Ar Regulu par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (“Taksonomijas regula”) ir izveidota vienota ES ekoloģiski ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēma un noteikti pārredzamības pienākumi konkrētiem nefinanšu un finanšu uzņēmumiem attiecībā uz minētajām darbībām (1).

Komisija 2021. gada jūnijā pieņēma ES taksonomijas Deleģēto aktu par klimatisko komponentu (2), lai īstenotu Taksonomijas regulu attiecībā uz saimnieciskajām darbībām, kas būtiski veicina klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tām mērķu sasniegšanu (turpmāk “taksonomijai atbilstīgas darbības”). 2022. gada martā Komisija grozīja Deleģēto aktu par klimatisko komponentu, pievienojot kritērijus dažām jaunām darbībām enerģētikas jomā (3).

Komisija 2021. gada jūlijā pieņēma deleģēto aktu, kurā precizēti Taksonomijas regulas 8. pantā noteiktie uzņēmumu informācijas atklāšanas pienākumi attiecībā uz to saimniecisko darbību piederību un atbilstību taksonomijai (“Informācijas atklāšanas deleģētais akts”) (4).

Komisija jau ir publicējusi trīs norādījumu kopumus par Informācijas atklāšanas deleģētā akta saturu, proti:

—	Komisijas dienestu dokumentu “Bieži uzdotie jautājumi” (BUJ) “Kas ir ES Taksonomijas regulas 8. pantā paredzētais deleģētais akts un kā tas darbosies praksē?”  (5);

—	Komisijas dienestu dokumentu “Bieži uzdotie jautājumi” (BUJ) par to, kā finanšu un nefinanšu uzņēmumiem būtu jāziņo par savām taksonomijai piederīgajām saimnieciskajām darbībām un aktīviem saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu (6);

—	Komisijas Paziņojumu par dažu tādu tiesību normu interpretāciju, kas ietvertas Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā un attiecas uz ziņošanu par taksonomijai piederīgām saimnieciskām darbībām (7).

Nefinanšu uzņēmumi sāks ziņot par saviem taksonomijas galvenajiem darbības rādītājiem (GDR) no 2023. gada 1. janvāra. Šā paziņojuma mērķis ir sniegt papildu interpretācijas un īstenošanas norādījumus šiem nefinanšu uzņēmumiem, sniedzot atbildes uz bieži uzdotajiem jautājumiem (BUJ) par ziņošanu saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu. Komisija vajadzības gadījumā var atjaunināt šos bieži uzdotos jautājumus.

Finanšu uzņēmumi sāks ziņot par savu attiecīgo zaļo aktīvu koeficientu (ZAK)/zaļo ieguldījumu koeficientu (ZIK) no 2024. gada 1. janvāra. Noteiktajā laikā var pieņemt vēl vienu paziņojumu atbilžu veidā uz bieži uzdotiem jautājumiem par finanšu uzņēmumu ziņošanu saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu.

Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā ir noteikts, ka finanšu uzņēmumam, aprēķinot savu ZAK/ZIK, jāizmanto GDR, ko atklājuši to darījumu partneri (piemēram, nefinanšu uzņēmumi). Turklāt ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regulā (SFDR) (8) ir noteikts, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir jāizmanto GDR, ko atklājuši ieguldījumu saņēmēji uzņēmumi, lai novērtētu tirgoto finanšu produktu vidiskā snieguma līmeni.

Šis paziņojums ir publicēts kopā ar citu Komisijas paziņojumu atbilžu veidā uz bieži uzdotajiem jautājumiem par tehniskās pārbaudes kritērijiem taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām, kas izklāstītas Deleģētajā aktā par klimatisko komponentu (Komisijas paziņojums par Deleģēto aktu par klimatisko komponentu (9)).

Atbildes uz bieži uzdotajiem jautājumiem, kas sniegtas šajā paziņojumā, precizē noteikumus, kas jau ir ietverti piemērojamajos tiesību aktos. Tie nekādā veidā nepaplašina no šādiem tiesību aktiem izrietošās tiesības un pienākumus un nenosaka arī nekādas papildu prasības attiecīgajiem uzņēmējiem un kompetentajām iestādēm. Atbildes uz bieži uzdotajiem jautājumiem ir paredzētas tikai, lai palīdzētu nefinanšu uzņēmumiem īstenot attiecīgās tiesību normas. Autoritatīva Eiropas Savienības tiesību aktu interpretācija ir vienīgi Eiropas Savienības Tiesas kompetencē. Šajā paziņojumā paustie viedokļi nevar skart nostāju, kādu Eiropas Komisija varētu ieņemt Savienības un valstu tiesās.

Satura Rādītājs

Attiecīgo terminu un piemērojamo tiesību aktu glosārijs

5

I IEDAĻA.

BIEŽI UZDOTI VISPĀRĒJI JAUTĀJUMI

7

1.

Kāds ir ar taksonomiju saistītās informācijas atklāšanas paredzētais grafiks, kas noteikts papildinošajā deleģētajā aktā (CDA)?

7

2.

Kāda ir paredzētā pieeja ziņošanai par taksonomiju saistībā ar vides mērķiem?

7

3.

Kā CSRD ietekmē ziņojošo vienību tvērumu saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu?

8

4.

Kad un kā ārējiem pārbaudītājiem būtu jāpārbauda informācija par taksonomiju? Kā tas mainīsies, piemērojot CSRD?

9

5.

Vai uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību EEZ valstīs, ir pienākums ziņot par savu saimniecisko darbību atbilstību taksonomijai?

9

6.

Kā vienības var nodrošināt, ka to brīvprātīgā ziņošana par savu saimniecisko darbību atbilstību taksonomijai nav pretrunā informācijas atklāšanas deleģētajā aktā noteiktajai obligāti atklājamajai informācijai vai nesagroza to?

9

7.

Kā no ziņojošajiem uzņēmumiem tiek sagaidīts atklāt salīdzinošo informāciju, atklājot informāciju saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu?

10

8.

Kā ziņojošajiem uzņēmumiem būtu jārisina “dubultās uzskaites” jautājums saistībā ar uzņēmējdarbību, kas veicina vairāku vides mērķu sasniegšanu?

10

Klimata pārmaiņu mazināšanas (CCM) un pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA) mērķu sekmēšana

10

Attiecībā uz darbībām, kas būtiski sekmē CCM, –– norādes par CapEx nolūkā izpildīt DNSH kritērijus attiecībā uz vidiskajiem mērķiem, kas nav saistīti ar klimatu.

11

Tādas darbības klasificēšana, kas būtiski veicina vairāku vides mērķu sasniegšanu (ne tikai CCM un CCA)

12

9.

Kādam vajadzētu būt mātesuzņēmuma GDR konsolidācijas līmenim attiecībā uz i) to meitasuzņēmumiem trešās valstīs un ii) to darbībām/aktīviem trešās valstīs vai to ES meitasuzņēmumu darbībām/aktīviem? Kur būtu jāatklāj GDR?

12

10.

Kāds ir trešo valstu grupu GDR konsolidācijas līmenis ar NFRD meitasuzņēmumu ES?

13

11.

Vai meitasuzņēmumu, uz kuru attiecas NFRD/CSRD darbības joma, var atbrīvot no pienākuma atklāt ar taksonomiju saistītu informāciju, ja tā mātesuzņēmums atklāj ar taksonomiju saistītu informāciju konsolidētā līmenī, saskaņā ar prasību vai brīvprātīgi?

13

12.

Ja ziņojošajam uzņēmumam ir jāsniedz konsolidēti GDR, vai tam būtu jāsniedz arī savu meitasuzņēmumu GDR?

14

13.

Vai ir noteikta minimālā apgrozījuma, CapEx un OpEx robežvērtība, zem kuras uzņēmumiem nav pienākuma ziņot par savu saimniecisko darbību piederību vai atbilstību taksonomijai (“būtiskuma robežvērtības”)?

14

14.

Kā, uzrādot ar taksonomiju saistītus GDR, būtu jārīkojas ar kopuzņēmumu apgrozījumu, CapEx un OpEx?

15

15.

Kā ziņojošajiem uzņēmumiem būtu jāuzskaita riska ierobežošanas instrumenti (tostarp enerģijas tālākpārdošana)?

15

16.

Kā nefinanšu uzņēmumiem būtu jākoriģē GDR, lai ņemtu vērā vides ziņā ilgtspējīgas obligācijas, ko tie emitējuši, lai izvairītos no dubultas uzskaites? Kā būtu jārīkojas ar vides ziņā ilgtspējīgām obligācijām/parāda vērtspapīriem un saistītajiem dubultās uzskaites jautājumiem?

15

17.

Kā ziņojošajam uzņēmumam būtu jārīkojas ar apgrozījumu un CapEx no atsavināšanas grupām un pārtrauktām darbībām 5. SFPS kontekstā?

16

18.

Kā ziņojošajiem uzņēmumiem būtu jānovērtē saimniecisko darbību piederība taksonomijai attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām (CCA) saskaņā ar Taksonomijas regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu?

16

19.

Kāda ir taksonomijai atbilstīgā apgrozījuma daļa un attiecīgā CapEx/OpEx daļa no darbībām, kas uzskaitītas deleģētā akta par klimatisko komponentu II pielikumā?

17

II IEDAĻA.

Bieži uzdotie jautājumi par APGROZĪJUMA GDR

18

20.

Kad uzņēmumam saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu būtu jāziņo par saimniecisko darbību, ko nav veikusi pati ziņojošā vienība, bet gan apakšuzņēmējs?

18

21.

Kā ziņojošajiem uzņēmumiem būtu jāatklāj apgrozījums no taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām, kuru izlaide tiek izmantota vai patērēta iekšēji?

19

22.

Kā ziņojošajiem uzņēmumiem būtu jāattiecina apgrozījums uz saimnieciskajām darbībām, ar kurām klientiem sniedz vairākus pakalpojumus vai produktus?

19

III IEDAĻA.

Bieži uzdotie jautājumi par CAPEX GDR

19

23.

Kādai vajadzētu būt ziņojošo uzņēmumu pieejai CapEx finansēšanai saņemtajam publiskajam finansējumam un subsīdijām?

19

24.

Kurā brīdī nefinanšu uzņēmumiem sākas CapEx plāna piecu līdz desmit gadu laikposms pārskatu sniegšanas nolūkā? Vai šo laikposmu piemēro gan taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības paplašināšanas plānam, gan taksonomijai piederīgas saimnieciskās darbības modernizēšanai par taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību?

20

25.

Kad sākas 18 mēnešu laikposms I pielikuma 1.1.2.2. iedaļas pirmās daļas c) punktā minēto individuālo pasākumu pabeigšanai?

20

26.

Cik visaptverošs un precīzs CapEx plāns būtu jāuzskaita CapEx GDR skaitītājā? Vai esošas taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības paplašināšana tajā pašā objektā būtu uzskatāma par CapEx saskaņā ar I pielikuma 1.1.2.2. iedaļas pirmās daļas a) vai b) punktu?

20

27.

Kā CapEx taksonomijai atbilstīgā vērtība būtu jānorāda I pielikuma 1.1.2.2. iedaļas pirmās daļas a), b) un c) punktā?

20

28.

Kāds ir I pielikuma 1.1.2.2. iedaļas pirmās daļas c) punktā un 1.1.3.2. iedaļas pirmās daļas c) punktā minēto CapEx un OpEx tvērums, t. i., taksonomijai atbilstīgas izlaides iegāde un atsevišķi pasākumi?

21

29.

Kā būtu jāatklāj CapEx un OpEx, kas integrēti vērtības ķēdēs, situācijā, kad ziņojošais uzņēmums veic taksonomijai piederīgo saimniecisko darbību gan augšupējā, gan lejupējā posmā?

21

30.

Kā CapEx būtu jānovērtē attiecībā uz atbilstību taksonomijai, ja aktīvu, ko CapEx finansē, varētu izmantot dažādiem projektiem?

21

31.

Vai priekšapmaksu var uzskatīt par daļu no CapEx, kas atbilst taksonomijai?

22

IV IEDAĻA.

Bieži uzdotie jautājumi par OPEX GDR

22

32.

Kā pētniecība un izstrāde būtu jāuzskaita OpEX GDR skaitītājā, ja to nevar saistīt ar konkrētām darbībām?

22

33.

Kā OpEx kategorijas, kas minētas I pielikuma 1.1.3.2. iedaļas pirmās daļas a)–c) punktā (OpEx skaitītājs), būtu jāsaprot un jāņem vērā OpEx GDR skaitītājā un saucējā?

