EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 26.6.2023
COM(2023) 375 final
PIELIKUMS
dokumentam
priekšlikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMAM,
ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 10156/21 INT; ST 10156/21 ADD 1) par Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
{SWD(2023) 238 final}
PIELIKUMS
1. IEDAĻA. REFORMAS UN INVESTĪCIJAS SASKAŅĀ AR ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNU
1. Reformu un investīciju apraksts
1. KOMPONENTS: Atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra
Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta “atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra” mērķis ir tieši palīdzēt sasniegt 2030. gada klimata pārmaiņu mērķrādītājus. Saskaņā ar Slovākijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu klimata mērķu sasniegšanai ir nepieciešama būtiska pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem Slovākijas energoresursu struktūrā.
Šajā kontekstā šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir atbalstīt atjaunojamo energoresursu investīciju ātrāku izvēršanu. Ņemot vērā šo mērķi, reformām jāmodernizē Slovākijas elektroenerģijas tirgus un jārada atbilstoša tiesiskā vide. Tiesību aktu grozījumi jo īpaši uzlabo jaunu tirgus dalībnieku piekļuvi, palielina noteiktību un uzticēšanos valsts atbalsta pasākumiem un uzlabo atjaunojamo energoresursu integrāciju Slovākijas elektrotīklā. Investīciju atbalstu novirza jaunu atjaunojamo energoresursu jaudas palielināšanai, kā arī esošo atjaunojamo energoresursu iekārtu energoatjaunināšanai, tostarp biogāzes modernizācijai, biogāzes elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārveidei par biometāna spēkstacijām un hidroelektrostacijām. Investīcijas elektrotīkla elastības palielināšanā ietver atbalstu jauniem akumulatoru uzkrājumiem, tostarp uz ūdeņradi balstītiem risinājumiem, kā arī hidroelektrostaciju elektroenerģijas balansēšanas jaudas palielināšanai.
Komponents ietver divas reformas un trīs investīcijas.
Šie pasākumi veicina zaļās pārkārtošanās un klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, kā arī Slovākijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna saistību izpildi. Komponents stiprina Slovākijas stratēģisko autonomiju un drošību, palielinot iekšzemes enerģijas avotu īpatsvaru, jo imports no trešām valstīm veido ievērojamu tās patēriņa daļu. Ieguldījumi veicina darbvietu radīšanu vietējā līmenī, tostarp MVU nozarē.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Investīcijas un reformas palīdz īstenot Slovākijai 2020. gadā nosūtīto konkrētai valstij adresēto ieteikumu par nepieciešamību “koncentrēt investīcijas uz zaļo digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas un resursu ražošanu un izmantošanu” (valstij adresētais ieteikums Nr. 3/2020).
A.1.
Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Elektroenerģijas tiesiskā regulējuma pielāgošana
Reformas mērķis ir uzlabot Slovākijas elektroenerģijas tirgus tiesisko regulējumu, grozot Likumu 251/2012 Coll. par enerģētiku un Likumu Nr. 250/2012 Coll. par regulējumu tīkla nozarēs saskaņā ar Direktīvas 2019/944 prasībām. Turklāt pielāgotā juridiskā struktūra atvieglos jaunas darbības un dalībnieku piekļuvi elektroenerģijas tirgum (energokopienām, agregatoriem, pašpatērētājiem, elektroenerģijas uzkrāšanai), vienlaikus palielinot elektroenerģijas sistēmas vispārējo elastību un uzlabojot iespējas pieslēgt jaunus atjaunojamos energoresursus Slovākijas tīklam.
Šajā reformā (saskaņā ar 2. starpposma mērķi) ir paredzēts arī pasākums, kura mērķis ir darīt pieejamas tehniskās jaudas elektroenerģijas pārvadei iekšzemes elektroenerģijas sistēmā, ko veicina elektroenerģijas starpsavienojumu profila jaudas palielināšana starp Slovākiju un Ungāriju.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Reforma: Tiesiskais regulējums atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanai
Reformas mērķis ir veicināt jaunu atjaunojamo enerģijas avotu ieviešanu. Ar jauno tiesību aktu grozījumiem tiks izveidoti efektīvi atbalsta mehānismi atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanai transporta, elektroenerģijas un apkures nozarē. Tiesisko regulējumu groza, grozot likumu Nr. 309/2009 Coll. par atjaunojamo energoresursu un augstas efektivitātes koģenerācijas veicināšanu un Likumu Nr. 657/2004 Coll. par siltumenerģiju.
Reforma ietver arī ilgtermiņa izsoles plāna pieņemšanu attiecībā uz jauniem atjaunojamiem energoresursiem. Šis pasākums veicina kopējās uzstādītās atjaunojamo energoresursu jaudas labāku paredzamību, radot labvēlīgāku investīciju vidi privātajiem ieguldītājiem.
Turklāt reforma ietver investīciju shēmu pieņemšanu atjaunojamo elektroenerģijas avotu atbalstam. Ekonomikas ministrija pieņem izsoles shēmu jauniem atjaunojamiem enerģijas avotiem (saite uz 1. investīciju 1. komponentu) un atbalsta shēmas ieguldījumiem energoatjaunināšanā (saite uz 2. investīciju 1. komponentu) un elektroenerģijas sistēmas elastības palielināšanu (saite uz 3. ieguldījumu, 1. komponents). Shēmu ieguldījumu politikā stingri jāievēro gan ES, gan valstu tiesību akti vides jomā, kā arī atbalstīto darbību un uzņēmumu “Nenozīmīgi” tehniskie norādījumi (2021/C58/01). Slovākijas atveseļošanas un noturības plāns atbalstīs tikai tādas investīcijas hidroenerģijā, kas atbilst ES acquis.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Jaunu atjaunojamo elektroenerģijas avotu būvniecība
Pasākuma mērķis ir atbalstīt investīciju izvēršanu jaunajos atjaunojamos elektroenerģijas avotos. No vispārējā mērķa palielināt jauno atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas jaudu par 122,4 MW atbalsta shēma nodrošina vismaz 120 MW jaunas jaudas, ko rada jaunie atjaunojamie energoresursi saskaņā ar pasākumu, kas pieslēgts tīklam. Konkursa izsoles mehānisms ir atvērts plašam atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju klāstam ar skaidriem projektu īstenošanas termiņiem un noteikumiem. Ieguldījumi hidroenerģijā nav atbilstīgi saskaņā ar 1. ieguldījumu (1. komponents). Ekonomikas ministrija ir atbildīga par shēmas īstenošanu un informācijas par realizēto jaudu vākšanu no projektu virzītājiem.
Izsoles atbalsta shēmā ievēro ieguldījumu politiku, kas izklāstīta 1. komponenta 3. starpposma mērķrādītājā (2. reforma: Tiesiskais regulējums atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanai”).
Paredzams, ka investīciju īstenošana sāksies līdz 2021. gada 30. jūnijam un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 2: Esošo atjaunojamo enerģijas avotu modernizācija (energoapgāde)
Pasākuma mērķis ir pagarināt tehnoloģisko darbmūžu, modernizēt un palielināt esošo atjaunojamo energoresursu jaudu efektivitāti, kāarī paplašināt ilgtspējīgu biometāna ražošanu saskaņā ar AED II. Modernizācija attiecas uz biogāzes staciju atjaunošanu, biogāzes elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārveidošanu biometāna stacijās un hidroenerģijas ražošanas iekārtām. Shēma nodrošina vismaz 83 MW modernizētas (atjaunošanas) uzstādītās jaudas, kas pieslēgta tīkliem, kurus paredzēts rekonstruēt elektroenerģijas ražošanai vai biometāna ražošanai un kurus atbalsta saskaņā ar pasākumu. Ekonomikas ministrija ir atbildīga par investīciju īstenošanu un informācijas par realizēto jaudu vākšanu no projektu virzītājiem.
Atbalstu dažādu veidu modernizētam atjaunojamam aprīkojumam novērtē atsevišķi, ņemot vērā izmaksu lietderības principu. Atbalsta shēmās ievēro ieguldījumu politiku, kā noteikts 1. komponenta 3. starpposma mērķī (2. reforma: Tiesiskais regulējums atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanai”).
Paredzams, ka investīciju īstenošana sāksies 2022. gada 1. janvārī un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 3: Palielināt elektroenerģijas sistēmu elastību, lai labāk integrētu atjaunojamos energoresursus
Ieguldījuma mērķis ir palielināt Slovākijas elektroenerģijas tīkla elastību. Elastīgo fosilās elektroenerģijas avotu izmantošanas pakāpeniska pārtraukšana rada balansēšanas rezultātu zudumu, kas negatīvi ietekmē sistēmas spēju integrēt mainīgus atjaunojamos energoresursus.
Investīcijas ir vērstas uz atbalstu elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtām, tostarp uz ūdeņradi balstītiem risinājumiem, un uz elektroenerģijas balansēšanas jaudas palielināšanu hidroelektrostacijās. Atbalsta shēma nodrošina vismaz 52 MW kumulatīvu balansēšanas jaudas palielinājumu, ko izraisa jaunās uzglabāšanas jaudas un tīklam pieslēgto esošo hidroelektrostaciju balansēšanas jaudas palielināšana. Precīzs 52 MW mērķa sadalījums ir atkarīgs no attiecīgo subjektu pieprasījuma. Investīcijas hidroelektrostaciju balansēšanas jaudā nepārsniedz EUR 12000000 saskaņā ar pasākumu. Investīcijas lielā mērā papildina citas darbības komponentā, jo tās palīdz palielināt brīvā tīkla jaudu atjaunojamo energoresursu integrēšanai.
Atbalstu piešķir saskaņā ar tehnoloģiski specifiskām shēmām, ņemot vērā izmaksu lietderības principu. Shēmās ievēro ieguldījumu politikas nosacījumus, kā noteikts 1. komponenta 3. starpposma mērķrādītājā (2. reforma: Tiesiskais regulējums atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanai”).
Paredzams, ka investīciju īstenošana sāksies 2022. gada 1. janvārī un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.
A.2.
Atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks.
Kārtas Num.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
Mērvienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Finanšu gads
|
|
1
|
1 — Atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra — 1. reforma: Elektroenerģijas tiesiskā regulējuma pielāgošana
|
Starpposma mērķis
|
Elektroenerģijas tirgus reforma
|
Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā Enerģētikas likumā un Likumā par regulējumu tīklu nozarēs
|
|
|
|
Q4
|
2022
|
Tiesisko regulējumu groza, grozot Likumu 251/2012 Coll. par enerģētiku un Likumu Nr. 250/2012 Coll. par regulējumu tīklu nozarēs, lai transponētu Direktīvu 2019/944. Turklāt atjauninātais tiesiskais regulējums atvieglos jaunas darbības un dalībnieku piekļuvi elektroenerģijas tirgum (energokopienām, agregatoriem, pašpatērētājiem, elektroenerģijas uzkrāšanai), vienlaikus palielinot elektroenerģijas sistēmas vispārējo elastību un uzlabojot iespējas pieslēgt jaunus atjaunojamos energoresursus Slovākijas tīklam.
|
2
|
1 — Atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra — 1. reforma: Elektroenerģijas tiesiskā regulējuma pielāgošana
|
Starpposma mērķis
|
Elektroenerģijas pārvades tehnisko jaudu ierobežojumu atcelšana Slovākijas elektroenerģijas sistēmā
|
Ekonomikas ministrijas un Slovākijas pārvades sistēmas operatora Slovenská elektrizačná prenosová sústava, a.s. kopīgs publisks paziņojums
|
|
|
|
CET.
|
2021
|
Slovākijas Ekonomikas ministrija un Slovākijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators Slovenská elektrizačná prenosová sústava, a.s. paziņo par to, ka ir atcelti ierobežojumi attiecībā uz elektroenerģijas pārvades tehniskajām jaudām Slovākijas elektroenerģijas sistēmā, un par jaudas palielināšanu atjaunojamo energoresursu pieslēgšanai tīklam. Pasākumu veicina, palielinot pārvades starpsavienojumu ar Ungārijas Republiku neto pārvades jaudu.
|
3
|
1 — Atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra — 2. reforma: Tiesiskais regulējums atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanai
|
Starpposma mērķis
|
Satvars, ar ko atbalsta investīcijas jaunos atjaunojamos energoresursos
|
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi Likumā par atjaunojamo energoresursu un augstas efektivitātes koģenerācijas veicināšanu un Likumā par siltumenerģiju.
Ekonomikas ministrijas ilgtermiņa izsoles plāna pieņemšana
Ekonomikas ministrijas ieguldījumu shēmu pieņemšana popularizēšanai
jauniem elektroenerģijas avotiem, kas iegūti no atjaunojamiem enerģijas avotiem (definēti Ieguldījumā 1), ieguldījumi energoatjaunināšanā (definēti 2. ieguldījumā) un investīcijas, kas palielina elektroenerģijas sistēmas elastību
(definēts 3. ieguldījumā)
|
|
|
|
Q4
|
2022
|
Ar tiesību aktu grozījumiem izveido atbalsta mehānismus atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanai transporta, elektroenerģijas un apkures nozarē. Tiesisko regulējumu groza, grozot likumu Nr. 309/2009 Coll. par atjaunojamo energoresursu un augstas efektivitātes koģenerācijas veicināšanu un Likumu Nr. 657/2004 Coll. par siltumenerģiju.
Ekonomikas ministrija pieņem ilgtermiņa izsoles plānu attiecībā uz jauniem atjaunojamiem energoresursiem, veicinot jaunas atjaunojamo energoresursu jaudas palielināšanas labāku paredzamību.
Ekonomikas ministrija pieņem jaunu izsoles shēmu jauniem atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas avotiem (definēti Ieguldījumā Nr. 1), atbalsta shēmas ieguldījumiem energoatjaunināšanā (definētas 2. investīcijā) un elektroenerģijas sistēmas elastības palielināšanai (definēta 3. investīcijā). Shēmās sīki izklāsta atbalstīto uzņēmumu atbilstības kritērijus, nodrošinot atbalstīto darbību un/vai uzņēmumu atbilstību ES un valsts vides acquis, kā arī DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), vienlaikus palielinot jaunās AER jaudas, kā norādīts attiecīgajos mērķos (1., 2. un 3. investīcija). Biomasas projektu rezultātā biogāzes stacijas tiek modernizētas, lai panāktu vismaz 80 % SEG emisiju aiztaupījumu saistībā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 VI pielikumā noteikto siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma metodiku un salīdzinātāju saskaņā ar nosacījumiem, kas izriet no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139. Pārveidojoties par instalācijām, kas rada biometānu, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījums ir vismaz 70 % no siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma metodikas un fosilā kurināmā komparatora, kas noteikts minētās direktīvas VI pielikumā.
Biomasas un biometāna projekti ir ilgtspējīgi saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu (ES) 2018/2001 (REDII).
Tiek atbalstīti tikai tādi ieguldījumi hidroenerģijā, kas atbilst ES acquis.
|
4
|
1 — Atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra — Ieguldījums Nr. 1: Jaunu atjaunojamo elektroenerģijas avotu būvniecība
|
Mērķi
|
Jauna atjaunojamo energoresursu jauda
|
|
MW
|
0
|
120
|
CET.
|
2026
|
No vispārējā mērķa palielināt jauno atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas jaudu par 122,4 MW atbalsta shēma saskaņā ar pasākumu nodrošina tīklam pieslēgtu jaunu atjaunojamo energoresursu jaudu vismaz 120 MW apmērā.
Atbalsta mehānisms izpaužas kā izsoles investīciju atbalstam jauniem elektroenerģijas avotiem, kas iegūti no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Atbalsta shēmā ievēro investīciju politikas nosacījumus, kā noteikts 3. starpposma mērķī (“1 — Atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra — 2. reforma: Tiesiskais regulējums atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanai”).
|
5
|
1 — Atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra — Ieguldījums Nr. 2: Esošo atjaunojamo elektroenerģijas avotu modernizācija (energoapgāde)
|
Mērķi
|
Rekonstruētā atjaunojamo energoresursu jauda
|
|
MW
|
0
|
83
|
CET.
|
2026
|
Vismaz par 83 MW palielināt modernizēto jaudu (elektroenerģijas atjaunošanu) atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanai vai biometāna ražošanai, ko izraisa saskaņā ar pasākumu paredzēto modernizēto jaudu pieslēgums tīkliem.
Atbalstu dažādiem modernizēta aprīkojuma veidiem novērtē atsevišķi, ņemot vērā izmaksu lietderības principu. Tas ietver biogāzes un hidroelektrostaciju modernizāciju, kā arī biogāzes elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārveidi biometāna stacijās. Atbalsta shēmās ievēro investīciju politikas nosacījumus, kā noteikts 3. starpposma mērķī (“1 — Atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra — 2. reforma: Tiesiskais regulējums atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanai”).
|
6
|
1 — Atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra — Ieguldījums Nr. 3: Elektroenerģijas sistēmu elastības palielināšana lielākai atjaunojamo energoresursu integrācijai
|
Mērķi
|
Iekārtu jaudas kumulatīva palielināšana, palielinot energosistēmu elastību
|
|
MW
|
0
|
52
|
CET.
|
2026
|
Jaunu elektroenerģijas akumulēšanas iekārtu palielinājums par vismaz 52 MW, ko izraisa jaunās uzglabāšanas jaudas nodošana ekspluatācijā saskaņā ar pasākumu. Shēma atbalsta akumulatoru sistēmu jaunas jaudas uzstādīšanu, elektrolīzi un hidroelektrostaciju balansēšanas jaudas palielināšanu. Paredzams, ka 52 MW mērķa precīzais sadalījums būs atkarīgs no attiecīgo subjektu pieprasījuma. Investīcijas hidroelektrostaciju balansēšanas jaudā nepārsniedz EUR 12000000 saskaņā ar pasākumu.
Atbalstu piešķir saskaņā ar tehnoloģiski specifiskām shēmām, ņemot vērā izmaksu lietderības principu. Atbalsta shēmās ievēro investīciju politikas nosacījumus, kā noteikts 3. starpposma mērķī (“1 — Atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra — 2. reforma: Tiesiskais regulējums atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanai”).
|
2. KOMPONENTS: Ēku renovācija
Saskaņā ar Slovākijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ēku ilgtermiņa renovācijas stratēģiju 2030. un 2050. gada ES emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanai ir nepieciešama būtiska pāreja no daļējas uz vidēju (primārās enerģijas ietaupījumu 30–60 %) īstenošanas un ēku pilnīgas (vairāk nekā 60 %) renovācijas.
Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu, veicot ģimenes māju, publisko vēsturisko un sarakstā iekļauto ēku visaptverošu renovāciju. Tajā apvienoti pasākumi ēku energoefektivitātes uzlabošanai, panākot vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu, ar pasākumiem, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām (piemēram, zaļo jumtu uzstādīšana, ūdens aiztures sistēma). Komponents veicina klimata un vides mērķu sasniegšanu, vienlaikus veicinot būvniecības nozares atveseļošanu un konkurētspēju, radot vairāk darbvietu, jo īpaši MVU vietējā līmenī.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Komponents ietver 3 reformas un 2 investīcijas.
Šīs investīcijas un reformas palīdzēs īstenot Slovākijai adresētos ieteikumus, kas adresēti Slovākijai pēdējos divos gados, par nepieciešamību “koncentrēt uz energoefektivitāti ar investīcijām saistīto politiku” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3/2019) un “koncentrēt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3/2020).
A.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Ģimenes māju renovācijas atbalsta mehānismu saskaņošana.
Reformas mērķis ir kartēt, saskaņot un apvienot dažādas atbalsta shēmas, vienādot un racionalizēt renovācijas procesu un nodrošināt stimulus īpašniekiem īstenot plašāku renovācijas pasākumu klāstu. Atbalsta shēmu, kritēriju un nosacījumu izstrādi, kā arī īstenošanas posmus izklāsta īstenošanas plānā, ko Slovākijas Vides aģentūra publicēs līdz 2022. gada 30. septembrim. Lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu īstenošanu, tiek stiprinātas Slovākijas Vides aģentūras spējas. Īstenošanas posmā māju īpašniekus uzrunā, izmantojot komunikācijas kampaņu un izveidojot reģionālos birojus, kā arī sniedzot tehnisku palīdzību un konsultācijas.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.
Ieguldījums: Ģimenes māju energoefektivitātes uzlabošana.
Ieguldījuma mērķis ir pabeigt vismaz 25164 vienģimenes māju renovāciju, vienlaikus panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu. Ieguldījums ir paredzēts vecāku ģimenes māju īpašniekiem. Papildus tradicionālajiem enerģijas taupīšanas pasākumiem, piemēram, siltumizolācijai, logu nomaiņai, mehānisms ļauj aizstāt neefektīvus siltuma un karstā ūdens avotus ar augstas efektivitātes iekārtām vai uzstādīt jaunas atjaunojamās enerģijas ierīces. Ja iespējams, piemēro pasākumus, lai palielinātu ēku klimatnoturību (piemēram, veģetācijas jumti, lietusūdens uztveršana). Lai mobilizētu visaptverošo un zaļo renovāciju, atbalsta shēmās iekļauj obligātās un fakultatīvās daļas kombināciju. Paredzams, ka īpašnieki sniegs finansiālu ieguldījumu. Enerģijas ietaupījumu verificē, galvenokārt izmantojot energoefektivitātes sertifikātus vai citus attiecīgus dokumentus.
Investīciju pasākumi, kas saistīti ar ēku renovāciju, atbilst NBK prasībām, tostarp būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu atkalizmantošanai un reciklēšanai un gāzes katlu nomaiņas shēmai, kas ir neliela daļa no vispārējās renovācijas programmas.
Ja renovācijas shēmā ir iekļauti biomasas katli, ir atļauts aizstāt novecojušus ogļu/naftas/biomasas katlus ar biomasas katliem, ja tos aizstāj ar augstas efektivitātes biomasas katliem vienā no divām augstākajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar energomarķējuma regulu, ko darbina ar granulām. Turklāt novecojušus gāzes katlus ir iespējams aizstāt ar biomasas katliem, ja tos aizstāj ar biomasas katliem, kuru pamatā ir granulas un kuri ir vienā no divām augstākajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar Energomarķējuma regulu. Gaisa kvalitātes zonās nav atļauts aizstāt gāzes katlus ar biomasas katliem, ja ir pārsniegtas PM10 robežvērtības.
Paredzams, ka investīciju īstenošana sāksies ne vēlāk kā 2022. gada 30. septembrī un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma: Palielināt Slovākijas Republikas pieminekļu padomes pārredzamību un racionalizēt lēmumus.
Reformas mērķis ir uzlabot Slovākijas Republikas pieminekļu padomes lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti un efektivitāti, izstrādājot trīs metodes, lai:
·klasificēt pieminekļus,
·noteikt objektīvus kritērijus, pēc kuriem Monumentu padome pieņem lēmumus, un
·skaitliski izteikt izmaksas, kas saistītas ar Pabalstu padomes intervencēm
Turklāt mērķis ir reformēt valstij piederošu pieminekļu kartēšanu, novērtējot to galvenos tehniskos aspektus, būvniecību, ekonomiskos, enerģētikas un citus aspektus. Kartēšanas rezultātā pieņem vismaz 1000 attiecīgu valstij piederošu pieminekļu diagnostiku. Reforma atvieglo lēmumus par investīcijām renovācijā, lai saglabātu monumentālo vērtību, kā arī attiecīgā gadījumā uzlabotu energoefektivitāti.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 2: Vēsturisko un uzskaitīto publisko ēku renovācija.
Vēsturiskās un sarakstā iekļautās sabiedriskās ēkas ir vienas no ēkām ar vissliktāko energoefektivitāti, un tām ir vajadzīga īpaši pielāgota pieeja, lai saglabātu un aizsargātu to kultūras vērtību un mantojumu. Ieguldījuma mērķis ir uzlabot vēsturisko un uzskaitīto sabiedrisko ēku energoefektivitāti un strukturālos apstākļus, vienlaikus aizsargājot to vēsturiskās un kultūras vērtības un uzlabojot ēku pieejamību. No vispārējā mērķa renovēt 104 024 m² vēsturisko un sarakstā iekļauto publisko ēku platības tiek renovētas vismaz 93 622 m² platībās, vienlaikus panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma. Paredzams, ka ieguldījuma rezultātā tiks atjaunotas aptuveni 100 ēkas, un to papildinās informācijas kampaņa. Enerģijas ietaupījumu uzrauga un verificē, izmantojot energoefektivitātes sertifikātus.
Investīciju pasākumi, kas saistīti ar ēku renovāciju, atbilst NBK prasībām, tostarp būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu atkalizmantošanai un reciklēšanai un apkures katla nomaiņas shēmai, kas ir neliela daļa no vispārējās renovācijas programmas.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma Nr. 3: Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošana.
Reforma pievēršas Slovākijas ļoti zemajam reciklēšanas rādītājam un ir vērsta uz atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu pārskatīšanu, lai palielinātu aprites ekonomikas potenciālu būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu jomā. Slovākijas Republikas Vides ministrija iesniedz atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu grozījumus, kas paredz, ka vismaz 70 % no būvniecībā radītajiem nebīstamajiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem ir jāsagatavo atkārtotai izmantošanai vai jānosūta pārstrādei. Turklāt ar reformu ievieš obligātu selektīvu nojaukšanu, kvalitātes standartus attiecībā uz pārstrādi no būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, obligātu zaļo publisko iepirkumu būvdarbu līgumu slēgšanai, vienkāršo noteikumus un uzlabo datu vākšanas sistēmas par būvniecības atkritumiem. Pēc stāšanās spēkā tiesību akti nodrošina, ka tiek ievērota prasība par 70 % pārstrādi un nebīstamo ēku nojaukšanas un būvniecības atkritumu atkārtotu izmantošanu, lai to piemērotu ēku renovācijai un būvniecībai, ko finansē no Atveseļošanas un noturības mehānisma. .
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.
A.2.
Atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks.
Kārtas Num.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
Mērvienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Finanšu gads
|
|
1
|
2 — Ēku renovācija — 1. reforma: Ģimenes māju renovācijas atbalsta mehānismu saskaņošana
|
Starpposma mērķis
|
Īstenošanas plāns ģimenes māju zaļās renovācijas mobilizēšanai
|
Īstenošanas plāna pieņemšana Vides ministrijā
|
|
|
|
Q3
|
2022
|
Īstenošanas plānā kartē dažādas atbalsta shēmas un saskaņo tās. Tajā sīki izklāsta sagatavošanos shēmas uzsākšanai, grafiku un tās administrēšanu, kā arī enerģijas ietaupījuma rekonstrukcijas un verifikācijas uzraudzību, galvenokārt izmantojot energoefektivitātes sertifikātus vai citus attiecīgus dokumentus.
|
2
|
2 — Ēku renovācija — Ieguldījums Nr. 1: Ģimenes māju energoefektivitātes uzlabošana
|
Starpposma mērķis
|
Atbalsta shēmu ieviešana energotaupības un zaļās renovācijas mobilizēšanai
|
Atbalsta shēmu ieviešana energotaupības un zaļās renovācijas mobilizēšanai
|
|
|
|
Q3
|
2022
|
Energotaupības un zaļās renovācijas mobilizēšanas shēmas izstrādā un ievieš saskaņā ar īstenošanas plānā pieņemtajiem pasākumiem un grafiku. Slovākijas Vides aģentūra attiecīgos uzaicinājumus publicē tīmekļa vietnē.
Shēmas ir izstrādātas tā, lai stimulētu vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu un atbilstu Tehnisko norādījumu (2021/C58/01) prasībām “nenodari būtisku kaitējumu”.
Iespējamo pasākumu saraksts ietver: izolācija, logu nomaiņa, jumta atjaunošana, lietus ūdens aizture, katlu nomaiņa vai azbesta seguma noņemšana, vai citi pasākumi saskaņā ar ieguldījumu aprakstu.
|
3
|
2 — Ēku renovācija — Ieguldījums Nr. 1: Ģimenes māju energoefektivitātes uzlabošana
|
Mērķi
|
To atjaunoto ģimenes māju skaits, kas nodrošina vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu
|
|
Skaits
|
0
|
13 000
|
Q4
|
2024
|
13000 vienģimenes māju renovē saskaņā ar atbalsta shēmu prasībām, tostarp atbilstību NBK principam, un nodrošina stimulus panākt vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu un papildu papildu pasākumus. . Renovēto māju enerģijas ietaupījumu verificē, galvenokārt izmantojot energoefektivitātes sertifikātu vai citus attiecīgus dokumentus. .
|
4
|
2 — Ēku renovācija — Ieguldījums Nr. 1: Ģimenes māju energoefektivitātes uzlabošana
|
Mērķi
|
To atjaunoto ģimenes māju skaits, kas nodrošina vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu
|
|
Skaits
|
13 000
|
25 164
|
CET.
|
2026
|
Kopumā 25164 vienģimenes māju renovē saskaņā ar shēmu prasībām, tostarp atbilstību NBK principam, un nodrošina stimulus panākt vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu un papildu papildu pasākumus. Renovēto māju enerģijas ietaupījumu verificē, galvenokārt izmantojot energoefektivitātes sertifikātu vai citus attiecīgus dokumentus. .
|
5
|
2. Ēku renovācija — 2. reforma: Slovākijas Republikas Palīdzības padomes lēmumu pārredzamības palielināšana un racionalizācija
|
Starpposma mērķis
|
Slovākijas Republikas pieminekļu padomes lēmumu pieņemšanas procesa metodika
|
Pieminekļu padomes metodikas publicēšana
|
|
|
3
|
Q4
|
2023
|
Trīs metodikas izstrāde un pieņemšana pieminekļu ēku klasificēšanai, lai palielinātu pārredzamību, sabiedrības atbalstu un paātrinātu Slovākijas Republikas pieminekļu padomes lēmumu pieņemšanas procesus. Pamatojoties uz standartizētām metodoloģijām, Monumentu padome pieņem vismaz 1000 valstij piederošu pieminekļu diagnostiku, lai nodrošinātu attiecīgo valstij piederošo pieminekļu galveno tehnisko aspektu, būvniecības, ekonomikas, enerģētikas un citu aspektu diagnostiku, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu par renovāciju.
|
6
|
Ēku renovācija — Ieguldījums Nr. 2: Publisko vēsturisko un sarakstā iekļauto ēku renovācija
|
Mērķi
|
Renovēto publisko vēsturisko un sarakstā iekļauto ēku kopējā platība (m²), kas nodrošina vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma
|
|
Platība (m²)
|
0
|
48 011
|
Q4
|
2024
|
No vispārējā mērķa renovēt 52 812 m², vismaz 48 011 m² vēsturisko un sarakstā iekļauto publisko ēku tiek renovētas saskaņā ar atklātā uzaicinājuma prasībām, kas nosaka nosacījumus, lai panāktu vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu, atbilstību NBK principiem un stimulētu citu papildu pasākumu īstenošanu (piemēram, lietus ūdens aizture, azbesta aizvākšana, ēku pieejamība). Energoietaupījumus uzrauga un verificē attiecībā uz renovētām ēkām, izmantojot energoefektivitātes sertifikātus.
|
7
|
Ēku renovācija — Ieguldījums Nr. 2: Publisko vēsturisko un sarakstā iekļauto ēku renovācija
|
Mērķi
|
Atjaunoto publisko vēsturisko un sarakstā iekļauto ēku kopējā platība (m²)
panākt vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu
|
|
Platība (m²)
|
48 011
|
93 622
|
CET.
|
2026
|
No vispārējā mērķa renovēt 104 024 m², vismaz 93 622 m² vēsturisko un sarakstā iekļauto publisko ēku tiek renovētas saskaņā ar atklātā uzaicinājuma prasībām, kas paredz nosacījumus, lai panāktu vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu, atbilstību NBK principiem un stimulētu citu papildu pasākumu īstenošanu (piemēram, lietus ūdens aizture, azbesta aizvākšana, ēku pieejamība). Energoietaupījumus uzrauga un verificē attiecībā uz renovētām ēkām, izmantojot energoefektivitātes sertifikātus.
|
8
|
2 — Ēku renovācija — 3. reforma: Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošana
|
Starpposma mērķis
|
Grozījums Likumā par atkritumiem
|
Likuma par atkritumiem grozījumu stāšanās spēkā
|
|
0
|
1
|
CET.
|
2022
|
Vides ministrijas pārskatītie tiesību akti par atkritumiem palielinās aprites ekonomikas potenciālu būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumu un būvniecības nozarē, kā rezultātā vismaz 70 % nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu tiks pārstrādāti un atkārtoti izmantoti. Tas ietver obligāto zaļo publisko iepirkumu ieguldījumiem būvniecībā valsts pārvaldē, palielina likumā noteiktās maksas par atkritumu apglabāšanu poligonos un vienkāršo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu izmantošanas noteikumus.
|
3. KOMPONENTS: Ilgtspējīgs transports
Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir palielināt videi draudzīgu transporta veidu īpatsvaru, izmantojot uz datu analīzi balstītus pasākumus un viedus risinājumus, lai palielinātu to pasažieru skaitu, kuri ceļo ar dzelzceļu un sabiedrisko pasažieru transportu, un lai palielinātu videi draudzīgā intermodālā transportā pārvadāto preču apjomu, kā arī atbalstītu alternatīvas piedziņas infrastruktūras attīstību, tādējādi samazinot CO2 emisijas transporta nozarē un uzlabojot gaisa kvalitāti. Viedi un digitāli ieguldījumi atbalsta ātrāku, uzticamāku un efektīvāku dzelzceļa un tīru sabiedrisko pasažieru transportu, motivējot pasažierus pāriet no automobiļiem un citiem transporta veidiem, kuru pamatā ir oglekļa emisijas. Komponents ļauj plašāk izmantot alternatīvus dzinējus ilgtspējīgam, videi draudzīgam, cenas ziņā pieejamam un viedam transportam, vienlaikus veicinot arī viedo tīklu izmantošanu. Tā veicina ekonomikas konkurētspēju, radot vajadzīgos tirgus apstākļus transportlīdzekļu piegādātājiem.
Komponents ietver četras reformas un četras investīcijas.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Reformas un investīcijas saskaņā ar komponentu ir tieši vērstas uz Padomes ieteikumu par Slovākijas 2020. gada valsts reformu programmu un Padomes atzinumu par Slovākijas 2020. gada stabilitātes programmu, saskaņā ar kuru Slovākija “pēc iespējas drīzāk īsteno gatavos publisko investīciju projektus un atbalsta privātā sektora investīcijas, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu. Koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas un resursu ražošanu un izmantošanu, ilgtspējīgu sabiedrisko transportu un atkritumu apsaimniekošanu.”
Komponents ietver četras reformas un četras investīcijas.
A.1.
Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma attiecībā uz transporta ieguldījumu projektu sagatavošanu.
Reformas mērķis ir uzlabot ieguldījumu pārvaldību un palielināt to ekonomiskos ieguvumus. To panāk ar šādiem pasākumiem:
·līdz 2021. gada 30. jūnijam izstrādāt investīciju plānu dzelzceļa infrastruktūras projektiem, piešķirot prioritāti projektiem, ņemot vērā to ieguldīto līdzekļu atdevi;
·līdz 2023. gada 31. martam — grozījumus Dzelzceļa likumā un saistītajos tiesību aktos, ar ko vienkāršo un racionalizē likumdošanas un tehniskās prasības attiecībā uz transporta infrastruktūras parametriem;
·līdz 2021. gada 31. decembrim publicēt metodiku, ar ko nosaka, kā apzināt projektus ar vislielāko iespējamo cenas un vērtības attiecību un kā palīdzēt sasniegt mērķi par pasažieru modālo pāreju no individuālā autotransporta uz velotransportu.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.
Reforma attiecībā uz sabiedrisko pasažieru transportu.
Reformas mērķis ir uzlabot pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu. Jauns transporta pakalpojumu plāns, kam seko dzelzceļa pasažieru transporta optimizācija, veido būtisku daļu no visaptverošās sabiedriskā transporta reformas. Reformu atbalsta ar jauniem tiesību aktiem, kuros paredzēti noteikumi, pienākumi un pienākumi reģionālo autobusu un vilcienu pakalpojumu koordinēšanā, pasūtīšanā un finansēšanā. Tiesību aktos nosaka valsts iestādi, kas sadarbībā ar reģionālajiem integrētājiem koordinē integrētas valsts transporta sistēmas izveidi ar vienotu tarifu, kā arī koordinē publiskā iepirkuma procedūru sagatavošanu un īstenošanu attiecībā uz dzelzceļa pasažieru sabiedriskajiem pakalpojumiem un transportlīdzekļiem, kas iegādāti ar ES fondu atbalstu šo maršrutu ekspluatācijai iepriekšējos periodos. Jāpalielina dzelzceļa pārvadājumu biežums līnijās, kurās ir vislielākais potenciāls novirzīt satiksmi no vieglajiem automobiļiem uz vilcieniem, ļaujot labāk koordinēt reģionālos sabiedriskos autobusu un vilcienu pakalpojumus. Reformas pamatā ir šādi īpaši pasākumi:
·Līdz 2023. gada 31. martam ar jaunu likumu izveido sabiedriskā pasažieru transporta standartus un racionalizē sabiedrisko pakalpojumu kārtību, kas pašlaik ir sadrumstalota un nepietiekami koordinēta starp valsti, apgabaliem, pilsētām un pašvaldībām.
·Līdz 2023. gada 31. decembrim publicē optimizētus dzelzceļa transporta grafikus;
·Līdz 2026. gada 31. decembrim ir izveidota integrēta transporta sistēma, kas ļauj multimodālam sabiedriskajam pasažieru transportam ceļot ar vienu biļeti. Tam jādarbojas vismaz sešos apgabalos.
Pēdējo starpposma mērķi, kas saistīts ar reformas īstenošanu, pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma Nr. 3 par vairākveidu kravu pārvadājumiem.
Reforma atbalsta lielāku intermodalitāti, izmantojot iepirkumu, koordinējot loģistiku un veicinot jaunu intermodālu maršrutu uzsākšanu. Šīs reformas mērķis ir līdz 2030. gadam novirzīt 30 % autotransporta, kas pārsniedz 300 km, uz dzelzceļu vai ūdensceļiem un vairāk nekā 50 % uz 2050. gadu (salīdzinājumā ar 2005. gadu). Tā to panāk, jo īpaši veicinot pārvadātāju interesi novirzīt kravu autopārvadājumus uz dzelzceļa/intermodālajiem pārvadājumiem, kā arī novēršot turpmāku dzelzceļa pārvadājumu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem. Intermodālo pārvadājumu attīstības koncepcijas sagatavošana un apstiprināšana, tostarp priekšlikums par nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos, dod iespēju pieņemt pasākumus videi draudzīgu kravas transporta veidu sistēmiskai attīstībai. Atbalsta mērķis ir novērst tehniskās problēmas pārejā uz intermodālo transportu un padarīt to pievilcīgāku.
Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies līdz 2021. gada 31. decembrim un tiks pabeigta līdz 2022. gada 31. decembrim.
Reforma Nr. 4 par jaunas politikas ieviešanu alternatīvo degvielu ilgtermiņa veicināšanai transporta nozarē.
Reformu atbalsta, līdz 2022. gada 31. decembrim stājoties spēkā jauniem tiesību aktiem, ar kuriem reformē sadales tarifus, vienkāršo un paātrina alternatīvas piedziņas infrastruktūras būvniecības procesu. Tās arī ievieš “maksas punktu tiesības” un stabilu, paredzamu daudzgadu sistēmu, lai atbalstītu attiecīgas alternatīvas dzinēju infrastruktūras būvniecību.
Ieguldījums transporta infrastruktūras ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni attīstībā.
Investīcijas atbalsta dekarbonizāciju, elektrificējot dzelzceļa līnijas, modernizējot dzelzceļa līnijas, būvējot vai modernizējot tramvaja un trolejbusu līnijas un izbūvējot velotransporta infrastruktūru. Notiek “Eiropas laika skaitīšanas procesa (TTR) pārveide” un tiek ieviesta jauna drošības sistēma, kuras pamatā ir digitālās tehnoloģijas, lai varētu automatizēt dzelzceļa satiksmes pārvaldību. Ieguldījumu pamatā ir 1. reforma.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums 2 tīrā pasažieru transporta veicināšanā.
Ieguldījumu veic, palielinot dzelzceļa pasažieru transporta un lejupējā piepilsētas un pilsētas transporta pievilcību. Blīvi apdzīvotās piepilsētu teritorijās un galvenajos transporta koridoros starp lielākajām pilsētām un lielpilsētu teritorijām palielina savienojumu piedāvājumu. Nodod ekspluatācijā jaunu vai modernizētu ritošo sastāvu. Ieguldījumus veic īpašu subsīdiju veidā nediskriminējošā veidā, izmantojot rīkus datplūsmas datu un datu analīzei. Ieguldījumu atbalsta 2. reforma.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums vairākveidu kravu pārvadājumu attīstībā.
Ar ieguldījumu atbalsta intermodālo pārvadājumu vienību un iekraušanas iekārtu iegādi, izmantojot privāto kapitālu, un jaunu intermodālu maršrutu uzsākšanu atsevišķos maršrutos. Lai palielinātu transporta apjomu videi draudzīgākos intermodālos pārvadājumos, valsts veicina intermodālo pārvadājumu vienību un iekraušanas iekārtu iegādi, izmantojot privāto kapitālu. Tajā pašā laikā valsts sniedz atbalstu jaunu intermodālu maršrutu uzsākšanai atsevišķos maršrutos. Paredzētās valsts atbalsta shēmas paredz (ar Eiropas Komisijas apstiprinājumu) tikai daļēju finansējumu no mehānisma un tādu uzņēmumu atlasi, kas saņem atbalstu pēc publiskiem uzaicinājumiem ar skaidri definētiem nediskriminējošiem noteikumiem.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 4 par atbalstu alternatīvas piedziņas infrastruktūras būvniecībai.
Investīcijas koncentrējas uz elektromobiļu uzlādes punktiem un ūdeņraža uzpildes punktiem. Izveido finanšu mehānismu atbalsta shēmām elektromobiļu uzlādes punktu un ūdeņraža uzpildes punktu būvniecībai. Sistēma nodrošina īpaši ātrdarbīgu absorbcijas punktu skeleta infrastruktūras būvniecību, pieejamo uzlādes infrastruktūru visu Slovākijas Republikas rajonu līmenī, tādējādi veicinot alternatīvo degvielu pasažieru un kravu pārvadājumu ātrāku attīstību, kā rezultātā tiek modernizēts transportlīdzekļu parks, lai samazinātu kopējās emisijas autotransportā. Šo ieguldījumu atbalsta 4. reforma.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
A.2.
Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
Kārtas Num.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
Mērvienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Finanšu gads
|
|
1
|
3– Ilgtspējīgs transports — 1. reforma: Transporta ieguldījumu projektu sagatavošanas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Investīciju plāns dzelzceļa infrastruktūras projektiem
|
Īstenošanas plāna publicēšana
|
|
|
|
CET.
|
2021
|
Satiksmes un būvniecības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavo un publicē dzelzceļa infrastruktūras projektu investīciju plānu, kurā ietverta infrastruktūras būvniecības metodika, prioritātes un grafiks. Publicēts dzelzceļa infrastruktūras projektu investīciju plāns, kurā projektiem prioritāte tiek piešķirta atkarībā no to izmaksu lietderības, nodrošina dzelzceļa infrastruktūras projektu sagatavošanas un īstenošanas ilgtermiņa stabilitāti.
|
2
|
3 — Ilgtspējīgs transports — 1. reforma: Transporta ieguldījumu projektu sagatavošanas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Velotransporta projektu atlases, sagatavošanas un īstenošanas metodika
|
Metodikas publicēšana
|
|
|
|
Q4
|
2021
|
Metodika nosaka, kā noteikt projektus ar vislielāko iespējamo cenas un vērtības attiecību un kā palīdzēt sasniegt mērķi par pasažieru modālo pāreju no individuālā autotransporta uz velotransportu.
|
3
|
3 — Ilgtspējīgs transports — 1. reforma: Transporta ieguldījumu projektu sagatavošanas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Grozījumi Dzelzceļa likumā un saistītajos tiesību aktos par transporta infrastruktūras parametriem
|
CN Nacionālās padomes Dzelzceļa likuma grozījuma stāšanās spēkā un
grozījumu pieņemšana Dekrētā Nr. 350/2010 Coll. par dzelzceļa līniju būvniecību un tehnisko kārtību, ko veic Transporta un būvniecības ministrija] un tiesību akta stāšanās spēkā
|
|
|
|
Q1
|
2023
|
Tiesību aktu grozījumi vienkāršo un racionalizē normatīvās un tehniskās prasības attiecībā uz transporta infrastruktūras parametriem atbilstīgi labai praksei citās ES valstīs un Eiropas tiesību aktiem, kas rada apstākļus, lai paātrinātu dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas sagatavošanu, samazinātu modernizētās līnijas izmaksas uz kilometru un ļautu ātrāk būvēt ātrākus un drošākus dzelzceļus.
|
4
|
Ilgtspējīgs transports — 2. reforma: Sabiedriskā pasažieru transporta reforma
|
Starpposma mērķis
|
Jauns likums par sabiedrisko pasažieru transportu
|
Slovākijas Republikas Nacionālās padomes Likuma par sabiedrisko pasažieru transportu stāšanās spēkā un tiesību aktu stāšanās spēkā, lai efektīvi koordinētu, integrētu un pārvaldītu sabiedrisko transportu
|
|
|
|
Q1
|
2023
|
Likums standartizē sabiedriskā pasažieru transporta standartus un racionalizē sabiedrisko pakalpojumu kārtību, kas pašlaik ir sadrumstalota un nepietiekami koordinēta starp valsti, apgabaliem, pilsētām un pašvaldībām.
|
5
|
Ilgtspējīgs transports — 2. reforma: Sabiedriskā pasažieru transporta reforma
|
Starpposma mērķis
|
Optimizēta dzelzceļa transporta grafika īstenošana
|
Optimizēta dzelzceļa transporta grafika stāšanās spēkā
|
|
|
|
Q4
|
2023
|
Satiksmes un būvniecības ministrija līdz 2023. gada 31. decembrim īsteno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu pasūtīšanu saskaņā ar pabeigto transporta pakalpojumu plānu.
|
6
|
Ilgtspējīgs transports — 2. reforma: Sabiedriskā pasažieru transporta reforma
|
Mērķi
|
To apgabalu skaits, kuros ir ieviesta tarifu integrācija, kas ļauj ceļot ar vairākiem sabiedriskā transporta veidiem vai ar pārvadātājiem par biļeti
|
|
Skaits
|
1
|
6
|
CET.
|
2026
|
Kvantitatīvais rādītājs attiecas uz to apgabalu skaitu, kuros ir izveidota integrēta transporta sistēma, kas ļauj multimodālam sabiedriskajam pasažieru transportam ceļot ar vienu biļeti.
|
7
|
3 — Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 1: Mazoglekļa transporta infrastruktūras attīstība
|
Mērķi
|
Jaunas velotransporta infrastruktūras garums (km)
|
|
Garums (km)
|
0
|
161,8
|
CET.
|
2026
|
Kvantitatīvais rādītājs attiecas uz jaunuzbūvētās velotransporta infrastruktūras garumu (km). Mērķis ietver veloceliņus un velosipēdu stāvvietas.
|
8
|
3 — Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 1: Mazoglekļa transporta infrastruktūras attīstība
|
Mērķi
|
Rekonstruētas vai modernizētas tīras pasažieru dzelzceļa infrastruktūras garums
|
|
Garums
(svērtais km)
|
0
|
49,7
|
CET.
|
2026
|
Kvantitatīvais rādītājs attiecas uz rekonstruētās vai modernizētās dzelzceļa infrastruktūras garumu no atveseļošanas un noturības plāna avotiem, izmantojot svēruma koeficientus dažādiem projektu veidiem un diapazoniem (kas neietver dispečēšanas/drošības iekārtas, kuras uzskaita atsevišķi saskaņā ar 3. mērķi: digitāli drošu līniju posmu garums).
No vispārējā mērķa rekonstruēt vai modernizēt 55 km dzelzceļa infrastruktūras ir jāmodernizē vai jārekonstruē vismaz 49,7 km. Ieguldījumi ietver vienu vai vairākus šādus elementus: pilnībā modernizēti divi sliežu ceļi dzelzceļa koridorā, palielinot to līdz 160 km/h; viena vai divas sliežu ceļa rekonstruētas līnijas (sliežu ceļu apakšbūves/sliežu ceļa pamatnes vai vilces līnijas/aprīkojuma atjaunošana; viena sliežu ceļa jauna elektrificēta un daļēji modernizēta dzelzceļa līnija; pilnībā modernizēta divvirzienu tramvaja līnija ar piederumiem; vienvirziena vienvirziena trolejbusu līnija, ieskaitot elektroapgādi.
|
9
|
3 — Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 1: Mazoglekļa transporta infrastruktūras attīstība
|
Mērķi
|
Digitāli nostiprināto dzelzceļa līniju posmu garums
|
|
Garums (svērtie km)
|
0
|
82
|
CET.
|
2026
|
Kvantitatīvais rādītājs attiecas uz to dzelzceļa līniju garumu (svērtajos kilometros), kurās ir sākta dispečervadības/digitālās drošības un sakaru ierīču ekspluatācija, pamatojoties uz dažādu projektu veidu svara koeficientiem. No vispārējā mērķa — ieviest digitālās drošības un sakaru ierīces 91 km dzelzceļa līnijās — nodod ekspluatācijā vismaz 82 km.
Ieguldījumi ietver vienu vai vairākus šādus elementus: no jauna nosūtīta dzelzceļa līnija/sadaļa; dzelzceļa līnija/posms ar jaunām digitālās drošības ierīcēm; parametru uzlabošana uz jau nosūtītā sliežu ceļa (piemēram, palielinot sliežu ceļu sekciju skaitu, lai uzlabotu satiksmes plūsmu); GSM-R sakaru sistēmas izveide, lai palielinātu satiksmes drošību dzelzceļa līnijās.
|
10
|
Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 2: “Tīru” pasažieru pārvadājumu veicināšana
|
Mērķi
|
Iepirktā tīra pasažieru ritošā sastāva skaits (svērtais)
|
|
Skaits
|
0
|
5
|
CET.
|
2025
|
Kvantitatīvais rādītājs atspoguļo iepirktā tīra sabiedriskā pasažieru ritošā sastāva skaitu. Ritošajā sastāvā ietilpst slēgtas elektriskās vai ūdeņraža vilciena vienības; daudzsistēmu elektriskās lokomotīves; tramvaji.
|
11
|
Ilgtspējīgs transports — 3. reforma: Intermodālo kravu pārvadājumu reforma
|
Starpposma mērķis
|
Koncepcija un aicinājums izstrādāt jaunas atbalsta shēmas
|
Jaunu atbalsta shēmu izsludināšana, pamatojoties uz intermodālo pārvadājumu attīstības koncepciju
|
|
|
|
Q4
|
2022
|
Intermodālo pārvadājumu attīstības koncepciju Slovākijas valdība apstiprina līdz 2021. gada 31. decembrim. Tajā ietver priekšlikumus par izmaiņām tiesību aktos, kas vajadzīgi, lai pieņemtu pasākumus videi draudzīgu kravu pārvadājumu veidu sistēmiskai attīstībai. Atbalsta mērķis ir novērst tehniskās problēmas pārejā uz intermodālo transportu un padarīt to pievilcīgāku. Pamatojoties uz to, līdz 2022. gada 31. decembrim izsludina uzaicinājumus izstrādāt jaunas atbalsta shēmas, kas palīdzēs nediskriminējošā veidā uzlabot intermodālo pārvadājumu pieejamību, paverot ceļu tā attīstībai visos Slovākijas reģionos. Uzaicinājumu apstiprina Satiksmes un būvniecības ministrija.
|
12
|
3 — Ilgtspējīgs transports — investīcija Nr. 3: Intermodālo kravu pārvadājumu attīstība
|
Mērķi
|
Vairākveidu pārvadājumu vienību skaits, kas iepirktas divdesmit pēdu ekvivalentās vienībās
|
|
Skaits
|
0
|
1000
|
CET.
|
2026
|
Iepirkto IPU intermodālā transporta vienību skaits (ar puspiekabēm, noņemamām virsbūvēm, konteineriem). Intermodālā transporta vienības izsaka LES (20. pēdu ekvivalenta vienība 20’ (6,1 m); Pamatkonteinera izmērs ISO 1C — 20’ x 8’ x 8’ (mach).
|
13
|
3– Ilgtspējīgs transports — 4. reforma: Jaunas politikas ieviešana alternatīvo degvielu ilgtermiņa veicināšanai transporta nozarē
|
Starpposma mērķis
|
jauns pasākumu kopums alternatīvu dzinēju veicināšanai
|
Rezolūcijas stāšanās spēkā, lai veicinātu alternatīvus dzinējus
|
|
|
|
Q4
|
2022
|
Pasākumi paātrina alternatīvu dzinēju attīstību transporta nozarē. Tie ietver sadales tarifu reformu, pasākumus, lai vienkāršotu un paātrinātu alternatīvas piedziņas infrastruktūras būvniecības procesu, “maksas punktu tiesību” ieviešanu un stabilas, paredzamas daudzgadu sistēmas ieviešanu, lai atbalstītu attiecīgas alternatīvas dzinēju infrastruktūras būvniecību.
|
14
|
3 — Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 4: Atbalsts alternatīvās degvielas transportlīdzekļu infrastruktūras attīstībai
|
Mērķi
|
Ekspluatācijā esošo uzlādes punktu vai ūdeņraža uzpildes punktu skaits.
|
|
Skaits
|
0
|
3029
|
CET.
|
2026
|
Kopējais ekspluatācijā esošo publisko uzlādes punktu vai ūdeņraža uzpildes punktu skaits. No vispārējā mērķa — sākt 3332 uzlādes punktu ekspluatāciju — ir nodoti ekspluatācijā vismaz 3029 uzlādes punkti.
|
4. KOMPONENTS: Rūpniecības dekarbonizācija
Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas Slovākijā un sasniegtu nacionālos mērķrādītājus, kas noteikti integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam, ir nepieciešama arī paātrināta nozares rīcība. Slovākija ir ļoti industrializēta ekonomika, kuras kopējā siltumnīcefekta gāzu emisija nedaudz pārsniedz 70 %. Slovākija ir starp tām dalībvalstīm, kurās ES ir vislielākā vidējā putekļu daļiņu koncentrācija gaisā, galvenokārt tāpēc, ka noveco rūpnieciskās tehnoloģijas un mājsaimniecībās tiek sadedzināts kurināmais.
Šajā kontekstā Slovākijas reformu un noturības plāna 4. komponentā ir ierosināts izstrādāt un izmantot dekarbonizācijas shēmu rūpniecības nozarei. Pasākumi samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas uzņēmumos, samazina enerģijas zudumus un veicina inovatīvu vides tehnoloģiju plašāku ieviešanu rūpnieciskajā ražošanā. Komponents ietver Slovākijas valdības reformu saistības doties prom no oglēm Augšnitras reģionā. Tas ietver arī apņemšanos izbeigt atbalstu elektroenerģijas ražošanai no vietējām oglēm un Nováky lignīta spēkstacijas slēgšanu. Ieguldījumi Slovākijas Vides inspekcijas aprīkojumā stiprina šīs iestādes dekarbonizācijas centienu uzraudzības spēju.
Komponents ietver divas reformas un vienu galveno un vienu papildu ieguldījumu.
Šīs reformas un investīcijas veicina zaļās pārkārtošanās mērķa un klimata mērķrādītāja sasniegšanu. Dekarbonizācijai ir ilgstoša ietekme uz vidi un gaisa kvalitāti Slovākijā. Ieguldījumi stiprina Slovākijas rūpniecības konkurētspēju un nodrošina darbvietas vietējā līmenī. Nitrās reģiona pārveide ir spēcīgs kohēzijas elements, jo īpaši atbalstot reģiona pāreju no oglēm.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Pasākumi veicina to, ka tiek īstenots Slovākijai 2020. gadā nosūtītais konkrētai valstij adresētais ieteikums par to, ka investīcijas ir jākoncentrē uz zaļo digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas un resursu ražošanu un izmantošanu (konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 3/2020).
A.1.
Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Ogļu elektroenerģijas ražošanas izbeigšana Nováky spēkstacijā un Augšnitras reģiona pārveide
Šī reforma ietver Slovākijas valdības apņemšanos panākt progresu pārejā no oglēm Augšnitras reģionā. Reģionālā Nováky elektrostacija rada trešo lielāko CO2 emisiju no Slovākijas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtām.
