvejas licences, zveja aizlieguma apgabalā vai aizlieguma laikā bez attiecīgas kvotas vai pēc tās pilnīgas apguves; zveja, ko veic, pārsniedzot aizliegto dziļumu; specializēta zveja no krājuma, uz kuru attiecas moratorijs vai zvejas aizliegums; aizliegta vai neatbilstīga zvejas rīka izmantošana; zvejošana reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabalā tādā veidā, kas neatbilst vai ir pretrunā minētās organizācijas pieņemtajiem resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, utt.
(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).
(38) Sk., piemēram, 1979. gada 26. jūnija spriedumu lietā 177/78 Pigs and Bacon Commission, EU:C:1979:164, 11. punkts; 2002. gada 12. decembra spriedumu lietā C-456/00 Francijas Republika / Komisija, EU:C:2002:753, 32. punkts; 2017. gada 14. novembra spriedumu lietā C-671/15 Président de l’Autorité de la concurrence/Association des producteurs vendeurs d’endives (APVE) un citi, EU:C:2017:860, 37. punkts.
(39) Salīdzinot hipotētiskos scenārijus, atbalsts jādiskontē ar to pašu koeficientu, kuru attiecīgo investīciju diskontēšanai izmanto hipotētiskajos scenārijos.
(40) Valsts atbalsta pārredzamības datubāzes publiskās meklēšanas vietne: https://webgate.ec.europa.eu/competition/transparency/public?lang=en.
(41) Ņemot vērā leģitīmo interesi pārredzamības kontekstā nodrošināt publiski pieejamu informāciju, samērojot pārredzamības vajadzības ar datu aizsardzības noteikumos paredzētajām tiesībām, Komisija secina, ka atbalsta labuma guvēja vārda/nosaukuma publicēšana, ja atbalsta labuma guvējs ir fiziska persona vai juridiska persona, ar kuras nosaukumu tiek identificētas fiziskas personas, ir pamatota (sk. 2010. gada 9. septembra spriedumu lietā C-92/09, Volker und Markus Schecke un Eifert, EU:C:2010:662, 53. punkts), ņemot vērā Regulas 2016/679 49. panta 1. punkta g) apakšpunktu. Pārredzamības noteikumu mērķis ir panākt labāku atbilstību, lielāku pārskatatbildību, salīdzinošo izvērtēšanu un galu galā rezultatīvākus publiskos izdevumus. Šis mērķis prevalē pār datu aizsardzības tiesībām, kādas ir publisko atbalstu saņemošajām fiziskajām personām.
(42) Robežvērtība 10 000 EUR atbilst informācijas publicēšanas robežvērtībai, kas noteikta Regulas (ES) 2022/2473 9. pantā. Lai nodrošinātu saskaņotību starp dažādiem valsts atbalsta instrumentiem, kas piemērojami zvejniecības un akvakultūras nozarei, ir lietderīgi minētajā regulā un šajās pamatnostādnēs noteikt vienādu robežvērtību.
(43) Šī informācija jāpublicē sešu mēnešu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas (ja atbalsts piešķirts nodokļu atvieglojumu veidā – viena gada laikā no nodokļu deklarācijas datuma). Nelikumīga atbalsta gadījumā dalībvalstīm būs jānodrošina, ka šī informācija tiek publicēta ex post vismaz sešu mēnešu laikā no Komisijas lēmuma datuma. Informācijai jābūt pieejamai formātā, kas nodrošina iespēju datus meklēt, izgūt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā.
(44) Šajās pamatnostādnēs ir iestrādāti aizsargpasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu atbalsta nepamatotu negatīvu ietekmi uz zvejas produktu primāro ražošanu. Sk., piemēram, II daļas 3. nodaļā minētos pasākumu nosacījumus.
(45) Atbalsts var skart vairākus tirgus, jo atbalsta ietekme var neaprobežoties tikai ar tirgu, kas atbilst atbalstītajam pasākumam, bet papildus var skart arī citus tirgus, kuri ar minēto tirgu ir saistīti vai nu tāpēc, ka tie ir iepriekšējā vai nākamā posma tirgi vai papildu tirgi, vai arī tāpēc, ka labuma guvējs uzņēmums tajos jau darbojas vai darbosies drīzā nākotnē.
(46) Ja investīciju projekts paredz vairāku atšķirīgu produktu ražošanu, jānovērtē katrs produkts.
(47) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60 (2000. gada 23. oktobrī), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
(48) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/904 (2019. gada 5. jūnijs) par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu (OV L 155, 12.6.2019., 1. lpp.).