22

34.

Uz kādiem OpEx GDR saucēja definīcijas elementiem attiecas jēdziens “uzturēšana un remonts, kā arī jebkuri citi tiešie izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu aktīvu ikdienas apkalpošanu” I pielikuma 1.1.3.1. iedaļā?

22

Attiecīgo terminu un piemērojamo tiesību aktu glosārijs

Regula	Atsauce
Grāmatvedības direktīva	Direktīva 2013/34/ES (10)
I pielikums	Informācijas atklāšanas deleģētā akta I pielikums
II pielikums	Informācijas atklāšanas deleģētā akta II pielikums
CapEx	Kapitālizdevumi
CapEx GDR	Galvenais darbības rādītājs, kas saistīts ar I pielikuma 1.1.2. iedaļā minētajiem kapitālizdevumiem
Papildu deleģētais akts (CDA)	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1214 (11)
CSRD	Direktīva attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (12)
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA), kas minēta Taksonomijas regulas 9. panta b) punktā
Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)	Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM), kas minēta Taksonomijas regulas 9. panta a) punktā
Deleģētais akts par klimatisko komponentu (DA)	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (13)
Informācijas atklāšanas deleģētais akts	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2178 (14)
DNSH princips	Princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”
Veicinošas darbības	Taksonomijas regulas 16. pantā minētās saimnieciskās darbības
Pirmais Komisijas paziņojums	Komisijas paziņojums par dažu tādu tiesību normu interpretāciju, kas ietvertas saskaņā ar ES Taksonomijas regulas 8. pantu pieņemtajā Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā un attiecas uz ziņošanu par piederīgām saimnieciskām darbībām un aktīviem (15)
Pirmais Komisijas dienestu dokuments	Komisijas dienestu dokuments „Bieži uzdotie jautājumi: “Kas ir ES Taksonomijas regulas 8. pantā paredzētais deleģētais akts un kā tas darbosies praksē?”  (16)
SGS	Starptautiskie grāmatvedības standarti
SFPS	Starptautiskie finanšu pārskatu standarti
Galvenie darbības rādītāji (GDR)	I pielikumā minētie nefinanšu uzņēmumu galvenie darbības rādītāji (GDR)
Ar klimatu nesaistītie vidiskie mērķi	Taksonomijas regulas 9. panta c), d), e) un f) punktā minētie vides mērķi (ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība; pāreja uz aprites ekonomiku; piesārņojuma novēršana un kontrole; bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana)
Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīva (NFRD)	Direktīva 2014/95/ES (17)
OpEx	Darbības izdevumi
OpEx GDR	Galvenais darbības rādītājs, kas saistīts ar I pielikuma 1.1.3. iedaļā minētajiem darbības izdevumiem
Ziņojošais uzņēmums	Nefinanšu uzņēmums, uz kuru attiecas ziņošanas pienākums saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. panta 1. punktu
Otrais Komisijas dienestu dokuments	Komisijas dienestu dokuments “Bieži uzdotie jautājumi: Kā finanšu un nefinanšu uzņēmumiem būtu jāziņo par taksonomijai piederīgām saimnieciskajām darbībām un aktīviem saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. panta Informācijas atklāšanas deleģēto aktu?”  (18)
Būtiska sekmēšana	Viena vai vairāku 9. pantā noteikto vides mērķu sasniegšanas būtiska sekmēšana saskaņā ar Taksonomijas regulas 10.–16. pantu
Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regula (SFDR)	Regula (ES) 2019/2088 (19)
Taksonomijai atbilstīga saimnieciskā darbība	Saimnieciskā darbība, kas definēta Informācijas atklāšanas deleģētā akta 1. panta 2. punktā
Taksonomijai piederīga saimnieciskā darbība	Saimnieciskā darbība, kas definēta Informācijas atklāšanas deleģētā akta 1. panta 5. punktā
Taksonomijai nepiederīga saimnieciskā darbība	Saimnieciskā darbība, kas definēta Informācijas atklāšanas deleģētā akta 1. panta 6. punktā
Taksonomijas regula	Regula (ES) 2020/852 (20)
TSC	Tehniskās pārbaudes kritēriji
Pāreju veicinošas darbības	Taksonomijas regulas 10. panta 2. punktā minētās saimnieciskās darbības
Apgrozījuma GDR	Galvenais darbības rādītājs, kas saistīts ar I pielikuma 1.1.1. iedaļā minēto apgrozījumu

I IEDAĻA

BIEŽI UZDOTI VISPĀRĒJI JAUTĀJUMI

1.   Kāds ir ar taksonomiju saistītās informācijas atklāšanas paredzētais grafiks, kas noteikts papildinošajā deleģētajā aktā (CDA) (21) ?

Ar papildinošo deleģēto aktu (CDA) groza:

—	Deleģēto aktu par klimatisko komponentu (DA), ES taksonomijai pievienojot īpašas jaunas ar kodolenerģiju un fosilo gāzi saistītas saimnieciskās darbības, un

—	Informācijas atklāšanas deleģēto aktu, kas paredz īpašus informācijas atklāšanas pienākumus saistībā ar minētajām darbībām minētā deleģētā akta jaunajā 8. panta 6., 7. un 8. punktā.

CDA 3. pantā ir noteikts, ka tajā ietvertos grozījumus sāk piemērot no 2023. gada 1. janvāra. Tas nozīmē, ka nefinanšu uzņēmumiem būtu jāatklāj informācija par darbību, kuras saistītas ar kodolenerģiju un fosilo gāzi, piederību, nepiederību un atbilstību saskaņā ar grozītā Informācijas atklāšanas deleģētā akta 8. panta 6., 7. un 8. punktu no 2023. gada 1. janvāra  (22). Pirmais pārskata periods attiecas uz 2022. (finanšu) gadu saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģētā akta 8. panta 2. punktu.

2.   Kāda ir paredzētā pieeja ziņošanai par taksonomiju saistībā ar vides mērķiem?

Šā paziņojuma publicēšanas laikā Komisija nav pieņēmusi deleģēto regulu saskaņā ar Taksonomijas regulas 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu vai 15. panta 2. punktu, ar ko izveido tehniskās pārbaudes kritērijus saimnieciskajām darbībām, kuras saistītas ar vides mērķiem, kas nav saistīti ar klimatu.

Saskaņā ar Taksonomijas regulas 27. panta 2. punkta b) apakšpunktu saistībā ar tās 4.–8. pantu ziņojošo uzņēmumu informācijas atklāšana saistībā ar vides mērķiem, kas nav saistīti ar klimatu, principā būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. janvāra. Ziņojošie uzņēmumi nevar piemērot minēto informāciju prasībai par darbību piederību un atbilstību taksonomijai, ja nav deleģētās regulas, ar ko izveido minētos tehniskās pārbaudes kritērijus. Tas ir tāpēc, ka:

—

taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības ir definētas, atsaucoties cita starpā uz atbilstību tiem kritērijiem, kas Komisijai būtu jānosaka saskaņā ar Taksonomijas regulas 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu vai 15. panta 2. punktu, kā minēts tās pašas regulas 3. panta d) punktā, un

—	taksonomijai piederīgas saimnieciskās darbības ir definētas saimniecisko darbību aprakstā deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar iepriekš minētajiem pantiem.

Tas nozīmē, ka saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu, pirms kļūst piemērojama deleģētā regula, kas pieņemta saskaņā ar Taksonomijas regulas 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu vai 15. panta 2. punktu, var apsvērt, novērtēt un atklāt tikai to, vai taksonomijai piederīgās un taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības atbilst klimata mērķiem (CCM un CCA).

Tāpēc 2023. gadā nav paredzams, ka nefinanšu uzņēmumi ziņos par piederību un atbilstību atlikušajiem četriem vides mērķiem.

3.   Kā CSRD ietekmē ziņojošo vienību tvērumu saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu?

Saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. panta 1. punktu tikai tiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas pienākums publicēt nefinanšu informāciju saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a pantu vai 29.a pantu (noteikumi, kas ieviesti ar Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvu (NFRD)), ir jāziņo par saviem galvenajiem darbības rādītājiem (GDR) saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. pantu un Informācijas atklāšanas deleģēto aktu (23).

Grāmatvedības direktīvas 19.a pants vai 29.a pants ir grozīts ar CSRD. Pēc CSRD stāšanās spēkā uzņēmumi, uz kuriem attiecas Taksonomijas regulas 8. pantā un Informācijas atklāšanas deleģētā aktā noteiktais ziņošanas pienākums, būs šādi (24):

(i)

attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk (pirmo reizi publicēts 2025. gadā): — lieli uzņēmumi, kā definēts Grāmatvedības direktīvas 3. panta 4. punktā (“lieli uzņēmumi”), kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā definēts minētās direktīvas 2. panta 1. punktā, un kuru bilances datumā vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā pārsniedz 500 darbiniekus; — sabiedriskas nozīmes struktūras, kas ir lielas grupas mātesuzņēmumi, kā definēts Grāmatvedības direktīvas 3. panta 7. punktā (“liela grupa”), kuru vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā bilances datumā konsolidēti pārsniedz 500 darbiniekus;

(ii)	attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk (pirmo reizi publicēts 2026. gadā): — lielas grupas lielie uzņēmumi un mātesuzņēmumi, kas nav minēti iepriekš i) punktā;

(iii)

attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk (pirmo reizi publicēts 2027. gadā): — mazie un vidējie uzņēmumi, kā definēts Grāmatvedības direktīvas 3. panta 2. un 3. punktā, izņemot mikrouzņēmumus, kā definēts minētās direktīvas 3. panta 1. punktā, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot ES regulētos tirgos (“biržu sarakstos iekļauti MVU, izņemot mikrouzņēmumus”); — mazas un nesarežģītas iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 (25) 4. panta 1. punkta 145) apakšpunktā, ar noteikumu, ka tās ir lieli uzņēmumi vai ka tās ir biržas sarakstā iekļauti MVU, izņemot mikrouzņēmumus; — kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK (26) 13. panta 2) punktā, un kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības, kā definēts minētās direktīvas 13. panta 5) punktā, ar noteikumu, ka tās ir lielas sabiedrības vai ka tās ir biržas sarakstā iekļauti MVU, izņemot mikrouzņēmumus;

tā pati pakāpeniskā pieeja, kas aprakstīta iepriekš, attieksies uz trešo valstu uzņēmumiem, kuru vērtspapīri tiek kotēti ES regulētajos tirgos, jo ar CSRD ir grozīta arī Direktīva 2004/109/EK (Pārredzamības direktīva) (27).

4.   Kad un kā ārējiem pārbaudītājiem būtu jāpārbauda informācija par taksonomiju? Kā tas mainīsies, piemērojot CSRD?

Pašlaik taksonomijas informācijas atklāšanai piemēro Grāmatvedības direktīvas noteikumus par pārbaudi, kas izklāstīti minētās direktīvas 19.a un 29.a pantā (28). Obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē NFRD, būtu jāpārbauda, vai ir sniegts nefinanšu paziņojums vai atsevišķais ziņojums, kas minēts Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 4. punktā vai 29.a panta 4. punktā un satur informāciju par taksonomiju. Valsts tiesību aktos var pieprasīt, lai šo informāciju pārbaudītu neatkarīgs ticamības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs.

Pēc tam, kad CSRD kļūst piemērojama finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai pēc tam, ievērojot 3. jautājumā norādīto pakāpenisko grafiku, tās noteikumi par ticamības nodrošināšanu, kas attiecas uz ilgtspējas ziņu sniegšanu saskaņā ar CSRD, tādā pašā mērā attiecas uz informācijas atklāšanu saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu.

Saskaņā ar CSRD  (29) obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam (vai neatkarīgam ticamības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējam, ja to atļauj attiecīgā dalībvalsts) būtu jāsniedz atzinums, pamatojoties uz ierobežotu ticamības apliecināšanas uzdevumu, par ilgtspējas ziņu sniegšanas atbilstību CSRD prasībām, tostarp atbilstību Taksonomijas regulas 8. pantā noteiktajām ziņošanas prasībām.

Turklāt Deleģētajā aktā par klimatisko komponentu ir īpaši noteikts, ka attiecībā uz dažām darbībām atbilstība tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāpārbauda neatkarīgai trešai personai to sarežģītības dēļ. Piemēram, kvantitatīvi izteiktas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas vairākām saimnieciskajām darbībām būtu jāpārbauda neatkarīgai trešai personai (30).

