EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.10.2023

COM(2023) 593 final

2023/0363(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Regulas (ES) Nr. 1092/2010, (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010, (ES) Nr. 1095/2010 un (ES) 2021/523 groza attiecībā uz dažām ziņošanas prasībām finanšu pakalpojumu un ieguldījumu atbalsta jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Savā paziņojumā “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada” 1 Komisija uzsver, cik svarīga ir regulatīvā sistēma, kas nodrošina, ka izvirzītie mērķi tiek sasniegti ar minimālām izmaksām. Tāpēc tā no jauna pievēršas ziņošanas prasību racionalizēšanai un vienkāršošanai: galīgais mērķis ir, neapdraudot saistīto rīcībpolitikas mērķu sasniegšanu, samazināt ziņošanas slogu.

Ziņošanas prasībām ir liela nozīme pareizas tiesību aktu izpildes panākšanas un pienācīgas pārraudzības nodrošināšanā. Parasti ziņošanas prasību pildīšanas izmaksas lielā mērā kompensē to nestie ieguvumi, it īpaši attiecībā uz galveno rīcībpolitikas pasākumu izpildes nodrošināšanu un pārraudzību. Tomēr ziņošanas prasības var arī radīt nesamērīgu slogu ieinteresētajām personām, jo īpaši ietekmējot mazos un vidējos uzņēmumus un mikrouzņēmumus. Uzkrājušās ziņošanas prasības ar laiku var izrādīties dublējošas vai novecojušas, to izpildes biežums un laiks — neefektīvs, bet informācijas vākšanas metodes — nepiemērotas.

Tāpēc ziņošanas pienākumu pilnveidošana un administratīvā sloga samazināšana ir prioritāra. Šajā kontekstā šā priekšlikuma mērķis ir divās politikas jomās palīdzēt racionalizēt ziņošanas prasības ar pamatuzstādījumu “Ekonomika, kas darbojas cilvēku labā”.

Pirmkārt, iekšējā tirgus jomā un jo īpaši finanšu pakalpojumu nozarē priekšlikums palīdzēs atvieglot informācijas apmaiņu starp finanšu nozares pārraudzības iestādēm un konsolidēt ziņošanu, kas pašlaik tiek veikta, ievērojot dažādas prasības. Ziņošanas prasības attiecas uz finanšu iestādēm un citiem finanšu tirgus dalībniekiem. 

Viens no mērķiem, kas izvirzīts paziņojumā “Uzraudzības datu stratēģija ES finanšu pakalpojumu jomā” 2 , ir uzlabot datu kopīgošanu starp iestādēm. Šīs stratēģijas mērķis ir modernizēt ES uzraudzības pārskatu sniegšanu un ieviest sistēmu, kas nodrošina precīzus, konsekventus un savlaicīgus datus uzraudzības iestādēm ES un valstu līmenī, vienlaikus samazinot kopējo pārskatu sniegšanas slogu visām iesaistītajām personām. Priekšlikuma par informācijas apmaiņu starp finanšu nozares pārraudzības iestādēm mērķis ir izvairīties no dubultiem ziņošanas pieprasījumiem gadījumos, kad vairākām iestādēm ir pilnvaras vākt noteiktus datus no finanšu iestādēm vai citiem tirgus dalībniekiem (neatkarīgi no tā, vai iestādes tos jau vāc vai ne), bet tām nav skaidra juridiskā pamata to kopīgošanai savā starpā. Priekšlikumu papildina pilnvarojums iestādēm regulāri pārskatīt un atcelt ziņošanas prasības, kas ir kļuvušas liekas vai novecojušas, piemēram, uzlabotas informācijas apmaiņas dēļ. Tas ļaus izvairīties no situācijām, kad uzņēmumiem viena un tā pati informācija ir jāsniedz divreiz. Priekšlikuma mērķis ir arī atvieglot piekļuvi šādu datu attīrītām vai apstrādātām versijām (pretstatā situācijām, kad visām iestādēm dati jāattīra un jāapstrādā atsevišķi) 3 . 

Turklāt, lai nodrošinātu uzņēmumu sniegtās informācijas maksimālu lietderību, priekšlikums arī palielinās Komisijas spēju iegūt datus nolūkā sagatavot politiku un veikt ietekmes novērtējumus un izvērtējumus. Tas saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma programmu palīdzēs veidot uz pierādījumiem balstītu politiku, vienlaikus izvairoties no izmaksām (gan Komisijai, gan informācijas sniedzējām struktūrām), kas citādi rastos, ja informācija tiktu vākta ar citu līdzekļu palīdzību. Piekļuve attiektos tikai uz datiem, kas neļauj identificēt atsevišķas struktūras.

Lai vēl vairāk uzlabotu ziņoto datu lietderību, priekšlikuma mērķis ir arī atbalstīt informācijas izmantošanu pētniecības un inovācijas vajadzībām finanšu pakalpojumu jomā, saskaņā ar stingriem nosacījumiem atļaujot iestāžu rīcībā esošās informācijas kopīgošanu ar finanšu iestādēm, pētniekiem un citām struktūrām, kurām ir likumīgas intereses. Tādējādi šis priekšlikums papildina Regulu (ES) 2022/868 (Datu pārvaldības akts), ES tiesību aktos izveidojot nozarei specifisku noteikumu, kas ļauj iestāžu savāktos datus atkārtoti izmantot pētniecības un inovācijas darbībām. Priekšlikums, ievērojot persondatu, intelektuālā īpašuma tiesību un uzņēmējdarbības konfidencialitātes aizsardzības pasākumu, ļaus iestādēm kopīgot to pienākumu izpildes ietvaros iegūto attiecīgo informāciju.

Otrkārt, konkurētspējas, izaugsmes, nodarbinātības, inovācijas, sociālās noturības, kohēzijas un stratēģisko investīciju politikas jomās priekšlikuma mērķis ir racionalizēt ar programmas InvestEU īstenošanu saistītās ziņošanas prasības, kā paredzēts Regulas (ES) 2021/523 (InvestEU regula) 28. panta 4. punktā. Prasības attiecas uz šādām nozarēm: MVU piekļuve finansējumam un investīciju atbalsts uzņēmumiem, kas darbojas ilgtspējīgas infrastruktūras, pētniecības, inovācijas un digitalizācijas, kā arī sociālo ieguldījumu un prasmju jomā.

InvestEU regulā noteiktās ziņošanas prasības attiecas uz īstenošanas partneriem, finanšu starpniekiem, MVU un citiem uzņēmumiem. Priekšlikums maina ziņošanas biežumu no ziņošanas divreiz gadā uz ziņošanu reizi gadā, tādējādi samazinot darba slodzi un administratīvo slogu visās InvestEU sadaļās (t. i., ilgtspējīga infrastruktūra, MVU, pētniecība, inovācija un digitalizācija, sociālie ieguldījumi un prasmes), un tam ir niecīga ietekme uz programmas īstenošanu. 