Šā pasākuma mērķis ir Nováky brūnogļu spēkstacijai izbeigt atbalstu elektroenerģijas ražošanai un izbeigt elektroenerģijas ražošanu no brūnoglēm. Tas pozitīvi ietekmē vidi un samazina cenas galapatērētājiem.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Reforma: Konkurētspējīgas sistēmas pieņemšana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai rūpniecībā
Slovākijas iestādes uzsāk konkurētspējīgu dekarbonizācijas shēmu, kas pieejama visām rūpniecības nozarēm. Dekarbonizācijas shēma atbalsta labāko pašlaik pieejamo tehnoloģiju ieviešanu rūpnieciskajos procesos. Atbalsts ir vērsts uz zemas oglekļa emisijas procesiem un tehnoloģijām rūpniecībā un energoefektivitātes pasākumu pieņemšanu.
Slovākija nodrošina, ka tiek nodrošinātas stingras prasības attiecībā uz atbilstību vides tiesību aktiem gan valsts, gan ES līmenī. Tas ietver atbalstīto darbību un uzņēmumu atbilstību DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Atbalsts iekārtām saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu samazina to siltumnīcefekta gāzu emisijas ievērojami zem līmeņatzīmes, kas atbilst projekta piedāvājumam. Nosacījums “būtiski zem līmeņatzīmes” ir daļa no iepirkuma atlases kritērijiem.
Shēmas atbalstīto uzņēmumu emitēto siltumnīcefekta gāzu daudzums (CO2 ekvivalenta vienībās, vidējais svērtais) samazinās vismaz par 30 % salīdzinājumā ar hipotētisko scenāriju.
Slovākijas iestādes sniedz vai nu datus par dekarbonizāciju attiecībā uz shēmas projektiem (kas jādara pieejami vēlākais līdz 2026. gada 30. jūnijam), vai pierāda, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus ir paredzēts sasniegt, pamatojoties uz pasākuma atbalstīto tehnoloģiju pieņemtajiem parametriem (pamatojoties uz ražotāju sertifikātiem) vai abu pieeju kombināciju.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Nozares dekarbonizācijas shēmas darbība
Pasākuma mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, izmantojot projektu atbalstu rūpniecības uzņēmumiem. Izsoles sistēmā ievēro investīciju politikas nosacījumus, kas noteikti 2. reformā (“Konkurētspējīgas sistēmas pieņemšana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai rūpniecībā”).
No vispārējā mērķa samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 1369917 tonnām CO2 ekvivalenta dekarbonizācijas shēma nodrošina samazinājumu vismaz par 1232926 tonnām CO2 ekvivalenta papildus Komisijai iesniegtajam hipotētiskajam scenārijam. Emisiju samazinājumu novēro, vai nu pamatojoties uz datu vākšanu par dekarbonizācijas shēmas projektiem, vai arī to pierāda, pamatojoties uz atbalstīto tehnoloģiju parametriem, kuru pamatā ir ražotāju sertifikāti, vai abu pieeju kombināciju. Slovākijas iestādes vēlākais līdz 2026. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai datus un vajadzīgo tehnisko dokumentāciju par dekarbonizācijas mērķrādītāja sasniegšanu.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 2: Atbalsts Slovākijas Vides inspekcijas darbībai saistībā ar dekarbonizāciju
Pasākuma mērķis ir atbalstīt ieguldījumus Slovākijas Vides inspekcijas aprīkojumā, stiprinot šīs iestādes uzraudzības spējas dekarbonizācijas procesā. Pašlaik aprīkojuma trūkums neļauj veikt nepieciešamās darbības, ņemot vērā gaidāmo inspekcijas darba slodzes pieaugumu.
Ieguldījumi palīdz modernizēt iestādes aprīkojumu, kā arī iekārtas. Tas ļauj racionalizēt inspekcijas operatīvās darbības, tostarp misijas uz vietas. Inspekcijas transportlīdzekļi būtu jāaprīko ar biroju un mērīšanas tehnoloģijām, jo īpaši gaisa aizsardzības, ūdens aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas pārbaudēm. Ieguldījumi arī uzlabo inspekcijas ēku telpas.
Paredzams, ka investīciju īstenošana sāksies 2022. gada 1. janvārī un tiks pabeigta līdz 2025. gada 30. jūnijam.
A.2.
Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
Kārtas Num.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
Mērvienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Finanšu gads
|
|
1
|
4 — Rūpniecības dekarbonizācija — 1. reforma:
elektroenerģijas ražošana no oglēm Nováky spēkstacijā un Augšnitras reģiona pārveide
|
Starpposma mērķis
|
Pāreja no oglēm Augšnitrā
|
Brūnogļu elektroenerģijas ražošanas pārtraukšana Nováky elektrostacijā
|
|
|
|
Q4
|
2023
|
Saistībā ar Nováky spēkstacijas Augšņtras reģiona pārveidi:
·Slovākijas iestādes izbeidz atbalstu lignīta elektroenerģijas ražošanai.
·Brūnogļu elektroenerģijas ražošanu pārtrauc.
|
2
|
4 — Rūpniecības dekarbonizācija — 2. reforma: Konkurētspējīga sistēma siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai rūpniecībā
|
Starpposma mērķis
|
Rūpniecības dekarbonizācijas pieņemšana
shēma
|
Rūpniecības dekarbonizācijas shēmas pieņemšana Vides ministrijā
|
|
|
|
Q4
|
2022
|
Vides ministrija pieņem rūpniecības dekarbonizācijas shēmu, kas sniedz efektīvus rezultātus. Konkurētspējīgu dekarbonizācijas shēmu ievieš nediskriminējošā, pārredzamā un atklātā konkursa procedūrā, kas ir atvērta visām rūpniecības nozarēm. Atbalsts ir vērsts uz zemas oglekļa emisijas procesiem un tehnoloģijām rūpniecībā un energoefektivitātes pasākumu pieņemšanu.
Shēmas ieguldījumu politika ietver vismaz šādus atbilstības un projektu atlases kritērijus:
·mērķis par zemāko cenu par ietaupītās siltumnīcefekta gāzes tonnu;
·nodrošināt atbalstīto darbību un uzņēmumu atbilstību ES acquis un valstu vides tiesību aktiem, kā arī NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01) un noteikt dekarbonizācijas mērķus.
·atbalstīt tikai labākos pieejamos tehnoloģiju atbilstības projektus;
·atbalstītās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtas samazina SEG emisijas ievērojami zem līmeņatzīmes, kas atbilst projekta piedāvājumam. Nosacījums “būtiski zem līmeņatzīmes” ir daļa no iepirkuma atlases kritērijiem.
·netiek atbalstīts neviens cietais fosilais kurināmais. Projekti, kuros dabasgāzi izmanto kā galveno izejvielu vai enerģijas avotu, netiek atbalstīti. Projektos, kuros dabasgāze tiek izmantota, lai pretendētu uz atbalstu saskaņā ar ANM shēmu, dabasgāze veido ne vairāk kā 20 % no iekārtu, tehnikas un enerģijas ražošanas enerģijas galapatēriņa.
·shēmas atbalstīto uzņēmumu emitēto siltumnīcefekta gāzu daudzums (CO2 ekvivalenta vienībās, vidējais svērtais) samazinās vismaz par 30 %.
Slovākijas iestādes vēlākais līdz 2026. gada 30. jūnijam sniedz garantijas par savlaicīgu datu sniegšanu par visiem atbalstītajiem projektiem vai pierāda, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījums jāpanāk, pamatojoties uz pieņemtiem atbalstīto tehnoloģiju parametriem (pamatojoties uz ražotāju sertifikātiem) vai abu pieeju kombināciju. Dekarbonizācijas projektu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu provizorisko kvantificēšanu var balstīt uz tehniskiem dokumentiem, kuros norādīti atbalstīto tehnoloģiju galvenie parametri, enerģijas patēriņš un ielaidmateriāli.
Slovākijas iestādes pēc projektu atlases dara zināmus Komisijai bāzes scenārijus, kā arī atbalstīto tehnoloģiju prognozēto ietekmi.
|
3
|
4 — Rūpniecības dekarbonizācija — Ieguldījums Nr. 1: Nozares dekarbonizācijas shēmas darbība
|
Starpposma mērķis
|
ANM līdzfinansēto rūpniecības dekarbonizācijas projektu īstenošanas pabeigšana
|
Vides ministrijas pabeigto dekarbonizācijas projektu saraksta pieņemšana
|
|
|
|
CET.
|
2026
|
Vides ministrija pieņem to pabeigto projektu sarakstu, kuri tiek atbalstīti ar dekarbonizācijas shēmu un kuri ir pamats siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērīšanai saskaņā ar pasākumu. Emisiju samazinājumu novēro, pamatojoties vai nu uz datu vākšanu par dekarbonizācijas shēmas projektiem, vai arī to pierāda pasākuma atbalstīto tehnoloģiju pieņemtie parametri, pamatojoties uz ražotāju sertifikātiem, vai abu pieeju kombinācija. Lai sasniegtu vispārējo mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 1369917 tonnām CO2 ekvivalenta, dekarbonizācijas shēma nodrošina vismaz 1232926 tonnu CO2 ekvivalenta samazinājumu.
|
4
|
4 — Rūpniecības dekarbonizācija — Ieguldījums Nr. 2: Slovākijas Vides inspekcijas darbības nodrošināšana saistībā ar dekarbonizāciju
|
Starpposma mērķis
|
Slovākijas Vides inspekcijas jaudas palielināšanas ieguldījumi
|
Slovākijas Vides inspekcija pabeidz ANM ieguldījumu darbības
|
|
|
|
CET.
|
2025
|
Investīcijas modernizē Slovākijas Vides inspekcijas aprīkojumu un iekārtas. Jaunie inspekcijas transportlīdzekļi ir aprīkoti ar biroju un mērīšanas tehnoloģijām, jo īpaši gaisa aizsardzības, ūdens aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas pārbaudēm. Ieguldījumi nodrošina inspekcijas ēku telpu uzlabojumus.
|
5. KOMPONENTS: Pielāgošanās klimata pārmaiņām
Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna 5. komponenta “Adaptācija klimata pārmaiņām” mērķis ir palielināt gan ekosistēmu, gan cilvēku apmetņu noturību pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, veicot reformas ūdens apsaimniekošanas sistēmā, zemes apsaimniekošanā, dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, īstenojot zaļos elementus ainavā un ieguldot ūdensizturībā, kā arī attīstot zaļo infrastruktūru, tostarp stādīšanu.
Komponents ietver divas reformas un vienu ieguldījumu.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Šā komponenta mērķi atbilst Valsts vides politikas stratēģijai 2030. gadam, Slovākijas Republikas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijai, Slovākijas redzējuma un attīstības stratēģijai 2030. gadam — Slovākijas Republikas un Slovākijas ilgtspējīgas attīstības ilgtermiņa stratēģijai 2030. gadam, kā arī Eiropas Savienības stratēģijām un ilgtermiņa mērķiem, jo īpaši Eiropas zaļajam kursam, un ir daļa no tām.
A.1.
Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma Nr. 1 par ainavu plānošanu.
Reforma nodrošina pamatu ainavu struktūru, ekoloģiskās stabilitātes un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai zemes izmantošanas plānošanas dokumentācijā un sekojošos apstiprināšanas procesos ēku un darbību atļaušanai. Kopā ar turpmākajiem metodoloģiskajiem dokumentiem un kartēm tiesību akts nodrošina tehnisko pamatu zemes izmantošanas plānošanas dokumentācijai un turpmākiem apstiprināšanas procesiem ēku un darbību atļauju piešķiršanai. Tam ir būtiska ietekme uz ainavu struktūru saglabāšanu, ekoloģisko stabilitāti un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. To zaudējumi apdraudētu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Reforma attiecībā uz dabas aizsardzību un ūdens resursu apsaimniekošanu.
Reformas mērķis ir uzlabot dzīvotņu stāvokli aizsargājamās teritorijās, kas garantē to arvien lielāku ilgtermiņa ieguldījumu ainavas aizsardzībā pret klimata pārmaiņām un savu noturību pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Līdz 2022. gada 31. decembrim stājas spēkā grozītais Dabas un ainavu aizsardzības likums un ūdens resursu tiesību akti. Šie tiesību akti stiprina dabas institucionālo aizsardzību, samazina kompetences konfliktus aizsargājamās teritorijās, vienkāršo aizsardzības sistēmu, integrē aizsargājamo teritoriju (valsts, Eiropas un starptautiskās) tīklus un rada apstākļus nacionālo parku zonēšanai. Rezultātā izveido modernu sistēmu, kuras galvenais mērķis ir aizsargāt dabu un bioloģisko daudzveidību attiecīgajās teritorijās, nodrošinot stabilu ekosistēmu ilgtermiņa ieguldījumu, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu tās. Vienlaikus reforma ļauj atjaunot ūdensteces un rada iespējas ekoloģiskai apsaimniekošanai, upju telpas atjaunošanai un pakāpeniskai aizsardzībai pret plūdiem, ņemot vērā dabas aizsardzību un ūdens aizturi laukos.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Ieguldījums 1 reģionu pielāgošanā klimata pārmaiņām, uzsvaru liekot uz dabas aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības attīstību.
Ieguldījuma mērķis ir nodrošināt ekosistēmu ilgtermiņa ilgtspējīgu ieguldījumu, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu tās (plūdi, sausuma novēršana), aizsargājot ekosistēmas. Īpašuma pārdalīšana ļauj aptvert jaunas teritorijas ar visaugstāko aizsardzības līmeni, kas palielina ekosistēmu noturību. Ierobežojot mežizstrādi un attīstot dabas aizsardzību, būs iespējams novērst plūdus un sausumu, pārveidot reģionus no dabas resursu intensīvas izmantošanas uz “mīksto tūrismu” ar lielāku pievienoto vērtību, vienlaikus stiprinot ekosistēmu pakalpojumus. Atjaunotas ūdensteces, tostarp mitrāji, nodrošina ūdens aizturi laukos un tās pakāpenisku noplūdi. Tie kļūst par svarīgiem ainavas elementiem, atbalstot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un dzīvotņu atjaunošanu.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
A.2.
Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
Kārtas Num.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
Mērvienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Finanšu gads
|
|
1
|
5 — Pielāgošanās klimata pārmaiņām — 1. reforma: Zemes plānošanas reforma
|
Starpposma mērķis
|
zemes plānošanas reforma
|
Zemes plānošanas likuma stāšanās spēkā parlamentā
|
|
|
|
Q4
|
2023
|
Līdz 2023. gada 31. decembrim Vides ministrija sagatavo tiesību aktu, ko pēc tam apstiprina Slovākijas Republikas Valsts padome. Tiesību aktam līdz 2023. gada 31. decembrim pievieno ainavas un ekosistēmu vērtības novērtēšanas metodiku, kuras mērķis ir nodrošināt, ka apsvērumi par pielāgošanos klimata pārmaiņām tiek ņemti vērā teritoriālo lēmumu pieņemšanas un būvniecības procedūrās, veicinot dabā balstītu plūdu novēršanas pasākumu un sausuma un bioloģiskās daudzveidības zuduma novēršanas pasākumu īstenošanu.
|
2
|
5 — Pielāgošanās klimata pārmaiņām — 2. reforma: Dabas aizsardzības un ūdens resursu apsaimniekošanas reforma laukos
|
Starpposma mērķis
|
Dabas aizsardzības pasākumu efektīvāka piemērošana aizsargājamo teritoriju ainavās un ūdensteču atdzīvināšana
|
Grozītā Dabas un ainavu aizsardzības likuma un ūdens resursu tiesību aktu stāšanās spēkā
|
|
|
|
Q4
|
2022
|
Vides ministrija sagatavo Dabas aizsardzības likuma grozījumu, kas stāsies spēkā 2022. gada janvārī. Pēc tam tiks izstrādāts priekšlikums jaunam aizsargājamo teritoriju darbības modelim (līdz 2022. gada 31. decembrim). Ūdens apsaimniekošanas reforma valstī paver ceļu ūdensteču atdzīvināšanai, tādējādi palielinot aizsardzību pret plūdiem valstī. Vides ministrija līdz 2022. gada 31. decembrim izstrādā jaunu ūdens resursu politikas koncepciju un līdz 2022. gada 31. decembrim groza Ūdens likumu, nosakot tehniskos standartus, kas ļauj atjaunot ūdensteces tā, lai maksimāli palielinātu ūdens aizturi valstī, palēninot ūdens aizplūšanu un atjaunojot gruntsūdeņu rezerves.
|
3
|
Pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 1: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai
|
Mērķi
|
Ūdensteču atjaunošana ( km no atjaunotajām ūdenstecēm)
|
|
Skaits
|
0
|
52
|
Q4
|
2024
|
Atjaunoto ūdensteču km. No vispārējā mērķa atjaunot 57 km ūdensteces tiek atjaunotas vismaz 52 km.
Atdzīvināšanas grupa sagatavo prioritātes un nosaka precīzas iedaļas, lai atjaunotu plūsmas. Pamatojoties uz tehnisko dokumentāciju, pieteikuma iesniedzējs projektus iesniedz secīgi, sākot no 2022. gada 30. jūnija līdz 2023. gada 31. decembrim.
|
4
|
Pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 1: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai
|
Mērķi
|
Ūdensteču atjaunošana
(km no atjaunotajām ūdenstecēm)
|
Atjaunoto ūdensteču km
|
Skaits
|
52
|
90
|
CET.
|
2026
|
Atjaunoto ūdensteču km. No vispārējā mērķa atjaunot 97 km ūdensteces tiek atjaunotas vismaz 90 km² ūdensteces.
Atdzīvināšanas grupa sagatavo prioritātes un nosaka precīzas iedaļas, lai atjaunotu plūsmas. Pamatojoties uz tehnisko dokumentāciju, pieteikuma iesniedzējs projektus iesniedz slīdošā kārtībā, sākot no 2023. gada 30. jūnija līdz 2025. gada 31. decembrim.
|
5
|
Pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 1: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai
|
Mērķi
|
Īpašuma apmetne ar privātiem zemes īpašniekiem (teritorijā, kas apdzīvota hektāros)
|
|
Skaits
|
0
|
12 258
|
Q4
|
2023
|
No vispārējā mērķa, proti, panākt apdzīvotas vietas 12 915 ha platībā, apmetnes tiek sasniegtas vismaz par 12 258 ha.
Līdz 2022. gada 30. jūnijam Vides ministrijas darba grupa izstrādā metodiku zemes vērtības un cenas noteikšanai. Uzaicinājumus iegādāties zemi aizsargājamās teritorijās, galvenokārt nacionālajos parkos, attiecībā uz atsevišķām teritorijām izsludina slīdošā kārtībā līdz 2023. gada 31. decembrim.
|
6
|
Pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 1: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai
|
Mērķi
|
Īpašuma apmetne ar privātiem zemes īpašniekiem (teritorijā, kas apdzīvota hektāros)
|
|
Skaits
|
12 258
|
23 640
|
Q4
|
2025
|
No vispārējā mērķa, proti, panākt apdzīvotas vietas 25 755 ha platībā, apmetnes tiek sasniegtas vismaz par 23 640 ha.
Līdz 2022. gada 30. septembrim Vides ministrijas darba grupa izstrādā metodiku zemes vērtības un cenas noteikšanai. Uzaicinājumus iegādāties zemi aizsargājamās teritorijās, galvenokārt nacionālajos parkos, attiecībā uz atsevišķām teritorijām izsludina slīdošā kārtībā līdz 2025. gada 31. decembrim.
|
7
|
Pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 1: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai
|
Mērķi
|
Atlasīto projektu saraksts Muránska Planina un Polonina reģioniem
|
|
Skaits
|
0
|
2
|
CET.
|
2022
|
Valde atlasa projektus diviem reģioniem — Muránska Planina un Polonina — saskaņā ar NBK principu, pamatojoties uz atklātu diskusiju ar attiecīgajiem vietējiem dalībniekiem.
|
6. KOMPONENTS: Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte
Komponenta mērķis ir uzlabot vispārējās pirmsskolas un skolas izglītības pieejamību un iekļautību Slovākijā. Komponents uzlabos pirmsskolas izglītības pieejamību, nodrošinot, ka bērni vecumā no 5 gadiem atrodas pirmsskolas sistēmā, un ieviešot likumīgas tiesības uz pirmsskolas izglītību 4 un 3 gadus veciem bērniem. Komponents ir reformēt pirmsskolas izglītības finansēšanas sistēmu un ieviest iekļaujošu izglītības atbalsta pasākumu sistēmu. Komponents var palīdzēt samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, veicinot skolu konsultāciju un konsultāciju sistēmu pamatskolas līmenī, un uzlabot arī romu bērnu iekļaušanu, ierobežojot segregāciju skolās. Komponents novērš pandēmijas izraisītos izglītības rezultātu trūkumus un ar mērķtiecīgākiem atbalsta pasākumiem palīdz bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Komponents palīdz īstenot Slovākijai pēdējos divos gados adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību uzlabot izglītības kvalitāti un iekļautību visos līmeņos un veicināt prasmes. Uzlabot piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai bērnu aprūpei un ilgtermiņa aprūpei. Veicināt nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, jo īpaši romu, integrāciju. (Konkrētai valstij adresēts ieteikums 2/2019).
A.1.
Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Paredzēt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības ieviešanai bērniem vecumā no 5 gadiem un ieviest likumīgas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citos pirmsskolas izglītības pakalpojumu sniedzējus no 3 gadu vecuma. Ar reformu ievieš grozījumus attiecīgajos tiesību aktos, ar kuriem ievieš likumīgas tiesības trīs gadus veciem bērniem tikt uzņemtiem bērnudārzā vai citā iestādē, kas nodrošina pirmsskolas izglītību. Paredzams, ka reforma ieviesīs preskriptīvu finansējumu bērnudārziem, pamatojoties uz standartizētām ikgadējām personāla un darbības izmaksām, ar kurām paredzēts segt bērnudārzu faktiskās personāla un darbības izmaksas. Pedagogu un speciālistu kvalifikācijas prasību paaugstina līdz augstākās izglītības grādam pedagogu un pirmsskolas izglītības mācību programmā mācībspēkiem un specializētajam personālam, kas māca bērnus, kuriem pirmsskolas izglītība ir obligāta. Reforma ietver arī pasākumus bērnudārzu kapacitātes palielināšanai, lai katram bērnam no trīs gadu vecuma līdz obligātās izglītības iegūšanai līdz 2025. gada 1. septembrim būtu atļauts piedalīties pirmsskolas izglītībā. Mērķis ir nodrošināt vismaz 9114 vietas objektos, vienlaikus renovētajās telpās panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma: Jēdziena “bērnu un skolēnu īpašas izglītības vajadzības” definīcija un atbilstīgu izglītības atbalsta pasākumu modeļa izstrāde, tostarp to finansēšanas sistēma. Reforma maina skolēnu īpašo izglītības vajadzību definīciju ar jaunu definīciju bērnam vai skolniekam, kurš saskaras ar šķēršļiem izglītības, izglītības un mācību pieejamībai un kuram ir jānodrošina un jāpiemēro atbalsta pasākumi, lai īstenotu savu izglītības potenciālu. Izveido vertikālu atbalsta modeli, ieviešot jaunus atbalsttiesīgus atbalsta pasākumus visiem bērniem. Lai īstenotu reformu, skolotājiem nodrošina mācīšanas un metodoloģiskos materiālus, izmantojot tālākizglītības programmas. 10000 skolotāju un speciālistu piedalās apmācībās un citos informatīvos pasākumos saskaņā ar šo reformu.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma Nr. 3: Reformēt konsultāciju un profilakses sistēmu un nodrošināt sistemātisku datu vākšanu garīgās veselības veicināšanas jomā bērniem, skolēniem un studentiem. Reformas mērķis ir novirzīt jaunizveidotos konsultatīvos un profilakses centrus (CPP), lai tie darbotos tuvāk skolām. Grozot attiecīgos tiesību aktus, šie centri veic profesionālo darbību, nedefinējot nelabvēlīgus apstākļus veselībai, kā tas ir pašlaik, kas rada diskrimināciju. Izmaiņas konsultatīvajā sistēmā papildina papildu atbalsta pasākumi, piemēram: izmaiņas finansējuma izveidē, pamatojoties uz profesionālo darbību.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.
Reforma Nr. 4: Ieviest instrumentus, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un pielāgotu F tipa studiju programmu. Reforma ietver izmaiņas attiecīgajos tiesību aktos, kuru mērķis ir palielināt iespēju jauniešiem, nebeidzot zemākā līmeņa vidējo izglītību, sasniegt augstāku izglītības līmeni, paredzot iespēju iegūt otrā līmeņa vidējo izglītību vidējās profesionālās izglītības iestādēs (NSOV) divu un trīs gadu apvienotā programmā. Tiesību aktu grozījumi optimizē arī F tipa studiju programmas, paplašinot pienākumu izstrādāt vidusskolas darbības plānus, attiecinot to arī uz zemākā līmeņa vidējās profesionālās izglītības disciplīnām. Pamatojoties uz darba tirgus piedāvājumu, pielāgo F tipa studiju programmu saturu. Paredzams, ka līdz 2025. gada 30. jūnijam vismaz 30 % pamatskolas profesionālās izglītības iestāžu (NSOV) pieskaņos darba tirgus piedāvājumam.
Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies 2023. gada 31. martā un tiks pabeigta līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Reforma Nr. 5: Veicināt skolu segregāciju. Reformas galvenais mērķis ir ieviest segregācijas juridisku definīciju, ko paredzēts piemērot visās skolās Slovākijā. Segregācijas novēršanu skolās īsteno, izstrādājot metodiskos norādījumus dažādiem izglītības dalībniekiem (piemēram, radītājiem, skolām un skolu iestādēm, direktoriem un skolotājiem), lai novērstu un izskaustu nošķirtu izglītību. Pieņemto metodiku piemēro visās skolās.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma: Kompensējoši pasākumi, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz izglītību pamatskolas un vidusskolas skolēniem. Ar reformu tiek izveidota mācību programma galvenokārt skolēniem, kuriem pandēmijas laikā bija ierobežotas iespējas piedalīties izglītībā. Mācību programmu organizē skolēnu skolas, kas piedalās programmā, un tās uzmanības centrā ir tā saukto “galveno izglītības jomu” temati. Skolēnu atlase, kā arī saziņa ar skolēnu likumīgajiem pārstāvjiem ir skolas kompetencē.
Lai risinātu problēmu saistībā ar visaptverošu datu trūkumu par tālmācības kursu, Izglītības ministrija izsludina aicinājumu veikt plašu pedagoģisko izpēti, lai analizētu pandēmijas ietekmi uz izglītību un tās ietekmi uz izglītības politiku.
Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies līdz 2021. gada 30. septembrim un tiks pabeigta līdz 2024. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Likvidēt šķēršļus skolu ēkās. Mērķis ir likvidēt fiziskos, informatīvos un tehnoloģiskos šķēršļus 182 lielo vidusskolas skolās, lai nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem dotu iespēju mācīties patīkamā vidē. Pirms ieguldījuma ir: Sarežģīta analīze, lai kartētu nepieciešamību pēc barjeras samazināšanas un sniegtu rokasgrāmatu. Rokasgrāmatā nosaka standartus šķēršļu likvidēšanai, lai apmierinātu to bērnu, skolēnu un studentu reālās vajadzības, kuriem ir nelabvēlīgi veselības apstākļi, un ievērotu universālā dizaina principus.
Paredzams, ka investīciju īstenošana sāksies līdz 2022. gada 31. martam un tiks pabeigta līdz 2025. gada 30. jūnijam.
A.2.
Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un grafiks neatmaksājama finansiālā atbalsta īstenošanas uzraudzībai
Kārtas Num.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
Mērvienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Finanšu gads
|
|
1
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — reforma Nr. 1:1.Nodrošināt apstākļus obligātās pirmsskolas izglītības ieviešanai bērniem vecumā no pieciem gadiem un ieviest likumīgas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citos pirmsskolas izglītības pakalpojumu sniedzējus no trīs gadu vecuma
|
Starpposma mērķis
|
Ieviest juridiskas izmaiņas obligātajā pirmsskolas izglītībā bērniem vecumā no pieciem gadiem un ieviest likumīgas tiesības uz vietu bērnudārzos vai citos pirmsskolas izglītības iestādēs no trīs gadu vecuma.
|
Parlamenta pieņemts Likums Nr. 596/2003, Likums Nr. 245/2008, Likums Nr. 138/2019, grozījumi Valdības likumā Nr. 1/2020.
|
|
|
|
CET.
|
2023
|
Likuma Nr. 596/2003 par valsts pārvaldi izglītības un skolu pašpārvaldē attiecīgie noteikumi veicina pirmsskolas izglītības finansējuma pārredzamību pirms jaunās preskriptīvās finansēšanas sistēmas ieviešanas.
Ar Likumu Nr. 245/2008 ievieš vispārējas juridiskas tiesības uz vietu bērnudārzos vai citos pirmsskolas izglītības iestādēs bērniem no četru gadu vecuma un pēc tam no trīs gadu vecuma. Tiesību aktus pieņem līdz 2023. gada 30. jūnijam, sākot no 2024. gada 1. janvāra un 2025. gada 1. janvāra, un tie nodrošina pietiekamu vietu bērnudārziem vai citiem pirmsskolas izglītības sniedzējiem visiem bērniem no 4 gadu vecuma (no 09.2024.) un pēc tam no trīs gadu vecuma (no 2025. gada 9. septembra).
Ar grozījumiem Likumā Nr. 138/2019 par pedagoģiskajiem un profesionālajiem darbiniekiem un grozījumiem Dekrētā Nr. 1/2020 Coll. par kvalifikācijas prasībām mācībspēkiem un specializētajiem darbiniekiem ievieš nosacījumu, ka pedagoģiskajiem darbiniekiem bērnudārzos vai citās pirmsskolas izglītības iestādēs kā skolotājiem ir augstākās izglītības grāds agrīnās un pirmsskolas izglītības mācību programmā, ja viņi māca bērnus, kuriem pirmsskolas izglītība ir obligāta. Turklāt ar regulu ievieš nosacījumu, ka katram bērnudārzam vai citam pirmsskolas izglītības sniedzējam agrīnās un pirmsskolas izglītības mācību programmā ir jābūt vismaz vienam darbiniekam ar augstākās izglītības grādu, kurš ir atbildīgs par pedagoģiskās kvalitātes pārraudzību. Grozījumu pieņem vēlākais līdz 2023. gada 30. jūnijam, un piemērošanas datums ir no 2029. gada 1. janvāra.
|
2
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — reforma 1:1.Nodrošināt apstākļus obligātās pirmsskolas izglītības ieviešanai bērniem vecumā no pieciem gadiem un ieviest likumīgas tiesības uz vietu bērnudārzos vai citos pirmsskolas izglītības pakalpojumu sniedzējus no trīs gadu vecuma
|
Mērķi
|
Uzņemšanas rādītājs pirmsskolas izglītības iestādēs bērniem vecumā no pieciem gadiem
|
|
%
|
88
|
95
|
Q3
|
2022
|
Bērniem, kas ir 5 gadus veci, pirmsskolas izglītība ir obligāta. Saskaņā ar grozījumiem Likumā par skolām viņi saņem pirmsskolas izglītību: i) bērnudārzā/īpašajā bērnudārzā, kas iekļauts Slovākijas skolu un skolu tīklā, ii) individuālajā izglītībā, piemēram, pēc juridiskā pārstāvja pieprasījuma mājās, vai iii) reģistrēta pirmsskolas izglītības iestādē.
|
3
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — reforma 1:1.Nodrošināt apstākļus obligātās pirmsskolas izglītības ieviešanai bērniem vecumā no 5 gadiem un ieviest likumīgas tiesības uz vietu bērnudārzos vai citās pirmsskolas izglītības iestādēs no 3 gadu vecuma
|
Mērķi
|
Jaunbūvēto jaudu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
9114
|
CET.
|
2026
|
Bērnudārzu statusa iegūšana rada nosacījumus, lai varētu likumīgi pieprasīt tiesības uz pirmsskolas izglītību bērniem no četriem gadiem un pēc tam no trīs gadu vecuma. Mērķis (9114) ir aplēstais jaunbūvēto objektu skaits.
Renovācijai pakļautās ēkas veicina zaļo pārkārtošanos, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu.
|
4
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 2. reforma. Bērnu un skolēnu īpašo izglītības vajadzību jēdziena definīcija un atbilstīga atbalsta pasākumu modeļa izstrāde izglītības un izglītības jomā, tostarp to finansēšanas sistēma
|
Starpposma mērķis
|
Pieņemt likumu par jēdziena “īpašas izglītības vajadzības” pārskatīšanu un papildu metodoloģisko materiālu sagatavošanu mācībspēkiem, speciālistiem un skolu vadītājiem.
|
Parlamenta pieņemtais grozījums Likumā Nr. 245/2008 Coll., Likums Nr. 597/2003 Coll.;
Valdības noteikumu Nr. 630/2008 grozīšana un metodikas materiāla pieņemšana, valdībai izstrādājot atbalsta pasākumu vertikālo modeli, didaktisko un metodoloģisko materiālu slovāku kā otrās valodas mācīšanai un atbalsta ieviešana bērniem ar atšķirīgu dzimto valodu izglītībā
|
|
|
|
Q4
|
2022
|
Grozījumi Likumā Nr. 245/2008 par izglītību (kopā ar atsevišķu jaunu dekrētu) un grozījumi Likumā Nr. 597/2003 par pamatskolu, vidusskolu un izglītības iestāžu finansēšanu definē bērnus un skolēnus, kas saskaras ar šķēršļiem izglītības pieejamībai un viņu tiesības uz izglītības atbalstu, izmantojot īpašus atbalsta pasākumus.
Slovākijas valdības noteikumus Nr. 630/2008 pielāgo, ņemot vērā dažādas īpatnības, aprēķinot normatīvo ieguldījumu, izmantojot koeficientus.
Reformai ir nepieciešams sagatavot papildu metodoloģiskos materiālus. Vienlaikus dažādiem valodu prasmju līmeņiem un dažādām vecuma grupām izstrādā metodikas lapas skolotājiem un darba lapas skolēniem, kuru mērķis ir attīstīt valodu prasmes bērniem un skolēniem, kuru dzimtā valoda atšķiras no skolas mācību valodas.
Metodoloģiskos un didaktiskos materiālus publicē atsevišķā tīmekļa portālā, un tie ir brīvi pieejami visiem attiecīgajiem izglītības dalībniekiem.
|
5
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 2. reforma. Bērnu un skolēnu īpašo izglītības vajadzību jēdziena definīcija un atbilstīga atbalsta pasākumu modeļa izstrāde izglītības un izglītības jomā, tostarp to finansēšanas sistēma
|
Starpposma mērķis
|
Īpašo izglītības vajadzību jēdziena pārdefinēšanas stāšanās spēkā
|
Stājas spēkā grozījums Likumā Nr. 245/2008 Coll., Likums Nr. 597/2003 Coll.;
|
|
|
|
Q1
|
2023
|
Grozījumi Likumā Nr. 245/2008 par izglītību (kopā ar atsevišķu jaunu dekrētu) nosaka, ka bērni un skolēni, kas saskaras ar šķēršļiem izglītības pieejamībai, un viņu tiesības uz izglītības atbalstu, izmantojot īpašus atbalsta pasākumus, stājas spēkā līdz 2023. gada 31. martam.
|
6
|
Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 2. reforma: bērnu un skolēnu īpašo izglītības vajadzību koncepcijas definēšana un atbilstīga atbalsta pasākumu modeļa izstrāde izglītības un izglītības jomā, tostarp to finansēšanas sistēma
|
Mērķi
|
Apmācīto skolotāju un specializēto darbinieku skaits
|
|
Skaits
|
0
|
10000
|
Q4
|
2025
|
10000 skolotāju un specializētu darbinieku, kas apmācīti saskaņā ar profesionālās attīstības programmām, tālākizglītības un informācijas pasākumiem, kuru mērķis ir iepazīstināt ar jaunu atbilstīgu izglītības atbalsta pasākumu modeli, diagnosticēt bērnu un skolēnu valodu prasmju līmeni un sniegt atbalstu bērniem un skolēniem, kuriem ir valodas barjeras attiecībā uz piekļuvi izglītībai.
|
7
|
Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 3. reforma: Konsultāciju un profilakses sistēmas reforma un sistemātiskas datu vākšanas nodrošināšana garīgās veselības veicināšanas jomā bērniem, skolēniem un studentiem
|
Starpposma mērķis
|
Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem izveido visaptverošu konsultāciju sistēmu
|
Stājas spēkā grozījumi Likumā Nr. 245/2008 Coll. un atsevišķi dekrēti, iespējamie grozījumi un Valdības noteikumi Nr. 630/2008 Coll.
|
|
|
|
Q1
|
2023
|
Grozījumi Likumā Nr. 245/2008 par izglītību un apmācību (kopā ar atsevišķu jaunu dekrētu) aizstāj pašreizējo konsultatīvās sistēmas koncepciju ar savstarpēji savienotu sistēmu, kas vērsta uz pieejamību, sarežģītību un atbilstību satura un veiktspējas standartiem.
Visaptverošu konsultāciju un profilakses sistēmu veido jaunizveidotie konsultāciju un profilakses centri (CPP), kas nodrošina profesionālu darbību, nenosakot koncentrēšanos uz mērķgrupām atkarībā no nelabvēlīgas veselības stāvokļa, kā tas ir pašlaik, t. i., lai iespēja apmeklēt konsultāciju un profilakses centru netiek noteikta, pamatojoties uz bērna veselības stāvokli. Profesionālās darbības nodrošina ciešā sadarbībā starp atbalsta grupām skolās un skolās, tostarp daudzdisciplīnu komandu.
Tas rada apstākļus intensīvam, savlaicīgam un kvalitatīvam atbalstam, palīdzībai un intervencei bērniem, skolēniem, studentiem, juridiskajiem pārstāvjiem, iestāžu pārstāvjiem un citiem partneriem. Izmaiņas finansējumā izpaužas kā ieguldījuma noteikšana, pamatojoties uz veikto profesionālo darbību. Saistībā ar izmaiņām finansējumā var būt jāgroza arī Valdības noteikumi Nr. 630/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātu valsts budžeta līdzekļu sadalījumu skolām un izglītības iestādēm.
|
8
|
Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 4. reforma: Instrumentu ieviešana, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un pielāgotu F tipa studiju programmas
|
Starpposma mērķis
|
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kuru mērķis ir:—paplašināt iespēju iegūt zemākā līmeņa vidējo izglītību pamatizglītības otrā posma profesionālajā izglītībā (PIA) NSOV programmu optimizācijai, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām un NSOV programmu piedāvājumu saistībā ar skolēnu mērķa grupas izglītības vajadzībām
|
Stājas spēkā grozījumi Likumā Nr. 245/2008, Likumā Nr. 61/2015 un grozījumi Dekrētā Nr. 292/2019.Z. z.
|
|
|
|
Q1
|
2023
|
Grozījumi Likumā Nr. 245/2008 par izglītību un apmācību (Skolas likums) paredz iespēju ar komitoloģijas eksāmena palīdzību pabeigt pamatizglītības otrā posma vidējo izglītību (NSOV) divu un trīs gadu apvienotā programmā (atkarībā no gada, kurā skolēns pabeidzis pamatskolu). Mērķis ir likvidēt t. s. “mirušos galamērķus” izglītības sistēmā un ļaut NSOV skolēniem iegūt pamatskolas izglītību vienas efektīvākas programmas ietvaros. Sistēma ir plašāk aptverta attiecībā uz mazāk aizsargātām grupām. Izglītības piedāvājumu pielāgo darba tirgus vajadzībām.
Ar grozījumiem Likumā Nr. 61/2015 par profesionālo izglītību un apmācību pienākumu noteikt vidusskolas darbības plānus attiecina arī uz pamatskolas profesionālo izglītību.
Tiek grozīts Dekrēts Nr. 292/2019, ar kuru izveido F tipa pētījumu programmas veiktspējas plānošanas sistēmu, nosakot konkrētus kritērijus. Tajos ņem vērā F tipa studiju programmas specifiku, piemēram, kritērijus skolas līmenī (ieguvumi, apmeklētība, pamatskolas pabeigšanas līmenis) un arodbiedrību līmenī — “F absolventu” darba tirgus rezultātus.
|
9
|
Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 4. reforma: rīku ieviešana, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un pielāgotu F veida studiju programmas
|
Mērķi
|
Tādu pamatskolas profesionālās izglītības (NSOV) programmu īpatsvars, kas optimizētas, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām
|
|
%
|
0
|
30
|
CET.
|
2025
|
Optimizācijas procesa pamatā ir F tipa pētījumu programmas darbības plānošanas procesa rezultāti, kas darbojas īpašā režīmā salīdzinājumā ar klasisko darbības uzlabošanas plānu.
Pamatojoties uz darba tirgus piedāvājumu, F tipa studiju programmas saturu pielāgo vai novērtē un, iespējams, izņem no izglītības sistēmas.
|
10
|
Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 5. reforma: atbalsts skolu segregācijas novēršanai
|
Starpposma mērķis
|
Tiesību aktu grozījumu pieņemšana, ar kuriem tiesību aktos ievieš segregācijas definīciju skolās, un metodoloģisko materiālu izstrāde segregācijas novēršanas īstenošanai
|
Likuma Nr. 245/2008 vai Likuma Nr. 365/2004 grozījumu pieņemšana parlamentā un metodoloģisko materiālu izveide un apstiprināšana Izglītības ministrijā
|
|
|
|
Q3
|
2023
|
Grozījumi tiesību aktos attiecas uz Diskriminācijas novēršanas likumu (Nr. 365/2004 Coll.) vai Skolu likumu (Nr. 245/2008 Coll.) un citiem tiesību aktiem, kas saistīti ar skolu finansēšanu un pārvaldību. Nošķiršanas definīcija skaidri nosaka, kuras darbības un bezdarbība tiek uzskatītas par segregāciju, lai izvairītos no atšķirīgas interpretācijas interpretācijā.
Metodiskie materiāli praksē sniedz norādījumus par segregētas izglītības novēršanu un izskaušanu dažādiem izglītības dalībniekiem (piemēram, radītājiem, skolām un skolu iestādēm, direktoriem un skolotājiem).
|
11
|
Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 5. reforma: atbalsts skolu segregācijas novēršanai
|
Starpposma mērķis
|
Segregācijas normatīvās definīcijas stāšanās spēkā skolās
|
Stājas spēkā grozījumi Likumā Nr. 245/2008 vai Likumā Nr. 365/2004
|
|
|
|
Q3
|
2025
|
Likums stājas spēkā 2025. gada 1. septembrī.
|
12
|
Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 5. reforma: atbalsts skolu segregācijas novēršanai
|
Mērķi
|
To skolu procentuālā daļa, kuras piemēro segregācijas novēršanas standartus, kas izriet no pieņemtās metodikas
|
|
%
|
0
|
100
|
Q4
|
2025
|
Metodikas pamatā ir apstiprinātie tiesību akti, kas stājās spēkā līdz 2025. gada 3. ceturksnim.
|
13
|
Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte- 6. reforma: Kompensācijas pasākumi pandēmijas ietekmes mazināšanai pamatskolas un vidusskolas skolēniem
|
Mērķi
|
Skolu skaits, kas piedalās mācību programmās
|
|
Skaits
|
0
|
450
|
Q4
|
2022
|
450 skolas organizē mācību programmas. Sasniedzot šo skolu skaitu, 12000 skolēnu saņem atbalstu no mācību programmām. Mācību programmas prioritārā kārtā ir vērstas uz tiem skolēniem, kuri 2019./2020. un 2020./2021. mācību gadā nevarēja pilnībā piedalīties izglītībā mācību pārtraukšanas laikā skolās. Mācības notiek individuālā vai grupas veidā un papildus parastajām mācību stundām. Tajā jo īpaši pievēršas tematiem no tā sauktajām “galvenajām izglītības jomām”.
|
14
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte. Ieguldījums Nr. 1: Skolu ēku šķēršļu likvidēšana
|
Starpposma mērķis
|
Barjeru atcelšanas standarta definīcijas ieviešana, debarrierisa izveide
mācību rokasgrāmata un skolu vajadzību apzināšana visos izglītības līmeņos
|
Izglītības ministrijas apstiprinājums barjeru atcelšanas standartiem, šķēršļu novēršanas rokasgrāmatai un vajadzību apzināšanas rezultātu publicēšanai EM tīmekļa vietnē
|
|
|
|
Q1
|
2022
|
Rokasgrāmatā ir noteikti barjeru atcelšanas standarti, lai apmierinātu to bērnu, skolēnu un studentu reālās vajadzības, kuriem ir neizdevīgs stāvoklis veselības jomā, un ievērotu universālā dizaina principus. Tās pamatā ir holistiska pieeja, kas nodrošina pilnīgu līdzdalību skolas dzīvē (t. i., tādu standartu noteikšana, kas rada iekļaujošu telpu visā skolā un ne tikai pievēršas lielāko šķēršļu likvidēšanai, piemēram, skolas sākšanai). Papildus telpiskajiem standartiem (piemēram, būvdarbu tehniskajai specifikācijai) rokasgrāmatā ir noteikti arī standarti skolas ēku ierobežošanai (piemēram, skolas sadarbība ar ekspertiem un kopienu).
Izglītības ministrija kopā ar Brno Iekļaujošās izglītības pētniecības institūtu sagatavo analīzi par pašreizējo stāvokli saistībā ar barjeru aizliegšanu skolās saistībā ar noteiktajiem standartiem un, pamatojoties uz to, piešķir prioritāti atsevišķām skolām šķēršļu likvidēšanai.
|
15
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — Ieguldījums 1: skolu ēku šķēršļu likvidēšana
|
Mērķi
|
Arhitektonisko šķēršļu likvidēšana lielākās vidusskolās
|
|
Skaits
|
0
|
182
|
CET.
|
2025
|
Kvantitatīvais rādītājs nosaka izslēgto lielāko vidusskolas skaitu.
|
16
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — reforma Nr. 1:1.Nodrošināt apstākļus obligātās pirmsskolas izglītības ieviešanai bērniem vecumā no pieciem gadiem un ieviest likumīgas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citos pirmsskolas izglītības pakalpojumu sniedzējus no trīs gadu vecuma
|
Starpposma mērķis
|
Stājas spēkā jauna preskriptīva finansēšanas sistēma pirmsskolas izglītībai, kuras pamatā ir standartizētas faktiskās gada personāla un bērnudārzu darbības izmaksas, kā arī četru gadu vecuma bērnu uzņemšanas rādītāja sasniegšana.
|
Likums Nr. 597/2003, Likums Nr. 596/2003, Likums 564/2004 Coll, Grozījumi Valdības noteikumos Nr. 668/2004 Coll., Valdības noteikumi Nr. 630/2008 Coll.
|
|
|
|
Q1
|
2025
|
Tiek grozīti attiecīgie noteikumi Likumā 597/2003 Coll. par pamatskolu, vidusskolu un skolu iestāžu finansēšanu, Likums Nr. 596/2003 Coll. par valsts pārvaldi izglītības un skolu pašpārvaldē, Likums 564/2004 Coll. par vietējo un reģionālo pašvaldību ienākuma nodokļa ieņēmumu iekļaušanu budžetā, valdības noteikumu Nr. 668/2004 formulas pārskatīšana, kā arī grozījumi Valdības noteikumos Nr. 630/2008.
Lai nodrošinātu stabilitāti, noturību un izglītībai piešķirto līdzekļu norobežošanu, izveido diferencētu un pārredzamu pirmsskolas izglītības finansējuma sistēmu. Tiesību aktus pieņem līdz 2024. gada 30. jūnijam, un tie stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Līdz 2024. gada30. septembrim bērnu vecumā no 4 gadiem uzņemšanas rādītājs pirmsskolas izglītībā ir vismaz 82 %. Tas ietver pirmsskolas izglītību: bērnudārzos/īpašajos bērnudārzos, kas iekļauti Slovākijas skolu tīklā, ii) individuālajā izglītībā, piemēram, pēc juridiskā pārstāvja pieprasījuma mājās, vai iii) reģistrētā pirmsskolas izglītības iestādē.
|
7. KOMPONENTS: IZGLĪTĪBA 21.CENTURY
Ar šo Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponentu ievieš pamatskolu mācību programmu reformu (ISCED 1, ISCED 2), radot jaunu mācību saturu, ko organizē daudzgadu ciklos. Mērķis ir attīstīt skolēnu kritisko domāšanu un vispārīgās prasmes kā problēmu risināšanu, informācijas apstrādi, darbu komandā, stāstījumu un jautājumu uzdošanu, iniciatīvas un atbildības uzņemšanos, personisku projektu izstrādi un īstenošanu. Tas nozīmē, ka ir jānodrošina mācību grāmatas, kas vajadzīgas, lai atjaunotu pašreizējo krājumu, un jāmaina skolotāju prasmes, lai šīs izmaiņas piemērotu ikdienas praksē. Tajā pašā laikā komponents stiprina pedagoģiskā un profesionālā personāla prasmju kvalitāti un motivē viņu profesionālo izaugsmi visa mūža garumā. Galvenā uzmanība tiek pievērsta arī iekļaujošai izglītībai un digitālo prasmju apguvei.
Komponents ietver divas reformas un divas investīcijas.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Komponents palīdz īstenot Slovākijai adresēto ieteikumu par nepieciešamību stiprināt digitālās prasmes un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai. (Konkrētai valstij adresētais ieteikums 2/2020). Uzlabot izglītības kvalitāti un iekļautību visos līmeņos un veicināt prasmes (konkrētai valstij adresētais ieteikums 2/2019).
A.1.
Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Izglītības satura un formas reforma (mācību programmu un mācību grāmatu reforma). Reformas mērķis ir izveidot jaunas mācību programmas. Tā vietā, lai sniegtu gatavu informāciju, skolotāji rada situācijas, kurās skolēni var interpretēt informāciju konfrontācijā ar reālo dzīvi. Reforma sākas ar mācību programmu ieviešanu pamatizglītības un zemākā līmeņa vidējās izglītības līmenī (brīvprātīgi) no 2023. mācību gada un beidzas ar pienākumu 2026. gadā pieņemt jauno mācību programmu visās pamatskolās.
Reformas īstenošanu atbalsta, izveidojot 40 reģionālos centrus, kas sniedz atbalstu skolām darbaudzināšanas, konsultāciju un konsultāciju pasākumos. Centru sastāvā var būt skolotāji, skolu direktori, pieaugušo izglītības speciālisti, trešā sektora eksperti un eksperti no fakultātēm, kas sagatavo skolotājus reģionā.
Reforma prasa nodrošināt jaunas mācību grāmatas. Mācību grāmatu sagatavošanu atbalsta ekspertu darbs. Mācību grāmatu apstiprināšanu, pamatojoties uz profesionālo un izglītības kvalitāti, nodrošina ar Izglītības ministrijas piešķirtu vienotu klauzulu. Ievieš stingrus un pārredzamus salīdzinošās izvērtēšanas kritērijus. Skolas saņem pabalstu mācību grāmatu iegādei atbilstoši to vēlmēm un prasībām no ministrijas apstiprinātā mācību grāmatu saraksta.
Reforma paredz izveidot e-testa 2.0 e-testēšanas platformu, kas padarīs izglītības procesa digitalizāciju efektīvāku un tādējādi ļaus veikt skolēnu centralizētu testēšanu. Šīs reformas izmērāmā ietekme var būt vidusskolas gala eksāmens, ko tiešsaistē veic katrā skolā līdz 2025. gada 31. decembrim.
Šīs reformas pēdējo starpposma mērķi pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma: Sagatavot un attīstīt skolotājus jaunam mācību saturam un veidiem (izmaiņas augstākās izglītības apmācībā) un stiprināt skolotāju profesionālo attīstību). Šīs reformas mērķis ir uzlabot pedagogu un profesionālo darbinieku prasmju kvalitāti un motivēt viņus profesionālajai izaugsmei visa mūža garumā. Lai uzlabotu skolotāja prasmes, ievieš finansiālu pabalstu. Galveno uzmanību pievērš jaunajām mācību programmām, iekļaujošai izglītībai un digitālo prasmju apguvei. Līdz 2023. gada beigām vismaz 55 % pedagoģisko un profesionālo darbinieku ir apmācīti. Attiecīgie tiesību aktu grozījumi reglamentē pedagoģisko pakalpojumu sniedzēju kompetenci un klāstu.
Universitātēm ir paredzēta dotāciju programma, lai atbalstītu jaunu mācību programmu izstrādi. Tas ietver finansējumu izmaiņām programmās, ar kurām atbalsta iekļaujošas izglītības ieviešanu, skolēnu ar atšķirīgu dzimto valodu no Slovākijas izglītību un digitālo prasmju attīstību skolotāju, kas mācās, vidū.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Digitālā infrastruktūra skolās. Šā ieguldījuma mērķis ir no 30 % līdz vismaz 90 % palielināt to skolu skaitu, kurās ir pilna digitālā piekļuve (saskaņā ar definētajiem IKT standartiem, kas balstīti uz “ļoti aprīkotu un savienotu klasi” (HECC)). Lai nodrošinātu pārredzamību un izmaksu lietderību, iegādājoties digitālo aprīkojumu skolām, iepirkums tiek centralizēti koordinēts. Investīcijas paredz maksimāli palielināt digitālo iekārtu aprites ciklu, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi. Ieguldījumi ir iedalīti galvenajās jomās:
·iekļaušana: ieguldījums ietver kompensācijas atbalsta programmatūru vai aparatūru nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem.
·digitālās pārveides prasmes: Ieguldījums aptver vienu IT klases telpu proporcionāli 300 studentiem.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 2: Skolu infrastruktūras pabeigšana. Ieguldījuma mērķis ir likvidēt 35 divu maiņu skolas Slovākijā, kas var veicināt skolēnu no nelabvēlīgas vides labāku integrāciju. Ieguldījumi var izpausties kā esošo spēju paplašināšana, renovēšana un jaunu telpu būvēšana 35 skolās, kuras pašlaik darbojas divās maiņās. Ēku renovācija ir atkarīga no tā, vai tiek panākts vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
A.2.
Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
Kārtas Num.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
mērvienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Finanšu gads
|
|
1
|
7 — Izglītība 21. gadsimtam — 1. reforma: Izglītības saturs un formas reforma — mācību un mācību grāmatu reforma
|
Starpposma mērķis
|
Jauna mācību programma visām pamatskolām, ko organizē daudzgadu izglītības ciklos
|
Izglītības ministrs apstiprina jauno valsts pamatizglītības programmu.
|
|
|
|
Q1
|
2023
|
Ciklos īsteno integrētu pamatskolu mācību programmu (ISCED 1 un ISCED 2. līmenis). Ciklos jānosaka mācību pamatmērķi jomām, nevis detalizēts saturs, tādējādi radot elastību mācību programmu izstrādē skolu līmenī. Īstenošanas posms sākas 2023. gada septembrī ar pienākumu līdz 09/2026 visām pamatskolām pāriet uz jaunu mācību programmu.
|
2
|
7 — Izglītība 21. gadsimtam — 1. reforma: Izglītības saturs un formas reforma — mācību un mācību grāmatu reforma
|
Mērķi
|
Reģionālo atbalsta centru tīkla izveide
|
|
Skaits
|
0
|
40
|
Q3
|
2024
|
Reģionālus mācību programmu pārvaldības centrus un atbalstu skolām izmaiņu īstenošanai izstrādā reģionālā līmenī, izmantojot mentorēšanas, konsultāciju un konsultāciju pasākumus. Kopumā ir 40 centri (viens centrs diviem apgabaliem) ar skolotāju grupu, skolu direktoriem, citiem jaunatnes un pieaugušo izglītības speciālistiem, trešā sektora ekspertiem un ekspertiem no fakultātēm, kas sagatavo skolotājus reģionā.
|
3
|
7 — Izglītība 21. gadsimtam — 1. reforma: Izglītības saturs un formas reforma — mācību un mācību grāmatu reforma
|
Mērķi
|
Pamatskolas, kas īsteno jauno mācību programmu (procentos)
|
|
%
|
0
|
30
|
Q4
|
2025
|
Vismaz 30 % valsts pamatskolu, kas īsteno jauno mācību programmu
|
4
|
7 — Izglītība 21. gadsimtam — 1. reforma: Izglītības saturs un formas reforma — mācību un mācību grāmatu reforma
|
Mērķi
|
Tiešsaistes matura ieviešana (galīgais eksāmens vidusskolas absolventiem)
|
|
%
|
23
|
100
|
Q4
|
2025
|
Matura īpatsvars (galīgais eksāmens vidusskolu absolventiem), ko kārto internetā.
|
5
|
7 — Izglītība 21. gadsimtam — 2. reforma: Sagatavot un attīstīt skolotājus jaunam saturam un mācību veidam
|
Starpposma mērķis
|
Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, lai uzlabotu pedagoģiskā un profesionālā personāla prasmju kvalitāti un motivētu viņus profesionālajai izaugsmei visa mūža garumā.
|
Stājas spēkā grozījumi Likumā Nr. 138/2019 par pedagoģiskajiem un profesionālajiem darbiniekiem, Likums Nr. 597/2003 Coll., Likums Nr. 131/2002 par augstāko izglītību,
un Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrijas Dekrēti Nr. 244/2019 un Nr. 1/2020 par Slovākijas Republikas studiju apvienību sistēmu.
|
|
|
|
Q1
|
2023
|
Izmaiņas tiesību aktos paredz:
·Ieviest jaunas mācību programmas topošo skolotāju sagatavošanai,
·Pabalstu, lai motivētu pasniedzējus un profesionālos darbiniekus turpināt profesionālo izaugsmi visa mūža garumā;
· Noteikumi par atestācijas, funkcionālās un kvalifikācijas izglītības sniedzēju kompetenci un klāstu izglītības nozarē.