5.   Vai uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību EEZ valstīs, ir pienākums ziņot par savu saimniecisko darbību atbilstību taksonomijai?

Vienotajā tirgū ir nodrošināta preču, pakalpojumu, kapitāla un personu brīva aprite. Eiropas Ekonomikas zona (EEZ) ir brīvās tirdzniecības un personu brīvas pārvietošanās telpa, ko veido ES dalībvalstis, Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. Principā visā EEZ tiek piemēroti vienādi noteikumi, lai saglabātu viendabīgu tirgu. Tāpēc attiecībā uz ziņošanu par taksonomiju tās pašas prasības būtu jāpiemēro ar nosacījumu, ka noteikumi ir iekļauti EEZ tiesību aktu kopumā.

6.   Kā vienības var nodrošināt, ka to brīvprātīgā ziņošana par savu saimniecisko darbību atbilstību taksonomijai nav pretrunā informācijas atklāšanas deleģētajā aktā noteiktajai obligāti atklājamajai informācijai vai nesagroza to?

Vienību brīvprātīga ziņošana (31) par atbilstību taksonomijai ir vispārīgs jēdziens, kas var identificēt dažādas iespējamas situācijas, tostarp, bet ne tikai:

—

paredzamu ziņošanu par taksonomijas atbilstību, ko veic vienības, uz kurām vēl neattiecas obligāta ziņošana par atbilstību taksonomijai, bet uz kurām attiecas tikai ziņošana par piederību taksonomijai (piemēram, ziņošana par atbilstību taksonomijai pirms Informācijas atklāšanas deleģētā akta 10. pantā noteiktā grafika);

—	ziņošanu, ko veic vienības, uz kurām neattiecas obligāta prasība sniegt ziņojumus par taksonomiju saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. pantu, t. i., ziņošanu, ko veic vienība, uz kuru neattiecas pienākums publicēt nefinanšu informāciju saskaņā ar NFRD/CSRD.

Ziņojošajām vienībām, uz kurām attiecas Taksonomijas regulas 8. pants, visos šajos gadījumos būtu jāprecizē brīvprātīgās ziņošanas sagatavošanas pamats, tostarp tas, ka paredzamā ziņošana citādi atbilst Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā noteiktajām prasībām (32).

Attiecībā uz ziņojošajām vienībām, uz kurām neattiecas Taksonomijas regulas 8. pants, tām tiek ieteikts izmantot tādu pašu pieeju kā tām, uz kurām attiecas Taksonomijas regulas 8. pants (kā izklāstīts iepriekš).

Ja uzņēmums papildus obligāti sniedzamajam paziņojumam publisko šo brīvprātīgo paziņojumu, būtu skaidri jānorāda, kā tie atšķiras. Kā norādīts atbildē uz pirmā Komisijas paziņojuma 7. jautājumu, brīvprātīgajai ziņošanai nevajadzētu piešķirt lielāku nozīmi nekā obligātajai ziņošanai, un paziņojums būtu jāsagatavo, balstoties uz pamatu, kas nav pretrunā saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu sniedzamajai obligātajai informācijai vai to sagroza (33).

Ja vienības savos obligātajos paziņojumos atsaucas uz informāciju, kas iegūta no brīvprātīgajiem paziņojumiem par atbilstību taksonomijai, tām attiecīgā gadījumā būtu jānorāda arī attiecīgā kvalitatīvā un/vai kvantitatīvā informācija, kas attiecas uz obligāto ziņošanu.

Publicējot brīvprātīgos paziņojumus par taksonomiju, vienībām būtu jāņem vērā arī EVTI pamatnostādņu par alternatīviem snieguma rādītājiem (APM) (34) saturs un saistītie jautājumi un atbildes (35).

7.   Kā no ziņojošajiem uzņēmumiem tiek sagaidīts atklāt salīdzinošo informāciju, atklājot informāciju saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu?

Saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģētā akta 8. panta 3. punktu N gadā pārskatu sniedzošajam uzņēmumam jāatklāj attiecīgajā N gadā publicētie GDR un N-1 gadā publicētie GDR. Turklāt minētās tiesību normas otrajā daļā ir precizēts, ka N-1, attiecībā uz kuru nefinanšu uzņēmumi publicē pirmos GDR, sākas ar 2023. gadu.

Saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģētā akta 10. panta 4. punktu 2023. gadā nefinanšu uzņēmumiem, kas sniedz ziņojumus, jāatklāj tikai pirmie GDR, t. i., GDR, kas attiecas uz 2022. gada pārskata periodu.

2024. gadā nefinanšu uzņēmumiem, kas sniedz ziņojumus, jāatklāj galvenie darbības rādītāji par 2023. gada pārskata periodu un, kā salīdzinoša informācija, 2023. gadā publicētie GDR par 2022. gada pārskata periodu.

2024. gadā ziņojošajam finanšu uzņēmumam jāatklāj informācija par 2023. gada pārskata perioda GDR bez salīdzinošas informācijas. 2025. gadā ziņojošajam finanšu un nefinanšu uzņēmumam jāpublicē 2024. gada pārskata perioda GDR kopā ar iepriekšējā gada salīdzinošajiem GDR, t. i., 2024. gadā publicētajiem GDR par 2023. pārskata periodu utt.

8.   Kā ziņojošajiem uzņēmumiem būtu jārisina “dubultās uzskaites” jautājums saistībā ar uzņēmējdarbību, kas veicina vairāku vides mērķu sasniegšanu?

Klimata pārmaiņu mazināšanas (CCM) un pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA) mērķu sekmēšana

Pirms ar turpmākiem deleģētajiem aktiem tiek noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz to, vai darbības būtiski sekmē ar klimatu nesaistītu vides mērķu sasniegšanu, var novērtēt un atklāt tikai darbību taksonomijas atbilstību ar klimatu saistītiem mērķiem (CCM un CCA).

Konkrētās darbības devums CCM vai CCA būtu jānovērtē, pamatojoties uz minētās darbības raksturu.

Attiecībā uz CapEx GDR un kā minēts Informācijas atklāšanas deleģētā akta I pielikuma 1.1.2.2. iedaļas pēdējā daļā, CapEx būtību un tvērumu darbībā, kas būtiski sekmē CCM, dažos gadījumos varētu diferencēt — un tādējādi viegli atšķirt — no CapEx, kas šo darbību padara pielāgotu klimata pārmaiņām. Tas varētu attiekties uz situācijām, kad pielāgošanās risinājums ir ārpus CCM atbilstīgā aktīva (t. i., atsevišķi identificējams un īstenots pasākums/projekts) vai ja risinājums ir norādīts esošās darbības/aktīva pielāgošanas plānā. Piemēram, CapEx, kuri paredzēti netālu no jūras krasta jūrā izvietotu vēja ģeneratoru izbūvei, kas būtu jānovērtē attiecībā uz CCM, būtu jānošķir no CapEx, kas paredzēti šāda vējparka aizsardzībai pret jūras līmeņa celšanos vai jūras krasta eroziju, kas būtu jānovērtē attiecībā uz CCA.

No otras puses, ja pielāgošanās risinājums ir neatņemama daļa no jaunā aktīva uzbūves, kas pats ir atbilstīgs CCM  (36), varētu būt grūti nošķirt ar CCA saistītos CapEx no CapEx, kas saistīti ar CCM. Tādā gadījumā ar CCM saistītie CapEx varētu aptvert arī CapEx, kuri attiecas uz konkrēto pielāgošanās risinājumu. Piemēram, jūrā izvietoti vēja ģeneratori būtu jāprojektē tā, lai tie būtu noturīgi pret paaugstināta jūras līmeņa ietekmi (t. i., atbilstu DNSH principam attiecībā uz CCA), lai tie būtu atbilstīgi CCM. Ekonomikas dalībniekam var būt grūti būt informētam par salīdzinošajiem CapEx attiecībā uz jūrā izvietotiem vēja ģeneratoriem, kas nav pielāgoti paaugstinātam jūras līmenim. Šādās situācijās CapEx būtu jāuzrāda tikai saskaņā ar CCM mērķi.

Attiecībā uz apgrozījuma GDR saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģētā akta I pielikuma 1.1.1 iedaļas otro daļu ieņēmumus, kas gūti no darbības, kura ir pielāgota klimata pārmaiņām, nevar aprēķināt uzņēmuma apgrozījuma GDR skaitītājā, ja vien minētā darbība:

—	nav darbība, kas veicina CCA  (37), vai

—	nav saskaņota ar CCM vai ar jebkuru ar klimatu nesaistītu vidisko mērķi.

Tādējādi apgrozījumu, kas rodas no jūrā izvietotiem vēja ģeneratoriem, kuri ir pielāgoti klimata pārmaiņām, var ieskaitīt uzņēmuma apgrozījuma GDR tikai tad, ja šis vējparks ir taksonomijai atbilstīgs attiecībā uz CCM un par to būtu jāziņo saskaņā ar CCM mērķi. Apgrozījuma GDR attiecībā uz pielāgošanu netiktu ziņots par darbībām, kas ir tikai pielāgotas.

Attiecībā uz pielāgotām darbībām, kas ļauj būtiski veicināt CCA, uzņēmums attiecīgo apgrozījumu varētu ieskaitīt apgrozījuma GDR skaitītājā saskaņā ar CCA mērķi (6. sleja) ar apzīmējumu “E” (20. sleja). Ja šāda darbība arī sniedz būtisku ieguldījumu CCM (piemēram, apmežošana), uzņēmums attiecīgo apgrozījumu varētu ieskaitīt apgrozījuma GDR skaitītājā saskaņā ar CCM mērķi (5. sleja) (38). Piemēram, nefinanšu uzņēmums saskaņā ar CCM mērķi (5. sleja) varētu ziņot par apgrozījumu no apmežošanas tādā vietā, kur pastāv sausuma risks ar klimatam pielāgotiem kokiem (piemēram, pret sausumu izturīgiem kokiem), un ziņot par apgrozījumu no sausumizturīgu koku sēklu un stādu pārdošanas saskaņā ar CCA mērķi (6. sleja). Uzņēmumam būtu jāpiemēro līdzīga pieeja OpEx un jāuzrāda OpEx par apmežošanu saskaņā ar CCM mērķi un OpEx par pielāgotu sēklu un stādu pārdošanu saskaņā ar CCA mērķi.

Attiecībā uz darbībām, kas būtiski sekmē CCM, –– norādes par CapEx  (39) nolūkā izpildīt DNSH kritērijus attiecībā uz vidiskajiem mērķiem, kas nav saistīti ar klimatu

Attiecībā uz darbībām, kas būtiski sekmē CCM, ziņojošajiem uzņēmumiem var rasties CapEx, lai izpildītu DNSH kritērijus attiecībā uz vidiskajiem mērķiem, kas nav saistīti ar klimatu. Piemēram, automobiļu ražotājam, kas izmanto fabriku, kurā ražo elektrotransportlīdzekļus (40), kuri atbilst būtiskas sekmēšanas (SC) kritērijiem attiecībā uz CCM, var rasties CapEx, lai izpildītu DNSH kritērijus attiecībā uz aprites ekonomikas vai piesārņojuma novēršanas mērķiem nolūkā padarīt šo transportlīdzekļu ražošanu atbilstīgu taksonomijai. Par minētajiem CapEx nebūtu jāziņo saskaņā ar minētajiem vides mērķiem (II pielikuma veidnes 8. vai 9. sleja), jo attiecībā uz minētajiem mērķiem darbība atbilst tikai DNSH snieguma līmenim un šiem mērķiem vēl nav noteikti būtiskas sekmēšanas tehniskās pārbaudes kritēriji (41). Tā vietā par minētajiem CapEx būtu jāziņo saskaņā ar CCM mērķi (II pielikuma veidnes 5. sleja), jo tie radušies saistībā ar to, ka darbība, kas padarīta par tādu, kas būtiski veicina CCM, ir taksonomijai atbilstīga darbība, izpildot DNSH kritērijus attiecībā uz citiem mērķiem.

Tādas darbības klasificēšana, kas būtiski veicina vairāku vides mērķu sasniegšanu (ne tikai CCM un CCA)

Pēc tam, kad turpmākā deleģētajā aktā būs noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji saimnieciskajām darbībām, kas veicina vides mērķu sasniegšanu, dažas saimnieciskās darbības, iespējams, var būtiski veicināt vairāku vides mērķu sasniegšanu, ne tikai CCM un CCA mērķus.