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums ir daļa no pirmās uz ziņošanas prasību vienkāršošanu un racionalizēšanu vērsto pasākumu pakotnes. Tas ir solis procesā, kurā pašreizējās ziņošanas prasības tiek vispusīgi aplūkotas, lai novērtētu, vai tās joprojām ir relevantas, un padarītu tās efektīvākas. Tā pamatā ir spēkā esošie noteikumi, kas jau paredz informācijas apmaiņu starp iestādēm konkrētā finanšu pakalpojumu nozarē, stiprinot juridisko pamatu datu kopīgošanai starp iestādēm, tostarp starp nozarēm.

Ierosinātie pasākumi datu kopīgošanai finanšu nozarē nodrošinās efektivitāti, neietekmējot mērķu sasniegšanu šajā politikas jomā. Priekšlikums nemazinās valsts iestādēm, kas pārrauga finanšu nozari nolūkā saglabāt finanšu stabilitāti, tirgus integritāti un ieguldītāju un finanšu pakalpojumu patērētāju aizsardzību, sniegtās informācijas pieejamību un kvalitāti. Gluži pretēji — priekšlikuma pasākumi ļaus efektīvāk vākt un apstrādāt informāciju. 

Priekšlikuma mērķis ir arī atvieglot finanšu iestāžu un citu struktūru, kurām ir likumīgas intereses, piekļuvi iestāžu iegūtajai informācijai, lai to izmantotu pētniecības un inovācijas darbībām. Tas atbilst mērķiem, kas izklāstīti ES Digitālā finansējuma stratēģijā 4 , lai atbalstītu finanšu nozares digitālo pārveidi. Tas atbilst arī Datu pārvaldības aktam, kas atvieglo brīvprātīgu tādu datu kopīgošanu, kurus aizsargā ES un valstu tiesību akti un kuri ir dalībvalstu publiskā sektora struktūru rīcībā. Priekšlikums, ievērojot persondatu, intelektuālā īpašuma tiesību un uzņēmējdarbības konfidencialitātes aizsardzības pasākumus, ļauj iestādēm kopīgot to pienākumu izpildes ietvaros iegūto informāciju.

Kas attiecas uz programmu InvestEU — pāreja no ziņošanas divreiz gadā uz ziņošanu reizi gadā neietekmē ziņošanas pievienoto vērtību un vispārējo saturu; to nodrošina īstenošanas partneri visām InvestEU finansēšanas un investīciju darbībām kumulatīvi. Tāpēc ierosinātā vienkāršošana neietekmēs Programmas politikas mērķu sasniegšanu. Programmas mērķu sasniegšanas uzraudzība galveno snieguma un uzraudzības rādītāju līmenī jau notiek reizi gadā. Turklāt līgumiskā struktūra ar īstenošanas partneriem ietver politikas dialogus starp Komisiju un īstenošanas partneriem, kuru ietvaros notiek regulāra apmaiņa ar informāciju par programmas īstenošanu. Tajā ir paredzēts, ka gada laikā notiek arī zināma ziņošana par InvestEU atbalstīto darbību progresu, un uzraudzības nolūkos tā tiks turpināta. Ierosinātais grozījums saskaņos InvestEU regulā iekļautās ziņošanas prasības ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 5 (“Finanšu regula”) prasībām. Vienkāršošanas procesā pilnībā tiek ievērota pārskatatbildība ES iedzīvotāju priekšā tādā nozīmē, ka Komisija saskaņā ar InvestEU regulas 28. panta 3. punktu turpinās katru gadu ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par programmu InvestEU, jo īpaši Finanšu regulas 41. panta 5. punktā un 250. pantā paredzēto ziņojumu veidā. 

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Saskaņā ar Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) Komisija nodrošina, ka tās tiesību akti atbilst paredzētajam mērķim, ir vērsti uz ieinteresēto personu vajadzībām un samazina slogus, bet savus mērķus sasniedz. Tāpēc šis priekšlikums ir daļa no REFIT programmas, jo tas mazina no ES tiesiskās vides izrietošo ziņošanas prasību sarežģītību. 

Kaut arī dažas ziņošanas prasības ir neaizvietojamas, tām jābūt pēc iespējas efektīvākām — tādām, kas nepārklājas, neuzliek liekus slogus un ietver pēc iespējas vairāk digitālu un sadarbspējīgu risinājumu.

Priekšlikums ziņošanas prasības racionalizē, tādējādi padarot tiesību aktu mērķu sasniegšanu efektīvāku un mazāk apgrūtinošu.

Ierosināto pasākumu mērķis finanšu nozarē ir atvieglot datu kopīgošanu starp iestādēm un izvairīties no dubultiem un liekiem ziņošanas pieprasījumiem finanšu iestādēm un citām pārskatu sniedzošajām struktūrām, tādējādi radot attiecīgus izmaksu ietaupījumus. To mērķis ir arī palielināt informācijas lietderību, ļaujot to plašāk izmantot saskaņā ar stingriem nosacījumiem, vienlaikus ierobežojot papildu izmaksas uzņēmumiem un iestādēm.

Priekšlikums samazināt ziņošanas par programmas InvestEU īstenošanu biežumu padarīs tiesību aktu mērķu sasniegšanu efektīvāku un mazāk apgrūtinošu InvestEU īstenošanas partneriem un līdz ar to mikrouzņēmumiem, MVU un citiem uzņēmumiem, kā arī finanšu starpniekiem, kuriem ziņošanas nolūkā ir jāsniedz dati īstenošanas partneriem. 

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Ar šo priekšlikumu tiek grozītas spēkā esošas regulas. Līdz ar to priekšlikuma juridiskais pamats ir tāds pats kā grozīto regulu juridiskais pamats, proti, LESD 114. pants pasākumiem finanšu pakalpojumu jomā un LESD 173. pants un 175. panta 3. punkts InvestEU pasākumam.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

Ziņošanas prasību racionalizēšana tiesisko regulējumu vienkāršo, pastāvošajās prasībās izdarot ļoti nelielas izmaiņas, kas rīcībpolitikas plašākā mērķa būtību neietekmē. Tāpēc priekšlikums ir tikai par tām izmaiņām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu ziņošanas lielāku efektivitāti, un nemaina nevienu no attiecīgo tiesību aktu būtiskajiem elementiem.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Priekšlikums attiecas uz tiesību aktiem, kuru juridiskais pamats ir saderīgs. Mērķtiecīgie grozījumi attiecas tikai uz ziņošanas prasībām un tāpēc ir piemēroti iekļaušanai vienā priekšlikumā. 