·jauns profesionālās attīstības apmācības programmu akreditācijas modelis.
|
6
|
7 — Izglītība 21. gadsimtam — 2. reforma: Sagatavot un attīstīt skolotājus jaunam saturam un mācību veidam
|
Mērķi
|
Apmācīto pedagoģisko un profesionālo darbinieku procentuālā daļa, jo īpaši, gatavojoties jaunajai mācību programmai, iekļaujošai izglītībai un digitālajām prasmēm
|
|
%
|
0
|
55
|
Q4
|
2023
|
Līdz 2023. gada 31. decembrim vismaz 55 % skolu pedagoģisko un profesionālo darbinieku ir apmācīti.
|
7
|
7 — Izglītība 21. gadsimtam — Ieguldījums Nr. 1: Digitālā infrastruktūra skolās
|
Mērķi
|
To skolu procentuālās daļas pieaugums, kurās ir digitālā aprīkojuma pamatlīmenis
|
|
%
|
30
|
90
|
Q4
|
2025
|
|
8
|
7 — Izglītība 21. gadsimtam — Ieguldījums Nr. 2: Skolu infrastruktūras pabeigšana
|
Mērķi
|
Divkāršās maiņas skolu likvidēšana
|
|
Skaits
|
0
|
35
|
CET.
|
2026
|
Mērķis ir novērst divu maiņu operāciju 35 skolās. Ir īpašs aicinājums izveidot divkāršās maiņas skolas, lai būvētu jaunas telpas vai veiktu tādu telpu rekonstrukciju, kas nav piemērotas skolēnu apkalpošanai.
Renovācijai pakļautās ēkas veicina zaļo pārkārtošanos, panākot vismaz vidēji 30 % primārās enerģijas ietaupījumu, kas jāmonitorē ar energotaupības sertifikātiem.
|
8. KOMPONENTS: Slovākijas universitāšu snieguma uzlabošana
Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta galvenais mērķis ir uzlabot Slovākijas augstākās izglītības iestāžu (AII) darbības kvalitāti. Lai studiju programmas labāk pielāgotu darba tirgus vajadzībām, tiks ieviests jauns profesionālo bakalaura programmu finansēšanas veids. Lai uzlabotu zinātnes kvalitāti, izveido sistēmisku darbības rezultātu izvērtēšanu, kas atbalsta jauno akreditācijas sistēmu. Komponents veicina universitāšu vadības reformu, piešķirot rektoram un valdei lielākas pilnvaras, kā arī izveidojot shēmu, kas stimulē AII apvienošanos, lai samazinātu administratīvās izmaksas un radītu pozitīvu ietekmi uz zināšanu izplatīšanu starp struktūrām.
Komponents ietver piecas reformas un vienu ieguldījumu.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Komponents palīdz īstenot Slovākijai pēdējos divos gados adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību uzlabot izglītības kvalitāti un iekļautību visos līmeņos un veicināt prasmes. (Konkrētai valstij adresēts ieteikums 2/2019), kā arī nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai. (Konkrētai valstij adresētais ieteikums 2/2020).
Pastāv cieša saikne ar citiem komponentiem, jo īpaši tiem, kas saistīti ar pētniecību un inovāciju (9. un 17. komponents), pārkvalifikāciju un darba tirgus vajadzību apmierināšanu (10. komponents).
A.1.
Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Izmaiņas universitāšu finansēšanā, ieviešot izpildes līgumus. Tiesību sistēmā ievieš jaunu instrumentu — izpildes līgumus —, lai atbalstītu universitāšu profilēšanu un dažādošanu, pamatojoties uz to konkrētajām priekšrocībām un attīstības potenciālu. Līgumi par izpildi jāparaksta Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrijai (MŠVVaŠ SR) ar valsts universitātēm. Pamatojoties uz vienošanos ar universitātēm, nosaka mērķus, kurus uzrauga, izmantojot U-Multirank pieeju (vienota metodika darbības novērtējuma veikšanai), un kuru pamatā ir ilgtermiņa mērķis universitāšu un valsts vajadzību jomā.
Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies līdz 2022. gada 31. decembrim un tiks pabeigta līdz 2023. gada 31. decembrim.
Reforma: Sistēmas ieviešana periodiskai zinātniskai veiktspējas izvērtēšanai. Reformas mērķis ir ieviest sistēmu, lai periodiski novērtētu universitāšu zinātnisko sniegumu. Ministrija sadarbībā ar ieinteresētajām personām sagatavo zinātniskā snieguma novērtēšanas metodiku un ievieš to tiesību sistēmā. Darbības rezultātu izvērtēšanu organizē ministrija vai nu tieši, vai ar autonomas iestādes starpniecību, lai novērtējums balstītos uz neatkarības un pārredzamības principiem. Vērtēšanas komisijas sastāvā ir izcili vietējie un ārvalstu pētnieki. Izvērtējuma pamatā ir augstas kvalitātes novērtēšanas sistēmas no ārvalstīm, par galveno iedvesmas avotu izmantojot Lielbritānijas pētniecības izcilības sistēmu (REF) un izmantojot īpašus parametru iestatījumus, kas pielāgoti Slovākijas iestāžu situācijai, lai novērtētu rezultātu kvalitāti šajā jomā.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Reforma Nr. 3: Jauna pieeja augstākās izglītības akreditācijai. Reformas mērķis ir noteikt jaunus standartus un kritērijus mācību programmu akreditācijai, kas padara stingrākus nosacījumus studiju programmu garantēšanai un īstenošanai, uzlabo to kvalitāti un ievieš ilgtermiņa kvalitātes uzraudzības procesus. Jauna sistēma paredz, ka universitātēm mācību programmu izstrādē, uzraudzībā un pielāgošanā jāiesaista studenti, ārējās ieinteresētās personas (jo īpaši darba devēji) un ka universitātes cieši uzrauga studentu progresu un vajadzības, absolventu apguvi un vispārējo studentu apmierinātību. Šo noteikumu īstenošanu ārēji uzrauga Slovākijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūra (SAAVŠ). SAAVŠ universitāšu programmu novērtēšanā izmanto arī ārvalstu vērtētājus un praktiķus. Paredzams, ka vismaz 90 % universitāšu pieteiksies, lai pārbaudītu iekšējo kvalitātes sistēmu un studiju programmu atbilstību akreditācijas standartiem.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Reforma Nr. 4: Universitāšu pārvaldības reforma. Reforma ar Augstākās izglītības likuma grozījumu palielina rektora un Direktoru padomes pilnvaras, lai tā labāk atspoguļotu atbildību un nodrošinātu lielāku elastību augstākās izglītības iestādē. Reforma arī atceļ ierobežojumus attiecībā uz pasniedzēju un profesoru iecelšanu (pašreizējā prasība par papildu habilitācijas vai inaugurācijas procedūru un profesora un profesora pakāpi), tādējādi veicinot akadēmiskās vides atvērtību gan profesionāliem, gan ārvalstu kandidātiem. Universitātes vadības amatu (rektora, fakultātes dekāna) pieņemšana darbā notiek profesionāli un notiek atklātos konkursos vai atklātās uzklausīšanās. Turklāt ekspertiem ir jābūt iespējai piedalīties atklātos konkursos par amata vietām. Augstākās izglītības likums atceļ nosacījumu, ka mācībspēkiem, kas ieņem profesora un pasniedzēja amatus, ir jābūt zinātniskam/pedagoģiskam grādam.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.
Reforma Nr. 5: Izcilu izglītības un pētniecības spēju koncentrēšana. Reformas mērķis ir veicināt ciešāku sadarbību starp universitātēm. Slovākijā ir vairāk nekā 30 universitāšu ar sadrumstalotām pētniecības iespējām un nepietiekamu sadarbību ar uzņēmumiem. Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrija (MŠVVaŠ SR) apstiprina ceļvedi divām lielām augstākās izglītības iestāžu vienībām un pēc tam nākamajai universitāšu grupai. Tiek sniegts konkrēts ceļvedis trešā konsorcija izveidei.
Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies līdz 2021. gada 31. decembrim un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums: Investīciju atbalsts universitāšu stratēģiskajai attīstībai.
Ieguldījumus galvenokārt balsta uz 5. reformu, kas vērsta uz universitāšu izcilības potenciāla apvienošanu. Ieguldījumus var novirzīt, izmantojot divas dažādas shēmas. Pirmais projekts atbalsta projektus pētniecības, izglītības un izmitināšanas infrastruktūras attīstībai ar augstu pievienoto vērtību izcilai pētniecībai, piemēram: modernizēt esošās vai jaunas telpas izcilu pētījumu un doktorantūras studiju koncentrācijai, tostarp ārvalstu pētniekiem, modernizēt esošās vai jaunās telpas praktiskai mācīšanai profesionālajā bakalaura kursos, likvidēt šķēršļus un digitalizēt. Otrā shēma atbalsta projektu pārvaldību, pamatojoties uz apstiprināto ceļvedi. Ieguldījumu apjomu nosaka plānā, kas saistīts ar universitāšu struktūrvienību apvienošanas procesu.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
A.2.
Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
Kārtas Num.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
Mērvienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Finanšu gads
|
|
1
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums — 1. reforma: Izmaiņas universitāšu finansēšanā, tostarp izpildes līgumu ieviešana
|
Starpposma mērķis
|
Izpildes līgumu ieviešana
|
Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrijas (MŠVaŠ SR) visaptverošā nolīguma noslēgšana ar universitātēm
|
|
|
|
Q4
|
2022
|
Izpildes līgumi atbalsta universitāšu profilēšanu un dažādošanu, pamatojoties uz to stiprajām pusēm, to attīstības potenciālu, mācību programmu skaita samazināšanu, kā arī resursu koncentrēšanu. Cita starpā mērķis ir palielināt profesionāli orientētu valsts augstākās izglītības bakalaura programmu īpatsvaru no 4 % līdz 10 % līdz 2025. gada 4. ceturksnim.
|
2
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums — 1. reforma: Izmaiņas universitāšu finansēšanā, tostarp izpildes līgumu ieviešana
|
Mērķi
|
Ar publiskām universitātēm noslēgtie izpildes līgumi (procentos)
|
Nav piemērojams
|
%
|
0
|
90
|
Q4
|
2023
|
Vismaz 90 % parakstīto izpildes līgumu.
|
3
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības uzlabošana — 2. reforma: Zinātniskās veiktspējas periodiskas novērtēšanas sistēmas ieviešana
|
Starpposma mērķis
|
Likumā Nr. 172/2005 ieviestās zinātniskās darbības periodiskās novērtēšanas sistēmas definīcija
|
Likuma Nr. 172/2005 par zinātniskās veiktspējas novērtēšanu un periodiskās zinātniskās veiktspējas novērtēšanas metodikustāšanās spēkā
|
|
|
|
Q1
|
2022
|
Izveido universitāšu zinātniskā snieguma periodisku novērtēšanas sistēmu, kurā piedalās starptautiski vērtētāji, lai nodrošinātu universitāšu dažādošanu attiecībā uz to zinātniskā snieguma kvalitāti atsevišķās jomās un izcilu pētnieku grupu noteikšanu atsevišķās universitātēs.
Tādējādi novērtējums der visiem universitātēm, kā arī citām pētniecības iestādēm (SAV, citām ar uzņēmējdarbību nesaistītām un privātām pētniecības iestādēm).
|
4
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības uzlabošana — 2. reforma: Zinātniskās veiktspējas periodiskas novērtēšanas sistēmas ieviešana
|
Mērķi
|
Veikto novērtējumu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
20
|
Q4
|
2022
|
Mērķis attiecas uz visām publiskajām universitātēm.
|
5
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums — 3. reforma: Jauna pieeja augstākās izglītības akreditācijai
|
Mērķi
|
To universitāšu procentuālā daļa, kuras izmanto, lai pārbaudītu iekšējās kvalitātes sistēmu un studiju programmu atbilstību standartiem
|
|
%
|
0
|
90
|
Q4
|
2022
|
Vismaz 90 % universitāšu ir pieteikušās, lai pārbaudītu savu iekšējo kvalitātes sistēmu un studiju programmu atbilstību jaunajiem akreditācijas standartiem.
Jaunie akreditācijas standarti nosaka stingrākus standartus un nosacījumus studiju programmu garantēšanai un īstenošanai. Akreditācijai, kā arī uz studentiem vērstas kvalitatīvas izglītības sistēmas īstenošanai ir vajadzīgi pieci akadēmisko aprindu pārstāvji ar augstiem zinātniskiem rezultātiem.
Ārvalstu vērtētāji regulāri tiek iesaistīti arī izglītības kvalitātes akreditācijas standartu ievērošanas novērtēšanā. Stingrāki noteikumi samazina studiju programmu skaitu, palielina dažādošanu un profilēšanu un vairāk orientē studentus, jo universitātes koncentrējas uz programmām, kurās tās var nodrošināt visaugstāko izglītības kvalitāti.
|
6
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības uzlabošana — 4. reforma: universitāšu vadības reforma
|
Starpposma mērķis
|
Augstākās izglītības iestāžu pārvaldības sistēmas reforma
|
Stājas spēkā grozījumi Likumā Nr. 131/2002 par augstāko izglītību,
|
|
|
|
Q4
|
2021
|
Ar grozījumiem Likumā Nr. 131/2002 par augstāko izglītību tiks reformēta universitāšu vadības sistēma. Grozījumi Likumā par augstāko izglītību stiprina rektora un Direktoru padomes kompetenci, kuras sastāvs tiek reformēts, tiek mainīta rektora ievēlēšanas metode, tiek atvērts funkcionālo amatu mehānisms un vienkāršotas prasības attiecībā uz akadēmisko aprindu iekšējo organizāciju, nodrošinot skolas autonomiju un zinātnes brīvību.
Direktoru padomes kompetences stiprināšana attiecas uz universitātes stratēģiskās pārvaldības jautājumiem, savukārt valsts pārstāvju līdzdalību ierobežo tā, lai centrālā valdība nevarētu pārņemt Direktoru padomes kontroli. Akadēmiskā brīvība nekādā veidā netiek ietekmēta.
|
7
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības uzlabošana — 5. reforma: Izcilu izglītības un pētniecības spēju koncentrācija
|
Starpposma mērķis
|
Sākt augstskolu apvienošanu lielākās vienībās
|
Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrijas (MŠVVaŠ SR) apstiprināts ceļvedis, kurā apvienots vismaz 2 universitāšu vienību ceļvedis.
|
|
|
|
Q4
|
2021
|
Apstiprināts komplektēšanas ceļvedis vismaz divām universitātes vienībām. Ceļvedī izstrādā grafiku un dažādus pasākumus, lai izveidotu saikni starp augstākās izglītības iestādēm. Pašu apvienošanas procesu atbalsta ar ieguldījumiem no Atveseļošanas fonda mehānisma, kā arī ar izpildes līgumiem tiešo darījumu izmaksu dēļ (piemēram, IT sistēmu apvienošana), lai arī veidotu jaunas infrastruktūras spējas (piemēram, novēršot dublēšanos un apvienojot attiecīgos objektus, nav iespējams vienkārši pārcelt darba vietas, un ir jāveido jaunas spējas).
|
8
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības uzlabošana — 5. reforma: Izcilu izglītības un pētniecības spēju koncentrācija
|
Starpposma mērķis
|
Universitāšu apvienošanas procesa pabeigšana ar konsorciju starpniecību
|
Pabeigts oficiāls pieslēguma process vismaz diviem konsorcijiem un konkrēts ceļvedis, kura rezultātā tika izveidots juridiski saistošs trešais konsorcijs.
|
|
|
|
CET.
|
2026
|
Formāls pieslēguma process, kas pabeigts vismaz diviem konsorcijiem, ko apstiprina katra konsorcija jaunie statūti, un konkrēta ceļveža pabeigšana, kā rezultātā tiek izveidots juridiski saistošs trešais konsorcijs.
Statūti attiecas uz šādiem kritērijiem attiecībā uz konsorciju:
·iekšējo kvalitātes sistēmu saskaņošana, pamatojoties uz kopīgi noteiktām procedūrām un jomām,
·vismaz 5 kopīgu studiju programmu izveide, ja vismaz viena ir izveidota kādā studiju jomā, kurā viena vai vairākas universitātes, kas piedāvā kopīgu programmu, uzrāda zinātniskās veiktspējas novērtēšanas sistēmas sniegumu, kas pārsniedz vidējo.
·elastīgu studiju veidu ieviešana, lai studenti varētu apgūt kursus katrā konsorcija universitātē.
·pētniecības vienības tiek sapulcinātas, lai īstenotu kopīgus pētniecības projektus, un rezultātā izveidotā(-ās) struktūra(-as) sāk darboties.
·telpu un priekšmetu klašu koplietošanu, kā arī universitātēm, kurās tās ir, laboratorijas,
·bibliotēkas, izdevējdarbības un IT sistēmu integrācija.
|
9
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums — Ieguldījums1: atbalsts universitāšu stratēģiskai attīstībai
|
Starpposma mērķis
|
Ir pabeigti vismaz divi uzaicinājumi, lai atbalstītu universitāšu stratēģisko attīstību
|
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana pēc uzaicinājumiem
|
|
|
|
Q3
|
2023
|
2 aicinājumi atbalstīt universitāšu stratēģisko attīstību, kā aprakstīts 5. reformā, nodrošina:
universitāšu attīstības apakšprogramma atbalsta infrastruktūras projektus pētniecības, izglītības un izmitināšanas infrastruktūras attīstībai ar augstu pievienoto vērtību izcilai pētniecībai un internacionalizācijai: piemēram, esošo vai jaunu telpu modernizācija, lai koncentrētu izcilas pētniecības un doktorantūras studijas, tostarp ārvalstu pētnieki, esošo vai jauno telpu modernizācija praktiskai mācīšanai profesionālos bakalaura kursos, esošo vai jauno telpu uzlabošana iekštelpu iekārtām, ēku šķēršļu likvidēšana un moderna digitalizācija.
augstskolu attīstības programma atbalsta projektu vadību un ieguldījumus, apvienojot universitātes. Kad ceļvedis ir apstiprināts un atkarībā no tā īstenojamības un vēriena, kā arī pamato nepieciešamās investīcijas un nodrošina to pastāvīgu ilgtspēju, tajā iekļauj investīciju plānu, kas saistīts ar universitāšu struktūrvienību apvienošanas procesu.
|
10
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības rezultātu pieaugums — Ieguldījums1: atbalsts universitāšu stratēģiskai attīstībai
|
Mērķi
|
rekonstruēta universitātes teritorija un mājvieta
|
|
Skaits
|
0
|
120 201
|
CET.
|
2026
|
Mērķis ir 133 557 m², bet vismaz 120 201 m² universitātes teritorijas ir jāmodernizē vai jārekonstruē, tostarp universitāšu kopmītnes.
Renovācijai pakļautās ēkas veicina zaļo pārkārtošanos, panākot vismaz vidēji 30 % primārās enerģijas ietaupījumu, kas jāmonitorē ar energotaupības sertifikātiem.
|
9. KOMPONENTS: Pētniecības, izstrādes un inovācijas finansējuma efektīvāka pārvaldība un stiprināšana
Šis Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponents novērš būtiskus strukturālus trūkumus Slovākijas pētniecības, izstrādes un inovācijas (RDI) ekosistēmā, piemēram, pētniecības, izstrādes un inovācijas pārvaldības sadrumstalotību, nepietiekamu privāto un akadēmisko aprindu sadarbību, internacionalizāciju un pētniecības, izstrādes un inovācijas finansējumu. Ilgtermiņa mērķis ir stimulēt privāto līdzdalību pētniecībā, attīstībā un attīstībā, palielinot privātos izdevumus pētniecībai un izstrādei.
Komponenta mērķis ir stiprināt pētniecības, attīstības un inovācijas rezultātus un inovācijas potenciālu, kas ir nepieciešams priekšnoteikums konkurētspējīgai un ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei. Ierosinātie pasākumi ir vērsti uz pētniecības, attīstības un inovācijas pārvaldības uzlabošanu, pētniecības, attīstības un inovācijas ieguldījumu visaptverošu koordināciju, ietekmi un efektivitāti, kā arī uz publiskā un privātā sektora sadarbības un privāto ieguldījumu veicināšanu. Pasākumi atbalsta pētniecības izcilību un internacionalizāciju, kā arī talantu piesaisti un noturēšanu zinātnē un inovācijā. Ieguldījumu shēmu mērķis ir radīt jaunus pētniecības, attīstības un inovācijas projektus galvenajā ekonomikas nozarē ar pārveidojošu potenciālu, lai atbalstītu darbvietu radīšanu ar augstāku pievienoto vērtību un stimulētu inovācijas ekosistēmas izaugsmi valsts un reģionālā līmenī.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Komponentu veido divas reformas un 6 investīcijas, kas ir cieši saistītas. Pētniecības, attīstības un inovācijas reformas ir izstrādātas tā, lai tās būtu investīciju efektīvas un lietderīgas apguves priekšnoteikums.
Visas ieguldījumu shēmas atbilst NBK principiem, kas prasa tehnoloģiski neitrālus ieguldījumus lietojumu līmenī un izslēdz potenciāli kaitīgas jomas, piemēram, fosilo kurināmo, tostarp lejupēju izmantošanu. Visu konkursu izsludināšana ietver atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst NBK principiem, izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā.
Investīcijas un reformas palīdz īstenot Slovākijai pēdējos divos gados adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “koncentrēt uz pētniecību un inovāciju politiku, kas saistīta ar investīcijām” (konkrētai valstij adresētie ieteikumi 2/2019), “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos” (konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 3/2020) un “uzlabot koordināciju un politikas veidošanu” (konkrētai valstij adresētie ieteikumi Nr. 4/2020).
A.1.
Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Pārvaldības, novērtēšanas un atbalsta reforma zinātnes, pētniecības un inovācijas jomā.
Reforma ir vērsta uz attiecīgo RDI tiesību aktu grozīšanu, kas uzlabos pētniecības, attīstības un inovācijas pārvaldības struktūru, stiprinās un profesionalizēs pētniecības, attīstības un inovācijas politikas koordināciju starp ministrijām. Jauno pārvaldības struktūru veido Slovākijas valdība, valdības Zinātnes, tehnoloģijas un jauninājumu padome un sekretariāts, kas izveidots valdības biroja paspārnē. Reformas pamatā ir pieci pīlāri: spēcīga virsvaldības stratēģija un koordinācija, ii) efektīvi transversāli atbalsta instrumentu standarti, iii) dotāciju aģentūru konsolidācija un to zinātības veidošana, iv) labas pārvaldības un efektivitātes principu piemērošana un v) vienota institucionālā novērtējuma sistēma un institucionāls pētniecības, attīstības un inovācijas finansējums. Tiesību akta pārskatīšanu (Likums Nr. 172/2005) ierosina Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrija, un tas stājas spēkā līdz 2022. gada 31. martam. Reforma ietver jaunas valsts pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģijas pieņemšanu, lai nodrošinātu stratēģisku politikas virzienu, mērķus un instrumentus, ko konsekventi un savstarpēji papildinošā veidā piemērot visu veidu publiskajam atbalstam, tostarp valsts un ES fondiem. Valdība stratēģiju pieņem līdz 2022. gada 30. septembrim. Lai līdz minimumam samazinātu neefektivitāti, labas pārvaldības un efektīva finansējuma principi jāpārvērš metodoloģijā, ko izmanto pētniecības, attīstības un inovācijas ex ante ieguldījumos. Jaunajā pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģijā un pasākumos ņem vērā pārskatīto pārdomātas specializācijas stratēģiju, lai veicinātu tematisko koncentrāciju, kā arī neseno pētījumu ieteikumus, piemēram, ESAO, lai uzlabotu pētniecības, attīstības un inovācijas ieguldījumu īstenošanu un kohēzijas politikas plānošanas periodos gūto pieredzi. Novērtēšanas procesu reformē, lai palielinātu ekspertu grupas un ārvalstu vērtētāju izmantošanu, un pakāpeniski racionalizē administratīvos procesus.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.
Reforma: Pētniecības iestāžu, jo īpaši Slovākijas Zinātņu akadēmijas, organizācijas un finansēšanas reforma.
Reformas mērķis ir pabeigt Slovākijas Zinātņu akadēmijas (SAS) pārveidi par publisku organizāciju, lai varētu stimulēt vairāku avotu finansējumu un sadarbību ar privāto sektoru. Reformu īsteno, pārskatot abus tiesību aktus (Likums Nr. 133/2002 par SAS un Likums Nr. 243/2017 par valsts pētniecības iestādēm), ko ierosinājusi Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrija. Tas ļauj SAS iesaistīties uzņēmējdarbības un īpašuma attiecībās saistībā ar RDI, pilnībā aizsargājot intelektuālā īpašuma tiesības un finansiālos ieguvumus.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Veicināt starptautisko sadarbību un dalību pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un EIT projektos.
Dalība starptautiskajā sadarbībā, piemēram, ES pētniecības pētniecības pamatprogrammās, ir ļoti zema, un Slovākija pašlaikieņem 24. vietu ES attiecībā uz ES finansējumu, kas saņemts no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. Ieguldījumu mērķis ir nodrošināt Slovākijas iestāžu, pētnieku un uzņēmumu lielāku līdzdalību progresīvos Eiropas Pētniecības telpas (EPT) projektos. Izsludina vismaz trīs uzaicinājumus iesniegt projektus šādām shēmām:
·Projekti, ko piešķir “Izcilības zīmoga”/robežvērtības projektu ietvaros (piemēram, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības pēcdoktorantūras stipendijas, komandsadarbība, Eiropas Pētniecības padomes shēma ar novērtējumu “A” otrajā kārtā).
·Projekti, kas piedalās Eiropas Inovācijas padomes shēmā ar izcilības zīmoga balvu.
·“Saskaņot dotācijas pētniecības iestādēm vai uzņēmumiem, lai piesaistītu resursus, kas radīti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”/“Apvārsnis Eiropa” ietvaros.
·Dotāciju atbalsts pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pieteikumu sagatavošanai.
Vispārējā pieeja ir atbalstīt augstas kvalitātes projektus, kas EPT programmās saņem ļoti augstu punktu skaitu, bet kuriem nav finansējuma. Paredzams, ka investīciju rezultātā tiks iesniegti vismaz 48 pieteikumi un dalības projekti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” programmās.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 2: Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām.
Investīciju mērķis ir mobilizēt privāto līdzdalību pētniecībā, attīstībā un inovācijā un palielināt inovatīvu uzņēmumu īpatsvaru, jo īpaši digitālās inovācijas jomā. Tā atbalsta plašāku privātā sektora lomu, spēju veidošanu, kā arī sadarbības tīklu veidošanu ar pētniecības organizācijām. Izsludina vismaz četrus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus šādām shēmām:
·“Saskaņotas dotācijas” pētniecības iestādēm, lai piesaistītu resursus, kas piesaistīti no privātā sektora saistībā ar sadarbību pētniecības jomā. Šī shēma rosinās akadēmiskās un pētniecības organizācijas meklēt vairāk privāto partnerību.
·“Vaučera” atbalsta shēmas, lai veicinātu zināšanu, tehnoloģiju un inovāciju nodošanu un uzlabotu sadarbību ar uzņēmējdarbības nozari. Ir ierosināti divi vaučeru shēmu veidi: inovācijas vaučers (tostarp pasākumi patentu jomā), lai stimulētu MVU sadarbību ar pētniecības organizācijām vai pašvaldībām, ii) digitālais vaučers, lai stimulētu pakalpojumu un procesu digitalizāciju MVU un uzņēmumiem.
·Vismaz divu “pārveidojošu un inovatīvu konsorciju” izveides mērķis ir radīt jaunas pētniecības, attīstības un inovācijas darbības galvenajās ekonomikas nozarēs ar vislielāko inovācijas potenciālu.
No vispārējā mērķa atbalstīt 3931 projektu tiek atbalstīti vismaz 3538 sadarbības projekti starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām, kā arī vaučeri.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 3: Zinātnes izcilība.
Pētniecības vides internacionalizācijas līmenis ir ļoti zems — tikai 2 % augstskolu mācībspēku ir no ārvalstīm. Ieguldījuma mērķis ir radīt starptautiski konkurētspējīgu vidi labākajiem zinātniekiem gan attiecībā uz algām, gan pievilcīgu pētniecības shēmu pieejamību. Izsludina vismaz 6 uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus šādām shēmām:
·Stipendijas izciliem pētniekiem dažādos karjeras posmos R1–R4 (R1 — Pirmā posma pētnieki, R2-atzīti pētnieki, R3-dibinātie pētnieki, R4-Vadošie pētnieki).
·“Agrīnā posma” pētniecības dotācijas. Shēma ir paredzēta, lai jaunajiem pētniekiem dotu iespēju uzsākt pētniecību savā jomā.
·Kapitāla “veicinātājs” papildina esošās shēmas, lai finansētu pētniecības projektu kapitālizdevumus.
·Ar īpašiem uzaicinājumiem iesniegt lielus pētniecības projektus atbalsta izcilas komandas stratēģiski noteiktās pētniecības, attīstības, izstrādes un inovācijas jomās un uzlabo pētniecības, attīstības un inovācijas cilvēkkapitālu. Paredzams, ka tiks atlasīti un pabeigti vismaz 15 augstas kvalitātes pētniecības projekti.
No vispārējā mērķa atbalstīt 1060 izcilus pētniekus saskaņā ar dažādām shēmām atbalsta vismaz 1000 izcilu pētnieku.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Ieguldījums Nr. 4: Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai.
Ieguldījumu shēmas mērķis ir uzlabot sinerģiju pētniecības, izstrādes un inovācijas jautājumos starp valstu un ES līmeni. Tiek izsludināti tematiski uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, lai atbalstītu zaļo pārkārtošanos, kā arī noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām saskaņā ar tematiem, kas sagaidāmi pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tematiskajās prioritātēs, piemēram, bezoglekļa enerģija, elektrifikācija, ūdeņradis, akumulatoru tehnoloģijas un alternatīvās degvielas, mazoglekļa rūpnieciskie procesi un materiāli un bioekonomika. Galvenā uzmanība tiek pievērsta visam pētniecības un inovācijas ciklam (1.–9. līmenis tehnoloģiju gatavības līmenim) ar vislielāko piešķīrumu demonstrējumu projektiem un progresīvākiem tehnoloģiskās gatavības līmeņiem (TRL). No vispārējā mērķa pabeigt 30 projektus vismaz 27 projekti saskaņā ar uzaicinājumiem ir pabeigti līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 5: Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai.
Investīciju mērķis ir atbalstīt pāreju uz digitālo ekonomiku. Tematiskās shēmas (piemēram, uz pieprasījumu balstīti uzaicinājumi un/vai finanšu instrumenti), kas tiks uzsāktas 2022. gadā, tiks virzītas uz tematiem, kas gaidāmi pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tematiskajās prioritātēs, piemēram, svarīgām digitālajām un rūpnieciskajām tehnoloģijām, lietu internetu, mākslīgo intelektu un robotiku, un tās aptver visu pētniecības un inovācijas ciklu (1.–9. tehnoloģiju gatavības līmenis). No vispārējā mērķa pabeigt 155 projektus līdz 2026. gada 30. jūnijam saskaņā ar shēmām ir pabeigti vismaz 140 projekti.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija Nr. 6: Finanšu instrumenti inovācijas atbalstam.
Ieguldījumu mērķis ir ievērojami palielināt inovatīvu uzņēmumu īpatsvaru un ieguldīt uzņēmumos ar ievērojamu tehnoloģisko un inovatīvo potenciālu. Kapitālieguldījumi aptver uzņēmumu dzīves cikla sākumposmu (sagatavošanas posmu), kā arī izaugsmes posmu (piemēram, riska kapitāla fondus), un tos īsteno, izmantojot finanšu starpniekus.
Lai ievērotu Tehniskos norādījumus “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), ieguldījumu stratēģijām, kurās izklāstīta finanšu instrumentu izmantošana, ir jāpiemēro Komisijas tehniskie norādījumi par izslēgšanas gadījumu sarakstu un atbilstību attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā. Ieguldījumu stratēģiju, tostarp prasības “nenodari būtisku kaitējumu”, pienācīgi atspoguļo līgumā starp Slovākijas iestādēm un īstenošanas partneriem/finanšu starpniekiem.
No vispārējā mērķa atbalstīt 40 uzņēmumus līdz 2026. gada 30. jūnijam vismaz 36 uzņēmumus atbalsta ar finanšu instrumentiem, kas izpaužas kā kapitālieguldījumi.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
A.2.
Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
Kārtas Num.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
Mērvienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Finanšu gads
|
|
1
|
9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — 1. reforma: Pārvaldības, novērtēšanas un atbalsta reforma zinātnes, pētniecības un inovācijas jomā
|
Starpposma mērķis
|
Pārvaldības reforma un atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai.
|
Likuma Nr. 172/2005 grozījumu stāšanās spēkā
|
|
|
|
Q1
|
2022
|
Akta grozījums stiprina jaunās pārvaldības struktūras koordinējošo lomu pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā (piemēram, nosakot Slovākijas valdības Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju padomes un tās sekretariāta, kas ir valdības biroja pakļautībā, lomu). Tiesību akti reglamentē dažādus publiskā atbalsta veidus, lai nodrošinātu publiskās intervences koordināciju un konsekvenci. Tas ļauj pakāpeniski integrēt procesus un ekspertu veiktu lauku attīstības projektu novērtēšanu, vienkāršot un standartizēt lauku attīstības projektu novērtēšanas procesus, ko veic aģentūras.
|
2
|
9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — 1. reforma: Pārvaldības, novērtēšanas un atbalsta reforma zinātnes, pētniecības un inovācijas jomā
|
Starpposma mērķis
|
Visaptverošas valsts pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģijas izstrāde
|
Valsts pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģijas pieņemšana valdībā
|
|
|
|
Q3
|
2022
|
Valdība apstiprina pētniecības, izstrādes un inovācijas valsts stratēģiju (RDI), kas līdz 2030. gadam kļūs par visaptverošu dokumentu attiecībā uz visu pētniecības, attīstības un inovācijas publisko finansējumu. Tajā tiks ņemta vērā līdzšinējā pieredze un piedāvāts horizontāls satvars esošo stratēģiju (piemēram, pārdomātas specializācijas stratēģijas) integrēšanai. Tā nodrošina pētniecības, attīstības un inovācijas politikas stratēģisko satvaru un virzienu, nosaka mērķus un pasākumus to sasniegšanai.
|
3
|
9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — 2. reforma: Ar uzņēmējdarbību nesaistītu pētniecības iestāžu, jo īpaši Slovākijas Zinātņu akadēmijas, organizācijas un finansēšanas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Slovākijas Zinātņu akadēmijas (SaS) reforma
|
Stājas spēkā grozījums Likumā Nr. 133/2002 par SAS un grozījums Likumā Nr. 243/2017 par valsts pētniecības iestādi
|
|
|
|
Q4
|
2021
|
Stājas spēkā grozījumi likumos, kas pārveido Slovākijas Zinātņu akadēmiju (SAS) par valsts iestādi, kas ļauj finansēt vairāku avotu finansējumu, tostarp no privātā sektora, vienlaikus nodrošinot intelektuālā īpašuma un finansiālās rentabilitātes pilnīgu aizsardzību.
|
4
|
19– Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 1: Starptautiskās sadarbības un dalības “Apvārsnis Eiropa” un EIT projektos veicināšana
|
Starpposma mērķis
|
Izsludināti uzaicinājumi iesniegt projektus, lai atbalstītu Slovākijas dalībnieku dalību programmā “Apvārsnis Eiropa”
|
Izsludināti uzaicinājumi iesniegt projektus, lai atbalstītu Slovākijas dalībnieku dalību programmā “Apvārsnis Eiropa”
|
|
|
3
|
Q4
|
2022
|
Lai atbalstītu Slovākijas dalībnieku dalību programmā “Apvārsnis Eiropa”, izsludina vismaz trīs uzaicinājumus iesniegt projektus saskaņā ar šādām shēmām:
• Shēma, kas paredzēta, lai atbalstītu pieteikumu sagatavošanu programmai “Apvārsnis Eiropa”
• Shēma tādu projektu atbalstam, kas ieguvuši izcilības zīmogu vai augstu vērtējumu
• “saskaņotas dotācijas” veiksmīgiem projektiem pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”/“Apvārsnis Eiropa”
|
5
|
9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 1: Starptautiskās sadarbības un dalības “Apvārsnis Eiropa” un EIT projektos veicināšana
|
Mērķi
|
Finansiāls atbalsts pieteikumiem un dalības projektiem pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” programmās saskaņā ar uzaicinājumiem, ko finansē no ANM
|
|
Summas (miljonos EUR)
|
0
|
31,758
|
CET.
|
2026
|
No kopējā mērķa samaksāt 35 287 000 EUR vismaz 31 758 000 EUR tiek izmaksāti projektiem, kas atlasīti saskaņā ar uzaicinājumiem, kuru mērķis ir palielināt dalību programmā “Apvārsnis Eiropa”.
Paredzams, ka ieguldījuma rezultātā:
• vismaz 48 pieteikumi un dalības projekti programmā “Apvārsnis Eiropa”
• vismaz 717 dotācijas, lai atbalstītu projektu pieteikumu sagatavošanu
|
6
|
9 —
Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 2: Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām
|
Starpposma mērķis
|
Izsludināti uzaicinājumi iesniegt projektus, lai atbalstītu sadarbību starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām, un vaučeri
|
Uzaicinājumu iesniegt projektus izsludināšana, lai atbalstītu sadarbību starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām, un vaučeri
|
|
|
4
|
Q4
|
2022
|
Saskaņā ar NBK principu izsludina vismaz četrus uzaicinājumus iesniegt projektus, lai atbalstītu sadarbību starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām un atbalstītu vaučeru shēmas:
• “saskaņotas” dotācijas pētniecības iestādēm, lai pētniecības sadarbības ietvaros piesaistītu privātā sektora resursus.
• “transformatīvu un inovatīvu” konsorciju izveide
• Vaučeru atbalsta shēmas, kas ietver inovācijas vaučerus un digitālos vaučerus.
|
7
|
9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 2: Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām
|
Mērķi
|
Atbalstīto sadarbības projektu un vaučeru skaits
|
|
Projektu skaits
|
0
|
1 770
|
Q4
|
2024
|
No vispārējā mērķa atbalstīt 1966. gada projektus tiek atbalstīti vismaz 1770 sadarbības projekti starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām un vaučeri.
Paredzams, ka ieguldījuma rezultātā:
• Izveidot vismaz divus “transformatīvus un inovatīvus” konsorcijus;
• 1316 sadarbības projekti, ko atbalsta saskaņā ar atbilstīgām dotācijām
• Tiek piegādāti 250 inovatīvi un 400 digitāli vakanču
|
8
|
9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 2: Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām
|
Mērķi
|
Atbalstīto sadarbības projektu un vaučeru skaits
|
|
Projektu skaits
|
1 770
|
3 538
|
CET.
|
2026
|
No vispārējā mērķa atbalstīt 3931 projektu tiek atbalstīti vismaz 3538 sadarbības projekti starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām un vaučeri:
Paredzams, ka ieguldījuma rezultātā:
• darbojas vismaz divi “transformatīvi un novatoriski” konsorciji
• 2631 sadarbības projekts, ko atbalsta saskaņā ar atbilstīgām dotācijām
• Tiek piegādāti un pabeigti 500 inovatīvi un 800 digitāli vakanču
|
9
|
9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 3: Zinātnes izcilība
|
Starpposma mērķis
|
Uzaicinājumu izsludināšana izcilu pētnieku atbalstam
|
Uzaicinājumu iesniegt projektus izcilu pētnieku atbalstam izsludināšana
|
|
|
6
|
Q4
|
2022
|
Lai atbalstītu izcilus pētniekus saskaņā ar NBK principu, izsludina vismaz sešus uzaicinājumus iesniegt projektus saskaņā ar šādām shēmām:
• stipendijas pētniekiem pirmajā posmā — R1
• stipendijas atzītiem pētniekiem — R2
• stipendijas pētniekiem — R3
• stipendijas vadošajiem pētniekiem — R4
• Lieli projekti izciliem pētniekiem
• “agrīnā posma” pētniecības dotācijas
• Esošo pētniecības un izstrādes atbalsta shēmu kapitāla palielināšana
|
10
|
9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 3: Zinātnes izcilība
|
Mērķi
|
Atbalstīto izcilo pētnieku skaits
|
|
Pētnieku skaits
|
0
|
650
|
Q1
|
2024
|
No vispārējā mērķa atbalstīt 715 pētniekus, vismaz 650 izcilus pētniekus, uzaicinājumos tiek atbalstīti.
Paredzams, ka ieguldījuma rezultātā:
• 15 lielu dotāciju atlase izcilām pētnieku grupām
Atbalsts:
• 425 stipendijas pētniekiem dažādos karjeras posmos (R1-R4)
• 200 “Agrīnā posma” pētniecības dotācijas jaunajiem pētniekiem
• 90 projekti ar kapitāla palielināšanu
|
11
|
9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 3: Zinātnes izcilība
|
Mērķi
|
Atbalstīto izcilo pētnieku skaits
|
|
Pētnieku skaits
|
650
|
1000
|
Q1
|
2026
|
No vispārējā mērķa atbalstīt 1060 pētniekus, vismaz 1000 izcilu pētnieku, tiek atbalstīti saskaņā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.
Paredzams, ka ieguldījuma rezultātā:
• 425 stipendijas pētniekiem dažādos karjeras posmos (R1-R4)
• 500 “Agrīnā posma” pētniecības stipendijas jaunajiem pētniekiem
• 120 projekti ar kapitāla palielināšanu
• Tiek īstenotas 15 lielas dotācijas izciliem pētniekiem
|
12
|
9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 4: Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai
|
Starpposma mērķis
|
Izsludināti uzaicinājumi iesniegt tematiskus pieprasījuma virzītus projektus, lai risinātu zaļās pārkārtošanās problēmas
|
Izsludināti uzaicinājumi iesniegt tematiskus pieprasījuma virzītus projektus, lai risinātu zaļās pārkārtošanās problēmas
|
|
|
2
|
Q4
|
2022
|
Vismaz divus tematiskus uzaicinājumus iesniegt pieprasījuma virzītus projektus izsludina saskaņā ar NBK principu, risinot problēmas, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos, dekarbonizāciju, kā arī noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Atbalstu vērš uz tematiem, kas paredzēti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tematiskajās prioritātēs, piemēram,
• Bezoglekļa enerģija
• elektrifikācija
• Ūdeņradis, akumulatoru tehnoloģijas un alternatīvās degvielas
• Mazemisiju rūpnieciskie procesi un materiāli
• Bioekonomika, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība.
Uzaicinājumi iesniegt projektus kumulatīvi aptver visu pētniecības un inovācijas ciklu (tehnoloģijas gatavības līmenis1–9).
|
13
|
9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 4: Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai
|
Mērķi
|
To atlasīto projektu skaits, kuri risina ar zaļo pārkārtošanos saistītās problēmas
|
|
Projektu skaits
|
0
|
27
|
Q4
|
2024
|
No vispārējā mērķa atlasīt 30 projektus, vismaz 27 projekti tiek atlasīti uzaicinājumos risināt zaļās pārkārtošanās un dekarbonizācijas radītās problēmas.
Projektus apstiprina dažādos tehnoloģiju gatavības līmeņu posmos (TRL -1–9)
|
14
|
9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 4: Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai
|
Mērķi
|
To projektu skaits, kuri risina zaļās pārkārtošanās problēmas un kuri ir pabeigti
|
|
Projektu skaits
|
0
|
27
|
CET.
|
2026
|
No vispārējā mērķa pabeigt 30 projektus ir pabeigti vismaz 27 projekti, kas atlasīti saskaņā ar uzaicinājumiem.
|
15
|
9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 5: Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai
|
Starpposma mērķis
|
Izsludināti uzaicinājumi iesniegt tematiskus pieprasījuma virzītus projektus, lai risinātu digitālās pārkārtošanās problēmas
|
Izsludināti uzaicinājumi iesniegt tematiskus pieprasījuma virzītus projektus, lai risinātu digitālās pārkārtošanās problēmas
|
|
|
2
|
Q4
|
2022
|
Vismaz divas tematiskas shēmas (piemēram, uz pieprasījumu balstīti uzaicinājumi un/vai finanšu instrumenti) projektiem tiek uzsāktas saskaņā ar NBK principu, pievēršoties digitālās pārveides problēmām un palīdzot sasniegt EK mērķus attiecībā uz digitālo autonomiju.
Atbalstu vērš uz tematiem, kas atbilst pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tematiskajām prioritātēm, piemēram:
• Svarīgas digitālās tehnoloģijas (piemēram, kiberdrošība; kvantu tehnoloģijas kiberdrošībai, sensoriem un lietu internetam; mikroelektronika, elektroniskie komponenti un mākoņdatošanas risinājumi)
• Mākslīgais intelekts un robotika
Projektu shēmas kumulatīvi aptver visu pētniecības un inovācijas ciklu (1.–9. tehnoloģiju gatavības līmenis).
|
16
|
9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 5: Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai
|
Mērķi
|
To pētniecības, attīstības un inovācijas projektu skaits, kas atlasīti saskaņā ar uzaicinājumiem, kuri risina digitālās pārveides problēmas.
|
|
Projektu skaits
|
0
|
140
|
Q4
|
2024
|
No vispārējā mērķa atlasīt 155 projektus saskaņā ar tematiskajām shēmām (piemēram, uz pieprasījumu balstīti uzaicinājumi un/vai finanšu instrumenti) tiek atlasīti vismaz 140 projekti tematiskajiem projektiem, kas risina digitālās pārveides problēmas dažādos tehnoloģiju gatavības līmeņos (TRL -1–9).
|
17
|
9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 5: Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai
|
Mērķi
|
To pētniecības, attīstības un inovācijas projektu skaits, kuri risina digitālās pārveides problēmas un kuri ir pabeigti
|
|
Projektu skaits
|
0
|
140
|
CET.
|
2026
|
No vispārējā mērķa pabeigt 155 projektus ir pabeigti vismaz 140 projekti, kas atlasīti saskaņā ar tematiskajām shēmām (piemēram, uz pieprasījumu balstīti uzaicinājumi un/vai finanšu instrumenti).
|
18
|
9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 6: Finanšu instrumenti inovācijas atbalstam
|
Starpposma mērķis
|
Finanšu instrumentu ieviešana un īstenošana inovācijas atbalstam
|
Finanšu instrumentu investīciju posma uzsākšana inovācijas atbalstam saskaņā ar investīciju stratēģiju
|
|
|
2
|
Q4
|
2023
|
Investīciju posmā ievieš vismaz divus finanšu instrumentus saskaņā ar ieguldījumu stratēģiju/līgumlīgumu, kas atbilst Tehnisko vadlīniju (2021/C58/01) principiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), saskaņā ar kuriem ir noteikti kritēriji ieguldījumu izslēgšanai un atbilstība attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā.
NBK aspektus pienācīgi atspoguļo līgumā starp Slovākijas iestādēm un īstenošanas partneriem/finanšu starpniekiem.
Finanšu instrumenti atbalsta inovāciju uzņēmumos un ietver šādas shēmas:
• Kapitāla ieguldījums uzņēmējdarbības dzīves cikla sākumā
• Kapitālieguldījums augošiem uzņēmumiem
|
19
|
9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 6: Finanšu instrumenti inovācijas atbalstam
|
Mērķi
|
Ar finanšu instrumentiem atbalstīto uzņēmumu skaits
|
|
Uzņēmumu skaits
|
0
|
36
|
CET.
|
2026
|
No vispārējā mērķa atbalstīt 40 uzņēmumus, vismaz 36 uzņēmumi tiek atbalstīti ar finanšu instrumentiem kapitāla ieguldījumu veidā.
|
10. KOMPONENTS: Talantu piesaistīšana un noturēšana
Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir izstrādāt efektīvu politiku, lai veicinātu studentu un darbaspēka mobilitāti, aktīvi motivējot augsti kvalificētus ārvalstu ekspertus (tostarp Slovākijas valstspiederīgos), studentus un uzņēmējus veikt uzņēmējdarbību Slovākijā. Šo pasākumu mērķis ir piesaistīt un saglabāt cilvēku kapitālu, kas ir būtisks Slovākijas ekonomikas attīstībai. Iestāžu mērķis ir piecu gadu laikā palielināt augsti kvalificētu ārvalstnieku īpatsvaru darbaspēkā no 0,5 % līdz 1 % un līdzsvarot to studentu skaitu, kuri dodas un ierodas Slovākijas augstākās izglītības iestādēs.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Pasākumi šajā komponentā palīdz īstenot Slovākijai adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz “izglītības kvalitātes un iekļautības uzlabošanu visos līmeņos un prasmju veicināšanu” un “nelabvēlīgu grupu integrācijas veicināšanu” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2, 2019), kā arī “veselības aprūpes sistēmas noturību veselības aprūpes darbaspēka jomā” (valstij adresētais ieteikums Nr. 1, 2020).
A.1.
Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Dzīvesvietas un darba tiesību aktu reforma
Slovākijā piemērojamās darba un uzturēšanās atļauju procedūras parasti ir sarežģītas gan darba ņēmējam, gan uzņēmumam un parasti ir ilgstošas. Šīs reformas mērķis ir saīsināt un ievērojami vienkāršot šīs procedūras augsti kvalificētiem trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp viņu ģimenes locekļiem.
Reformā valsts interesēs izmanto esošo paātrināto režīmu attiecībā uz valsts vīzām (D), atverot to jaunai augsti kvalificētu trešo valstu valstspiederīgo kategorijai, kuri meklē darbu. Šīs kategorijas darba ņēmējus atbrīvo no nepieciešamības pierādīt, ka viņiem ir garantēts darbs pirms ieceļošanas valstī, un viņiem ļauj sākt strādāt ar valsts vīzu (D) tūlīt pēc darba atrašanas. Jānodrošina saderība ar Zilās kartes direktīvas pārskatīšanu.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.
Reforma: Kvalifikāciju un profesionālo kvalifikāciju atzīšanas režīma vienkāršošana reglamentētās profesijās
Šī reforma vienkāršos izglītības kvalifikāciju atzīšanu ārvalstu darba ņēmējiem, lai atvieglotu viņu uzņēmējdarbību Slovākijā.
Attiecībā uz valstīm, ar kurām ir noslēgts divpusējs kvalifikāciju atzīšanas nolīgums, pretendenti ir atbrīvoti no pienākuma iesniegt universitātes akreditācijas apliecinājumu, lai nodrošinātu attiecīgo izglītību. Turklāt jāstiprina Izglītības atzīšanas centra spējas, lai paātrinātu kvalifikāciju atzīšanas procesu visās valstīs.
Attiecībā uz ārstu kvalifikāciju reforma:
-samazināt Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju likuma 3. pielikumā uzskaitīto diplomu atzīšanas termiņus no trim mēnešiem līdz vienam mēnesim. Koordinētas ārstu un zobārstu specializācijas automātiska atzīšana ES līmenī;
-samazināt to diplomu atzīšanas termiņus, kuri nav uzskaitīti Likuma par veselības aprūpes sniedzējiem 3. pielikumā un kurus kompetentās iestādes izdevušas saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, no trim mēnešiem līdz diviem mēnešiem;
-samazināt to diplomu atzīšanas termiņus, ko kompetentās iestādes izdevušas saskaņā ar trešo valstu tiesību aktiem, no trim mēnešiem līdz diviem mēnešiem. Pielāgot citā valstī izsniegtu diplomu atzīšanas termiņus no četriem mēnešiem līdz diviem mēnešiem;
-pagarināt pagaidu stažēšanās iestādi pēc pašreizējās krīzes perioda, grozot Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju likuma 30.a pantu.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.
Ieguldījums: Atbalsta instrumenti un palīdzība personām, kas atgriežas, augsti kvalificētiem trešo valstu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, un ārvalstu augstākās izglītības studentiem, kas studē Slovākijā
Šā ieguldījuma mērķis ir palīdzēt integrēt augsti kvalificētus darba ņēmējus, personas, kas atgriežas no ārvalstīm, un viņu ģimenes locekļus.
Ar ieguldījumu atbalsta integrācijas programmas ārvalstu studentu, augsti kvalificētu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu un atgriezušos personu mērķgrupām no ārvalstīm, tostarp izmantojot projektu finansējumu. Izstrādā koncepcijas dokumentu “vienas pieturas aģentūru” izveidei, pēc kura izveido trīs jaunus vienas pieturas aģentūras centrus.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.
Ieguldījums Nr. 2: Stiprināt attiecības ar diasporu, atbalstīt pilsoņu iniciatīvas
Šā pasākuma mērķis ir stiprināt attiecības ar slovākiem ārvalstīs, tostarp jaunās diasporas locekļiem, palielināt iespējamību, ka viņi atgriezīsies mājās, un izmantot viņu zinātību, lai modernizētu Slovākiju. Mērķis nav kavēt augsti kvalificētu darba ņēmēju pārvietošanos, bet gan veicināt intelektuālā darbaspēka apriti.
Ar ieguldījumu atbalsta karjeras iespēju veicināšanu Slovākijā, tostarp izmantojot digitālās platformas, kurās ir informācija, kas attiecas uz atgriešanos mājās. Tā atbalsta arī nevalstisko iniciatīvu darbības, kurām ir pieredze šajā jomā, un partnerības starp valsts un nevalstiskām iniciatīvām.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Ieguldījums Nr. 3: Stipendijas vietējiem un ārvalstu talantīgiem studentiem
Stipendiju shēma finansiāli atbalsta talantīgus studentus trīs grupās:
(a)talantīgākie Slovākijas vidusskolu absolventi — to mēra pēc augstākās izglītības līmeņa, uzsverot specializāciju ar lielāku īpatsvaru pametot Slovākiju (matemātika, svešvalodas);
(b)talantīgākie studenti no ārvalstīm, ko mēra ar standartizētiem starptautiskiem testiem;
(c)skolēni, kas nāk no sociāli un ekonomiski nelabvēlīgas vides vai pieder pie konkrētām nelabvēlīgām grupām (piemēram, bāreņi, bērni bērnu centros un ģimenēs), kas pārsniedz vidējo rādītāju, mērot pēc vidējās izglītības līmeņa.
Programma nodrošina stipendiju atlasītajiem studentiem pirmajos trīs bakalaura grāda gados. Universitātēm, kas uzņem studentus, maksā finansiālu stimulu, ko tās var izmantot, lai atbalstītu izcilus studentus otrā cikla līmenī vai integrācijas un karjeras attīstības programmām izciliem vietējiem vai ārvalstu studentiem.
Shēma darbojas laikposmā no 2022. līdz 2027. gadam (t. i., stipendijas ilgst līdz 2029. gadam). Atveseļošanas un noturības plāns atbalsta studentus, kas sāk darbu laikā no 2022. līdz 2024. gadam, savukārt izmanto citus finanšu avotus, lai nodrošinātu šādu atbalstu vismaz līdz 2027. gada beigām.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 4: Veicināt internacionalizāciju akadēmiskajā vidē
Šā ieguldījuma mērķis ir atbalstīt universitāšu un pētniecības iestāžu internacionalizāciju Slovākijā.
Valdība pieņem universitāšu internacionalizācijas stratēģiju, kas ietver atbalstu kopīgām universitāšu programmām, pasākumus ārvalstu studentu un akadēmisko aprindu pārstāvju piesaistīšanai un pētniecības cilvēkresursu stratēģijas (HRS4R) principu īstenošanu.
