Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2023/C 49/12)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Cabernet d'Anjou”

PDO-FR-A1005-AM02

Paziņojuma datums: 11.11.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Ģeogrāfiska apgabala un tiešās apkaimes apgabala pašvaldības ir aktualizētas ar oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru.

Tas neietekmē noteiktā ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Ir grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2.   Noteiktais zemesgabalu apgabals

Ir pievienoti datumi, kuros kompetentā valsts iestāde apstiprinājusi ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā ietilpstošā noteiktā zemesgabalu apgabala robežu izmaiņas. Ar zemesgabalu apgabala delimitāciju saprot ar attiecīgo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanai piemērotu zemesgabalu noteikšanu ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

3.   Atstatums starp vīnkokiem

Minimālais atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir mainīts no 1 m līdz 0,90 m.

Šī grozījuma mērķis ir palielināt stādījumu biezību, nemainot atstatumu starp rindām.

Tāpat iekļauj īpašus noteikumus vīnkokiem, kuri atrodas vairāk par 10 % stāvās nogāzēs; minimālais atstatums starp šiem vīnkokiem ir 0,80 m.

Šo informāciju iekļauj, lai ņemtu vērā īpašu gadījumu, kad vīnkoki ir iestādīti izteiktās nogāzēs un nepieciešams īpašs stādījumu izvietojums (stādījumi ir paralēli nogāzei nevis tai perpendikulāri).

Grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

4.   Apgriešana

Apgriešanas noteikumi ir saskaņoti cilmes vietu līmenī Val de Loire ietilpstošajā Anjou Saumur zonā.

Šīs saskaņošanas mērķis ir radīt uzņēmējiem labāku izpratni un vienkāršot pārbaužu veikšanu. Ar šī grozījuma ieviešanu vīnkopji var pielāgoties salam, kas mēdz uznākt arvien vēlāk.

Grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

5.   Saikne

Saikne grozīta, nomainot atsauci uz 2018. gadu ar atsauci uz 2021. gadu un precizējot pašvaldību skaitu pēc tam, kad notika atsevišķu pašvaldības apvienošanas.

Grozīts vienotā dokumenta 8. punkts.

6.   Pārejas pasākumi

Pārejas pasākumi, kuru termiņš ir beidzies, ir svītroti.

Pievienots pārejas pasākums pēc jaunas zemesgabalu apgabala delimitācijas atsevišķās pašvaldībās.

Vienotais dokuments nav grozīts.

7.   Marķējums

Marķēšanas noteikumi ir saskaņoti cilmes vietu līmenī Val de Loire ietilpstošajā Anjou Saumur zonā. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Grozīts vienotā dokumenta 9. punkts.

8.   Atsauces uz pārbaudes struktūru

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

9.   Redakcionāli grozījumi

Specifikācijā ir ieviesti dažādi redakcionāli precizējumi.

Šie grozījumi neietver nekādus grozījumus vienotajā dokumentā.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums

Cabernet d'Anjou

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna vai vīnu apraksts

ĪSS APRAKSTS

Vīni ir sārtvīni ar tālāk minētajām analītiskajām īpašībām. Dabiskā minimālā spirta tilpumkoncentrācija vīnos ir 10,5 %. Fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) maksimālais saturs vīnos pēc fermentācijas ir lielāks par vai vienāds ar 10 gramiem uz litru. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %. Gaistošais skābums, kopējais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tādi, kādi tie noteikti ES tiesību aktos, bet ikvienā izlejamā vīna partijā, uz kuru attiecas norāde “primeur” vai “nouveau”, gaistošais skābums ir mazāks par vai vienāds ar 10,2 miliekvivalentiem uz litru. Vīnos ir fermentējamie cukuri, un šiem vīniem piemīt lielākā vai mazākā mērā izteikts saldums. To intensīvais aromāts atspoguļo vīnogu šķirņu īpašības. Tomēr dominējošais ir augļu – persiku, zemeņu, citrusaugļu u. c. – aromāts. To garšā ir prasmīgi līdzsvarots svaigums un apaļīgums. Tiem ir izteikti noturīgi aromāti.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	10
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5.   Vīndarības metodes

5.1.    Īpašās vīndarības metodes

1.   Stādījumu biezība – Atstatums

Audzēšanas prakse

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 000 vīnkoku uz hektāru. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 2,50 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,90 metriem.