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir atvieglot datu kopīgošanu starp iestādēm, Komisija 2019. gadā publicēja visaptverošu ES uzraudzības pārskatu sniegšanas prasību atbilstības pārbaudi finanšu nozarē 6 . Tajā noteica, ka datu kopīgošana ir viena no jomām, kurās vajadzīgi uzlabojumi. Tā rezultātā Komisija savā 2021. gada stratēģijā par uzraudzības datiem ES finanšu pakalpojumu jomā apņēmās nākt klajā ar priekšlikumu par jebkādu nepamatotu juridisku šķēršļu novēršanu datu kopīgošanai starp iestādēm. Tādējādi uzņēmumiem, kas sniedz ziņojumus, tiktu samazināts slogs, izvairoties no dubultiem datu pieprasījumiem. Tas ietver pasākumus datu kopīgošanas veicināšanai nozaru tiesību aktos, kurus papildina šā priekšlikuma pasākumi, kas aptver finanšu nozari plašākā mērā.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

No 2022. gada jūnija līdz septembrim Komisija saistībā ar ES finanšu pakalpojumu uzraudzības datu stratēģijas īstenošanu veica mērķtiecīgu apspriešanos ar ES finanšu sistēmas pārraudzības iestādēm, lai apzinātu šķēršļus datu kopīgošanai starp tām. No 58 respondentiem gandrīz 70 % ziņoja, ka, pieprasot datus no citām iestādēm, tie saskaras ar juridiskiem šķēršļiem datu kopīgošanai, un 40 % saskārās ar šķēršļiem, ja vēlējās šādus datus sniegt citām iestādēm. Kas attiecas uz datu kopīgošanu pētniecības un inovācijas darbībām, 43 % iestāžu atbildēja, ka tās pašlaik kopīgo datus šajā nolūkā, bet 36 % atbildēja, ka ir saskārušās ar šķēršļiem, tostarp juridiskā pamata trūkumu. 

Apspriešanās rezultāti tika izklāstīti un sīkāk analizēti darbseminārā, kas notika 2023. gada 16. februārī un kurā piedalījās vairāk nekā 130 minēto iestāžu pārstāvji 7 . Apspriešanā tika pausts plašs atbalsts plašākai datu kopīgošanai starp iestādēm banku, apdrošināšanas un finanšu tirgu nozarēs, kā arī citās nozarēs, jo tas uzlabotu savākto datu izmantošanu un samazinātu lieku ziņošanu. Darbsemināra laikā iestādes kopumā pauda uzskatu, ka ir svarīgi stiprināt un precizēt datu apmaiņas juridisko pamatu ES tiesību aktos. Tās uzskatīja, ka būtu vajadzīgas gan mērķtiecīgas izmaiņas nozaru tiesību aktos, gan horizontālie veicinošie noteikumi, lai panāktu visaptverošu, sistemātisku un nākotnes prasībām atbilstošu rezultātu.

Komisija 2023. gada 30. martā arī iepazīstināja ekspertu grupu banku, maksājumu un apdrošināšanas jomā (atvērtās finanses) ar iespējamiem priekšlikuma elementiem. Lai gan sīki izstrādāti noteikumi netika apspriesti, eksperti pauda atbalstu labākai datu kopīgošanai vispārējā līmenī, vienlaikus skaidri definējot iestāžu darbības jomu un neiejaucoties esošajā kompetenču sadalījumā.

Kas attiecas uz programmu InvestEU, priekšlikumā par ziņošanas biežuma samazināšanu ir ņemtas vērā no īstenošanas partneriem un to starpniekiem saņemtās atsauksmes; tie uzskata, ka ziņošanas prasības ir apgrūtinošas. 

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Priekšlikums radies iekšējā pastāvošo ziņošanas pienākumu pārbaudes procesā un pamatojas uz pieredzi, kas gūta, īstenojot saistītos tiesību aktus. Tā kā tas ir kārtējais solis no ES tiesību aktiem izrietošo ziņošanas prasību nepārtrauktas novērtēšanas procesā, rūpīga slogu un to ietekmes uz ieinteresētajām personām pārbaude turpināsies. 

•Ietekmes novērtējums

Priekšlikums ir par ierobežotām un mērķorientētām tiesību aktu izmaiņām, kas izdarāmas, lai racionalizētu ziņošanas prasības. Galvenie pasākumi ir balstīti uz pieredzi saistībā ar tiesību aktu īstenošanu. Tā kā ierosinātās mērķtiecīgās izmaiņas nodrošina efektīvāku un lietderīgāku esošās politikas īstenošanu un trūkst dažādu attiecīgu politikas risinājumu, ietekmes novērtējums nav vajadzīgs. 

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šis ir REFIT priekšlikums, kura mērķis ir vienkāršot tiesību aktus un samazināt ieinteresēto personu slogu.

Noteikumi par informācijas apmaiņu starp finanšu nozares iestādēm ir pirmais solis ceļā uz sistēmu, kurā struktūras datus paziņo tikai vienu reizi un kurā datus pēc vajadzības kopīgo un atkārtoti izmanto dažādas ES finanšu sistēmas pārraudzības iestādes. Tāpēc noteikumi struktūrām palīdzēs izvairīties no dubultas ziņošanas un veicinās iestāžu sadarbību, tādējādi samazinot izmaksas.

Ierosinātie noteikumi neuzliek par pienākumu kopīgot datus starp iestādēm. Datu kopīgošana joprojām notiktu pēc brīvprātīga pieprasījuma, bet tās īstenošana kļūtu vienkāršāka. Tāpēc, lai gan paredzams, ka noteikumi palīdzēs samazināt administratīvo slogu pārskatu sniedzējām struktūrām un iestādēm, to precīzu ietekmi nevar aplēst perspektīvi. Arī tas, ka šī politika ir nākotnes prasībām atbilstīga, ļaus iestādēm izmantot veicinošus noteikumus, lai mainītu un pielāgotu datu kopīgošanas kārtību nolūkā reaģēt uz to pastāvīgi mainīgajām informācijas vajadzībām. 

Īstenojot ES finanšu pakalpojumu uzraudzības datu stratēģiju, tostarp šo priekšlikumu kā daļu no tās, tiks efektīvāk un lietderīgāk izmantotas modernās tehnoloģijas, jo tā uzlabos uzraudzības pārskatu sniegšanas prasību skaidrību un konsekvenci un palielinās datu standartizāciju. Šādu risinājumu izmantošana atvieglos datu kopīgošanu un kopumā vēl vairāk samazinās administratīvo slogu uzņēmumiem. Tādējādi tiks arī palielināta iestāžu saņemto datu precizitāte un savlaicīgums un uzlabota iestāžu spēja tos analizēt.

Piekļuve pilnīgākai un precīzākai informācijai uzlabos Komisijas spēju novērtēt tās priekšlikumu ietekmi un uzraudzīt tos laika gaitā, — kas ir priekšnoteikums izmaksu samazināšanai. 

Tas, ka ES finanšu pakalpojumu tiesību aktos tiks ieviests īpašs noteikums, kas ļaus iestāžu savāktos datus atkārtoti izmantot pētniecības un inovācijas darbībām, uzlabos ziņoto datu lietderību finanšu iestādēm, pētniekiem un citām struktūrām, kurām ir likumīgas intereses. Tādējādi šis noteikums var vienkārši nodrošināt piekļuvi šādai iestāžu rīcībā esošai informācijai un dot vairāk iespēju testēt produktus un uzņēmējdarbības modeļus.

Samazinot ziņošanas biežumu par programmas InvestEU īstenošanu, tiks samazināts ziņošanas slogs īstenošanas partneriem un finanšu starpniekiem, MVU un citiem uzņēmumiem, kurus skar prasības. 