Investīcija atbalsta:
-sistēmiski pasākumi, piemēram, kvalitātes revīzijas un universitāšu attīstības atbalsta shēmas, kuru pamatā ir revīzijas rezultāti;
-Slovākijas augstākās izglītības un zinātnes veicināšana ārvalstīs un atbalsts Slovākijas universitāšu starptautiskai tīklošanai.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
A.2.
Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
Kārtas Num.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
Mērvienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Finanšu gads
|
|
1
|
10 — talantu piesaistīšana un saglabāšana — 1. reforma: Dzīvesvietas un darba tiesību aktu reforma
|
Starpposma mērķis
|
Shēma, ar ko nosaka jaunu valsts vīzu pieteikumu iesniedzēju kategoriju (D).
|
Shēmas pieņemšana ar valdības rezolūciju un stāšanās spēkā.
|
|
|
|
Q1
|
2022
|
Tādas shēmas pieņemšana, ar ko Slovākijas Republikas interesēs nosaka valsts vīzas pieteikuma iesniedzēju kategoriju (D). Ir jāievieš jauna vīzu kategorija, kas attiecas uz augsti kvalificētiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri meklē darbu un ir atbrīvoti no nepieciešamības pierādīt garantētu darbu pirms ieceļošanas Slovākijā. Personām jāspēj nekavējoties sākt strādāt ar valsts vīzu (D). Pasākums attiecas uz tādām kategorijām kā absolventi no pasaules vadošajām universitātēm (neatkarīgi no jomas); pasaules vadošo universitāšu un pētniecības iestāžu trešā līmeņa absolventi (neatkarīgi no jomas); citas atlasītas grupas saskaņā ar Slovākijas ekonomiskajām interesēm (piemēram, IT eksperti, eksperti nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, ārsti).
|
2
|
10 — talantu piesaistīšana un saglabāšana — 1. reforma: Dzīvesvietas un darba tiesību aktu reforma
|
Starpposma mērķis
|
Atgriešanās valstī atvieglošana un valsts pievilcības palielināšana ārvalstniekiem, kuriem ir ģimenes saites
|
Pieņemšana Parlamentā un stāšanās spēkā
|
|
|
|
Q1
|
2022
|
Grozījums Likumā Nr. 40/1993 par Slovākijas pilsonību, kas atvieglo atgriešanos valstī un palielina valsts pievilcību ārvalstniekiem, kuriem ir ģimenes saites uz Slovākiju. Ar šo grozījumu ievieš vienkāršotu režīmu pilsonības iegūšanai, atceļot prasību par minimālo uzturēšanās periodu Slovākijā.
|
3
|
10 — talantu piesaistīšana un saglabāšana — 2. reforma: Kvalifikāciju un profesionālo kvalifikāciju atzīšanas režīma vienkāršošana reglamentētās profesijās
|
Starpposma mērķis
|
Izglītības un profesionālo kvalifikāciju atzīšanas vienkāršošana
|
Pieņemšana Parlamentā un stāšanās spēkā
|
|
|
|
Q1
|
2022
|
Grozījumi Likumā Nr. 422/2015 par izglītības pierādījumu atzīšanu un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu ļauj:
• Atvieglot diplomu/apmācības dokumentu atzīšanu valstīs, ar kurām Slovākija ir noslēgusi divpusējus nolīgumus diplomu/apmācības dokumentu atzīšanas jomā, samazinot pieteikuma iesniedzēja pieprasīto dokumentu skaitu (piemēram, universitātes kompetences sertifikātus, lai nodrošinātu attiecīgo izglītību);
• Kvalifikāciju atzīšanas centra (SUDV) kompetences stiprināšana, lai atzītu augstākās izglītības iegūšanas apstiprināšanas dokumentus arī valstīs ārpus Eiropas augstākās izglītības telpas (EHEA) bez divpusēja nolīguma, kas ievērojami paātrinās un vienkāršos procesu salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, kad vienīgās atbilstīgās iestādes ir universitātes, lai atvieglotu diplomu/dokumentu atzīšanu valstīs, ar kurām Slovākija ir noslēgusi divpusējus nolīgumus par diplomu/apmācības dokumentu atzīšanu.
Grozījumi Likumā Nr. 578/2004 par veselības aprūpes sniedzējiem, veselības aprūpes speciālistiem, profesionālajām organizācijām veselības nozarē ļauj:
• saīsināt augsti kvalificētu veselības aprūpes speciālistu kvalifikācijas celšanas dokumentu atzīšanas termiņu;
• Ārstu pagaidu stažēšanās pagarināšana pēc pandēmijas
|
4
|
10 — talantu piesaistīšana un saglabāšana — Ieguldījums Nr. 1: Atbalsta instrumenti un palīdzība personām, kas atgriežas, augsti kvalificētiem trešo valstu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, un ārvalstu augstākās izglītības studentiem, kas studē Slovākijā
|
Mērķi
|
Vienas pieturas aģentūru skaits integrācijai Slovākijā
|
|
Skaits
|
0
|
3
|
Q4
|
2024
|
Pilnībā funkcionējoši centri (vienas pieturas aģentūras), kas sniedz visaptverošus pakalpojumus, kuri veicina uzņēmējdarbību Slovākijā
|
5
|
10 — talantu piesaistīšana un saglabāšana — Ieguldījums Nr. 1: Atbalsta instrumenti un palīdzība personām, kas atgriežas, augsti kvalificētiem trešo valstu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, un ārvalstu augstākās izglītības studentiem, kas studē Slovākijā
|
Mērķi
|
Ārvalstnieku skaits, kuri izmanto IOM Migrācijas informācijas centra pakalpojumus
|
|
Skaits
|
0
|
7000
|
Q1
|
2025
|
Laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam no vispārējā mērķa, proti, 7500 saņēmēju, vismaz 7000 atbalsta saņēmējiem sniedz IOM Migrācijas informācijas centra pakalpojumus integrācijai darba tirgū un sabiedrībā (konsultācijas, valodu kursi, sociāli kulturālās orientācijas veicināšana). Tas attiecas arī uz ārvalstu studentiem, augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, ģimenes locekļiem un ārvalstniekiem, kas pieder pie izvēlētajām grupām, kuras definētas 1. reformas rezolūcijā, ņemot vērā Slovākijas Republikas ekonomiskās intereses.
|
6
|
10 — talantu piesaistīšana un saglabāšana. Ieguldījums Nr. 2: Stiprināt attiecības ar diasporu, atbalstīt pilsoņu iniciatīvas
|
Mērķi
|
Atbalstīto pasākumu skaits, kas stiprina attiecības ar diasporu
|
|
Skaits
|
0
|
200
|
Q1
|
2026
|
Programma atbalsta 200 sociālos pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt attiecības ar slovākiem ārvalstīs. Atbalstīto pasākumu mērķis ir palielināt citu reformu un starpkomponentu investīciju ietekmi, piemēram:
• Veicināt Likuma par ārvalstnieku uzturēšanos grozījuma ietekmi, kas atvieglo atgriešanos un palielina valsts pievilcību ārvalstniekiem, kuriem ir ģimenes saites ar Slovākiju.
• Atbalstīt 4. ieguldījumu, t. i., studentu divvirzienu mobilitāti un akadēmisko aprindu internacionalizāciju;
• Atbalstīt ieguldījumu ietekmi citos komponentos, piemēram, pētniecībā, izstrādē un inovācijā, veicinot sadarbību starp vietējām Eiropas un citām pētniecības iestādēm, kur darbojas Slovākijas diaspora, kā arī uzlabojot informētību par karjeras iespējām Slovākijā.
|
7
|
Talantīgu cilvēku piesaistīšana un saglabāšana. Ieguldījums Nr. 3: Stipendijas vietējiem un ārvalstu talantīgiem studentiem
|
Mērķi
|
Talantīgiem studentiem piešķirto stipendiju skaits.
|
|
Skaits
|
0
|
4226
|
Q4
|
2024
|
No vispārējā mērķa — 4508 motivācijas stipendijas — piešķirt vismaz 4226 motivācijas stipendijas vistalantīgākajiem vietējiem studentiem, talantīgākajiem talantiem no ārvalstīm un talantīgiem sociāli nelabvēlīgā situācijā esošiem studentiem.
|
8
|
Talantīgu cilvēku piesaistīšana un saglabāšana. Ieguldījums Nr. 4: Veicināt internacionalizāciju akadēmiskajā vidē
|
Starpposma mērķis
|
Stratēģija universitāšu internacionalizācijai
|
Stratēģijas pieņemšana valdības līmenī
|
|
|
|
Q4
|
2021
|
Pieņemt universitāšu internacionalizācijas stratēģiju, kuras mērķis ir ierosināt pasākumus, lai atbalstītu kopīgu studiju programmu sagatavošanu, piesaistot ārvalstu studentus un akadēmisko aprindu pārstāvjus vai īstenojot sistēmiskas institucionālas pārmaiņas Slovākijas universitātēs.
|
9
|
Talantīgu cilvēku piesaistīšana un saglabāšana. Ieguldījums Nr. 4: Veicināt akadēmiskās vides internacionalizāciju
|
Mērķi
|
Atbalstīto projektu skaits, lai veicinātu vai attīstītu universitāšu un pētniecības iestāžu internacionalizāciju
|
|
Skaits
|
0
|
28
|
Q4
|
2025
|
No 31 projekta vispārējā mērķa atbalstīt vismaz 28 projektus, lai veicinātu vai attīstītu universitāšu un pētniecības institūtu internacionalizāciju, izmantojot:
iestāžu internacionalizācijas stratēģiju īstenošana universitāšu līmenī (piemēram, jaunu svešvalodu programmu sagatavošana, vietējo augstākās izglītības skolotāju/doktorantūras studentu gatavība darboties starptautiskā vidē); atbalsts universitāšu dalībai ārvalstu gadatirgos un studentu darbā pieņemšanas pasākumos;
Slovākijas popularizēšana starptautiskos pasākumos.
|
11. KOMPONENTS: Moderna un pieejama veselības aprūpe
Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir izveidot modernu, pieejamu un efektīvu slimnīcu tīklu, kas nodrošina kvalitatīvu veselības aprūpi, pievilcīgu vidi personālam, efektīvus procesus un veselīgu pārvaldību. Mērķis ir arī palielināt neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu pieejamību, pamatojoties uz jaunā slimnīcu tīkla vajadzībām, un stiprināt primāro aprūpi, kas ir paredzēta kā būtisks pacientu aprūpes integrācijas punkts.
Komponents ietver piecas reformas un četras investīcijas.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Komponents attiecas uz 2020. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 1, kas attiecas uz veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšanu tādās jomās kā veselības aprūpes darbaspēks, kritiski svarīgi medikamenti un infrastruktūra; un primārās aprūpes sniegšanas uzlabošana un koordinācija starp aprūpes veidiem.
A.1.
Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Slimnīcu tīkla optimizācija
Reformas mērķis ir uzlabot stacionārās veselības aprūpes kvalitāti un efektivitāti, nosakot stacionārās aprūpes tipoloģiju un hierarhiju, kā arī nosakot minimālos nosacījumus medicīnisko pakalpojumu sniegšanai.
Reforma nosaka slimnīcu profilus. Profils nozīmē obligāto pakalpojumu un citu prasību kopumu, kas pakalpojumu sniedzējam jāievēro noteiktā līmenī. Pēc profila maiņas noteiktai slimnīcai ir pienākums aptvert vairākus pakalpojumus, kas sagrupēti konkrētā profilā. Daži paplašina darbības jomu, citi akūtās gultasvietu departamentus pārveidos par ilgtermiņa aprūpes nodaļām.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma: Veselības ieguldījumu projektu sagatavošanas reforma
Veselības ministrija ciešā sadarbībā ar Finanšu ministriju pieņem plānu visiem veselības ieguldījumu projektiem. Plānam pievieno metodiku ieguldījumu veselības jomā novērtēšanai, kurā nosaka lēmumu pieņemšanas kritērijus, pamatojoties uz finansiāliem, medicīniskiem, sociāliem un sociālekonomiskiem ieguvumiem.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.
Reforma Nr. 3: Lielāko slimnīcu pārvaldības centralizācija
Reforma ievieš centrālo slimnīcu pārvaldības sistēmu 19 valsts slimnīcai, kas ietver: 1) centralizēta kontrole, budžeta izstrāde, darbības plānošana un uzraudzība; Zāļu, medicīnisko materiālu, iekārtu centralizētas iegādes procesi; Atbalsta pakalpojumu, piemēram, grāmatvedības, centralizācija; Cilvēkresursu pārvaldība. Reforma sākas ar centrālās slimnīcu vadības struktūras izveidi, un tai seko izmēģinājuma projekts, kurā ietilpst 19 slimnīcas. Izmēģinājuma projekts beidzas ar novērtējumu, kas dod iespēju pēc tam ieviest standartus visām slimnīcām tīklā.
Reformas īstenošana sākas līdz 2023. gada 31. decembrim un jāpabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Reforma Nr. 4: Neatliekamās palīdzības tīkla optimizācija un jaunā neatliekamās palīdzības definīcija
Reforma attiecas uz juridiskajām izmaiņām, kas vajadzīgas, lai palielinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu vispārēju pieejamību 15 minūšu laikā nepieciešamajiem vairāk nekā 90 % valsts iedzīvotāju. Grozījumi likumā paredz neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu. Neatliekamās medicīniskās palīdzības tīkla pamatā ir pieprasījums pēc iejaukšanās saskaņā ar diagnozi un reģioniem, neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju ģeogrāfiskais izvietojums, ņemot vērā ceļu tīklu un infrastruktūru, piemērotu slimnīcu iekārtu pieejamība, vienlaikus izmantojot matemātisku modelēšanu un simulācijas no reāliem datiem (piemēram, p-mediāna modeļa).
Ievieš jaunu neatliekamās palīdzības definīciju, lai noteiktu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu pilnvaroto lietotāju skaitu un to, kā reaģēt uz šo lietotāju pieprasījumu.
Šīs reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.
Reforma Nr. 5: Reforma attiecībā uz primārās aprūpes nodrošināšanu pieaugušajiem, bērniem un jauniešiem
Reformas mērķis ir nodrošināt piekļuvi primārās aprūpes pakalpojumiem reģionos, kuros trūkst praktizējošu ģimenes ārstu un pediatru. Attiecīgajos tiesību aktos nosaka prasības attiecībā uz ĢP un pediatru optimālu skaitu un atrašanās vietu maksimālajā attālumā (optimāls ārstu skaits, ko nosaka pēc apgabala iedzīvotāju skaita un vecuma struktūras) un ieviest zonējuma kritērijus un ikgadējās novērtēšanas procesu. Zonējuma mērķis ir klasificēt teritorijas atbilstoši konstatētā ĢP trūkuma smagumam. Šī sīki izstrādātā karte par trūkumiem primārās aprūpes nodrošināšanā ļauj mērķtiecīgāk veikt korektīvus pasākumus, tostarp modulēt stimulus ārstiem atvērt jaunu praksi nepietiekami apkalpotās teritorijās. Pēc tam tiem vajadzētu būt piekļuvei atbalstam vispārējai medicīnai, jo īpaši finanšu dotāciju veidā, lai izveidotu un aprīkotu GP praksi vai kompensācijas maksājumus, uzsākot jaunu praksi nepietiekami apkalpotajās jomās (saistībā ar 1. ieguldījumu).
Šīs reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.
Investīcija Nr. 1:atbalstīt jaunas primārās aprūpes prakses atvēršanu nepietiekami apkalpotās teritorijās
Vispārējais mērķis ir izveidot 124 ambulatorās prakses: atbalstu sniedz, lai izveidotu jaunu praksi ģimenes ārstiem pieaugušajiem un pediatriem, piešķirot subsīdijas ambulatorās prakses izmaksu kompensēšanai pirmajā darbības gadā vai sākotnējo ieguldījumu izmaksu finansēšanai. Finansiālo atbalstu sniedz ārstiem, kuri nolemj sniegt primārās aprūpes pakalpojumus apgabalos, kuros trūkst ārstu, lai kompensētu risku un sākotnējos ieguldījumus pirmajā gadā, ja apdrošināšanas finanšu resursi nav pietiekami, jo reģistrēto pacientu skaits ir neliels, vai arī ir grūti izveidot praksi lielu sākotnējo ieguldījumu izmaksu dēļ. Finansiālais atbalsts ir pagaidu atbalsts, kas ilgst vienu gadu, un tam pakāpeniski jāsamazinās, jo paredzams, ka reģistrēto pacientu skaits palielināsies. Jaunizveidotām praksēm pēc tam jābūt pašpietiekamām un finansētām no valsts apdrošināšanas fondiem.
Šā ieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 2: Jauns slimnīcu tīkls — būvniecība, rekonstrukcija un aprīkojums
Ieguldījumu mērķis ir modernizēt pašreizējo infrastruktūru un veidot jauno infrastruktūru, lai tā būtu saderīga ar moderno veselības aprūpes sistēmu prasībām un sniegtu ieguldījumu slimnīcu tīklā. Ieguldījums atbilst šā komponenta 1. reformai (slimnīcu tīkla optimizācija).
Investīcijas sākas ar tiešiem zvaniem vai zvaniem pēc pieprasījuma, precizējot prasības slimnīcu gultu nodrošināšanai saskaņā ar principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH). Tas nozīmē, ka ēkai jāatbilst augstām energoefektivitātes prasībām jaunajām slimnīcām un jāsaņem sertifikāts BREEAM (Ēku pētniecības iestāžu vides novērtējuma metode) vai LEED (Vadošā loma enerģētikas un vides projektēšanā) vai tam līdzvērtīgs sertifikāts.
No vispārējā mērķa — 2200 slimnīcas gultas — izveido vai modernizē vismaz 1980. gada slimnīcas gultas. Vispārējais apakšmērķis attiecībā uz gultām, kas būvētas “bruto celtniecības” līmenī, ir 1200, vismaz 1080 “bruto celtniecības gultas”. Lai atvieglotu šo projektu sagatavošanu un īstenošanu, izveido koordinācijas vienību.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 3: Digitalizācija veselības jomā
Ar ieguldījumu atbalsta šā komponenta 3. reformu — lielāko slimnīcu pārvaldībascentralizāciju. Uzņēmuma resursu plānošanas (ERP) sistēmucentralizāciju (kopīgajam pakalpojumu centram) veic izmēģinājuma projektā, ko īsteno 19 slimnīcas, par kurām atbild Veselības ministrija. Tiek pieņemts, ka šīs slimnīcas paliek slimnīcu tīklā pēc slimnīcu tīkla izveides pabeigšanas. Sistēmu sagatavošanā ņem vērā integrāciju plānotajā centrālajā slimnīcu informācijas sistēmā.
Šo investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 4: Neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju būvniecība un atjaunošana
Investīciju mērķis ir īstenot 1. reformu šajā komponentā: Slimnīcu tīklaoptimizācija un šā komponenta 4. reforma, optimizējot neatliekamās palīdzības tīklu un jauno neatliekamās palīdzības definīciju, nodrošinot staciju pārvietošanas īstenošanu saskaņā ar jauno neatliekamās palīdzības tīklu un prasībām jaunajam slimnīcu tīklam. Daļu pārvietoto staciju nodrošina, rekonstruējot piemērotas telpas, citas daļas ir jāpārbūvē ar attiecīgo aprīkojumu. Ieguldījums attiecas uz 55 maza mēroga neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju būvniecību vai rekonstrukciju.
Šo investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.
A.2.
Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
Kārtas Num.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
Mērvienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Finanšu gads
|
|
1
|
11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — 1. reforma “Slimnīcu tīkla (ANO) optimizācija”
|
Starpposma mērķis
|
Slimnīcu tīkla ieviešana
|
Stājas spēkā tiesību akta grozījums
|
|
|
|
Q1
|
2022
|
Tiesību aktu grozījumi tiesību aktos un ar tiem saistītajos tiesību aktos (tostarp tiesību akti: 576/2004, 577/2004, 578/2004, 579/2004, 581/2004), ieviešot slimnīcu tīkla optimizāciju, nosaka stacionārās aprūpes sniedzēju hierarhiju atkarībā no sniegtās aprūpes sarežģītības, pakalpojumu apjoma un pieejamības laikā.
Stacionārās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits būs 5. Likums nosaka obligātos pakalpojumus, kas pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz katrā līmenī. Turklāt tajā nosaka kvalitātes rādītājus, prasības tehniskajam aprīkojumam, personāla kapacitāti, konkrētu pakalpojumu gaidīšanas laiku.
|
2
|
11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — 1. reforma “Slimnīcu tīkla (ANO) optimizācija”
|
Mērķi
|
Pārprofilēto slimnīcu (kas ir apstiprinātas vispārējās un specializētās slimnīcās) īpatsvars jaunajā slimnīcu tīklā
|
|
%
|
0
|
40
|
Q4
|
2025
|
Ir pārejas periods, kura laikā slimnīcām un veselības apdrošināšanas sabiedrībām ir jāievēro no jauna definētie noteikumi.
40 % pašreizējo slimnīcu (slimnīcas, kas atļautas vispārējās un specializētās slimnīcās) pārprofilē saskaņā ar jauno reformu.
|
3
|
11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — 2. reforma — veselības ieguldījumu plānu sagatavošanas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Prioritārais investīciju plāns saskaņā ar Veselības ministrijas pieņemto investīciju novērtēšanas metodiku
|
prioritārais investīciju plāns, kas publicēts Veselības ministrijas tīmekļa vietnē
|
|
|
|
CET.
|
2022
|
Plānā ietver visas investīcijas, ko finansē no Atveseļošanas un noturības plāna un ES struktūrfondiem, un prioritārā kārtā sāk sagatavot šos projektus īstenošanai (saistīts ar 1., 2. un 3. investīciju).
Izstrādā metodiku ieguldījumu veselības jomā novērtēšanai, kas noteiks lēmumu pieņemšanas kritērijus, pamatojoties uz finansiāliem, medicīniskiem, bet arī netiešiem ieguvumiem, tostarp sociālajiem un sociālekonomiskajiem ieguvumiem. Nosaka modeli lēmumu pieņemšanai par ieguldījumu ekonomisko efektivitāti veselības nozarē, ņemot vērā ne tikai tiešos finansiālos ieguvumus no ieguldījuma, bet visus netiešos ieguvumus (piemēram, lielāku pacientu komfortu).
|
4
|
11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — 3. reforma — Lielāko slimnīcu pārvaldības centralizācija
|
Starpposma mērķis
|
Centrālās slimnīcu vadības struktūras izveide no organizatoriskā, darbības un ekonomiskā viedokļa
|
Centrālā slimnīcas vadības iestāde, ko apstiprinājusi Veselības ministrija un kas pilnībā darbojas
|
|
|
|
Q4
|
2023
|
Šī iestāde efektīvi nodrošina pārvaldes struktūru 19 slimnīcām, kas sastāv no tā, ka slimnīcu tīkls ir izmēģinājuma posmā (sk. mērķi turpmāk tekstā). Tas nozīmē, ka tas: pārvaldīt, vadīt un izvērtēt slimnīcu plānošanu un sniegumu, piemēram, finanšu kontroli, atbilstības kontroli, cilvēkresursus, kvalitāti un riska pārvaldību, ar saikni ar klīniskajiem procesiem. Tā arī sniedz ieteikumus par izdevumu un zāļu un medicīnisko ierīču krājumu optimizāciju.
|
5
|
11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — 3. reforma — Lielāko slimnīcu pārvaldības centralizācija
|
Mērķi
|
Centrālajā vadības sistēmā iesaistīto slimnīcu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
19
|
CET.
|
2025
|
Centrālā pārvaldības sistēma aptver 19 valsts kontrolētas slimnīcas izmēģinājuma posmā.
|
6
|
11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — 4. reforma “Neatliekamās palīdzības tīkla optimizācija un jauna neatliekamās palīdzības definīcija”
|
Starpposma mērķis
|
Grozījums Likumā par Optimālās neatliekamās palīdzības tīklu un jauna neatliekamās palīdzības definīcija
|
Stājas spēkā tiesību akti par jauno optimālo neatliekamās palīdzības tīklu.
|
|
|
|
Q1
|
2023
|
Ar tiesību aktu grozījumiem ievieš jaunu neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju tīklu un jaunu neatliekamās palīdzības definīciju. Jaunais tīkls garantē neatliekamās palīdzības dienestu pieejamību 15 minūšu laikā 90 % iedzīvotāju. Tā ir ģeogrāfiski un procesuāli saistīta ar jauno slimnīcu tīklu. Jaunajā neatliekamās medicīniskās palīdzības definīcijā nosaka neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu pilnvaroto lietotāju skaitu un to, kā atbildēt uz šo lietotāju pieprasījumu.
|
7
|
11 — Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe — reforma Nr. 5 par primārās aprūpes nodrošināšanu pieaugušajiem, bērniem un jauniešiem
|
Starpposma mērķis
|
Jaunais likums par vispārējās aprūpes sniedzēju tīkla izveidi un zonējuma ieviešanu
|
Tiesību akta stāšanās spēkā
|
|
|
|
CET.
|
2022
|
Jaunajos tiesību aktos paredz noteikumus primārās aprūpes tīklam, lai noteiktu ģimenes ārstu skaitu un sadalījumu, pamatojoties uz: Pieejamība (maksimālais ceļā pavadītais laiks vienam ārstam);
-vajadzības pēc spējām (nepieciešamais pieaugušo un bērnu ģimenes ārstu skaits, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu un vecuma struktūru).
|
8
|
11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 1 Jaunas primārās aprūpes atvēršanas atbalsts
|
Mērķi
|
Ar izmēģinājuma programmu atbalstītās primārās aprūpes ambulatorās prakses gadījumu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
124
|
CET.
|
2026
|
Vispārējais mērķis ir izveidot 124 ambulatoro praksi pieaugušajiem un pediatriem paredzētiem ģimenes ārstiem subsīdiju veidā, lai kompensētu ambulatorās prakses izmaksas pirmajā darbības gadā vai lai finansētu papildu ieguldījumu izmaksas.
|
9
|
11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — Ieguldījums 2 Jauns slimnīcu tīkls — būvniecība, rekonstrukcija un aprīkojums
|
Starpposma mērķis
|
Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus slimnīcu būvniecībai un rekonstrukcijai
|
Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu būvuzņēmējam attiecībā uz projektiem, kas atbilst atbilstības/atlases kritērijiem
|
|
|
|
Q1
|
2024
|
Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu būvuzņēmējam attiecībā uz vispārējo mērķi — 2200 jaunas slimnīcas gultas, no kurām ir pieejamas vismaz 1980. gada gultas, norādot:
·vismaz 1080 gultas (mērķis ir 1200) “bruto celtniecības” līmenī* ēkās, kas atbilst energoefektivitātes prasībām 25. intervences jomā sertificētā BREEAM vai LEED, vai līdzvērtīgā veidā
·Atlikušās gultas, līdz sasniegts kopējais 1980. gada gultu skaits (mērķis ir 2200), dara pieejamas vai nu “bruto celtniecības” līmenī, vai slimnīcās pēc plašas modernizācijas, lai to pilnībā pielāgotu**
*Bruto celtniecība — pamati, celtniecība, cauruļvadi, izolācija, drenāža, ārtelpu sanitārtehnika, bez tehnikas, centrālās apkures, elektroinstalācijas, grīdas, apdares un aprīkojuma.
** Plaša modernizācija, lai veiktu pilnīgu iekārtošanos, ir definēta kā esošo slimnīcu (paviljonu) rekonstrukcija 1 vai ēku2būvniecība, un tā ietver:
ēku renovācija, būvniecība un paplašināšana, pabeigšana, virsbūve vai citas pārbūves;
fiziska un tehniska aprīkojuma nodrošināšana, medicīniskā aprīkojuma piegāde, aprīkojuma piegāde, IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju) infrastruktūras izveide un modernizācija, tostarp aprīkojuma ar ātrdarbīgu interneta pieslēgumu nodrošināšana un programmatūras iekārtu iegāde.
Šā punkta a) un b) apakšpunkts ir paredzēts kopīgai lietošanai un kopā veido funkcionālu vienību.
Iekšējo un ārējo telpu rekonstrukcija un/vai slimnīcu esošo ēku paplašināšana un/vai pabeigšana, un/vai virsbūve, izņemot b) apakšpunktu, jo īpaši ietver, bet ne tikai: ārējā korpusa un jumtu izolācija, logu un durvju nomaiņa, apgaismojums, tehnoloģisko iekārtu (apkures, vadu, elektrības, liftu) nomaiņa.
Ēku (paviljonu)būvniecība esošajos slimnīcu objektos.
|
10
|
11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — Ieguldījums 2 Jauns slimnīcu tīkls — būvniecība, rekonstrukcija un aprīkojums
|
Mērķi
|
Gultas, kas pieejamas modernizētās slimnīcās
|
|
Skaits
|
0
|
1980
|
CET.
|
2026
|
Gultas, kas pieejamas modernizētās slimnīcās ar vismaz 1980. gada gultu ietilpību:
·Vismaz 1080 gultas (mērķis ir 1200) “bruto celtniecības” līmenī* ēkās, kas atbilst energoefektivitātes prasībām 25. intervences jomā sertificētā BREEAM vai LEED, vai līdzvērtīgā veidā
·Atlikušās gultas, kas atbilst vispārējam mērķim, dara pieejamas vai nu “bruto celtniecības” līmenī, vai slimnīcās pēc plašas modernizācijas, lai to pilnībā pielāgotu.
|
11
|
11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 3 “Digitalizācija veselības jomā”
|
Mērķi
|
Centrālo ERP sistēmai pieslēgto slimnīcu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
19
|
Q4
|
2025
|
19 publiskās slimnīcas ir savienotas ar centrālo ERP sistēmu, kas ļauj centralizēt kontroles un citus procesus slimnīcās.
|
12
|
11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 3 “Digitalizācija veselības jomā”
|
Mērķi
|
Priekškambaru fibrilācijas operāciju nodrošināšanas pieaugums
|
|
%
|
0
|
20
|
Q4
|
2024
|
Kardiovaskulāro slimību institūtiem jābūt aprīkotiem ar navigācijas sistēmu (Pulsed Field Ablation ierīce ar saistīto medicīnisko palīgaprīkojumu), lai veiktu priekškambaru fibrilācijas operāciju, kas:
·samazināt vidējo laiku, kas pavadīts priekškambaru fibrilācijas operācijā, vismaz par 30 % salīdzinājumā ar pamatscenāriju (t. i., vidējo laiku operācijas laikā iepriekšējos piecos gados).
·līdz 2024. gada 4. ceturksnim vismaz par 20 % palielināt veiksmīgo priekškambaru fibrilācijas ķirurģisko operāciju skaitu salīdzinājumā ar pirmsieguldījumu pamatscenāriju (t. i., iepriekšējo piecu gadu vidējo gada apjomu)
|
13
|
11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 4 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju būvniecība un rehabilitācija” (Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi)
|
Mērķi
|
Uzbūvēto vai rekonstruēto neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju skaits
|
|
Skaits
|
0
|
55
|
CET.
|
2025
|
Mērķis ir būvēt vai rekonstruēt neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas, kurām jāatrodas jaunajā neatliekamās medicīniskās palīdzības tīklā. — Būvētās apdzīvotās vietas atrodas ēkās, kas atbilst 26.a intervences jomas energoefektivitātes prasībām (vismaz 30 % enerģijas ietaupījums salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli). Jaunas apdzīvotas vietas izmitina ēkās, kurām saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra, jāatbilst A0 energoefektivitātes klasei.
Taisnīga ģeogrāfiskā sadalījuma pamatā ir matemātiskās simulācijas modelis, kura mērķis ir ierosināt tīklu, kurā: (1) 90 % iedzīvotāju, kam var piekļūt 15 minūšu laikā pēc nosūtīšanas (2) 80 % pacientu ar pirmās kvintu stundas diagnozi jāsasniedz 8 minūšu laikā no nosūtīšanas (3), pārvietojot stacijas reakcijas laiku, kas ir īsāks par pašreizējo situāciju.
|
12. KOMPONENTS: Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe
Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veicināt sistēmiskus uzlabojumus garīgās veselības aprūpē Slovākijā, kuru pamatā ir sadarbība starp dažādām publiskās pārvaldes nozarēm un profesionālajām organizācijām. Pasākumu mērķis ir modernizēt psihiatrisko un psiholoģisko sociāli medicīnisko aprūpi, veicināt garīgo veselību un novērst psiholoģiskos traucējumus sabiedrībā, stiprināt sociāli medicīnisko aprūpi un uzlabot tās pieejamību.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Pasākumi šajā komponentā palīdz īstenot Slovākijai adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz veselības aprūpes sistēmas noturību un koordināciju starp aprūpes veidiem (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1, 2020) un ilgtermiņa aprūpi (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2, 2019).
A.1.
Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Koordinēta starpministriju sadarbība un regulējums
Šīs reformas mērķis ir koordinēt garīgās veselības politiku un uzlabot sadarbību starp dažādām valsts pārvaldes nozarēm. To panāk:
-izveidot starpdepartamentu koordinācijas struktūru, kas būtu atbildīga par garīgo veselību. Garīgās veselības valdības padome tika izveidota 2021. gada 24. februārī. Reforma ietver tās pārvaldības darbības uzsākšanu. Viens no Padomes pirmajiem uzdevumiem ir koordinēt Valsts garīgās veselības programmas 2022.–2030. gadam izstrādi, ko iesniedz valdībai apstiprināšanai līdz 2022. gada 31. decembrim.
-izveidot profesionālu psihologu organizāciju, kuras galvenais mērķis ir palielināt profesionalitāti un nodrošināt izglītības regulējumu, disciplināro uzraudzību un juridiskās palīdzības sniegšanu šīm profesijām neatkarīgi no nozares, kurā tās tiek veiktas.
Lai labāk virzītu šo reformu un investīcijas šajā komponentā, pirmais epidemioloģiskais pētījums garīgo traucējumu jomā jāsagatavo līdz 2022. gada 31. decembrim. Šajā pētījumā tiks sniegts pārskats par pašreizējo garīgo traucējumu epidemioloģisko situāciju Slovākijā.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Reforma: Akūti nepietiekami novērtēto spēju attīstība garīgās veselības aprūpes jomā
Šīs reformas mērķis ir attīstīt pieejamu sociāli medicīnisku garīgās veselības aprūpi, uzsvaru liekot uz sabiedrības aprūpes apjoma palielināšanu. To panāks, par prioritāti nosakot akūti trūcīgo pakalpojumu kartēšanu Slovākijā un izstrādājot stratēģiju to prioritārai attīstībai.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma Nr. 3: Diagnostikas metožu un ārstēšanas modernizācija
Šīs reformas mērķis ir nodrošināt diagnostikas un terapijas standartprocedūru visaptverošu modernizāciju un nodrošināt to piemērošanu praksē. Izveido darba grupas, lai pārskatītu starptautiskās psihodiagnostikas metodes dažādām vecuma grupām un dažādiem lietojumiem un nāktu klajā ar ieteikumiem par valstu metožu pielāgošanu. Izsaukumu izdod, lai identificētu īpašas institucionālās psihiatriskās iekārtas, kurās īsteno humānizāciju un iežogošanas gultu nomaiņu.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums: Projektu vadība un ieguldījumu projektu sagatavošana
Izveido koordinācijas vienību, lai pārvaldītu investīciju projektus saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu. Koordinācijas vienības uzdevumi ir uzraudzīt, reģistrēt un kontrolēt projektu virzību un uzaicinājumos norādīto nosacījumu izpildi, tostarp to grafiku, lai nodrošinātu 12. komponenta starpposma un galīgo mērķrādītāju savlaicīgu izpildi un izpildi. Koordinācijas vienība reģistrē gultu skaitu un kategorijas un citas iespējas objektos, kartējot tās pilsētu līmenī, un savlaicīgi vērš uzmanību uz iespējamajiem riskiem projektu īstenošanā un ierosina piemērotus risinājumus to novēršanai. Lai būvētu jaunas aizturēšanas telpas, koordinācijas vienība ne tikai vada projektu, bet arī sagatavo projektu.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 2: Aizturēšanas telpu izveide
Mērķis ir nodrošināt pienācīgu aprūpi nelielai psihiatrisko pacientu grupai, kuri ir izdarījuši smagus noziedzīgus nodarījumus. Aizturēšanas telpu izveide nav daļa no deinstitucionalizācijas procesa, bet ir nepieciešams un papildinošs drošības un veselības aprūpes pasākums nelielai pacientu grupai.
Izveido divas aizturēšanas telpas ar 75 gultu ietilpību, no kurām viena jau tiek būvēta.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 3: Psihosociālo centru būvniecība
Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt mobilajām komandām pienācīgu ilgtermiņa pacientu aprūpi mājas vidē, tādējādi ierobežojot ievietošanu iestādēs vai uzlabojot dzīves kvalitāti šajās iestādēs. Pasākums novērš vajadzību pēc hospitalizācijas vai samazina tās ilgumu. Pasākums ir vērsts uz pieaugušajiem un pediatrijas pacientiem ar ierobežotu sociālo pielāgošanos.
Centri sniedz veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus, izmantojot daudzdisciplīnu komandu (psihiatrs, psihologs, medmāsa, sociālais darbinieks, speciālā un terapeitiskā pedagogs). Izveido 10 centrus. Ēku renovācijas gadījumā minimālais mērķis ir panākt vidējo primārās enerģijas ietaupījumu 30 % apmērā.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 4: Psihiatriskā stacionārā tīkla pabeigšana
Šā ieguldījuma mērķis ir pabeigt stacionāro psihiatrisko iekārtu tīkla izveidi, nodrošinot ikdienas psihiatrisko aprūpi kā starpposmu starp institucionālo un ambulatoro psihiatrisko aprūpi.
Kopumā jābūvē 15 stacionāras iekārtas. Ēku renovācijas gadījumā minimālais mērķis ir panākt vidējo primārās enerģijas ietaupījumu 30 % apmērā.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 5: Specializētu centru izveide autisma spektra traucējumiem
Mērķis ir palielināt specializētu aprūpes iestāžu pieejamību autisma spektra traucējumiem, lai nodrošinātu pienācīgu ārstēšanu šim stāvoklim. Kopā izveido 3 jaunus diagnostikas iejaukšanās centrus cilvēkiem ar autisma spektra traucējumiem. Personālu apmāca par jaunākajām diagnostikas un intervences metodēm attiecībā uz šo stāvokli. Ēku renovācijas gadījumā minimālais mērķis ir panākt vidējo primārās enerģijas ietaupījumu 30 % apmērā.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija Nr. 6: Psihodiagnostikas metožu repozitorija izveide
Mērķis ir izveidot atjauninātu psihodiagnostikas metožu repozitoriju, kas būtu pieejams speciālistiem un psiholoģiskās aprūpes iestādēm. Pašlaik pieejamās metodes pārskata un atjaunina. Trūkstošās metodes papildina ar svešvalodu metožu iegūšanu un tulkošanu. Repozitoriju pārvalda kompetentā profesionālā organizācija (Slovākijas Psihologu asociācija), un tas ietver tiešsaistē pieejamu digitālu versiju.
Lai mazinātu Covid-19 krīzes ietekmi, pandēmijas laikā izmanto valsts garīgās veselības veicināšanas līniju, kas nodrošina psiholoģisko atbalstu pa tālruni un tiešsaistē.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 7: Institucionālās psihiatriskās aprūpes humānizācija
Ieguldījuma mērķis ir atjaunot institucionālās psihiatriskās iekārtas, lai uzlabotu hospitalizācijas apstākļus. To panāk, samazinot pacientu skaitu vienā telpā ar neatkarīgām sanitārajām telpām. Pacientu kopējā kapacitāte nemainās. Vēl viens pasākums ir nožogojuma gultu aizstāšana ar drošām izolācijas telpām.
Renovē 244 pacientu kopējo kapacitāti. Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 8: Darbinieku apmācība garīgās veselības jomā
Šā ieguldījuma mērķis ir palielināt profesionālā personāla skaitu ar modernu izglītību, lai varētu palielināt sniegtās aprūpes pieejamību un kvalitāti. Mērķi sasniedz, atjauninot mācību programmas atbilstoši mūsdienu prakses prasībām un ieviešot jaunus aprūpes veidus. Likvidē normatīvos šķēršļus ārvalstu kvalifikāciju atzīšanai, un garīgās veselības aprūpes speciālistiem no visām nozarēm dara pieejamu klīnisko apmācību veselības nozarē. Apmācību garīgās veselības jomā nodrošina veselības nozares darbiniekiem, kā arī profesionāļiem ārpus veselības aprūpes nozares.
Kopumā vismaz 336 veselības aprūpes nozares darbinieki tiek pārkvalificēti dažāda veida programmās garīgās veselības jomā.
Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.
A.2.
Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
Kārtas Num.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
Mērvienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Finanšu gads
|
|
1
|
12 — Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — 1. reforma: Koordinēta starpministriju sadarbība un regulējums
|
Starpposma mērķis
|
Divu koordinācijas struktūru izveide garīgās veselības jomā
|
Vienību pilnīga darbībspēja
|
|
|
|
CET.
|
2025
|
Izveido divas koordinācijas vienības:
1.garīgās veselības valdības padome;
2.Psihologu asociācija
Padome koordinē politiku visās kompetentajās ministrijās garīgās veselības jomā. Tā izstrādā Valsts garīgās veselības programmu un rīcības plānu, ko apstiprina Slovākijas valdība.
Asociācija ir reģistrēta profesionāla psihologa organizācija visās funkcionālajās nozarēs (t. i., ne tikai veselības aprūpes nozarē). Tā uztur digitālo reģistru, kurā iekļauti profesionālie psihologi, kas strādā veselības, izglītības, sociālo lietu, tieslietu, iekšlietu, aizsardzības un citās jomās.
|
2
|
12 — Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 1: Projektu vadība un ieguldījumu projektu sagatavošana
12 — Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 2: Aizturēšanas telpu izveide
|
Mērķi
|
Aizturēšanas telpu pacientu kapacitāte
|
|
Skaits
|
0
|
150
|
Q4
|
2025
|
Sāk izmantot jaunas aizturēšanas telpas, kurās ir 150 psihiatrisko pacientu.
|
3
|
12 — Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — 2. reforma: Akūti nepietiekami novērtēto spēju attīstība garīgās veselības aprūpes jomā
12 — Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 1: Projektu vadība un ieguldījumu projektu sagatavošana
12 — Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — investīcija Nr. 3: Psihosociālo centru celtniecība;
12 — Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 4: Pabeigt stacionāro psihiatrisko tīklu;
12 — Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 5: Specializētu centru izveide autisma spektra traucējumiem
|
Mērķi
|
Kopienā izveidotu garīgās veselības aprūpes centru skaits
|
|
Skaits
|
0
|
28
|
Q4
|
2025
|
28 kopienā balstītu veselības un sociālās aprūpes centru nodošana ekspluatācijā: psihosociālie centri, diennakts stacionāri objekti un iekārtas autistiskiem tipa traucējumiem.
|
4
|
12 — Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — 3. reforma: Diagnostikas metožu un ārstēšanas modernizācija
12 — Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 6: Psihodiagnostikas metožu repozitorija izveide
|
Mērķi
|
Reģistrēto un standartizēto psihodiagnostikas metožu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
72
|
CET.
|
2025
|
Izveidot fsihodiagnostikas metožu digitālo reģistru.
No vispārējā mērķa, kas ir 77 jaunas un atjauninātas standartizētas metodes, nodrošina standartizāciju 72 metodēm, kuras izvēlas ekspertu grupa.
|
5
|
12 — Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — 3. reforma: Diagnostikas metožu un ārstēšanas modernizācija
12 — Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 1: Projektu vadība un ieguldījumu projektu sagatavošana
12 — Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — investīcija Nr. 7: Institucionālās psihiatriskās aprūpes humānizācija
|
Mērķi
|
Pacientu kapacitāte pārveidotās telpās institucionālās psihiatriskās aprūpes telpās.
|
|
Skaits
|
0
|
244
|
Q4
|
2025
|
Pabeigta telpu rekonstrukcija divstāvu telpās institucionālajā psihiatriskajā aprūpē ar sanitārajām telpām un iežogojumu gultu aizstāšana ar izolētām telpām.
|
6
|
12 — Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 8: Darbinieku apmācība garīgās veselības jomā
|
Mērķi
|
Garīgās veselības jomā apmācīto veselības aprūpes nozares darbinieku skaits
|
|
Skaits
|
0
|
336
|
CET.
|
2025
|
No vispārējā mērķa nodrošināt apmācību garīgās veselības jomā 373 darba ņēmējiem, īstermiņa vai ilgtermiņa sertificētu apmācību garīgās veselības jomā pabeidz 336 veselības aprūpes darbiniekiem.
|
13. KOMPONENTS: Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe
Slovākijas ilgtermiņa aprūpes sistēma nav gatava gaidāmajai straujajai sabiedrības novecošanai. To iedzīvotāju īpatsvars, kas vecāki par 65 gadiem, līdz 2040. gadam palielinās no pašreizējiem 16 % līdz vairāk nekā 24 %. Piekļuve kvalitatīvai un cenas ziņā pieejamai ilgtermiņa aprūpei ir nepietiekama, jo aprūpes pakalpojumi kopienās un mājās kopumā netiek pietiekami finansēti, pārvaldība ir sadrumstalota un sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi netiek sistemātiski koordinēti. Nav visaptverošas un atbilstošas stratēģijas, kas ietvertu gan sociālos, gan veselības aprūpes aspektus. Arī personu ar invaliditāti ilgtermiņa aprūpes vajadzību novērtējums nav konsekvents. Sociālās aprūpes uzraudzība ir neefektīva un īpaši nepietiekama attiecībā uz aprūpi mājās. Turklāt finansēšanas sistēma ir sadrumstalota un dod priekšroku institucionalizētai aprūpei, jo trūkst atbalsta mājās un kopienā balstītiem pakalpojumiem. Šā iemesla dēļ trūkst pienācīgu ilgtermiņa un paliatīvās aprūpes pakalpojumu, jo īpaši mājās un kopienā balstītās aprūpes iestādēs.
Šis Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponents sagatavo Slovākiju straujai sabiedrības novecošanai, nodrošinot kvalitatīvu, pieejamu un visaptverošu atbalstu cilvēkiem, kuriem nepieciešama ilgtermiņa un paliatīvā aprūpe. Šādas aprūpes sniegšana arī palielina personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā, kā arī viņu sociālās aizsardzības līmeni. Regulatīvo reformu mērķis ir saskaņotāka un labāk koordinēta aprūpes sistēma, kas sasaista sociālo un veselības aprūpi, uzlabota finansēšanas shēma, kas vērsta uz cilvēku vajadzībām un nodrošina labākus stimulus kopienā balstītai aprūpei, saskaņotāks novērtējums par aprūpes vajadzībām personām ar invaliditāti un uzlabota sociālās aprūpes uzraudzība. Ieguldījumi rada papildu ilgtermiņa aprūpes, paliatīvās aprūpes un pēcaprūpes pakalpojumu spējas, jo īpaši nodrošinot aprūpi mājās un kopienā balstītu aprūpi.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto 2019. gada ieteikumu Nr. 2, uzlabojot piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei, un īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 1 no 2020. gada, uzlabojot koordināciju starp aprūpes veidiem. Tā arī palīdz nodrošināt publisko finanšu, jo īpaši veselības aprūpes sistēmas, ilgtermiņa ilgtspēju, kā ieteikts 2019. gada konkrētai valstij adresētajā ieteikumā Nr. 1.
Reforma: Ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes integrācija un finansēšana
Šīs reformas mērķis ir pārveidot ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes struktūras, lai nodrošinātu labāku koordināciju starp aprūpes veidiem un padarītu finansējumu efektīvāku. Jo īpaši tā izveido saskaņotu sistēmu, kas ietver gan sociālo, gan veselības aprūpi. Galvenās izmaiņas finansēšanas sistēmā attiecas uz personīga budžeta ieviešanu personām ar aprūpes vajadzībām, nevis uz pašreizējo sadrumstaloto finansējumu aprūpes sniedzējiem. Reformētā finansēšanas shēma arī pastiprina centienus deinstitucionalizēt aprūpi, uzlabojot stimulus aprūpei mājās un kopienā.
Jaunais likums par ilgtermiņa un paliatīvo aprūpi stājas spēkā līdz 2023. gada 31. martam, un līdz 2025. gada 31. decembrim stājas spēkā jauni tiesību akti par sociālo pakalpojumu finansēšanu.
Reforma: Aprūpes vajadzību novērtējums
Personu ar invaliditāti ilgtermiņa aprūpes vajadzību novērtējums sadrumstalotās sistēmas apstākļos nav saskaņots. Lai gan tas neattiecas uz sociālo pakalpojumu sniegšanu, smagas invaliditātes atzīšana ir priekšnoteikums personīgās palīdzības un aprūpes pabalsta piešķiršanai.
Šī reforma uzlabos un racionalizēs to, kā tiek atzītas personas ar smagu invaliditāti. Ar to ievieš vienotu sistēmu un novērtēšanas sistēmu personīgai palīdzībai un aprūpei personām ar smagu invaliditāti. Galveno novērtējumu veic darba, sociālie un ģimenes dienesti saskaņā ar vienotu metodiku, kuras pamatā ir Pasaules Veselības organizācijas Invaliditātes novērtējuma 2. grafiks, novērtējot plašu vajadzību klāstu. Lai samazinātu administratīvo slogu un digitalizācijas centienu ietvaros, novērtētāji izmanto e-veselības sistēmu. Vērtētāji 46 filiālēs saņem darba veikšanai nepieciešamo aprīkojumu.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam.
Reforma Nr. 3: Sociālās aprūpes uzraudzības konsolidācija un nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana
Sociālās aprūpes uzraudzības sistēma ir sadrumstalota un neefektīva. Uzraudzību un kontroli pašlaik veic dažādas iestādes valsts un reģionālā līmenī bez skaidra kompetenču sadalījuma. Uzraudzības spējas ir nepietiekamas. Neformālā aprūpe un personiskā palīdzība, jo īpaši aprūpe mājās, ko sniedz ģimenes locekļi, nav iekļauta.
Ar šo reformu konsolidē sociālās aprūpes uzraudzību. Izveido vienotu uzraudzības iestādi. Tā pārrauga sociālo pakalpojumu sniegšanu un to kvalitāti, palīdzības kvalitāti un apjomu personām, kas saņem personīgu budžetu aprūpes vajadzībām, un veselības aprūpes sniegšanu sociālo pakalpojumu jomā (kopā ar Veselības aprūpes uzraudzības iestādi). Aprūpes kvalitāti novērtē saskaņā ar metodiku, kas izstrādāta saskaņā ar PVO kvalitātes tiesību instrumentu kopumu. Pasākums nodrošina arī nepieciešamo infrastruktūru jaunajai uzraudzības sistēmai, ko veido galvenā mītne un astoņas reģionālās filiāles, tostarp telpas, transportlīdzekļi un IT aprīkojums.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam.
Ieguldījums: Kopienas sociālās aprūpes spēju uzlabošana
Slovākijā oficiālu sociālo pakalpojumu sniegšana ir vērsta uz institucionāliem aprūpes pakalpojumiem, kuros dominē liela mēroga aprūpes iestādes, nevis mazākas vietējās iestādes. Trūkst ambulatorās aprūpes pakalpojumu.
Pamatojoties uz 13. komponenta 1. reformu, ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes integrācija un finansēšana, šis ieguldījums palielinās kopienā balstītas aprūpes un ambulatoro aprūpes iestāžu spējas, ļaujot pacientus pārcelt no liela mēroga iestādēm uz mazākām kopienas tipa iestādēm, nodrošinot papildu spējas jauniem atbalsta saņēmējiem un samazinot slogu neoficiāliem aprūpētājiem. Konkrēti, būvējot jaunas ēkas un atjaunojot esošās ēkas, kopienās un mazjaudas veselības un sociālās aprūpes iestādēs kopā izveido vismaz 2939 svērtās jaudas vienības. Turklāt jaunās mazjaudas ambulatorās iestādēs izveido vismaz 1024 svērtās jaudas vienības, būvējot jaunas ēkas vai atjaunojot esošās ēkas.
Ēku renovācijas gadījumā minimālais mērķis ir panākt vidējo primārās enerģijas ietaupījumu 30 % apmērā.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 2: Pēcaprūpes un aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana
Trūkst skaidrības tiesību aktos un pacientu pēcaprūpes spējas pēc hospitalizācijas, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo rehabilitāciju. Šis trūkums veicina nevajadzīgu un neefektīvu hospitalizāciju, kas pārslogo slimnīcas. Trūkst arī aprūpes iespēju mājās.
Šis ieguldījums stiprina aprūpes spējas, lai nodrošinātu labu pēcaprūpi personām, kam vajadzīga palīdzība pēc tam, kad tās ir atbrīvotas no slimnīcas, un lai paplašinātu mājas aprūpes māsas spējas. Jo īpaši izveido vismaz 650 jaunas pēcaprūpes gultas, izmantojot atbrīvotās hroniskās un akūtās aprūpes spējas pēc slimnīcu tīkla optimizācijas, kā izklāstīts Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna 11. komponentā. Turklāt atbalstu saņem vismaz 91 mājas aprūpes pakalpojumu sniedzējs. Tas ietver vismaz 11 jaunu mājas aprūpes pakalpojumu sniedzēju izveidi un vismaz 80 esošo pakalpojumu pilnīgu aprīkošanu.
Investīciju īstenošanu pabeidz 2026. gada 30. jūnijā.
Ieguldījums Nr. 3: Paliatīvās aprūpes spēju uzlabošana un atjaunošana
Paliatīvo pakalpojumu tīkls pacientiem ar termināļa slimību ir nepietiekams un neatbilst starptautiskajiem ieteikumiem. Ir pieejama mazāk nekā puse no ieteicamo izbraukuma hospicu skaita, un to iekārtojums apdraud to aprūpes kvalitāti, taču lielākajai daļai pacientu tas ir vēlamais hospices pakalpojumu veids. Turklāt pastāv ievērojamas reģionālas atšķirības pakalpojumu pieejamībā. Paliatīvās aprūpes nodaļas ir izveidotas tikai trijos no astoņiem reģioniem.
Pamatojoties uz 13. komponenta 1. reformu, ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes integrācija un finansēšana, šis ieguldījums paplašina un uzlabo paliatīvās aprūpes spējas šādu pakalpojumu trūkuma dēļ saskaņā ar deinstitucionalizācijas stratēģiju, dodot priekšroku aprūpei mājās un kopienā. Ieguldījums ietver:
·Izveidot vismaz 270 jaunas paliatīvās aprūpes gultas mazjaudas hospicēs ar vidēji 20 gultām uz katru hospiju, kas atrodas nepietiekami apkalpotās teritorijās, būvējot jaunas hosikas un atjaunojot esošās. Slimnīcu paliatīvās nodaļas un aprūpes gultas izveido, rekonstruējot esošās gultas, kas atbrīvotas slimnīcu tīkla reorganizācijas rezultātā.
·Izbraukuma paliatīvās aprūpes paplašināšana un atjaunošana, uzstādot vismaz 20 jaunas izbraukuma locīklas un atjaunojot vismaz 6 esošās. Tas ietver nepieciešamā fiziskā un tehniskā aprīkojuma nodrošināšanu.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.
A.2.
Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
Kārtas Num.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
Mērvienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Finanšu gads
|
|
1
|
13 — Piekļūstama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — 1. reforma: Pieejamā un kvalitatīvā ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — integrācijas un ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes finansēšanas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Jauns tiesiskais regulējums ilgtermiņa veselības un paliatīvās aprūpes jomā
|
Jauna likuma par ilgtermiņa un paliatīvo aprūpi un paliatīvās aprūpes un aprūpes finansēšanas regulējuma stāšanās spēkā
|
|
|
|
Q1
|
2023
|
Reformas īstenošanas pirmais posms ietver regulējumu attiecībā uz to, kā veselības apdrošināšanas sabiedrības atlīdzina aprūpes pakalpojumus sociālo pakalpojumu iestādēs, kārtību, kādā apdrošināšanas sabiedrības slēdz līgumus par aprūpes pakalpojumiem, un veselības apdrošināšanas sabiedrību kompensāciju par paliatīvo, ambulatoro un stacionāro aprūpi koriģēšanu. Šā tiesību akta grozījuma pieņemšana ir paredzēta līdz 2022. gada 1. ceturksnim.