(49) Regulas (ES) 2021/1139 2. panta 15. punktā “ilgtspējīga zilā ekonomika” ir definēta kā “visas nozaru un starpnozaru ekonomiskās darbības iekšējā tirgū, kas saistītas ar okeāniem, jūrām, piekrastes un iekšējiem ūdeņiem un aptver Savienības salu un tālākos reģionus un valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas, un kas ietver jaunās nozares un ārpustirgus preces un pakalpojumus, un ar ko tiecas nodrošināt vides, sociālo un ekonomisko ilgtspēju ilgtermiņā, un kas atbilst IAM, jo īpaši 14. IAM, un Savienības tiesību aktiem vides jomā”. Sk. arī Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Par jaunu pieeju ceļā uz ilgtspējīgu ES zilo ekonomiku. ES zilās ekonomikas pārveide ilgtspējīgas nākotnes labā” (COM(2021) 240 final).
(50) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (COM(2020) 381 final).
(51) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns: par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020) 98 final).
(52) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020) 380 final).
(53) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns” (COM(2021) 400 final).
(54) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pielāgošanās klimata pārmaiņām: ES stratēģija” (COM(2013) 216 final).
(55) Jo īpaši saistībā ar energoefektivitātes pamatmērķi, kas ietverts 1. panta 1. punktā Direktīvā 2012/27/ES, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2002 (2018. gada 11. decembris), ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 328, 21.12.2018., 210. lpp.).
(56) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (COM(2020) 67 final).
(57) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/99/EK (2008. gada 19. novembris) par vides krimināltiesisko aizsardzību (OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.).
(58) Sk. 2004. gada 11. novembra spriedumu lietā C-73/03 Spānija/Komisija, ECLI:EU:C:2004:711, 36. punkts, un 2006. gada 23. februāra spriedumu apvienotajās lietās C-346/03 un C-529/03 Giuseppe Atzeni un citi, ECLI:EU:C:2006:130, 79. punkts.
(59) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (Dzīvnieku veselības tiesību akts) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).
(60) Sk. https://www.oie.int/en/what-we-do/standards/codes-and-manuals/aquatic-code-online-access/.
(61) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/690 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014 un (ES) Nr. 652/2014 (OV L 153, 3.5.2021., 1. lpp.).
(62) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).
(63) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Cilvēki pirmajā vietā, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes nodrošināšana, ES tālāko reģionu potenciāla atraisīšana” (COM(2022) 198 final, 3.5.2022.).
(64) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1972 (2021. gada 11. augusts), ar ko, nosakot to papildu izmaksu aprēķināšanas kritērijus, kas operatoriem radušās dažu tālākajos reģionos iegūtu zvejas un akvakultūras produktu zvejošanā, audzēšanā, apstrādē un tirdzniecībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (OV L 402, 15.11.2021., 1. lpp.).
(65) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Zvejas kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvara analīzes pamatnostādnes saskaņā ar 22. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku” (COM(2014) 545 final).
(66) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/46 (2022. gada 13. janvāris), ar kuru attiecībā uz energoefektīvu tehnoloģiju noteikšanu un zvejas kuģu parastās zvejas piepūles noteikšanas metodoloģijas elementu specificēšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (OV L 9, 14.1.2022., 27. lpp.).
(67) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(68) Šīs iedaļas vajadzībām Komisija ņem vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai domātu valsts atbalstu; sk., piemēram, Komisijas 2022. gada 11. jūlija lēmumu C(2022) 4764 final lietā SA.101091, Komisijas 2022. gada 30. augusta lēmumu C(2022) 6248 final lietā SA.102997 un Komisijas 2022. gada 18. jūlija lēmumu C(2022) 5009 final lietā SA.64737.
(69) Šīs iedaļas vajadzībām Komisija ņem vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai domātu valsts atbalstu; sk., piemēram, Komisijas 2021. gada 23. aprīļa lēmumu C(2021) 2780 final lietā SA.62426, Komisijas 2021. gada 3. septembra lēmumu C(2021) 6458 final lietā SA.64035, un Komisijas 2022. gada 10. maija lēmumu C(2022) 2983 final lietā SA.102242.
(70) Komisijas dienestu darba dokuments “Vispārīgā metodika, kā izvērtēt valsts atbalstu” [Common methodology for State aid evaluation] (SWD(2014) 179 final, 28.5.2014.).
(71) Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē” (OV C 217, 2.7.2015., 1. lpp., grozījumi publicēti OV C 422, 22.11.2018., 1. lpp.).
(72) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1755 (2021. gada 6. oktobris), ar ko izveido Brexit korekcijas rezervi (OV L 357, 8.10.2021., 1. lpp.).
(73) Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13 jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).
(74) Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).