•Pamattiesības

Tiek ievērotas tādas pamattiesības kā datu aizsardzība, privātums un īpašumtiesības (proti, īpašumtiesības uz noteiktiem datiem, kas ir komerciāli konfidenciāli vai ko aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības). Arī saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8., 17. un 38. pantu uz iestāžu iegūto datu kopīgošanu attiecas persondatu, intelektuālā īpašuma tiesību un uzņēmējdarbības konfidencialitātes aizsardzības pasākumi. 

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums budžetu neietekmē. Noteikumi neparedz datu kopīgošanu starp finanšu nozares pārraudzības iestādēm. Šāda kopīgošana notiek tikai pēc vienas iestādes brīvprātīga pieprasījuma otrai, un pastāv iespēja veikt pasākumus izmaksu un ieguvumu sadalei starp iestādēm, kuras datus kopīgo, un iestādēm, kuras datus pieprasa. Iestāde, kura datus pieprasa, ietaupa izmaksas salīdzinājumā ar situāciju, kad tai informācija būtu jāiegūst citādākā ceļā, kas radītu izmaksas arī tiem, kuriem šī informācija ir jāsniedz. Noteikums par vienas iestādes rīcībā esošu datu kopīgošanu ar finanšu iestādēm, pētniekiem un citām struktūrām, kurām ir likumīgas intereses, ir brīvprātīgs un nerada ne jaunas izmaksas, ne administratīvo slogu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Neattiecas. 

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ierosinātajos Regulas (ES) Nr. 1092/2010, Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 grozījumos ir noteikts, kā ES finanšu nozares pārraudzības iestādes var savstarpēji kopīgot informāciju, ko tās ieguvušas, veicot savus pienākumus. Mērķis ir izvairīties no dubultiem pieprasījumiem finanšu iestādēm un citām pārskatu sniedzējām struktūrām, ja divām vai vairākām iestādēm ir tiesības vākt vienu un to pašu informāciju. Veicot šādu kopīgošanu, būtu jāievēro visi piemērojamie datu aizsardzības, intelektuālā īpašuma un dienesta noslēpuma standarti. Tai nekādā veidā nevajadzētu ierobežot starp iestādēm jau notiekošo kopīgošanu, bet drīzāk piedāvāt papildu kanālu kopīgošanai. Ierosināto grozījumu mērķis ir arī nodrošināt Komisijai piekļuvi informācijai, ko izmantot uz pierādījumiem balstītas likumdošanas vajadzībām; šajā nolūkā Komisijai nav nepieciešams spēt identificēt atsevišķas struktūras. Tā kā viena un tā paša veida informācija varētu būt noderīga arī plašākā nozīmē finanšu nozares pārraudzības iestādēm to uzdevumu veikšanai, ar ierosinātajiem grozījumiem tām tiek ieviesta tāda pati iespēja šādu informāciju iegūt. Ierosinātie grozījumi arī veicina inovāciju, ļaujot kompetentajām iestādēm pēc savas iniciatīvas informāciju, ko tās iegūst ES vai valstu ziņošanas pienākumu ietvaros, kopīgot ar finanšu iestādēm, pētniekiem un citām struktūrām, kurām ir likumīgas intereses, ar nosacījumu, ka ir izpildīti īpaši nosacījumi šo datu aizsardzībai.

Ierosinātie grozījumi pilnvaro iestādes sistemātiski izskatīt esošās ziņošanas prasības un atcelt liekās un novecojušās prasības, samazināt ziņošanas izmaksas un apsvērt iespēju atkārtoti izmantot esošos ziņojumus pirms jaunu prasību ieviešanas.

Ar ierosināto Regulas (ES) 2021/523 28. panta 4. punkta grozījumu ziņošanas biežumu par programmas InvestEU īstenošanu īstenošanas partneriem samazina no ziņošanas divreiz gadā uz ziņošanu reizi gadā.

2023/0363 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Regulas (ES) Nr. 1092/2010, (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010, (ES) Nr. 1095/2010 un (ES) 2021/523 groza attiecībā uz dažām ziņošanas prasībām finanšu pakalpojumu un ieguldījumu atbalsta jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114., 173. un 175. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 8 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 9 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Ziņošanas prasībām ir liela nozīme pienācīgas pārraudzības nodrošināšanā un pareizas tiesību aktu izpildes panākšanā. Tomēr, lai nodrošinātu, ka minētās prasības atbilst to paredzētajam mērķim, un lai mazinātu administratīvo slogu, ir svarīgi tās racionalizēt. 

(2)Tāpēc ir prioritāti racionalizēt ziņošanas pienākumus un samazināt administratīvo slogu, tostarp attiecībā uz ziņošanas prasībām finanšu nozarē un ziņošanas biežumu par programmu InvestEU, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 10 .

(3)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 1092/2010 11 , (ES) Nr. 1093/2010 12 , (ES) Nr. 1094/2010 13 , (ES) Nr. 1095/2010 14 un Regulā (ES) 2021/523 ir ietvertas vairākas ziņošanas prasības, kuras saskaņā ar Komisijas paziņojumu “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada” 15 būtu jāvienkāršo.

(4)Finanšu iestādēm un citām struktūrām, kas darbojas finanšu tirgos, ir pienākums ziņot plaša klāsta informāciju, lai Savienības un valstu iestādes, kas pārrauga finanšu sistēmu, varētu uzraudzīt riskus, nodrošināt finanšu stabilitāti un tirgus integritāti un aizsargāt ieguldītājus un finanšu pakalpojumu patērētājus Savienībā. Eiropas uzraudzības iestādēm būtu regulāri jāpārskata ziņošanas sniegšanas prasības un vajadzības gadījumā jāierosina racionalizēt un atcelt nevajadzīgas vai novecojušas prasības. Tām būtu jākoordinē šis darbs ar Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību. Tam, ka tiek atvieglota iestāžu savāktās informācijas kopīgošana un atkalizmantošana, vienlaikus nodrošinot datu aizsardzību un aizsargājot dienesta noslēpumu un intelektuālo īpašumu, saskaņā ar ES finanšu pakalpojumu uzraudzības datu stratēģiju būtu jāsamazina slogs pārskatu sniedzējām struktūrām un iestādēm, ļaujot izvairīties no dubultiem pieprasījumiem. Informācijas apmaiņai būtu arī jāveicina labāka uzraudzības darbību koordinācija un uzraudzības konverģence.

(5)Šajā nolūkā, ja divām iestādēm ir pilnvaras vākt noteiktu informāciju no finanšu iestādēm vai citām pārskatu sniedzējām struktūrām, tām vajadzētu būt iespējai šādu informāciju ievākt tikai vienu reizi un savstarpēji kopīgot to, tā vietā lai vāktu vienu un to pašu informāciju; tas attiecas arī uz gadījumiem, kad minētās iestādes ir tiesīgas vākt informāciju no dažādām pārskatu sniedzējām struktūrām vai iestādēm. Tā paša mērķa nolūkos, proti, uzlabot informācijas vākšanas, apstrādes un izmantošanas efektivitāti, iestādēm, kas uzlabo informāciju, attīrot vai bagātinot to, vajadzētu būt iespējai kopīgot šādu uzlabotu informāciju.