Nākamais īstenošanas posms ir jaunu tiesību aktu izstrāde un apstiprināšana. Ar jaunu tiesību aktu veselības jomā nosaka ilgtermiņa veselības un paliatīvās aprūpes jomu un definē pēcaprūpi un tās saikni ar citiem aprūpes veidiem. Šo likumu pieņem līdz 2023. gada 1. ceturksnim. Tiesību aktu grozījumi reglamentē jomas, kas pašlaik noteiktas Likumā Nr. 576/2004 par veselības aprūpi un pakalpojumiem, kas saistīti ar veselības aprūpes sniegšanu.
|
2
|
13 — Piekļūstama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — 1. reforma: Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — Integrācijas un ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes finansēšanas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Sociālo pakalpojumu finansēšanas koncepcijas publicēšana sabiedriskai apspriešanai
|
Publicēta koncepcija par sociālo pakalpojumu finansēšanu
|
|
|
|
Q4
|
2023
|
Sociālo pakalpojumu finansēšanas reformas sagatavošanas pirmā posma rezultātā Slovākijas Republikas Darba, sociālo lietu un ģimenes lietu ministrija, lai apspriestos ar ieinteresētajām personām, ierosina jaunu koncepciju sociālo pakalpojumu finansēšanai.
|
3
|
13 — Piekļūstama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — 1. reforma: Pieejamā un kvalitatīvā ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — integrācijas un ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes finansēšanas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Jaunā sociālo pakalpojumu finansēšanas sistēma — personīgā budžeta ieviešana
|
Likuma par sociālo pakalpojumu finansēšanu stāšanās spēkā
|
|
|
|
Q4
|
2025
|
Stājas spēkā tiesību akti par sociālajiem pakalpojumiem, ar kuriem ievieš jaunu finansēšanas sistēmu, kuras pamatā ir trūcīgās personas personīgais budžets. Reforma atceļ lielu skaitu dažādu ieguldījumu un rada telpu mērķtiecīgam un visaptverošam atbalstam cilvēkiem, kam nepieciešama ilgtermiņa aprūpe. Finansējuma reforma atbalsta pakalpojumu rašanos un attīstību sabiedrībā. Tiesību aktu grozījumi reglamentē jomas, kas pašlaik noteiktas jo īpaši Likumā Nr. 448/2008 par sociālajiem pakalpojumiem un Likumā Nr. 447/2008 Coll. par naudas pabalstiem smagas invaliditātes kompensēšanai.
|
4
|
13 — Piekļūstama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — 2. reforma: Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — aprūpes vajadzību novērtējums
|
Starpposma mērķis
|
Novērtēšanas sistēmas vienādošana
|
Stājas spēkā tiesību akts par sociālajiem pakalpojumiem un ar ko groza Likumu Nr. 447/2008 par kompensācijām personām ar smagu invaliditāti
|
|
|
|
Q1
|
2024
|
Stājas spēkā tiesību akti par sociālajiem pakalpojumiem, kas apvieno dažādu iestāžu līdz šim veikto novērtēšanas darbu un vienlaikus groza Likumu Nr. 447/2008 par kompensācijām personām ar smagu invaliditāti.
Novērtēšanas darba reforma novērš neefektivitāti un birokrātisko slogu medicīnas vērtētājiem un vērtētājiem. Lai novērtējums būtu pārredzamāks, jānosaka jauni vienoti kritēriji attiecībā uz apakšatkarību. Novērtēšanas darbu digitalizē — medicīnas novērtētāji izmanto e-veselības sistēmu. Lai nodrošinātu reformas efektīvu īstenošanu, finanšu resursus saskaņā ar šo reformu izmanto, lai nodrošinātu datoraprīkojumu un biroja aprīkojumu 200 vērtētājiem.
|
5
|
13 — Piekļūstama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — 3. reforma: Sociālās aprūpes uzraudzības reforma un infrastruktūras nodrošināšana tās īstenošanai
|
Starpposma mērķis
|
Sociālās aprūpes uzraudzības reforma
|
Tiesību akta par sociālās aprūpes uzraudzību stāšanās spēkā
|
|
|
|
CET.
|
2022
|
Stājas spēkā likums sociālās aprūpes uzraudzības jomā, kas apvieno uzraudzības pilnvaras, un —Izveidot tiesisko pamatu jaunās sociālās labklājības uzraudzības/pārbaudes darbībai; Noteikt jaunus nosacījumus aprūpes kvalitātei sociālajos pakalpojumos un mājsaimniecībās; — Paplašināt uzraudzības jomu, iekļaujot tajā neoficiālo aprūpi mājās.
|
6
|
13 — Piekļūstama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — 3. reforma: Sociālās aprūpes uzraudzības reforma un infrastruktūras nodrošināšana tās īstenošanai
|
Mērķi
|
Vienotas uzraudzības sistēmas izveide ar galveno mītni un 8 filiālēm
|
|
Skaits
|
0
|
9
|
Q1
|
2024
|
Uzraudzības iestādes darbībai nepieciešamās infrastruktūras — galvenās mītnes un 8 reģionālo filiāļu — pabeigšana. Izmaksas ietver telpas, transportlīdzekļus, datoraprīkojumu un citus priekšnoteikumus.
|
7
|
13 — Piekļūstama un kvalitatīva ilgtermiņa sociāli veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 1: Kopienā balstītu sociālās aprūpes spēju uzlabošana
|
Mērķi
|
Dzīvesvietu pakalpojumu un veselības aprūpes un sociālo mazjaudas iestāžu spēju uzlabošana (rādītājs: izveidoto svērtās jaudas vienību minimālais skaits)
|
|
Skaits
|
0
|
441
|
CET.
|
2024
|
Kopienās un mazjaudas veselības un sociālās aprūpes iestādēs kopā izveido vismaz 441 svērto jaudas vienību, būvējot jaunas ēkas un atjaunojot esošās ēkas. Kopienā izvietoti objekti galvenokārt attiecas uz ģimenes mājokļiem, kuru ietilpība ir līdz 12 vietām. Veselības un sociālās aprūpes iestāžu ietilpība ir līdz 30 vietām katrā.
Objektus būvē/rekonstruē saskaņā ar universālā dizaina principiem, un tie ir mazjaudas objekti, tādējādi izpildot ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām nosacījumus.
|
8
|
13 — Piekļūstama un kvalitatīva ilgtermiņa sociāli veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 1: Kopienā balstītu sociālās aprūpes spēju uzlabošana
|
Mērķi
|
Dzīvesvietu pakalpojumu un veselības aprūpes un sociālo mazjaudas iestāžu spēju uzlabošana (rādītājs: izveidoto svērtās jaudas vienību minimālais skaits)
|
|
Skaits
|
0
|
2939
|
CET.
|
2026
|
Vispārējais mērķis ir izveidot 2939 svērtās jaudas vienības (no tām 1283 svērtās jaudas vienības kopienās un 1656 svērtās jaudas vienības mazjaudas veselības un sociālās aprūpes iestādēs), ko izveido, būvējot jaunas ēkas un atjaunojot esošās ēkas. Kopienā izvietoti objekti galvenokārt attiecas uz ģimenes mājokļiem, kuru ietilpība ir līdz 12 vietām. Veselības un sociālās aprūpes iestāžu ietilpība ir līdz 30 vietām katrā.
Objektus būvē/rekonstruē saskaņā ar universālā dizaina principiem, un tie ir mazjaudas objekti, tādējādi izpildot ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām nosacījumus.
|
9
|
13 — Piekļūstama un kvalitatīva ilgtermiņa sociāli veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 1: Kopienā balstītu sociālās aprūpes spēju uzlabošana
|
Mērķi
|
Ambulatoro pakalpojumu jaudas palielināšana (rādītājs: izveidoto svērtās jaudas vienību minimālais skaits)
|
|
Skaits
|
0
|
154
|
CET.
|
2024
|
154 vietas (svērtās ietilpības vienības) ambulatorajiem pakalpojumiem jaunās ambulatorajās iestādēs (piemēram, diennakts stacionāros, rehabilitācijas centros) izveido, būvējot jaunas ēkas vai atjaunojot esošās ēkas. Šīs iestādes daļēji kalpo kā neatslābstoša aprūpe, lai samazinātu neoficiālo aprūpētāju slogu. . Iekārtas ir būvētas/rekonstruētas saskaņā ar universālā dizaina principiem, un tām ir maza kapacitāte, tādējādi izpildot ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām noteikumus.
|
10
|
13 — Piekļūstama un kvalitatīva ilgtermiņa sociāli veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 1: Kopienā balstītu sociālās aprūpes spēju uzlabošana
|
Mērķi
|
Ambulatoro pakalpojumu jaudas palielināšana (rādītājs: izveidoto svērtās jaudas vienību minimālais skaits)
|
|
Skaits
|
0
|
1024
|
CET.
|
2026
|
1024 vietas (svērtās jaudas vienības) ambulatorajiem pakalpojumiem jaunās ambulatorajās iestādēs (piemēram, diennakts stacionāros, rehabilitācijas centros) izveido, būvējot jaunas ēkas vai atjaunojot esošās ēkas. Šīs iestādes daļēji kalpo kā neatslābstoša aprūpe, lai samazinātu neoficiālo aprūpētāju slogu. Objektus būvē/rekonstruē saskaņā ar universālā dizaina principiem, un tie ir mazjaudas objekti, tādējādi ievērojot ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām noteikumus.
|
11
|
13 — Piekļūstama un kvalitatīva ilgtermiņa sociāli veselības aprūpe — 2. ieguldījums: Pēcaprūpes un aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana
|
Mērķi
|
Mājas aprūpes pakalpojumu sniedzēju paplašināšana un atjaunošana (rādītājs: atbalstīto pakalpojumu sniedzēju skaits)
|
|
Skaits
|
0
|
91
|
Q1
|
2025
|
Ieguldījumi 91 jaunas un esošas mājas aprūpes aģentūras fiziskajā un tehniskajā aprīkojumā. Tā atbalsta vismaz 11 jaunu aģentūru izveidi un vismaz 80 esošu mājas aprūpes aģentūru atjaunošanu.
|
12
|
13 — Piekļūstama un kvalitatīva ilgtermiņa sociāli veselības aprūpe — 2. ieguldījums: Pēcaprūpes un aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana
|
Mērķi
|
Pēcaprūpes gultu izveide, rekonstruējot esošās akūtās un hroniskās gultas (rādītājs: minimālais rekonstruēto pēcaprūpes gultu skaits)
|
|
Skaits
|
0
|
650
|
CET.
|
2026
|
Pēc slimnīcu tīkla optimizācijas izveido vismaz 650 pēcaprūpes gultas, izmantojot atbrīvotās hroniskās un akūtās aprūpes iespējas. Pēcaprūpes gultas kalpo pacientu ārstēšanai pēc hospitalizācijas akūtās gultās.
|
13
|
13 — Piekļūstama un kvalitatīva ilgtermiņa sociāli veselības aprūpe — investīcija Nr. 3: Paliatīvās aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana
|
Mērķi
|
Paliatīvās aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana (rādītājs: izveidoto un atjaunoto gultasvietu skaits)
|
|
Skaits
|
0
|
270
|
Q3
|
2025
|
Šis ieguldījums ietver vismaz 270 gultu izveidi, būvējot jaunas hosikas (vidēji 20 gultas) un rekonstruējot esošās hosikas. Pacientiem, kuru stāvoklis vai ģimenes stāvoklis neļauj veikt paliatīvo ārstēšanu mājās, hroniskajai paliatīvajai aprūpei jāizmanto hosikas. Paliatīvo nodalījumu gultas izveido, rekonstruējot esošās gultas. Daži no tiem ir saistīti ar ilgtermiņa slimnieku nodalījumu pārprofilēšanu, no kuriem daļa izriet no akūtām gultām, kas izdalās tīkla optimizācijas rezultātā.
|
14
|
13 — Piekļūstama un kvalitatīva ilgtermiņa sociāli veselības aprūpe — investīcija Nr. 3: Paliatīvās aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana
|
Mērķi
|
Mobilo slimnīcu tīkla paplašināšana un atjaunošana (rādītājs: jaunu un pārbūvētu pakalpojumu sniedzēju skaits)
|
|
Skaits
|
0
|
26
|
Q1
|
2025
|
Kā daļu no šā ieguldījuma jaunu un esošu pārvietojamo hospes fiziskajā un tehniskajā aprīkojumā tiek atbalstītas vismaz 20 jaunas mobilas hosikas un vismaz 6 esošas.
|
14. KOMPONENTS: Uzņēmējdarbības vides uzlabošana.
Slovākijas uzņēmējdarbības vide lēnām zaudēja spēku. Biežas izmaiņas tiesiskajā vidē un liels regulatīvais slogs rada izmaksas uzņēmumiem, dārgas un ilgstošas maksātnespējas procedūras kavē resursu pārdali, un nepārredzams publiskā iepirkuma regulējums palēnina ieguldījumus un noved pie neoptimāla iepirkuma.
Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veikt dažādus uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē. Pasākumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, modernizēt un digitalizēt maksātnespējas regulējumu un uzlabot publiskā iepirkuma procedūras.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Tādējādi komponents palīdz īstenot 2020. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 4, lai nodrošinātu labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, kā arī 2019. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3, risinot publiskā iepirkuma problēmas.
Reforma: Regulatīvā sloga samazināšana uzņēmumiem
Smags administratīvais un regulatīvais slogs negatīvi ietekmē ieguldījumus un inovāciju, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Neraugoties uz valdības centieniem, administratīvais slogs netiek pietiekami samazināts, un Slovākijas uzņēmējdarbības vide lēnām zaudē vietu starptautiskajos salīdzinājumos.
Šī reforma samazina administratīvo slogu uzņēmumiem, ieviešot šādus instrumentus: plānoto transponēšanas tiesību aktu ex ante novērtējums, lai novērstu nepamatotu pārmērīgu reglamentēšanu; jau ieviestā regulējuma efektivitātes un pamatojuma ex post novērtējums; noteikums “1-in-2-out”, kas nodrošina, ka jauni tiesību akti nepalielina administratīvās izmaksas uzņēmumiem; un individuālu pasākumu paketes, kuru pamatā ir apspriešanās ar ieinteresētajām personām un kuras ir piemērotas, lai vienkāršotu administratīvās prasības uzņēmumiem.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Reforma: Maksātnespējas procedūru saskaņošana un digitalizācija
Slovākijas maksātnespējas procedūras ir ilgstošas un dārgas. Trūkst pienācīgu agrīnās brīdināšanas mehānismu, nav specializētu tiesu maksātnespējas procedūru izskatīšanai, un pilnībā digitalizētas darbplūsmas trūkums palēnina procesus.
Ar šo reformu izveido vienotas un digitalizētas maksātnespējas un pārstrukturēšanas procedūras, kas uzlabo to pārredzamību, laiku un izmaksas. Tā ievieš uzlabotu un saskaņotu maksātnespējas regulējumu, tostarp agrīnās brīdināšanas instrumentus un specializāciju maksātnespējas lietās uzņēmumu tiesās.
Tiesību akti par agrīnās brīdināšanas mehānismiem stājas spēkā līdz 2022. gada 31. janvārim. Attiecīgie tiesību aktu grozījumi Likumā Nr. 7/2005 par bankrotu un pārstrukturēšanu, Likumā Nr. 328/1991 par bankrotu un sastāvu, Likumā Nr. 8/2005 par pilnvarotajiem, Likumā Nr. 757/2004 par tiesām un Likumā Nr. 371/2004 par Slovākijas Republikas tiesu atrašanās vietu un rajoniem stājas spēkā līdz 2023. gada 31. martam.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.
Reforma Nr. 3: Publiskā iepirkuma procedūras
Publiskā iepirkuma pārbaudes procedūru sarežģītība un ilgums joprojām ir bloķējošs faktors potenciālajiem saņēmējiem. Turklāt ir iespējams plašāk izmantot ar kvalitāti saistītus un aprites cikla izmaksu kritērijus. Vienlaikus ir jānodrošina pienācīgi aizsardzības pasākumi. Ņemot vērā neuzticēšanos publiskajām iestādēm, publiskajiem iepircējiem jāpieliek lielākas pūles, lai atgūtu uzņēmumu, plašsaziņas līdzekļu un visas sabiedrības uzticēšanos. Ieguvumi no profesionalizācijas centieniem līdz šim rodas tikai lēnām.
Publiskā iepirkuma reforma vienkāršo un paātrina procedūras, vienlaikus nodrošinot pienācīgus aizsardzības pasākumus. Tās mērķis ir arī uzlabot kontroli, digitalizējot un automatizējot līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu un novērtēšanu. Tiesību aktu reforma reglamentē gan virsrobežu, gan zem noteiktā līmeņa publiskās procedūras, kā arī procedūras ar zemu vērtību. Publiskā iepirkuma procedūras ir jāvienkāršo un jāsaīsina, jāuzlabo kontroles procedūras un jāpalielina pārredzamība, jo īpaši izveidojot vienotu publisku elektronisku platformu visam iepirkuma procesam, tostarp līgumiem, kas ir mazāki par robežvērtību, un zemas vērtības līgumiem. Visām izmaiņām, jo īpaši attiecībā uz pienācīgiem aizsardzības pasākumiem, piemēram, pārredzamības prasībām, pārskatīšanas procedūrām un uzdevumu un kompetenču nošķiršanu, pilnībā jāatbilst ES tiesību aktiem. Lai uzlabotu kvalitātes kritēriju izmantošanu, paredzams, ka tiks pastiprināti noteikumi par zaļo publisko iepirkumu. Paredzams, ka kvalitātes kritēriju izmantošanas turpmāka stiprināšana tiks panākta ar neregulatīviem līdzekļiem. Pasākums veicina publiskā iepirkuma turpmāku profesionalizāciju, veidojot Publiskā iepirkuma biroja spējas. Konkrētāk, ir jānodrošina apmācība dažādos formātos, lai uzlabotu reformēto publiskā iepirkuma procedūru piemērošanu.
Publiskā iepirkuma likuma reforma stājas spēkā līdz 2022. gada 31. martam. Vienotā elektroniskā platforma sāk darboties līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums: Spēja veikt reformas, lai samazinātu regulatīvo slogu
Lai ātri īstenotu reformas administratīvā sloga samazināšanai, ir vajadzīgas pagaidu spējas, jo īpaši juristi un analītiķi, atbildīgajās valsts iestādēs.
Tāpēc šajā ieguldījumā ir paredzētas pagaidu projektu komandas, lai izstrādātu un īstenotu 1. reformu. Tajā ietilpst juridiskie eksperti un analītiķi. Veic ex ante un ex post novērtējumus, kā arī “1–2” noteikuma piemērošanu. Tiešsaistes ziņošana par principa “1-in-2-out” (virtuālais konts) atbilstības pārbaudi apstiprina, ka noteikums tiek īstenots praksē.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 2: Maksātnespējas procesu digitalizācija
Viens no maksātnespējas procedūru uzkrāšanās galvenajiem iemesliem ir visaptverošas digitālās sistēmas trūkums. Pašreizējais maksātnespējas reģistrs būtībā darbojas kā publicēšanas platforma, taču tas neļauj digitāli izskatīt lietas visos iesaistītajos aktoros. Tas veicina ilgstošas procedūras, kas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi un resursu efektīvu pārdali.
Investīcijas pilnībā digitalizē maksātnespējas procedūras, lai tās saīsinātu un samazinātu izmaksas uzņēmējiem. Tas ietver likvidācijas, bankrota, pārstrukturēšanas un parādsaistību dzēšanas digitalizāciju, tostarp pirmsmaksātnespējas procedūras. Ar to ir saistīti dažādi dalībnieki, piemēram, tiesas, kreditori un sabiedrība.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
A.2.
Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
Kārtas Num.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
Mērvienība
|
Pamatinformācija
|
Mērķi
|
Ceturkšņa laikā
|
Finanšu gads
|
|
1
|
14 — Uzņēmējdarbības vides uzlabošana — reforma Nr. 1: normatīvā sloga samazināšana uzņēmumiem
|
Starpposma mērķis
|
jaunu regulatīvā sloga mazināšanas instrumentu ieviešana: — noteikuma “1in-2out” īstenošana — spēkā esošo regulu ex post novērtējuma ieviešana (leģislatīvi un neleģislatīvi materiāli) — aizsardzības ieviešana pret nepamatotu pārmērīgu reglamentēšanu
|
Rezolūciju, ar ko atjaunina vienoto metodiku atlasīto ietekmes novērtējumu noteikšanai, stāšanās spēkā
|
|
|
|
Q1
|
2023
|
Valdības rezolūciju stāšanās spēkā, ar ko atjaunina vienoto metodiku izvēlētās ietekmes novērtēšanai un ievieš jaunus instrumentus regulatīvā sloga samazināšanai:— noteikuma “1-in-2out” ieviešana 2022. gada 1. ceturksnī — spēkā esošo regulu ex post novērtējuma ieviešana (leģislatīvie materiāli līdz 1Q/2022 un neleģislatīvi materiāli līdz 1Q/2023) attiecībā uz to efektivitāti un pamatojumu — aizsardzības pret nepamatotu pārmērīgu reglamentēšanu ieviešana līdz 2022. gada 4. ceturksnim — Ieguldījumu īstenošana, lai īstenotu pasākumus regulatīvā sloga samazināšanai uzņēmumiem.
|
2
|
14 — Uzlabot uzņēmējdarbības vidi — Ieguldījums Nr. 1: Spēja veikt reformas, lai samazinātu regulatīvo slogu
|
Starpposma mērķis
|
1in-2out noteikums, ex ante novērtējums, lai novērstu pārmērīgu reglamentēšanu, un spēkā esošā regulējuma ex post novērtējumi
|
Ekonomikas ministrijas veiktie novērtējumi
|
|
|
|
CET.
|
2025
|
Tiešsaistes ziņošana par principa “1-in-2-out” (virtuālais konts) atbilstības pārbaudi apstiprina, ka noteikums tiek īstenots praksē: Iesniegto leģislatīvo materiālu kontrole (500 gadā)/Tulkojošu un neleģislatīvu materiālu iesniedzēju apmācības sagatavošana (1 gadā)/Pieteikumu iesniedzējiem paredzēto konsultāciju skaits (100 gadā)/virtuālo kontu atjauninājumu skaits MH SR tīmekļa vietnē (12 gadā) — 2024. g. 4. cet.
Regulārs ex post novērtējums par spēkā esošo noteikumu efektivitāti un pamatojumu: Iesniegto leģislatīvo materiālu pārskatīšana (50 2022. gadā, 100 turpmākajos gados). Tiesību aktu materiālu iesniedzēju apmācība (reizi gadā) un konsultāciju organizēšana. Izstrādā mehānismu, lai kontrolētu ex post novērtējuma principa piemērošanu — 2024. g. 4. cet.
Aizsardzības pret nepamatotu pārmērīgu reglamentēšanu īstenošana: Izstrādā iesniegto leģislatīvo materiālu novērtējumu kontroli (40 gadā)/Likumdošanas materiālu iesniedzēju apmācību (1x gadā)/Apspriežu skaitu (30 gadā)/Mehānismu, lai uzraudzītu, kā tiek piemērots princips par aizsardzību pret nepamatotu pārmērīgu reglamentēšanu. — 2025. CET.
|
3
|
14 — Uzņēmējdarbības vides uzlabošana — 1. reforma: Regulatīvā sloga samazināšana uzņēmumiem
|
Starpposma mērķis
|
Administratīvā sloga samazināšana uzņēmējiem
|
Stājas spēkā trīs tiesību aktu kopumi ar 300 pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai
|
|
|
|
Q4
|
2024
|
Stājas spēkā trīs tiesību aktu kopumi, kas samazina administratīvo slogu uzņēmumiem, katrā no tiem ietver vismaz 100 pasākumus un rada ietaupījumus uzņēmējiem.
|
4
|
14 — Uzņēmējdarbības vides uzlabošana — 2. reforma: Maksātnespējas regulējuma reforma — tiesiskā regulējuma pielāgošana
|
Starpposma mērķis
|
Maksātnespējas regulējuma reforma
|
Stājas spēkā tiesību aktu kopums, kas reglamentē maksātnespējas procedūras.
|
|
|
|
Q1
|
2023
|
Stājas spēkā tiesību akti, ar kuriem izveido tiesisko regulējumu likvidācijas, bankrota, pārstrukturēšanas un parādsaistību dzēšanas apvienošanai un pilnīgai digitalizācijai un attiecīgā gadījumā gaidāmā bankrota atrisināšanai, kā arī juridiskā un procesuālā regulējuma grozīšanai piespiedu likvidācijas procesu digitalizācijai. Tas ietver agrīnās brīdināšanas instrumentu ieviešanu un rada maksātnespējas specializāciju uzņēmējdarbības tiesu līmenī.
Valdība un parlaments apstiprina tiesību aktu kopumu:—Jauns likums par nepublisku finanšu pārstrukturēšanu un valsts preventīvo pārstrukturēšanu;—Grozījums Likumā Nr. 7/2005 par bankrotu un pārstrukturēšanu, — grozījumi Likumā Nr. 8/2005 par administratoriem — grozījumi Likumā Nr. 328/1991 par bankrotu un mierizlīgumu;—Grozījumi Likumā Nr. 757/2004 par tiesām;—Grozījumi Likumā Nr. 371/2004 par Slovākijas Republikas tiesu atrašanās vietu un rajoniem.
|
5
|
14 — Uzņēmējdarbības vides uzlabošana — Ieguldījums Nr. 2: Maksātnespējas procesu digitalizācija
|
Mērķi
|
Pilnībā darbojas vienots, pilnībā digitalizēts maksātnespējas process.
|
|
% no maksātnespējas procedūrām, kas veiktas, izmantojot vienotu digitālo procesu
|
0
|
100
|
Q4
|
2024
|
Vienīgais pilnībā digitalizētais maksātnespējas process ir pārbaudīts un sākts, un to izmanto visās maksātnespējas procedūrās. Valsts pārvaldes informācijas sistēmas (tehniskā satvara) darbības sākšana, galveno uzmanību pievēršot maksātnespējas tiesību aktiem un izstāšanās procesiem ar vairāku lietotāju moduļiem (pārvaldnieki, kreditori, tiesas, sabiedrība, aktīvu realizācija) un papildu funkcijām agrīnai brīdināšanai par gaidāmo maksātnespēju, fizisku personu parādsaistību dzēšanu, pārrobežu informācijas apmaiņu, statistikas un analītisko datu sniegšanu un informācijas izpaušanu.
|
6
|
14 — Uzņēmējdarbības vides uzlabošana — 3. reforma: Publiskā iepirkuma reforma — tiesību aktu pielāgošana
|
Starpposma mērķis
|
Publiskā iepirkuma procedūru likuma reforma
|
Pārskatītā likuma par publiskā iepirkuma procedūrām stāšanās spēkā Parlamentā
|
|
|
|
Q1
|
2022
|
Grozījumi Publiskā iepirkuma procedūru likumā, ko apstiprinājusi valdība un parlaments un kas stājušies spēkā, nodrošinās:
Iepirkuma procedūras paātrināšana un vienkāršošana.
— Paātrināt procesu, lai īstenotu kandidātu, pretendentu, dalībnieku un citu iesaistīto personu tiesības.
Uzlabot publiskā iepirkuma kontroli, automatizējot līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu un novērtēšanu un nodrošinot cenu datu efektīvu vākšanu un analīzi.
—Nodrošināt pienācīgus aizsardzības pasākumus, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību, un visi ierosinātie grozījumi būs saskaņā gan ar attiecīgajām Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām, gan ar noteikumiem, kas paredzēti Līgumā par Eiropas Savienības darbību.
|
7
|
14 — Uzņēmējdarbības vides uzlabošana — 3. reforma: Publiskā iepirkuma reforma — publiskā iepirkuma procesu digitalizācija
|
Starpposma mērķis
|
Publiskā iepirkuma procesu digitalizācija, izmantojot vienotu elektronisku platformu.
|
Vienotā elektroniskā platforma pilnībā darbojas attiecībā uz sešām jaunajām funkcijām.
|
|
|
|
CET.
|
2023
|
Publiskā iepirkuma procesu digitalizāciju testē un pilnībā izmanto, tostarp sadarbspēju ar Centrālās atsauces datu pārvaldības informācijas sistēmu (IS CSRÚ) saskaņā ar Likumu Nr. 305/2013 Coll., kas ļauj automātiski pabeigt līgumslēdzēja datus, paplašināt darbības jomu, attiecinot to uz visām precēm un pakalpojumiem. Iezīmes:
Tādu būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu iesniegšana, kas nesasniedz robežvērtību, ne tikai to, kas parasti pieejami tirgū;
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ar kritēriju, kas nav cena;
Tirgus izpēte zemas vērtības līgumiem;
Zemas vērtības līgumu publicēšana;
Automatizētas piedāvājumu ranžēšanas funkcionalitātes izveide;
—Integrācija centrālās atsauces datu pārvaldības (IS CSRÚ) informācijas sistēmā saskaņā ar Likumu Nr. 305/2013 Coll.
|
15. KOMPONENTS: Tiesu sistēmas reforma
Slovākijā tika paustas īpašas bažas par tās tiesu sistēmas vispārējo integritāti, un uzticēšanās tiesu iestādēm ir vāja salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Korupcija joprojām rada problēmas, un korupcijas uztvere joprojām ir problemātiska.
Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir vēl vairāk palielināt tiesu sistēmas efektivitāti, integritāti un neatkarību, kā arī apkarot korupciju. Tiesu kartes reformas mērķis ir ieviest tiesnešu specializāciju un tādējādi radīt iespējas labākiem un ātrākiem tiesu nolēmumiem. Investīcijām, kas saistītas ar tiesu iestāžu kartes reformu, ir divi galvenie mērķi. Pirmais mērķis ir modernizēt esošās telpas un jaunajā tiesu kartē būvēt vai iepirkt jaunas telpas galvenajām tiesām. Otrais mērķis ir ieguldīt analītiskajās spējās, digitālajās tehnoloģijās un tiesvedības procesu elektronikā, lai veicinātu kvalitatīvākus un ātrākus pakalpojumus un uzlabotu procesuālo pārredzamību, kā arī samazinātu korumpētas prakses tvērumu.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu 2019.4 un konkrētai valstij adresēto ieteikumu 2020.4, proti, uzlabot efektivitāti un risināt integritātes problēmas tiesu sistēmā, kā arī pastiprināt centienus atklāt korupciju un saukt pie atbildības par to, kā arī nodrošināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma efektīvu uzraudzību un izpildi.
Reforma: Tiesu kartes reorganizācija
Slovākijas tiesu sistēmas sadrumstalotība mazina tās efektivitāti. Tiesneši nevar pietiekami specializēties, tādējādi mazinot tiesu nolēmumu efektivitāti un kvalitāti. Turklāt sistēmas neviendabīgums rada pārredzamības trūkumu.
Tādēļ šī reforma uzlabos tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti. Šajā nolūkā tā reorganizē tiesu sistēmu, racionalizējot to un tādējādi ļaujot tiesnešiem labāk specializēties krimināltiesību, civiltiesību, komerctiesību un ģimenes tiesību jomā, paverot ceļu labākiem un ātrākiem tiesu nolēmumiem. Tas ietver jaunu pirmās instances administratīvo un vispārējās jurisdikcijas tiesu (tostarp pašvaldību tiesu), apelācijas tiesu un Augstākās administratīvās tiesas tīklu.
Galvenie tiesību akti, ar kuriem īsteno tiesu kartes reformu, stājas spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim. Tiesu sistēmas pāreju uz mazāku tiesu skaitu un ar specializētiem tiesnešiem pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.
Reforma: Korupcijas apkarošana un tiesu iestāžu integritātes un neatkarības stiprināšana
Augstais korupcijas līmenis ir saistīts ar uzticības trūkumu tiesu iestādēm. Īpašas bažas rada tas, ka trūkst līdzekļu, lai sauktu pie atbildības par korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Šī reforma ietver tiesību aktu grozījumu kopumu, kuru mērķis ir uzlabot tiesu iestāžu integritāti un neatkarību un efektīvāk apkarot korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Šo reformu īsteno saskaņā ar LES 19. pantu, lai nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.
Stiprināt tiesu iestāžu integritāti un neatkarību:
·Tiek izveidota Augstākā administratīvā tiesa, kas ir pilnvarota darboties kā disciplinārtiesa tiesnešiem, prokuroriem, tiesu izpildītājiem, notāriem un administratoriem (saistīts ar 1. reformu).
·Tiesu padomei ir plašākas kompetences tiesnešu aktīvu un tiesu ekspertīzes pārbaudē. Turklāt, lai nodrošinātu labāku pārstāvību, Tiesnešu padomes vēlēšanās ievieš reģionālu principu.
·Tiesnešu ievēlēšana Konstitucionālajā tiesā ir jāuzlabo un jāpadara pārredzamāka, izmantojot vairākus līdzekļus, piemēram, nodrošinot aizsardzību pret parlamenta pasivitāti tiesnešu ievēlēšanā, ieviešot rotācijas principu tiesnešu ievēlēšanai, lai samazinātu risku, ka kāda konkrēta politiskā partija izvēlas pārāk daudz tiesnešu. Galveno tiesnešu (konstitucionālās tiesas, ģenerālprokurora un īpašā prokurora) ievēlēšanai ievieš atklātas tiesas sēdes.
·Groza noteikumus par tiesneša profesijas praktizēšanu, tostarp nosakot 67 gadu vecuma ierobežojumu tiesnešiem un 72 gadu vecuma ierobežojumu konstitucionālajiem tiesnešiem.
Nodrošināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma efektīvu uzraudzību un izpildi:
·Izveido atsavināto aktīvu pārvaldības biroju, kā arī uzlabo tiesisko regulējumu, kas ļauj efektīvāk atsavināt un pārvaldīt aktīvus. Šis pasākums ir saistīts ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas centieniem Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna 16. komponentā.
Atklāt korupciju un saukt pie atbildības par to:
·Ievieš jaunus noziedzīgus nodarījumus, ja tiesneši ļaunprātīgi izmanto tiesību aktus un ja ierēdņi pieprasa vai apsola nepamatotas priekšrocības.
Daļa no šīm izmaiņām tiesību aktos bija plānota 2020. gada 31. decembrī. Viss tiesību aktu kopums stājas spēkā līdz 2021. gada 30. septembrim.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.
Ieguldījums: Ēkas reorganizētajai tiesu sistēmai
Jaunajā tiesu iestāžu kartē, ko ieviesa ar šā komponenta reformu Nr. 1 “Tiesu kartes reorganizācija”, ir vajadzīgas dažas jaunas ēkas, un pašlaik pieejamās tiesas ēkas ir pilnībā jārenovē vai jāpielāgo.
Šis ieguldījums palielina kapacitāti vai modernizē esošās vai attiecīgā gadījumā būvē vai iepērk jaunas piemērotas telpas galvenajām tiesām jaunajā tiesu kartē. Konkrēti, ir jāuzbūvē vai jāiegādājas vismaz 24 909 m² tiesas ēku un jārenovē vismaz 111 931 m² tiesas ēku. Renovācijas rezultātā tiek panākts vidējais primārās enerģijas ietaupījums vismaz 30 % apmērā. Tas attiecas uz ēku būvniecību, iegādi un/vai atjaunošanu saskaņā ar pārskatīto tiesu karti, kas ietver rajona un pašvaldību tiesas, apgabaltiesas, pirmās instances administratīvās tiesas un Augstāko administratīvo tiesu.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 2: Digitalizācija un analītiskās spējas
Tiesu sistēmai ir plašas iespējas uzlabot digitālo tehnoloģiju izmantošanu, lai palielinātu efektivitāti un pārredzamību. Tas ietver digitāli un centralizēti pieejamu tiesu lietu un IT iekārtu nodrošināšanu tiesās.
Šis ieguldījums vēl vairāk uzlabos tiesu iestāžu efektivitāti, nodrošinot reformēto tīklu ar aprīkojumu lietu izskatīšanai digitālajā jomā un izveidojot nepieciešamās sistēmas. Šajā nolūkā izveido elektronisku uzņēmumu reģistru un elektronisku, centralizētu tiesu pārvaldības sistēmu. Tas ļauj pilnībā elektroniski pārvaldīt tiesas lietas. Esošos tiesu datus no esošajām vietējām datubāzēm migrē uz centralizēto tiesu pārvaldības sistēmu. Centralizēto tiesu pārvaldības sistēmu papildina analītiska atbalsta platforma, kas nodrošina digitālu, meklējamu judikatūras datubāzi, kas palīdz tiesnešiem un paātrina lēmumu pieņemšanu. Attiecībā uz IT aprīkojumu vismaz 6000 tiesas darbinieku aprīko ar piezīmjdatoriem, dokstacijas, monitoriem un tālruņiem. Investīcijas ietver arī tiesām nepieciešamo digitālo infrastruktūru, piemēram, videokonferenču tehnoloģiju un bezvadu internetu.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
A.2.
Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
Kārtas Num.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
Mērvienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Finanšu gads
|
|
1
|
15 — Tiesu iestāžu reforma — Reforma 1: Tiesnešu kartes reforma — Tiesību akti
|
Starpposma mērķis
|
Jaunas tiesu kartes definīcija
|
Uzturēšanās un rajonu likuma stāšanās spēkā
|
|
|
|
Q4
|
2021
|
Tiesību akta grozījuma stāšanās spēkā nosaka jaunu tiesu sistēmu.
Izmaiņas tiesu kartē pielāgo pirmās instances vispārējās jurisdikcijas tiesu tīklu, izveido administratīvās tiesas, pielāgo vispārējās apelācijas tiesas un izveido Slovākijas Republikas Augstāko administratīvo tiesu.
|
2
|
15 — Tiesu iestāžu reforma — Reforma 1: Tiesnešu kartes reforma — Tiesību akti
|
Starpposma mērķis
|
Jaunā tiesu tīkla ieviešana
|
Darbojas reorganizēts tiesu tīkls
|
|
|
|
Q1
|
2023
|
Tiesu iestāžu pāreja uz mazāku tiesu skaitu ir pabeigta, un tiesneši ir izraudzīti specializācijai (civiltiesībās, ģimenes tiesībās, krimināltiesībās un komerctiesībās) vismaz 3 tiesu darba kārtībās katrā jaunajā tiesu apgabalā (Q1/2023). Ir izveidots un darbojas jaunais pirmās instances vispārējo un administratīvo tiesu tīkls, vispārējās apelācijas tiesas un Slovākijas Republikas Augstākā administratīvā tiesa (Q1/2023).
|
3
|
15 — Tiesu iestāžu reforma — Ieguldījums Nr. 1: tiesu reorganizācija — ēku renovācija
|
Mērķi
|
Tiesas ēku rekonstruētā platība m²)
|
|
Platība (m²)
|
0
|
111931
|
Q4
|
2025
|
No vispārējā mērķa rekonstruēt 124368 kvadrātmetru tiesas ēku vismaz 111931 kvadrātmetrus rekonstruē, lai modernizētu un palielinātu to spējas, palielinot tiesnešu un tiesnešu skaitu apvienotajos tiesu apgabalos. Rekonstrukcijas projekta dokumentāciju sagatavo līdz 2022. gada 2. ceturksnim.
|
4
|
15 — Tiesu iestāžu reforma — Ieguldījums 1:Tiesu reorganizācija — Jaunu ēku būvniecība/iepirkums
|
Mērķi
|
Uzbūvēto vai iegādāto tiesas ēku platība (m²)
|
|
Platība (m²)
|
0
|
24909
|
Q4
|
2025
|
No vispārējā mērķa būvēt vai iegādāties 27677 kvadrātmetru modernu ēku lielāko tiesu vajadzībām tiesu sistēmā ir jāuzbūvē vai jāiegādājas vismaz 24909 kvadrātmetru. Rekonstrukcijas projekta dokumentāciju sagatavo līdz 2022. gada 2. ceturksnim.
|
5
|
15 — Tiesu iestāžu reforma — 2. reforma: Korupcijas apkarošana un tiesu iestāžu integritātes un neatkarības stiprināšana
|
Starpposma mērķis
|
Tiesību aktu kopums korupcijas apkarošanai un tiesu sistēmas integritātes un neatkarības stiprināšanai
|
Stājas spēkā Likums par tiesu sistēmas reformu, Konstitucionālais likums, grozītais Likums par prokuratūru, grozītais Kriminālkodekss un Slovākijas Republikas Tiesas Augstākās administrācijas disciplinārie noteikumi
|
|
|
|
Q3
|
2021
|
Stājas spēkā Likums par iesaldēto aktīvu pārvaldību, Likums par tiesu sistēmas reformu, Konstitucionālais likums, grozītais Likums par prokuratūru un grozītais kriminālkodekss. Slovākijas Republikas Augstākās administratīvās tiesas disciplināro noteikumu pieņemšana
|
6
|
15 — Tiesu iestāžu reforma — Ieguldījums Nr. 2: Atbalstoši tiesu iestāžu kartes reformas instrumenti — Komercreģistrs un tiesu pārvaldības centralizētā sistēma
|
Starpposma mērķis
|
It sistēmas izstrāde un nodošana — Uzņēmējdarbības reģistrs
|
Komercreģistra pilnīga elektroniska saziņa ar uzņēmumiem un tiesām
|
|
|
|
Q3
|
2024
|
Mūsdienīgas IT sistēmas nodošana ekspluatācijā, kas ļauj uzņēmējiem un tiesām pilnībā elektroniski veikt uzņēmējdarbības reģistra darbības.
|
7
|
15 — Tiesu iestāžu reforma — Ieguldījums Nr. 2: Atbalstoši tiesu iestāžu kartes reformas instrumenti — Komercreģistrs un tiesu pārvaldības centralizētā sistēma
|
Starpposma mērķis
|
IS — Centralizētas tiesu pārvaldības sistēmas izstrāde un nodošana
|
Jaunus tiesas dokumentus var apstrādāt digitāli
|
|
|
|
Q4
|
2025
|
Tādas modernas IT sistēmas nodošana ekspluatācijā, kas ļauj digitāli pārvaldīt tiesas lietas. Centralizētas tiesu pārvaldības sistēmas ieviešana ietver visu jauno tiesu lietu digitalizāciju, visu tiesu savstarpēju savienošanu, saiknes ar citām attiecīgām valsts pārvaldes sistēmām un visu esošo tiesu datu migrēšanu no esošajām vietējām datubāzēm uz centralizēto tiesu pārvaldības sistēmu. Vismaz 80 % no datu migrācijas veic līdz 2025. gada 4. ceturksnim.
|
8
|
15 — Tiesu iestāžu reforma — Ieguldījums Nr. 2:
|
Mērķi
|
Tiesu IT iekārtu modernizācija tiesu darbiniekiem
|
|
Skaits
|
0
|
6 000
|
CET.
|
2026
|
Ir jāiegādājas un jāpiegādā tiesu digitālais aprīkojums, lai padarītu to darbu efektīvāku un apgādātu tās ar tehnoloģijām efektīvai tiesas sēžu norisei un darbībām no attāluma. No vispārējā mērķa nodrošināt 6100 tiesas darbinieku IT iekārtu (jauni piezīmjdatori, dokstacijas, monitori, telefoni) modernizāciju veic vismaz 6000 tiesas darbinieku, kas reorganizēti pēc tiesu kartes reformas.
|
9
|
15 — Tiesu iestāžu reforma — Ieguldījums Nr. 2: Tiesnešu karšu reformu atbalsta instrumenti — Analītiskā atbalsta platforma
|
Starpposma mērķis
|
Analītiskā atbalsta platformas izveide piekļuvei tiesu judikatūrai
|
Analītiskā atbalsta platforma darbojas pilnībā.
|
|
|
|
CET.
|
2026
|
Judikatūras analītiskā atbalsta platforma darbojas un ir pieejama tiesām, ļaujot tiesnešiem izmantot judikatūras datubāzi, lai paātrinātu lietu izpētes procesu.
|
16. KOMPONENTS: Cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, drošība un iedzīvotāju aizsardzība
Slovākija ieņem vāju vietu korupcijas uztveres rādītājos un uzticībā policijai. Pārvaldība ir sadrumstalota un tai ir ierobežotas spējas, kas kavē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un publiskos ieguldījumus, un finanšu noziegumi netiek pietiekami risināti.
Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna 16. komponenta galvenie mērķi ir pastiprināt centienus atklāt korupciju un saukt pie atbildības par to, apkarot noziegumus pret vidi, palielināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas centienu spējas, optimizēt krīžu pārvaldību un stiprināt administratīvās spējas dažādos valdības līmeņos.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Tādējādi tas palīdz īstenot konkrētām valstīm adresēto 2020. gada ieteikumu Nr. 4, jo īpaši nodrošināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma efektīvu uzraudzību un izpildi un nodrošināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus. Uzmanība tiek pievērsta arī konkrētām valstīm adresētajam ieteikumam Nr. 4 (2019. gads), tostarp attiecībā uz pastiprinātiem centieniem atklāt korupciju un saukt pie atbildības par to.
Reforma: Efektīvāka cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju
Jaunas tendences starptautiskās organizētās noziedzības jomā, tostarp juridisko personu ļaunprātīga izmantošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai, rada spiedienu uz Slovākiju uzlabot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu, lai novērstu un apkarotu ekonomiskos noziegumus.
Šīs reformas mērķis ir pastiprināt cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju. Tā uzlabo tiesisko regulējumu attiecībā uz līdzekļu iesaldēšanu, tostarp izveidojot biroju, kas pārvalda šādus aktīvus, un policijas kompetenci pārbaudīt to izcelsmi. Tā arī ievieš centrālo kontu reģistru.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.
Ieguldījums: Instrumenti un spējas cīņā pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju
Cīņai pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir vajadzīgi piemēroti instrumenti, tostarp digitāli risinājumi, un spējas.
Šis ieguldījums nodrošinās vairākus instrumentus un spēju veidošanas pasākumus, lai atbalstītu reformu 1. Tas ietver digitālās programmatūras risinājumus finanšu izmeklēšanai un centrālajam kontu reģistram. Policijas spēku finanšu izmeklēšanas spējas tiek stiprinātas, izmantojot apmācību un aprīkojumu, kā arī reorganizāciju, kas kopā ar Valsts krimināla aģentūras (NAKA) reģionālajiem birojiem un analītiskajiem dienestiem izveido Valsts īpašo noziegumu centru (NCODK). Turklāt jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka trauksmes cēlēju birojs pilnībā darbojas, lai atbalstītu cīņu pret korupciju. Tas ietver tehniskā aprīkojuma nodrošināšanu.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Reforma: Policijas spēku modernizācija un spēju veidošana
Policijas spēku struktūras un spējas ir novecojušas, un tām trūkst specializētu dienestu, kas nodarbojas ar jauniem noziedzības veidiem un noziedzīgu analīzi. Ar reformu tiek reformēta policijas spēku organizācija, stiprinot analītiskās spējas un noziedzības tehnoloģiju dienestu, kā arī noziegumu pret vidi izmeklēšanu. Tā izveido kriminālinženieru dienestu, kriminālnoziedzības analīzes vienības un vienību, lai apkarotu noziegumus pret vidi un personālu un tos pienācīgi aprīkotu.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 2: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija
Nepietiekama policijas spēku digitalizācija rada neefektivitāti vairākās jomās. Reorganizācija (2. reforma) prasa pārkvalifikāciju, atjaunošanu un papildu aprīkojumu.
Šis ieguldījums veidos policijas spēku spējas un digitalizēs procesus, lai padarītu tos efektīvākus. Apmācību un aprīkojumu nodrošina visiem darbiniekiem vienībās, kas izveidotas saskaņā ar šā komponenta 2. reformu, modernizējot un veidojot policijas spēku spējas. Renovē policijas ēkas, kuru platība ir vismaz 45 000 m², tādējādi panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu un vismaz 700 “tīro” transportlīdzekļu iegādi. Digitalizācijas centieni ietver automatizētas ceļu satiksmes pārkāpumu sistēmas izveidi un elektronisku uzturēšanās atļauju piešķiršanas procesu.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma Nr. 3: Krīzes pārvaldības optimizācija
Vairākas krīzes, tostarp pandēmija, ir pierādījušas trūkumus krīzes reaģēšanas mehānismos.
Šī reforma optimizē krīzes pārvaldību un attiecīgās spējas, kā arī glābšanas dienestu efektīvu koordināciju. Tas ietver skaidru definīciju par integrētās glābšanas sistēmas ārkārtas reaģēšanas dienestu uzdevumiem un sadarbības pasākumiem, kopīgu procedūru izveidi reaģēšanai krīzes situācijās un kopīgu koordinācijas mehānismu. Tā arī izveido integrēto drošības centru tīklu (sk. šā komponenta 3. ieguldījumu, ugunsdzēsības un glābšanas sistēmasmodernizāciju).
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.
Ieguldījums Nr. 3: Ugunsdrošības un glābšanas sistēmas modernizācija
Integrētai krīžu pārvarēšanai ir vajadzīga atbilstoša infrastruktūra tās koordinēšanai. Ārkārtas reaģēšanas dienestu novecojusi un sadrumstalota komunikācijas un informācijas infrastruktūra palēnina reaģēšanu krīzes situācijās. Turklāt daļa ugunsdzēsības glābšanas dienestu infrastruktūras ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī.
Šā ieguldījuma mērķis ir nodrošināt nepieciešamo fizisko un digitālo infrastruktūru, lai pilnībā īstenotu šā komponenta 3. reformu, optimizējot krīžu pārvarēšanu. Šajā nolūkā tā atbalsta divu jaunu ēku mājokļu būvniecību, jaunus integrētos pakalpojumu centrus, kā arī sadarbspējīgas IT tehnoloģijas visiem glābšanas dienestiem. Turklāt uzbūvē vismaz četras jaunas ugunsdzēšanas stacijas un vismaz 3 atjauno un modernizē. Renovācija nodrošina vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 4: Administratīvo spēju racionalizēšana, optimizācija un stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos
Publiskos ieguldījumus kavē administratīvo spēju trūkums īstenošanā vairākos līmeņos. Plānā paredzētie apjomīgie ieguldījumi nozīmē, ka vēl vairāk jāpalielina šo ieguldījumu pārvaldības spējas. Turklāt pakalpojumu sniegšanu kavē sadrumstalota pārvaldība pašvaldību līmenī.
Šī reforma stiprina administratīvās spējas gan vietējā, gan valsts līmenī, lai īstenotu Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna reformas un investīcijas. Šajā nolūkā izveido Slovākijas ANP valsts īstenošanas un koordinācijas iestādi (NIKA). Atveseļošanas un noturības mehānisma likums stājas spēkā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas brīdim, un šajā brīdī tas būtiski neatšķiras no Slovākijas galīgajā plānā sniegtā apraksta. Repozitorija sistēma visu to attiecīgo datu reģistrēšanai un glabāšanai, kas saistīti ar atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu, proti, starpposma un galīgo mērķrādītāju sasniegšanu, datiem par galasaņēmējiem, līgumslēdzējiem, apakšuzņēmējiem un faktiskajiem īpašniekiem, būtu jāapstiprina, ka tā sāks darboties līdz 2021. gada 31. decembrim. Slovākija iesniedz īpašu revīzijas ziņojumu, kas apstiprina repozitorija sistēmas funkciju efektivitāti.
Paredzams, ka tiks atbalstīti arī plašsaziņas līdzekļu un komunikācijas pasākumi. Vietējā līmenī izveido vismaz 20 kopīgu pakalpojumu centrus, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti vietējā līmenī, jo īpaši mazāk attīstītos reģionos.
Atveseļošanas un noturības mehānisma likums stājas spēkā 2021. gada 31. decembrī. Revīzijas ziņojumu, kas apstiprina repozitorija sistēmas funkcionalitāti, pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim. NIKA IT sistēma darbojas līdz 2022. gada 30. septembrim. Līdz 2024. gada 31. decembrim izveido vismaz 20 kopīgu pakalpojumu centrus.
A.2.
Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
Kārtas Num.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
Mērvienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Finanšu gads
|
|
1
|
Cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju — reforma Nr. 1: padarīt efektīvāku cīņu pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu
|
Starpposma mērķis
|
Reformas finanšu izmeklēšanas racionalizēšanai un uzlabošanai
|
Akta 312/2020 par aktīvu iesaldēšanu un akta, ar ko izveido Centrālo kontu reģistru, stāšanās spēkā
|
|
|
|
Q1
|
2022
|
Stājas spēkā tiesību akti, ar ko izveido sistēmu Centrālā kontu reģistra darbības sākšanai. Tiks paplašinātas policijas pilnvaras pārbaudīt īpašumu gadījumā, ja pastāv neatbilstība starp likumīgajiem ienākumiem un lietoto īpašumu. Konfiscēto aktīvu pārvaldības birojs ir operacionāls, un ir paplašinātas aktīvu iesaldēšanas iespējas.
|
2
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums 1:instrumenti un spēja cīnīties pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju
|
Starpposma mērķis
|
Nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana, lai atbalstītu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju
|
Pilnībā darbojas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu saistītā infrastruktūra un trauksmes cēlēju infrastruktūra.
|
|
|
|
Q4
|
2023
|
Šādu posmu pabeigšana:
Programmatūras rīka “go AML” iegāde līdz 2022. gada 4. ceturksnim un īstenošana līdz 2023. gada 3. ceturksnim.
Sākt Centrālo kontu reģistra testa versiju ar visām iepriekš noteiktām funkcijām likumā ar piekļuvi datiem līdz 2022. gada 2. ceturksnim un pēc tam sākt galīgo versiju 2022. gada 4. ceturksnī.
Trauksmes cēlēju aizsardzības biroja darbības uzsākšana un pilns tehniskais aprīkojums līdz 2022. gada 3. ceturksnim.
.