Ziņošanu par šādām darbībām saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu, jo īpaši saskaņā ar I pielikuma 1.2.2.2. iedaļu, var sīkāk precizēt, tiklīdz ir noteikti attiecīgie tehniskās pārbaudes kritēriji.

9.   Kādam vajadzētu būt mātesuzņēmuma GDR konsolidācijas līmenim attiecībā uz i) to meitasuzņēmumiem trešās valstīs un ii) to darbībām/aktīviem trešās valstīs vai to ES meitasuzņēmumu darbībām/aktīviem? Kur būtu jāatklāj GDR?

Saskaņā ar I pielikuma 2. punkta f) apakšpunktu uzņēmumu GDR sniedz atsevišķa uzņēmuma līmenī, ja minētais uzņēmums sagatavo tikai atsevišķus nefinanšu pārskatus, vai grupas līmenī, ja uzņēmums sagatavo konsolidētos nefinanšu pārskatus.

Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pantā ir noteikts, vai ziņojošajiem uzņēmumiem būtu jāsagatavo atsevišķs vai konsolidēts nefinanšu paziņojums, kas ietver informāciju par taksonomiju (42). Ziņojošais uzņēmums sagatavo atsevišķu nefinanšu paziņojumu, ja vien tā mātesuzņēmums nesagatavo nefinanšu paziņojumu konsolidētā līmenī, kas ietver minēto uzņēmumu. Mātesuzņēmums sagatavo konsolidētu nefinanšu paziņojumu, ja vien tā mātesuzņēmums šo mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumus neiekļauj konsolidētā nefinanšu paziņojumā.

Tādējādi, lai nodrošinātu konsolidētus GDR, mātesuzņēmumiem būtu jākonsolidē:

—	visi to meitasuzņēmumi, tostarp trešo valstu meitasuzņēmumi, saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 6. nodaļu;

—	visas to darbības (t. i., apgrozījums, CapEx, OpEx) un aktīvus, un to ES un trešo valstu meitasuzņēmumu/vienību darbības un aktīvi, tostarp tās, kas veiktas trešās valstīs.

Tas nozīmē, ka konsolidētais neto apgrozījums, CapEx, OpEx saskaņā ar Grāmatvedības direktīvu būtu jāizmanto GDR, ko atklāj konsolidētās grupas līmenī, neatkarīgi no tā, vai daļa no šā neto apgrozījuma, CapEx, OpEx notiek ES vai trešā valstī.

Šī pieeja konsolidācijai nemainās saskaņā ar CSRD, kas ļauj meitasuzņēmumu atbrīvot no ilgtspējas ziņu sagatavošanas un publicēšanas, ja minētais meitasuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar ESRS vai standartiem, kurus Komisijas īstenošanas aktā uzskata par līdzvērtīgiem. Tomēr Grāmatvedības direktīvas, kas grozīta ar CSRD, 19.a panta 10. punkts un 29.a panta 9. punkts skaidri izslēdz no šā atbrīvojuma lielus uzņēmumus, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot ES regulētos tirgos.

Turklāt Grāmatvedības direktīvas, kas grozīta ar CSRD, 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā ir noteikts, ka uzņēmumiem jāatklāj savi ilgtspējas ziņojumi attiecīgi skaidri norādītā vadības ziņojuma vai konsolidētā vadības ziņojuma iedaļā. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas CSRD, būs jāatklāj savi taksonomijas GDR tajā pašā īpašajā vadības ziņojuma vai konsolidētā vadības ziņojuma iedaļā. Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas, kas grozīta ar CSRD, jauno 29.d pantu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas CSRD, būs jāsagatavo vadības ziņojums mašīnlasāmā formātā, kas noteikts Komisijas Deleģētajā regulā 2019/815 (43) par Eiropas vienoto elektronisko formātu (“ ESEF regula”), un savā vadības ziņojumā jānorāda ilgtspējas ziņojumu sniegšanas iedaļa, tostarp taksonomijas GDR, saskaņā ar digitālo taksonomiju, kas tiks pieņemta, grozot ESEF regulu.

10.   Kāds ir trešo valstu grupu GDR konsolidācijas līmenis ar NFRD meitasuzņēmumu ES?

Pašlaik ziņojošajam uzņēmumam, kas ir ārpussavienības mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, atsevišķā nefinanšu paziņojumā būtu jāsniedz atsevišķi nekonsolidēti GDR saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19. pantu. Ja šāds meitasuzņēmums ir citu meitasuzņēmumu mātesuzņēmums, tam būtu jāsniedz GDR, kas konsolidē tā meitasuzņēmumus konsolidētajā nefinanšu paziņojumā saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 29.a pantu. Atbrīvojumus, kas paredzēti Grāmatvedības direktīvas19.a panta 3. punktā un 29.a panta 3. punktā, piemēro tikai tad, ja galvenais ārpussavienības mātesuzņēmums publicē konsolidētu vadības ziņojumu vai atsevišķu ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar minētās direktīvas 29. un 19.a vai 29.a pantu, ietverot visus attiecīgos meitasuzņēmumus.

Pēc CSRD  (44) piemērošanas sākuma trešās valsts mātesuzņēmuma meitasuzņēmumam, uz kuru attiecas Grāmatvedības direktīvas 19.a vai 29.a pants, būs jāpublicē savi ilgtspējas ziņojumi konsolidētā līmenī, ja šis meitasuzņēmums ir arī mātesuzņēmums. Šis meitasuzņēmums tiks atbrīvots no pienākuma publicēt ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, ja minētais meitasuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti šā ārpussavienības mātesuzņēmuma konsolidētajos ilgtspējas ziņojumos, kas sagatavoti saskaņā ar ES ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem (ESRS) vai standartiem, kuri ar Komisijas īstenošanas aktu tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem. Tomēr Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 10. punkts un 29.a panta 9. punkts skaidri izslēdz no šā atbrīvojuma lielus uzņēmumus, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot ES regulētos tirgos.

Septiņu gadu pārejas periodā no CSRD stāšanās spēkā ziņojošais uzņēmums, uz kuru attiecas Grāmatvedības direktīvas 19.a vai 29.a pants un kurš ir ārpussavienības mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā var sniegt GDR, kas konsolidē visus galvenā ārpussavienības mātesuzņēmuma ES meitasuzņēmumus, uz kuriem attiecas minētās direktīvas 19.a vai 29.a pants. Šim ziņojošajam uzņēmumam jābūt vienam no grupas Savienības meitasuzņēmumiem, kas radījis vislielāko apgrozījumu Savienībā vismaz vienā no iepriekšējiem pieciem finanšu gadiem (attiecīgā gadījumā konsolidēti). Pēc minētā pārejas perioda ārpussavienības mātesuzņēmuma ES meitasuzņēmums (45), kas sniedz ziņojumus, nevarēs tikt atbrīvots no pienākuma publicēt ilgtspējas ziņojumus (pašu konsolidētā līmenī, ja šāds meitasuzņēmums ir arī mātesuzņēmums), ja vien tā trešās valsts mātesuzņēmums nepublicē konsolidētu ilgtspējas ziņojumu šā ārpussavienības mātesuzņēmuma līmenī (t. i., sniedzot GDR šā ārpussavienības mātesuzņēmuma konsolidētajā līmenī), kas sagatavots saskaņā ar ESRS vai līdzvērtīgiem standartiem.

11.   Vai meitasuzņēmumu, uz kuru attiecas NFRD/CSRD darbības joma, var atbrīvot no pienākuma atklāt ar taksonomiju saistītu informāciju, ja tā mātesuzņēmums atklāj ar taksonomiju saistītu informāciju konsolidētā līmenī, saskaņā ar prasību vai brīvprātīgi?

Pašlaik uzņēmumi, kas ir atbrīvoti no nefinanšu informācijas publicēšanas saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 3. punktu un 29.a panta 3. punktu, ir atbrīvoti arī no pienākuma atklāt ar taksonomiju saistītu informāciju saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. panta 1. punktu, ja ir izpildīti minēto noteikumu nosacījumi (t. i., atbrīvotā uzņēmuma ar taksonomiju saistītā informācijas atklāšana ir iekļauta cita (mātes) uzņēmuma konsolidētajā nefinanšu paziņojumā vai atsevišķā ziņojumā).

Ja mātesuzņēmumam nav jāsagatavo konsolidēts nefinanšu paziņojums vai atsevišķs ziņojums un tas jāsagatavo tikai brīvprātīgi, meitasuzņēmumu nevar atbrīvot no pienākuma atklāt ar taksonomiju saistītu informāciju saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu, ja vien mātesuzņēmums nepublicē konsolidētu vadības ziņojumu, kurā ietverts minētais meitasuzņēmums un kurš ir sagatavots saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 29. un 19.a pantu vai 29.a pantu.

Ar CSRD Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 9. punktā un 29.a panta 8. punktā ir ietverti līdzīgi izņēmumi:

—

meitasuzņēmums ir atbrīvots, ja minētais uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir ietverti mātesuzņēmuma saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas, kas grozīta ar CSRD, noteikumiem sagatavotajā konsolidētajā vadības ziņojumā un ja ir izpildīti 19.a panta 9. punktā paredzētie papildu nosacījumi. Atbrīvojums attiecas arī uz gadījumiem, kad meitasuzņēmums ir ārpussavienības uzņēmuma meitasuzņēmums;

—

mātesuzņēmums ir atbrīvots, ja minētais mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir ietverti cita uzņēmuma saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas, kas grozīta ar CSRD, noteikumiem sagatavotajā konsolidētajā vadības ziņojumā un ja ir izpildītas 29.a panta 8. punktā paredzētās papildu prasības. Atbrīvojums attiecas arī uz gadījumiem, kad mātesuzņēmums ir ārpussavienības uzņēmuma meitasuzņēmums.

Uz lieliem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot ES regulētos tirgos, atbrīvojums neattiecas (Grāmatvedības direktīvas, kas grozīta ar CSRD, 19.a panta 10. punkts un 29.a panta 9. punkts).

12.   Ja ziņojošajam uzņēmumam ir jāsniedz konsolidēti GDR, vai tam būtu jāsniedz arī savu meitasuzņēmumu GDR?

Grāmatvedības direktīvas 29.a pantā ir noteikts, ka lielu grupu mātesuzņēmumiem ir jāpublicē konsolidēta ilgtspējas ziņu sniegšana grupas līmenī. Mērķis ir sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu grupas ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē grupas attīstību, sniegumu un stāvokli.

Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas, kas grozīta ar CSRD, 29.a panta 4. punktu, ja mātesuzņēmums konstatē būtiskas atšķirības starp grupas riskiem vai ietekmi un viena vai vairāku tā meitasuzņēmumu riskiem vai ietekmi, mātesuzņēmumam ir jānodrošina pienācīga izpratne par šo meitasuzņēmumu riskiem un ietekmi. Mātesuzņēmumiem arī jānorāda, kuri konsolidācijā iekļautie meitasuzņēmumi ir atbrīvoti no gada vai konsolidētās ilgtspējas ziņojumu sniegšanas saskaņā ar attiecīgi 19.a panta 9. punktu vai 29.a panta 8. punktu. Šādās situācijās veicot konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu, būtu arī jāsniedz meitasuzņēmuma līmeņa taksonomijas GDR kontekstuālā informācija.

13.   Vai ir noteikta minimālā apgrozījuma, CapEx un OpEx robežvērtība, zem kuras uzņēmumiem nav pienākuma ziņot par savu saimniecisko darbību piederību vai atbilstību taksonomijai (“būtiskuma robežvērtības”)?

Saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. panta 2. punktu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas NFRD/CSRD, ir pienākums ziņot par to apgrozījuma, CapEx un OpEx daļu, kas saistīta ar taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām. Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā sīkāk precizēts ziņojamās attiecīgās informācijas saturs un noformējums. Nav paredzēts atbrīvojums no ziņošanas pienākuma.

Ja attiecīgie uzņēmumi, izmantojot tehniskās pārbaudes kritērijus, datu vai pierādījumu trūkuma dēļ nespēj pārliecināties par tādu taksonomijai piederīgu darbību atbilstību, kuras nav būtiskas to uzņēmējdarbībai, tiem par minētajām darbībām jāziņo kā par tādām, kuras nav taksonomijai atbilstīgas, neveicot nekādu turpmāku novērtējumu.