Ražai, kas novākta vīndārzos, kur atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir mazāks par 0,90 metriem, taču lielāks par vai vienāds ar 0,80 metriem, un kuros nogāzes ir stāvākas par 10 %, var piemērot kontrolētu cilmes vietas nosaukumu.

Ja vīndārzā vīnkoku stādījumu biezība ir mazāka par 4 000 vīnkoku uz hektāru, bet nav mazāka par 3 300 vīnkoku uz hektāru, no šā lauka novāktajai ražai var piemērot kontrolētu cilmes vietas nosaukumu, ja ir ievēroti specifikācijā izklāstītie noteikumi par vīnogulāju siešanu un lapotnes augstumu. Rindstarpu platums šajos vīndārzos nedrīkst būt lielāks par 3 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnogulājiem nedrīkst būt mazāks par 1 metru.

2.   Apgriešanas noteikumi

Audzēšanas prakse

Vīnogulājus apgriež, veicot īsa, gara vai jaukta tipa apgriešanu. Vīnkokus apgriež, katram vīnkokam atstājot ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem; vīnkokiem var atstāt divus papildu vīnstīgu pumpurus uz vienu vīnkoku, ja fenoloģiskajā fāzē, kas atbilst 11 vai 12 izplaukušām lapām, augļzaru skaits uz vīnkoku gadā nav lielāks par 12.

3.   Apūdeņošana

Audzēšanas prakse

Apūdeņošana ir aizliegta.

4.   Īpašā vīndarības metode

Vīndarības ogļu izmantošana ir aizliegta gan atsevišķi, gan arī maisījumos.

Koksnes šķeldas izmantošana ir aizliegta.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %.

Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti ES tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

5.   Apgriešanas un siešanas augstums

Audzēšanas prakse

Piesietās lapotnes augstums atbilst vismaz rindstarpas platumam, kas reizināts ar 0,6, un piesietās lapotnes augstumu mēra no lapotnes apakšējās robežas, kas atrodas vismaz 0,40 metrus virs zemes, līdz augšējai apgriešanas robežai, kura tiek noteikta vismaz 0,20 metrus virs palisādes augšējās stieples.

Vīndārzi, kuros vīnkoku stādījumu biezība ir mazāka par 4 000 vīnkoku uz hektāru, bet ir lielāka par vai vienāda ar 3 300 vīnkoku uz hektāru, papildus atbilst šādiem siešanas noteikumiem: siešanas stabu minimālais augstums virs zemes ir 1,90 metri; siešanas sistēmā ir četri stiepļu līmeņi; augšējās stieples minimālais augstums virs zemes ir 1,85 metri.

5.2.    Maksimālais ražas iznākums

1.	69 hektolitri no hektāra.

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Visi ražošanas posmi vīniem ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Cabernet d’Anjou” notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kas aptver šādu pašvaldību teritoriju, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo administratīvi teritoriālo klasifikatoru:

—

Deux-Sèvres departaments: Brion-près-Thouet, Loretz-d’Argenton, Louzy, Plaine-et-Vallées (tikai deleģētās pašvaldības Oiron teritorija), Saint-Cyr-la-Lande, Sainte-Verge, Saint-Martin-de-Mâcon, Saint-Martin-de-Sanzay, Thouars (tikai deleģēto pašvaldību Mauzé-Thouarsais, Sainte-Radegonde teritorija un kādreizējās pašvaldības Thouars teritorija), Tourtenay, Val en Vignes (tikai deleģēto pašvaldību Bouillé-Saint-Paul, Cersay un Saint-Pierre-à-Champ teritorija);

—

Maine-et-Loire departaments: Allonnes, Angers, Antoigné, Artannes-sur-Thouet, Aubigné-sur-Layon, Beaulieu-sur-Layon, Bellevigne-en-Layon, Bellevigne-les-Châteaux, Blaison-Saint-Sulpice, Bouchemaine, Brain-sur-Allonnes, Brissac Loire Aubance (tikai deleģēto pašvaldību Alleuds, Brissac-Quincé, Charcé-Saint-Ellier-sur-Aubance, Chemellier, Coutures, Luigné, Saint-Rémy-la-Varenne, Saint-Saturnin-sur-Loire un Vauchrétien teritorija), Brossay, Cernusson, Chalonnes-sur-Loire, Champtocé-sur-Loire, Chaudefonds-sur-Layon, Chemillé-en-Anjou (tikai deleģēto pašvaldību Chanzeaux, La Jumellière un Valanjou teritorija), Cizay-la-Madeleine, Cléré-sur-Layon, Le Coudray-Macouard, Courchamps, Denée, Dénezé-sous-Doué, Distré, Doué-en-Anjou, Épieds, Fontevraud-l'Abbaye, Les Garennes sur Loire, Gennes-Val-de-Loire (tikai deleģēto pašvaldību Chênehutte-Trèves-Cunault, Gennes, Grézillé, Saint-Georges-des-Sept-Voies un Le Thoureil teritorija), Huillé-Lézigné (tikai deleģētās pašvaldības Huillé teritorija), Ingrandes-Le Fresne sur Loire (tikai kādreizējās pašvaldības Ingrandes teritorija), Jarzé Villages (tikai deleģētās pašvaldības Lué-en-Baugeois teritorija), Louresse-Rochemenier, Lys-Haut-Layon, Mauges-sur-Loire (tikai deleģēto pašvaldību La Chapelle-Saint-Florent, Le Mesnil-en-Vallée, Montjean-sur-Loire, La Pommeraye, Saint-Florent-le-Vieil, Saint-Laurent-de-la-Plaine un Saint-Laurent-du-Mottay teritorija), Mazé-Milon (tikai deleģētās pašvaldības Fontaine-Milon teritorija), Montilliers, Montreuil-Bellay, Montsoreau, Mozé-sur-Louet, Mûrs-Erigné, Orée d'Anjou (tikai deleģēto pašvaldību Bouzillé, Champtoceaux, Drain, Landemont, Liré un La Varenne teritorija), Parnay, Passavant-sur-Layon, La Possonnière, Le Puy-Notre-Dame, Rives-de-Loir-en-Anjou (tikai deleģētās pašvaldības Villevêque teritorija), Rochefort-sur-Loire, Rou-Marson, Sainte-Gemmes-sur-Loire, Saint-Georges-sur-Loire, Saint-Germain-des-Prés, Saint-Just-sur-Dive, Saint-Macaire-du-Bois, Saint-Melaine-sur-Aubance, Saumur, Savennières, Soulaines-sur-Aubance, Souzay-Champigny, Terranjou, Tuffalun, Turquant, Les Ulmes, Val-du-Layon, Varennes-sur-Loire, Varrains, Vaudelnay;

—	Vienne departaments: Berrie, Curçay-sur-Dive, Glénouze, Pouançay, Ranton, Saint-Léger-de-Montbrillais, Saix, Ternay, Les Trois-Moutiers. Kartogrāfiskie dokumenti, kuros attēlots ģeogrāfiskais apgabals, ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta tīmekļa vietnē.

7.   Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Cabernet franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

8.1.   

 

1.   Informācija par ģeogrāfisko apgabalu

a)   – Saiknes veidošanā ietilpstošo dabas faktoru apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals aptver divas plašas ģeoloģiskās teritorijas, kurās vīndārzi izvietoti galvenokārt upju krastu nogāzēs un atsevišķās plakankalnēs: rietumos pirmskembrija un paleozoja laikmeta pamatiezis savienojas ar Armorikas augstieni; austrumos Parīzes baseina mezozoja un cenozoja laikmeta cilmieži pārklāj seno pamatiezi. Šī ģeoloģiskā īpatnība atšķir ģeogrāfiskā apgabala rietumu daļu, ko raksturo slānekļa, jo īpaši šīfera, klātbūtne un ko vietējie dēvē par “melno Anžū” [Anjou noir], no ģeogrāfiskā apgabala austrumu daļas, kam raksturīgs krīta tufs (Somīra [Saumur]) ar vietējo nosaukumu “baltais Anžū” [Anjou blanc].

Ģeogrāfiskais apgabals, kuram ir vēsturiska saistība ar Anžū provinci, 2021. gadā pletās galvenokārt 68 pašvaldībās Maine-et-Loire departamenta dienvidu daļā, kā arī 11 pašvaldībās Deux-Sèvres departamenta ziemeļu daļā un 9 pašvaldībās Vienne departamenta ziemeļu daļā.

Vīnogu audzēšanai paredzētos zemesgabalus veido dažādu ģeoloģisko formāciju augsnes. Kaut arī šīs augsnes ir ļoti atšķirīgas, pārsvarā tās ir nabadzīgas, un tām ir mērenas ūdens rezerves. Tām ir arī laba termiskā izturība.

Ģeogrāfiskajā apgabalā ir mērens okeāna klimats ar diezgan nelielām temperatūras svārstībām, ņemot vērā, no vienas puses, Atlantijas okeāna salīdzinošo tuvumu un, no otras puses, Luāras un tās pieteku termoregulējošo iedarbību, kā arī to, ka vīnadārzi ir ierīkoti nogāzēs. Jāpiemin, ka attiecībā uz Anžū mēreno klimatu ir iegājies izteiciens “douceur angevine” – realitātē tas jo īpaši izpaužas ziemās, garajos pavasaros un rudeņos, bet vasarās bieži valda liels karstums. Reljefa orientācija no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem aizsargā pret rietumu vējiem, kas bieži vien ir mitruma pārpilni. Tādējādi ģeogrāfiskajā apgabalā ir neliels nokrišņu daudzums, apgabals gūst labumu no dienvidvēja – fēna – ietekmes un ir aizsargāts pret okeāna mitrumu, pateicoties Šoletē [Choletais] un Možas [Mauges] augstajam reljefam. Gada nokrišņu daudzums ir caurmērā 585 milimetri, bet Choletais reljefa pacēlumos tas ir gandrīz 800 milimetri.

b)   – Saikni veidojošo cilvēkfaktoru apraksts

Ir zināms, ka jau kopš mūsu ēras I gadsimta Anžū bez pārtraukuma ir ticis iekopts vīndārzs. Vīnkoki tur plaukst un zeļ, ko apliecina šīs pāris rindiņas no Apolonija dzejoļa (VI gadsimts): “Netālu no Bretaņas ir pilsēta, kas celta uz klints, bagāta ar Cerēras un Bakha dāvanām, un tās vārds ir cēlies no grieķu nosaukuma Andégave (Anžē, [Angers]).” Lai gan Anžū vīndārzi klosteru aizgādībā attīstījās visu viduslaiku periodu un izpletās Luāras krastos un apkārt Anžē pilsētai, patiesu ievērību tie guva XII–XIII gadsimtā. Anrī II un Akvitānijas Eleonoras valdīšanas laikā “Anžū vīns” nonāca uz vissmalkākajiem galdiem.

Ražošana ievērojami attīstījās XVI gadsimtā, pateicoties holandiešu tirgoņiem, kuri meklēja vīnu Holandei un tās kolonijām. Holandieši iepirka vīnu lielos apjomos, un tirdzniecība XVIII gadsimtā bija tik plaukstoša, ka pārvadāšanas veicināšanai tika padziļināta Lajonas [Layon] upe, kas šķērso ģeogrāfisko apgabalu. “Anžū vīnu” lieliskā reputācija tomēr pastiprināja alkatību, tika noteikti daudzi nodokļi (nodeva par kravu, kasti, vairumtirdzniecības nodoklis, mazumtirdzniecības nodoklis, tranzīta nodoklis u.c.), un šie nodokļi kaitēja tirdzniecībai. Vandejas [Vendée] karu postījumi izpostīja arī vīndārzu. Labklājība atdzima XIX gadsimta gaitā. 1881. gadā vīndārzu platība aizņēma 45 000 hektāru, un no tiem 10 000 hektāru saglabājās arī pēc filoksēras invāzijas (1893. gadā).

8.2.   

 

“Anžū [vīnu]” atpazīstamība galvenokārt radusies no tādu baltvīnu ražošanas, kurus iegūst no vīnogu šķirnes “Chenin B”. Vienlaikus vīnogu šķirnes “Cabernet franc N” un pēc tam nedaudz vēlāk arī vīnogu šķirnes “Cabernet-sauvignon N” stādījumi straujāk attīstījās pēc filoksēras krīzes. Vīndarība XX gadsimta sākumā galvenokārt orientējās uz “iesarkanajiem” [rouget] vīniem – tas bija kafejnīcās patērētā vieglā vīna vietējais apzīmējums, un ar to sākās pirmais posms Anžū vīndārzu pārveidē. Izmantojot vīnogu šķirnes “Grolleau N” un “Grolleau gris G”, no kurām ražo “gaišos” [clairet] vīnus ar maz izteiktu krāsainību, un pievienojot nedaudz “Gamay N” un “Pineau d’Aunis N” šķirnes vīnogu, tika būtiski paplašināta ar kontrolētajiem cilmes vietas nosaukumiem “Cabernet d’Anjou” un “Rosé d’Anjou” pazīstamo un atzīto simbolisko sārtvīnu ražošana. Šīs pārveides otrā posma pamatā bija ražotāju pieredze, kas iegūta, apsaimniekojot šo augu kompleksu. Novērojumi un analīze par labāko atbilstību starp vīnogu šķirni un tās stādījumu vietu, ražas potenciāla novērtēšana un vīndarības metožu pārzināšana XX gadsimta 60. gados ļāva attīstīt sarkanvīnu ražošanu.

2.   Informācija par produkta kvalitāti un īpašībām

Sārtvīnos ir fermentējamie cukuri, un šiem vīniem piemīt lielākā vai mazākā mērā izteikts saldums. Tiem ir intensīvi aromāti, katrā no vīniem izpaužas attiecīgo vīnogu šķirņu savdabīgums. Tomēr dominējošais ir augļu – persiku, zemeņu, citrusaugļu u. c. – aromāts. To garšā ir prasmīgi līdzsvarots svaigums un apaļīgums. Tiem ir izteikti noturīgi aromāti.

3.   Cēloniskā mijiedarbība

Ziemeļos augošie vīndārzi un tos ieskaujošā īpatnējā ainava, mērenais klimats, ģeoloģiskās īpatnības un augsnes sastāvs — tas viss piešķir vīniem garšas identitāti, kas izceļas ar svaigumu.

Vīnkopības apstākļu daudzveidība, ko nosaka dažādie ģeopodoloģiskie apstākļi, ir ļāvusi ražotājiem optimāli izvērst katras ieviestās vīnogu šķirnes raksturu. Vīndaru novērojumi un analīze par vīnkoku audzēšanu ļauj viņiem noteikt vislabāko vīndārza atrašanās vietu. Nogāzēs un līdzenumos ar smilšainas grants augsni ierādīta vieta vīnogu šķirnēm “Grolleau N”, “Grolleau gris G” vai “Pineau d’Aunis N”, no kurām ražo sārtvīnus ar augļu notīm, savukārt seklu un veselīgu augsni ar regulāru ūdens padevi iecienījušas vīnogu šķirnes “Cabernet franc N” un “Cabernet-sauvignon N”, ko izmanto noapaļotu sārtvīnu ar izteiktu aromātu ražošanai.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

API

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

tiešās apkaimes apgabalu, kas, paredzot atkāpi, noteikts vīnu ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Cabernet d’Anjou” vinifikācijai un gatavošanai, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo Administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu pašvaldību teritorija:

—	Indre-et-Loire departaments: Saint-Nicolas-de-Bourgueil;

—	Loire-Atlantique departaments: Ancenis-Saint-Géréon (tikai kādreizējās pašvaldības Ancenis teritorija), Le Loroux-Bottereau, Le Pallet, La Remaudière, Vair-sur-Loire (tikai deleģētās pašvaldības Anetz teritorija), Vallet;

—	Maine-et-Loire departaments: Orée d'Anjou (tikai deleģētās pašvaldības Saint-Laurent-des-Autels teritorija), Saint-Martin-du-Fouilloux.

Marķējums

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “primeur” vai “nouveau” saskaņā ar noteikumiem, kas norādīti specifikācijā.

Neobligātos apzīmējumus, kuru izmantošanu saskaņā ar ES noteikumiem var regulēt dalībvalstis, norāda etiķetēs, izmantojot burtus, kuru izmēri augstumā, platumā un biezumā nav vairāk kā divas reizes lielāki par tiem burtiem, ar kuriem rakstīts kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar ģeogrāfisko nosaukumu “Val de Loire” saskaņā ar noteikumiem, kas norādīti specifikācijā. Papildu ģeogrāfiskajā nosaukumā “Val de Loire” izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielākas par divām trešdaļām no to rakstzīmju lielumu, ar kādām atveidots kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Vīnus uz kuriem attiecas norāde “primeur” vai “nouveau”, obligāti noformē ar norādi par ražas gadu.

Ar cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja – tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta; – šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā. Kadastrā reģistrētās apdzīvotās vietas nosaukuma rakstzīmju lielums ne augstumā, ne platumā nepārsniedz pusi no to rakstzīmju lieluma, ar ko atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-cea1d3f7-577f-445e-9e58-b708a8d13eb8

---

(1)  OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.