NCODK un NAKA vienību telpu un IKT aprīkojuma pielāgošana finanšu izmeklēšanai un aktīvu izcelsmes pārbaudei reģionālā līmenī (1. + 4. paraugs) līdz 2023. gada 4. ceturksnim.
|
3
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums 1:instrumenti un spēja cīnīties pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju
|
Mērķi
|
Policijas darbinieku pārkvalificēšana finanšu izmeklēšanā un analītiskajās darbībās
|
|
apmācīto darbinieku %
|
0
|
100
|
Q4
|
2023
|
NAKA Analīzes centra un NAKA reģionālo analīzes un finanšu izmeklēšanas biroju izveide, kā arī Valsts īpašo noziegumu centra (NCODK) Reģionālo analīzes un finanšu izmeklēšanas biroju izveide 2022. gada 1. ceturksnī. Visi jaunizveidoto policijas spēku vienību ieceltie darbinieki apmeklēja mācības, darbseminārus un seminārus, piedaloties ārvalstu un valstu lektoriem, sadarbojoties apmācībā ar CEPOL un Eiropolu.
|
4
|
Cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju — 2. reforma: Policijas spēku modernizācija un spēju veidošana
|
Starpposma mērķis
|
Policijas organizatorisko izmaiņu īstenošana, lai palielinātu korupcijas atklāšanas, izmeklēšanas un atklāšanas efektivitāti
|
Policijas spēku organizatoriskās izmaiņas ir efektīvas.
|
|
|
|
Q4
|
2021
|
Organizatoriskas izmaiņas, kuru mērķis ir izveidot vienību noziegumu pret vidi atklāšanai un izmeklēšanai (centrs un reģioni), paplašināt policijas analītiskās spējas līdz reģionālajam līmenim, izveidot jaunu vienību noziedzības tehnoloģiju dienestiem (centrs un reģioni).
|
5
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 2: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija — apmācība un aprīkojums
|
Mērķi
|
Tiek izvērsta apmācība un aprīkojums saistībā ar policijas reformu
|
|
apmācīto darbinieku %
|
0
|
100
|
Q4
|
2024
|
Visi darbinieki, kas iecelti jaunizveidotajās policijas spēku vienībās (noziegumi pret vidi, noziedzības analīze, noziedzības tehnoloģiju dienesti), ir apmācīti 2022. gada 4. ceturksnī. Līdz 2022. gada 4. ceturksnim vismaz 300 policisti ir apmācīti, lai uzlabotu policijas darbinieku saziņas ar noziegumos cietušajiem kvalitāti.
|
6
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 2: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija — autoparka atjaunošana
|
Mērķi
|
Jaunu transportlīdzekļu iegāde (10 % no autoparka) elektrotransportlīdzekļu un hibrīdtransportlīdzekļu iegāde
|
|
Skaits
|
0
|
700
|
Q4
|
2022
|
No vispārējā mērķa atjaunot 705 policijas autoparka transportlīdzekļus ar elektrotransportlīdzekļiem un hibrīdtransportlīdzekļiem (326 transportlīdzekļi līdz 2022. gada 2. ceturksnim un 379 transportlīdzekļi līdz 2022. gada 4. ceturksnim) aizstāj vismaz 700 policijas transportlīdzekļu.
|
7
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 2: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija — ēku atjaunošana
|
Starpposma mērķis
|
Policijas ēku atjaunotās platības platība ēku energointensitātes samazināšanai
(m²)
|
|
Skaits
|
0
|
45.000
|
Q4
|
2024
|
No vispārējā mērķa atjaunot 49965 kvadrātmetru ēkas grīdas platības policijas ēkās atjauno vismaz 45000 kvadrātmetrus, lai samazinātu to energointensitāti. Līdz 2023. gada 4. ceturksnim jārenovē vismaz 5 ēkas. Kriminālās analīzes vienību, noziedzīgu tehnoloģiju pakalpojumu un noziegumu pret vidi vienību tehniska, materiāla un telpiska nodrošināšana saskaņā ar IV/2024. cet. materiālu inventarizāciju.
|
8
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 2: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija — jauna ārvalstu iedzīvotāju reģistrācijas informācijas sistēma (IS ECU)
|
Starpposma mērķis
|
Uzturēšanās atļauju piešķiršanas procesu digitalizācija, lai vienkāršotu procesus sabiedrībai
|
Jauno moduļu darbības sākšana
|
|
|
|
Q4
|
2024
|
Ārvalstu iedzīvotāju informācijas sistēmas jauno moduļu darbības sākšana pilnā apjomā ar šādām pamatfunkcijām: uzturēšanās un pagarināšanas pieteikuma iesniegšana, uzturēšanās reģistrācija, dokumenta pieteikuma datorizācija, paziņošanas moduļi un saziņas datorizācija procedūras gaitā.
|
9
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 2: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija — automatizēta sistēma ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu atklāšanai
|
Starpposma mērķis
|
Ceļu satiksmes pārkāpumu konstatēšanas sistēmas automatizācija pilnā ekspluatācijā
|
3 moduļu pilnīga ieviešana
|
|
|
|
CET.
|
2026
|
Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu reģistrēšanas automatizācija. Sistēmas pilnīga darbība ar moduļiem: Ceļu satiksmes pārkāpumu reģistrēšana un identificēšana, 2) izmaiņas esošajā automātiskās lēmumu ģenerēšanas sistēmā un 3) statistika, ziņošana un analīze.
|
10
|
Cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju — reforma Nr. 3: Krīžu pārvarēšanas optimizācija
|
Starpposma mērķis
|
Optimizētas krīzes pārvarēšanas stāšanās spēkā
|
Grozītā Likuma Nr. 129/2002 par integrēto glābšanas sistēmu stāšanās spēkā
|
|
|
|
Q1
|
2023
|
Krīzes pārvarēšanas optimizācijas koncepcija skaidri definē attiecības starp integrētās glābšanas sistēmas ārkārtas reaģēšanas dienestiem, nosaka kopējas procedūras krīzes situāciju risināšanai, paredz kopīgu koordināciju starp komponentiem, ņemot vērā krīzes pārvarēšanas stratēģisko un operatīvo līmeni, un ierosina integrētu drošības centru tīklu. Tiesību akti stājas spēkā līdz 2023. gada 1. ceturksnim.
|
11
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 3: Ugunsdzēsības un glābšanas sistēmas modernizācija — Integrēto drošības centru tīkla izveide
|
Mērķi
|
Integrēto drošības centru izveide un darbības sākšana
|
|
Skaits
|
0
|
2
|
CET.
|
2026
|
Izveido vismaz divus integrētos drošības centrus un nodrošina to darbību, uzlabojot integrētās glābšanas sistēmas glābšanas dienestu darbības pārvaldību, tostarp informācijas atbalstu, izveidojot integrētus drošības centrus.
|
12
|
16 — Korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana — Ieguldījums Nr. 3: Ugunsdzēsības un glābšanas sistēmas modernizācija — ugunsdzēsēju staciju ēku atjaunošana
|
Mērķi
|
Ugunsdzēšanas staciju modernizācija
|
|
Skaits
|
0
|
7
|
CET.
|
2026
|
Vismaz 4 jaunu ugunsdzēšanas staciju būvdarbu pabeigšana un vismaz 3 esošo ugunsdzēšanas staciju rekonstrukcija.
|
13
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 4:Administratīvo spēju stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos — Valsts īstenošanas un koordinācijas iestādes izveide
|
Starpposma mērķis
|
Līdz minimumam samazinot īstenošanas risku, izveidojot Atveseļošanas un noturības mehānisma koordinācijas, finanšu un īstenošanas struktūru (NIKA)
|
ANP iestādes izveide un spēju veidošana
|
|
|
|
Q3
|
2022
|
Nika tiks izveidota līdz 2021. gada 3. ceturksnim. Tā būs Atveseļošanas un noturības mehānisma koordinējošā, finanšu un īstenošanas struktūra. Turpmākie pasākumi ir šādi: NIKA un valdības revīzijas spēju stiprināšana līdz 2021. gada 4. ceturksnim. Jauna IT sistēma NIKA vajadzībām ir ieviesta līdz 2022. gada 3. ceturksnim.
|
14
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 4:Administratīvo spēju stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos — Valsts īstenošanas un koordinācijas iestādes izveide
|
Starpposma mērķis
|
Revīzija un kontrole: juridiskais pamats
|
Atveseļošanas un noturības mehānisma likumastāšanās spēkā
|
|
|
|
Q4
|
2021
|
Pirms pirmā maksājuma pieprasījuma ir jāpabeidz Atveseļošanas un noturības mehānisma likuma apstiprināšana Parlamentā un tā juridiskā spēkā stāšanās
|
15
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 4:Administratīvo spēju stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos — Valsts īstenošanas un koordinācijas iestādes izveide
|
Starpposma mērķis
|
ANP repozitoriju sistēma: informācija ANP īstenošanas uzraudzībai
|
Revīzijas ziņojums, kas apstiprina repozitorija sistēmas funkcionalitāti
|
|
|
|
Q4
|
2021
|
Ir ieviesta un darbojas repozitorija sistēma, kas var būt Excel lapas veidā un kas paredzēta ANP īstenošanas uzraudzībai.
Sistēmā ir vismaz šādas funkcijas:
datu vākšana un starpposma un galīgo mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzība;
vākt un glabāt ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) punktā prasītos datus un nodrošināt piekļuvi tiem.
|
16
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 4:Administratīvās spējas stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos — kopīgu pakalpojumu centru izveide
|
Mērķi
|
Kopīgu pakalpojumu centru izveide.
|
|
|
0
|
20
|
Q4
|
2024
|
No vispārējā mērķa līdz 2024. gada 4. ceturksnim izveidot 22 kopīgu pakalpojumu centrus atpalikušajos reģionos izveido vismaz 20 kopīgu pakalpojumu centrus. Šie kopīgie pakalpojumu centri palīdz apvienot spējas vietējā līmenī sniegt būtiskus sabiedriskos (sociālos) pakalpojumus.
|
17. KOMPONENTS: DIGITAL SLOVAKIA (VALSTS MOBILAJĀ JOMĀ, KIBERDROŠĪBA, ĀTRS INTERNETS IKVIENAM, DIGITĀLĀ EKONOMIKA)
Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir panākt būtisku Slovākijas progresu virzībā uz digitālu sabiedrību un ekonomiku. Šo mērķi sasniedz ar pasākumiem, kuru mērķis ir digitalizēt valsts pārvaldi un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, uzlabot kiberdrošību, izmantojot standartizētas pieejas incidentu novēršanai un risināšanai visās publiskās pārvaldes struktūrās, visaptverošu digitālo prasmju stratēģiju un atbalstu ES daudzvalstu projektiem un investīcijām labāko digitālo tehnoloģiju pētniecībā un izmantošanā. Turklāt komponentā ir izklāstīti digitālās savienojamības pasākumi, kurus iestādes plāno finansēt no kohēzijas politikas fondiem.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Pasākumi šajā komponentā palīdz īstenot Slovākijai adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz digitālajām prasmēm (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2, 2020), digitālo pārveidi (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3, 2020. gads), uzņēmējdarbības vidi un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4, 2020. gads), pētniecību un inovāciju (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3, 2019. gads) un MVU konkurētspēju (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3, 2019. gads).
A.1.
Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: E-pārvaldes risinājumu izstrāde prioritārās dzīves situācijās
Šīs reformas rezultātā Investīciju, reģionālās attīstības un informatizācijas ministrija (MIRRI) sagatavo un pieņem investīciju plānu iedzīvotāju un uzņēmumu prioritārām dzīves situācijām. Mērķis ir ļaut iedzīvotājiem un uzņēmumiem ātri un viegli atrisināt šādas dzīves situācijas vienā vietā.
Investīciju plānā norāda 16 prioritārās dzīves situācijas, apraksta procesu pašreizējo un turpmāko statusu un uzskaita ieguldījumu darbības, kas jāveic administratīvajās vienībās un to informācijas sistēmās. Prioritārās dzīves situācijas izvēlas saskaņā ar dzīves situāciju sarakstu, ko uzrauga ar eGov etalonu, un ņemot vērā dzīves situācijas, kas iekļautas Vienotās digitālās vārtejas regulas II pielikumā.
Reformas rezultātā tiks ieviests tiesību aktu grozījumu kopums, lai ieviestu jaunus digitālos publiskos pakalpojumus vienotā dizainā.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Reforma: It resursu centralizēta pārvaldība
Saskaņā ar šo reformu izmanto centralizētu iepirkuma platformu IT resursu iegādei un izmantošanai. Pēc tam šos resursus dara pieejamus informācijas sistēmu izstrādei valsts pārvaldē ar galveno mērķi samazināt šādas attīstības laiku un izmaksas.
Tās resursus iepērk centralizēti, izmantojot pamatlīgumu, un publiskās pārvaldes struktūras ir tiesīgas tos izmantot, izmantojot centrālo platformu — digitālo tirgu. Izmaksu samazinājumu panāk, efektīvāk iegādājoties un piešķirot IT jaudas.
Platformu ievieš divos posmos:
-Pirmkārt, izveido IT resursu katalogu, pamatojoties uz skaidriem atbilstības nosacījumiem, saskaņā ar kuriem resursus var reģistrēt katalogā. Ņem vērā sistēmu drošību, atsauces arhitektūras prasības un pakalpojumu un preču kvalitāti.
-Otrkārt, šo resursu iepirkumu pabeidz MIRRI, lai tos lietotājiem darītu pieejamus vajadzīgajā kvalitātē un kvantitātē.
Platforma nodrošina IT ieguldījumu vērtības novērtēšanas funkciju, pārraugot izmaksas, dokumentāciju, darījumus un ieņēmumus.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Labāki pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem
Tiešā saistībā ar šā komponenta 1. reformu, kas paredz izveidot e-pārvaldes risinājumus prioritārās dzīves situācijās, šis ieguldījums sastāv no integrētu e-pārvaldes risinājumu izvēršanas 16 prioritārās dzīves situācijās. Risinājumus izstrādā, izmantojot kopīgu IT rīku platformu, kas vajadzīga, lai izveidotu un sniegtu saprotamus un lietotājdraudzīgus digitālos pakalpojumus, kuri aptver dzīvības situācijas procedūras integritāti.
Investīcijas īsteno pieprasījuma virzītu projektu veidā, kas nodrošina visaptverošu administratīvu risinājumu dzīves situācijām, kuras sniedz vislielāko labumu. Risinājumi ietver vienotas meklēšanas funkcijas, vienotu pakalpojumu sniegšanas punktu, mobilo versiju, vienotu dizainu un skaidru navigāciju, vienmērīgu pāreju dzīves laikā, pārskatu par pieprasījuma un statusa paziņojumu statusu un tiešsaistes maksājumus. Projekts ietver arī risinājumu integrēšanu centrālajā valsts pārvaldes portālā, pamatā esošo administratīvo procesu pārveidošanu, darba kārtības sistēmu atjaunināšanu un savienojumu ar centrālo starpprogrammatūru un centrālo aizmugursistēmu.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 2: Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas digitālā pārveide
Šis ieguldījums saīsina sabiedrisko pakalpojumu pabeigšanas ilgumu, optimizējot un automatizējot administratīvos procesus. Investīcija pārveido 34 valsts pārvaldes sadaļas, ieviešot pilnībā funkcionējošu digitalizētu versiju.
Ieguldījumi tiek veikti pieprasījuma virzītu projektu veidā, lai pārveidotu pārvaldes iestāžu procesus ar vislielāko kvalitātes uzlabojumu vai ietaupījumu potenciālu. Ietaupījumus panāk, samazinot darbības izmaksas, procesuālas kļūdas, izpildes termiņus vai cilvēkresursu prasības. Procesu kvalitātes uzlabošanu un izmaksu samazināšanu attiecīgā gadījumā panāk, optimizējot attiecīgos tiesību aktus vai mainot darbību un procesu organizāciju.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma Nr. 3: Ekonomikas un sabiedrības digitālās pārveides pārvaldība
Ar šo reformu ievieš jaunu pārvaldības struktūru reformām un investīcijām digitālajā ekonomikā, iesaistot kompetentās struktūras dažādos līmeņos. Politiskajā līmenī Valsts pārvaldes digitalizācijas un digitālā vienotā tirgus valdības padome kā valdības padomdevēja, koordinācijas un iniciatīvas struktūra jautājumos, kas saistīti ar digitalizāciju, uzrauga reformu un projektu īstenošanu un īstenošanu digitālās ekonomikas jomā. Darba līmenī MIRRI Digitalizācijas programmas nodaļa strādā pie tā, lai nodrošinātu reformu un investīciju īstenošanu, kā arī noteikto starpposma un galīgo mērķrādītāju sasniegšanu. Novērtējuma līmenī MIRRI analītiskā vienība nodrošina intervenču tematisko saskaņotību ar stratēģiskās politikas/dokumentu prioritātēm (RIS3, SACI, 2030. gada digitālās pārveides stratēģija Slovākijai). Apspriežu līmenī Slovākijas Digitālās pārveides darba grupa palīdz MIRRI Digitalizācijas programmas nodaļai īstenot reformas un investīcijas digitālajā ekonomikā.
Šīs reformas ietvaros MIRRI pieņem jaunu stratēģisko dokumentu “Rīcības plāns Slovākijas digitālajai pārveidei 2023.–2026. gadam”.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 3: Iesaistīšanās daudzvalstu Eiropas projektos, kas saistīti ar digitālo ekonomiku
Šis ieguldījums atbalstīs Slovākijas dalību Eiropas daudzvalstu projektos. Sākotnējais iniciatīvu saraksts ir izveidots, pamatojoties uz ekspertu sabiedrisko apspriešanu, priekšnosacījumiem un projektu sagatavotību. Slovākija plāno meklēt finansējumu dažiem no šiem projektiem no citiem avotiem, jo īpaši no tieši pārvaldītām ES programmām (Digitālā Eiropa, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, “Apvārsnis Eiropa”).
Ieguldījuma rezultātā tiek īstenoti šādi projekti:
-Eiropas digitālās inovācijas centru (EDIH) un digitālās inovācijas centru (DIH) tīkla izveide, lai atbalstītu Slovākijas MVU digitalizāciju.
-superdatora nodošana ekspluatācijā valsts superdatošanas centram.
-dalība divos citos daudzvalstu Eiropas projektos, kas jānosaka no Eiropas Komisijas iepriekš izveidota daudzvalstu projektu saraksta.
Pēdējo investīciju starpposma mērķi pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim. Atbalstu šiem projektiem turpina sniegt arī pēc šā termiņa ANP īstenošanas laikā.
Ieguldījums Nr. 4: Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir labāko digitālo tehnoloģiju izstrāde un piemērošana
Šo investīciju mērķis ir izveidot atbalsta shēmu progresīvu digitālo tehnoloģiju pētniecībai, izstrādei un izmantošanai uzņēmumos, tostarp MVU, pētniecības institūtos un valsts pārvaldes struktūrās. Atbalstu piešķir sekmīgiem Slovākijas projektiem saskaņā ar tieši pārvaldītām programmām, atlasītiem IPCEI projektiem vai projektiem, kas iegūst izcilības zīmogu, saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem par ES fondu finansēšanu. Turklāt atbalstu var piešķirt arī valsts līmenī atlasītiem projektiem. Papildus pētniecības, izstrādes un piemērošanas projektiem atbalstu var piešķirt tehnoloģiju iestādēm, kompetences centriem, privātiem uzņēmumiem un platformām saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem.
Ieguldījums ir vērsts uz:
-atbalsts pētniecības, attīstības un inovācijas projektiem ar 5.–8. tehnoloģiju gatavības līmeni,
-atbalsts testēšanas un eksperimentu infrastruktūras izveidei,
-atbalsts dalībai novatoriskos projektos Eiropas un starptautiskā līmenī,
-atbalsts platformām un kompetences centriem to informēšanas un apmācības pasākumos, kuru mērķis ir digitālās prasmes un kompetences.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 5: Ātras dotācijas — hakatoni
Mērķis ir radīt instrumentu inovatīvu risinājumu stimulēšanai, lai elastīgi un ātri risinātu pašreizējās sabiedrības problēmas. To panāk, organizējot hakatonus, iesaistot jaunuzņēmumus, citus uzņēmumus, pētniecības iestādes, universitātes un to studentus, kā arī citus speciālistus.
Ieguldījumu izmanto, lai piecu gadu laikā organizētu 17 hakatonus. Izmaksas ietver resursus uzvarējušām komandām, kuras sniedz savus risinājumus valsts pārvaldei vai plašākai sabiedrībai.
Organizators sadarbībā ar iesaistītajām valsts pārvaldes struktūrām nosaka hakatonu risināmo jautājumu un problēmu klāstu.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma Nr. 4: Tehnisko un procesuālo kiberdrošības risinājumu standartizācija (ITVS — Informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldei)
Pašreizējās kiberdrošības prasības valsts pārvaldē atšķiras to izstrādes, kvalitātes un skaidrības ziņā. Individualizēti kiberdrošības risinājumi rada augstākas kopējās izmaksas, kā arī neskaidrības vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt piemērojamās metodiskās pamatnostādnes kiberdrošības jomā ir novecojušas un neatbilst mērķim strauji mainīgajā kiberdraudu vidē. Šīs reformas mērķis ir atjaunināt piemērojamās kiberdrošības prasības un palielināt risinājumu standartizāciju visām publiskās pārvaldes struktūrām.
Konkrētāk, reformas rezultātā tiks izstrādāts vienots metodiskais satvars kiberdrošībai; procedūras rokasgrāmatas izveide kiberdrošības novērtēšanai; centrāla ekspertu atbalsta izveide kiberdrošības pasākumu īstenošanai; organizāciju kategoriju noteikšanu kiberdrošības vajadzībām; kiberdrošības aizsardzības pamatprasību noteikšana valsts pārvaldē.
Kiberdrošības prasību standartizācijas sistēmu nosaka Valsts publiskās pārvaldes informatizācijas koncepcija (NKIVS).
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma Nr. 5: Kiberdrošības apmācības un prasmju uzlabošana (ITVS — informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldei)
Vispārējais kiberdrošības prasmju līmenis valsts pārvaldē ir nepietiekams. Šīs reformas mērķis ir ieviest sistemātisku mūžizglītību valsts pārvaldes IT speciālistu kiberdrošības jomā.
Reforma:
-izveidot kiberdrošības izpratnes programmu un valsts pārvaldes darbinieku apmācību, tostarp kiberdrošības speciālistu papildu apmācību (kā mūžizglītību);
-izveidot vismaz trīs kiberdrošības kompetences centrus universitātēs, lai tie varētu piedalīties izglītībā un publiskā un privātā sektora lietpratības nodrošināšanā;
-atbalstīt starptautisko sadarbību ar attiecīgajiem starptautiskajiem izcilības centriem kiberdraudu un hibrīddraudu jomā;
-metodikas izstrāde kiberdrošības vienību izveidei publiskās pārvaldes vienībās.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija Nr. 6: Preventīvo pasākumu stiprināšana, incidentu atklāšanas un risināšanas ātruma palielināšana (ITVS — informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldei)
Šā pasākuma mērķis ir izstrādāt agrīnās reaģēšanas sistēmu valsts pārvaldes kiberdrošības jomā. Tā seko darbības programmas Integrētās infrastruktūras projektiem.
Konkrētāk, ieguldījums:
-integrēt kiberdrošības incidentu pārvaldības infrastruktūrā jaunus agrīnās reaģēšanas sistēmas tehniskos un tehnoloģiskos risinājumus;
-izstrādāt satvaru regulārām padziļinātām drošības revīzijām, neaizsargātības novērtējumiem un ielaušanās testiem vispārējā kiberdrošības arhitektūrā;
-paaugstināt kritiskās infrastruktūras iekārtu tehnoloģiskās drošības iekārtu līmeni;
-izstrādāt draudu katalogu un kiberdrošības pārvaldības metodiku;
-izstrādāt centralizētu pieeju drošības ielāpu ieviešanai.
Preventīvo pasākumu ietvaros tiek stiprināta valsts pārvaldes kritiskās infrastruktūras fiziskās un procesuālās drošības vispārējā kvalitāte. To panāk, uzlabojot procesa drošību, rekonstrukciju un 54 drošu telpu izveidi kritiskās infrastruktūras informācijas sistēmām.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma: Stratēģiska pieeja digitālo prasmju izglītībai sadarbībā ar galveno ieinteresēto personu pārstāvjiem
Ar šo reformu izstrādā saskaņotu valsts stratēģiju digitālo prasmju attīstīšanai, izmantojot mūžizglītību, aptverot produktīvā un pēcproduktīvā vecuma cilvēkus. Stratēģiju sagatavo MIRRI sadarbībā ar kompetentajām ministrijām un galveno ieinteresēto personu pārstāvjiem.
Stratēģijā ietver analīzi par digitālo prasmju pašreizējo stāvokli Slovākijā, apzināšanu par esošajiem šķēršļiem to attīstībai, mācību redzējumu nākamajam periodam, kā arī ieteikumus par pasākumiem, kas publiskajām iestādēm jāveic, lai uzlabotu situāciju un sasniegtu mērķus. Stratēģijā arī ierosina ilgtspējīgu ilgtermiņa finansējuma un atbalsta sistēmu digitālajām prasmēm, vienlaikus cenšoties arī radīt pievilcīgu vidi, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju un piesaistītu ārvalstu ekspertus un pētniekus.
Reformu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 7: Vecāka gadagājuma cilvēku digitālo prasmju uzlabošana un vecāko planšetdatoru izplatīšana
To 65–74 gadus vecu cilvēku īpatsvars, kuriem ir vismaz digitālās pamatprasmes, ir tikai 11 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 24 % apmērā. Digitālo prasmju apmācība Slovākijā ir ļoti atkarīga no mācīšanās darbavietā un/vai darba devēja finansētām programmām. Tā rezultātā cilvēkiem vecumā pēc ražošanas un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem kopumā ir ierobežotāka piekļuve digitālo prasmju attīstībai. Šis prasmju trūkums Covid-19 periodā ir bijis īpaši problemātisks. Šā ieguldījuma mērķis ir risināt šo jautājumu, izmantojot mērķtiecīgu digitālo prasmju apmācības programmu un nodrošinot digitālo aprīkojumu vismaz 105440 vecāka gadagājuma cilvēku un nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku.
Ieguldījums sastāv no:
-izmēģinājuma projekts 1000 personām, lai izvērtētu īpašās vajadzības un novērtētu tehnoloģiskā aprīkojuma (planšetdatoru vai alternatīvu) fizioloģisko piemērotību vecāka gadagājuma cilvēkiem un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem;
-mācību kursi vecāka gadagājuma cilvēkiem un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem klātienes un e-mācību veidā;
-specializētu lietotņu ar pieejamības funkcijām izstrāde;
-subsidēta tehnoloģiskā aprīkojuma (planšetdatoru vai alternatīvu) nodrošināšana kopā ar vaučeriem interneta piekļuves nodrošināšanai.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
A.2.
Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
Kārtas Num.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
Mērvienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Finanšu gads
|
|
1
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — 1. reforma: E-pārvaldes risinājumu izstrāde prioritārās dzīves situācijās
|
Starpposma mērķis
|
Investīciju plāns prioritārām dzīves situācijām
|
MIRRI apstiprinātā prioritāšu saraksta publicēšana
|
|
|
|
Q4
|
2022
|
MIRRI SR apstiprināto prioritāro elektronisko pakalpojumu saraksta publicēšana, pamatojoties uz eGOV etalonu un ņemot vērā Vienotās digitālās vārtejas regulas II pielikumu,
|
2
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — 1. reforma: E-pārvaldes risinājumu izstrāde prioritārās dzīves situācijās
|
Starpposma mērķis
|
Prioritāro dzīves situāciju ceļvedis
|
Ceļveža publicēšana
|
|
|
|
Q4
|
2023
|
Pakalpojumu izstrādes analīze un trūkumu apzināšana (ceļvedis) to uzlabošanai visās attiecīgajās valsts iestādēs
|
3
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — 2. reforma: It resursu centralizēta pārvaldība
|
Starpposma mērķis
|
Centrālā platforma IT resursu izmantošanai (digitālā tirgus vieta)
|
Platformas darbības sākšana
|
|
|
|
Q4
|
2023
|
Rīku un politikas platformas nodošana ekspluatācijā jaunam veidam, kā iegādāties un izmantot IT preces, speciālās zināšanas, mākoņpakalpojumu un atvērtā pirmkoda izmantošanu. Pakalpojumus iepērk centralizēti (pamatlīgums), un pakalpojumu lietotājiem ir iespēja vajadzības gadījumā dinamiski izmantot centrālo platformu.
|
4
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 1: Labāki pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem
|
Mērķi
|
Izstrādāto un ieviesto e-pārvaldes risinājumu skaits
|
|
skaits
|
0
|
2
|
Q1
|
2025
|
Digitālo risinājumu ieviešana divās izvēlētās dzīves situācijās ar šādām iezīmēm: vienota piekļuve meklēšanas pakalpojumiem; vienots pakalpojumu sniegšanas punkts; attiecīgā gadījumā mobilā versija; vienotu dizainu; iztīrīt navigāciju; vienmērīga pāreja dzīves laikā; pārskats par pieprasījuma statusu; statusa paziņojumi; un maksājumi tiešsaistē. Projekts ietver risinājumu integrēšanu centrālajā valsts pārvaldes portālā, uzņēmējdarbības procesu pārveidi visaptverošā veidā, darba kārtības sistēmu modernizēšanu un savienojumu ar centrālo starpprogrammatūru un centrālajām aizmugursistēmām. Divu visbiežāk izmantoto dzīves apstākļu īstenošana.
|
5
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 1: Labāki pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem
|
Mērķi
|
Izstrādāto un ieviesto e-pārvaldes risinājumu skaits
|
|
Skaits
|
2
|
16
|
CET.
|
2026
|
Digitālo risinājumu pilnīga īstenošana 16 izvēlētās dzīves situācijās ar šādām iezīmēm: vienota piekļuve meklēšanas pakalpojumiem; vienots pakalpojumu sniegšanas punkts; attiecīgā gadījumā mobilā versija; vienotu dizainu; iztīrīt navigāciju; vienmērīga pāreja dzīves laikā; pārskats par pieprasījuma statusu; statusa paziņojumi; un maksājumi tiešsaistē. Projekts ietver risinājumu integrēšanu centrālajā valsts pārvaldes portālā, uzņēmējdarbības procesu pārveidošanu visaptverošā veidā, darba kārtības sistēmu atjaunināšanu un savienojumu ar centrālo starpprogrammatūru un centrālajām aizmugursistēmām.
|
6
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 1: Labāki pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem
|
Starpposma mērķis
|
Platforma prioritāru dzīves situāciju attīstībai un nodrošināšanai
|
Platformas pilnīga īstenošana
|
|
|
|
Q4
|
2024
|
Frontālās, aizmugures un starpprogrammatūras platformas (kopīgu moduļu) modernizācija, pamatojoties uz zema koda konfigurējamu komponentu principiem, kurus centralizēti pārvalda visi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Platforma ir priekšnoteikums e-pārvaldes risinājumu ieviešanai dzīves situācijās.
|
7
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 2: Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas digitālā pārveide
|
Mērķi
|
Publiskās pārvaldes nodaļu digitālā pārveide
|
|
Skaits
|
0
|
4
|
Q4
|
2024
|
Optimizē un automatizē četrus procesus un nodaļas valsts pārvaldē. Ieguldījumu mērķis ir uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti vai uzlabot efektivitāti (samazinot darbības izmaksas, procedūras kļūdas, izpildes termiņus vai prasības attiecībā uz cilvēkresursiem). Vajadzības gadījumā to panāk, grozot tiesību aktus vai mainot procesu organizāciju. Valsts pārvaldes nodaļas ir reģistrētas Valsts pārvaldes centrālajā metainformācijas sistēmā saskaņā ar Likumu Nr. 575/2001 Coll. par valdības darbību organizēšanu un centrālās valsts pārvaldes organizāciju.
|
8
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 2: Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas digitālā pārveide
|
Mērķi
|
Publiskās pārvaldes nodaļu digitālā pārveide
|
|
Skaits
|
4
|
34
|
CET.
|
2026
|
Tiek optimizēti un automatizēti 34 procesi un iedaļas valsts pārvaldē. Ieguldījumu mērķis ir uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti vai uzlabot efektivitāti (samazinot darbības izmaksas, procedūras kļūdas, izpildes termiņus vai prasības attiecībā uz cilvēkresursiem). Vajadzības gadījumā to panāk, grozot tiesību aktus vai mainot procesu organizāciju. Valsts pārvaldes nodaļas ir reģistrētas Valsts pārvaldes centrālajā metainformācijas sistēmā saskaņā ar Likumu Nr. 575/2001 Coll. par valdības darbību organizēšanu un centrālās valsts pārvaldes organizāciju.
|
9
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — 3. reforma: Ekonomikas un sabiedrības digitālās pārveides pārvaldība
|
Starpposma mērķis
|
Slovākijas digitālās pārveides rīcības plāns 2023.–2026. gadam
|
MIRRI izstrāde un pieņemšana
|
|
|
|
Q4
|
2022
|
MIRRI pieņem jaunu stratēģisko dokumentu “Rīcības plāns Slovākijas digitālajai pārveidei 2023.–2026. gadam”. Rīcības plānā ierosina darbības Slovākijas digitālās veiktspējas uzlabošanai, pamatojoties uz Slovākijas digitālās pārveides stratēģiju 2030. gadam un pamatojoties uz pašreizējo 2019.–2022. gada ceļvedi.
|
10
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — investīcija Nr. 3: Iesaistīšanās daudzvalstu Eiropas projektos, kas saistīti ar digitālo ekonomiku
|
Mērķi
|
Digitālās inovācijas centru/Eiropas digitālās inovācijas centru skaits
|
|
Skaits
|
0
|
5
|
Q3
|
2022
|
Šo mērķi sasniedz, izmantojot:
1. Četru Eiropas digitālās inovācijas centru (EDIH) tīkla izveide Slovākijā, kas uzņēmumiem sniegs pakalpojumus jaunu tehnoloģiju un inovācijas atbalstam. Tās piedalās EDIH Eiropas tīklā. Kandidāti četru EDIH izveidei tika izvirzīti 2020. gada septembrī.
2.papildus 4 EDIH izveido vismaz vienu papildu centru, izmantojot vienu no divām iespējām:
a) EDIH bez programmas “Digitālā Eiropa” finansiālā atbalsta, kam piešķir izcilības zīmogu EK konkursā; vai
vietējais DIC, ko atlasa saskaņā ar valsts shēmu un kam būtu jāpapildina esošo EDIH tīkls.
|
11
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — investīcija Nr. 3: Iesaistīšanās daudzvalstu Eiropas projektos, kas saistīti ar digitālo ekonomiku
|
Starpposma mērķis
|
Superdatora izstrāde un būvniecība valsts superdatošanas centram
|
Superdatora nodošana ekspluatācijā un nodošanas paziņojuma iesniegšana
|
|
|
|
Q4
|
2025
|
Skaitļošanas infrastruktūras nodošana ekspluatācijā un nodošana ekspluatācijā, pamatojoties uz funkcionālajiem testiem un nodošanas protokolu.
Ar šo ieguldījumu finansē superdatora būvniecību ar mērķi novērtēt tos 10 augstākajos 10 augstas energoefektivitātes superdatoru sarakstā, kas iekļauts globālajā Green500 sarakstā. Sīkāku informāciju par arhitektūru norāda priekšizpētē.
|
12
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — investīcija Nr. 3: Iesaistīšanās daudzvalstu Eiropas projektos, kas saistīti ar digitālo ekonomiku
|
Mērķi
|
Dalība daudzvalstu digitālajos projektos no iepriekš noteikta kopuma
|
|
Skaits
|
0
|
2
|
Q4
|
2024
|
Atbalsts, kas piešķirts dalībai divos daudzvalstu digitālajos projektos no Eiropas Komisijas ierosinātā: Drošības operāciju centri, MediaInvest, Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra, EuroQCI, 5G koridori, Eiropas kopējā datu infrastruktūra, apstrādātāji un pusvadītāju mikroshēmas, savienota valsts pārvalde, Eiropas genoms, digitālās prasmes.
|
13
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 4: Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir labāko digitālo tehnoloģiju izstrāde un piemērošana
|
Starpposma mērķis
|
Atbalsta shēmas izstrāde labāko digitālo tehnoloģiju izstrādei un izmantošanai
|
Atbalsta shēmas uzsākšana
|
|
|
|
CET.
|
2022
|
MIRRI īstenošanas nodaļa izveido un publicē atbalsta shēmu digitālo risinājumu pētniecībai un izstrādei maziem un vidējiem uzņēmumiem, lieliem uzņēmumiem, privātām pētniecības un izstrādes iestādēm, publiskām pētniecības un izstrādes iestādēm, tostarp akadēmiskajām aprindām un Slovākijas Zinātņu akadēmijai, nevalstiskām un bezpeļņas organizācijām, plašsaziņas līdzekļiem, publiskām iestādēm, tostarp pašvaldībām, un citiem atbilstīgiem pieteikumu iesniedzējiem.
Shēma kalpo arī kā līdzfinansēšanas mehānisms projektiem, kas sekmīgi īsteno tieši pārvaldītas ES programmas (Digitālā Eiropa, “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments). Prioritāti piešķir veiksmīgiem projektiem, pamatojoties uz Eiropas Komisijas veiktu IPCEI novērtējumu. Projektus novērtē arī, pamatojoties uz prioritārajām jomām, kas noteiktas pārdomātas specializācijas stratēģijas (RIS3) 4. dimensijā (Slovākijas digitālā pārveide).
|
14
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 4: Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir labāko digitālo tehnoloģiju izstrāde un piemērošana
|
Mērķi
|
Labāko digitālo tehnoloģiju izstrādes un izmantošanas projektu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
19
|
Q4
|
2024
|
Atbalsts, kas izmaksāts 19 projektiem digitālo risinājumu izstrādē un piemērošanā saskaņā ar atbalsta shēmu
|
15
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 4: Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir labāko digitālo tehnoloģiju izstrāde un piemērošana
|
Mērķi
|
Labāko digitālo tehnoloģiju izstrādes un izmantošanas projektu skaits
|
|
Skaits
|
19
|
41
|
CET.
|
2026
|
Atbalsts, kas izmaksāts 41 projektam digitālo risinājumu izstrādē un piemērošanā saskaņā ar atbalsta shēmu
|
16
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 5: Ātras dotācijas — hakatoni
|
Mērķi
|
Organizēto ātro dotāciju pasākumu skaits — hakatoni
|
|
Skaits
|
0
|
17
|
CET.
|
2026
|
17 hakatonu organizēšana — pasākumi, kuros ātras dotācijas piešķir inovatīviem risinājumiem, kas paredzēti visnovatoriskākajiem risinājumiem pašreizējām sabiedrības problēmām. Pasākumā piedalās jaunuzņēmumi, citi uzņēmumi, pētniecības iestādes, universitātes un to studenti, kā arī citi speciālisti.
Uzvarējušās komandas sniedz savus risinājumus valsts pārvaldei vai plašākai sabiedrībai.
|
17
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — 5. reforma: Kiberdrošības apmācības un prasmju uzlabošana (ITVS — informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldei)
|
Mērķi
|
Kiberdrošības jomā apmācīto valsts pārvaldes IT darbinieku skaits
|
|
Skaits
|
29
|
600
|
CET.
|
2026
|
Vēl 571 IT eksperts valsts pārvaldes vidē, kas pārkvalificēts kiberdrošības jomā “profesionālā”, “pārvaldītāja” un “IT vadītāja” līmenī.
|
18
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 6: Preventīvo pasākumu stiprināšana, incidentu atklāšanas un risināšanas ātruma palielināšana (ITVS — informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldei)
|
Mērķi
|
Drošu IT sistēmu skaits valsts pārvaldes vidē
|
|
Skaits
|
70
|
1000
|
Q4
|
2024
|
1000 IT sistēmu nostiprināšana, ko definē šādi: agrīnās brīdināšanas sistēmas (ABS) rīki ir integrēti kiberdrošības incidentu pārvaldības sistēmā, izmantojot nepieciešamo aparatūru/programmatūru elementus, divvirzienu šifrētu saziņu un brīdinājuma nosūtīšanu.
|
19
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 6: Preventīvo pasākumu stiprināšana, incidentu atklāšanas un risināšanas ātruma palielināšana (ITVS — informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldei)
|
Starpposma mērķis
|
Pieteikumu drošības revīzijas valsts pārvaldes vidē
|
Jaunu vai atjauninātu esošo lietojumprogrammu ieviešana ekspluatācijā
|
|
|
|
CET.
|
2025
|
Jaunu vai pārskatītu revīzijas rīku ieviešana publisko IT lietotņu kiberdrošības neaizsargātībai. Novērtējumu veic, veicot testus un izmantojot neaizsargātības novērtēšanas programmatūru, savukārt drošības revīzijas verifikācija vienmēr notiek pirms izvietošanas, lai pārbaudītu kritiski svarīgu ievainojamību.
Prioritāti piešķir informācijas sistēmām, kas ir daļa no kritiskās infrastruktūras.
|
20
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — 6. reforma: Stratēģiska pieeja digitālo prasmju izglītībai sadarbībā ar galveno ieinteresēto personu pārstāvjiem
|
Starpposma mērķis
|
Valsts digitālo prasmju stratēģija
|
Slovākijas valdības apstiprinājums digitālo prasmju stratēģijai un publikācija
|
|
|
|
Q4
|
2022
|
Stratēģijā galvenā uzmanība tiek pievērsta produktīvā un pēcproduktīvā vecuma personām, un tajā ietver analīzi par pašreizējo stāvokli, esošo šķēršļu definīciju un redzējumu par izglītību nākamajam periodam un mūžizglītības redzējumu saskaņā ar ESAO 2020. gada ieteikumiem, kā arī priekšlikumu pasākumiem un ieteikumiem valsts pārvaldes iestādēm, lai uzlabotu status quo un sasniegtu izvirzītos mērķus. Pasākumus finansē no citiem avotiem, kas nav ANM.
|
21
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — investīcija Nr. 7: Vecāka gadagājuma cilvēku digitālo prasmju uzlabošana un vecāko planšetdatoru izplatīšana
|
Mērķi
|
Vecāka gadagājuma cilvēku un nelabvēlīgā situācijā esošu personu skaits, kas apmācītas digitālo pamatprasmju apguvē
|
|
Skaits
|
0
|
1000
|
CET.
|
2022
|
Izmēģinājuma projekta īstenošana, lai validētu ierosinātās darbības un risinājumus, lai uzlabotu digitālās prasmes 1000 gados vecāku un nelabvēlīgā situācijā esošu personu izlasē. To panāk, pabeidzot mācību programmu, kam seko subsidētā aprīkojuma izplatīšana.
Izmēģinājuma projekta rezultātus novērtē, un par tiem pieņem lēmumu par projekta turpināšanas veidu.
|
22
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — investīcija Nr. 7: Vecāka gadagājuma cilvēku digitālo prasmju uzlabošana un vecāko planšetdatoru izplatīšana
|
Mērķi
|
Vecāka gadagājuma cilvēku un nelabvēlīgā situācijā esošu personu skaits, kas apmācītas digitālo pamatprasmju apguvē
|
|
Skaits
|
1000
|
105 440
|
CET.
|
2026
|
Saskaņā ar izmēģinājuma projektu un tā ieteikumiem uzlabot digitālās prasmes 105440 vecāka gadagājuma cilvēkiem un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem. To panāk, pabeidzot mācību programmu un izdalot subsidēto aprīkojumu katrai personai.
|
23
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — 4. reforma: Tehnisko un procesuālo kiberdrošības risinājumu standartizācija (ITVS — Informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldei)
|
Starpposma mērķis
|
Valsts publiskās pārvaldes informatizācijas koncepcija (NKIVS) 2021.–2030. gadam
|
Valsts publiskās pārvaldes informatizācijas koncepcijas pieņemšana un apstiprināšana MIRRI un publicēšana
|
|
|
|
Q4
|
2021
|
Valsts publiskās pārvaldes informatizācijas koncepcija (NKIVS) nosaka digitālo reformu satvaru sinhronizētā veidā ar ANP. Ar atsevišķām ANP darbībām un projektiem īsteno attiecīgos NKIVS stratēģiskos uzdevumus. NKIVS nosaka kiberdrošības prasību standartizācijas satvaru. Būtu nepieciešamas turpmākas darbības, lai noteiktu kiberdrošības tehniskos un procesuālos standartus.
|
18. KOMPONENTS: Stabilas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas publiskās finanses
Slovākija saskaras ar augstiem fiskālās ilgtspējas riskiem, ko rada sabiedrības novecošana, fiskāli neilgtspējīga pensiju sistēma un fiskālās politikas sistēma, kas nepietiekami stimulē fiskālo ilgtspēju. Turklāt salīdzinājumā ar citām ES valstīm vides un īpašuma nodokļu ieņēmumu potenciāls netiek pietiekami izmantots.
Šis Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponents uzlabo publisko finanšu ilgtspēju, stabilitāti un konkurētspēju, izmantojot trīs reformu elementus, proti, pensiju reformu, daudzgadu izdevumu maksimālos apjomus un publisko investīciju pārvaldības reformu.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Tādējādi komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu 2019.1, lai nodrošinātu publisko finanšu, jo īpaši pensiju sistēmas, ilgtermiņa ilgtspēju un pievērstos konkrētai valstij adresētajam ieteikumam 2020.1, lai īstenotu fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda atmaksājamību, kad to ļauj ekonomiskie apstākļi. Tas arī palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu 2020.3 un konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 2019.3, lai ātrāk īstenotu pārdomātus publisko investīciju projektus, kā arī koncentrētu ieguldījumus konkrētās jomās.
Reforma: Pensiju sistēmas ilgtspējas uzlabošana
Slovākijas publiskās finanses saskaras ar augstiem ilgtspējas riskiem gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā. Daļēji tas ir saistīts ar iedzīvotāju straujo novecošanu. Tiek prognozēts, ka vecumatkarības koeficients (salīdzinot gados vecāku cilvēku īpatsvaru ar to iedzīvotāju īpatsvaru, kuri strādā vai piedalās apmācībā) līdz 2060. gadam gandrīz trīskāršosies. Pensionēšanās vecuma ierobežojumi saasina ietekmi uz ilgtermiņa fiskālo stabilitāti. Turklāt ietaupījumi pensiju sistēmas otrajā līmenī nav efektīvi un rada nelielu atdevi, savukārt iedzīvotāju informētība ir zema.
Pensiju reforma uzlabo pensiju sistēmas ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju. Šajā nolūkā tā sasaista pensionēšanās vecumu ar paredzamo mūža ilgumu un atceļ pensionēšanās vecuma ierobežojumus. Turklāt tā nodrošina tiesības uz aktuāri neitrālu pabalstu pēc minimālā nostrādāto gadu skaita un otrajā pensiju līmenī ievieš jaunu uzkrājumu stratēģiju, kuras pamatā ir saistību neizpilde, pamatojoties uz dzīves ciklu, ieguldot mazāk zema ienesīguma obligācijās, izmantojot izvēles iespēju, lai palielinātu otrā līmeņa ietaupījumu efektivitāti. Tā arī palielina pārredzamību, regulāri informējot cilvēkus par viņu gaidāmajām pensijām.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.
Reforma: Ieviest daudzgadu izdevumu maksimālos apjomus
Slovākijas vidēja termiņa budžeta programma nav veicinājusi pietiekamu fiskālo disciplīnu. Slovākijai nav izdevies īstenot pretciklisku fiskālo politiku ekonomikas uzplaukuma laikā. Tas negatīvi ietekmē vidēja termiņa un ilgtermiņa fiskālo stabilitāti.
Tādēļ šai reformai jāuzlabo fiskālā disciplīna, lai uzlabotu vidēja termiņa un ilgtermiņa fiskālo stabilitāti. Šajā nolūkā kā galveno instrumentu, lai labāk īstenotu pretciklisku fiskālo politiku, uzlabotu budžeta plānošanu un panāktu ilgtermiņa fiskālo stabilitāti, tiktu ieviesti saistoši daudzgadu izdevumu griesti. Šie izdevumu griesti ir saistīti ar plānoto strukturālo bilanci, kas saistīta ar ilgtermiņa ilgtspējības mērķiem. To īsteno 2022.–2025. gada stabilitātes programmā 2022.–2025. gada aprīlī, lai aptvertu visu 2023. gada budžeta ciklu.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.
Reforma Nr. 3: Publisko investīciju racionalizēšana
Lielākās daļas Finanšu ministrijas novērtēto publisko ieguldījumu projektu ekonomiskā vērtība tikai nedaudz pārsniedza to izmaksas, un projektu ieguvumu un izmaksu attiecība (BCR) bija no 1,0 līdz 1,5. Turklāt publisko investīciju budžeta apguves līmenis ir zems, kas norāda uz grūtībām budžeta plānošanā un izpildē. Tajā pašā laikā investīciju prioritāšu noteikšanai trūkst objektīvu un racionalizētu kritēriju.
Reforma labāk sagatavo publisko investīciju projektus, konsekventi piemērojot izmaksu lietderības principus. Tā stratēģiski piešķir prioritāti investīciju projektiem jau no paša sākuma un līdz budžetam tikai nobriedušiem projektiem. Lai sasniegtu šos mērķus, ar reformu praksē ievieš jaunu un saskaņotu metodiku publisko investīciju projektu sagatavošanai un prioritāšu noteikšanai. Šī metodika ļauj izstrādāt konkrētām nozarēm paredzētus projektu plānojumus un uzlabot no jauna atlasīto investīciju projektu vidējo izmaksu un ieguvumu attiecību, vienlaikus arī palielinot ieguldījumu budžeta plānošanas precizitāti. Ieguldījumu process ir standartizēts visiem projektiem, kurus izvērtē centralizēti un jau agrīnā posmā.
Reformas īstenošana jāpabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
A.2.
Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
Kārtas Num.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
Mērvienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Finanšu gads
|
|
1
|
18 — Pareizas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas publiskās finanses — 1. reforma: Pensiju sistēmas ilgtspējas uzlabošana
|
Starpposma mērķis
|
Pensiju sistēmas reforma
|
Grozījumu paketes stāšanās spēkā (Nr. 461/2003 Coll. par sociālo apdrošināšanu un Nr. 43/2004 Coll. par vecuma pensiju uzkrājumiem)
|
|
|
|
Q1
|
2023
|
Paketes stāšanās spēkā parlamentā (Sociālās apdrošināšanas likums un Likums par vecuma pensiju uzkrājumiem) līdz 2022. gada 4. ceturkšņa beigām, sākot no 2023. gada 1. ceturkšņa, kas, paredzams, uzlabos pensiju sistēmas ilgtermiņa finansiālo ilgtspēju, proti:1) saistot pensionēšanās vecuma palielināšanu ar paredzamā mūža ilguma palielināšanos, 2) ieviešot tiesības uz aktuāri neitrāliem pabalstiem no pirmā paaudžu solidaritātes pensiju pīlāra personām pēc likumā noteiktā minimālā darba gadu skaita, 3) ieviešot standarta uzkrājumu stratēģiju, kuras pamatā ir dzīves cikla princips attiecībā uz jauniem un pakāpeniski esošiem noguldītājiem II pīlārā (ar iespēju noraidīt šo saistību neizpildes stratēģiju).
|
2
|
18 — Pareizas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas publiskās finanses — 2. reforma: Izdevumu griestu ieviešana
|
Starpposma mērķis
|
Izdevumu maksimālā apjoma nostiprināšana Likumā Nr. 523/2004 par budžeta noteikumiem
|
Akta Nr. 523/2004 par budžeta noteikumiem grozījumu stāšanās spēkā
|
|
|
|
Q4
|
2021
|
Publisko izdevumu daudzgadu maksimālo apjomu stāšanās spēkā un to īstenošana 2022.–2025. gada stabilitātes programmā 2022.–2025. gada aprīlī, lai aptvertu visu 2023. gada budžeta ciklu.
|
3
|
18 — Veselīgas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas publiskās finanses — 3. reforma: Publisko investīciju pārvaldības reforma
|
Starpposma mērķis
|
metodikas piemērošana attiecībā uz ieguldījumu sagatavošanas un prioritāšu noteikšanas procedūrām
|
Publisko investīciju projektu novērtēšana, kas veikta saskaņā ar pieņemto metodiku
|
|
|
|
CET.
|
2026
|
Visu attiecīgo publisko investīciju projektu sagatavošana un novērtēšana tiek veikta saskaņā ar publicēto metodiku, ar ko saskaņo sagatavošanu un prioritāšu noteikšanu. Novērtējumu veic Finanšu ministrija, un to piemēro visiem jaunajiem investīciju projektiem valsts līmenī, kuru vērtība pārsniedz 1 miljonu euro, par ko liecina atlasīto projektu dokumentācija. Metodikas mērķis ir izveidot ieguldījumu projektu plūsmu nozaru līmenī un palielināt izmaksu un ieguvumu attiecību jauniem investīciju projektiem.
|
KOMPONENTS: REPowerEU
Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna REPowerEU komponenta mērķis ir samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā importa no Krievijas un palielināt enerģētisko drošību. Konkrētāk, paredzams, ka investīcijas energoinfrastruktūrā kopā ar pasākumiem, kas saistīti ar atļauju piešķiršanas procesiem, ēku energoefektivitāti, bezemisiju transportu un zaļo prasmju veicināšanu, palīdzēs samazināt atkarību no fosilajām degvielām un ātrāk un plašāk integrēt atjaunojamos energoresursus Slovākijas energoresursu struktūrā.
No 14 Slovākijas REPowerEU nodaļas pasākumiem astoņiem ir pārrobežu dimensija. Lielākās investīcijas ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju ir saistītas ar elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizāciju un digitalizāciju (1. ieguldījums) nolūkā modernizēt pārvades līnijas 250 km garumā, lai palīdzētu saglabāt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārvadi visā Eiropā. Pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti ēku renovācijā, tostarp vēsturisko ēku atjaunošanā vai vienģimenes mājsaimniecību renovācijā, arī ir būtiska pārrobežu dimensija, jo paredzams, ka tie palīdzēs samazināt pieprasījumu pēc importēta fosilā kurināmā. Pasākumiem energoefektivitātes palielināšanai ēku renovācijā (3. ieguldījums), tostarp vēsturisko ēku atjaunošanai vai vienģimenes māju renovācijai, arī ir būtiska pārrobežu dimensija, jo paredzams, ka tie palīdzēs samazināt pieprasījumu pēc importēta fosilā kurināmā.
REPowerEU nodaļa palīdz īstenot ieteikumus palielināt publiskās investīcijas zaļajā un digitālajā pārkārtošanā un enerģētiskajā drošībā, kā arī ieteikumu samazināt vispārējo atkarību no fosilajiem kurināmajiem un enerģijas importa dažādošanu. Konkrētāk, ar 1. un 2. tematisko jomu paredzams, ka REPowerEU nodaļas īstenošana paātrinās atjaunīgo energoresursu izmantošanu, vienkāršojot piekļuvi tīklam, racionalizējot un vienkāršojot atļauju piešķiršanas un administratīvās procedūras, modernizējot elektroenerģijas sistēmu, kā arī pielāgojot, paātrinot un atbalstot ēku renovāciju.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
A.1.
Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Tematiskā joma: Atjaunojamie energoresursi un atļauju piešķiršanas procesi
Šajā tematiskajā jomā ietilpst divas reformas, no kurām pirmā attiecas uz ilgtspējīgas enerģijas veicināšanu un otrā — uz atbalstu pārejai uz zaļo ekonomiku atjaunojamo energoresursu jomā. Šo reformu mērķis ir vienkāršot atļauju piešķiršanas un administratīvās procedūras atjaunojamo energoresursu turpmākai attīstībai, tostarp procesu digitalizācijai un vēja enerģijas attīstībai piemērotu izmēģinājuma zonu izveidei. Reforma ietver arī nepieciešamo prasmju pilnveidi un administratīvo spēju stiprināšanu, kas ir nepieciešamas, lai novērstu trūkumus, kuri saistīti ar atjaunojamo energoresursu izvēršanu.
Investīciju mērķis ir turpināt attīstīt un modernizēt elektroenerģijas pārvades sistēmu un reģionālos sadales tīklus, tādējādi ļaujot palielināt tehnisko jaudu maza un liela mēroga atjaunojamo energoresursu paātrinātai integrēšanai tīklā. Paredzams, ka investīcijas Enerģētikas datu centrā ļaus Slovākijas enerģijas tirgū integrēt jaunus tirgus dalībniekus, jo īpaši atjaunojamās enerģijas ieguldījumu jomā.
Komponents — 1. reforma: Ilgstpējīgas enerģijas veicināšana
Reforma ietver sešus apakšpasākumus, kuru mērķis ir radīt vidi, kas veicina ātru un efektīvu fosilā kurināmā aizstāšanas projektu īstenošanu atjaunīgās enerģijas, zaļās pārkārtošanās un dekarbonizācijas jomā Slovākijā. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jāracionalizē un jāpaātrina atļauju piešķiršanas procesi, jo īpaši attiecībā uz vides atļauju izsniegšanu. Reforma ietver arī profesionālā personāla kapacitātes stiprināšanu, kas vajadzīga, lai laikus izdotu ietekmes uz vidi novērtējumus. Paredzams, ka reforma atspoguļos moderno tehnoloģiju prasības un regulatīvās vajadzības zaļās pārkārtošanās jomā, tostarp atjaunīgās enerģijas ražošanu rūpniecībā un mājsaimniecībās, kā arī atbalstīs citu zaļo tehnoloģiju, tostarp ūdeņraža, ģeotermālā un ilgtspējīga biometāna, ieviešanu.
C19.R1. Apakšpasākums: Likumdošanas un procedūras izmaiņas, kas paātrina vides atļauju izsniegšanu
IVN likuma 8. pielikuma 2. tabulā noteiktās robežvērtības groza, lai paātrinātu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru attiecībā uz ģeotermālo, vēja un biometānu. Attiecībā uz šīm tehnoloģijām ievieš termiņus skrīningam un obligātiem IVN novērtējumiem. Jaunās robežvērtības saskaņā ar IVN aktu nedrīkst būt stingrākas par IVN direktīvas (2011/92/ES, kas grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES) prasībām. Attiecībā uz projektiem, uz kuriem neattiecas integrēta procedūra, reformas mērķis ir vienkāršot atļauju piešķiršanas procesu, paātrināt un racionalizēt atļauju piešķiršanas procesus, atjauninot un savstarpēji savienojot esošos reģistrus un informācijas sistēmas, kā arī stiprinot atļauju izsniegšanas iestādes.
Tiesību aktu grozījumu (jaunais Būvniecības likums, kas ir spēkā no 2024. gada 1. aprīļa) rezultātu īstenošana; grozītais IPPC likums; jauno IVN aktu) nodrošina ar šādiem pasākumiem:
1.Valsts vides inspekcija (VII) kļūst par iestādi, kas atbild par IVN un IPPC atļauju piešķiršanas procesu. Administratīvās spējas, kas nepieciešamas IVN novērtējumu veikšanai, stiprina vismaz 100 darbinieku, un tās papildina izmaiņas SEI organizatoriskajā struktūrā, lai nodalītu kontroles darbības no atļauju izsniegšanas darbībām un izstrādātu metodiskos dokumentus, kas nosaka inspekcijas un reģionālā biroja darbību.
2.Integrētā vides novērtējuma un atļauju piešķiršanas procedūru gadījumā kompetence novērtēt visu būvniecības projektu un izsniegt būvatļaujas izsniedz IVN iestādei. Šajā nolūkā ir jāievieš izmaiņas otrā līmeņa vides atļauju iestādē, ko ieceļ Slovākijas Republikas Vides ministrija.
3.Pirmajā posmā (līdz 2024. gada 4. ceturksnim) ievieš “atļauju ceļvedi”, kas sastāv no likumdošanas, organizatoriskām un administratīvām izmaiņām.