Turklāt I pielikuma 1.1.3.2 iedaļā ir paredzēta zināma elastība OpEx GDR ziņošanā, ja OpEx tiek uzskatīti par “nebūtiskiem” nefinanšu uzņēmuma uzņēmējdarbības modelim. Šādā situācijā ziņojošais uzņēmums:

—	ir atbrīvots no OpEx GDR skaitītāja aprēķināšanas un atklāj šo skaitītāju kā vienādu ar nulli;

—	atklāj OpEx saucēja kopējo vērtību;

—	paskaidro, ka tā uzņēmējdarbības modelī OpEx (t. i., no kopējiem OpEx, kas atbilst saucējam, kā definēts Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā) nav būtiskuma.

Tādējādi uzņēmumiem, kuriem nav atbilstīgu OpEx (skaitītājs) vai tie ir nelieli, bet kuriem ir ievērojams kopējais OpEx (saucējs), nebūtu jāizmanto atbrīvojums.

Tomēr atbrīvojums no OpEx GDR aprēķināšanas nav uzskatāms par atbrīvojumu izpaust informāciju kopumā, ņemot vērā to, ka ziņojošajiem uzņēmumiem joprojām ir jāsniedz paskaidrojums par OpEx būtiskuma neesamību to konkrētajā uzņēmējdarbības modelī.

14.   Kā, uzrādot ar taksonomiju saistītus GDR, būtu jārīkojas ar kopuzņēmumu apgrozījumu, CapEx un OpEx?

Saskaņā ar 11. SFPS kopuzņēmums ir kopīga struktūra, kurā pusēm, kam ir kopīga kontrole struktūrā, ir tiesības uz struktūras neto aktīviem. Saskaņā ar 11. SFPS līdzdalību kopuzņēmumos atzīst par ieguldījumu un uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi saskaņā ar 28. SGS “Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos”, ja vien uzņēmums nav atbrīvots no pašu kapitāla metodes piemērošanas, kā noteikts minētajā standartā (11. SFPS 24. punkts).

Tomēr, lai ziņojošajiem uzņēmumiem palīdzētu sniegt precīzu priekšstatu par to taksonomijai atbilstīgajiem ieguldījumiem, un saskaņā ar I pielikuma 1.2.3. iedaļu nefinanšu uzņēmumi var brīvprātīgi atklāt papildu GDR, pamatojoties uz apgrozījumu, CapEx, OpEx, kas ietver ieguldījumus kopuzņēmumos uzskaitītajā pašu kapitālā saskaņā ar 11. SFPS vai 28. SGS, proporcionāli to daļai kopuzņēmuma pašu kapitālā.

15.   Kā ziņojošajiem uzņēmumiem būtu jāuzskaita riska ierobežošanas instrumenti (tostarp enerģijas tālākpārdošana)?

Uzrādītajai apgrozījuma summai jābūt tādai pašai kā tai, kas uzskaitīta saskaņā ar 1. SGS 82. punkta a) apakšpunktu. To riska ierobežošanas instrumentu patiesās vērtības izmaiņas, kurus izmanto tādas riska ierobežošanas, kas atbilst atbilstības kritērijiem, attiecībās saskaņā ar 9. SFPS, var ietekmēt apgrozījuma summu, ja pret risku nodrošinātais postenis ir apgrozījums. Tomēr šo korekciju neuzskaita kā 1. SGS 82. punkta a) apakšpunkta daļu, bet gan kā guvumus vai zaudējumus no riska ierobežošanas instrumenta, un tāpēc tā nav daļa no apgrozījuma GDR.

16.   Kā nefinanšu uzņēmumiem būtu jākoriģē GDR, lai ņemtu vērā vides ziņā ilgtspējīgas obligācijas, ko tie emitējuši, lai izvairītos no dubultas uzskaites? Kā būtu jārīkojas ar vides ziņā ilgtspējīgām obligācijām/parāda vērtspapīriem un saistītajiem dubultās uzskaites jautājumiem?

Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā ir noteikts, ka finanšu uzņēmumiem ir jāizmanto nefinanšu uzņēmumu GDR, iekļaujot riska darījumus ar minētajiem nefinanšu uzņēmumiem to ZAK/ZIK, izņemot konkrētus riska darījumus, par kuriem ir zināms, ka ieņēmumu izmantošana atbilst taksonomijai, piemēram, ilgtspējīgas obligācijas, ko emitējuši nefinanšu uzņēmumi. Ilgtspējīgas obligācijas ZAK/ZIK skaitītājā var ieskaitīt līdz taksonomijai atbilstīgo izdevumu summai, kas samaksāta no obligāciju ieņēmumiem, t. i., pārsniedzot uzņēmuma līmeņa GDR procentuālo daļu un, iespējams, līdz 100 % no riska darījuma ar ilgtspējīgām obligācijām.

Ja ieņēmumus no ilgtspējīgas obligācijas izmanto, lai samaksātu par taksonomijai atbilstīgiem CapEx, šādi CapEx jau ir atspoguļoti finanšu uzņēmuma ZAK/ZIK (46). No otras puses, šie CapEx ir daļa no nefinanšu uzņēmuma CapEx GDR un otro reizi tiktu ieskaitīti finanšu uzņēmuma ZAK/ZIK kā daļa no finanšu uzņēmuma GDR aprēķina, pamatojoties uz ieguldījumu saņēmēju CapEx GDR. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, finanšu sabiedrībām būtu jāizmanto koriģēts CapEx GDR, kas nefinanšu uzņēmumam būtu jāatklāj kopā ar saviem nekoriģētajiem GDR (47).

Šie taksonomijai atbilstīgie CapEx, kas tika maksāti no ieņēmumiem no ilgtspējīgas obligācijas emisijas, ir taksonomijai atbilstīgu aktīvu/aprīkojuma izveide vai papildināšana, ko varētu izmantot ražošanas procesā, lai ražotu taksonomijai atbilstīgu izlaidi un līdz ar to veidotu apgrozījumu. Šis taksonomijai atbilstošais apgrozījums būtu daļa no nefinanšu uzņēmuma apgrozījuma GDR. Līdz ar to tas pats taksonomijai atbilstīgais apgrozījums tiktu atspoguļots finanšu uzņēmuma ZAK/ZIK, no vienas puses, tieši iekļaujot ilgtspējīgu obligāciju ZAK/ZIK un, no otras puses, otro reizi tiktu ieskaitīts ZAK/ZIK, iekļaujot citus riska darījumus ar šo nefinanšu uzņēmumu, kas reizināti ar apgrozījuma GDR. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, finanšu uzņēmumiem būtu jāizmanto koriģēts apgrozījuma GDR, kas nefinanšu uzņēmumam būtu jāatklāj līdz ilgtspējīgas obligācijas dzēšanas termiņam kopā ar saviem nekoriģētajiem GDR.

Attiecībā uz informācijas atklāšanu par CapEx un/vai OpEx GDR nefinanšu uzņēmumiem, kas emitējuši ilgtspējīgu(-as) obligāciju(-as), lai ar ieņēmumiem no emisijas pārskata periodā daļēji vai pilnībā finansētu to CapEx un/vai attiecīgā gadījumā – OpEx, būtu jāatklāj arī koriģētie CapEx un/vai OpEx GDR, lai finanšu uzņēmumi izvairītos no dubultas uzskaites, uzskaitot minētos CapEx un/vai OpEx savos citos riska darījumos ar nefinanšu uzņēmumu (48). Koriģētajos CapEx un OpEx GDR no koriģēto CapEx un/vai OpEx GDR skaitītāja būtu jāatskaita daļa no taksonomijai atbilstīgajiem CapEx un/vai OpEx, kuri radušies pārskata periodā un kuri finansēti, izmantojot ieņēmumus no ilgtspējīgu obligāciju emisijas.

Līdzīgi attiecībā uz apgrozījuma GDR nefinanšu uzņēmumiem, kas ir emitējuši ilgtspējīgu(-as) obligāciju(-as) nolūkā izmantot no emisijas gūtos ieņēmumus, lai (daļēji) finansētu taksonomijai atbilstīgus aktīvus (un ar tiem saistītos CapEx un OpEx), kas pārskata periodā tiek izmantoti taksonomijai atbilstīga apgrozījuma veidošanā, līdz ilgtspējīgas(-o) obligācijas(-u) dzēšanas termiņam būtu jāatklāj arī koriģēti apgrozījuma GDR (49). Koriģētā apgrozījuma GDR daļa no taksonomijai atbilstīgā apgrozījuma būtu jāatskaita no apgrozījuma GDR skaitītāja, kas atbilst taksonomijai atbilstīgo aktīvu daļai, kuri finansēti ar ieņēmumiem no ilgtspējīgas(-ām) obligācijas(-ām).

17.   Kā ziņojošajam uzņēmumam būtu jārīkojas ar apgrozījumu un CapEx no atsavināšanas grupām un pārtrauktām darbībām 5. SFPS kontekstā?

Jāpiemēro I pielikuma 1.1.1 un 1.1.2 iedaļā minētā grāmatvedības metode. Lai gan ieņēmumi no pārtrauktām darbībām jāuzrāda atsevišķi no turpināmām darbībām (5. SFPS 33. punkts) un tāpēc tos nevar iekļaut ieņēmumu pozīcijas postenī, kā noteikts 1. SGS 82. punkta a) apakšpunktā, ieņēmumi no ilgtermiņa aktīviem vai atsavināšanas grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, paliek daļa no turpināmajām darbībām, un tāpēc tos iekļauj ieņēmumu pozīcijas postenī, kā noteikts 1. SGS 82. punkta a) apakšpunktā.

Aktīvi, kas ir daļa no ilgtermiņa aktīviem vai atsavināšanas grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, vai pārtrauktas darbības, jāpārklasificē saskaņā ar 5. SFPS un jāuzrāda kopā atsevišķā bilances postenī. Līdz 5. SFPS noteiktās klasifikācijas datumam vai ilgtermiņa aktīvu vai atsavināšanas grupu gadījumā, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, arī pēc šā datuma finanšu gada laikā var veikt tādus papildinājumus bilancē, kas parasti atbilst CapEx definīcijai. Attiecībā uz ilgtermiņa aktīviem vai atsavināšanas grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un pārtrauktas darbības, CapEx GDR aprēķinā jāņem vērā visi papildinājumi, kas atbilst CapEx definīcijai.

Turklāt ziņojošajiem uzņēmumiem būtu jāsniedz kontekstuāla informācija saskaņā ar I pielikuma 1.2.3 iedaļu par jebkādu īstermiņa un nākotnes ietekmi, ko uz apgrozījuma GDR un CapEx GDR rada ilgtermiņa aktīvi vai atsavināšanas grupas, kuras klasificētas kā pārdošanai turētas, un pārtrauktās darbības.

18.   Kā ziņojošajiem uzņēmumiem būtu jānovērtē saimniecisko darbību piederība taksonomijai attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām (CCA) saskaņā ar Taksonomijas regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu?

Darbību, ar ko mazina klimata pārmaiņas (CCM) vai veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām (sk. šā paziņojuma 19. jautājumu), piederību taksonomijai var novērtēt, pamatojoties tikai uz darbības aprakstu, neatkarīgi no tā, vai darbība atbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem (saskaņā ar atbildēm uz pirmā Komisijas paziņojuma 3. un 9. jautājumu).

Attiecībā uz pielāgotām darbībām (sk. šā paziņojuma 8. un 19. jautājumu) nolūkā novērtēt darbību piederību taksonomijai attiecībā uz CCA saskaņā ar Taksonomijas regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, deleģētā akta par klimatisko komponentu II pielikumā minētās saimnieciskās darbības nosaukums vai apraksts pats par sevi nav izšķirošs, lai būtiski sekmētu pielāgošanos klimata pārmaiņām. Ziņojošajam uzņēmumam drīzāk būtu jāapsver tā ieviestie pielāgošanās risinājumi, kas varētu padarīt saimniecisko darbību pielāgotu klimata pārmaiņām/palielinātu tās noturību pret klimata pārmaiņām. Saskaņā ar atbildi uz pirmā Komisijas paziņojuma 5. jautājumu nolūkā pierādīt darbības piederību taksonomijai, uzņēmumam ir jāveic klimatrisku un neaizsargātības novērtējums par svarīgākajiem fiziskajiem klimata riskiem, kas ir būtiski tā saimnieciskajai darbībai. Turklāt uzņēmumam ir jāizstrādā plāns, kurā izklāstīts, kā un kad tiks ieviesti pielāgošanās risinājumi, lai novērstu šos fiziskos riskus. Piemēram, ja cementa ražotājs konstatē, ka tā ražotne ir pakļauta lavīnu riskam, uzņēmums var ieviest strukturālus aizsardzības pasākumus, lai noturētu lavīnas, piemēram, lavīnu barjeras vai sniega šķūres. Šāda plāna esamība, pamatojoties uz klimatrisku un neaizsargātības novērtējumu, padara saimniecisko darbību taksonomijai piederīgu attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šī piederība taksonomijai nepieprasa, lai saimnieciskā darbība atbilstu visiem tehniskās pārbaudes kritērijiem attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, t. i., lai nodrošinātu, ka pielāgošanās risinājumi jau ir īstenoti.

19.   Kāda ir taksonomijai atbilstīgā apgrozījuma daļa un attiecīgā CapEx/OpEx daļa no darbībām, kas uzskaitītas deleģētā akta par klimatisko komponentu II pielikumā?

Deleģētā akta par klimatisko komponentu II pielikumā ir nošķirti trīs saimniecisko darbību veidi, kuri ir attiecināmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA) mērķi:

1)   Pielāgotas darbības

Tās ir saimnieciskās darbības, kas var būtiski sekmēt CCA, jo tiek padarītas klimatnoturīgas/pielāgotas. Tas nozīmē, ka ir jāievieš pielāgošanās risinājumi, ar kuriem var novērst svarīgākos fiziskos klimata riskus, kas apdraud attiecīgo darbību, kā konstatēts klimatriska un neaizsargātības novērtējumā. Šīs darbības ir uzskatāmas par taksonomijai atbilstīgām, ja tās atbilst 1.–4. punktam vispārīgajos pielāgošanās kritērijos par būtisku sekmēšanu. Piemēram, ja cementa ražotājs konstatē, ka tā ražotne ir pakļauta lavīnu riskam, uzņēmums var ieviest strukturālus aizsardzības pasākumus, lai noturētu lavīnas, piemēram, lavīnu barjeras vai sniega šķūres. Attiecībā uz šīm darbībām tikai CapEx un OpEx, kas saistīti ar pielāgošanās risinājumu ieviešanu, var uzskatīt par taksonomijai atbilstīgiem. Šīs darbības apgrozījumu var uzskatīt par taksonomijai atbilstīgu tikai tad, ja pati darbība ir atbilstīga taksonomijai (sk. I pielikuma 1.1.1. iedaļu) attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu (CCM) un pēc tam tā būtu jāieskaita tikai CCM mērķī vai, ja stājas spēkā deleģētā regula, kas pieņemta saskaņā ar Taksonomijas regulas 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu vai 15. panta 2. punktu, jebkurā citā vides mērķī (sk. atbildes uz pirmā Komisijas paziņojuma 5. un 8. jautājumu). Pretējā gadījumā par šīm darbībām var ziņot tikai CapEx un OpEx GDR.

2)   Veicinošas darbības

Tās ir darbības, kas var sniegt būtisku ieguldījumu, pašas nodrošinot pielāgošanās risinājumus, kas var dot iespēju citai saimnieciskajai darbībai būtiski sekmēt viena no sešu Taksonomijas regulas 9. pantā minēto vides mērķu sasniegšanu. Šo darbību veicinošais raksturs ir skaidri norādīts to aprakstā (50). Turklāt tās neatbilst vispārējiem kritērijiem par CCA mērķa būtisku sekmēšanu. Šīs darbības attiecas tikai uz šādām deleģētā akta par klimatisko komponentu II pielikumā uzskaitītajām darbībām:

—	9.1. Inženierdarbības un ar tām saistītas tehniskās konsultācijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām

—	9.2. Tirgum tuvināta pētniecība, izstrāde un inovācija

—	10.1. Nedzīvības apdrošināšana: ar klimatu saistītu apdraudējumu apdrošināšana

—	10.2. Pārapdrošināšana

Attiecībā uz šīm darbībām apgrozījumu, CapEx un OpEx, kas saistīti ar atbilstības panākšanu tehniskās pārbaudes kritērijiem, kā noteikts deleģētā akta par klimatisko komponentu II pielikumā, var uzskatīt par taksonomijai atbilstīgiem.

3)   Pielāgotas un veicinošas darbības

Tās ir saimnieciskās darbības, kas apvieno iepriekš minēto 1. un 2. darbību veidu, jo tās var būtiski sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām:

—	kļūstot pielāgotas (pielāgota darbība) un

—	dodot iespēju citām darbībām sniegt būtisku ieguldījumu (veicinoša darbība).

Šīs darbības ir identificētas darbības aprakstā ar šādu teikumu: “ Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība atbilst 5. punktā norādītajiem būtiskas sekmēšanas kritērijiem, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā veicinošā darbība, ar nosacījumu, ka tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem. ” Darbībām, kas klasificētas pie šā darbību veida, ir jāatbilst deleģētā akta par klimatisko komponentu II pielikumā izklāstītajiem vispārīgajiem kritērijiem, ar kuriem nosaka to, vai tās būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, piemērojot papildu kritērijus, kas saistīti ar veicinošo raksturu. Tāpēc, ja darbība atbilst būtiskas sekmēšanas kritēriju 1. līdz 4. punktam, to var uzskatīt par pielāgotu darbību. Ja tā turklāt atbilst šo kritēriju 5. punktam, darbību var uzskatīt arī par veicinošu. Tomēr darbība vispirms ir jāpielāgo, lai to varētu uzskatīt par veicinošu. Piemēram, skola, kura ir pakļauta zemes nogruvumu riskam, var izveidot dzelzsbetona pamatu vai būvjavas konstrukciju, lai padarītu to noturīgu pret klimata pārmaiņām, tādējādi kvalificējot to kā pielāgotu darbību. Turklāt skola var piedāvāt dažus ar klimatu saistītus kursus, kas var stimulēt individuālu klimatrīcību.

Attiecībā uz šīm darbībām CapEx un OpEx, kas saistīti ar pielāgošanās risinājumu ieviešanu, lai padarītu darbību klimatnoturīgu, var tikt uzskatīti par taksonomijai atbilstīgiem attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām (51) (iepriekš minētajā piemērā — CapEx dzelzsbetona pamatam vai būvjavas konstrukcijai). Turklāt apgrozījumu un ar to saistīto CapEx un OpEx paša pielāgošanās risinājuma (piemēram, ar klimatu saistītu kursu) nodrošināšanu var uzskatīt par taksonomijai atbilstīgu attiecībā uz CCA.

II IEDAĻA

BIEŽI UZDOTIE JAUTĀJUMI PAR APGROZĪJUMA GDR

20.   Kad uzņēmumam saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu būtu jāziņo par saimniecisko darbību, ko nav veikusi pati ziņojošā vienība, bet gan apakšuzņēmējs?

Ziņojošajām vienībām ir jāziņo par apgrozījumu, kas izriet no apakšuzņēmēja veiktajām darbībām saskaņā ar grāmatvedības metodi, kas minēta Informācijas atklāšanas deleģētā akta I pielikuma 1.1.1 iedaļā. Tāpēc ziņojošajai vienībai būtu jānosaka, vai tas atzīst ieņēmumus no šīs darbības par saviem ieņēmumiem saskaņā ar principiem, kas izklāstīti piemērojamajā 15. SFPS. Ja apakšuzņēmēja radītos ieņēmumus atzīst par ziņojošās vienības ieņēmumiem, tie jāiekļauj apgrozījuma GDR aprēķinā.

Piemēram, uzņēmums ir loģistikas nozares dalībnieks un sniedz kravu autopārvadājumu pakalpojumus saviem klientiem (6.6. darbība “Kravas autopārvadājumu pakalpojumi”, kas aprakstīta deleģētajā aktā par klimatisko komponentu kā “ tādu transportlīdzekļu iegāde, finansēšana, izpirkumnoma, noma un ekspluatācija, kas pieder pie...”). Lai sniegtu šādus transporta pakalpojumus, vienībai vai nu tieši pieder daži transportlīdzekļi un tā izmanto dažus transportlīdzekļus, vai arī tā daļu savu darbību nodod ārpakalpojumā, slēdzot līgumus ar apakšuzņēmējiem vai transporta pakalpojumu sniedzējiem, kas ir trešās personas, lai sniegtu transporta pakalpojumus saviem klientiem, nepērkot, nenomājot vai tieši neekspluatējot norādītos transportlīdzekļus.

Apgrozījums tiek radīts par visu transporta pakalpojumu darbību neatkarīgi no tā, kā (kas) veic pakalpojumus; ārpakalpojumu darbība ir daļa no 6.6. vispārīgās darbības “Kravas autopārvadājumu pakalpojumi” pat tad, ja vienība ne pērk, ne nomā, ne arī tieši ekspluatē transportlīdzekļus. Attiecībā uz šo ārpakalpojumā nodoto darbību daļu apgrozījuma GDR, kas jāņem vērā, atklājot informāciju par taksonomiju, ir tas, kas izriet no finanšu pārskatiem saskaņā ar 15. SFPS 34.–B3. punktu.

Ja finanšu pārskatos ir noteikts, ka vienība ir galvenais uzņēmums, izpildot izpildes saistības, tā atzīst ieņēmumus atlīdzības bruto summā, par kuru tā sagaida, ka uz to tai būs tiesības apmaiņā pret norādīto nodoto preci vai pakalpojumu. Ja vienība, kas ir aģents, izpilda izpildes pienākumu, tā atzīst ieņēmumus jebkuras tādas maksas vai komisijas maksas apmērā, ko tā sagaida būt tiesīga saņemt apmaiņā pret to, ka tā noorganizē, ka otra persona sniedz konkretizētās preces vai pakalpojumus. Kā norādīts Informācijas atklāšanas deleģētā akta 1. pielikuma 1.1.1. iedaļā, apgrozījums ietver ieņēmumus, kas atzīti saskaņā ar 1. SGS 82. punkta a) apakšpunktu.

21.   Kā ziņojošajiem uzņēmumiem būtu jāatklāj apgrozījums no taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām, kuru izlaide tiek izmantota vai patērēta iekšēji?

Datu atklāšana saskaņā ar I pielikuma 1.2.3.1. iedaļas b) punktu par “ summām, kas saistītas ar taksonomijai atbilstīgām darbībām, ko nefinanšu uzņēmumi veic nolūkā izmantot iekšējam patēriņam ” ir kontekstuālas informācijas elements, kas ļauj ziņojošajiem uzņēmumiem paskaidrot, vai un kā pārskata periodā ir attīstījusies iekšējās pārdošanas vai taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību izlaide kopā ar galvenajiem to apgrozījuma GDR izmaiņu virzītājspēkiem un elementiem (52). Šī informācija ļauj ziņojošajiem uzņēmumiem atklāt, kur un kā taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību izlaide (piemēram, taksonomijai atbilstīga atjaunīgā enerģija) varētu būt novirzīta iekšējam patēriņam un līdz ar to nav iekļauta to apgrozījuma GDR, kas reģistrē tikai ārējo pārdošanu.

22.   Kā ziņojošajiem uzņēmumiem būtu jāattiecina apgrozījums uz saimnieciskajām darbībām, ar kurām klientiem sniedz vairākus pakalpojumus vai produktus?

Jāpiemēro I pielikuma 1.1.1. iedaļā minētais grāmatvedības režīms. Jo īpaši 15. SFPS ir noteikti kritēriji ieņēmumu atzīšanai, pamatojoties uz pārskatu sniedzēja uzņēmuma izpildes pienākumiem, tostarp gadījumi, kad vairāki izpildes pienākumi veido vienu kopumu, kurā ieņēmumi ir pilnībā attiecināti. Lai ziņotu par apgrozījuma GDR, šie kritēriji būtu jāievēro, lai noteiktu, kā attiecināt ieņēmumus uz dažādām saimnieciskajām darbībām, ja attiecībā uz vienu un to pašu klientu vai klientu grupu ir izpildīti vairāki izpildes pienākumi.

Piemēram, vienība noslēdz līgumu par atjaunojamās enerģijas ražošanas infrastruktūras izbūvi klientam. Vienība ir atbildīga par projekta vispārējo pārvaldību un identificē dažādas apsolītās preces vai pakalpojumus, tostarp projektēšanu, vietas atbrīvošanu, pamatu izbūvi, iepirkumu, konstrukcijas būvniecību, iekārtu un tehnoloģiju uzstādīšanu un pabeigšanu. Šā projekta apgrozījuma attiecināšana uz dažādām saimnieciskajām darbībām notiek saskaņā ar analīzi, kas veikta finanšu pārskatos saskaņā ar 15. SFPS, t. i., atkarībā no tā, vai preces un pakalpojumi no grāmatvedības viedokļa ir atšķirīgi. Ja preces un pakalpojumi ir atšķirīgi, apgrozījumu sadala attiecīgajās pamatā esošajās saimnieciskajās darbībās un attiecina uz tām.