(6)Šādai informācijas kopīgošanai būtu jāpapildina esošās informācijas apmaiņas iespējas, kas paredzētas Savienības tiesību aktos, un nekādā gadījumā nevajadzētu ierobežot šīs pastāvošās iespējas.

(7)Komisijai ir vajadzīga precīza un visaptveroša informācija, lai izstrādātu politiku, izvērtētu spēkā esošos tiesību aktus un novērtētu iespējamo leģislatīvo un neleģislatīvo iniciatīvu ietekmi, tostarp sarunās par tiesību aktu priekšlikumiem. Tam, ka iestādes kopīgo ar Komisiju informāciju, ko finanšu iestādes vai citas struktūras minētajām iestādēm ir sniegušas, izpildot to saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, būtu jāpalīdz nodrošināt uz pierādījumiem balstītu pamatu Savienības politikas formulēšanai un novērtēšanai. Šajā nolūkā šādai informācijai vajadzētu būt tādai, kas neļauj identificēt atsevišķas struktūras un nesatur personas datus. Arī anonimizēti dati var būt noderīgi iestādēm, un tādēļ, ja tas ir nepieciešams to uzdevumu izpildei, tām šāda informācija būtu savstarpēji jākopīgo.

(8)Inovācijas cikli finanšu nozarē paātrinās, kļūst atvērtāki un sadarbīgāki. Šajā nolūkā iestādēm vajadzētu būt iespējai pētniecības un inovācijas nolūkos informāciju kopīgot ar finanšu iestādēm, pētniekiem un citām struktūrām, pārsniedzot sākotnējo mērķi, kādam informācija tika vākta. Šādas iestāžu rīcībā esošās informācijas kopīgošanai būtu jāuzlabo tās lietderība, paplašinot finanšu sektora pētniecībai pieejamo informāciju, un jāsniedz vairāk iespēju pārbaudīt produktus un uzņēmējdarbības modeļus, kā arī jānodrošina lielāka sadarbība starp dažādiem finanšu tirgus dalībniekiem, tostarp finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem un vēsturiskajām finanšu iestādēm. Kompetentās iestādes kopīgoto datu atkalizmantošanu reglamentē vispārējais datu atkalizmantošanas regulējums, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/868 16 II sadaļā. Tomēr, ņemot vērā to, cik sensitīvi ir dati, ko finanšu nozares iestādes saņem uzraudzības nolūkā, būtu jāievieš īpaši obligāti nosacījumi šo datu atkalizmantošanai, tostarp persondatu un nepersondatu anonimizācijai, kas neļautu identificēt atsevišķas finanšu iestādes un aizsargāt konfidenciālu informāciju.

(9)Tam, ka īstenošanas partneriem ziņošanas par programmu InvestEU biežums tiktu samazināts no divām reizēm gadā uz vienu, būtu jāsamazina īstenošanas partneru, finanšu starpnieku, MVU un citu uzņēmumu darba slodze, nemainot nevienu no būtiskajiem Regulas (ES) 2021/523 elementiem. 

(10)Tāpēc Regulas (ES) Nr. 1092/2010, (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010, (ES) Nr. 1095/2010 un (ES) Nr. 2021/523 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1092/2010

Regulu (ES) Nr. 1092/2010 groza šādi:

1.regulas 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: 

“3. Neskarot 15. un 16. pantu un krimināltiesību piemērošanu, nekādu konfidenciālu informāciju, ko 1. punktā minētās personas saņem, pildot savus pienākumus, neizpauž nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma formā tā, ka nav iespējams atpazīt konkrētas finanšu iestādes.”;

2.regulas 15. pantā pievieno šādus punktus: 

“8. ESRK katrā atsevišķā gadījumā vai regulāri kopīgo informāciju, ko tā, veicot savus pienākumus, ieguvusi no citas 2. punktā minētās iestādes vai citas EFUS dalībiestādes, ja to pieprasa kāda cita no minētajām iestādēm vai cita kompetentā iestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 4. panta 2. punktā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 2. punktā vai Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 3. punktā, vai iestādes, kuras definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES).../... 17 2. panta 1. punktā, ar nosacījumu, ka pieprasījuma iesniedzējai iestādei saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir pilnvaras iegūt šo pašu informāciju no finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm.

9. Šā panta 8. punktā minētajā informācijas apmaiņas pieprasījumā pienācīgi norāda juridisko pamatu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei ļauj iegūt informāciju no finanšu iestādēm vai citas minētajā punktā norādītās iestādes. Pieprasījuma iesniedzējai iestādei un ESRK ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu un ievērot 8. pantā un nozaru tiesību aktos paredzētos datu aizsardzības noteikumus, kurus piemēro datu kopīgošanai starp finanšu iestādi vai citu 8. punktā minēto iestādi un pieprasījuma iesniedzēju iestādi, kā arī datu kopīgošanai starp citu attiecīgajā punktā minēto iestādi un ESRK. ESRK bez liekas kavēšanās informē katru attiecīgo iestādi par šādu informācijas apmaiņu. 

10. Šā panta 8. un 9. punktu piemēro arī informācijai, kuru ESRK ir saņēmusi no citas 8. punktā minētās iestādes un kurai ESRK pēc tam ir veikusi kvalitātes pārbaudes, vai kuru ESRK ir citādi apstrādājusi. 

11. Lai kopīgotu 8., 9. un 10. punktā minēto informāciju, 8. punktā minētās iestādes var noslēgt saprašanās memorandus, kuros precizē informācijas apmaiņas kārtību. Tās var arī noteikt kārtību, kādā tiek kopīgoti resursi šādu kopīgotu datu vākšanai un apstrādei. 

12. Šā panta 8., 9. un 10. punkts neskar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un nedz liedz, nedz arī ierobežo citos Savienības tiesību aktu noteikumos paredzētu informācijas apmaiņu starp 8. punktā minētajām iestādēm. Ja 8., 9. vai 10. punkts ir pretrunā citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas reglamentē informācijas apmaiņu starp 8. punktā minētajām iestādēm, noteicošie ir šādu citu Savienības tiesību aktu noteikumi. 

13. Neskarot citus Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz informācijas apmaiņu, ESRK pēc pamatota pieprasījuma un izskatot katru gadījumu atsevišķi, sniedz Komisijai vai kādai no 8. punktā minētajām iestādēm informāciju, ko citas iestādes tai ir sniegušas saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem. ESRK minēto informāciju nosūta veidā, kas neļauj identificēt atsevišķas struktūras un nesatur persondatus. 

14. ESRK var piešķirt piekļuvi tās pienākumu veikšanas ietvaros iegūtai informācijai, lai finanšu iestādes, pētnieki un citas struktūras, kurām ir likumīgas intereses šādu informāciju izmantot pētniecības un inovācijas nolūkos, varētu to atkalizmantot, ar nosacījumu, ka ESRK ir nodrošinājusi visu turpmāk minēto nosacījumu ievērošanu:

a) informācija ir anonimizēta tādā veidā, ka datu subjekts vai finanšu iestāde nav vai vairs nav identificējama;

b) konfidenciālas informācijas, tostarp komercnoslēpumu vai ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargāta satura, aizsardzībai informācija ir grozīta, apkopota vai apstrādāta, izmantojot jebkuru citu izpaušanas kontroles metodi.

Informāciju, kas saņemta no citas iestādes, var kopīgot tikai ar tās iestādes piekrišanu, kura informāciju sākotnēji ieguvusi.”

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1093/2010

Regulu (ES) Nr. 1093/2010 groza šādi: 

1.regulas 29. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu: 

“d) pārskata Komisijas pieņemto attiecīgo regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu un iestādes sniegto pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus, tostarp nolūkā atcelt nevajadzīgas vai novecojušas ziņošanas prasības un samazināt izmaksas;”;

2.regulas 30. panta 3. punktā pievieno šādu e) apakšpunktu: 

“e) valstu ziņošanas prasību efektivitāte un šādu prasību konverģences pakāpe ar Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām.”;

3.regulas 35. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: 

“4.   Pirms informācijas pieprasīšanas saskaņā ar šo pantu un lai izvairītos no ziņošanas pienākuma dublēšanās, iestāde ņem vērā 35.a panta 1. punktā minēto citu iestāžu pieprasīto informāciju un visu attiecīgo esošo statistiku, ko sagatavojusi un izplatījusi Eiropas Statistikas sistēma un Eiropas Centrālo banku sistēma.”; 

4.regulā iekļauj šādu 35.a pantu: 

“35.a pants

Informācijas apmaiņa starp iestādēm un ar citām struktūrām

1. Iestāde un kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā vai regulāri kopīgo ar citām iestādēm informāciju, ko tās, veicot savus pienākumus, ieguvušas no finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm, ja to pieprasa Eiropas uzraudzības iestādes, ESRK vai kompetentās iestādes, kas definētas šīs regulas 4. panta 2. punktā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 2. punktā vai Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 3. punktā, vai iestādes, kuras definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES).../... 18 2. panta 1. punktā, ar nosacījumu, ka informācijas pieprasītājai iestādei saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir pilnvaras iegūt šo pašu informāciju no finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm. Šajā pantā “finanšu iestāde” ir “finanšu iestāde” saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 1092/2010 2. panta a) punktā. 

2. Informācijas apmaiņas pieprasījumā būtu pienācīgi norāda juridiskais pamats saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei ļauj iegūt informāciju no finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm. Pieprasījuma iesniedzējai iestādei un kopīgotājai iestādei ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu un ievērot 70. un 71. pantā un nozaru tiesību aktos paredzēto datu aizsardzību, kuru piemēro datu kopīgošanai starp finanšu iestādi un pieprasījuma iesniedzēju iestādi, kā arī datu kopīgošanai starp finanšu iestādi un kopīgotāju iestādi. Kopīgotāja iestāde bez liekas kavēšanās informē katru attiecīgo finanšu iestādi vai citu kompetento iestādi par šādu informācijas apmaiņu. 

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro arī informācijai, ko kopīgotāja iestāde ir saņēmusi no finanšu iestādes vai citas 1. punktā minētās iestādes, un saistībā ar kuru kopīgotāja iestāde pēc tam ir veikusi kvalitātes pārbaudes, vai kuru kopīgotāja iestāde ir citādi apstrādājusi. 

4. Lai kopīgotu 1., 2. un 3. punktā minēto informāciju, 1. punktā minētās iestādes var noslēgt saprašanās memorandus, kuros precizē informācijas apmaiņas kārtību. Tās var arī noteikt kārtību, kādā tiek kopīgoti resursi šādu kopīgotu datu vākšanai un apstrādei. 

5. Šā panta 1. un 4. punkts neskar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un neliedz veikt informācijas apmaiņu starp 1. punktā minētajām iestādēm saskaņā ar citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, kā arī neierobežo to. Ja šā punkta noteikumi ir pretrunā citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas reglamentē informācijas apmaiņu starp 1. punktā minētajām iestādēm, noteicošie ir šādu citu Savienības tiesību aktu noteikumi. 

6. Neskarot citus Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz informācijas kopīgošanu, iestāde un kompetentās iestādes pēc pamatota pieprasījuma un izskatot katru gadījumu atsevišķi, kopīgo ar Komisiju vai kādu no 1. punktā minētajām iestādēm informāciju, ko finanšu iestādes tām ir sniegušas saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem. Iestāde un kompetentās iestādes minēto informāciju nosūta veidā, kas neļauj identificēt atsevišķas struktūras un nesatur persondatus. 

7. Iestāde un kompetentās iestādes var piešķirt piekļuvi to pienākumu veikšanas ietvaros iegūtai informācijai, lai finanšu iestādes, pētnieki un citas struktūras, kurām ir likumīgas intereses šādu informāciju izmantot pētniecības un inovācijas nolūkos, varētu to atkalizmantot, ar nosacījumu, ka iestāde nodrošinājusi visu turpmāk minēto nosacījumu ievērošanu:

a) informācija ir anonimizēta tādā veidā, ka datu subjekts vai finanšu iestāde nav vai vairs nav identificējama;

b) konfidenciālas informācijas, tostarp komercnoslēpumu vai ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargāta satura, aizsardzībai informācija ir grozīta, apkopota vai apstrādāta, izmantojot jebkuru citu izpaušanas kontroles metodi.

Informāciju, kas saņemta no citas iestādes, var kopīgot tikai ar tās iestādes piekrišanu, kura informāciju sākotnēji ieguvusi.”;

5.regulas 54. panta 2. punktu papildina ar šādu ievilkumu: 

“– ziņošanas prasībām un informācijas vākšanu no finanšu iestādēm.”;

6.regulas 70. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: 

“3. Šā panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm, citām EUI, ESRK un Direktīvas (ES).../... 19 2. panta 1. punktā definētajām iestādēm — saskaņā ar šo regulu un citiem Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami finanšu iestādēm.”;

3. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1094/2010

Regulu (ES) Nr. 1094/2010 groza šādi: 

1.regulas 29. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu: 

“d) pārskata Komisijas pieņemto attiecīgo regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu un iestādes sniegto pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus, tostarp nolūkā atcelt nevajadzīgas vai novecojušas ziņošanas prasības un samazināt izmaksas;”;

2.regulas 30. panta 3. punktā pievieno šādu e) apakšpunktu: 

“e) valstu ziņošanas prasību efektivitāte un šādu prasību konverģences pakāpe ar Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām.”;

3.regulas 35. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: 

“4.   Pirms informācijas pieprasīšanas saskaņā ar šo pantu un lai izvairītos no ziņošanas pienākuma dublēšanās, iestāde ņem vērā 35.a panta 1. punktā minēto citu iestāžu pieprasīto informāciju un visu attiecīgo esošo statistiku, ko sagatavojusi un izplatījusi Eiropas Statistikas sistēma un Eiropas Centrālo banku sistēma.”; 

4.regulā iekļauj šādu 35.a pantu: 

“35.a pants

Informācijas apmaiņa starp iestādēm un ar citām struktūrām

1. Iestāde un kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā vai regulāri kopīgo ar citām iestādēm informāciju, ko tās, veicot savus pienākumus, ieguvušas no finanšu iestādēm vai citām kompetentajam iestādēm, ja to pieprasa Eiropas uzraudzības iestādes, ESRK vai kompetentās iestādes, kas definētas šīs regulas 4. panta 2. punktā, Regulas (ES) Nr. 1093/2010 4. panta 2. punktā vai Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 3. punktā, vai iestādes, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES).../... 20 2. panta 1. punktā, ar nosacījumu, ka informācijas pieprasītājai iestādei saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir pilnvaras iegūt šo pašu informāciju no finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm. Šajā pantā “finanšu iestāde” ir “finanšu iestāde” saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 1092/2010 2. panta a) punktā. 

2. Informācijas apmaiņas pieprasījumā būtu pienācīgi norāda juridiskais pamats saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei ļauj iegūt informāciju no finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm. Pieprasījuma iesniedzējai iestādei un kopīgotājai iestādei ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu un ievērot 70. un 71. pantā un nozaru tiesību aktos paredzēto datu aizsardzību, kuru piemēro datu kopīgošanai starp finanšu iestādi un pieprasījuma iesniedzēju iestādi, kā arī datu kopīgošanai starp finanšu iestādi un kopīgotāju iestādi. Kopīgotāja iestāde bez liekas kavēšanās informē katru attiecīgo finanšu iestādi vai citu kompetento iestādi par šādu informācijas apmaiņu. 

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro arī informācijai, ko kopīgotāja iestāde ir saņēmusi no finanšu iestādes vai citas 1. punktā minētās iestādes, un saistībā ar kuru kopīgotāja iestāde pēc tam ir veikusi kvalitātes pārbaudes, vai kuru kopīgotāja iestāde ir citādi apstrādājusi. 

4. Lai kopīgotu 1., 2. un 3. punktā minēto informāciju, 1. punktā minētās iestādes var noslēgt saprašanās memorandus, kuros precizē informācijas apmaiņas kārtību. Tās var arī noteikt kārtību, kādā tiek kopīgoti resursi šādu kopīgotu datu vākšanai un apstrādei. 

5. Šā panta 1. un 4. punkts neskar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un neliedz veikt informācijas apmaiņu starp 1. punktā minētajām iestādēm saskaņā ar citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, kā arī neierobežo to. Ja šā punkta noteikumi ir pretrunā citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas reglamentē informācijas apmaiņu starp 1. punktā minētajām iestādēm, noteicošie ir šādu citu Savienības tiesību aktu noteikumi. 

6. Neskarot citus Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz informācijas apmaiņu, iestāde un kompetentās iestādes pēc pamatota pieprasījuma un izskatot katru gadījumu atsevišķi, kopīgo ar Komisiju vai kādu no 1. punktā minētajām iestādēm informāciju, ko finanšu iestādes tām ir sniegušas saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem. Iestāde un kompetentās iestādes minēto informāciju nosūta veidā, kas neļauj identificēt atsevišķas struktūras un nesatur persondatus. 

7. Iestāde un kompetentās iestādes var piešķirt piekļuvi to pienākumu veikšanas ietvaros iegūtai informācijai, lai finanšu iestādes, pētnieki un citas struktūras, kurām ir likumīgas intereses šādu informāciju izmantot pētniecības un inovācijas nolūkos, varētu to atkalizmantot, ar nosacījumu, ka iestāde nodrošinājusi visu turpmāk minēto nosacījumu ievērošanu:

a) informācija ir anonimizēta tādā veidā, ka datu subjekts vai finanšu iestāde nav vai vairs nav identificējama;

b) konfidenciālas informācijas, tostarp komercnoslēpumu vai ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargāta satura, aizsardzībai informācija ir grozīta, apkopota vai apstrādāta, izmantojot jebkuru citu izpaušanas kontroles metodi.

Informāciju, kas saņemta no citas iestādes, var kopīgot tikai ar tās iestādes piekrišanu, kura informāciju sākotnēji ieguvusi. ”;

5.regulas 54. panta 2. punktu papildina ar šādu ievilkumu: 

“– ziņošanas prasībām un informācijas vākšanu no finanšu iestādēm.”;

6.regulas 70. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: 

“3. Šā panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm, citām EUI, ESRK un Direktīvas (ES).../... 21 2. panta 1. punktā definētajām iestādēm — saskaņā ar šo regulu un citiem Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami finanšu iestādēm.”;

4. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1095/2010

Regulu (ES) Nr. 1095/2010 groza šādi: 

1.regulas 29. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu: 

“d) pārskata Komisijas pieņemto attiecīgo regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu un iestādes sniegto pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus, tostarp nolūkā atcelt nevajadzīgas vai novecojušas ziņošanas prasības un samazināt izmaksas;”;

2.regulas 30. panta 3. punktā pievieno šādu e) apakšpunktu: 

“e) valstu ziņošanas prasību efektivitāte un šādu prasību konverģences pakāpe ar Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām.”;

3.regulas 35. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: 

“4.   Pirms informācijas pieprasīšanas saskaņā ar šo pantu un lai izvairītos no ziņošanas pienākuma dublēšanās, iestāde ņem vērā 35.a panta 1. punktā minēto citu iestāžu pieprasīto informāciju un visu attiecīgo esošo statistiku, ko sagatavojusi un izplatījusi Eiropas Statistikas sistēma un Eiropas Centrālo banku sistēma.”;

4.regulā iekļauj šādu 35.a pantu: 

“35.a pants

Informācijas apmaiņa starp iestādēm un ar citām struktūrām  

1. Iestāde un kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā vai regulāri kopīgo ar citām iestādēm informāciju, ko tās, veicot savus pienākumus, ieguvušas no finanšu iestādēm vai citām kompetentajam iestādēm, ja to pieprasa Eiropas uzraudzības iestādes, ESRK vai kompetentās iestādes, kas definētas šīs regulas 4. panta 3. punktā, Regulas (ES) Nr. 1093/2010 4. panta 2. punktā vai Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 2. punktā, vai iestādes, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES).../... 22 2. panta 1. punktā, ar nosacījumu, ka informācijas pieprasītājai iestādei saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir pilnvaras iegūt šo pašu informāciju no finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm. Šajā pantā “finanšu iestāde” ir “finanšu iestāde” saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 1092/2010 2. panta a) punktā. 

2. Informācijas apmaiņas pieprasījumā pienācīgi norāda juridisko pamatu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei ļauj iegūt informāciju no finanšu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm. Pieprasījuma iesniedzējai iestādei un kopīgotājai iestādei ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu un ievērot 70. un 71. pantā un nozaru tiesību aktos paredzēto datu aizsardzību, kuru piemēro datu kopīgošanai starp finanšu iestādi un pieprasījuma iesniedzēju iestādi, kā arī datu kopīgošanai starp finanšu iestādi un kopīgotāju iestādi. Kopīgotāja iestāde bez liekas kavēšanās informē katru attiecīgo finanšu iestādi vai citu kompetento iestādi par šādu informācijas apmaiņu. 

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro arī informācijai, ko kopīgotāja iestāde ir saņēmusi no finanšu iestādes vai citas 1. punktā minētās iestādes, un saistībā ar kuru kopīgotāja iestāde pēc tam ir veikusi kvalitātes pārbaudes, vai kuru kopīgotāja iestāde ir citādi apstrādājusi. 

4. Lai kopīgotu 1., 2. un 3. punktā minēto informāciju, 1. punktā minētās iestādes var noslēgt saprašanās memorandus, kuros precizē informācijas apmaiņas kārtību. Tās var arī noteikt kārtību, kādā tiek kopīgoti resursi šādu kopīgotu datu vākšanai un apstrādei. 

5. Šā panta 1. un 4. punkts neskar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un neliedz veikt informācijas apmaiņu starp 1. punktā minētajām iestādēm saskaņā ar citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, kā arī neierobežo to. Ja šā punkta noteikumi ir pretrunā citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas reglamentē informācijas apmaiņu starp 1. punktā minētajām iestādēm, noteicošie ir šādu citu Savienības tiesību aktu noteikumi. 

6. Neskarot citus Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz informācijas apmaiņu, iestāde un kompetentās iestādes pēc pamatota pieprasījuma un izskatot katru gadījumu atsevišķi, kopīgo ar Komisiju vai kādu no 1. punktā minētajām iestādēm informāciju, ko finanšu iestādes tām ir sniegušas saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem. Iestāde un kompetentās iestādes minēto informāciju nosūta veidā, kas neļauj identificēt atsevišķas struktūras un nesatur persondatus. 

7. Iestāde un kompetentās iestādes var piešķirt piekļuvi to pienākumu veikšanas ietvaros iegūtai informācijai, lai finanšu iestādes, pētnieki un citas struktūras, kurām ir likumīgas intereses šādu informāciju izmantot pētniecības un inovācijas nolūkos, varētu to atkalizmantot, ar nosacījumu, ka iestāde nodrošinājusi visu turpmāk minēto nosacījumu ievērošanu:

a) informācija ir anonimizēta tādā veidā, ka datu subjekts vai finanšu iestāde nav vai vairs nav identificējama;

b) konfidenciālas informācijas, tostarp komercnoslēpumu vai ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargāta satura, aizsardzībai informācija ir grozīta, apkopota vai apstrādāta, izmantojot jebkuru citu izpaušanas kontroles metodi.

Informāciju, kas saņemta no citas iestādes, var kopīgot tikai ar tās iestādes piekrišanu, kura informāciju sākotnēji ieguvusi.”;

5.regulas 54. panta 2. punktu papildina ar šādu ievilkumu: 

“– ziņošanas prasībām un informācijas vākšanu no finanšu tirgus dalībniekiem.”;

6.regulas 70. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: 

“3. Šā panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm, citām EUI, ESRK un Direktīvas (ES).../... 23 2. panta 1. punktā definētajām iestādēm — saskaņā ar šo regulu un citiem Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami finanšu tirgus dalībniekiem.”; 

5. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2021/523

Regulas (ES) 2021/523 28. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:  

“4. Katrs īstenošanas partneris reizi gadā iesniedz Komisijai ziņojumu par finansēšanas un investīciju darbībām, uz kurām attiecas šī regula, attiecīgi sagrupējot tās pa ES un dalībvalsts nodalījumiem. Katrs īstenošanas partneris informāciju par dalībvalsts nodalījumu iesniedz arī dalībvalstij, kuras nodalījumu tas īsteno. Ziņojumā ietver izvērtējumu par atbilstību ES garantijas izmantošanas prasībām un šīs regulas III pielikumā minētajiem galvenajiem darbības rādītājiem. Ziņojumā iekļauj arī darbības, statistikas, finanšu un grāmatvedības datus par katru finansēšanas vai investīciju darbību un paredzētās naudas plūsmu aplēses nodalījumu, politikas sadaļu un fonda InvestEU līmenī. EIB grupas un attiecīgā gadījumā citu īstenošanas partneru ziņojumā iekļauj arī informāciju par šķēršļiem investīcijām, ar kuriem nācies saskarties, veicot finansēšanas un investīciju darbības, uz kurām attiecas šī regula. Ziņojumos iekļauj informāciju, kas īstenošanas partneriem jāsniedz saskaņā ar Finanšu regulas 155. panta 1. punkta a) apakšpunktu.” 

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    COM(2023) 168.

(2)    COM(2021) 798 final.

(3)    Dubulta ziņošana bija viena no bažām, ko nozares ieinteresētās personas pauda Komisijas veiktajā atbilstības pārbaudē par ES uzraudzības pārskatu sniegšanas prasībām finanšu nozarē (SWD(2019) 402 final).

(4)    COM(2020) 591 final.

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(6)    SWD(2019) 402 final.

(7)    https://finance.ec.europa.eu/events/data-sharing-between-authorities-eu-financial-services-2023-02-16_en.

(8)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(9)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(15)    COM(2023) 168.

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/868 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas datu pārvaldību un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (Datu pārvaldības akts) (OV L 152, 3.6.2022., 1. lpp.).

(17)    PB: lūgums tekstā ievietot dokumentā (2021/0250(COD) (priekšlikums Sestajai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai — COM/2021/423 final) ietvertās direktīvas numuru un zemsvītras piezīmē ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci.

(18)    PB: lūgums tekstā ievietot dokumentā (2021/0250(COD) (priekšlikums Sestajai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai — COM/2021/423 final) ietvertās direktīvas numuru un zemsvītras piezīmē ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci.

(19)    PB: lūgums tekstā ievietot dokumentā (2021/0250(COD) (priekšlikums Sestajai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai — COM/2021/423 final) ietvertās direktīvas numuru.

(20)    PB: lūgums tekstā ievietot dokumentā (2021/0250(COD) (priekšlikums Sestajai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai — COM/2021/423 final) ietvertās direktīvas numuru un zemsvītras piezīmē ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci.

(21)    PB: lūgums tekstā ievietot dokumentā (2021/0250(COD) (priekšlikums Sestajai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai — COM/2021/423 final) ietvertās direktīvas numuru.

(22)    PB: lūgums tekstā ievietot dokumentā (2021/0250(COD) (priekšlikums Sestajai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai — COM/2021/423 final) ietvertās direktīvas numuru un zemsvītras piezīmē ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci.

(23)    PB: lūgums tekstā ievietot dokumentā (2021/0250(COD) (priekšlikums Sestajai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai — COM/2021/423 final) ietvertās direktīvas numuru.