4.Otrajā posmā (2025. g. 4. cet.) stāsies spēkājauni vides tiesību akti (ūdens, gaiss, atkritumi u. c.), kā arī organizatoriskas izmaiņas, kuru rezultātā tiks izveidota “daļēji specializēta valsts pārvalde” vides atļaujām. Līdz 2025. gada 4. ceturksnim tiks pieņemta jauna specializētās valsts pārvaldes darbības struktūra, un paredzams, ka tiks nodrošināta tās finansējuma ilgtermiņa ilgtspēja.
C19.R1. Apakšpasākums: Ģeotermālās enerģijas izmantošanas uzlabošana
Šā apakšpasākuma mērķis ir pabeigt vismaz 60 ģeotermālo urbumu “pasi”, lai noteiktu to ģeotermālo potenciālu. Apakšpasākums palīdz paātrināt ieguldījumus ģeotermālās enerģijas izmantošanā, ņemot vērā labvēlīgos ģeoloģiskos apstākļus dažās Slovākijas daļās, tostarp ģeotermālās apkures tehnoloģijās.
Informāciju par ģeotermālajām iedobēm un iekārtām dara pieejamu, apstrādājot arhīvus un lauka darbus, un rezultātus publicē tiešsaistē Valsts Ģeoloģijas institūta Dionyza Stura tiešsaistes platformā. Privātu urbumu īpašnieki var izvēlēties brīvprātīgi iesniegt informāciju platformā. Paredzams, ka tas nākotnē radīs centrālu piekļuves punktu visiem attiecīgajiem datiem par vismaz 60 ģeotermālajām urbumiem visā Slovākijā. Paredzams, ka šī informācija būs svarīga arī ģeotermālajai izpētei kaimiņu teritorijās visiem potenciālajiem ieguldītājiem. Saskaņā ar pasākumu netiek veikti urbumi.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 2. ceturksnim.
C19.R1. Apakšpasākums: Siltumsūkņa balsts
Šā apakšpasākuma mērķis ir atbalstīt ieguldījumu izvēršanu ūdens-ūdens siltumsūkņos. Tas palīdz paātrināt zaļo pārkārtošanos un samazināt Slovākijas atkarību no fosilā kurināmā importa, jo īpaši ņemot vērā Slovākijas siltumapgādes sistēmu lielo atkarību no dabasgāzes.
Ar apakšpasākumu ievieš atbrīvojumu no pienākuma maksāt maksu par gruntsūdeņu izmantošanu ūdens-ūdens siltumsūkņu enerģijas izmantošanai ar grozījumiem Ūdens likumā Nr. 364/2004, kas bija spēkā līdz 2014. gadam. Ūdens likuma grozījumi atbilst ierosinātajai IVN reformai saskaņā ar 1. apakšpasākumu (1. reforma).
Grozījumi Ūdens likumā (Nr. 364/2004) attiecībā uz maksām, ko iekasē par ūdens-ūdens siltumsūkņiem, atbilst Ūdens pamatdirektīvai (2000/60/EK). Tas jo īpaši prasa, lai vispārējā ūdens cenu noteikšanas politika arī turpmāk nodrošinātu dažādu ūdens izmantojumu pienācīgu ieguldījumu ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā (9. pants) un lai lēmumos par atļaujas piešķiršanu tiktu nodrošināta arī pietiekama vides aizsardzība (11. panta 3. punkta i) apakšpunkts).
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 3. ceturksnim.
C19.R1. Apakšpasākums: LPTP centra izveide un LPTP atsauces dokumentu nodrošināšana
C19.R1. Apakšpasākums: Biomasas ilgtspējīgas izmantošanas un piegādes trajektoriju novērtējuma sagatavošana Slovākijā 2025.–2035. gada periodam
Pasākuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu biomasas izmantošanu enerģijas ieguvei un šajā sakarā novērtēt pieejamos ilgtspējīgos biomasas apjomus un resursus.
Novērtējumā novērtē biomasas ilgtspējīgas izmantošanas trajektorijas Slovākijā un tās ietekmi uz zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) piesaistītājiem un bioloģisko daudzveidību laikposmā līdz 2035. gadam. Ietekmi uz gaisa kvalitāti novērtē, ņemot vērā pieejamos datus, un attiecīgā gadījumā novērtējumā konstatē datu pieejamības nepilnības. Novērtējumā analizē aizsargājamo teritoriju un meža ekosistēmu stāvokli, siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar biomasas audzēšanu, pārstrādi un transportēšanu, un tajā iekļauj ietekmi, ko rada biomasas imports no citām valstīm.
Paredzams, ka trajektoriju novērtējuma rezultāti nepalielinās spiedienu uz aizsargājamām teritorijām un meža ekosistēmām vai mežizstrādi nacionālajos parkos un aizsargājamās teritorijās Slovākijā. Novērtējumā sniedz ieteikumus, kā virzīt turpmākos ieguldījumus biomasas jomā, ko finansē no Slovākijas valdības vai ES fondiem (piemēram, ANM, Modernizācijas un Kohēzijas fonda).
Integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999]. tā atjauninājumā un ziņošanā, kā arī atjauninātajā valsts gaisa piesārņojuma kontroles programmā (NAPCP) saskaņā ar NEC Direktīvu (ES) 2016/2284 iekļauj atsauci un integrē izvērtēšanas rezultātus, ja tādi ir pieejami.
Elektroenerģijai un siltumenerģijai pieejamo biomasas datu analīzi atjaunina katru gadu.
Novērtējumu publicē līdz 2025. gada 2. ceturksnim.
C19.R1. Apakšpasākums Nr. 6. Ilgtspējīga biometāna, organisko mēslošanas līdzekļu un aprites bioekonomikas ražošanas attīstīšana un veicināšana
Pamatojoties uz visaptverošās kartes un divu tehnoloģiju katalogu rezultātiem, nosaka Slovākijas potenciālu biogāzes un biometāna ražošanā un tā efektīvu integrāciju tīklā. Ceļvedī un katalogos nosaka ģeoatsauces biometāna ražošanas potenciālu un tīkla pieslēguma punktus un tādējādi veicina vispiemērotākās vietas iekārtu būvniecībai un biogāzes iekārtu pārveidošanai par biometānu. Karte ir pieejama gan privātajam, gan publiskajam finansējumam. Pēc tam saistībā ar integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 un saistošo grafiku tā atjaunināšanai ievieš plānu, kas paredz investīciju trajektoriju apzinātā nacionālā potenciāla sasniegšanai līdz 2030. un 2050. gadam.
Komponents. Reforma: Atbalsts pārejai uz zaļo ekonomiku atjaunojamo energoresursu jomā
Šo reformu veido trīs apakšpasākums un viena investīcija ar četrām apakšdaļām. Šīs reformas mērķis ir paātrināt jaunu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, radot labvēlīgāku vidi ieguldījumiem atjaunojamos energoresursos un uzlabojot pieejamās tīkla jaudas izmantošanu. Reformas Nr. 2 pasākumu pamatā ir arī Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna 1. komponentā iekļautās reformas un investīcijas, jo īpaši enerģijas tirgus reformas un atjaunojamo energoresursu atbalsta jomā.
C19.R2. Apakšpasākums: Metodikas izstrāde un vēja enerģijas attīstībai piemērotu izmēģinājuma zonu izveide
Projektu metodikai vēja enerģijas ieguves zonu izveidei, jo īpaši izveidojot procedūru struktūru, un attiecīgos standartus “goto zonu” izveidei, izvietošanai un darbībai sāk piemērot 2024. gada 4. ceturksnī. Līdz 2024. gada 4. ceturksnim stājas spēkā arī pamatlikums par vēja enerģijas attīstību un “go-to zonu” izveidi. Vēja enerģijas izmēģinājuma zonu īstenošanu un galīgās metodikas pieņemšanu pabeidz līdz 2025. gada 4. ceturksnim.
C19.R2. Apakšpasākums: Slovākijas Republikas Ūdeņraža valsts stratēģijas rīcības plāns un labvēlīgi nosacījumi ūdeņraža ekonomikas attīstībai Slovākijā
Apakšpasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 2. ceturksnim.
C19.R2. Apakšpasākums: Atjaunojamo energoresursu integrācija elektrotīklā
Apakšpasākuma mērķis ir uzlabot pieejamās elektrotīkla jaudas izmantošanu un veicināt atjaunojamo energoresursu investīciju ātrāku izvēršanu Slovākijā. Slovākijas atveseļošanas un noturības plānā no 2021. gada iekļautās reformas ir ievērojami palielinājušas pieejamo jaudu atjaunojamo energoresursu pieslēgšanai pārvades līmenī (tā dēvētās “apstāšanās valsts” izbeigšana 2021. gada aprīlī). Tomēr pēdējos gados jauno atjaunojamo energoresursu iekārtu operatoru savienošanai ir izmantota tikai neliela daļa no pieejamās jaudas.
Apakšpasākums padara jaudas rezervēšanu atjaunojamo elektroenerģijas avotu pieslēgšanai elektrotīklam mazāk apgrūtinošu un efektīvāku, veicot nepieciešamos leģislatīvos un neleģislatīvos pasākumus. Jaunie noteikumi un procedūras ir saistoši visiem trim reģionālajiem sadales sistēmu operatoriem Slovākijas Republikas teritorijā. Apakšpasākumā iekļauj visus atjaunojamos enerģijas avotus, izņemot mazos atjaunojamos enerģijas avotus, kuriem nav vajadzīga jaudas rezervēšana tīklā. Jaunie noteikumi jo īpaši ietver:
1.šķēršļu samazināšana pieslēgšanai tīklam, pielāgojot noteikumus par neizmantoto jaudu atbrīvošanu un vismaz vienu no šādiem pasākumiem: tīkla jaudas rezervēšanas termiņu noteikšana; finansiāli stimuli, kas attur no piešķirto jaudu savlaicīgas neizmantošanas.
2.palielināt pieslēguma procesa (tostarp pieslēguma lēmumu) pārredzamību, regulāri atjauninot tiešsaistes informāciju par pieejamajām tīkla pieslēguma jaudām gan pārvades, gan sadales sistēmu operatoru līmenī. Pārredzamības prasībām jābūt vienotām attiecībā uz visiem izplatīšanas uzņēmumiem.
3.visu reģionālo sadales sistēmu operatoru noteikumu saskaņošana attiecībā uz atjaunojamo energoresursu iekārtu pieslēgšanu elektroenerģijas sadales sistēmām, jo īpaši izmantojot vienotu tīkla pieslēguma atļauju izsniegšanas procesu.
4.saistošu termiņu ieviešana tīkla pieslēguma procedūrām maziem un vietējiem atjaunojamiem energoresursiem.
5.tīkla nozaru regulators pieņem SSO papildu regulatīvos stimulēšanas mehānismus, lai ieguldītu sadales tīklu attīstībā nolūkā atbalstīt atjaunojamo energoresursu integrāciju tīklā.
Reformu īsteno līdz 2025. gada 1. ceturksnim.
C19. Ieguldījums: Pārvades sistēmu un reģionālo sadales sistēmu modernizācija un digitalizācija
Ieguldījums — 3. daļa: veicina elektroenerģijas tīklu modernizāciju sadales līmenī Slovākijā. Šīs investīcijas jo īpaši palīdz apmierināt gaidāmo pieprasījuma pieaugumu, integrējot periodiskos atjaunojamos energoresursus tīklā konkrētās sadales sistēmu vietās.
No vispārējā mērķa — 521 MW — sasniedz vismaz 469 MW kumulatīvās papildu jaudas atjaunojamo energoresursu pieslēgšanai sadales tīkliem Slovākijā. Investīcijas, piemēram, jaunu līniju būvniecība vai esošo līniju paplašināšana, kompensācijas ierīču uzstādīšana un jaunu transformatoru izmēru palielināšana vai jaunu transformatoru uzstādīšana, palīdz novērst vājās vietas tīklos, lai maksimāli palielinātu papildu tehnisko jaudu jaunu atjaunojamo energoresursu integrēšanai.
Investīciju īstenošanu (3. daļa) pabeidz līdz 2026. gada 2. ceturksnim.
Tematiskā joma Nr. 2: Ēku renovācija un pārvaldība
Reforma Nr. 3: Datubāzes un datu apmaiņas sistēmas izveide par ēku energoefektivitāti
Šīs reformas mērķis ir izveidot vienotu digitālo datu platformu strukturētas informācijas vākšanai, apstrādei, glabāšanai un apmaiņai par publisko un privāto ēku energoefektivitāti Slovākijā. Datu platformas mērķis ir nodrošināt attiecīgajām ieinteresētajām personām piekļuvi ēku datiem un palīdzēt paātrināt investīcijas ēku renovācijā un noteikt par prioritāti investīcijas ēku renovācijā, jo īpaši tādu ēku renovācijā, kurām ir viszemākā energoefektivitāte.
Platforma ir centrālais piekļuves punkts visiem attiecīgajiem datiem atsevišķu ēku līmenī saskaņā ar digitālā ēku žurnāla koncepciju, kas atbilst gaidāmajai Ēku energoefektivitātes direktīvas (ĒEED) pārstrādātajai redakcijai, un nodrošina integrāciju, sadarbspēju un datu apmaiņu ar esošajām valstu ēku sistēmām (piemēram, zemes reģistru) un nodošanu ES Ēku novērošanas centram. Platformas plānojumu un tās starpsavienojumu ar esošajām datubāzēm, kā arī datu vākšanas procesu izklāsta priekšizpētē, kas jāpabeidz līdz 2023. gada 4. ceturksnim.
Līdz 2026. gada 2. ceturksnim pabeidz datu vākšanu par vismaz 4100 publiskajām ēkām, kas aptver energosertifikātus un ēku renovācijas pases, kurās ietverti konkrētu renovācijas pasākumu plāni katrai ēkai. Reforma ietver arī i) informācijas kampaņu, kas paredzēta sabiedrisko ēku īpašniekiem, lai veicinātu renovāciju un enerģijas ietaupījumus, un ii) informācijas un apmācības pasākumus neatkarīgiem ekspertiem, kas atbild par ēku renovācijas pasu sagatavošanu.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada otrajam ceturksnim.
Reforma Nr. 4: Centrālās valdības ēku pārvaldība
Reformas mērķis ir izveidot centrālās valdības ēku efektīvas pārvaldības sistēmu, jo īpaši uzlabojot energopārvaldību, efektīvāk izmantojot pieejamās ēkas telpas un stratēģiski un prioritāri plānojot ēku renovāciju un būvniecību.
Reforma ietver centrālās valdības ēku apsaimniekošanas stratēģijas sagatavošanu, kurā nosaka instrumentus un procesus i) centrālās valdības ēku fonda optimizācijai un tā efektīvākai izmantošanai; palielināt energoefektivitāti, panākt enerģijas ietaupījumus un palielināt atjaunojamās enerģijas un videi draudzīgu risinājumu izmantošanu; un iii) ēku izmantošanas kopējo izmaksu samazināšanai. Stratēģijā iekļauj valsts ēku pašreizējo reglamentējošo, finansēšanas un darbības sistēmu kartēšanu, un valdība to pieņem 2025. gada 2. ceturksnī.
Stratēģija aptver pētījumu, lai kartētu renovācijas atbalsta shēmas un instrumentus, priekšlikumus to optimizācijai un ieteikumus pamatīgai renovācijai un energovadības praksei (piemēram, energoefektivitātes līgumu (EPC) un finanšu instrumentu izmantošana), ko publicē līdz 2024. gada 1. ceturksnim.
Pamatojoties uz ceļvedi un stratēģijā formulētajiem secinājumiem, ar reformu izveido centrālo koordinācijas struktūru centrālās valdības administratīvajām ēkām, jo īpaši nodrošinot nekustamā īpašuma attīstību un pārvaldību, renovācijas politiku, īres un īpašumtiesību politiku, ēku pārvaldību un energovadības pamatnostādnes. Centrālais koordinators sāk darboties līdz 2026. gada otrajam ceturksnim.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada otrajam ceturksnim.
Ieguldījums Nr. 2: Publiskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošana
Investīciju mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu sabiedriskajās ēkās, izmantojot ātrus energoefektivitātes pasākumus sabiedriskajās ēkās.
Investīcijas ietver ātrus energoefektivitātes pasākumus aptuveni 85 ēkās, kuru kopējā platība ir vismaz 184 000 m² un kuras izvēlētas pēc pieprasījuma uzaicinājuma. Uzaicinājumu izstrādā tā, lai ņemtu vērā atsevišķu ēku vajadzības, un tajā ir prasīts īstenot vismaz divas no šādām energoefektivitātes intervencēm: logu nomaiņa, ii) ēku energovadība (piemēram, viedo enerģijas uzskaites sistēmu uzstādīšana, energotaupības režīmu ieviešana, ekviterālā vai zonas kontrole apkures sistēmā, termostatu uzstādīšana), iii) apgaismojuma modernizācija, iv) jumta/amatiskā siltumizolācija. Atjaunojamo energoresursu izmantošana ir viens no izvēles pasākumiem. Energosertifikātu un renovācijas pasi izdod kā daļu no intervences, lai veicinātu visaptverošu renovāciju nākotnē, un iekļauj datubāzē saskaņā ar 3. reformu (neskaitot 3. reformas mērķa sasniegšanu).
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 1. ceturksnim.
Ieguldījums Nr. 3: Publisko vēsturisko un sarakstā iekļauto ēku renovācija
Šā pasākuma mērķis ir palielināt esošo 2. komponenta SK-C[C2]-I[I2] ieguldījumu saskaņā ar ANM regulas 21.c panta 2. punktu. Ieguldījuma mērķis ir uzlabot vēsturisko un uzskaitīto publisko ēku energoefektivitāti un strukturālos apstākļus. Ieguldījuma rezultātā vēsturisko un sarakstā iekļauto publisko ēku papildu atjaunotās platības veido vismaz 29 500 m², vienlaikus panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 2. ceturksnim.
Ieguldījums Nr. 4: Atbalsts enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību renovācijai
Šā pasākuma mērķis ir risināt enerģētiskās nabadzības problēmu, atbalstot neaizsargātu grupu vienģimenes māju renovāciju. Personas, kas definētas kā enerģētiskās nabadzības riskam pakļautas personas, ir, piemēram, personas, kas saņem sociālos pabalstus personām ar smagu invaliditāti un personām ar zemiem ienākumiem. Pasākumu veido trīs apakšpasākumi (divi ieguldījumi un viena reforma).
Šajās investīcijās nav atļauts atbalstīt gāzes katlu uzstādīšanu.
Apakšpasākums: Vieglas renovācijas shēma
Apakšpasākuma mērķis ir atbalstīt enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto personu vienģimenes māju “vieglu renovāciju”, izmantojot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kas paredz īstenot vismaz vienu no šādiem pasākumiem vai to kombināciju: siltumizolācija (ieskaitot logu nomaiņu), apkures un AER iekārtu nomaiņa. Līgumos iekļauj noteikumu, ka ģimenes mājas ir jārenovē 12 mēnešu laikā.
Ja renovācijas shēma ietver atbalstu biomasas katliem, novecojušus ogļu/naftas/biomasas katlus ir atļauts aizstāt ar biomasas katliem, ja tos aizstāj ar augstas efektivitātes biomasas katliem vienā no divām augstākajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar Energomarķējuma regulu, ko darbina ar granulām, briketēm un šķeldu. Novecojušus gāzes katlus ir atļauts aizstāt ar biomasas katliem, ja tos aizstāj ar augstas efektivitātes biomasas katliem vienā no divām augstākajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar Energomarķējuma regulu, ko darbina ar granulām. Gaisa kvalitātes zonās nav atļauts aizstāt gāzes katlus ar biomasas katliem, ja ir pārsniegtas PM10 robežvērtības.
No kopējā mērķa, proti, 3400 vienģimenes māju renovācijas, ieguldījuma rezultātā tiek izveidotas vismaz 3060 atjaunotas mājas, ko pabeidz līdz 2025. gada 3. ceturksnim. Paredzams, ka Vides ministrija līgumus parakstīs līdz 2024. gada 3. ceturksnim.
Apakšpasākums: Visaptveroša renovācijas shēma
Apakšpasākuma mērķis ir atbalstīt 1600 ģimenes, kuras apdraud enerģētiskā nabadzība, lai tās veiktu savu vienģimenes māju visaptverošu renovāciju un panāktu vismaz 30 % enerģijas ietaupījumu, nodrošinot papildu ieguldījumu, kas ļauj 100 % līdzfinansēt attiecināmās izmaksas saskaņā ar pašreizējo 2. komponenta SK-C[C2]-I[I1] ieguldījumu.
Apakšpasākums: Tehniskā palīdzība vienģimenes māju renovācijas atbalstam
Apakšpasākuma mērķis ir stiprināt Slovākijas Vides aģentūras sniegto tehnisko palīdzību vienģimenes māju renovācijai, kas uz vietas jānodrošina īpašniekiem, īpašu uzmanību pievēršot enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto personu ģimenes mājām. Vismaz 35 pilnas slodzes darbinieku papildu spējas stiprina esošo reģionālo biroju tīklu. Kopumā tehniskā palīdzība (reģionālajos birojos un ārējie eksperti) piedāvā konsultācijas par iespējamiem energoefektivitātes pasākumiem, palīdz dotāciju pieteikumu iesniegšanas procesā un pēc pieprasījuma aizpilda dotācijas pieteikumu, kā arī veic renovācijas objekta individuālu pārbaudi uz vietas utt.
Paredzams, ka tiks apstrādāti 20000 atbalstīti pieteikumi/apspriešanās.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada otrajam ceturksnim.
Tematiskā joma Nr. 3: Ilgtspējīgs transports
Ieguldījums Nr. 5: Mazoglekļa transporta infrastruktūras attīstība
Ieguldījuma mērķis ir paplašināt esošo 3. komponenta 1. investīciju pasākumu saskaņā ar ANM regulas 21.c panta 2. punktu. Ieguldījuma rezultātā Bratislavā tiks nodrošinātas papildu 10 km elektriskās trolejbusu līnijas. Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada otrā ceturkšņa beigām.
Investīcija Nr. 6: “Tīru” pasažieru pārvadājumu veicināšana
Tematiskā joma Nr. 4: Zaļās prasmes
Reforma: Zaļās pārkārtošanās prasmes
Reformas mērķis ir atjaunināt pašreizējās izglītības un apmācības programmas, lai atspoguļotu pašreizējās darba tirgus vajadzības pēc zaļajām prasmēm. Reformai ir trīs daļas.
Pirmajā daļā paredzēta vidējās profesionālās izglītības iestāžu mācību programmas pielāgošana, galveno uzmanību pievēršot zaļo prasmju attīstīšanai nozarēs ar vislielāko izaugsmes potenciālu, jo īpaši: atjaunojamie energoresursi un elektromobilitāte. Atjauninātā mācību programma atbilst zaļo prasmju ESCO (Eiropas profesiju, prasmju un kompetenču klasifikācija) klasifikācijai.
Ar reformas otro daļu ievieš izmaiņas kvalifikācijas standartos skolotāju sagatavošanas izglītībai vidējās profesionālās izglītības iestādēs, kā arī pašu skolotāju apmācības programmu atjaunināšanu. Jaunizveidotā skolotāju un citu mācībspēku apmācība vidējās profesionālās izglītības skolās ir vērsta uz pedagoģisko prasmju attīstīšanu šādās jomās: atjaunojamie energoresursi un elektromobilitāte. Atjauninātā skolotāju programma atspoguļo zaļo prasmju ESCO (Eiropas profesiju, prasmju un kompetenču klasifikācija) klasifikāciju.
Trešajā daļā paredzēta pieaugušo apmācības programmu izstrāde, lai apgūtu vai paplašinātu prasmes un/vai kvalifikācijas profesijās, kurās trūkst kvalificētu darbinieku, vai nozarēs, kurās notiek būtiskas pārmaiņas (piemēram, smagā rūpniecība, autobūve). Pieaugušo apmācības programmas ir vērstas uz prasmēm šādās jomās: atjaunojamie energoresursi un elektromobilitāte. Apmācības programmas izstrādā ciešā sadarbībā ar attiecīgajiem ekspertiem.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. decembrim.
Ieguldījums Nr. 7: skolu aprīkojums un apmācība
Ieguldījuma mērķis ir pielāgot skolas un nodrošināt tās ar piemērotu aprīkojumu teorētiskajai un praktiskajai mācīšanai. Materiālo tehnisko aprīkojumu, kā arī nepieciešamos strukturālos pielāgojumus telpās veic trīspadsmit vidējās profesionālās izglītības skolās, lai īstenotu īpašas mācību programmas, kas vērstas uz atjaunojamiem energoresursiem vai elektromobilitāti.
Ieguldījuma otrās daļas mērķis ir nodrošināt pedagoģiskā un profesionālā personāla apmācību, pamatojoties uz atjaunināto skolotāju apmācības programmu, ko izstrādās saskaņā ar 6. reformu. Līdz 2025. gada septembrim vidusskolas skolotājiem un pasniedzējiem nodrošina vismaz 180 apmācības, lai skolās apgūtu atjaunojamo energoresursu un elektromobilitātes priekšmetus (daži dalībnieki var piedalīties vairāk nekā vienā apmācībā).
Tematiskā joma Nr. 5: Koordinācijas spējas un komunikācijas atbalsts
Turklāt ieguldījums atbalsta īstenošanas spējas un personāla komplektēšanu, kas vajadzīga, lai koordinētu ar REPowerEU īstenošanu saistītos procesus ar papildu 5 pilnas slodzes darbiniekiem un 2 ārštata darbiniekiem.
Ieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 2. ceturksnim.
A.2.
Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
Kārtas Num.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Katra starpposma mērķa un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
Mērvienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Finanšu gads
|
|
1
|
1 — REPowerEU — 1. reforma — 1. apakšpasākums — Likumdošanas un procedūras izmaiņas, kas paātrina vides atļauju izsniegšanu
|
Mērķi
|
Tehniskā palīdzība, lai paātrinātu un uzlabotu vides atļauju izsniegšanas procedūru kvalitāti
|
Slovākijas Vides inspekcijas un attiecīgo iestāžu stratēģisko organizatorisko izmaiņu publicēšana
|
Nodarbināto pilnas slodzes darbinieku skaits.
|
0
|
115
|
CET.
|
2026
|
Tehnisko palīdzību 115 papildu pilnas slodzes darbinieku veidā sniedz, lai īstenotu mērķi paātrināt galvenokārt vides atļauju piešķiršanas procedūras atjaunojamiem energoresursiem. Vismaz 100 no 115 darbiniekiem būtu tieši jāstrādā pie IVN atļauju izsniegšanas.
Ieviest izmaiņas tās organizatoriskajā struktūrā un publicēt stratēģiskos dokumentus, kas nosaka inspekcijas un reģionālā biroja darbību.
|
2
|
2 — REPowerEU — 1. reforma — 1. apakšpasākums — Likumdošanas un procedūras izmaiņas, kas paātrina vides atļauju izsniegšanu
|
Starpposma mērķis
|
Tiesību aktu un procedūras izmaiņu stāšanās spēkā
|
Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā
|
|
|
|
CET.
|
2025
|
IVN likuma 8. pielikuma 2. tabulā noteiktās robežvērtības groza, lai paātrinātu ģeotermālās un vēja enerģijas IVN novērtējumu. Obligāta novērtējuma vietā ir nepieciešama pārbaudes procedūra saskaņā ar IVN likumu, lai uzstādītu atsevišķus vējturbīnus no 0,1 līdz 1 MW ieskaitot. Obligāto novērtējumu saskaņā ar IVN likumu piemēro tikai tādu vējturbīnu būvniecībai, kuru jauda pārsniedz 1 MW. Attiecībā uz ģeotermālo enerģiju IVN nepiemēro akām, kuru dziļums ir līdz 300 metriem, un tikai skrīninga procedūrai attiecībā uz akām, kuru garums ir no 300 līdz 500 metriem.
IVN akts ievieš saistošus, izpildāmus termiņus visām IVN atļauju piešķiršanas procedūrām, kas var atšķirties attiecībā uz dažām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām. Visiem atjaunojamo energoresursu projektiem, izņemot hidroenerģiju, obligātais novērtējums ilgst ne vairāk kā 8 mēnešus un skrīninga novērtējums — ne ilgāk kā 3 mēnešus.
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi attiecībā uz visiem vides tiesību aktiem (ūdens, gaiss, atkritumi u. c.), kā arī organizatoriskas izmaiņas, kuru rezultātā tiek izveidota “daļēji specializēta valsts pārvalde” vides atļaujām.
|
3
|
3 — REPowerEU — 1. reforma — 2. apakšpasākums — ģeotermālās enerģijas izmantošanas uzlabošana
|
Mērķi
|
Ģeotermālo iedobju “pases”
|
|
“Pasu” ģeotermālo iedobju skaits
|
0
|
60
|
CET.
|
2026
|
Vismaz 60 ģeotermālās akas ir “pases”. Tā nodrošina publisku piekļuvi informācijai par ģeotermālajām teritorijām Slovākijā. Valsts Ģeoloģijas institūta Dionyza Stura tīmekļa vietnē publicētā tiešsaistes informācija ietver vismaz šādu informāciju: urbuma lokalizācija, dziļums, tehniskais stāvoklis, ūdens parametri un ģeotermālās izmantošanas potenciāls.
|
|
4
|
4 — REPowerEU — 1. reforma — 3. apakšpasākums — Siltumsūkņa atbalsts
|
Starpposma mērķis
|
Ūdens likuma Nr. 364/2004 tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā
|
Likuma noteikums, kas norāda uz Ūdens likuma Nr. 364/2004 stāšanos spēkā
|
|
|
|
Q3
|
2024
|
Ar tiesību akta grozījumu ievieš atbrīvojumu no pienākuma maksāt maksu par gruntsūdeņu izmantošanu ūdens-ūdens siltumsūkņu enerģijas izmantošanai, izdarot grozījumus Ūdens likumā Nr. 364/2004. Tiesību akta grozījums atbilst ierosinātajai IVN reformai saskaņā ar 1. apakšpasākumu (1. reforma).
|
|
5
|
5 — REPowerEU — 1. reforma — 4. apakšpasākums — Labākās pieejamās tehnoloģijas centrs
|
Mērķi
|
Labāko pieejamo tehnoloģiju (LPTP) centra darbības uzsākšana un LPTP atsauces dokumentu nodrošināšana
|
LPTP centra izveide un LPTP atsauces dokumentu publicēšana
|
|
|
|
Q4
|
2025
|
Sāk darboties LPTP centrs, kas koordinē un nodrošina LPTP informācijas iegūšanu, apstrādi un apmaiņu, jaunas tehnoloģijas, tostarp apritīguma jomas rūpnieciskos procesos un materiālos, rūpniecības dekarbonizāciju un energoapgādes dažādošanu.
Tulkotos LPTP dokumentus (BREF) slovāku valodā publicē un dara pieejamus nozarei un atļauju izsniegšanas iestādēm, lai garantētu pāreju uz tīrākiem rūpnieciskiem procesiem.
|
|
6
|
5 — REPowerEU — 1. reforma — 5. apakšpasākums — Novērtējuma sagatavošana biomasas ilgtspējīgas izmantošanas un piegādes trajektorijām Slovākijā laikposmam no 2025. līdz 2035. gadam
|
Starpposma mērķis
|
Biomasas ilgtspējīgas izmantošanas un biomasas piegādes trajektoriju novērtējums Slovākijā
|
Novērtējuma publicēšana
|
|
|
|
CET.
|
2025
|
Vides ministrija pabeidz un publicē novērtējumu par biomasas ilgtspējīgas izmantošanas trajektorijām Slovākijā un tās ietekmi uz zemes izmantošanu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecības piesaistītājiem, bioloģisko daudzveidību, kā arī gaisa kvalitāti Slovākijā laikposmā līdz 2035. gadam. Ietekmi uz gaisa kvalitāti novērtē, ņemot vērā pieejamos datus, un attiecīgā gadījumā novērtējumā konstatē nepilnības attiecībā uz datu pieejamību. Novērtējumā sniedz ieteikumus, kā virzīt turpmākos ieguldījumus biomasas jomā, ko finansē valdība vai ES fondi (piemēram, ANM, modernizācija, Kohēzijas fonds).
Integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 tā atjauninājumā un ziņošanā, kā arī atjauninātajā valsts gaisa piesārņojuma kontroles programmā (NAPCP) saskaņā ar NEC Direktīvu (ES) 2016/2284 iekļauj atsauci un integrē izvērtēšanas rezultātus, ja tādi ir pieejami.
|
7
|
REPowerEU — 1. reforma — 6. apakšpasākums — Biometāna, organisko mēslošanas līdzekļu un aprites bioekonomikas izstrāde un veicināšana
|
Starpposma mērķis
|
Biometāna, organisko mēslošanas līdzekļu un aprites bioekonomikas izstrāde un veicināšana
|
Aprites bioekonomikas ceļveža, visaptverošas kartes un divu tehnoloģiju katalogu publicēšana. Noteikums, kas norāda uz tādu leģislatīvu un neleģislatīvu pasākumu stāšanos spēkā, kuri veicina ieguldījumus biometānā.
|
|
|
|
Q4
|
2025
|
Aprites bioekonomikas ceļvedi ievieš, novērtējot Slovākijas potenciālu biogāzes un biometāna ražošanā un tā efektīvu integrāciju tīklā. Ceļvedī norāda biogāzes stacijas, kas ir piemērotas pārveidošanai par biometāna ražošanu. Uz pārveidi attiecas IVN sākotnējās atļaujas piešķiršanas procedūra. Dokumentā norāda trajektoriju apzinātā valsts potenciāla sasniegšanai līdz 2030. un 2050. gadam.
Stājas spēkā leģislatīvu un/vai attiecīgā gadījumā neleģislatīvu pasākumu kopums, kas vajadzīgs, lai likvidētu konstatētos šķēršļus biometāna atļaušanai un ražošanai vai ievadīšanai tīklā un biometāna augu atlieku izmantošanai par mēslošanas līdzekļiem.
Jāpievēršas biogēnā CO2 izmantošanas iespējamībai.
Lauksaimniecības ministrijas tīmekļa vietnē publicē visaptverošu biogāzes un biometāna ražošanas potenciāla karti, tehnoloģiju katalogus un aprites bioekonomikas ceļvedi, kurā noteiktas aprites bioekonomikas attīstībai atbilstošās jomas.
Kartē iekļauj datu vākšanu un atjaunināšanu par tādu bioatkritumu kvalitāti, daudzumu un telpisko atrašanās vietu Slovākijā, kas ir piemēroti enerģijas un barības vielu reģenerācijai. Tajā iekļauj arī datus par biogāzes un biometāna staciju tīklu, tā strukturālo stāvokli un darbības parametriem.
Izstrādā un pieņem divus tehnoloģiju katalogus un vienu pasākumu katalogu.
|
8
|
8 — REPowerEU — 2. reforma — 1. apakšpasākums — metodikas un 2 vēja enerģijas attīstībai piemērotu izmēģinājuma teritoriju izstrāde
|
Starpposma mērķis
|
Stājas spēkā tiesību akti par atjaunīgās enerģijas ieguves zonām un publicē projektu metodikai, ar ko izveido “izdevīgos apgabalus”
|
Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā
|
|
|
|
Q4
|
2024
|
Stājas spēkā tiesību akti par „ieguvumiem”, ieviešot īpašas vienkāršotas atļauju piešķiršanas un tīkla pieslēguma procedūras iekārtu attīstīšanai šādās teritorijās.
Metodikas projekta publicēšana un piemērošana, lai izveidotu vēja enerģijas attīstībai piemērotas “go-to zonas” (“Wind Energy Methodology”). Tā ievieš vienotus kritērijus tādu teritoriju atlasei un novērtēšanai, kas ir piemērotas vēja enerģijas attīstīšanai. Ar metodiku ievieš arī vides, ekonomisko, tehnisko un sabiedrības līdzdalību un tīkla savienojamības kritērijus, lai norobežotu izdevīgās teritorijas. Metodiku izstrādā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp izmantojot sabiedrisko apspriešanu un pārredzamu dialogu.
|
9
|
REPowerEU — 2. reforma — 1. apakšpasākums — metodikas izstrāde un divu vēja enerģijas attīstībai piemērotu izmēģinājuma zonu izveide
|
Mērķi
|
Vēja enerģijas attīstībai piemērotu izmēģinājuma zonu izveide. Galīgās metodikas pieņemšana un piemērošana izdevīgo teritoriju izveidei.
|
|
MW
|
0
|
300
|
Q4
|
2025
|
Izveido vēja enerģijas izmēģinājuma zonas, kuru kopējā uzstādītā jauda ir vismaz 300 MW. Pilota per-to zonas ietver to digitālās kartes (piemēram, vēja ātrums un vēja enerģija, vēja dienu skaits, attālums no lidojuma trajektorijām, buferzonas, putnu barošanās zonas, migrācijas koridori u. c.), ņemot vērā Atjaunojamo energoresursu direktīvā paredzētās procedūras. Lai vienkāršotu atļauju piešķiršanas procedūras attiecībā uz projektiem un ieguldījumiem teritorijā, saskaņā ar IVN likumu izsniedz vides atļaujas atļauju izdevīgām teritorijām tās teritorijā.
Pieņem un piemēro galīgo metodiku.
|
10
|
REPowerEU — 2. reforma — 2. apakšpasākums — Ūdeņraža rīcības plāns
|
Starpposma mērķis
|
Ūdeņraža rīcības plāna publicēšana
|
Valdības pieņemtais rīcības plāns
|
|
|
|
CET.
|
2024
|
Rīcības plānā nosaka prioritātes galvenokārt atjaunīgā ūdeņraža ekosistēmas izveidei Slovākijā, jo īpaši analizējot dažādus Slovākijas ūdeņraža ekonomikas segmentus, jo īpaši saskaņojot atjaunīgā ūdeņraža piedāvājumu un pieprasījumu ar ES tiesisko regulējumu.
Rīcības plānā nosaka publiskā finansējuma prioritātes dažādiem Slovākijas ūdeņraža ekosistēmas segmentiem un nosaka termiņus attiecīgu finansējuma uzaicinājumu izsludināšanai.
Rīcības plānam pievieno primāro tiesību aktu, sekundāro tiesību aktu un saistošu tehnisko normu sarakstu, ko pieņem, lai panāktu atbilstību ES tiesiskajam regulējumam.
|
11
|
11 — REPowerEU — 2. reforma — 2. apakšpasākums — Ūdeņraža rīcības plāns
|
Starpposma mērķis
|
Pasākumi ūdeņraža izmantošanas veicināšanai
|
Tiesību aktu un citu saistošu pasākumu kopuma stāšanās spēkā
|
|
|
|
CET.
|
2025
|
Kā daļu no Ūdeņraža rīcības plāna veicinošajiem nosacījumiem Slovākijas iestādes pieņem leģislatīvus pasākumus, sekundārus leģislatīvos pasākumus un saistošus tehniskus pasākumus atjaunīgā ūdeņraža ražošanai, ūdeņraža uzglabāšanas standartiem, izmantošanai rūpniecībā un enerģētikā, kā arī dažādiem transporta veidiem. Tiesību aktus pieņem Slovākijas Republikas Valsts padome.
Pasākumu saraksta pamatā ir primāro tiesību aktu, sekundāro tiesību aktu un saistošu tehnisko normu saraksts, kas pievienots Ūdeņraža rīcības plānā.
|
12
|
11 — REPowerEU — 2. reforma — 3. apakšpasākums — Atjaunojamo energoresursu integrācija elektrotīklā
|
Starpposma mērķis
|
Pasākumi, ar ko racionalizē un paātrina atjaunīgo energoresursu pieslēgšanu tīklam
|
Piecu mērķu sasniegšanai paredzēto obligāto pasākumu kopuma stāšanās spēkā
|
|
|
|
Q1
|
2025
|
Pieņemt šādus pasākumus, kas ir obligāti valsts iestādēm un tīkla operatoriem:
1/mazina šķēršļus pieslēgšanai tīklam, tostarp pielāgojot noteikumus par neizmantoto jaudu atbrīvošanu; un vismaz vienam no šādiem kritērijiem: nosakot tīkla jaudas rezervēšanas termiņus; finansiālu stimulu ieviešana, kas attur no piešķirto jaudu savlaicīgas neizmantošanas;
2/pasākumi, kas palielina pieslēguma procesa (tostarp pieslēguma lēmumu) pārredzamību, regulāri atjauninot tiešsaistes informāciju par pieejamajām tīkla pieslēguma jaudām un citu būtisku informāciju gan reģionālo sadales sistēmu operatoru, gan pārvades sistēmas operatora līmenī. Pārredzamības prasībām jābūt vienotām attiecībā uz visiem izplatīšanas uzņēmumiem.
3/noteikumu saskaņošana attiecībā uz atjaunojamo energoresursu iekārtu pieslēgšanu elektroenerģijas sadales sistēmām visos reģionālo sadales sistēmu operatorus, jo īpaši izmantojot vienotu procesu, kurā izsniedz apstiprinājumus tīkla pieslēgumam.
4/Tīkla nozaru regulators pieņem papildu regulatīvus stimulējošus mehānismus SSO, lai ieguldītu sadales tīklu attīstībā nolūkā atbalstīt atjaunojamo energoresursu integrāciju tīklā
5/ievieš saistošus termiņus tīkla pieslēguma procedūrām maza mēroga un vietējiem atjaunojamiem energoresursiem,
|
13
|
12 — REPowerEU — Ieguldījums 1.1.: Pārvades sistēmas un reģionālo sadales sistēmu modernizācija un digitalizācija — apakšstaciju modernizācija
|
Starpposma mērķis
|
Apakšstacijas modernizācija
|
Apakšstacijas ekspluatācijas uzsākšana
|
|
|
|
CET.
|
2026
|
Ieguldījuma rezultātā sāk darboties Slovākijas pārvades sistēmas operatora (SEPS) apakšstacija. Modernizācija ietver:
Transformatoru nomaiņa, tostarp transformācijas jaudas palielināšana ar vismaz 150 MVA.
2. 400 kV līnijas riņķošana ar apakšstaciju, no jauna savienojot to ar 400 kV līniju un noņemot veco 220 kV līniju.
3. Apakšstacija, ko kontrolē attālināti no Slovākijas pārvades sistēmas operatora (SEPS) valsts dispečēšanas centra.
4. Kompensācijas ierīču uzstādīšana, palielinot spēju regulēt spriegumus pārvades sistēmā.
|
14
|
13 — REPowerEU — Ieguldījums 1.2.: Pārvades sistēmas un reģionālo sadales sistēmu modernizācija un digitalizācija — pārvades līniju modernizācija
|
Mērķi
|
Slovākijas Republikas pārvades sistēmas renovācijas darbi
|
|
km
|
0
|
225
|
Q4
|
2025
|
No vispārējā mērķa — 250 km, vismaz 225 km — modernizē pārvades līnijas. Modernizācija ir paredzēta Slovākijas pārvades sistēmas operatora (SEPS) tīklā, kas ietver augstsprieguma elektropārvades līniju komponentu modernizāciju.
|
15
|
15 — REPowerEU — Ieguldījums 1.3.: Pārvades sistēmas un reģionālo sadales sistēmu modernizācija un digitalizācija — sadales sistēmu modernizācija
|
Mērķi
|
Ieguldījumu pabeigšana sadales tīklu modernizācijā Slovākijas Republikā
|
|
MW
|
0
|
469
|
CET.
|
2026
|
No vispārējā mērķa — 521 MW — sasniedz vismaz 469 MW kumulatīvās papildu jaudas atjaunojamo energoresursu pieslēgšanai sadales tīkliem Slovākijā. Jo īpaši projekti palīdz novērst problemātiskos posmus tīklos un maksimāli palielināt papildu tehnisko jaudu jaunu atjaunojamo energoresursu integrēšanai.
|
16
|
16 — REPowerEU — Ieguldījums 1.4.: Pārvades sistēmas un reģionālo sadales sistēmu modernizācija un digitalizācija — Energodatu centrs
|
Starpposma mērķis
|
Enerģētikas datu centra darbības sākšana
|
Enerģijas datu centra ražošanas darbības nodošana ekspluatācijā.
|
|
|
|
Q3
|
2024
|
Enerģijas datu centrs sāk ražošanu.
|
17
|
17 — REPowerEU — 3. reforma: Datubāzes un datu apmaiņas sistēmas izveide par ēku energoefektivitāti
|
Mērķi
|
Datu vākšana par publisko ēku energosertifikātiem un renovācijas pasēm
|
|
Skaits
|
0
|
4 100
|
CET.
|
2026
|
Pabeidz datu vākšanu par energosertifikātiem un renovācijas pasēm par vismaz 4100 publiskajām ēkām, no kurām vismaz 1000 ēku platība ir lielāka par 2 000 m², un datus augšupielādē jaunajā funkcionālajā datu platformā.
|
18
|
18 — REPowerEU — 4. reforma: Centrālās valdības ēku pārvaldība
|
Starpposma mērķis
|
Centrālās valdības ēku apsaimniekošanas stratēģija
|
Stratēģijas pieņemšana valdībā
|
|
|
|
CET.
|
2025
|
Centrālās valdības ēku apsaimniekošanas stratēģijā nosaka instrumentus un procesus, lai optimizētu centrālās valdības ēku fondu un tā efektīvāku izmantošanu; palielināt energoefektivitāti, panākt enerģijas ietaupījumus un palielināt atjaunojamās enerģijas un videi draudzīgu risinājumu izmantošanu; un iii. ēku izmantošanas kopējo izmaksu samazināšanai. Stratēģijā iekļauj detalizētu pārskatu par pašreizējiem valsts ēku reglamentējošiem, finansēšanas un darbības regulējumiem.
Stratēģija ietver arī pētījumu, kurā kartētas renovācijas atbalsta shēmas un instrumenti, kā arī priekšlikumus to optimizācijai un ieteikumus par pamatīgu renovāciju un energovadības praksi, ko publicē līdz 2024. gada 1. ceturksnim.
|
19
|
19 — REPowerEU — 4. reforma: Centrālās valdības ēku pārvaldība
|
Starpposma mērķis
|
Centrālās valdības administratīvo ēku koordinācijas struktūras izveide
|
Attiecīgā saistošā tiesību akta, ar ko izveido koordinējošo struktūru, stāšanās spēkā
|
|
|
|
CET.
|
2026
|
Centrālās valdības administratīvo ēku centrālajai koordinējošajai iestādei ir šādi pienākumi: nekustamā īpašuma attīstība un pārvaldība, renovācijas politika, īres un īpašumtiesību politika, iekārtu pārvaldība un energovadības pamatnostādņu izdošana.
|
20
|
20 — REPowerEU — Ieguldījums Nr. 2: Publiskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošana
|
Mērķi
|
Ēku kopējā platība ar īstenotiem energoefektivitātes pasākumiem
|
|
Platība (m²)
|
0
|
184 000
|
Q1
|
2025
|
Energoefektivitātes intervences īsteno sabiedriskās ēkās, kuru kopējā platība ir vismaz 184 000 m² un kuras izvēlas pēc pieprasījuma uzaicinājuma.
Uzaicinājumu izstrādā tā, lai ņemtu vērā atsevišķu ēku vajadzības, un tajā ir prasīts īstenot vismaz divas no šādām energoefektivitātes intervencēm: logu nomaiņa, ii) ēkas energovadība (piemēram, viedo enerģijas uzskaites sistēmu uzstādīšana, energotaupības režīmu ieviešana, ekviterālā vai zonas kontrole apkures sistēmā, termostatu uzstādīšana), iii) apgaismojuma modernizācija un iv) jumts vai zemūdens siltumizolācija.
|
21
|
21 — REPowerEU — Ieguldījums Nr. 3: Publisko vēsturisko un uzskaitīto ēku renovācija — SCALE UP pasākums SK-C[C2]-I[I2]
|
Mērķi
|
Publisko vēsturisko un sarakstā iekļauto ēku renovācija
|
|
Platība (m²)
|
93 622
|
123 122
|
CET.
|
2026
|
Tiek renovētas vismaz 29 500 m² papildu platības vēsturiskajām un sarakstā iekļautajām sabiedriskajām ēkām, lai sasniegtu galīgo mērķi, proti, vismaz 123 122 m² renovētu platību no kopējā mērķa — 136 785 m²,
saskaņā ar pasākumu SK-C[C2]-I[I2].
|
22
|
22 — REPowerEU — Ieguldījums Nr. 4: Atbalsts enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību renovācijai — vieglas renovācijas shēma
|
Mērķi
|
Enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto cilvēku renovēto māju skaits
|
|
skaits
|
0
|
3 060
|
Q3
|
2025
|
No vispārējā mērķa, proti, 3400 renovēt vienģimenes mājas enerģētiskās nabadzības riskam pakļautiem cilvēkiem, vismaz 3060 ir jāpabeidz līdz 2025. gada 3. ceturksnim.
Ja biomasas katli ir iekļauti shēmā, tiem jāatbilst DNSH prasībām saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
|
23
|
23 — REPowerEU — Ieguldījums Nr. 4: Atbalsts enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību renovācijai — visaptverošas renovācijas shēmas papildinājums
|
Mērķi
|
Līgumu skaits ar enerģētiskās nabadzības riskam pakļautiem cilvēkiem, lai atjaunotu viņu mājas
|
|
skaits
|
0
|
1 600
|
CET.
|
2026
|
Ar personām, kurām draud enerģētiskā nabadzība, paraksta 1600 līgumus, kas ļauj pilnībā finansēt visaptverošo renovācijas shēmu saskaņā ar SK-C[C2]-I[I1] pasākumu.
Slovākijas Vides aģentūras esošo reģionālo centru tīklu nostiprinās papildu 35 pilnas slodzes darbinieki un ārējo ekspertu palīdzība.
Paredzams, ka tiks apstrādāti 20000 atbalstīti pieteikumi/apspriešanās.
|
24
|
24 — REPowerEU — Ieguldījums Nr. 5: Mazoglekļa transporta infrastruktūras attīstība, SCALE UP pasākums SK-C[C3]-I[I1.a]
|
Mērķi
|
Rekonstruētas vai modernizētas sliežu ceļu infrastruktūras garums tīriem pasažieru pārvadājumiem (svērtajos kilometros)
|
|
Garums (svērtie km)
|
49.7
|
51.7
|
CET.
|
2026
|
Kopējais nosvērto kilometru skaits. No kopējās infrastruktūras ieguldījuma papildus 10 km gara vienvirziena trolejbusu līniju vienvirziena sliežu ceļu.
|
25
|
25 — REPowerEU — Ieguldījums Nr. 6: Videi draudzīga pasažieru transporta veicināšana, SCALE UP pasākums SK-C[C3]-I[I2]
|
Mērķi
|
Iepirktā tīra pasažieru ritošā sastāva skaits (svērtais)
|
|
Skaits
(svērtais)
|
5
|
13
|
Q1
|
2026
|
No iepirktā tīra pasažieru ritošā sastāva kopējā skaita ekspluatācijā nodod vismaz 5 papildu motorvilcienus un 10 tramvajus.
|
26
|
26 — REPowerEU — 6. reforma: Zaļās pārkārtošanās prasmes
|
Starpposma mērķis
|
Jauni mācību moduļi vidējās profesionālās izglītības skolu izglītības programmās un mācību programma skolotājiem un pieaugušajiem
|
Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrijas apstiprinājums atjauninātajai mācību programmai vidējās profesionālās izglītības iestādēs un mācību programmai skolotājiem un pieaugušajiem
|
|
|
|
Q4
|
2024
|
Atjaunināto mācību programmu, kā arī skolotāju programmu sagatavo saskaņā ar zaļo prasmju ESCO (Eiropas profesiju klasifikācija, prasmes un kompetences) klasifikāciju. Atjaunināto mācību programmu apstiprina vidējās profesionālās izglītības iestādes, skolotāju programmu apstiprina Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrija.
|
27
|
27 — REPowerEU — Ieguldījums 7:
skolu aprīkojums un skolotāju apmācība
|
Mērķi
|
Skolu aprīkošana zaļajai apmācībai
|
|
Skaits
|
0
|
13
|
Q3
|
2025
|
13 skolas ir aprīkotas un tajās ir pielāgotas telpas vidusskolas profesionālās izglītības audzēkņu un mācībspēku teorētiskajai un praktiskajai mācīšanai.
|
28
|
28 — REPowerEU — Ieguldījums 7:
skolu aprīkojums un skolotāju apmācība
|
Mērķi
|
Pedagoģiskā personāla apmācība
|
|
Skaits
|
0
|
180
|
Q3
|
2025
|
Vidusskolas skolotājiem un pasniedzējiem nodrošina 180 apmācības atjaunojamo energoresursu un elektromobilitātes jomā. Dalībnieku vairākos dažādos apmācības moduļos skaita vairākas reizes — vienu reizi par katru apmācības vai mācību pasākumu.
|
29
|
29 — REPowerEU — Ieguldījums Nr. 7:
skolu aprīkojums un skolotāju apmācība
|
Mērķi
|
Studenti 2025./26. mācību gada beigās un absolventi atjaunojamo energoresursu vai elektromobilitātes jomā
|
|
Skaits
|
0
|
565
|
CET.
|
2026
|
Vismaz 5653. gada studenti 2025./26. mācību gada beigās un absolventi ir sertificēti ar sertifikātu par jaunu moduļu pabeigšanu atjaunojamo energoresursu un elektromobilitātes jomā.
|
30
|
30 — REPowerEU — Ieguldījums Nr. 8: 1. daļa. Paziņojums par REPowerEU nodaļas īstenošanu
Skalas UP mērs SK-C[C16]-I[I4]
|
Mērķi
|
Komunikācijas kampaņu skaits
|
|
|
0
|
6
|
CET.
|
2026
|
6 komunikācijas kampaņu rīkošana, lai atbalstītu REPowerEU tematisko jomu īstenošanu: AER enerģijas un atļauju piešķiršanas procesi; ēku renovācija un pārvaldība un iii) zaļās pārkārtošanās prasmes.
Šajā nolūkā NIKA pieņem komunikācijas stratēģiju, uz kuras pamata īsteno komunikācijas pasākumus un kampaņas.
REPowerEU komponenta saziņu un koordināciju atbalsta ar papildu 8 pilntiesīgiem darbiniekiem, kurus NIKA pieņem darbā laikposmā no 2023. gada 3. ceturkšņa līdz 2026. gada 2. ceturksnim. NIKA izveido īpašu uzvedības saziņas komandu.
|
Atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas
Slovākijas atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 6 408 465 019 EUR.
REPowerEU nodaļas aplēstās kopējās izmaksas ir 402 717 204 EUR. Konkrētāk, Regulas (ES) 2023/435 21.c panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto pasākumu aplēstās kopējās izmaksas ir 0 EUR, savukārt citu REPowerEU nodaļas pasākumu izmaksas ir 402 717 204 EUR.
