EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.6.2023

COM(2023) 331 final

2021/0430(CNS)

Grozīts priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko groza Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu

{SWD(2023) 331 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2020. gadā vienojās par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai, ņemot vērā NextGenerationEU 1 . Saskaņā ar šo nolīgumu “ar izdevumiem no Savienības budžeta, kas saistīti ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta atmaksu, nevajadzētu izraisīt DFS programmu izdevumu vai ieguldījumu instrumentu nepamatotu samazināšanu. Turklāt ir vēlams mazināt NKI pašu resursu palielinājumus dalībvalstīm.” Tādēļ “Iestādes strādās pie tā, lai ieviestu pietiekami daudz jaunu pašu resursu nolūkā segt summu, kas atbilst gaidāmajiem izdevumiem saistībā ar atmaksu. Saskaņā ar universāluma principu tas nenozīmētu, ka konkrēti pašu resursi tiktu iezīmēti jeb paredzēti konkrētu izdevumu veidu segšanai.”

Komisija 2021. gada decembrī ierosināja trīs jaunus ieņēmumu avotus ES budžetam 2 , proti, iemaksu no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS), no ES oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) un no lielāko daudznacionālu uzņēmumu atlikušās peļņas daļas, kas tiks pārdalīta ES dalībvalstīm saskaņā ar ESAO/G20 1. pīlāra nolīgumu. Šis pašu resursu grozs atbilda ierosinātajiem nozaru tiesību aktiem gan par pārskatīto ETS direktīvu, gan par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, kas tika ierosināts iepriekš tajā pašā gadā.

Turklāt Komisija apņēmās līdz 2023. gada beigām nākt klajā ar turpmākiem priekšlikumiem par jauniem pašu resursiem, kas ietver ar uzņēmumu sektoru saistītu iemaksu. Paketes mērķis ir radīt pietiekamus ieņēmumus, lai atbalstītu NextGenerationEU aizņēmumu atmaksu, ņemot vērā nenoteiktību, kas saistīta ar finansēšanas izmaksu attīstību, saskaņā ar Iestāžu nolīgumu. Tāpēc Komisija ierosina jaunu pašu resursu, kura pamatā ir statistika par uzņēmumu peļņu.

2.GROZĪJUMU PRIEKŠLIKUMA SATURS

2.1.Pašu resurss, kura pamatā ir emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

Vienošanās par nozaru tiesību aktiem prasa dažus pielāgojumus priekšlikumā par pašu resursiem. Tā kā Sociālais klimata fonds sākotnēji, t. i., no 2026. gada, tiks finansēts no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, Komisija ierosina atlikt pašu resursa ieviešanu no jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kas aptver ēkas, autotransportu un citus sektorus, no 2027. līdz 2028. gadam 3 . Turklāt dalībvalstis, kas piemēro valsts oglekļa nodokli, var lemt attiecīgās emisijas no jaunās ETS atbrīvot. Attiecīgajām dalībvalstīm attiecīgās kvotas būs jāanulē. Tāpēc Komisija ierosina iekļaut šo iespēju vērtēšanas mehānismā, proti, tas nozīmē, ka varēs novērtēt tās kvotas, kuras netiek izsolītas.

Pretēji prognozēm priekšlikumu “Gatavi mērķrādītājam 55 %” sagatavošanas laikā, ETS kvotu tirgus vērtība mēnešos pēc šiem priekšlikumiem ir ievērojami palielinājusies. 2022. gadā kvotu izsoles sākuma cena bija vidēji gandrīz 80 EUR, ievērojami pārsniedzot 55 EUR cenu līmeni, ko Komisija izmantoja ietekmes novērtējumā. Komisija ierosina ETS radītajiem ieņēmumiem piemērot augstāku piesaistīšanas likmi. Visos gadījumos 30 % no ieņēmumiem, kas gūti no ES emisijas kvotu tirdzniecības, tiks uzkrāti ES budžetā. Ar šādu piesaistīšanas likmi ieņēmumi gan dalībvalstīm, gan ES budžetam joprojām būs lielāki, nekā plānots 2021. gadā, kad tika iesniegts priekšlikums par ETS grozīšanu.

2.2.Jauns pašu resurss, kura pamatā ir oglekļa ievedkorekcijas mehānisms

2021. gada decembra priekšlikums lielā mērā paliek nemainīgs, izņemot nelielus pielāgojumus, kas atspoguļo OIM regulas neseno stāšanos spēkā.

2.3.Statistiskais pašu resurss, kura pamatā ir uzņēmumu peļņa

ESAO/G20 1. pīlāra nolīguma īstenošana joprojām ir būtiska ES un tās dalībvalstu prioritāte uzņēmumu ienākuma nodokļu jomā. Pēc 2021. gada oktobra vienošanās ir panākts būtisks progress, un Komisija turpinās veicināt centienus, lai palīdzētu pabeigt diskusijas. Tomēr daudzpusējā konvencija vēl nav parakstīta un ratificēta, un tas nozīmē, ka tā vēl nevar stāties spēkā.

Kā paziņots Komisijas darba programmā 4 , Komisija 2023. gada trešajā ceturksnī plāno ierosināt iniciatīvu “Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma” (BEFIT), kas uzlabos vienotā tirgus darbību. Līdz iespējamai tāda pašu resursa noteikšanai, kura pamatā būtu esošais nodokļa priekšlikums, Komisija ierosina statistisko pašu resursu, kura pamatā ir nacionālo kontu statistika, kas sagatavota saskaņā ar Eiropas Kontu sistēmu (EKS). Minēto pašu resursu noteiks, reizinot piesaistīšanas likmi 0,5 % apmērā ar bruto pamatdarbības pārpalikuma summu, kas attiecībā uz nefinanšu un finanšu sabiedrību sektoriem reģistrēta nacionālajos kontos. EKS jau ir saskaņota statistikas sistēma, un uzņēmumu peļņas statistiskais pašu resurss palīdzēs vēl vairāk uzlabot datu salīdzināmību.

3.JURIDISKAIS PAMATS

3.1. Pašu resursu lēmums

3.2.Īstenošanas tiesību akti

2021/0430 (CNS)

Grozīts priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko groza Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 311. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

1)NextGenerationEU, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 5 , izmantos 750 miljardus EUR (2018. gada cenās), kas piesaistīti finanšu tirgos kā pagaidu atveseļošanas instruments, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un noturīgu ekonomikas atveseļošanos visā Savienībā un atvieglotu ekonomiskā atbalsta īstenošanu Covid-19 pandēmijas izraisītajā ārkārtas situācijā, kā arī veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos.

2)Līdzekļu, kas izmantojami izdevumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, pamatsummas un attiecīgo procentu atmaksu finansēs no Savienības vispārējā budžeta, tostarp no pietiekamiem ienākumiem no jaunajiem pašu resursiem, kurus ieviesīs pēc 2021. gada. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā 6 atzina, cik būtisks ir Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta konteksts, un norādīja, ka ar izdevumiem no Savienības budžeta, kas saistīti ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta atmaksu, nevajadzētu izraisīt DFS programmu izdevumu vai ieguldījumu instrumentu nepamatotu samazināšanu. Minētajā Iestāžu nolīgumā arī norādīts, ka “turklāt ir vēlams mazināt NKI pašu resursu palielinājumus dalībvalstīm”.

3)ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 7 , ir galvenā Savienības klimata politikas daļa. Ņemot vērā emisijas kvotu tirdzniecības ciešo saikni ar Savienības klimata politikas mērķiem, ir lietderīgi daļu no attiecīgajiem ieņēmumiem piešķirt Savienības budžetam. Savienības budžetā būtu jāpārskaita 30 % no izsoļu ieņēmumiem.

4)Emisijas kvotu tirdzniecības pašu resursi ietver daļu no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot kvotas visos sektoros, uz kuriem attiecas Direktīva 2003/87/EK. Saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 8 dalībvalstis var nolemt daļu no kopējā Direktīvā 2003/87/EK noteiktā kvotu daudzuma neizsolīt vai to nodot un izsolīt ar minēto direktīvu izveidotajam Modernizācijas fondam. Arī minētās kvotas būtu jāizmanto emisijas kvotu tirdzniecības pašu resursu summas aprēķinā. Ir lietderīgi izslēgt kvotas RePowerEU, Modernizācijas fonda sākotnējo piešķīrumu, kā arī kvotas Inovāciju fondam. Emisijas kvotu tirdzniecības pašu resurss neattiecas uz 50 miljoniem kvotu, kas tiks izsolītas 2025. gadā Sociālā klimata fonda vajadzībām.

5)Lai izvairītos no pārmērīgas regresīvas ietekmes uz iemaksām no emisijas kvotu tirdzniecības, būtu jānosaka maksimālās iemaksas, kas piemērojamas tiesīgajām dalībvalstīm. Laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam dalībvalstis ir tiesīgas, ja nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju, ko mēra pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina, pamatojoties uz Savienības rādītājiem par 2020. gadu, ir mazāks par 90 % no ES vidējā rādītāja. Laikposmam no 2028. līdz 2030. gadam būtu jāizmanto nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju 2025. gadā. Maksimālā iemaksa būtu jānosaka, salīdzinot dalībvalstu daļu kopējā emisijas kvotu tirdzniecības pašu resursā (“ETS pašu resurss”) ar šo dalībvalstu daļu Savienības nacionālajā kopienākumā. Minimālā iemaksa būtu jānosaka visām dalībvalstīm, kuru daļa no ETS pašu resursu kopējās summas ir mazāka par 75 % no to daļas Savienības nacionālajā kopienākumā.

6)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/956 9 izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, lai papildinātu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un nodrošinātu Savienības klimata politikas efektivitāti. Ņemot vērā oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ciešo saikni ar Savienības klimata politiku, daļa no ieņēmumiem no sertifikātu pārdošanas būtu jāpārskaita Savienības budžetā kā pašu resurss.

7)Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu būtu jāievieš finansiāla iemaksa, kas saistīta ar uzņēmumu sektoru. Līdz iespējamai pašu resursa izveidei saistībā ar iniciatīvu “Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma” (BEFIT) — provizoriski būtu jānosaka pašu resurss, kas ir proporcionāls statistikas rādītājam, kuru var izmantot par aptuvenu uzņēmumu peļņas rādītāju. Šis pašu resurss būtu jāaprēķina, pamatojoties uz nacionālo kontu statistiku, kas sagatavota saskaņā ar 2010. gada Eiropas Kontu sistēmu (EKS 2010), piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013 10 . Šo statistikas sistēmu saskaņoti piemēro visās dalībvalstīs. Tāpēc šis pašu resurss būtu jāaprēķina, reizinot piesaistīšanas likmi ar bruto pamatdarbības pārpalikumu summu, kas norādīta nefinanšu un finanšu sabiedrību sektoriem (EKS sektori S12 un S11), kā definēts Regulā (ES) Nr. 549/2013 11 .

87)Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un G20 Iekļaujošā satvara darba grupa nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jomā 2021. gada oktobrī panāca vienošanos par to, lai 25 % no lielu daudznacionālu uzņēmumu atlikušās peļņas virs 10 % rentabilitātes sliekšņa piešķirtu iesaistītajām tirgus jurisdikcijām (“ESAO/G20 Iekļaujošā satvara 1. pīlāra vienošanās”). Šis pašu resurss būtu jāveido tā, ka daudznacionālo uzņēmumu atlikušās peļņas daļai, kas pārdalīta dalībvalstīm [saskaņā ar Direktīvu par globālā nolīguma par nodokļu uzlikšanas tiesību pārdali īstenošanu], piemēro vienotu piesaistīšanas likmi. 

98)Noteikumi par iemaksām no izsolītajām kvotām saskaņā ar pašreizējo emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un no statistikas par uzņēmumu peļņu būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. janvāra, sākot no 2023. gada 1. janvāra. Kad Direktīva 2003/87/EK būs grozīta, nNoteikumi par iemaksām no izsolītajām kvotām saskaņā ar jaunopārskatīto emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu , kas attiecas uz ēkām, autotransportu un citiem sektoriem, būtu jāpiemēro no no 2028. gada 1. janvāra pirmās dienas pēc minēto grozījumu transponēšanas termiņa pēdējās dienas. Noteikumi par iemaksām no oglekļa ievedkorekcijas mehānisma būtu jāpiemēro no 2026. gada 1. janvāra regulas piemērošanas dienas. [Noteikumi par ESAO/G20 Iekļaujošā satvara 1. pīlāra vienošanos stājas spēkā, tiklīdz piemēro Direktīvu par globālā nolīguma par nodokļu uzlikšanas tiesību pārdali īstenošanu un ir stājusies spēkā Daudzpusējā konvencija,]

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Grozījumi Lēmumā (ES, Euratom) 2020/2053

Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 groza šādi:

1)lēmuma 2. pantu groza šādi:

a)panta 1. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e) vienotas likmes 30 % apmērā piemērošana: 

1)ieņēmumiem, ko dalībvalstis guvušas, izsolot kvotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 12 1 3.d, 10. un 30.d pantu;

2)summai, kas aprēķināta, reizinot ikgadējo kvotu apjomu, attiecībā uz kuru attiecīgā dalībvalsts piemēro kādu no šīm iespējām:

a)Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantā minēto iespēju piešķirt pagaidu bezmaksas kvotas;

b)iespēju ierobežotā apjomā anulēt kvotas, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/842 13 2 6. panta 1. punktā;

c)Direktīvas 2003/87/EK 10.d panta 4. punktā minēto kvotu izmantošanu izsolēs Modernizācijas fondam saskaņā ar minētās direktīvas 10.d panta 3. punktu;

ar to kvotu vidējo svērto cenu, kuras dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d un 10. pantu izsolījušas kopējā izsoles platformā tajā gadā, kurā šīs kvotas būtu tikušas izsolītas.

3)summai, kas aprēķināta, reizinot saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.e panta 3. punktu anulēto kvotu daudzumu ar to kvotu vidējo svērto cenu, kuras dalībvalstis saskaņā ar minētās direktīvas 30.d pantu izsolījušas kopējā izsoles platformā tajā gadā, kurā šīs kvotas būtu tikušas izsolītas.”;

b)panta 1. punktam pievieno šādu f) apakšpunktu:

“f) vienotas piesaistīšanas likmes piemērošana, kas vienāda ar 75 % no ieņēmumiem, kuri gūti, pārdodot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [XXX] 143 izveidotā oglekļa ievedkorekcijas mehānisma sertifikātus;”;

c)panta 1. punktam pievieno šādu g) apakšpunktu:

“g) vienotas piesaistīšanas likmes 15 % apmērā piemērošana daudznacionālu uzņēmumu atlikušās peļņas daļai, kas pārdalīta dalībvalstīm saskaņā ar [Direktīvu par globālā nolīguma par nodokļu uzlikšanas tiesību pārdali 154.];”;

d)panta 1. punktam pievieno šādu h) apakšpunktu:

“h) vienotas piesaistīšanas likmes piemērošana, kas vienāda ar 0,5 % no katras dalībvalsts nefinanšu sabiedrību sektora (S.11) un finanšu sabiedrību sektora (S.12) bruto pamatdarbības pārpalikuma (B.2g) summas, kā Komisija noteikusi saskaņā ar definīcijām 2010. gada Eiropas Kontu sistēmā (EKS 2010), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 549/2013.”;

ed)iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a    Atkāpjoties no 1. punkta e) apakšpunkta, līdz 2030. finanšu gadam piemēro šādus noteikumus:

a)ja dalībvalsts daļa ieņēmumu kopapjomā, ko iegūst, piemērojot 1. punkta e) apakšpunktu, ir mazāka par 75 % no tās daļas Savienības nacionālajā kopienākumā, minētā dalībvalsts dara pieejamu summu, kas vienāda ar 75 % no minētās nacionālā kopienākuma daļas, kuru reizina ar ieņēmumu kopsummu, kas iegūta, piemērojot 1. punkta e) apakšpunktu;

b)dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no Savienības vidējā rādītāja, ko mēra pēc pirktspējas līmeņa un 2023.–2027. gada periodam aprēķina, pamatojoties uz 2020. gada rādītājiem, un 2028.–2030. gada periodam, pamatojoties uz 2025. gada rādītājiem, – dalībvalsts daļa ieņēmumu kopapjomā, ko iegūst, piemērojot 1. punkta e) apakšpunktu, nepārsniedz 150 % no minētās dalībvalsts daļas Savienības nacionālajā kopienākumā.

16 Nacionālais kopienākums, kas minēts a) un b) apakšpunktā, ir nacionālais kopienākums tirgus cenās, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/5165 1. panta 1. punktā.”.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Padomes ģenerālsekretārs paziņo dalībvalstīm par šo lēmumu.

Dalībvalstis nekavējoties paziņo Padomes ģenerālsekretāram par to, ka ir pabeigtas šā lēmuma apstiprināšanas procedūras saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

Šis lēmums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad saņemts pēdējais no otrajā daļā minētajiem paziņojumiem.

Lēmuma 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2024. gada 1. janvāra2023. gada 1. janvāra attiecībā uz ieņēmumiem saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d un 10. pantu un no 2028. gada 1. janvāranākamās dienas pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) [XXX] 176, ar kuru groza Direktīvu 2003/87/EK, transponēšanas termiņa pēdējās dienas — attiecībā uz ieņēmumiem saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.d pantu.

Lēmuma 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu piemēro no 2026. gada 1. janvāradienas, kad sāk piemērot Regulu (ES) [XXX], ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu.

Lēmuma 1. panta 1. punkta c) apakšpunktu piemēro no dienas, kad sāk piemērot [Direktīvu par globālā nolīguma par nodokļu uzlikšanas tiesību pārdali īstenošanu], vai no dienas, kad stājas spēkā un tiek piemērota daudzpusējā konvencija, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk.

Lēmuma 1. panta 1. punkta d) apakšpunktu piemēro no 2024. gada 1. janvāra.

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

(1)    Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (OV L 433I, 22.12.2020., 28.–46. lpp.). Attiecībā uz pašu resursiem skat. arī Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).

(2)    Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(4)    Komisijas darba programma 2023. gadam. Stabila un vienota Savienība. COM(2022) 548.

(5)    Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433I, 22.12.2020., 23. lpp.).

(6)    Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju (2020. gada 16. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (OV L 433I, 22.12.2020., 28. lpp.).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956/EK, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OV L 130, 16.5.2023., 52. lpp.).

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(11)    Bruto pamatdarbības pārpalikums (EKS balanspostenis B.2g) ir vienāds ar sektora “Bruto pievienoto vērtību” (EKS balanspostenis B.1g) plus “Citas ražošanas subsīdijas” (EKS postenis D.39), mīnus “Darba ņēmēju atalgojums” (EKS postenis D.1) un “Citi ražošanas nodokļi” (EKS postenis D.29).

(12) 1    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(13) 2    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(14) 3    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OV L 130, 16.5.2023., 52. lpp.).

(15) 4.    [Direktīva (ES) XXX, ar ko īsteno ESAO/G20 Iekļaujošā satvara 1. pīlāra vienošanos].

(16) 5    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/516 (2019. gada 19. marts) par to, kā saskaņot nacionālo kopienākumu tirgus cenās, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/130/EEK, Euratom un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 (NKI regula) ( OV L 91, 29.3.2019., 19. lpp. ).

(17) 6    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) XXX/XXXX (dd/mm/gg).