III IEDAĻA

Bieži uzdotie jautājumi par CAPEX GDR

23.   Kādai vajadzētu būt ziņojošo uzņēmumu pieejai CapEx finansēšanai saņemtajam publiskajam finansējumam un subsīdijām?

Nefinanšu uzņēmumu CapEx finansējuma avots (piemēram, publisks vai privāts, ārējs vai iekšējs, vai to kombinācija) nav būtisks, lai novērtētu minēto CapEx taksonomijas atbilstību. Ziņojošajiem uzņēmumiem būtu jāņem vērā visi to CapEx, lai novērtētu to atbilstību taksonomijai neatkarīgi no tā finansējuma avota.

24.   Kurā brīdī nefinanšu uzņēmumiem sākas CapEx plāna piecu līdz desmit gadu laikposms pārskatu sniegšanas nolūkā? Vai šo laikposmu piemēro gan taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības paplašināšanas plānam, gan taksonomijai piederīgas saimnieciskās darbības modernizēšanai par taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību?

CapEx plāna piecu līdz desmit gadu laikposmam, kas minēts I pielikuma 1.1.2.2. iedaļā, būtu jāsākas no brīža, kad to apstiprinājusi vadības struktūra vai cita struktūra, kas to apstiprina, pamatojoties uz deleģējumu. Šo laikposmu piemēro gan plānam paplašināt uzņēmuma taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības, gan plānam modernizēt vai sākt taksonomijai piederīgas saimnieciskās darbības, lai tās padarītu atbilstīgas taksonomijai.

25.   Kad sākas 18 mēnešu laikposms I pielikuma 1.1.2.2. iedaļas pirmās daļas c) punktā minēto individuālo pasākumu pabeigšanai?

I pielikuma 1.1.2.2. iedaļas pirmās daļas c) punktā minēto individuālo pasākumu sākuma datums jāsaskaņo ar brīdi, kad saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem (piemēram, 16. SGS 7. punktā attiecībā uz materiālajiem aktīviem un 38. SGS 21. punktā attiecībā uz nemateriālajiem aktīviem) tiek atzīti saistītie CapEx finanšu pārskatā, nevis brīdī, kad tiek noslēgts taksonomijai atbilstīgas izlaides, pakalpojuma vai pasākuma piegādes līgums.

26.   Cik visaptverošs un precīzs CapEx plāns būtu jāuzskaita CapEx GDR skaitītājā? Vai esošas taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības paplašināšana tajā pašā objektā būtu uzskatāma par CapEx saskaņā ar I pielikuma 1.1.2.2. iedaļas pirmās daļas a) vai b) punktu?

CapEx plānā, kas minēts I pielikuma 1.1.2.2 iedaļā, būtu jānorāda visi plānotie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības atbilstību tehniskās pārbaudes kritērijiem, un jāiekļauj šo pasākumu, ar šiem pasākumiem saistīto izdevumu un to laika grafika apraksts, tostarp nozīmīgi starpposma atskaites punkti, lai ieguldītāji varētu efektīvi uzraudzīt investīciju plāna īstenošanu (53). Nebūtu jāiekļauj izdevumi, kas nav saistīti ar to, lai nodrošinātu, ka darbība atbilst kritērijiem, piemēram, objekta, kurā darbība tiek veikta, dekoratīvie aspekti, kas neietekmē vidisko sniegumu. OpEx, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu taksonomijai atbilstīgu aktīvu efektīvu darbību un ikdienas apkalpošanu, būtu attiecīgi jāiekļauj OpEx plānā saskaņā ar I pielikuma 1.1.3.2 iedaļas pirmās daļas a) un b) punktu.

Lai noteiktu, vai esošas taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības paplašināšana tiktu uzskatīta par CapEx saskaņā ar I pielikuma 1.1.2.2 iedaļas pirmās daļas a) vai b) punktu, būtu jāapsver, kad paplašināšana būtu pabeigta un sāktu darboties attiecībā uz brīdi, kad rodas ar to saistītie CapEx. Ja paplašināšanās sāk darboties tajā pašā finanšu periodā, kad rodas visi ar to saistītie CapEx, to var ieskaitīt 1.1.2.2 iedaļas pirmās daļas a) punktā (t. i., paplašināšanai nav nepieciešams izmantot CapEx plānu). No otras puses, ja paplašināšanās notiek vairākos finanšu periodos, CapEx radīsies finanšu periodos pirms paplašināšanās pabeigšanas. Lai minētos CapEx uzskatītu par atbilstīgiem taksonomijai finanšu periodā, kurā tie radās, kamēr paplašināšana vēl nav pabeigta, uzņēmumam būtu jāizmanto CapEx plāns saskaņā ar 1.1.2.2 iedaļas pirmās daļas b) punktu. CapEx plāna mērķis ir sniegt zināmu pārliecību, ka paplašinātā darbība pēc tās pabeigšanas būs taksonomijai atbilstīga, un, pamatojoties uz to, ļaut CapEx uzskatīt par tādiem, kas jau atbilst taksonomijai, lai gan tie radušies periodos pirms paplašināšanas pabeigšanas. Abos gadījumos pēc pabeigšanas paplašinātajai darbībai ir jāatbilst attiecīgajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

27.   Kā CapEx taksonomijai atbilstīgā vērtība būtu jānorāda I pielikuma 1.1.2.2. iedaļas pirmās daļas a), b) un c) punktā?

Saskaņā ar 1.2.3.2 iedaļu. “ Kontekstuāla informācija par CapEx GDR ” I pielikumā, dažādi CapEx posteņi, kas minēti I pielikuma 1.1.2.2 iedaļas pirmās daļas a), b) un c) punktā saistībā ar taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām, jānorāda darbības līmenī. Tas nozīmē, ka dažādu CapEx posteņu attiecīgās vērtības attiecībā uz darbību ir jānorāda apkopotā veidā. Ja uzņēmums veic vairākas taksonomijai piederīgas/atbilstīgas saimnieciskās darbības, atspoguļojumā skaidri jānorāda, uz kuru darbību attiecas CapEx pozīcija. Ja varētu nošķirt attiecīgās taksonomijai atbilstīgās CapEx atsevišķās vērtības saskaņā ar I pielikuma 1.1.2.2 iedaļas pirmās daļas a), b) un c) punktu, ziņojošie uzņēmumi varētu izvēlēties tās kā tādas iekļaut II pielikuma veidnē pie vienas attiecīgās darbības. Attiecīgo taksonomijai atbilstīgo CapEx kopējai vērtībai attiecībā uz attiecīgo darbību jābūt 1.1.2.2 iedaļas pirmās daļas a), b) un c) punkta posteņu summai attiecībā uz visām attiecīgajām taksonomijai atbilstošajām darbībām. Dažādu posteņu vērtības arī būtu pienācīgi jāizskaidro kā daļa no specifikācijām un kontekstuālās informācijas, kas prasīta I pielikuma 1.2. iedaļā.

28.   Kāds ir I pielikuma 1.1.2.2. iedaļas pirmās daļas c) punktā un 1.1.3.2. iedaļas pirmās daļas c) punktā minēto CapEx un OpEx tvērums, t. i., taksonomijai atbilstīgas izlaides iegāde un atsevišķi pasākumi?

Ir sniegta atsauce uz paskaidrojumiem, kas sniegti atbildē uz 11. jautājumu pirmajā Komisijas paziņojumā par darbībām/pasākumiem, kas ietilpst CapEx un OpEx tvērumā, kā minēts attiecīgi 1.1.2.2. iedaļas pirmās daļas c) punktā un 1.1.3.2. iedaļas pirmās daļas c) punktā (54). Šā jautājuma vajadzībām šajā paziņojumā atsauces uz piederību taksonomijai minētajā atbildē būtu jālasa kā atsauces uz atbilstību taksonomijai.

Tā kā ES taksonomijai laika gaitā tiek pievienotas saimnieciskās darbības, kas uzskaitītas deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Taksonomijas regulas 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu, attiecīgo darbību/pasākumu tvērums var paplašināties.

29.   Kā būtu jāatklāj CapEx un OpEx, kas integrēti vērtības ķēdēs, situācijā, kad ziņojošais uzņēmums veic taksonomijai piederīgo saimniecisko darbību gan augšupējā, gan lejupējā posmā?

Situācijā, kad augšupējā posma starpniecības darbība deleģētajā aktā par klimatisko komponentu ir definēta kā atsevišķa darbība, CapEx vai OpEx, kas saistīti ar minēto darbību, būtu jānovērtē neatkarīgi no tā, kā no minētās darbības izrietošo izlaidi izmanto citai darbībai lejupējā posmā, kas arī ir definēta deleģētajā aktā par klimatisko komponentu. Piemēram, ja uzņēmums ražo cementu (darbība, kas uzskaitīta deleģētā akta par klimatisko komponentu I pielikuma 3.7. iedaļā) un izmanto šo cementu ēkas būvniecībā, CapEx, kas saistīti ar cementa atbilstības panākšanu tehniskās pārbaudes kritērijiem, atbilst taksonomijai neatkarīgi no tā, vai ēkas būvniecība atbilst taksonomijai. Ir sniegta atsauce arī uz šā paziņojuma 21. jautājumu par to, kā uzņēmumiem būtu jāatklāj apgrozījums no taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām, kuru izlaide tiek izmantota vai patērēta iekšēji.

30.   Kā CapEx būtu jānovērtē attiecībā uz atbilstību taksonomijai, ja aktīvu, ko CapEx finansē, varētu izmantot dažādiem projektiem?

Lai izvairītos no zaļmaldināšanas un nodrošinātu precīzu ziņošanu, ir jāattiecina tikai tā CapEx daļa, kas faktiski palīdz veikt taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības. Ziņojošajām vienībām būtu jāizmanto nefinanšu rādītājs, kas nodrošina precīzu CapEx attiecināšanu uz taksonomijai atbilstīgu darbību. Piemēram, ja aktīvs, ko finansē CapEx, rada 100 izlaides vienības, kas atbilst taksonomijai, un 100 izlaides vienības, kas nav taksonomijai atbilstīgas, ziņojošais uzņēmums varētu 50 % no minētā CapEx uzrādīt kā taksonomijai atbilstīgus. Metodikai, ko izmanto, lai CapEx attiecinātu uz taksonomijai atbilstīgām darbībām, vajadzētu būt balstītai uz pārbaudāmiem pierādījumiem.

Ziņojošajam uzņēmumam būtu arī jāsniedz kontekstuāla informācija saskaņā ar I pielikuma 1.2.3. iedaļu par:

—	CapEx attiecināšanu uz vairākiem projektiem un

—	metodiku CapEx attiecināšanai uz taksonomijai atbilstīgām darbībām.

31.   Vai priekšapmaksu var uzskatīt par daļu no CapEx, kas atbilst taksonomijai?

Izmaksas, kas jāņem vērā iekļaušanai CapEx GDR, ir izmaksas, kas uzskaitītas I pielikuma 1.1.2. iedaļā. Šo izmaksu iekļaušanu veic, ievērojot atzīšanas prasību grafiku saskaņā ar saistītajiem grāmatvedības standartiem, jo šādas priekšapmaksas nebūtu jāuzskata par tādām, kas rada izmaksas, kuras ir taksonomijai piederīgas vai atbilstīgas, kamēr attiecīgie CapEx elementi nav atzīti saskaņā ar attiecīgajiem grāmatvedības standartiem.

IV IEDAĻA

Bieži uzdotie jautājumi par OPEX GDR

32.   Kā pētniecība un izstrāde būtu jāuzskaita OpEX GDR skaitītājā, ja to nevar saistīt ar konkrētām darbībām?

I pielikuma 1.1.3.2. iedaļas pirmās daļas a) punktā noteikts, ka OpEx, kas attiecas uz pētniecību un izstrādi, ir jābūt “ saistītiem ar taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām ”, lai tos iekļautu OpEx GDR skaitītājā. Tāpēc, ja pētniecību un izstrādi nevar saistīt ar taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām, to var neuzskaitīt OpEx GDR skaitītājā. Ja pētniecību un izstrādi izmanto gan taksonomijai atbilstīgām, gan taksonomijai neatbilstīgām darbībām, pētniecības un izstrādes izmaksas būtu jāiekļauj OpEx GDR skaitītājā, pamatojoties uz to proporcionālo ieguldījumu taksonomijai atbilstīgās darbībās (sk. atbildi uz 26. jautājumu šajā paziņojumā).

33.   Kā OpEx kategorijas, kas minētas I pielikuma 1.1.3.2. iedaļas pirmās daļas a)–c) punktā (OpEx skaitītājs), būtu jāsaprot un jāņem vērā OpEx GDR skaitītājā un saucējā?

OpEx kategorijas, kas minētas I pielikuma 1.1.3.2. iedaļas pirmās daļas a)–c) punktā un kas ir daļa no OpEx GDR skaitītāja, arī būtu jāuzskaita OpEx GDR saucējā.

34.   Uz kādiem OpEx GDR saucēja definīcijas elementiem attiecas jēdziens “ uzturēšana un remonts, kā arī jebkuri citi tiešie izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu aktīvu ikdienas apkalpošanu ” I pielikuma 1.1.3.1. iedaļā?

Uzturēšana un remonts, kā arī jebkuri citi tiešie izdevumi OpEx GDR saucējā galvenokārt attiecas uz fiziskajiem aktīviem. Tomēr uzturēšanas un remonta vai citas tiešās izmaksas varētu attiekties arī uz nemateriālajiem aktīviem (piemēram, lietošanas tiesību aktīvi, programmatūra). Tādējādi visām šīm izmaksām vajadzētu būt OpEx GDR saucēja daļai.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (OV L 442, 9.12.2021, 1. lpp.).

(3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1214 (2022. gada 9. marts), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2021/2139 attiecībā uz saimnieciskajām darbībām noteiktās enerģētikas nozarēs un Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 attiecībā uz īpašām informācijas atklāšanas prasībām par šīm saimnieciskajām darbībām (OV L 188, 15.7.2022., 1. lpp.).

(4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2178 (2021. gada 6. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852, precizējot tās informācijas saturu un noformējumu, kas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pants, jāatklāj par vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, un precizējot metodoloģiju minētā informācijas atklāšanas pienākuma izpildei (OV L 443, 10.12.2021., 9. lpp.).

(5)  https://finance.ec.europa.eu/system/files/2021-07/sustainable-finance-taxonomy-article-8-faq_en.pdf

(6)  https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/business_economy_euro/banking_and_finance/documents/sustainable-finance-taxonomy-article-8-report-eligible-activities-assets-faq_en.pdf

(7)  Komisijas Paziņojums par dažu tādu tiesību normu interpretāciju, kas ietvertas saskaņā ar ES Taksonomijas regulas 8. pantu pieņemtajā Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā un attiecas uz ziņošanu par piederīgām saimnieciskām darbībām un aktīviem 2022/C 385/01 (OV C 385, 6.10.2022., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).

(9)  ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/267/oj

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(11)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1214 (2022. gada 9. marts), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2021/2139 attiecībā uz saimnieciskajām darbībām noteiktās enerģētikas nozarēs un Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 attiecībā uz īpašām informācijas atklāšanas prasībām par šīm saimnieciskajām darbībām (OV L 188, 15.7.2022., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris), ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES (OV L 322, 16.12.2022, 15. lpp.)

(13)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (OV L 442, 9.12.2021, 1. lpp.).

(14)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2178 (2021. gada 6. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852, precizējot tās informācijas saturu un noformējumu, kas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pants, jāatklāj par vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, un precizējot metodoloģiju minētā informācijas atklāšanas pienākuma izpildei. (OV L 443, 10.12.2021., 9. lpp.).

(15)  Komisijas Paziņojums par dažu tādu tiesību normu interpretāciju, kas ietvertas saskaņā ar ES Taksonomijas regulas 8. pantu pieņemtajā Informācijas atklāšanas deleģētajā aktā un attiecas uz ziņošanu par piederīgām saimnieciskām darbībām un aktīviem 2022/C 385/01 (OV C 385, 6.10.2022., 1. lpp.).

(16)  https://finance.ec.europa.eu/system/files/2021-07/sustainable-finance-taxonomy-article-8-faq_en.pdf.

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.).

(18)  Komisijas dienestu dokuments publicēts tiešsaistē 2021. gada decembrī (atjaunināts 2022. gada janvārī).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(21)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1214 (2022. gada 9. marts), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2021/2139 attiecībā uz saimnieciskajām darbībām noteiktās enerģētikas nozarēs un Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 attiecībā uz īpašām informācijas atklāšanas prasībām par šīm saimnieciskajām darbībām (OV L 188, 15.7.2022., 1. lpp.).

(22)  Saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģētā akta 10. pantā noteikto grafiku, arī attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar kodolenerģiju un fosilo gāzi, finanšu uzņēmumi līdz 2023. gada 31. decembrim atklāj tikai tos elementus, kas prasīti 10. panta 3. punktā un attiecas uz taksonomijai piederīgām un nepiederīgām ar kodolenerģiju un fosilo gāzi saistītām darbībām Informācijas atklāšanas deleģētā akta XII pielikuma 1., 4. un 5. veidnē, kuras attiecas uz ziņošanu par piederību taksonomijai, kā minēts Informācijas atklāšanas deleģētā akta 8. panta 8. punktā. Finanšu sabiedrības no 2024. gada 1. janvāra atklāj arī ar kodolenerģiju un fosilo gāzi saistīto darbību taksonomijas atbilstības koeficientus Informācijas atklāšanas deleģētā akta XII pielikuma 2. un 3. veidnē, kā minēts Informācijas atklāšanas deleģētā akta 8. panta 8. punktā. Finanšu uzņēmumi aprēķina ar kodolenerģiju un fosilo gāzi saistītās darbības savos GDR, izmantojot jaunākos pieejamos datus un savu darījumu partneru galvenos darbības rādītājus saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģētā akta 8. panta 4. punkta otro daļu.

(23)  Sīkākai informācijai skatīt atbildi uz pirmā Komisijas paziņojuma 1. jautājumu.

(24)  Sk. 5. pantu par CSRD transponēšanu.

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

(28)  Taksonomijas regulas 8. panta 1. punktā ir precizēts, ka “jebkurš uzņēmums, uz kuru attiecas pienākums:

publicēt nefinanšu informāciju saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pantu, savā nefinanšu paziņojumā vai konsolidētajā nefinanšu paziņojumā iekļauj informāciju par to, kā un cik lielā mērā uzņēmuma darbības ir saistītas ar saimnieciskajām darbībām, kas uzskatāmas par vides ziņā ilgtspējīgām [...].”

(29)  Skatīt atbildi uz šā paziņojuma 3. jautājumu, kurā sīki izklāstīta ziņošanas standartu pakāpeniska ieviešana saskaņā ar CSRD.

(30)  Sk., piemēram, deleģētā akta par klimatisko komponentu 11) apsvērumu un deleģētā akta par klimatisko komponentu I pielikuma 3.6., 3.10., 3.13., 4.5., 4.6., 4.7., 4.18., 4.19., 4.22. un 4.23. iedaļu par ražošanu un ar enerģiju saistītām darbībām.

(31)  Sīkāku informāciju par brīvprātīgas ziņošanas jēdzienu skatīt pirmā Komisijas paziņojuma 7. jautājumā.

(32)  Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu dokumentā “Bieži uzdotie jautājumi: Kā finanšu un nefinanšu uzņēmumiem būtu jāziņo par taksonomijai piederīgām saimnieciskajām darbībām un aktīviem saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. panta Informācijas atklāšanas deleģēto aktu? ”, jo īpaši 35. zemsvītras piezīmi kā daļu no atbildes uz 31. jautājumu.

(33)  Papildu norādījumus par brīvprātīgu ziņošanu un aplēšu izmantošanu ziņošanai par atbilstību ziņošanas pirmajā(-os) gadā(-os)

sniedz Ilgtspējīga finansējuma platforma tās pielikumā: https://finance.ec.europa.eu/system/files/2021-12/sustainable-finance-taxonomy-eligibility-reporting-voluntary-information_en.pdf

(34)  https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/library/2015/10/2015-esma-1415lv.pdf — EVTI pamatnostādnes par alternatīviem snieguma rādītājiem (APM).

(35)  ESMA32-51-370 — Jautājumi un atbildes par EVTI pamatnostādnēm par alternatīviem snieguma rādītājiem (ASR) — 2022. gada 1. aprīlis (lūdzu, ņemiet vērā, ka šo dokumentu var atjaunināt un tāpēc vienmēr būtu jāatsaucas uz tā jaunāko versiju, kas pieejama EVTI tīmekļa vietnē https://www.esma.europa.eu/).

(36)   DNSH principa tehniskās pārbaudes kritērijos attiecībā uz CCA ir pieprasīts, lai attiecībā uz jaunām darbībām un esošām darbībām, kas izmanto jaunbūvētus fiziskos aktīvus, ekonomikas dalībnieks jau projektēšanas un būvniecības laikā integrē pielāgošanās risinājumus, kas samazina svarīgākos identificētos fiziskos klimatriskus, kuri ir būtiski šai darbībai, un ir īstenojis šos risinājumus vēl pirms darbības uzsākšanas.

(37)  Saistībā ar darbībām, kas ļauj būtiski veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, piemēram, daži projektēšanas, apdrošināšanas un izglītības veidi, varētu ziņot par apgrozījuma GDR attiecībā uz CCA, bet ne CCM, jo šādām darbībām nav būtiskas sekmēšanas kritēriju attiecībā uz CCM.

(38)  Ja iepriekšējā teikumā minētā darbība nav veicinoša, par apgrozījuma GDR saskaņā ar CCM mērķi būtu jāziņo atsevišķā rindā bez apzīmējuma “E”. Visos gadījumos uzņēmumam būtu jāizvairās no dubultas uzskaites saskaņā ar I pielikuma 1.2.2.2. iedaļu. GDR, kas norādīts 4. slejā, jābūt tādam pašam skaitlim kā tam, kas norādīts 18. slejā.

(39)  Šādas darbības apgrozījums tiktu atzīts apgrozījuma GDR skaitītājā tikai pēc tam, kad darbība kļūtu atbilstīga taksonomijai.

(40)  Sk. Deleģētā akta par klimatisko komponentu I pielikuma 3.3 iedaļu. “Mazoglekļa transporta tehnoloģiju ražošana”.

(41)  Kad būs noteikti tehniskie pārbaudes kritēriji būtiskai sekmēšanai attiecībā uz šo mērķu sasniegšanu, varētu būt vajadzīgi papildu CapEx, lai darbība būtiski veicinātu šo mērķu sasniegšanu.

(42)  Sīkāku informāciju sk. pirmā Komisijas paziņojuma 1. jautājumā.

(43)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (ESEF regula) (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.).

(44)  Atbildē uz šā paziņojuma 3. jautājumu ir sniegta atsauce uz pakāpeniskās piemērošanas aprakstu.

(45)  Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas, kas grozīta ar CSRD, 40.a panta 1. punkta trešo daļu.

(46)  Finanšu uzņēmums atklāj informāciju par ZAK/ZIK, pamatojoties uz ieguldījumu saņēmēju uzņēmumu apgrozījuma GDR, un ZAK/ZIK, pamatojoties uz šo uzņēmumu CapEx GDR, saskaņā ar III pielikuma 1.2. iedaļu; V pielikuma 1.2.1. iedaļas ceturtās daļas a) punktu; VII pielikuma 2.4. iedaļas pirmo daļu un IX pielikuma 1. iedaļas ceturto daļu.

(47)  Informācijas atklāšanas deleģētā akta 7. panta 4. punkta pēdējā daļa.

(48)  Skatīt I pielikuma 1.2.3.2. iedaļas pēdējo rindkopu.

(49)  Skatīt I pielikuma 1.2.3.1. iedaļas pēdējo rindkopu.

(50)  Darbības aprakstā pievieno šādu teikumu: “ Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem. ”

(51)  I pielikuma 1.1.2.2. iedaļas pēdējā daļa un 1.1.3.2. iedaļas ceturtā daļa.

(52)  Taksonomijai atbilstīgu darbību iekšējās pārdošanas/patēriņa izmaksas var uzskatīt par OpEx saskaņā ar I pielikuma 1.1.3.2. iedaļas c) punktu.

(53)  Uzņēmumiem ieteicams integrēt savus CapEx plānus savos pāreju veicinošajos plānos, kas minēti CSRD.

(54)  Atbildes uz pirmā Komisijas paziņojuma 11. jautājumu trešajā daļā atsauce uz 1.1.3.2. iedaļu ir paredzēta kā atsauce uz I pielikuma 1.1.2.2. iedaļu.