2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS
1.Finansiālais ieguldījums
1.Pirmais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
1
|
1 — Atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra — 1. reforma: Elektroenerģijas tiesiskā regulējuma pielāgošana
|
Starpposma mērķis
|
Elektroenerģijas pārvades tehnisko jaudu ierobežojumu atcelšana Slovākijas elektroenerģijas sistēmā
|
2
|
3 — Ilgtspējīgs transports — 1. reforma: Transporta ieguldījumu projektu sagatavošanas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Investīciju plāns dzelzceļa infrastruktūras projektiem
|
3
|
3 — Ilgtspējīgs transports — 1. reforma: Transporta ieguldījumu projektu sagatavošanas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Velotransporta projektu atlases, sagatavošanas un īstenošanas metodika
|
4
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums — 4. reforma: Universitāšu vadības reforma
|
Starpposma mērķis
|
Augstākās izglītības iestāžu pārvaldības sistēmas reforma
|
5
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums — 5. reforma: Izcilu izglītības un pētniecības spēju koncentrēšana
|
Starpposma mērķis
|
Sākt augstskolu apvienošanu lielākās vienībās
|
6
|
Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — 2. reforma: Ar uzņēmējdarbību nesaistītu pētniecības iestāžu, jo īpaši Slovākijas Zinātņu akadēmijas, organizācijas un finansēšanas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Slovākijas Zinātņu akadēmijas (SaS)reforma
|
7
|
10 — talantu piesaistīšana un saglabāšana — 4. ieguldījums: Veicināt internacionalizāciju akadēmiskajā vidē
|
Starpposma mērķis
|
Stratēģija universitāšu internacionalizācijai
|
8
|
15 — Tiesu sistēmas reforma — 2. reforma: Korupcijas apkarošana un tiesu iestāžu integritātes un neatkarības stiprināšana
|
Starpposma mērķis
|
Tiesību aktu kopums korupcijas apkarošanai un tiesu sistēmas integritātes un neatkarības stiprināšanai
|
9
|
15 — Tiesu sistēmas reforma — 1. reforma: Tiesu kartes reforma — tiesību akti
|
Starpposma mērķis
|
Jaunas tiesu kartes definīcija
|
10
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — 2. reforma: Policijas spēku modernizācija un spēju veidošana
|
Starpposma mērķis
|
Policijas organizatorisko izmaiņu īstenošana, lai palielinātu korupcijas atklāšanas, izmeklēšanas un atklāšanas efektivitāti
|
11
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 4: Administratīvo spēju stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos — valsts īstenošanas un koordinācijas iestādes izveide
|
Starpposma mērķis
|
Revīzija un kontrole: juridiskais pamats
|
12
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 4:Administratīvo spēju stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos — Valsts īstenošanas un koordinācijas iestādes izveide
|
Starpposma mērķis
|
ANP repozitoriju sistēma: informācija ANP īstenošanas uzraudzībai
|
13
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — 4. reforma: Tehnisko un procesuālo kiberdrošības risinājumu standartizācija
|
Starpposma mērķis
|
Valsts publiskās pārvaldes informatizācijas koncepcija (NKIVS) 2021.–2030. gadam
|
14
|
18 — Pareizas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas publiskās finanses — 2. reforma: Izdevumu griestu ieviešana
|
Starpposma mērķis
|
Izdevumu maksimālā apjoma nostiprināšana Likumā Nr. 523/2004 par budžeta noteikumiem
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 458,277,000
|
2.Otrā iemaksa (neatmaksājams atbalsts):
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
1
|
2 — Ēku renovācija — 3. reforma: Būvniecības atkritumu apsaimniekošana
|
Starpposma mērķis
|
Grozījums Likumā par atkritumiem
|
2
|
Pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 1: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai
|
Mērķi
|
Atlasīto projektu saraksts Muránska Planina un Polonina reģioniem
|
3
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte. Ieguldījums Nr. 1: Šķēršļu likvidēšana skolu ēkās
|
Starpposma mērķis
|
Barjeru atcelšanas standarta definīcijas ieviešana, šķēršļu likvidēšanas rokasgrāmatas izveide un skolu vajadzību apzināšana visos izglītības līmeņos
|
4
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības uzlabošana — 2. reforma: Periodiskas zinātniskās veiktspējas izvērtēšanas sistēmas ieviešana
|
Starpposma mērķis
|
Likumā Nr. 172/2005 ieviestās zinātniskās darbības periodiskās novērtēšanas sistēmas definīcija
|
5
|
Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — reforma: Pārvaldības, novērtēšanas un atbalsta reforma zinātnes, pētniecības un inovācijas jomā
|
Starpposma mērķis
|
Pārvaldības reforma un atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai.
|
6
|
Talantīgu cilvēku piesaistīšana un saglabāšana — reforma: Dzīvesvietas un darba tiesību aktu reforma
|
Starpposma mērķis
|
Atgriešanās valstī atvieglošana un valsts pievilcības palielināšana ārvalstniekiem, kuriem ir ģimenes saites
|
7
|
Talantīgu cilvēku piesaistīšana un saglabāšana — 1. reforma: Dzīvesvietas un darba tiesību aktu reforma
|
Starpposma mērķis
|
Shēma, ar ko nosaka jaunu valsts vīzu pieteikumu iesniedzēju kategoriju (D).
|
8
|
Talantīgu cilvēku piesaistīšana un saglabāšana — 2. reforma: Kvalifikāciju un profesionālo kvalifikāciju atzīšanas režīma vienkāršošana reglamentētās profesijās
|
Starpposma mērķis
|
Izglītības un profesionālo kvalifikāciju atzīšanas vienkāršošana
|
9
|
11 — Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe — 1. reforma “Slimnīcu tīkla (ANO) optimizācija”
|
Starpposma mērķis
|
Slimnīcu tīkla ieviešana
|
10
|
11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — 2. reforma — veselības ieguldījumu plānu sagatavošanas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Prioritārais investīciju plāns saskaņā ar Veselības ministrijas pieņemto investīciju novērtēšanas metodiku
|
11
|
11 — Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe — reforma Nr. 5 “Primārās aprūpes reforma pieaugušajiem, bērniem un jauniešiem”
|
Starpposma mērķis
|
Jaunais likums par vispārējās aprūpes sniedzēju tīkla izveidi un zonējuma ieviešanu
|
12
|
13 — Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — sociālās aprūpes uzraudzības reforma un infrastruktūras nodrošināšana tās īstenošanai
|
Starpposma mērķis
|
Sociālās aprūpes uzraudzības reforma
|
13
|
14 — Uzņēmējdarbības vides uzlabošana — reforma Nr. 3: Publiskā iepirkuma reforma — tiesību aktu pielāgošana
|
Starpposma mērķis
|
Publiskā iepirkuma procedūru likuma reforma
|
14
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — 1. reforma: Efektīvāka cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu
|
Starpposma mērķis
|
Reformas finanšu izmeklēšanas racionalizēšanai un uzlabošanai
|
15
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 4: Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir labāko digitālo tehnoloģiju izstrāde un piemērošana
|
Starpposma mērķis
|
Atbalsta shēmas izstrāde labāko digitālo tehnoloģiju izstrādei un izmantošanai
|
16
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums 7: Vecāka gadagājuma cilvēku digitālo prasmju uzlabošana un vecāko planšetdatoru izplatīšana
|
Mērķi
|
Vecāka gadagājuma cilvēku un nelabvēlīgā situācijā esošu personu skaits, kas apmācītas digitālo pamatprasmju apguvē
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 814,715,000
|
3.Trešā izpilde (neatmaksājams atbalsts):
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
1
|
1 — Atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra — 1. reforma: Elektroenerģijas tiesiskā regulējuma pielāgošana
|
Starpposma mērķis
|
Elektroenerģijas tirgus reforma
|
2
|
Atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra — 2. reforma: Tiesiskais regulējums atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanai
|
Starpposma mērķis
|
Satvars, ar ko atbalsta investīcijas jaunos atjaunojamos energoresursos
|
3
|
2 — Ēku renovācija — reforma: Ģimenes māju renovācijas atbalsta mehānismu saskaņošana
|
Starpposma mērķis
|
Īstenošanas plāns ģimenes māju zaļās renovācijas mobilizēšanai
|
4
|
2 — Ēku renovācija — reforma: Ģimenes māju energoefektivitātes uzlabošana
|
Starpposma mērķis
|
Atbalsta shēmu ieviešana energotaupības un zaļās renovācijas mobilizēšanai
|
5
|
3 — Ilgtspējīga transporta reforma — 3. reforma: Intermodālo kravu pārvadājumu reforma
|
Starpposma mērķis
|
Koncepcija un aicinājums izstrādāt jaunas atbalsta shēmas
|
6
|
3 — Ilgtspējīga transporta reforma — 4. reforma: Jaunas politikas ieviešana alternatīvo degvielu ilgtermiņa veicināšanai transporta nozarē
|
Starpposma mērķis
|
Jauns pasākumu kopums alternatīvu dzinēju veicināšanai
|
7
|
Rūpniecības dekarbonizācija — 2. reforma: Konkurētspējīga sistēma siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai rūpniecībā
|
Starpposma mērķis
|
Rūpniecības dekarbonizācijas shēmas pieņemšana
|
8
|
5 — Pielāgošanās klimata pārmaiņām — 2. reforma: Dabas aizsardzības un ūdens resursu apsaimniekošanas reforma laukos
|
Starpposma mērķis
|
Dabas aizsardzības pasākumu efektīvāka piemērošana aizsargājamo teritoriju ainavās un ūdensteču atdzīvināšana
|
9
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — reforma: Nodrošināt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības ieviešanai bērniem vecumā no pieciem gadiem un ieviest likumīgas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citos pirmsskolas izglītības pakalpojumu sniedzējus no trīs gadu vecuma;
|
Mērķi
|
Uzņemšanas rādītājs pirmsskolas izglītības iestādēs bērniem vecumā no pieciem gadiem
|
10
|
Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — reforma 1:1. Nodrošināt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības ieviešanai bērniem vecumā no pieciem gadiem un ieviest likumīgas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citos pirmsskolas izglītības pakalpojumu sniedzējus no trīs gadu vecuma;
|
Starpposma mērķis
|
Ieviest juridiskas izmaiņas obligātajā pirmsskolas izglītībā bērniem vecumā no pieciem gadiem un ieviest likumīgas tiesības uz vietu bērnudārzos vai citos pirmsskolas izglītības iestādēs no trīs gadu vecuma.
|
11
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 2. reforma: Bērnu un skolēnu īpašo izglītības vajadzību jēdziena definīcija un atbilstīga atbalsta pasākumu modeļa izstrāde izglītības un izglītības jomā, tostarp to finansēšanas sistēma
|
Starpposma mērķis
|
Pieņemt likumu par jēdziena “īpašas izglītības vajadzības” pārskatīšanu un papildu metodoloģisko materiālu sagatavošanu mācībspēkiem, speciālistiem un skolu vadītājiem.
|
12
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 6. reforma: Kompensējoši pasākumi, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz izglītību pamatskolas un vidusskolas skolēniem
|
Mērķi
|
Skolēnu skaits, kuri piedalās mācību programmās
|
13
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības rezultātu pieaugums — Ieguldījums Nr. 1: atbalsts universitāšu stratēģiskai attīstībai
|
Starpposma mērķis
|
Ir pabeigti vismaz divi uzaicinājumi, lai atbalstītu universitāšu stratēģisko attīstību
|
14
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības uzlabošana — 1. reforma: Izmaiņas universitāšu finansējumā, tostarp izpildes līgumu ieviešana
|
Starpposma mērķis
|
Izpildes līgumu ieviešana
|
15
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības uzlabošana — 2. reforma: Periodiskas zinātniskās veiktspējas izvērtēšanas sistēmas ieviešana
|
Mērķi
|
Veikto novērtējumu skaits
|
16
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums — 3. reforma: Jauna pieeja augstākās izglītības akreditācijai
|
Mērķi
|
To universitāšu procentuālā daļa, kuras izmanto, lai pārbaudītu iekšējās kvalitātes sistēmu un studiju programmu atbilstību standartiem
|
17
|
Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — reforma: Pārvaldības, novērtēšanas un atbalsta reforma zinātnes, pētniecības un inovācijas jomā
|
Starpposma mērķis
|
Visaptverošas valsts pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģijas izstrāde
|
18
|
9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījumi: Starptautiskās sadarbības un dalības “Apvārsnis Eiropa” un EIT projektos veicināšana
|
Starpposma mērķis
|
Izsludināti uzaicinājumi iesniegt projektus, lai atbalstītu Slovākijas dalībnieku dalību programmā “Apvārsnis Eiropa”
|
19
|
Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums 2: Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām
|
Starpposma mērķis
|
Izsludināti uzaicinājumi iesniegt projektus, lai atbalstītu sadarbību starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām, un vaučeri
|
20
|
Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums 3: Zinātnes izcilība
|
Starpposma mērķis
|
Uzaicinājumu izsludināšana izcilu pētnieku atbalstam
|
21
|
Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums 4: Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai
|
Starpposma mērķis
|
Izsludināti uzaicinājumi iesniegt tematiskus pieprasījuma virzītus projektus, lai risinātu zaļās pārkārtošanās problēmas
|
22
|
Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums 5: Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai
|
Starpposma mērķis
|
Izsludināti uzaicinājumi iesniegt tematiskus pieprasījuma virzītus projektus, lai risinātu digitālās pārkārtošanās problēmas
|
23
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 4: Administratīvo spēju stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos — valsts īstenošanas un koordinācijas iestādes izveide
|
Starpposma mērķis
|
Līdz minimumam samazinot īstenošanas risku, izveidojot Atveseļošanas un noturības mehānisma koordinācijas, finanšu un īstenošanas struktūru (NIKA)
|
24
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 2: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija — autoparka atjaunošana
|
Mērķi
|
Jaunu transportlīdzekļu iegāde (10 % no autoparka) elektrotransportlīdzekļu un hibrīdtransportlīdzekļu iegāde
|
25
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 3: Iesaistīšanās Eiropas pārrobežu projektos, kas saistīti ar digitālo ekonomiku
|
Mērķi
|
Digitālās inovācijas centru skaits Slovākijā/Eiropas digitālās inovācijas centrs, kas izveido tīklu
|
26
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — 1. reforma: E-pārvaldes risinājumu izstrāde prioritārās dzīves situācijās
|
Starpposma mērķis
|
Investīciju plāns prioritārām dzīves situācijām
|
27
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — reforma Nr. 3: Ekonomikas un sabiedrības digitālās pārveides pārvaldība
|
Starpposma mērķis
|
Slovākijas digitālās pārveides rīcības plāns 2023.–2026. gadam
|
28
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — reforma Nr. 6: Stratēģiska pieeja digitālo prasmju izglītībai sadarbībā ar galveno ieinteresēto personu pārstāvjiem
|
Starpposma mērķis
|
Valsts digitālo prasmju stratēģija
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 814715000
|
4.Ceturtais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
1
|
3 — Ilgtspējīga transporta reforma — 1. reforma: Transporta ieguldījumu projektu sagatavošanas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Dzelzceļa likuma grozījums un ar to saistītie noteikumi par transporta infrastruktūras parametriem
|
2
|
3 — Ilgtspējīga transporta reforma — 2. reforma: Sabiedriskā pasažieru transporta reforma
|
Starpposma mērķis
|
Jauns likums par sabiedrisko pasažieru transportu
|
3
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 2. reforma: Bērnu un skolēnu īpašo izglītības vajadzību jēdziena definīcija un atbilstīga atbalsta pasākumu modeļa izstrāde izglītības un izglītības jomā, tostarp to finansēšanas sistēma
|
Starpposma mērķis
|
Īpašo izglītības vajadzību jēdziena pārdefinēšanas stāšanās spēkā
|
4
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — reforma Nr. 3: Reformēt konsultāciju un profilakses sistēmu un nodrošināt sistemātisku datu vākšanu garīgās veselības veicināšanas jomā bērniem, skolēniem un studentiem
|
Starpposma mērķis
|
Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem izveido visaptverošu konsultāciju sistēmu
|
5
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 4. reforma: Rīku īstenošana, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un pielāgotu F tipa studiju programmas
|
Starpposma mērķis
|
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kuru mērķis ir: Paplašināt iespēju iegūt zemākā līmeņa vidējo izglītību pamatskolas profesionālajā izglītībā (PIA) NSOV programmu optimizācijai, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām un NSOV programmu piedāvājumu saistībā ar skolēnu mērķa grupas izglītības vajadzībām
|
6
|
7 — Izglītība 21. gadsimtam — 1. reforma: Izglītības saturs un formas reforma — mācību un mācību grāmatu reforma
|
Starpposma mērķis
|
Jaunās mācību programmas galīgās redakcijas apstiprināšana visām pamatskolām un vidusskolām, kas organizētas daudzgadu izglītības ciklos
|
7
|
7 — Izglītība 21. gadsimtam — 2. reforma: Sagatavot un attīstīt skolotājus jaunam saturam un mācību veidam
|
Starpposma mērķis
|
Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, lai uzlabotu pedagoģiskā un profesionālā personāla prasmju kvalitāti un motivētu viņus profesionālajai izaugsmei visa mūža garumā.
|
8
|
11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — 4. reforma Akūtās veselības aprūpes tīkla optimizācija un jauna neatliekamās veselības aprūpes definīcija
|
Starpposma mērķis
|
Grozījums Likumā par Optimālo neatliekamās medicīniskās palīdzības tīklu un jauna neatliekamās medicīniskās palīdzības definīcija
|
9
|
13 — Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — integrācijas reforma un ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes finansēšana
|
Starpposma mērķis
|
Jauns tiesiskais regulējums ilgtermiņa veselības un paliatīvās aprūpes jomā
|
10
|
14 — Uzņēmējdarbības vides uzlabošana — reforma Nr. 1: Regulatīvā sloga samazināšana uzņēmumiem
|
Starpposma mērķis
|
jaunu regulējuma sloga samazināšanas instrumentu ieviešana: Noteikuma “1in-2out” īstenošana — spēkā esošo regulu ex post novērtējuma ieviešana (leģislatīvie un neleģislatīvie materiāli) — Aizsardzības ieviešana pret nepamatotu pārmērīgu reglamentēšanu
|
11
|
14 — Uzņēmējdarbības vides uzlabošana — reforma Nr. 3: Publiskā iepirkuma reforma — publiskā iepirkuma procesu digitalizācija
|
Starpposma mērķis
|
Publiskā iepirkuma procesu digitalizācija, izmantojot vienotu elektronisku platformu.
|
12
|
14 — Uzņēmējdarbības vides uzlabošana — 2. reforma: Maksātnespējas regulējuma reforma — tiesību aktu pielāgošana
|
Starpposma mērķis
|
Maksātnespējas regulējuma reforma
|
13
|
15 — Tiesu sistēmas reforma — 1. reforma: Tiesu kartes reforma — tiesību akti
|
Starpposma mērķis
|
Jaunā tiesu tīkla ieviešana
|
14
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — 3. reforma: Krīzes pārvaldības optimizācija
|
Starpposma mērķis
|
Optimizētas krīzes pārvarēšanas stāšanās spēkā
|
15
|
18 — Pareizas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas publiskās finanses — 1. reforma: Pensiju sistēmas ilgtspējas uzlabošana
|
Starpposma mērķis
|
Pensiju sistēmas reforma
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 923828000
|
5.Piektā iemaksa (neatmaksājams atbalsts):
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
1
|
2 — Ēku renovācija — 2. reforma: Slovākijas Republikas Palīdzības padomes lēmumu pārredzamības palielināšana un racionalizācija
|
Starpposma mērķis
|
Slovākijas Republikas pieminekļu padomes lēmumu pieņemšanas procesa metodika
|
2
|
3 — Ilgtspējīga transporta reforma — 2. reforma: Sabiedriskā pasažieru transporta reforma
|
Starpposma mērķis
|
Optimizēta dzelzceļa transporta grafika īstenošana
|
3
|
Rūpniecības dekarbonizācija — 1. reforma: Ogļu elektroenerģijas ražošanas izbeigšana Nováky spēkstacijā un Augšnitras reģiona pārveide
|
Starpposma mērķis
|
Pāreja no oglēm Augšnitrā
|
4
|
5 — Pielāgošanās klimata pārmaiņām — 1. reforma: Zemes plānošanas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Zemes plānošanas reforma
|
5
|
Pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 1: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai
|
Mērķi
|
Īpašuma apmetne ar privātiem zemes īpašniekiem (teritorijā, kas apdzīvota hektāros)
|
6
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — reforma Nr. 5: Atbalsts skolu segregācijas novēršanai
|
Starpposma mērķis
|
Tiesību aktu grozījumu pieņemšana, ar kuriem tiesību aktos ievieš skolu definīciju, un metodoloģisko materiālu izstrāde segregācijas novēršanas īstenošanai
|
7
|
7 — Izglītība 21. gadsimtam — 2. reforma: Sagatavot un attīstīt skolotājus jaunam saturam un mācību veidam
|
Mērķi
|
To skolotāju procentuālā daļa, kuri ir īpaši apmācīti, lai sagatavotu jauno mācību programmu iekļaujošai izglītībai un digitālajām prasmēm
|
8
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības uzlabošana — 1. reforma: Izmaiņas universitāšu finansējumā, tostarp izpildes līgumu ieviešana
|
Mērķi
|
Ar publiskām universitātēm noslēgtie izpildes līgumi (procentos)
|
9
|
Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums 3: Zinātnes izcilība
|
Mērķi
|
Atbalstīto izcilo pētnieku skaits
|
10
|
Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījumi 6: Finanšu instrumenti inovācijas atbalstam
|
Starpposma mērķis
|
Finanšu instrumentu ieviešana un īstenošana inovācijas atbalstam
|
11
|
Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe — reforma Nr. 3: Lielāko slimnīcu pārvaldības centralizācija
|
Starpposma mērķis
|
Centrālās slimnīcu vadības struktūras izveide no organizatoriskā, darbības un ekonomiskā viedokļa
|
12
|
11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 3: Digitalizācija veselības jomā
|
Mērķi
|
Navigācijas sistēma priekškambaru mirgošanas ārstēšanai 3 sirds un asinsvadu slimību iestādēs
|
13
|
13 — Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe — veselības aprūpe — 1. reforma: Pieejamā un kvalitatīvā ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes integrācijas un finansēšanas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Sociālo pakalpojumu finansēšanas koncepcijas publicēšana sabiedriskai apspriešanai
|
14
|
13 — Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — 2. reforma: Aprūpes vajadzību novērtējums
|
Starpposma mērķis
|
Novērtēšanas sistēmas vienādošana
|
15
|
13 — Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe — veselības aprūpe — 3. reforma: Sociālās aprūpes uzraudzības reforma un infrastruktūras nodrošināšana tās īstenošanai
|
Mērķi
|
Vienotas uzraudzības sistēmas izveide ar galveno mītni un 8 filiālēm
|
16
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 1: Instrumenti un spējas cīņā pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju
|
Starpposma mērķis
|
Nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana, lai atbalstītu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju
|
17
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 1: Instrumenti un spējas cīņā pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju
|
Mērķi
|
Policijas darbinieku pārkvalificēšana finanšu izmeklēšanā un analītiskajās darbībās
|
18
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — 1. reforma: E-pārvaldes risinājumu izstrāde prioritārās dzīves situācijās
|
Starpposma mērķis
|
Prioritāro dzīves situāciju ceļvedis
|
19
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — 2. reforma: It resursu centralizēta pārvaldība
|
Starpposma mērķis
|
Centrālā platforma IT resursu izmantošanai (digitālais tirgus)
|
20
|
19 — REPowerEU — 2. reforma — 2. apakšpasākums: Ūdeņraža rīcības plāns
|
Starpposma mērķis
|
Ūdeņraža rīcības plāna publicēšana
|
21
|
19 — REPowerEU — Ieguldījums 1.4.: Pārvades sistēmas un reģionālo sadales sistēmu modernizācija un digitalizācija — Enerģētikas datu centrs
|
Starpposma mērķis
|
Enerģētikas datu centra darbības sākšana
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 597812348
|
6.Sestais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
1
|
2 — Ēku renovācija — Ieguldījums: Ģimenes māju energoefektivitātes uzlabošana
|
Mērķi
|
To atjaunoto ģimenes māju skaits, kas nodrošina vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu
|
2
|
2 — Ēku renovācija — Ieguldījums Nr. 2: Publisko vēsturisko un sarakstā iekļauto ēku renovācija
|
Mērķi
|
Renovēto publisko vēsturisko un sarakstā iekļauto ēku kopējā platība (m²), kas nodrošina vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma
|
3
|
Pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 1: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai
|
Mērķi
|
Ūdensteču atjaunošana (km no atjaunotajām ūdenstecēm)
|
4
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — reforma Nr. 1:1. Nodrošināt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības ieviešanai bērniem vecumā no pieciem gadiem un ieviest likumīgas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citos pirmsskolas izglītības pakalpojumu sniedzējus no trīs gadu vecuma;
|
Starpposma mērķis
|
Stājas spēkā jauna preskriptīva finansēšanas sistēma pirmsskolas izglītībai, kuras pamatā ir attiecīgā instrumenta reālās personāla un darbības izmaksas, kā arī uzņemšanas rādītāja sasniegšana bērniem vecumā no četriem gadiem.
|
5
|
7 — Izglītība 21. gadsimtam — 1. reforma: Izglītības saturs un formas reforma — mācību un mācību grāmatu reforma
|
Mērķi
|
Reģionālo atbalsta centru tīkla izveide
|
6
|
Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums 2: Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām
|
Mērķi
|
Atbalstīto sadarbības projektu un vaučeru skaits
|
7
|
Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums 4: Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai
|
Mērķi
|
To atlasīto projektu skaits, kuri risina ar zaļo pārkārtošanos saistītās problēmas
|
8
|
Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums 5: Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai
|
Mērķi
|
To pētniecības, attīstības un inovācijas projektu skaits, kas atlasīti saskaņā ar uzaicinājumiem, kuri risina digitālās pārveides problēmas.
|
9
|
10 — talantu piesaistīšana un saglabāšana — Ieguldījums Nr. 1: Atbalsta instrumenti un palīdzība personām, kas atgriežas, augsti kvalificētiem trešo valstu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, un ārvalstu augstākās izglītības studentiem, kas studē Slovākijā
|
Mērķi
|
Vienas pieturas aģentūru skaits integrācijai Slovākijā
|
10
|
Talantīgu cilvēku piesaistīšana un saglabāšana. Ieguldījums Nr. 3: Stipendijas vietējiem un ārvalstu talantīgiem studentiem
|
Mērķi
|
Talantīgiem studentiem piešķirto stipendiju skaits.
|
11
|
11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — Ieguldījums 2 Jauns slimnīcu tīkls — būvniecība, rekonstrukcija un aprīkojums
|
Starpposma mērķis
|
Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus slimnīcu būvniecībai un rekonstrukcijai
|
12
|
13 — Piekļūstama un kvalitatīva ilgtermiņa sociāli veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 1: Kopienā balstītu sociālās aprūpes spēju uzlabošana
|
Mērķi
|
Dzīvesvietu pakalpojumu un veselības aprūpes un sociālo mazjaudas iestāžu spēju uzlabošana (rādītājs: minimālais izveidoto vietu skaits)
|
13
|
13 — Piekļūstama un kvalitatīva ilgtermiņa sociāli veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 1: Kopienā balstītu sociālās aprūpes spēju uzlabošana
|
Mērķi
|
Ambulatoro pakalpojumu jaudas palielināšana (rādītājs: minimālais izveidoto vietu skaits)
|
14
|
14 — Uzlabot uzņēmējdarbības vidi — Ieguldījumi: Regulatīvā sloga samazināšana uzņēmumiem
|
Starpposma mērķis
|
Administratīvā sloga samazināšana uzņēmējiem
|
15
|
14 — Uzlabot uzņēmējdarbības vidi — Ieguldījums Nr. 2: Maksātnespējas procesu digitalizācija
|
Mērķi
|
Pilnībā darbojas vienots, pilnībā digitalizēts maksātnespējas process.
|
16
|
15 — Tiesu iestāžu reforma — Ieguldījums Nr. 2: Tiesu kartes reformas atbalsta instrumenti — Komercreģistrs un tiesu pārvaldības centralizētā sistēma
|
Starpposma mērķis
|
It sistēmas izstrāde un nodošana — Uzņēmējdarbības reģistrs
|
17
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 2: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija — apmācība un aprīkojums
|
Mērķi
|
Tiek izvērsta apmācība un aprīkojums saistībā ar policijas reformu
|
18
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 2: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija — ēku rekonstrukcija
|
Starpposma mērķis
|
Policijas ēku atjaunotās platības platība ēku energointensitātes samazināšanai (m²)
|
19
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana, — investīcija Nr. 2: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija — jauna ārvalstu iedzīvotāju reģistrācijas informācijas sistēma (IS ECU)
|
Starpposma mērķis
|
Uzturēšanās atļauju piešķiršanas procesu digitalizācija, lai vienkāršotu procesus sabiedrībai
|
20
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 4: Administratīvo spēju stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos — kopīgu pakalpojumu centru izveide
|
Mērķi
|
Kopīgu pakalpojumu centru izveide.
|
21
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 1: Labāki pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem
|
Starpposma mērķis
|
Platforma prioritāru dzīves situāciju attīstībai un nodrošināšanai
|
22
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 2: Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas digitālā pārveide
|
Mērķi
|
Publiskās pārvaldes nodaļu digitālā pārveide
|
23
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 3: Iesaistīšanās Eiropas pārrobežu projektos, kas saistīti ar digitālo ekonomiku
|
Mērķi
|
Dalība daudzvalstu digitālajos projektos no iepriekš noteikta kopuma
|
24
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 6: Preventīvo pasākumu stiprināšana, incidentu atklāšanas un risināšanas ātruma palielināšana (ITVS — informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldei)
|
Starpposma mērķis
|
Drošu IT sistēmu skaits valsts pārvaldes vidē
|
25
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 4: Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir labāko digitālo tehnoloģiju izstrāde un piemērošana
|
Mērķi
|
Labāko digitālo tehnoloģiju izstrādes un izmantošanas projektu skaits
|
26
|
19 — REPowerEU — 1. reforma — 3. apakšpasākums: Siltumsūkņa atbalsts
|
Starpposma mērķis
|
Ūdens likuma Nr. 364/2004 tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā
|
27
|
19 — REPowerEU — 2. reforma — 1. apakšpasākums: Metodikas izstrāde un 2 izmēģinājuma zonas, kas piemērotas vēja enerģijas attīstībai
|
Starpposma mērķis
|
Stājas spēkā tiesību akti par atjaunīgās enerģijas ieguves zonām un publicē projektu metodikai, ar ko izveido “izdevīgos apgabalus”
|
28
|
19 — REPowerEU — 2. reforma — 3. apakšpasākums: Atjaunojamo energoresursu integrācija elektrotīklā
|
Starpposma mērķis
|
Pasākumi, ar ko racionalizē un paātrina atjaunīgo energoresursu pieslēgšanu tīklam
|
29
|
19 — REPowerEU — 6. reforma: Zaļās pārkārtošanās prasmes
|
Starpposma mērķis
|
Jauni mācību moduļi vidējās profesionālās izglītības skolu izglītības programmās un mācību programma skolotājiem un pieaugušajiem
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 1005600254
|
7.Septītais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
1
|
3 — Ilgtspējīgs transports- Ieguldījums 2: “Tīru” pasažieru pārvadājumu veicināšana
|
Mērķi
|
Iepirktā tīra pasažieru ritošā sastāva skaits (svērtais)
|
2
|
Rūpniecības dekarbonizācija — Ieguldījums 2: Slovākijas Vides inspekcijas darbības nodrošināšana saistībā ar dekarbonizāciju
|
Starpposma mērķis
|
Slovākijas Vides inspekcijas jaudas palielināšanas ieguldījumi
|
3
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 4. reforma: Rīku īstenošana, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un pielāgotu F tipa studiju programmasF
|
Mērķi
|
Tādu pamatskolas profesionālās izglītības (NSOV) programmu īpatsvars, kas optimizētas, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām
|
4
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte. Ieguldījums Nr. 1: Šķēršļu likvidēšana skolu ēkās
|
Mērķi
|
Arhitektonisko šķēršļu likvidēšana lielākās vidusskolās
|
5
|
Talantīgu cilvēku piesaistīšana un saglabāšana. Ieguldījums: Atbalsta instrumenti un palīdzība personām, kas atgriežas, augsti kvalificētiem trešo valstu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, un ārvalstu augstākās izglītības studentiem, kas studē Slovākijā
|
Mērķi
|
Ārvalstnieku skaits, kuri izmanto IOM Migrācijas informācijas centru
|
6
|
11 — Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe — reforma Nr. 3 “Lielāko slimnīcu pārvaldības centralizācija”
|
Mērķi
|
Centrālajā vadības sistēmā iesaistīto slimnīcu skaits
|
7
|
11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — Ieguldījums 4 neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju būvniecība un atjaunošana (neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi)
|
Mērķi
|
Uzbūvēto vai rekonstruēto neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju skaits
|
8
|
12 — Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — 1. reforma: Koordinēta starpministriju sadarbība un regulējums
|
Starpposma mērķis
|
Divu koordinācijas struktūru izveide garīgās veselības jomā
|
9
|
12 — Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — Ieguldījums 6: Psihodiagnostikas metožu repozitorija izveide
|
Mērķi
|
Reģistrēto un standartizēto psihodiagnostikas metožu skaits
|
10
|
12 — Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — Ieguldījums 8: Darbinieku apmācība garīgās veselības jomā
|
Mērķi
|
Garīgās veselības jomā apmācīto veselības aprūpes nozares darbinieku skaits
|
11
|
13 — Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — pēcaprūpes un aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana
|
Mērķi
|
Mājas aprūpes pakalpojumu sniedzēju paplašināšana un atjaunošana (rādītājs: atbalstīto pakalpojumu sniedzēju skaits)
|
12
|
13 — Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — Paliatīvās aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana
|
Mērķi
|
Mobilo slimnīcu tīkla paplašināšana un atjaunošana (rādītājs: jaunu un pārbūvētu pakalpojumu sniedzēju skaits)
|
13
|
14 — Uzlabot uzņēmējdarbības vidi — Ieguldījumi: Spēja veikt reformas, lai samazinātu regulatīvo slogu
|
Starpposma mērķis
|
1in-2out noteikums, ex ante novērtējums, lai novērstu pārmērīgu reglamentēšanu, un spēkā esošā regulējuma ex post novērtējumi
|
14
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 1: Labāki pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem
|
Mērķi
|
Izstrādāto un ieviesto e-pārvaldes risinājumu skaits
|
15
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 6: Preventīvo pasākumu stiprināšana, incidentu atklāšanas un risināšanas ātruma palielināšana
|
Starpposma mērķis
|
Pieteikumu drošības revīzijas valsts pārvaldes vidē
|
16
|
19 — REPowerEU — 1. reforma — 1. apakšpasākums: Likumdošanas un procedūras izmaiņas, kas paātrina vides atļauju izsniegšanu
|
Starpposma mērķis
|
Tiesību aktu un procedūras izmaiņu stāšanās spēkā
|
17
|
19 — REPowerEU — 1. reforma — 5. apakšpasākums: Biomasas ilgtspējīgas izmantošanas un piegādes trajektoriju novērtējuma sagatavošana Slovākijā 2025.–2035. gada periodam
|
Starpposma mērķis
|
Biomasas ilgtspējīgas izmantošanas un biomasas piegādes trajektoriju novērtējums Slovākijā
|
18
|
19 — REPowerEU — 2. reforma — 2. apakšpasākums — Ūdeņraža rīcības plāns
|
Starpposma mērķis
|
Pasākumi ūdeņraža izmantošanas veicināšanai
|
19
|
19 — REPowerEU — 4. reforma: Centrālās valdības ēku pārvaldība
|
Starpposma mērķis
|
Centrālās valdības ēku apsaimniekošanas stratēģija
|
20
|
19 — REPowerEU — investīcija Nr. 2: Publiskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošana
|
Mērķi
|
Ēku kopējā platība ar īstenotiem energoefektivitātes pasākumiem
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 693517408
|
8.Astotais maksājums (neatmaksājamais atbalsts):
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
1
|
Pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 1: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai
|
Mērķi
|
Īpašuma apmetne ar privātiem zemes īpašniekiem (teritorijā, kas apdzīvota hektāros)
|
2
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 2. reforma: Bērnu un skolēnu īpašo izglītības vajadzību jēdziena definīcija un atbilstīga atbalsta pasākumu modeļa izstrāde izglītības un izglītības jomā, tostarp to finansēšanas sistēma
|
Mērķi
|
Apmācīto skolotāju un specializēto darbinieku skaits
|
3
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — reforma Nr. 5: Atbalsts skolu segregācijas novēršanai
|
Starpposma mērķis
|
Segregācijas normatīvās definīcijas stāšanās spēkā skolās
|
4
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — reforma Nr. 5: Atbalsts skolu segregācijas novēršanai
|
Mērķi
|
To skolu procentuālā daļa, kuras piemēro segregācijas novēršanas standartus, kas izriet no pieņemtās metodikas
|
5
|
7 — Izglītība 21. gadsimtam — 1. reforma: Izglītības saturs un formas reforma — mācību un mācību grāmatu reforma
|
Mērķi
|
Pamatskolas, kas īsteno jauno mācību programmu (procentos)
|
6
|
7 — Izglītība 21. gadsimtam — 1. reforma: Izglītības saturs un formas reforma — mācību un mācību grāmatu reforma
|
Mērķi
|
Tiešsaistes matura ieviešana (galīgais eksāmens vidusskolas absolventiem)
|
7
|
7 — Izglītība 21. gadsimtam — Ieguldījums Nr. 1: Digitālā infrastruktūra skolās
|
Mērķi
|
To skolu procentuālās daļas pieaugums, kurās ir digitālā aprīkojuma pamatlīmenis
|
8
|
10 — talantu piesaistīšana un saglabāšana — Ieguldījums 4: Veicināt internacionalizāciju akadēmiskajā vidē
|
Mērķi
|
Atbalstīto projektu skaits, lai veicinātu vai attīstītu universitāšu un pētniecības iestāžu internacionalizāciju
|
9
|
11 — Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe — 1. reforma “Slimnīcu tīkla (ANO) optimizācija”
|
Mērķi
|
Pārprofilēto slimnīcu (kas ir apstiprinātas vispārējās un specializētās slimnīcās) īpatsvars jaunajā slimnīcu tīklā
|
10
|
11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — Ieguldījums 3 — Digitalizācija veselības jomā
|
Mērķi
|
Centrālo ERP sistēmai pieslēgto slimnīcu skaits
|
11
|
12 — Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 2: Aizturēšanas telpu izveide
|
Mērķi
|
Aizturēšanas telpu pacientu kapacitāte
|
12
|
12 — Cilvēki, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 3: Psihosociālo centru celtniecība; Ieguldījums Nr. 4: Pabeigt stacionāro psihiatrisko tīklu; Ieguldījums Nr. 5: Specializētu centru izveide autisma spektra traucējumiem
|
Mērķi
|
Kopienā izveidotu garīgās veselības aprūpes centru skaits
|
13
|
12 — Cilvēki, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe — Ieguldījums 7: Institucionālās psihiatriskās aprūpes humānizācija
|
Mērķi
|
Pacientu kapacitāte pārveidotās telpās institucionālās psihiatriskās aprūpes telpās.
|
14
|
13 — Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — 1. reforma: Pieejamā un kvalitatīvā ilgtermiņa aprūpe — integrācijas un ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes finansēšanas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Jaunā sociālo pakalpojumu finansēšanas sistēma — personīgā budžeta ieviešana
|
15
|
13 — Piekļūstama un kvalitatīva ilgtermiņa sociāli veselības aprūpe — investīcija Nr. 3: Paliatīvās aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana
|
Mērķi
|
Paliatīvās aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana (rādītājs: izveidoto un atjaunoto gultasvietu skaits)
|
16
|
15 — Tiesu iestāžu reforma — Ieguldījums Nr. 1: tiesu reorganizācija — ēku renovācija
|
Mērķi
|
Tiesas ēku rekonstruētā platība (m²)
|
17
|
15 — Tiesu iestāžu reforma — Ieguldījums Nr. 1: Tiesu reorganizācija — jaunu ēku būvniecība/iepirkums
|
Mērķi
|
Uzbūvēto vai iegādāto tiesas ēku platība (m²)
|
18
|
15 — Tiesu iestāžu reforma — Ieguldījums Nr. 2: Tiesu kartes reformas atbalsta instrumenti — Komercreģistrs un tiesu pārvaldības centralizētā sistēma
|
Starpposma mērķis
|
IS — Centralizētas tiesu pārvaldības sistēmas izstrāde un nodošana
|
19
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — investīcija Nr. 3: Iesaistīšanās daudzvalstu Eiropas projektos, kas saistīti ar digitālo ekonomiku
|
Starpposma mērķis
|
Superdatora izstrāde un būvniecība valsts superdatošanas centram
|
20
|
19 — REPowerEU — 1. reforma — 4. apakšpasākums: Labāko pieejamo tehnoloģiju centrs
|
Mērķi
|
Labāko pieejamo tehnoloģiju (LPTP) centra darbības uzsākšana un LPTP atsauces dokumentu nodrošināšana
|
21
|
19 — REPowerEU — 1. reforma — 6. apakšpasākums: Biometāna, organisko mēslošanas līdzekļu un aprites bioekonomikas izstrāde un veicināšana
|
Starpposma mērķis
|
Biometāna, organisko mēslošanas līdzekļu un aprites bioekonomikas izstrāde un veicināšana
|
22
|
19 — REPowerEU — 2. reforma — 1. apakšpasākums: Metodikas izstrāde un divu vēja enerģijas attīstībai piemērotu izmēģinājuma zonu izveide
|
Mērķi
|
Vēja enerģijas attīstībai piemērotu izmēģinājuma zonu izveide. Galīgās metodikas pieņemšana un piemērošana izdevīgo teritoriju izveidei.
|
23
|
19 — REPowerEU — Ieguldījums 1.2.: Pārvades sistēmas un reģionālo sadales sistēmu modernizācija un digitalizācija — pārvades līniju modernizācija
|
Mērķi
|
Slovākijas Republikas pārvades sistēmas renovācijas darbi
|
24
|
19 — REPowerEU — Ieguldījums Nr. 4: Atbalsts enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību renovācijai — vieglas renovācijas shēma
|
Mērķi
|
Enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto cilvēku renovēto māju skaits
|
25
|
19 — REPowerEU — Ieguldījums 7: skolu aprīkojums un skolotāju apmācība
|
Mērķi
|
Skolu aprīkošana zaļajai apmācībai
|
26
|
19 — REPowerEU — Ieguldījums 7: skolu aprīkojums un skolotāju apmācība
|
Mērķi
|
Pedagoģiskā personāla apmācība
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 550000000
|
9.Devītais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Starpposma mērķis/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
1
|
Atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra — Ieguldījumi: Jaunu atjaunojamo elektroenerģijas avotu būvniecība
|
Mērķi
|
Jauna atjaunojamo energoresursu jauda
|
2
|
Atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra — Ieguldījums Nr. 2: Esošo atjaunojamo elektroenerģijas avotu modernizācija (energoapgāde)
|
Mērķi
|
Rekonstruētā atjaunojamo energoresursu jauda
|
3
|
Atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra — Ieguldījums Nr. 3: Elektroenerģijas sistēmu elastības palielināšana lielākai atjaunojamo energoresursu integrācijai
|
Mērķi
|
Iekārtu jaudas kumulatīva palielināšana, palielinot energosistēmu elastību
|
4
|
2 — Ēku renovācija — Ieguldījums: Ģimenes māju energoefektivitātes uzlabošana
|
Mērķi
|
To atjaunoto ģimenes māju skaits, kas nodrošina vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu
|
5
|
2 — Ēku renovācija — Ieguldījums Nr. 2: Publisko vēsturisko un sarakstā iekļauto ēku renovācija
|
Mērķi
|
Renovēto publisko vēsturisko un sarakstā iekļauto ēku kopējā platība (m²), kas nodrošina vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma
|
6
|
3 — Ilgtspējīga transporta reforma — 2. reforma: Sabiedriskā pasažieru transporta reforma
|
Mērķi
|
To apgabalu skaits, kuros ir ieviesta tarifu integrācija, kas ļauj ceļot ar vairākiem sabiedriskā transporta veidiem vai ar pārvadātājiem par biļeti
|
7
|
3 — Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums: Mazoglekļa transporta infrastruktūras attīstība
|
Mērķi
|
Jaunas velotransporta infrastruktūras garums (km)
|
8
|
3 — Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums: Mazoglekļa transporta infrastruktūras attīstība
|
Mērķi
|
Rekonstruētās vai modernizētās tīras pasažieru dzelzceļa infrastruktūras garums (svērtie kilometros)
|
9
|
3 — Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums: Mazoglekļa transporta infrastruktūras attīstība
|
Mērķi
|
Nosūtīto dzelzceļa līniju posmu garums (km)
|
10
|
3 — Ilgtspējīgs transports- Ieguldījums 3: Intermodālo kravu pārvadājumu attīstība
|
Mērķi
|
Vairākveidu pārvadājumu vienību skaits, kas iepirktas divdesmit pēdu ekvivalentās vienībās
|
11
|
3 — Ilgtspējīgs transporta ieguldījums 4: Atbalsts alternatīvās degvielas transportlīdzekļu infrastruktūras attīstībai
|
Mērķi
|
Ekspluatācijā esošo uzlādes punktu vai ūdeņraža uzpildes punktu skaits.
|
12
|
Rūpniecības dekarbonizācija — Ieguldījumi: Nozares dekarbonizācijas shēmas darbība
|
Starpposma mērķis
|
ANM līdzfinansēto rūpniecības dekarbonizācijas projektu īstenošanas pabeigšana
|
13
|
Pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 1: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai
|
Mērķi
|
Ūdensteču atjaunošana (km no atjaunotajām ūdenstecēm)
|
14
|
6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — reforma: Nodrošināt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības ieviešanai bērniem vecumā no 5 gadiem un ieviest likumīgas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citos pirmsskolas izglītības pakalpojumu sniedzējus no 3 gadu vecuma
|
Mērķi
|
Jaunbūvēto jaudu skaits
|
15
|
7 — Izglītība 21. gadsimtam — Ieguldījums Nr. 2: Skolu infrastruktūras pabeigšana
|
Mērķi
|
Divkāršās maiņas skolu likvidēšana
|
16
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības uzlabošana — 5. reforma: Izcilu izglītības un pētniecības spēju koncentrēšana
|
Starpposma mērķis
|
Pētniecības vienību apvienošanas procesa pabeigšana
|
17
|
8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības rezultātu pieaugums — Ieguldījumi1: atbalsts universitāšu stratēģiskai attīstībai
|
Mērķi
|
Rekonstruēta universitātes teritorija un mājvieta ar primārās enerģijas ietaupījumu vairāk nekā 30 % (m²)
|
18
|
9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījumi: Starptautiskās sadarbības un dalības “Apvārsnis Eiropa” un EIT projektos veicināšana
|
Mērķi
|
Finansiāls atbalsts pieteikumiem un dalības projektiem “Apvārsnis Eiropa” programmās saskaņā ar uzaicinājumiem, ko finansē no Atveseļošanas fonda.
|
19
|
Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums 2: Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām
|
Mērķi
|
Atbalstīto sadarbības projektu un vaučeru skaits
|
20
|
Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums 3: Zinātnes izcilība
|
Mērķi
|
Atbalstīto izcilo pētnieku skaits
|
21
|
Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums 4: Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai
|
Mērķi
|
To projektu skaits, kuri risina zaļās pārkārtošanās problēmas un kuri ir pabeigti
|
22
|
Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums 5: Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai
|
Mērķi
|
To pētniecības, attīstības un inovācijas projektu skaits, kuri risina digitālās pārveides problēmas un kuri ir pabeigti
|
23
|
Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījumi 6: Finanšu instrumenti inovācijas atbalstam
|
Mērķi
|
Ar finanšu instrumentiem atbalstīto uzņēmumu skaits
|
24
|
10 — talantu piesaistīšana un saglabāšana — Ieguldījums Nr. 2: Stiprināt attiecības ar diasporu, atbalstīt pilsoņu iniciatīvas
|
Mērķi
|
Atbalstīto pasākumu skaits, kas stiprina attiecības ar diasporu
|
25
|
11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — Ieguldījums 1 Jaunas primārās aprūpes atvēršanas atbalstam
|
Mērķi
|
To primārās aprūpes ambulatoro klīniku skaits, kuras saņem atbalstu no izmēģinājuma programmas
|
26
|
Moderna un pieejama veselības aprūpe — Ieguldījums 2 Jauns slimnīcu tīkls — būvniecība, rekonstrukcija un aprīkojums
|
Mērķi
|
Gultas, kas pieejamas modernizētās slimnīcās
|
27
|
13 — Piekļūstama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 1: Kopienā balstītu sociālās aprūpes spēju uzlabošana
|
Mērķi
|
Dzīvesvietu pakalpojumu un veselības aprūpes un sociālo mazjaudas iestāžu spēju uzlabošana (rādītājs: minimālais izveidoto vietu skaits)
|
28
|
13 — Piekļūstama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 1: Kopienā balstītu sociālās aprūpes spēju uzlabošana
|
Mērķi
|
Ambulatoro pakalpojumu jaudas palielināšana (rādītājs: minimālais izveidoto vietu skaits)
|
29
|
13 — Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 2: Pēcaprūpes un aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana
|
Mērķi
|
Pēcaprūpes gultu izveide, rekonstruējot esošās akūtās un hroniskās gultas (rādītājs: minimālais rekonstruēto pēcaprūpes gultu skaits)
|
30
|
15 — Tiesu sistēmas reforma — Ieguldījums Nr. 2: Digitalizācija un analītiskās spējas
|
Mērķi
|
Tiesu IT iekārtu modernizācija tiesu darbiniekiem
|
31
|
15 — Tiesu sistēmas reforma — Ieguldījums Nr. 2: Digitalizācija un analītiskās spējas
|
Starpposma mērķis
|
Analītiskā atbalsta platformas izveide piekļuvei tiesu judikatūrai
|
32
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums Nr. 2: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija — automatizēta sistēma ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu atklāšanai
|
Starpposma mērķis
|
Ceļu satiksmes pārkāpumu konstatēšanas sistēmas automatizācija pilnā ekspluatācijā
|
33
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums 3: Ugunsdrošības un glābšanas sistēmas modernizācija — integrēto drošības centru tīkla izveide
|
Mērķi
|
Integrēto drošības centru izveide un darbības sākšana
|
34
|
16 — Korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana — Ieguldījums 3: Ugunsdrošības un glābšanas sistēmas modernizācija — ugunsdzēsēju staciju ēku atjaunošana
|
Mērķi
|
Ugunsdzēšanas staciju modernizācija
|
35
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 1: Labāki pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem
|
Mērķi
|
Izstrādāto un ieviesto e-pārvaldes risinājumu skaits
|
36
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — Ieguldījums Nr. 2: Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas digitālā pārveide
|
Mērķi
|
Publiskās pārvaldes nodaļu digitālā pārveide
|
37
|
17 — Digitalizācijas Slovākijas 4. ieguldījums: Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir labāko digitālo tehnoloģiju izstrāde un piemērošana
|
Mērķi
|
Labāko digitālo tehnoloģiju izstrādes un izmantošanas projektu skaits
|
38
|
17 — Digitalizācijas Slovākijas 5. ieguldījums: Ātras dotācijas — hakatoni
|
Mērķi
|
Organizēto ātro dotāciju pasākumu skaits — hakatoni
|
39
|
17 — Digitalizācijas Slovākija — 5. reforma: Kiberdrošības apmācības un prasmju uzlabošana
|
Mērķi
|
Kiberdrošības jomā apmācīto valsts pārvaldes IT darbinieku skaits
|
40
|
17 — Digitalizācijas Slovākijas 7. ieguldījums: Vecāka gadagājuma cilvēku digitālo prasmju uzlabošana un vecāko planšetdatoru izplatīšana
|
Mērķi
|
Vecāka gadagājuma cilvēku un nelabvēlīgā situācijā esošu personu skaits, kas apmācītas digitālo pamatprasmju apguvē
|
41
|
18 — Pareizas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas publiskās finanses — 3. reforma: Publisko investīciju pārvaldības reforma
|
Starpposma mērķis
|
Metodikas piemērošana attiecībā uz ieguldījumu sagatavošanas un prioritāšu noteikšanas procedūrām
|
42
|
19 — REPowerEU — 1. reforma — 1. apakšpasākums: Likumdošanas un procedūras izmaiņas, kas paātrina vides atļauju izsniegšanu
|
Mērķi
|
Tehniskā palīdzība, lai paātrinātu un uzlabotu vides atļauju izsniegšanas procedūru kvalitāti
|
43
|
19 — REPowerEU — 1. reforma — 2. apakšpasākums: Ģeotermālās enerģijas izmantošanas uzlabošana
|
Mērķi
|
Ģeotermālo sienu “pases”
|
44
|
19 — REPowerEU — Ieguldījums 1.1. Pārvades sistēmas un reģionālo sadales sistēmu modernizācija un digitalizācija — apakšstaciju modernizācija
|
Starpposma mērķis
|
Apakšstacijas modernizācija
|
45
|
19 — REPowerEU — Ieguldījums 1.3.: Pārvades sistēmas un reģionālo sadales sistēmu modernizācija un digitalizācija — sadales sistēmu modernizācija
|
Mērķi
|
Ieguldījumu pabeigšana sadales tīklu modernizācijā Slovākijas Republikā
|
46
|
19 — REPowerEU — 3. reforma: Datubāzes un datu apmaiņas sistēmas izveide par ēku energoefektivitāti
|
Mērķi
|
Datu vākšana par publisko ēku energosertifikātiem un renovācijas pasēm
|
47
|
19 — REPowerEU — 4. reforma: Centrālās valdības ēku pārvaldība
|
Starpposma mērķis
|
Centrālās valdības administratīvo ēku koordinācijas struktūras izveide
|
48
|
19 — REPowerEU — Ieguldījums Nr. 3: Publisko vēsturisko un uzskaitīto ēku renovācija — SCALE UP pasākums SK-C[C2]-I[I2]
|
Mērķi
|
Publisko vēsturisko un sarakstā iekļauto ēku renovācija
|
49
|
19 — REPowerEU — Ieguldījums Nr. 4: Atbalsts enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību renovācijai — visaptverošās renovācijas shēmas papildinājums
|
Mērķi
|
Līgumu skaits ar enerģētiskās nabadzības riskam pakļautiem cilvēkiem, lai atjaunotu mājsaimniecības
|
50
|
19 — REPowerEU — investīcija Nr. 5: Mazoglekļa transporta infrastruktūras attīstība — SCALE UP pasākums SK-C[C3]-I[I1.a]
|
Mērķi
|
Rekonstruētas vai modernizētas sliežu ceļu infrastruktūras garums tīriem pasažieru pārvadājumiem (svērtajos kilometros)
|
51
|
19 — REPowerEU — investīcija Nr. 6: Videi nekaitīgu pasažieru pārvadājumu veicināšana — SCALE UP pasākums SK-C[C3]-I[I2]
|
Mērķi
|
Iepirktā tīra pasažieru ritošā sastāva skaits (svērtais)
|
52
|
19 — REPowerEU — Ieguldījums 7: skolu aprīkojums un skolotāju apmācība
|
Mērķi
|
Studenti 2025./26. mācību gada beigās un absolventi atjaunojamo energoresursu vai elektromobilitātes jomā
|
53
|
19 — REPowerEU — Ieguldījums Nr. 8: 1. daļa. Paziņojums par REPowerEU nodaļas īstenošanu — SCALE UP pasākums SK-C[C16]-I[I4]
|
Mērķi
|
Komunikācijas kampaņu skaits
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 550000000
|
3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI
1. Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība
Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana notiek saskaņā ar šādu kārtību:
Lai nodrošinātu skaidri definētus uzdevumus, kompetences un pilnvaras, Slovākijas Republika ir pieņēmusi īpašu Likumu par Atveseļošanas un noturības mehānismu un grozījusi konkrētus aktus (“ANM likums”). Likums cita starpā reglamentē galasaņēmēja izvēli, iesaistīto personu pienākumus, finanšu korekciju veikšanu un pārkāpumu novēršanu, interešu konfliktu un personas datu apstrādi. Ar to arī ievieš pasākumus, lai aizsargātu Eiropas Savienības finanšu intereses katras īstenošanā iesaistītās struktūras līmenī. Tā reglamentē starpposma un galīgo mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzību un datu vākšanas sistēmu, kas aptver faktiskos īpašniekus.
Valsts īstenošanas un koordinācijas iestāde (NIKA) ir vienas pieturas aģentūra Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai. Tā koordinē un vada īstenošanu un veic īstenošanas struktūru, starpnieku un galasaņēmēju pārbaudes. Tā atbild par plāna īstenošanas un starpposma un galīgo mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzību un novērtēšanu, kā arī par savākto datu sniegšanu Komisijai pēc pieprasījuma.
2. Kārtība, kādā Komisija nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatā esošajiem datiem
Valsts īstenošanas un koordinācijas iestāde (NIKA), kas ir Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna un tā īstenošanas centrālā koordinējošā struktūra, ir atbildīga par plāna vispārējo koordināciju un uzraudzību. Jo īpaši tā darbojas kā koordinējošā struktūra starpposma un galīgo mērķrādītāju progresa uzraudzībai, uzraudzībai un attiecīgā gadījumā kontroles un revīzijas darbību īstenošanai, kā arī maksājumu pieprasījumu iesniegšanai Komisijai. Tas koordinē ziņošanu par starpposma un galīgajiem mērķrādītājiem, attiecīgajiem rādītājiem, kā arī kvalitatīvu finanšu informāciju un citiem datiem, piemēram, par galasaņēmējiem. Šajā nolūkā ir ieviesta un darbojas repozitorija sistēma mehānisma īstenošanas uzraudzībai, ko pakāpeniski aizstāj IT sistēma, ko sauc par ISPO.
Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktā, pēc tam, kad ir sasniegti attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, par kuriem panākta vienošanās šā pielikuma 2.1. iedaļā, Slovākija iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finanšu iemaksas maksājuma pieprasījumu. Slovākija nodrošina, ka pēc pieprasījuma Komisijai ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, kas pamato maksājuma pieprasījuma pienācīgu pamatojumu gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām.