EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.6.2023

COM(2023) 272 final

2023/0172(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2023) 210 final} - {SWD(2023) 165 final} - {SWD(2023) 166 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.    PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•    Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Jūras transportam tā vēstures un starptautiskā rakstura dēļ ir izveidojusies īpaša regulatīvā struktūra. Jūras drošību un jūras vides aizsardzību reglamentē Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija (UNCLOS), kuras līgumslēdzēja puse ir arī Eiropas Savienība 2 . Konvencija, kurā ir noteikti arī valsts kā karoga valsts pienākumi, ir pamats detalizētu starptautisku noteikumu un standartu izstrādei attiecībā uz kuģu projektēšanu, aprīkojumu, ekspluatāciju, vadību, apkopi, kvalifikāciju, apkalpes komplektēšanu un likvidāciju. To starptautiskā līmenī veic Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) 3 . 

Direktīva 2009/21/EK (turpmāk “direktīva”) reglamentē karoga valstij piemērojamo noteikumu izpildi Savienības līmenī. Par kuģu atbilstības uzraudzību konkrētām SJO konvencijām 4 ir atbildīga tā valsts, kurā kuģis ir reģistrēts un kurai kuģis piederīgs, proti, karoga valsts. Direktīvai ir divi galvenie mērķi: ieviest drošības noteikumus un novērst piesārņojumu, kā arī nodrošināt, ka dalībvalstis pilda savus karoga valsts pienākumus. Tāpēc direktīvas mērķis ir nodrošināt, lai kuģi, kas kuģo ar kādas ES dalībvalsts karogu, atbilstu visām drošības 5 un piesārņojuma novēršanas prasībām un būtu piemēroti ekspluatācijai 6 . Direktīvas mērķis ir arī nodrošināt, ka ES dalībvalstīm ir pietiekami resursi, lai pareizi, rezultatīvi un konsekventi pildītu savus karoga valsts pienākumus 7 . Tas ir pirmais aizsardzības līmenis kuģošanas drošības jomā.

Tomēr, tā kā karoga valsts noteikumi attiecas tikai uz kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu, un tā kā dažas karoga valstis nevēlas vai nespēj ieviest piemērojamos noteikumus attiecībā uz savām flotēm, ostas valsts kontrole paredz ārvalstu kuģu inspekcijas, kad tie atrodas ostās. Tā ir sistēma, ar kuras palīdzību ostas valsts kontroles (OVK) amatpersonas inspicē ārvalstu kuģus citu valstu ostās, kas nav karoga valsts, lai pārliecinātos, ka kuģa kapteiņa, virsnieku un apkalpes locekļu kompetence, kuģa stāvoklis un aprīkojums atbilst starptautisko konvenciju prasībām un, ja osta ir Eiropas Savienībā, arī piemērojamajiem ES tiesību aktiem. Šis otrais aizsardzības līmenis.

Neraugoties uz šiem diviem prevencijas līmeņiem, negadījumi joprojām var notikt, un to cēloņi ir jāizmeklē, lai nodrošinātu pastāvīgus uzlabojumus un novērstu līdzīgu negadījumu atkārtošanos. Tāpēc Direktīva 2009/18/EK 8 , ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē, ir trešais aizsardzības līmenis.

Direktīvā ir iekļauti noteikumi, kuru mērķis ir zināmā mērā saskaņot gadījumus, kad kuģis maina karogu un kad kuģis (kurš kuģo ar kādas dalībvalsts karogu) ir aizturēts pēc ostas valsts kontroles inspekcijas. Tajā arī noteikta prasība visām ES dalībvalstīm veikt SJO revīziju. Direktīva ir arī stingrāka par starptautiskajā līmenī noteiktajām prasībām — tajā dalībvalstīm prasīts ieviest un uzturēt starptautiski sertificētu kvalitātes vadības sistēmu (KVS) saistībā ar karoga valsts veiktām darbībām. Turklāt tajā ir ietvertas atsauces uz karoga flotes darbības rezultātu novērtējumu saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandu (SM) par ostas valsts kontroli.

Katrai ES dalībvalstij kā karoga valstij ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, arī kuģu inspekcijas un/vai apskates, lai noteiktu, vai kuģis atbilst visiem starptautiskajiem noteikumiem, kā arī reģionālajiem un/vai valsts noteikumiem, pirms tā izdod attiecīgās kuģa apliecības vai liek tos izdot tās vārdā kā pierādījumu par kuģa drošību un to, ka kuģis ir piemērots iziešanai jūrā. Tāpēc šīs apskates un apliecības dēvē par obligātām 9 . Kuģa īpašnieka pienākums ir nodrošināt kuģa pieejamību visām apskatēm un inspekcijām un, veicot visus nepieciešamos modernizācijas darbus un remontus, uzturēt un atjaunināt visas obligātās apliecības, kas ir priekšnoteikums, lai kuģis varētu doties jūrā 10 .

Starptautiskais režīms, kas ir ieviests arī ES kuģošanas drošības acquis, ļauj karoga valstij deleģēt tehnisko darbu klasifikācijas sabiedrībām (nevalstiskām organizācijām, kas nosaka un uztur kuģu būves un ekspluatācijas tehniskos standartus), lai tās karoga valstu vārdā veiktu šīs obligātās apskates, kas nepieciešamas, lai pārbaudītu, vai kuģis ir derīgs paredzētajam mērķim. Ja klasifikācijas sabiedrība rīkojas šādā veidā, tā saistībā ar attiecīgo karoga valsti kļūst par atzītu organizāciju (AO). Karoga valsts var arī atļaut AO izdot apliecības tās vārdā.     
Tomēr karoga valstij uzlikto atbildību nevar deleģēt. AO izmantošana nav obligāta. Tā ir izvēle, ko katra karoga valsts izdara atkarībā no savas flotes lieluma un veida, kā arī atkarībā no saviem resursiem. Pašlaik gandrīz visas ES dalībvalstis kā karoga valstis ir izvēlējušās izmantot AO dažādiem tehniskiem darbiem. Tas ir atļauts un reglamentēts ES tiesību aktos 11 , un Komisija ir izveidojusi sarakstu ar klasifikācijas sabiedrībām 12 , kuras dalībvalstis var izvēlēties.

Tā kā karoga valsts pienākumus nevar deleģēt, karoga valstīm de jure un de facto ir jāturpina inspicēt kuģus, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu, un uzraudzīt obligātos darbus, ko to vārdā veic AO. Dalībvalstis to dara, taču atšķirīgā mērā, un tām ir arī rīcības brīvība attiecībā uz karoga valsts inspekciju tvērumu. Būtībā pastāv divi galvenie karoga valsts kontroles veidi uz kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu: 1) obligātā apskate, kuras rezultātā tiek izdota kuģa obligātā apliecība, un 2) karoga valsts inspekcija, ko sauc par papildu inspekciju un kuras rezultātā netiek izdota kuģa apliecība. Karoga valsts inspekcijas veic tikai karoga valsts. Tāpēc karoga valsts inspekcijas ir būtiska atbilstības nodrošināšanas un drošības aspektu uzraudzības daļa. Tām ir nepieciešami tehniskie resursi ar atbilstošām speciālajām zināšanām, un tās ir jebkuras jūrlietu administrācijas būtiska daļa. Starptautiski pieņemts, ka visām karoga valstīm ir resursi un ka tās atbilst šīm valstīm izvirzītajām prasībām. Šāds pieņēmums vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka karoga valstis visā pasaulē pareizi īsteno tām noteiktās starptautiskās saistības, un tādējādi nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tomēr tas ne vienmēr tā ir.

Lai to novērstu, SJO kopš direktīvas pieņemšanas ir noteikusi, ka no 2016. gada visām karoga valstīm pasaulē — arī ES dalībvalstīm — obligāti piemērojams “SJO instrumentu īstenošanas kodekss” (III kodekss) un SJO revīzija 13 . III kodeksa un SJO revīzijas mērķis ir nodrošināt, ka valstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pareizi īstenotu un piemērotu konvencijas, un ka tām kā karoga valstīm ir vajadzīgie resursi un pilnvaras, lai varētu uzņemties starptautiskās saistības un nodrošinātu, ka kuģi, kas kuģo ar to karogu, atbilst šiem noteikumiem. SJO revīzijas sistēma nosaka, ka SJO pusēm ik pēc 7 gadiem ir jāveic revīzija. Šo revīziju laikā tiek pārbaudīts, vai visas SJO valstis, kurās ir karogu reģistrs, īsteno III kodeksu un attiecīgās konvencijas. Tomēr SJO nav izpildes pilnvaru. Ar ES tiesību aktiem par kuģošanas drošību, kas kopš 1992. gada ir daļa no kuģošanas drošības politikas, ievieš noteikumus, par ko vienojušās SJO karoga valstis, tajā skaitā visas ES dalībvalstis ar karoga floti, lai nodrošinātu to izpildi un ļautu veikt atbilstības pārbaudes. Atšķirībā no SJO ES līmenī tiek veiktas zināmas darbības izpildes panākšanai, proti, tiek uzsāktas pārkāpuma procedūras, ja kāda valsts kā karoga valsts pārkāpj noteikumus.

Tāpēc direktīva ir jāpārskata un ES tiesību aktos jāiekļauj relevantās III kodeksa daļas, kas attiecas uz karoga valstīm, lai tās būtu piemērojamas saskaņā ar ES tiesību sistēmu.

Atzīstot to, cik svarīga ir Konvencija par darbu jūrniecībā, kas neietilpst SJO veikto revīziju tvērumā, jo tā ir Starptautiskās Darba organizācijas kompetencē un kontrolē, 2013. gadā direktīva tika papildināta ar atsevišķu direktīvu, lai nodrošinātu 2006. gada Konvencijas par darbu jūrniecībā (MLC, 2006) 14 noteikumu izpildi karoga valstīs.

Turklāt kopš direktīvas pieņemšanas 2009. gadā ir ieviesti tehnoloģiski jaunievedumi, jo īpaši saistībā ar digitalizāciju, piemēram, ar kuģiem saistītu apliecību elektroniska paziņošana un elektroniska ziņošana pēc kuģu inspekcijām. Ir uzsāktas vairākas iniciatīvas šādas informācijas apmaiņai starp ES dalībvalstīm un ar attiecīgajām sistēmām, tajā skaitā ar Savienības Jūras datu apmaiņas sistēmu 15 , ko uztur Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA), gan attiecībā uz e-ziņojumu apmaiņu pēc regulārā satiksmē izmantotu Ro-Ro pasažieru kuģu inspekcijām 16 , gan attiecībā uz noteiktu informāciju obligātajās apliecībās, ja tās izdod AO. Šīs iniciatīvas būtu jāiekļauj un tālāk jāattīsta Karoga valsts direktīvā attiecībā uz visām apskatēm, inspekcijām un revīzijām, ko veic saistībā ar kuģiem, kas kuģo ar valsts karogu. Šī ir arī joma, kurā var uzlabot efektivitāti un samazināt administratīvo slogu, jo šādas informācijas kopīgošana vienotā, EMSA uzturētā sistēmā ļauj labāk sagatavoties un mērķtiecīgāk izvēlēties inspicējamo kuģi, kā arī fokusētāk rīkoties inspekciju laikā, padarot šīs inspekcijas rezultatīvākas. Šajā aspektā iespējama arī sinerģija ar direktīvu par ostas valsts kontroli.

Saistībā ar direktīvu tika veikts ex-post izvērtējums un jūras transporta atbilstības pārbaude (kopā ar citiem ES tiesību aktiem), kas tika pabeigti 2018. gadā. Arī Komisija ir pastāvīgi uzraudzījusi direktīvas īstenošanu, un šajā laikā konstatēts, ka pastāv vairāki problēmjautājumi. Tie saistīti ar 1) juridisko nenoteiktību saistībā ar jauno starptautisko noteikumu īstenošanu ES līmenī un 2) saskaņotas pieejas trūkumu attiecībā uz karoga flotes inspekcijām, kontroli, uzraudzību un informācijas apmaiņu par to. Izvērtējumā un atbilstības pārbaudē tika uzsvērts arī tas, ka valstu iestādēm būtu jābūt nepieciešamajiem resursiem un pilnvarām, lai tās kā karoga valstis varētu uzņemties starptautiskās saistības un nodrošinātu to karoga kuģu atbilstību.

–atjaunināt un saskaņot direktīvu ar starptautiskajiem noteikumiem, lai nodrošinātu labāku konsekvenci un juridisko skaidrību, jo īpaši attiecībā uz III kodeksu;

–nodrošināt atbilstošas karoga kuģu inspekcijas un uzraudzīt to AO pārraudzību, kas darbojas karoga valsts vārdā. Tas ietver saskaņotāku pārbaužu līmeņu nodrošināšanu un konsekventu AO pārraudzību, iesaistot visas dalībvalstis ES mēroga pārraudzības sistēmā;

–nodrošināt plašāku digitālo risinājumu ieviešanu. Tas jo īpaši paredz nodrošināt tādu elektronisko apliecību ziņošanu, izmantošanu un koplietošanu, kas ir savietojamas ar EMSA uzturētajām datubāzēm, atsakoties no apgrūtinošām papīra formāta apliecību sistēmām, lai palielinātu efektivitāti gan administrācijām, gan kuģiem;

–nodrošināt saskaņotu pieeju izpratnei par karoga valstu flotu darbību un pienākumiem, kā arī ziņošanai par tiem un to novērtēšanai. Tas ietver ciešāku sadarbību starp attiecīgajām valstu iestādēm īpašā forumā, kā arī spēju veidošanu un karoga valstu apmācību. Turklāt, lai nodrošinātu pastāvīgus un rezultatīvus uzlabojumus, ir jāatjaunina un jāmodernizē darbības novērtēšanas sistēma.

•    Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikums ietilpst Komisijas REFIT programmā, un ar to tiek īstenota labāka regulējuma programma, nodrošinot, ka spēkā esošie tiesību akti ir vienkārši un skaidri, nerada nevajadzīgu slogu un iet kopsolī ar politisko, sabiedrisko un tehnoloģisko attīstību, jo īpaši digitalizāciju. Administratīvo slogu var vienkāršot, izmantojot e-apliecības un karoga valsts e-ziņojumus, kas samazina administratīvo slogu. Turklāt šādas informācijas kopīgošana vienotā, EMSA uzturētā sistēmā ļauj labāk sagatavoties un mērķtiecīgāk izvēlēties inspicējamo kuģi, kā arī fokusētāk rīkoties inspekciju laikā, padarot šīs inspekcijas efektīvākas. Tas var samazināt uz kuģa pavadīto laiku un līdz ar to arī laiku, ko kuģis pavada ostā (uzlabots atrašanās laiks), — tas rada priekšrocības kvalitatīvi strādājošiem operatoriem. Šis grozījumu priekšlikums, kā arī citu kuģošanas drošības direktīvu priekšlikumi ir arī daļa no plašāka kuģošanas drošības acquis, kas ietver tādus elementus kā ES tiesību akti par atzītajām organizācijām 19 , ES kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēma (SafeSeaNet) 20 , EMSA dibināšanas regula 21 un Direktīva par regulārā satiksmē izmantotiem Ro-Ro pasažieru kuģiem 22 , turklāt starp priekšlikumiem un minētajiem elementiem pastāv būtiska mijiedarbība. 

2.    JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•    Juridiskais pamats

•    Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Tā kā saskaņā ar LESD 3. panta 2. punktu starptautiskie instrumenti karoga valstu atbilstības nodrošināšanas jomā jūras transporta nozarē ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, subsidiaritātes princips nav piemērojams ne šiem instrumentiem, ne Savienības noteikumiem, ar kuriem šos nolīgumus īsteno.

•    Proporcionalitāte

Tā kā attiecībā uz Direktīvu 2009/21/EK ir jāveic tikai daži grozījumi, vispiemērotākais juridiskais instruments ir grozījumu direktīva.

3.    EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•    Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

2018. gada ex-post izvērtējumā 24 un jūras transporta atbilstības pārbaudē 25 tika secināts, ka ES rīcības pievienotā vērtība izpaužas kā starptautisko noteikumu saskaņota īstenošana ES tiesību aktos un izpilde saskaņā ar tiem, un arī kā prasība nodrošināt un veicināt sadarbību starp dalībvalstīm. Izvērtējumā tika uzsvērts Karoga valsts direktīvas ieguldījums augsta un vienota drošības līmeņa un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanā starp dalībvalstīm, kas savukārt ir veicinājis virzību uz drošu, uzticamu un ilgtspējīgu jūras transportu.

Turklāt Komisija ir aktīvi veikusi turpmākus pasākumus gadījumos, kad dalībvalstu kā karoga valstu darbība nav atbildusi starptautiskajos un ES tiesību aktos noteiktajām prasībām. Šajos gadījumos Komisija pieprasīja attiecīgajām dalībvalstīm veikt detalizētu problēmu cēloņu analīzi un pieņemt rīcības plānu to novēršanai. Tas mudināja daudzas karoga valstis pievērst lielāku uzmanību savas flotes kvalitātei.

Tomēr atbilstības pārbaudē tika uzsvērta nepieciešamība veikt plašāku ES kuģošanas drošības politikas pārstrukturēšanu. Tas galvenokārt nozīmē, ka ir jāpastiprina ES “pirmais aizsardzības līmenis”, proti, atbilstības panākšanas un preventīvo pasākumu līmenis, kas jānodrošina karoga valstīm. Izvērtējumā tika secināts, ka pašreizējā politikā galvenā uzmanība tiek pievērsta dalībvalstīm kā ostas un piekrastes valstīm un mazāk — karoga valstīm. Atbilstības pārbaudē tika secināts, ka Karoga valsts direktīvā nav iekļautas obligātā III kodeksa relevantās daļas, kas attiecas uz karoga valstīm. Vienlaikus tika uzsvērts, cik svarīgi ir saglabāt SJO revīziju. Tajā pašā laikā atbilstības pārbaudē tika konstatētas vairākas jomas, kurās varētu uzlabot karoga valstu atbilstības līmeni.

•    Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

–Laikā no 2021. gada marta līdz aprīlim tika veiktas četras darbības jomas izpētes intervijas ar ES līmeņa galveno ieinteresēto personu pārstāvjiem, jo īpaši nolūkā veicināt un precizēt problēmas vispārējo definīciju un apzināt iespējamos politikas risinājumus.

–No 2021. gada aprīļa līdz septembrim par ietekmes novērtējuma ārējā atbalsta pētījumu atbildīgais konsultants veica divdesmit trīs mērķorientētas intervijas ar šādām ieinteresēto personu kategorijām: valstu iestādes (19), nozares pārstāvji (3) un eksperti (1).

–Par ietekmes novērtējuma ārējā atbalsta pētījumu atbildīgais konsultants laikposmā no 2021. gada decembra līdz 2022. gada februārim organizēja mērķorientētu aptauju, kurā piedalījās gan valstu administrācijas, gan nozares ieinteresēto personu kategorijas. 2022. gada septembrī tika veikts papildu mērķorientēts datu un statistikas pieprasījums, jo īpaši attiecībā uz karoga valsts inspektoriem un pārbaužu skaitu.

–2021. gada 21. oktobrī norisinājās īpašs darbseminārs, kurā piedalījās karoga valstu administrācijas (17) un nozares pārstāvji (8) — kuģu īpašnieki, klasifikācijas sabiedrības, ostu organizācijas un darba ņēmēju pārstāvji — un kurā tika apspriestas iespējamās izmaiņas karoga valstu darbības rezultātu novērtēšanā (galveno snieguma rādītāju paradigmas maiņa no flotes uz pārvaldību).

–2022. gada 20. janvārī tika organizēts noslēguma darbseminārs. Pasākums tika sadalīts divās sesijās, kurās piedalījās dažādas ieinteresēto personu grupas — vienā piedalījās ES dalībvalstu karoga valsts iestādes (bija pārstāvētas 23 dalībvalstis), bet otrā — jūrniecības nozares ieinteresētajām personām. Darbseminārā īpaša uzmanība tika pievērsta viedokļu apkopošanai par politikas pasākumu galīgo redakciju, kā arī par dažādo ietekmes aspektu novērtējumu. Papildu apspriešanās pasākumus organizēja MOVE ĢD un par ietekmes novērtējuma ārējā atbalsta pētījumu atbildīgais konsultants — šo pasākumu mērķis bija apspriesties ar dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām, kuras sniedza viedokļus par dažādiem politikas pasākumiem, kā arī apstiprināt ietekmes novērtējuma atbalsta pētījuma jaunos un galīgos rezultātus attiecībā uz ietekmes aspektu kvantitatīvu izteikšanu. Šie pasākumi notika ES/EEZ jūras transporta nozares direktoru neformālās sanāksmēs (2021. gada 30. novembrī) un ES Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejas sanāksmēs (2021. gada 17. maijā, 2021. gada 11. novembrī un 2022. gada 31. maijā). Visi dalībnieki apstiprināja, ka jāpanāk saskaņošana ar SJO noteikumiem (III kodeksu).

–2022. gada rudenī (augusts–oktobris) pēc dalībvalstu un nozares pārstāvju pieprasījuma ar tiem norisinājās divpusējas diskusijas. Diskusiju dalībnieki pauda vispārēju atbalstu, lielākoties koncentrējoties uz digitalizācijas aspektiem un nepieciešamību tos iekļaut vēlamajā politikas risinājumā; daži pauda bažas par pieeju, kas paredz tiesību aktos noteiktos apskašu veikšanas pienākumus atkal uzticēt karoga valstīm (ietekmes uz drošību ziņā).

–No ieinteresētajām personām iegūtā informācija bija ļoti svarīga, lai Komisija varētu precizēt politikas risinājumu izstrādi, kā arī novērtēt to ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi, salīdzināt tos un noteikt, kurš politikas risinājums potenciāli visvairāk palielinās sabiedrības ieguvumu un izmaksu attiecību un pilnībā veicinās samērīgu, bet iedarbīgāku un efektīvāku karoga valsts veiktu kontroli, kas nodrošina atbilstību. Apspriešanās arī palīdzēja Komisijai izvērtēt, kā izvēlēties pārdomātu pieeju, kas maksimāli palielinātu drošību, bet samazinātu risku, ka kuģi ar ES dalībvalstu karogiem nonāktu neizdevīgākā konkurences situācijā, kas radītu risku, ka kuģi ar ES dalībvalstu karogiem varētu pārstātu kuģot ar ES dalībvalstu karogiem un sāktu kuģot ar trešo valstu karogiem. Šajos procesos gūtie konstatējumi papildināja ārējā atbalsta pētījuma kontekstā veikto dokumentu izpēti.

- Visas karoga valstu administrācijas un nozares ieinteresētās personas atbalsta skaidru, saskaņotu un saskanīgu tiesisko regulējumu, kas ietver starptautiskos noteikumus, proti, III kodeksu un SJO revīziju. Valstu administrācijas atbalsta vēlamo politikas risinājumu, jo tas nodrošina augstu iekšējās un ārējās saskaņotības pakāpi. Šis risinājums tiek uzskatīts par pārdomātu un samērīgu, ņemot vērā ES dalībvalstu flotu lieluma un veida lielo dažādību. Karoga valstu administrācijas atbalsta digitalizācijas izmantošanu, piemēram, karoga valsts inspekciju e-ziņojumus un elektroniskās apliecības, un to apmaiņu ar citām ES dalībvalstīm un ar ostas valsts kontroles struktūru. Nozares ieinteresētās personas šādu digitalizāciju uzskata par priekšrocību. ES dalībvalstis pilnībā atbalsta inspekciju un AO pārraudzības turpmāku saskaņošanu, kā arī spēju veidošanu un apmācību. Samērīgo pieeju, kas ir vēlamais politikas risinājums, atbalsta arī dalībvalstis ar lielākajām flotēm (kuģu skaita ziņā), jo uzskata, ka tas salīdzinājumā ar citiem risinājumiem ir mazāk traucējošs un nodrošina flotes, kas kuģo ar ES dalībvalstu karogiem, konkurētspēju un līdz ar to tās uzticamību un noturību.

•    Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Šis pārskats galvenokārt balstīts uz datiem, kas savākti 2018. gada ex-post izvērtējuma un iepriekš minēto jūras transporta piemērotības pārbaužu veikšanas laikā.

Papildus savāktajiem datiem un notikušajām apspriešanām, sagatavojot šo priekšlikumu, bija nepieciešams arī tehnisko un juridisko ekspertu ieguldījums saistībā ar tehnisko definīciju precīzu formulējumu un skaidru tiesību aktu izstrādi. Šo pieredzi apkopoja Komisija un Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA). Informācija par to ir ietverta dienestu darba dokumentā, kas pievienots priekšlikumam.

•    Ietekmes novērtējums

Priekšlikums ir balstīts uz ietekmes novērtējuma rezultātiem, kas iegūti, pamatojoties uz atbalsta pētījumu, kuru veica ārējs konsultants ar īpašām zināšanām šajā jomā.

Ietekmes novērtējumā tika izskatīti četri politikas risinājumi direktīvas pārskatīšanai, pamatojoties uz šādiem pamatprincipiem:

(1)nepieciešamība iekļaut starptautiskos noteikumus un procedūras, kas izstrādāti pēc direktīvas pieņemšanas 2009. gadā un par kuriem vienojušās ES dalībvalstis, kā arī panākt saskaņotību ar tiem;

(2)sadarbības, pastāvīgu uzlabojumu un darbības rezultātu nodrošināšana, atspoguļojot direktīvas īstenošanas laikā gūto pieredzi;

(3)plašāka digitalizācija, lai varētu veikt uzlabotas un mērķtiecīgas karoga valsts inspekcijas un AO uzraudzību. Direktīvai būtu arī jāatvieglo elektronisko apliecību izmantošana;

(4)efektīvas un saskaņotas pieejas nodrošināšana saistībā ar karoga flotes spēju veidošanu, inspicēšanu un uzraudzību ar mērķi nodrošināt ES karoga valstu administrāciju tehniskās un operatīvās spējas pildīt tām uzliktos pienākumus.

Visos risinājumos ir piedāvāti konstatēto problēmu risinājumi, taču atšķiras to saskaņošanas un kontroles līmenis un ieceru vēriens atbilstības nodrošināšanai, savukārt dalībvalstīm ir atstāta zināma rīcības brīvība attiecībā uz karoga flotes inspicēšanu un uzraudzību. Visos politikas risinājumos ir paredzēti direktīvas grozījumi, iekļaujot tajā nu jau obligātās karoga valstīm veltītās III kodeksa daļas un saglabājot obligāto SJO revīziju.

Turklāt ar 1. risinājumu tiktu ierosināti pasākumi, kas neļautu karoga valsts administrācijām izmantot tehniskos darbiniekus, kas sniedz pakalpojumus arī citām iestādēm, jebkādu darbu veikšanai šo iestāžu vajadzībām. Pārvaldes iestādēm būtu nepieciešami resursi, lai pieņemtu darbā, nodarbinātu un noturētu attiecīgos tehniskos darbiniekus karoga valsts inspekciju un AO uzraudzības darbību veikšanai.

2. risinājums neaizliedz izmantot tehniskos darbiniekus, kas sniedz pakalpojumus arī citām iestādēm, bet ierobežo, kad un saistībā ar kāda veida apskatēm, un kādos izņēmuma apstākļos šādus darbiniekus, kas sniedz pakalpojumus arī citām iestādēm, var atļaut izmantot. Ar šo risinājumu ievieš īpašas inspekcijām piemērojamas prasības, kas ir samērīgas ar flotes lielumu un veidu, lai nodrošinātu, ka visas ES karoga administrācijas saglabā pamata tehnisko darbinieku štata vietas. Tiktu izveidota karoga valsts ekspertu grupa. Tiktu ieviestas digitalizācijas prasības attiecībā uz kuģu informācijas apmaiņu, piemēram, elektroniski karoga valsts inspekcijas ziņojumi un e-apliecības. Visbeidzot, ar to risinātu arī jautājumu par karoga valsts inspektoru kopīgu spēju veidošanu un saskaņotu apmācību (pēc kvalifikācijas iegūšanas).

Ar 3. risinājumu tiktu arī novērsta tādu tehnisko darbinieku izmantošana, kas sniedz pakalpojumus arī citām iestādēm, un papildus tiktu noteikts, ka dalībvalstu karoga valsts administrācijām būtu jāspēj veikt tiesību aktos noteiktais darbs un jāspēj izdot tiesību aktos noteiktās apliecības, kas saistītas ar Starptautisko drošības vadības kodeksu. Visas turpmākās revīzijas varētu veikt AO. Visbeidzot, 4. risinājumā būtu arī prasība, ka dalībvalstu karoga valsts administrācijām jābūt spējīgām veikt obligātās apskates un izdot attiecīgās obligātās apliecības attiecībā uz “augsta riska” kuģiem, pirms tiem tiek atļauts kuģot ar dalībvalsts karogu. Tādējādi šis risinājums arī aizliegtu izmantot tehniskos darbiniekus, kas sniedz pakalpojumus arī citām iestādēm.

Jebkuri pasākumi ES līmenī ir jālīdzsvaro ar iespējamo ietekmi uz flotēm, kas kuģo ar ES dalībvalstu karogiem, un līdz ar to stratēģisko noturību un ietekmi uz tirdzniecību uz ES un no ES kopumā (lai kuģi, kuri kuģo ar ES dalībvalstu karogiem, nesāktu kuģot ar trešo valstu karogiem). Ietekmes novērtējumā tika secināts, ka vēlamais politikas risinājums ir 2. risinājums.

Ietekmes novērtējums 2023. gada janvārī tika iesniegts Regulējuma kontroles padomei apstiprināšanai. Padome sniedza pozitīvu atzinumu ar atrunām. Šīs piezīmes tika ņemtas vērā Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim tiesību akta priekšlikumam.

•    Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•    Pamattiesības

4.    IETEKME UZ BUDŽETU

5.    CITI ELEMENTI

•    Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Īstenošanu uzraudzīs Komisija ar EMSA palīdzību. EMSA veic arī apmeklējumu ciklus dalībvalstīs, lai darbības pārbaudītu uz vietas, — šie apmeklējumi ir daļa no EMSA atbalsta uzdevumiem Komisijai 26 . Dalībvalstīm arī turpmāk būs jāuztur kvalitātes vadības sistēma (KVS), lai apliecinātu, ka to organizācija, politika, procesi, resursi un dokumentācija ir piemēroti to pienākumu izpildei. Tā būs jāsertificē un pēc tam saistībā ar to būs periodiski jāveic revīzijas. Lai valsts karoga iestādes varētu saglabāt savu KVS sertifikātu, dalībvalstīm būs jādara zināmi Komisijai un/vai EMSA SJO un akreditētās struktūras veikto revīziju rezultāti. Pārskatītā darbības uzlabošanas sistēma kopā ar datubāzē augšupielādētajiem inspekciju ziņojumiem un e-apliecībām palīdzēs nodrošināt uzraudzības lietderīgumu.

•    Paskaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•    Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

2023/0172 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 27 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 28 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Vienmēr būtu jāgarantē drošība Savienības kuģniecībai un iedzīvotājiem, kas izmanto tās pakalpojumus, kā arī jāaizsargā apkārtējā vide.

(2)Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un konvencijām, kuru depozitārs ir SJO, valstis, kuras ir minēto instrumentu puses, ir atbildīgas par tiesību aktu izstrādāšanu un par visiem citiem pasākumiem, kas var būt vajadzīgi, lai konvencijas īstenotu pilnībā, panākot to, ka drošības un jūras vides aizsardzības ziņā kuģi ir gatavi darbam, kam tie ir paredzēti.

(3)Lai nodrošinātu SJO konvenciju rezultatīvu īstenošanu Savienībā, ņemot vērā to, ka visām dalībvalstīm ir jābūt SJO konvenciju pusēm un tām ir jāpilda šajās konvencijās noteiktās saistības attiecībā uz kuģiem, kas kuģo ar to karogu, minēto konvenciju obligātie noteikumi būtu jāiekļauj Savienības tiesību aktos. Šajā nolūkā dalībvalstīm ir rezultatīvi un konsekventi jāpilda tām kā karoga valstīm noteiktiem pienākumi saskaņā ar SJO Rezolūciju A.1070(28) (pieņemta 2013. gada 4. decembrī) par SJO instrumentu īstenošanas kodeksu (III kodekss), kurā ir iekļauti obligātie noteikumi, kas jāīsteno karoga valstīm.

(4)Tā kā SJO Rezolūcija A.948 (23) ir atcelta ar SJO Rezolūciju A.1156(32), dalībvalstīm attiecībā uz kuģiem, kas kuģo ar to karogu, būtu jāpiemēro saskaņotas prasības saistībā ar karoga valsts veiktu apliecību izdošanu un apskašu veikšanu, kā noteikts attiecīgajās procedūrās un vadlīnijās, kas pievienotas SJO Asamblejas Rezolūcijai A.1156(32) par apskašu vadlīnijām atbilstīgi saskaņotajai apskašu veikšanas un apliecību izdošanas sistēmai.

(5)Starptautiskajā līmenī jūras negadījumu izmeklēšanas funkcija ir daļa no karoga valsts pienākumiem, savukārt Savienības līmenī tā ir neatkarīga un reglamentēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/18/EK 29 . Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt Direktīvu 2009/18/EK.

(6)Būtu jāņem vērā daži īstenošanas akti, kas pieņemti pēc Direktīvas 2009/21/EK stāšanās spēkā un ar kuriem jau daļēji tiek īstenoti aspekti, kas attiecas uz pilnvaru deleģēšanu atzītām organizācijām.

(7)Dalībvalstu jūras administrācijām būtu jāspēj paļauties uz pietiekamiem resursiem, arī tehnisko lēmumu pieņemšanas spēju, lai pildītu savus karoga valsts pienākumus, kas ir samērīgi ar to flotes lielumu un veidu un balstīti uz relevantajām SJO prasībām. Lai uzlabotu kuģu, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, vispārējos kvalitatīvos darbības rādītājus, ir arī jāsaskaņo atzīto organizāciju, kuras dalībvalstu vārdā pilda karoga valsts pienākumus, stingra un visaptveroša uzraudzība, kas cita starpā ietver noteikumu izstrādi un struktūras pārskatīšanu.

(8)Minimālie kritēriji un inspekciju mērķrādītāji attiecībā uz šiem resursiem būtu jānosaka ar īstenošanas aktiem, pamatojoties uz dalībvalstu praktisko pieredzi, tajā skaitā izmantojot inspektorus, kas sniedz pakalpojumus arī citām iestādēm.

(9)Karoga valsts apskašu veicējiem un inspektoriem pēc kvalifikācijas iegūšanas sekmīgi piedaloties saskaņotā spēju veidošanas shēmā, būtu jānodrošina līdzvērtīgi nosacījumi jūrlietu administrācijām un jāveicina kuģu, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, vispārējie kvalitatīvie darbības rādītāji.

(10)Dalībvalstīm būtu jāizmanto Savienības Jūras datu apmaiņas sistēma (SafeSeaNet) un pakalpojumi, kas izveidoti ar Direktīvu 2002/59/EK 30 , lai uzraudzītu valsts karoga kuģus, veiktu jūras uzraudzību un nodrošinātu situācijas apzināšanos jūrā.

(11)Tādas datubāzes izveidei un pilnveidošanai, kurā elektroniskā formātā sniegta būtiska informācija par kuģiem, kuri kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, būtu jāveicina uzlabota informācijas apmaiņa, vēl vairāk uzlabojot augstas kvalitātes flotes darbības rādītāju pārredzamību un ļaujot pilnveidot karoga valsts pienākumu uzraudzību, lai nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus jūrlietu administrācijām.

(12)Visām attiecīgajām iestādēm un Komisijai būtu jābūt pieejamai pamatinformācijai, tajā skaitā elektroniskajiem ziņojumiem un kuģu apliecībām, ko sagatavo pēc karoga valsts inspekcijām, lai nodrošinātu uzraudzību un uzlabotu efektivitāti saistībā ar jebkādu inspekciju veikšanu.

(13)Obligātā SJO dalībvalstu revīzijas sistēma darbojas saskaņā ar standarta kvalitātes vadības pieeju ar mērķi noteikt, cik lielā mērā dalībvalstis īsteno un izpilda karoga valsts saistības un pienākumus, kas ietverti obligātajās SJO konvencijās, kuru puses tās ir, un tādējādi nodrošināt konsekventu un iedarbīgu piemērojamo SJO instrumentu īstenošanu, kā arī palīdzēt dalībvalstīm uzlabot to spējas. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāturpina pierādīt, ka tās ievēro SJO obligātos instrumentus, kā noteikts Rezolūcijā A.1067(28) par SJO dalībvalstu revīzijas sistēmas satvaru un procedūrām, ko SJO Asambleja pieņēma 2013. gada 4. decembrī.

(14)Dalībvalstij kā revidējamajai vienībai un karoga valstij būtu jāuzaicina un jāiesaista Komisija, kurai darbā palīdz Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 31 , lai nodrošinātu saskaņotību starp SJO revīziju un Komisijas novērtējumiem, ko Komisijas vārdā veic EMSA nolūkā pārbaudīt Savienības tiesību aktu īstenošanu kuģošanas drošības jomā, izmantojot tās apmeklējumu un inspekciju sistēmu.

(15)Lai vēl vairāk uzlabotu valsts karoga kuģu darbības kvalitāti un nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus jūras administrācijām, būtu jāprecizē administratīvo procedūru kvalitātes sertifikācija, kas iekļauta kvalitātes vadības sistēmā saskaņā ar ISO vai līdzvērtīgiem standartiem, lai aptvertu visus reģistrus — gan valsts (pirmos reģistrus), gan starptautiskos (otros vai aizjūras reģistrus) —, par kuriem atbild dalībvalsts kā karoga valsts. Turklāt būtu jāprecizē visas saistītās darbības — arī visu to karoga valsts darbinieku pienākumi, pilnvaras, savstarpējā saistība un ziņošanas un saziņas līdzekļi, kuri veic apskates vai inspekcijas vai ir iesaistīti tajās, kā arī citu darbinieku, kuri palīdz veikt inspekcijas, kuri neveic darbu vienīgi dalībvalsts kompetentās iestādes labā un kuri var veikt konkrētas inspekcijas, kas nav obligātās inspekcijas, pienākumi, pilnvaras, savstarpējā saistība un ziņošanas un saziņas līdzekļi. Lai nodrošinātu neatkarību, būtu dokumentāri jāpierāda, ka attiecīgie darbinieki nav iesaistīti interešu konfliktā.

(16)Izvērtējot un pārskatot karoga valstu darbības uzlabošanas sistēmu, kuras pamatā ir kopēji, pārredzami, uzticami un objektīvi galvenie darbības kritēriji un kura balstīta uz pašreizējām līdzīgām sistēmām, būtu jāatbalsta visas dalībvalstis, lai nodrošinātu to pastāvīgu atbilstību noteikumiem un rezultātu uzlabošanu.

(17)Lai apspriestu karoga valsts jautājumus, tajā skaitā tehniskus, kā arī veicinātu pieredzes un informācijas apmaiņu, būtu jāizveido augsta līmeņa grupa karoga valsts jautājumos, kuras sastāvā būtu jāiekļauj dalībvalstu valsts iestādes, karoga valsts eksperti un inspektori, kā arī attiecīgā gadījumā privātā sektora eksperti.

(18)Būtu jāizveido elektronisks ziņošanas rīks, lai vēl vairāk uzlabotu attiecīgās statistikas un jūrniecības datu un informācijas konsekventu vākšanu no dalībvalstīm.

(19)Lai nodrošinātu šīs direktīvas noteikumu aktualizētu piemērošanu, kas ļautu dalībvalstīm pildīt starptautiskajās tiesībās noteiktās saistības saskaņā ar šo direktīvu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz pielikuma atjaunināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanas tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 32 . Konkrēti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(20)Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 33 . Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2009/21/EK īstenošanai saistībā ar vienotiem pasākumiem, ar kuriem noteiktu minimālās prasības attiecībā uz atbilstošiem resursiem, kas ir samērīgi ar flotes lielumu un veidu, un kopīgu saskaņotu sistēmu karoga valsts darbības rezultātu novērtēšanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(21)Lai nodrošinātu Direktīvas 2009/21/EK īstenošanu, būtu jāsniedz nepieciešamais atbalsts Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA).

(22)Saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(23)Tādēļ Direktīva 2009/21/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/21/EK

Direktīvu 2009/21/EK groza šādi:

(1)direktīvas 3. pantu groza šādi:

(a)E) punktu aizstāj ar šādu:

“e) “SJO revīzija” ir revīzija, kas veikta saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) pieņemtās Rezolūcijas A.1067(28) (“SJO dalībvalstu revīzijas sistēma un procedūras”) noteikumiem tās jaunākajā redakcijā;”

(b)pantam pievieno šādus punktus:

“f)“konvencijas” ir konvencijas, to protokoli un grozījumi, kā arī saistītie obligāti ievērojamie kodeksi to jaunākajā redakcijā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK 2. panta 1. punktā 34 , izņemot 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā (MLC 2006);

g)“III kodekss” ir Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) pieņemtās Rezolūcijas A.1070(28) (“SJO instrumentu īstenošanas kodekss”) 1. un 2. daļa, izņemot 2. daļas 16.1., 18.1., 19., 29., 30., 31. un 32. punktu;

h)“karoga valsts apskašu veicējs” ir publiskā sektora darbinieks, ko dalībvalsts kompetentā iestāde pienācīgi pilnvarojusi veikt apskates un revīzijas saistībā ar obligātajām apliecībām, kas veic darbu vienīgi šās iestādes labā un kas atbilst 8. panta 1. punktā noteiktajai prasībai par neatkarību;

i)“karoga valsts inspektors” ir publiskā sektora darbinieks, kas veic darbu vienīgi dalībvalsts kompetentās iestādes labā, ko šī iestāde ir pienācīgi pilnvarojusi veikt karoga valsts papildu inspekcijas un kas atbilst 8. panta 1. punktā noteiktajai prasībai par neatkarību un Direktīvas 2009/16/EK XI pielikumā noteiktajiem minimālajiem kritērijiem;

j)“citi darbinieki, kas palīdz veikt inspekcijas”, ir personas, kas neveic darbu vienīgi dalībvalsts kompetentās iestādes labā, bet ir līgumattiecībās ar to, ko dalībvalsts kompetentā iestāde ir pienācīgi pilnvarojusi, kas var veikt noteiktas inspekcijas, kuras nav obligātās inspekcijas, ko norādījusi kompetentā iestāde, un kas atbilst 8. panta 1. punktā noteiktajiem saziņas, kvalifikācijas un neatkarības kritērijiem;

k)“karoga valsts papildu inspekcija” ir inspekcija uz kuģa, kuras rezultātā netiek izdota apliecība;

j) “HSSC” ir 2021. gada Rezolūcija A.1156(32) (“Apskašu veikšanas vadlīnijas atbilstīgi saskaņotajai apskašu veikšanas un apliecību izdošanas sistēmai (HSSC)”) tās jaunākajā redakcijā, ko pieņēmusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO);”

(2)direktīvas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pirms kuģim, kam ir piešķirtas tiesības kuģot ar dalībvalsts karogu, dod atļauju darboties, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgais kuģis atbilst spēkā esošajiem starptautiskajiem noteikumiem. Jo īpaši tā, izmantojot inspekcijas ziņojumus un apliecības, kas ietverti 6.a pantā minētajā datubāzē, pārbauda datus par kuģa drošību. Vajadzības gadījumā tā sazinās ar iepriekšējās karoga valsts administrāciju, lai noteiktu, vai ir palikuši nenovērsti kādi trūkumi vai neatrisināti ar drošību saistīti jautājumi, ko minētā administrācija ir apzinājusi.”

(3)direktīvā iekļauj šādu 4.a–4.c pantu:

“4.a pants

Tādu kuģu drošība, kuri kuģo ar kādas dalībvalsts karogu

1.    Attiecībā uz starptautisko kuģošanu dalībvalstis pilnībā piemēro SJO konvencijās paredzētos obligātos noteikumus, kas attiecas uz karoga valsti, saskaņā ar tajās paredzētajiem nosacījumiem un attiecībā uz tajās minētajiem kuģiem un piemēro šīs direktīvas pielikumā iekļauto III kodeksu, izņemot kodeksa 2. daļas 16.1., 18.1., 19., 29., 30., 31. un 32. punktu.

2.    Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģi, kam ir tiesības kuģot ar to karogu, ievēro starptautiskos noteikumus un standartus. Minētie pasākumi cita starpā ietver šādas darbības:

(a)aizliegt kuģiem atstāt ostu, kamēr šādi kuģi nevar doties jūrā saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem un standartiem;

(b)nodrošināt, ka saistībā ar kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar to karogu, ir veiktas apskates saskaņā ar apskašu veikšanas vadlīnijām, kas noteiktas saskaņotajā apskašu veikšanas un apliecību izdošanas sistēmā (HSSC); kā arī

(c)veikt papildu karoga valsts inspekcijas uz kuģiem, lai pārbaudītu, vai kuģa faktiskais stāvoklis atbilst tam izdotajām apliecībām.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka tiek novērsti saskaņā ar 2.c pantu veikto inspekciju laikā apstiprinātie vai atklātie trūkumi.

4.Pēc jebkuras veiktās inspekcijas pabeigšanas karoga valsts inspektors sagatavo ziņojumu, pamatojoties uz Direktīvas 2009/16/EK IX pielikumu.”

“4.b pants

Drošības un piesārņojuma novēršanas prasības

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās administrācijai ir pieejami atbilstoši resursi, kas ir samērīgi ar tās flotes lielumu un veidu, jo īpaši 4.a pantā un šā panta 2. un 3. punktā paredzēto pienākumu izpildei.

2. Katra dalībvalsts nodrošina karoga valsts apskašu veicēju, karoga valsts inspektoru un atzīto organizāciju darbību pārraudzību un piedalās ES atzīto organizāciju pārraudzības shēmā, ko noteikusi 9.a panta 1. punktā minētā augsta līmeņa grupa karoga valsts jautājumos.

3. Katra dalībvalsts attīsta vai nodrošina projekta pārskatīšanas un tehnisko lēmumu pieņemšanas spējas, kas atbilst tās flotes lielumam un veidam.

4. Lai nodrošinātu 4.a panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto karoga valsts papildu inspekciju saskaņošanu, Komisija pēc apspriešanās ar 9.a panta 1. punktā minēto augsta līmeņa grupu karoga valsts jautājumos pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu vienotus pasākumus, ar kuriem nosaka minimālās prasības 1. punktā paredzēto pienākumu izpildei. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”

“4.c pants

Karoga valsts darbinieku kopīga spēju veidošana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka darbinieki, kas ir atbildīgi par apskatēm, inspekcijām un revīzijām uz kuģiem un uzņēmējsabiedrībās vai tās veic, piedalās 2. punktā minētajā saskaņotajā shēmā.

2. Komisija, konsultējoties ar 9.a panta 1. punktā minēto augsta līmeņa grupu karoga valsts jautājumos, izstrādā kopēju spēju veidošanas shēmu, kas paredzēta dalībvalstu karoga valsts apskašu veicējiem un inspektoriem (pēc kvalifikācijas iegūšanas valsts līmenī), un pastāvīgi to atjaunina, ņemot vērā jaunās tehnoloģijas un saistībā ar jauniem vai papildu pienākumiem, kas izriet no attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem.

(4)direktīvas 5. pantu groza šādi:

(a)panta vienīgo punktu numurē kā 1. punktu;

(b)pantam pievieno šādu 2. punktu:

35 “2. Dalībvalstis izstrādā un īsteno atbilstīgu kontroles un uzraudzības programmu, vajadzības gadījumā izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/59/EK 22.a panta 3. punktā minēto Savienības Jūras datu apmaiņas sistēmu (SafeSeaNet) un tās III pielikumu, lai savlaicīgi reaģētu uz šā panta 1. punktā minētajām situācijām, kā arī uz drošības incidentiem un iespējamu piesārņojumu.”

(5)direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Elektroniskā informācija un apmaiņa

1.Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz tālāk uzskaitītā informācija par kuģiem, kas kuģo ar to karogu, tiek glabāta un ir pieejama elektroniskā formātā, kas ir savietojams un sadarbspējīgs ar Savienības jūras drošības datubāzēm:

(a)dati par kuģi (nosaukums, SJO numurs utt.);

(b)obligātās apliecības (pilnīgas, pagaidu vai īslaicīgas), tajā skaitā apskašu vai papildu apskašu, ja tādas veiktas, un revīziju veikšanas datumi;

(c)dati, kas ļauj identificēt kuģa sertifikācijā un klasifikācijā iesaistītās atzītās organizācijas;

(d)dati, kas ļauj identificēt kompetento iestādi, kas ir inspicējusi kuģi saskaņā ar ostas valsts kontroles noteikumiem, norādot inspekciju datumus;

(e)ostas valsts kontroles veikto inspekciju rezultāti (trūkumi: jā vai nē; aizturēšanas: jā vai nē);

(f)to kuģu identifikācijas dati, kuri iepriekšējos 12 mēnešos ir beiguši kuģot ar attiecīgās dalībvalsts karogu;

(g)ziņojums(-i) pēc karoga valsts apskates vai inspekcijas, kas veikta saskaņā ar 4.a panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktu.

2. Informāciju nosūta uz 6.a pantā paredzēto inspekciju datubāzi. Ziņojuma kopiju izsniedz arī kuģa kapteinim.”

(6)direktīvā iekļauj šādu 6.a pantu:

“6.a pants

Inspekciju datubāze

1. Komisija izveido, uztur un atjaunina inspekciju datubāzi, kurā ir 6. pantā minētā informācija. Šai datubāzei var piekļūt visas dalībvalstis. Šo datubāzi balsta uz inspekciju datubāzi, kas ir minēta Direktīvas 2009/16/EK 24. pantā, un tai ir minētajai datubāzei līdzīgas funkcijas.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju, kas saistīta ar inspekcijām, kuras veiktas saskaņā ar šo direktīvu, — arī informāciju par trūkumiem — nekavējoties pārsūta uz inspekciju datubāzi, tiklīdz ir pabeigts(-i) 4.a panta 4. punktā noteiktais(-ie) ziņojums(-i).

3. Komisija nodrošina, lai, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem inspekciju datiem, no inspekciju datubāzes varētu iegūt jebkādus atbilstīgus datus par šīs direktīvas īstenošanu.

36 4. Dalībvalstīm ir piekļuve visai informācijai, kas reģistrēta šā panta 1. punktā minētajā inspekciju datubāzē un Direktīvā 2009/16/EK paredzētajā inspekciju sistēmā. Nekas šajā direktīvā neliedz šādas informācijas apmaiņu starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm dalībvalstīs un starp dalībvalstīm, ar Komisiju vai Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās obligātās apliecības elektroniski nosūta uz šā panta 1. punktā minēto inspekciju datubāzi, ievērojot Direktīvas 2009/16/EK 24.a pantā paredzētās saskaņotās elektroniskās ziņošanas saskarnes funkcionālās un tehniskās specifikācijas.”

(7)direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Dalībvalstu atbilstības un darbības uzraudzība

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai vismaz reizi septiņos gados tās administrācijā veiktu SJO revīziju, un SJO izveidotajā Globālās integrētās kuģošanas informācijas sistēmas (GISIS) datubāzē publicē revīzijas rezultātus, kā arī jebkādus korektīvos pasākumus. Dalībvalstis šo pašu informāciju dara pieejamu arī sabiedrībai saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par konfidencialitāti.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai ar EMSA palīdzību ir atļauts piedalīties SJO revīzijas procesā novērotājas statusā un ka visi revīzijas ziņojumi un informācija par turpmāk veiktajiem pasākumiem nekavējoties tiek darīta pieejama Komisijai.

37 3. Lainodrošinātu šīs direktīvas rezultatīvu īstenošanu un uzraudzītu karoga valsts atbilstības un ES atzīto organizāciju pārraudzības sistēmasvispārējo darbību, Komisija vāc vajadzīgo informāciju un apmeklē dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) xx/xx xx. pantu [EMSA regula, ko paredzēts pieņemt].”

(8)direktīvas 8. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“Katra dalībvalsts ievieš un uztur kvalitātes vadības sistēmu, kas aptver visus tās pārziņā esošos reģistrus attiecībā uz visām tās administrācijas darbībām, kuras saistītas ar karoga valsti. Kvalitātes vadības sistēmu sertificē saskaņā ar spēkā esošiem starptautiskiem kvalitātes standartiem.

Kvalitātes vadības sistēmā iekļauj skaidri noteiktus pienākumus, pilnvaras un savstarpējās attiecības visiem karoga valsts darbiniekiem — arī citiem darbiniekiem, kas palīdz inspekciju veikšanā, — kuri vada, veic un pārbauda darbu, kurš saistīts ar drošību un piesārņojuma novēršanu un ietekmē to. Šādus pienākumus dokumentē, norādot, kāda veida un apjoma inspekcijas darbu var veikt citi darbinieki, kas palīdz inspekciju veikšanā, kā arī precizē šo darbinieku saziņas un ziņošanas veidus.

Katra dalībvalsts nodrošina, ka citi darbinieki, kas palīdz inspekciju veikšanā, ir pienācīgi izglītoti un apmācīti, kā arī tos pienācīgi uzrauga atbilstoši uzdevumiem, kurus viņi ir pilnvaroti veikt.

Visi darbinieki, kas veic apskati vai inspekciju, paraksta deklarāciju par interešu konflikta neesību, apliecinot savu neatkarību attiecībā uz veicamo darbu, un šo deklarāciju glabā dalībvalsts atbildīgā iestāde.”

(b)pantam pievieno šādus punktus:

“2.a Dalībvalstis katru gadu izvērtē savu darbību un nosaka jomas, kurās iespējami uzlabojumi, pamatojoties uz šā panta 1. punktā minētās kvalitātes vadības sistēmas ietvaros veikto darbību rezultātiem un šā panta 2.b punktā, kā arī 7. pantā minēto karoga valsts darbību.

2.b Lai 2.a punkta vajadzībām nodrošinātu kopēju saskaņotu darbības uzlabošanas sistēmu, Komisija pēc apspriešanās ar 9.a panta 1. punktā minēto augsta līmeņa grupu karoga valsts jautājumos pieņem īstenošanas aktus, kuros sniedz šā panta 2. punktā minētās pārskatītās darbības uzlabošanas sistēmas detalizētu informāciju. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktu.

Veicot karoga valstu darbības izvērtēšanas pasākumus, cita starpā ņem vērā karoga valsts inspekciju rezultātus, ostas valsts kontroles aizturēto kuģu īpatsvaru, negadījumu statistiku, saziņas un informēšanas procesus, ikgadējo zaudējumu statistiku (izņemot kuģu konstruktīvus pilnīgus zaudējumus) un citus darbības rādītājus, lai noteiktu, vai karoga valsts pienākumu izpildei ir pietiekams darbinieku skaits, resursi un administratīvās procedūras.

2.c Komisija publiskā tīmekļa vietnē dara pieejamu un uztur informāciju par karoga valstu darbību.”;

(9)direktīvas 9. pantu svītro;

(10)direktīvā iekļauj šādus jaunus pantus:

“9.a pants

Augsta līmeņa grupa karoga valsts jautājumos

1. Komisija izveido augsta līmeņa grupu karoga valsts jautājumos, lai apspriestu karoga valsts jautājumus un veicinātu pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm, karoga valsts ekspertiem un inspektoriem, tajā skaitā attiecīgā gadījumā privātā sektora pārstāvjiem.

Augsta līmeņa grupā karoga valsts jautājumos darbojas dalībvalstu un Komisijas pārstāvji, kuriem palīdz EMSA.

Tā pieņem savu reglamentu.

2. Augsta līmeņa grupai karoga valstu jautājumos cita starpā ir šādi uzdevumi:

(a)sniegt ieteikumus par vienotu pieeju karoga valsts inspekcijām; izstrādāt kuģu kontroles procedūras un vadlīnijas;

(b)palīdzēt Komisijai izstrādāt vienotu ziņošanas formātu, tajā skaitā karoga valsts inspekciju / atzītas organizācijas (AO) veiktas uzraudzības grafiku;

(c)palīdzēt Komisijai izstrādāt tehnisko metodi, ar kuras palīdzību noteikt 4.b pantā minētos atbilstošos resursus, kas ir samērīgi ar flotes lielumu un veidu;

(d)palīdzēt Komisijai noteikt pasākumus, ko varētu izstrādāt, lai uzlabotu 4.c pantā minēto spēju veidošanu, jo īpaši attiecībā uz jaunākajām zināšanām par konvenciju grozījumiem un izmaiņām, ko rada jaunās tehnoloģijas;

(e)izstrādāt un īstenot 7. pantā minēto ES AO pārraudzības un uzraudzības sistēmu;

(f)sniegt norādījumus par to, kā izmantot informāciju attiecīgajās Savienības jūras datubāzēs, lai sagatavotu karoga valsts inspekcijas / AO uzraudzību, ar mērķi palielināt efektivitāti, izmantojot/apvienojot resursus AO uzraudzībai, piemēram, pēc mērķa jomām;

(g)palīdzēt Komisijai tehniski izstrādāt 8. panta 2.b punktā minētos darbības kritērijus;

(h)palīdzēt Komisijai izstrādāt vadlīnijas, veidnes un tamlīdzīgus dokumentus attiecībā uz 9.b pantā minētajiem ziņošanas pienākumiem;

(i)palīdzēt analizēt karoga valsts darbību, KVS revīzijas un SJO revīzijas, salīdzinot konstatējumus un turpmākos pasākumus, lai noteiktu labāko praksi;

(j)palīdzēt Komisijai noteikt pasākumus, kurus var izstrādāt, lai noteiktu:

i)saskaņotas procedūras atbrīvojumu un ekvivalentu piemērošanai, ko piemēro saskaņā ar SJO konvencijām;

ii)saskaņotas interpretācijas par jautājumiem, kas konvencijās atstāti administrāciju ziņā;

iii)konvencijās paredzēto noteikumu vienotu interpretāciju.

“9.b pants

Informācija un dati

Komisija izveido elektronisku ziņošanas rīku, ko izmanto, lai apkopotu informāciju un datus no dalībvalstīm saistībā ar šo direktīvu. Dalībvalstis periodiski un vismaz reizi gadā informē Komisiju par:

(a)drošības un piesārņojuma novēršanas prasību pārvaldīšanu;

i) karoga flotes lielumu un vecumu parasto kuģu skaita un bruto tilpības ziņā; 

ii)karoga valsts inspektoru / apskašu veicēju / revidentu un citu darbinieku, kas palīdz veikt inspekcijas, skaitu; 

iii)to karoga valsts apskašu, inspekciju un revīziju skaitu, kas veiktas karoga valsts statusā;

iv)to kuģu skaitu, kas sākuši un beiguši kuģot ar attiecīgās valsts karogu, iedalot tos pēc kuģa veida un pēc sākotnējās valsts vai mērķa valsts;

(b)kvalitātes vadību un revīzijām:

i)plānotajiem vai apstiprinātajiem SJO revīziju datumiem; 

ii)plānotajiem vai apstiprinātajiem kvalitātes vadības sistēmas revīziju datumi, kā arī kvalitātes vadības sistēmas sertificēšanas tvērumu;

(c)pilnvaru deleģēšanu:

i)atzītajām organizācijām, kurām piešķirtas pilnvaras, deleģētajām funkcijām un dalībvalsts vārdā izdotajām apliecībām;

(11)direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2099/2002. Minētā Komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

(12)direktīvā iekļauj šādu 10.a pantu:

“10.a pants

Deleģētie akti

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 10.b pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 1. pielikuma grozījumiem, lai ņemtu vērā jaunus ar karoga valsti saistītus noteikumus un saistības, kas izstrādātas starptautiskā līmenī, jo īpaši SJO.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2099/2002 5. panta 2. punktu no šīs direktīvas darbības jomas var izslēgt SJO konvenciju un SJO instrumentu īstenošanas kodeksa (III kodeksa) grozījumus.”

(13)direktīvā iekļauj šādu 10.b pantu:

“10.b pants

Deleģēšana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 10.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 202X. gada [xx]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu, vēlākais, trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 10.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

(14)šīs direktīvas pielikuma tekstu pievieno kā pielikumu Direktīvā 2009/21/EK.

2. pants

Transponēšana

1.Dalībvalstis vēlākais līdz [PB: lūgums ievietot datumu: viens gads pēc šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās dienas] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā šāda atsauce izdarāma.

2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS: AĢENTŪRAS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Priekšlikums attiecas uz: 

◻ jaunu darbību

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 38  

☑ esošas darbības pagarināšanu ◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi 

1.4.2.Konkrētie mērķi 

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji 

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežots ilgums

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme no GGGG. līdz GGGG. gadam

☑ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam [n.p.],

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 39  

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–◻    ko veic izpildaģentūras

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☑ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

☑ 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem 

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

 
Ietekme uz budžetu pēc pašreizējās DFS beigām ir orientējošs pārskats, neskarot gaidāmo vienošanos par DFS.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Ietekme uz budžetu pēc pašreizējās DFS beigām ir orientējošs pārskats, neskarot gaidāmo vienošanos par DFS.

3.2.2.Paredzamā ietekme uz EMSA apropriācijām 

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Apjomi miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecīgā gadījumā summas atspoguļo Savienības iemaksu aģentūrā un citu aģentūras ieņēmumu (maksu un nodevu) summu.

3.2.3.Paredzamā ietekme uz EMSA cilvēkresursiem 

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

EUR (trīs zīmes aiz komata). Attiecīgā gadījumā summas atspoguļo Savienības iemaksu aģentūrā un citu aģentūras ieņēmumu (maksu un nodevu) summu.

Ietekme uz budžetu pēc pašreizējās DFS beigām ir orientējošs pārskats, neskarot gaidāmo vienošanos par DFS.

Personāla vajadzības (FTE):

Ietekme uz budžetu pēc pašreizējās DFS beigām ir orientējošs pārskats, neskarot gaidāmo vienošanos par DFS.

Tiklīdz priekšlikums tiks pieņemts, EMSA sāks gatavot darbā pieņemšanu. Izmaksas ir aplēstas, pamatojoties uz pieņēmumu, ka divi FTE tiks pieņemti darbā no 2025. gada 1. jūlija. Tātad pirmajā gadā ir nepieciešami tikai 50 % no cilvēkresursu izmaksām.

3.2.3.2.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības atbildīgajam ĢD

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

FTE vienību izmaksu aprēķina apraksts jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

–☑    Priekšlikums/iniciatīva ir saderīga ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

–☑    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 48

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

–Priekšlikums/iniciatīva paredz līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

 

3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–☑    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

pašu resursus

citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

(1)    OV L 131, 28.5.2009., 132.–135. lpp.

(2)    UNCLOS tika parakstīta 1982. gadā. Eiropas Savienība to ratificēja 1984. gadā. https://www.un.org/Depts/los/convention_agreements/texts/unclos/UNCLOS-TOC.htm.

(3)    Lai gan jurisdikcija un noteikumu izpilde uz kuģa ir karoga valsts kompetencē, noteikumus starptautiskā līmenī izstrādā Starptautiskā Jūrniecības organizācija (www.imo.org). SJO ir Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētā aģentūra; visas ES dalībvalstis ir SJO dalībvalstis. Eiropas Savienība nav tās dalībniece, bet Komisijai tāpat kā daudzām citām organizācijām ir novērotājas statuss kā starpvaldību organizācijai (SVO).

(4)    Starptautiskie noteikumi ietver, piemēram, Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS 74), Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL 73/78), Jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartus (STCW), 1966. gada Starptautisko konvenciju par kravas zīmi, 1972. gada Konvenciju par starptautiskiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG 72) utt. Noteikumus, kas attiecas uz darba un dzīves apstākļiem uz kuģiem, izsludina cita ANO aģentūra — Starptautiskā Darba organizācija (SDO).

(5)    Kad tiek lietots jēdziens “drošība”, tas parasti ietver drošumu, drošību un piesārņojuma novēršanu.

(6)    Pirms darbības uzsākšanas jābūt saņemtām visām attiecīgajām apliecībām, ko karoga valsts izdevusi attiecīgajam kuģu tipam.

(7)    Kuģa “karoga valsts” ir jurisdikcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem kuģis ir reģistrēts, proti, tā ir kuģa valstspiederība. UNCLOS ir noteikts, ka kuģis var kuģot tikai ar vienas valsts karogu un ir pakļauts tikai tās karoga valsts ekskluzīvai jurisdikcijai, kura ir atbildīga par tā darbību un atbilstību drošības un vides aizsardzības prasībām.

(8)    OV L 131, 28.5.2009., 114. lpp.

(9)    Kā prasīts saskaņotajā apsekošanas un sertifikācijas sistēmā (HSSC, SJO Rezolūcija A.1140(31), 2019. g.).

(10)    Kuģi var apdrošināt tikai tad, ja tam ir šādas obligātās drošības apliecības; ja kuģis nav apdrošināts, tas parasti nevar doties jūrā.

(11)    Regula (EK) 391/2009, Direktīva 2009/15/EK.

(12)    OV C 466, 7.12.2022., 24–24. lpp.

(13)    Tomēr SJO nav izpildes pilnvaru.

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/54/ES (2013. gada 20. novembris) par dažiem karoga valsts atbildības aspektiem attiecībā uz atbilstību 2006. gada Konvencijai par darbu jūrniecībā un tās izpildi (OV L 329, 10.12.2013., 1.–4. lpp.)

(15)    Izveidota ar Direktīvu 2002/59/EK.

(16)    Direktīva (ES) 2017/2110 (2017. gada 15. novembris) par regulārā satiksmē izmantotu Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošas ekspluatācijas inspekciju sistēmu un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK un atceļ Padomes Direktīvu 1999/35/EK (OV L 315, 30.11.2017.).

(17)    OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.

(18)    OV L 131, 28.5.2009., 114. lpp.

(19)    Regula (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (OV L 131, 28.5.2009., 11. lpp.), un Direktīva 2009/15/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (OV L 131, 28.5.2009., 47. lpp.)

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).

(21)    OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.

(22)    Direktīva (ES) 2017/2110 par regulārā satiksmē izmantotu Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošas ekspluatācijas inspekciju sistēmu (OV L 315, 30.11.2017., 61. lpp.)

(23)    Šis jautājums formāli un juridiski ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, kā atzīts Padomes Lēmumā 2013/268/ES, kurā izklāstīta Savienības nostāja, kas dalībvalstīm bija jāieņem SJO laikā, kad tika panākta vienošanās par III kodeksu un SJO revīziju (2013. gadā).

(24)    SWD (2018) 232 final.

(25)    SWD (2018) 228 final.

(26)    EMSA šādus apmeklējumus veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu 3. pantu, un tas ir viens no tās pamatuzdevumiem; tāpēc nav paredzams, ka radīsies papildu izmaksas.

(27)    OV C (..), (..), (..). lpp.

(28)    OV C (..), (..), (..). lpp.

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/18/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes Direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (OV L 131, 28.5.2009., 114. lpp.)

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).

(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).

(32)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.).

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) xx/xx (..) [EMSA regula].

(38)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(39)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx .

(40)    Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(41)    EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(42)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(43)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros, utt.).

(44)    Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā “Konkrētais(-ie) mērķis(-i)”.

(45)    AC — līgumdarbinieki; AL — vietējie darbinieki, END — norīkotie valstu eksperti; INT — aģentūru darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(46)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(47)    Galvenokārt ES kohēzijas politikas fondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam (EJZAF).

(48)    Sk. 12. un 13. pantu Padomes Regulā (ES, Euratom) 2093/2020 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.

(49)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.6.2023

COM(2023) 272 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai,

ar ko groza Direktīvu 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu

{SEC(2023) 210 final} - {SWD(2023) 165 final} - {SWD(2023) 166 final}

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Rezolūcija Nr. A.1070(28)

(pieņemta 2013. gada 4. decembrī)

SJO INSTRUMENTU ĪSTENOŠANAS KODEKSS (III KODEKSS)

1. DAĻA — KOPĒJĀS TERITORIJAS

Mērķis

1.Šī Kodeksa mērķis ir uzlabot drošību uz jūras un
jūras vides aizsardzību un palīdzēt valstīm Organizācijas instrumentu īstenošanā.

2.Dažādas valstis aplūkos šo kodeksu atbilstoši saviem apstākļiem un
tam vajadzētu būt saistošam tikai to instrumentu īstenošanai,
kuru līgumslēdzējas valdības vai puses tās ir. Ģeogrāfijas un apstākļu dēļ dažām valstīm var būt
lielāka loma kā karoga valstij nekā ostas valstij vai piekrastes valstij, savukārt citām var būt
lielāka loma kā piekrastes valstij vai ostas valstij, nevis kā karoga valstij.

Stratēģija

3.    Lai sasniegtu šā kodeksa mērķi, valstij tiek ieteikts:

1) izstrādāt vispārēju stratēģiju, ar ko nodrošināt, ka tiek pildītas tās starptautiskās saistības un pienākumi kā karoga, ostas un piekrastes valstij;

2) izveidot metodoloģiju, lai uzraudzītu un novērtētu, vai stratēģija nodrošina efektīvu attiecīgo starptautisko obligāto instrumentu īstenošanu un izpildi; un

3) pastāvīgi pārskatīt stratēģiju, lai sasniegtu, uzturētu un uzlabotu vispārējo organizatorisko sniegumu un spēju kā karoga, ostas un piekrastes valstij.

Vispārīgi

4.Saskaņā ar vispārējiem līgumu tiesību un SJO konvenciju noteikumiem valstīm vajadzētu būt
atbildīgām par tādu normatīvo aktu izdošanu un jebkādu citu tādu pasākumu veikšanu, kas var būt
nepieciešami, lai šie instrumenti pilnvērtīgi un pilnībā stātos spēkā un nodrošinātu cilvēku dzīvības aizsardzību
uz jūras un jūras vides aizsardzību.jūrā un jūras vides aizsardzībai.

5.Veicot pasākumus jūras vides piesārņojuma novēršanai, samazināšanai un kontrolei,
valstīm būtu jārīkojas tā, lai tieši vai netieši nepārnestu kaitējumu vai apdraudējumus
no vienas teritorijas uz citu vai nepārveidotu vienu piesārņojuma veidu citā.

Darbības joma

6.Kodeksa mērķis ir regulēt tos aspektus, kas nepieciešami, lai līgumslēdzēja valdība vai puse
pilnvērtīgi un pilnībā īstenotu piemērojamo starptautisko
instrumentu, kuru līgumslēdzēja valdība vai puse tā ir, noteikumus attiecībā uz šādām jomām:

1) cilvēku dzīvības aizsardzība uz jūras;

2) kuģu izraisīta piesārņojuma novēršana;

3) jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standarti;

4) kravas zīmes;

5) kuģu tilpības mērīšana; un

6) starptautiskie kuģu sadursmju novēršanas noteikumi.

7.Izstrādājot politiku, tiesību aktus, saistītos noteikumus, 
kā arī administratīvās procedūras šo pienākumu un atbildības īstenošanai un izpildei,
valstij būtu jāapsver un jārisina šādas jomas:

1) jurisdikcija;

2) organizācija un pilnvaras;

3) tiesību akti un noteikumi;

4) piemērojamo starptautisko saistošo instrumentu un noteikumu izsludināšana;

5) izpildes pasākumi;

6) kontroles, apskašu, inspekciju un revīziju veikšanas, pārbaudes, apstiprināšanas un sertifikācijas funkcijas;

7) atzīto organizāciju un attiecīgā gadījumā izraudzīto inspektoru atlase, atzīšana, pilnvarošana, nodrošināšana un uzraudzība;

8) izmeklēšanas, par kurām jāziņo SJO; un

9) ziņošana SJO un citām administrācijām.

Sākotnējās darbības

8.Kad attiecībā uz kādu valsti stājas spēkā jauns vai grozīts SJO instruments,
šīs valsts valdībai būtu jāspēj īstenot un piemērot tā noteikumus,
izmantojot attiecīgus valsts tiesību aktus, un nodrošināt nepieciešamo
īstenošanas un izpildes infrastruktūru. Tas nozīmē, ka valsts valdībai
būtu:

1) jāspēj izsludināt tiesību aktus, kas ļauj efektīvi realizēt administratīvo, tehnisko un sociālo jurisdikciju un kontroli pār kuģiem, kuri kuģo ar tās karogu, un jo īpaši nodrošināt juridisko pamatu vispārējām prasībām attiecībā uz reģistriem, kuģu inspekcijām, drošības un piesārņojuma novēršanas tiesību aktiem, kas attiecas uz šādiem kuģiem, un ar tiem saistīto noteikumu izstrādi;

2) jābūt juridiskajam pamatam valstu normatīvo aktu izpildei,
arī ar to saistītajām izmeklēšanas un sodīšanas procedūrām; un

3) jābūt pietiekami daudz darbinieku ar pieredzi jūrlietās,
kas palīdzētu vajadzīgo valsts likumu izsludināšanā un visu
valsts saistību pildīšanā, arī ziņošanā, kā prasīts 
attiecīgajās konvencijās.

Informācijas nosūtīšana

9.Valstij būtu jādara zināma visām iesaistītajām pusēm tās stratēģija, kas minēta 3. punktā, tajā skaitā
informācija par tās tiesību aktiem.

Ieraksti

10.Vajadzības gadījumā būtu jāizveido un jāuztur uzskaite,
lai sniegtu pierādījumus par valsts atbilstību prasībām un rezultatīvu darbību. Uzskaites informācijai
būtu jābūt salasāmai, viegli identificējamai un izgūstamai. Būtu jānosaka dokumentēta procedūra,
ar kuru noteikt kontroles, kas nepieciešamas uzskaites datu identificēšanai, glabāšanai, aizsardzībai, izgūšanai,
glabāšanas laikam un iznīcināšanai.

Uzlabojumi

11.Valstīm būtu pastāvīgi jāuzlabo to pasākumu atbilstība, kas tiek veikti,
lai īstenotu tās konvencijas un protokolus, kurus tās ir pieņēmušas. Uzlabojumi
būtu jāveic, stingri un iedarbīgi piemērojot un izpildot valsts
tiesību aktus, kā arī attiecīgi uzraugot to ievērošanu.

12.Valstij būtu jāveicina tāda kultūra, kas nodrošina iespējas uzlabot
darbības rezultātus kuģošanas drošības un vides aizsardzības jomā, kas cita starpā var ietvert:

1) nepārtrauktas apmācības programmas saistībā ar drošību un piesārņojuma novēršanu;

2) reģionālās un valsts mēroga mācības par drošību un piesārņojuma novēršanu, kurās iesaistās plašs ar jūrlietām saistīto valsts, reģionālo un starptautisko organizāciju, uzņēmumu un jūrnieku loks; un

3) atlīdzību un stimulu mehānismu izmantošanu attiecībā uz kuģniecības uzņēmumiem un jūrniekiem saistībā ar drošības un piesārņojuma novēršanas uzlabošanu.

13.Turklāt valstij būtu jāveic pasākumi neatbilstību cēloņu noteikšanai un novēršanai,
lai nepieļautu to atkārtošanos, tajā skaitā:

1) jāpārskata neatbilstības un jāveic to analīze;

2) jāīsteno nepieciešamie korektīvie pasākumi; un

3) jāpārskata veiktie korektīvie pasākumi.

14.Valstij būtu jānosaka nepieciešamie pasākumi iespējamo neatbilstību cēloņu novēršanai,
lai nepieļautu to rašanos.

2. DAĻA — KAROGA VALSTIS

15.Lai rezultatīvi pildītu savus pienākumus un saistības, karoga valstīm būtu:

1) jāīsteno politika, ar kuru, izdodot valsts tiesību aktus un norādījumus, varēs palīdzēt īstenot un izpildīt visu to drošības un piesārņojuma novēršanas konvenciju un protokolu prasības, kuru puses tās ir; un

2) pēc vajadzības savām administrācijām jāpiešķir tiesības atjaunināt un pārskatīt jebkādu attiecīgo pieņemto politiku.

16.Karoga valstij būtu jānodrošina resursi un jāievieš procesi, ar kuriem ir iespējams pārvaldīt drošības un vides aizsardzības programmu, kurā būtu jāiekļauj vismaz šādi aspekti:

1) administratīvie norādījumi par to, kā īstenot piemērojamos starptautiskos noteikumus, kā arī jebkādu tādu skaidrojamu valsts noteikumu izstrādāšana un izplatīšana, kas var būt nepieciešami, tajā skaitā apliecības, ko izdevusi klasifikācijas sabiedrība, kuru karoga valsts ir atzinusi saskaņā ar SOLAS konvencijas XI-1/1 iedaļas noteikumiem un kuras apliecību karoga valsts pieprasa, lai pierādītu atbilstību starptautiskas konvencijas, kuras puse ir karoga valsts, strukturālajām, mehāniskajām, elektrotehniskajām un/vai citām prasībām vai karoga valsts noteikumu prasību ievērošanu;

2) atbilstība piemērojamo starptautisko instrumentu prasībām, izmantojot revīzijas un pārbaudes programmu, kas ir neatkarīga no jebkuras administratīvas iestādes, kura izdod vajadzīgās apliecības un attiecīgo dokumentāciju, un/vai no jebkuras struktūras, kurai valsts ir deleģējusi pilnvaras izdot vajadzīgās apliecības un attiecīgo dokumentāciju;

3) atbilstība prasībām, kas saistītas ar starptautiskajiem jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standartiem. Šie standarti cita starpā ietver:

1. jūrnieku apmācību, kompetences novērtēšana un diplomēšanu;

2. sertifikātus un apstiprinājumus, kas precīzi atspoguļo jūrnieku kompetenci, izmantojot atbilstošu terminoloģiju, kā arī terminus, kas ir identiski tiem, kuri izmantoti jebkurā kuģim izdotajā drošas apkalpes komplektēšanas dokumentā;

3. valsts veiktu objektīvu izmeklēšanu jebkuras sertifikātu vai apstiprinājumu turētāju rīcības vai bezdarbības izraisītas kļūmes gadījumā, par kuru ir ziņots un kura var sagādāt tiešus draudus cilvēka dzīvībai vai īpašumam uz jūras vai jūras videi;

4. pasākumus valsts izdoto sertifikātu vai apstiprinājumu atsaukšanai, apturēšanai vai anulēšanai, ja tas ir pamatoti un ja tas nepieciešams, lai novērstu krāpšanu; un

5. administratīvā kārtība (arī tāda, kas ietver apmācības, novērtēšanas un sertificēšanas darbības, ko veic citas valsts pārziņā), saskaņā ar kuru karoga valsts uzņemas atbildību par to kapteiņu, virsnieku un citu jūrnieku kompetences nodrošināšanu, kuri strādā uz kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu;

4) nelaimes gadījumu izmeklēšana un atbilstīga un savlaicīga to gadījumu izskatīšana, kas saistīti ar kuģiem, kuros konstatēti trūkumi; un

5) norādījumu izstrāde, dokumentēšana un sniegšana attiecībā uz tām prasībām, kuras noteiktas attiecīgajos starptautiskajos instrumentos un kuras apmierina administrāciju.

17.    Karoga valstij būtu jānodrošina, ka kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu, ir pietiekami liela un pietiekami efektīva apkalpe, ņemot vērā attiecīgos un esošos pasākumus, piemēram, organizācijas pieņemtos Drošas kuģa apkalpes komplektēšanas principus.

Pilnvaru deleģēšana

18.Tikai attiecībā uz kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar karoga valsts karogu, — karoga valstij, kas pilnvaro atzītu organizāciju rīkoties tās vārdā, veicot apskates, inspekcijas un revīzijas, izdodot sertifikātus un dokumentus, marķējot kuģus un veicot citas obligātās darbības, kas nepieciešamas saskaņā ar SJO konvencijām vai valsts tiesību aktiem, būtu jāreglamentē šāda(-u) pilnvarojuma(-u) piešķiršana saskaņā ar piemērojamām starptautisko obligāto instrumentu prasībām, lai:

1) noteiktu, vai atzītajai organizācijai ir pietiekami resursi tehnisko, vadības un pētniecības spēju ziņā, lai izpildītu uzticētos uzdevumus saskaņā ar nepieciešamajiem standartiem, kas attiecas uz atzītajām organizācijām, kuras darbojas administrācijas vārdā, kā noteikts attiecīgajos SJO instrumentos;

2) nodrošinātu, ka to pamatā ir oficiāls rakstisks nolīgums starp administrāciju un atzīto organizāciju, kas ietver vismaz elementus, kuri izklāstīti attiecīgajos SJO instrumentos vai līdzvērtīgos juridiskos noteikumos, un kas var balstīties uz nolīguma paraugu atzīto organizāciju, kuras darbojas administrācijas vārdā, pilnvarošanai;

3) izdotu īpašus norādījumus, kuros sīki izklāstītas darbības, kas veicamas gadījumā, ja tiek konstatēts, ka kuģis nav piemērots izbraukšanai jūrā, neapdraudot kuģi vai personas uz tā klāja, vai ja tiek konstatēts, ka tas nesamērīgi apdraud jūras vidi;

4) nodrošinātu atzītajai organizācijai visus tos attiecīgos valsts tiesību aktus un to interpretācijas, ar ko īsteno konvenciju noteikumus, un (tikai attiecībā uz kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar attiecīgās valsts karogu) norādītu, vai jebkādi administrācijas papildu standarti tā vai citādi pārsniedz konvenciju prasības; un

5) pieprasītu atzītajai organizācijai veikt uzskaiti, lai administrācijai nodrošinātu datus, kas palīdzētu interpretēt piemērojamajos starptautiskajos dokumentos ietvertās prasības.

19.Nevienai karoga valstij nevajadzētu pilnvarot tās atzītās organizācijas piemērot kuģiem, kas nav tiesīgi kuģot ar attiecīgās valsts karogu, jebkādas tādas prasības saistībā ar klasifikācijas noteikumiem, prasībām, procedūrām vai citu obligāto sertifikācijas procesu veikšanu, kas ir plašākas par konvencijas prasībām un SJO obligātajiem instrumentiem.

20.Karoga valstij būtu jāizveido pārraudzības programma vai jāpiedalās tajā, paredzot atbilstošus resursus tās atzītās(-o) organizācijas(-u) uzraudzībai un saziņai ar to(tām), ar mērķi nodrošināt to starptautisko saistību pilnīgu izpildi:

1) īstenot to pilnvaras veikt papildu apskates, lai nodrošinātu, ka kuģi, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu, faktiski atbilst piemērojamo starptautisko instrumentu prasībām;

2) pēc vajadzības veikt papildu apskates, lai nodrošinātu, ka kuģi, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu, atbilst valsts prasībām, kas papildina starptautiskās obligātās prasības; un

3) nodrošināt darbiniekus, kas labi pārzina karoga valsts un atzīto organizāciju noteikumus un kas ir pieejami, lai veiktu rezultatīvu atzīto organizāciju pārraudzību.

21.Karoga valstij, kas izraugās inspektoru(-us), kuri tās vārdā veic apskates, revīzijas un inspekcijas, būtu attiecīgi jāreglamentē šāda izraudzīšanās saskaņā ar 18. punktā (jo īpaši tā 3. un 4. apakšpunktā) sniegtajiem norādījumiem.

Izpildes panākšana

22.Karoga valstij būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka kuģi, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu, un tās jurisdikcijā esošās struktūras un personas ievēro starptautiskos noteikumus un standartus, lai nodrošinātu tās starptautisko saistību izpildi. Šādi pasākumi cita starpā ietver prasības:

1) aizliegt kuģot tiem kuģiem, kuri ir tiesīgi kuģot ar šīs valsts karogu, līdz šie kuģi var izbraukt jūrā atbilstoši starptautisko noteikumu un standartu prasībām;

2) periodiski inspicēt kuģus, kuri ir tiesīgi kuģot ar šīs valsts karogu, lai pārbaudītu, vai kuģa un tā apkalpes faktiskais stāvoklis atbilst tam izdotajām apliecībām;

3) to, ka inspektors 2. apakšpunktā minētās periodiskās inspekcijas laikā nodrošina, ka uz kuģiem norīkotie jūrnieki ir iepazinušies ar:

1. to konkrētajiem pienākumiem; un

2. kuģa organizāciju, iekārtām, aprīkojumu un procedūrām;

4) nodrošināt, ka kuģa apkalpe kopumā var rezultatīvi koordinēt darbības ārkārtas situācijās un kad tiek veiktas, kas ir būtiski svarīgas drošībai vai piesārņojuma novēršanai vai mazināšanai;

5) valsts normatīvajos aktos paredzēt pietiekami bargus sodus, lai atturētu kuģus, kam ir tiesības kuģot ar attiecīgās valsts karogu, no starptautisko noteikumu un standartu pārkāpšanas;

6) pēc izmeklēšanas veikšanas uzsākt tiesvedību pret kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar attiecīgās valsts karogu un kas ir pārkāpuši starptautiskos noteikumus un standartus, neatkarīgi no tā, kur pārkāpums noticis;

7) valsts normatīvajos aktos paredzēt pietiekami bargus sodus, lai atturētu no starptautisko noteikumu un standartu pārkāpumiem personas, kurām ir attiecīgās valsts vārdā izdoti sertifikāti vai apstiprinājumi; un

8) pēc izmeklēšanas uzsāk tiesvedību pret personām, kurām ir sertifikāti vai apstiprinājumi un kuras ir pārkāpušas starptautiskos noteikumus un standartus, neatkarīgi no tā, kur pārkāpums noticis.

23.Karoga valstij būtu pēc vajadzības jāizstrādā un jāīsteno kontroles un uzraudzības programma, lai:

1) nodrošinātu ātru un rūpīgu nelaimes gadījumu izmeklēšanu, vajadzības gadījumā par to ziņojot SJO;

2) nodrošinātu statistikas datu vākšanu, lai varētu veikt tendenču analīzes ar mērķi noteikt problemātiskās jomas; un

3) nodrošinātu savlaicīgu reaģēšanu uz trūkumiem un iespējamiem piesārņojuma gadījumiem, par kuriem ziņo ostas vai piekrastes valstis.

24.Turklāt karoga valstij būtu:

1) ar valsts tiesību aktiem jānodrošina atbilstība piemērojamajiem starptautiskajiem instrumentiem;

2) jānodrošina pienācīgs skaits kvalificētu darbinieku, lai īstenotu un izpildītu 15.1. apakšpunktā minētos valsts tiesību aktus, tajā skaitā darbiniekus izmeklēšanu un apskašu veikšanai;

3) jānodrošina pietiekams skaits kvalificētu karoga valsts darbinieku, lai izmeklētu gadījumus, kad kuģus, kas ir tiesīgi kuģot ar attiecīgās valsts karogu, aiztur ostas valstis;

4) jānodrošina pietiekams skaits kvalificētu karoga valsts darbinieku, lai izmeklētu gadījumus, kad ostas valstis apšauba kāda sertifikāta vai apstiprinājuma derīgumu vai to personu kompetenci, kurām ir šādi sertifikāti vai apstiprinājumi, kas izdoti attiecīgās valsts vārdā; un

5) jānodrošina karoga valsts inspektoru un izmeklētāju apmācība un darbības pārraudzība.

25.Ja karoga valsti informē, ka kuģi, kuram ir tiesības kuģot ar šīs valsts karogu, ir aizturējusi ostas valsts, karoga valstij būtu jāpārrauga, ka tiek veikti attiecīgi korektīvie pasākumi, lai panāktu, ka attiecīgais kuģis nekavējoties nodrošina atbilstību piemērojamajiem starptautiskajiem instrumentiem.

26.Karoga valstij vai atzītai organizācijai, kas rīkojas tās vārdā, būtu jāizdod vai jāapstiprina starptautiska apliecība kuģim tikai pēc tam, kad tā konstatējusi, ka kuģis atbilst visām piemērojamajām prasībām.

27.Karoga valstij būtu jāizdod personai starptautisks kompetences sertifikāts vai apstiprinājums tikai pēc tam, kad tā konstatējusi, ka persona atbilst visām piemērojamajām prasībām.

Karoga valsts inspektori

28.Karoga valstij būtu jānosaka un jādokumentē pienākumi, pilnvaras un saiknes starp personālu, kas vada, veic un pārbauda darbu, kurš saistīts ar drošību un piesārņojuma novēršanu un ietekmē to.

29.Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par apskašu, inspekciju un revīziju veikšanu uz kuģiem un uzņēmumos, uz kuriem attiecas attiecīgie starptautiskie obligātie instrumenti, vai kas veic šādas apskates, inspekcijas un revīzijas, būtu jābūt vismaz šādām zināšanām:

1) pienācīga jūrniecības vai kuģniecības mācību iestādē iegūta kvalifikācija un attiecīga pieredze darbā jūrā kā sertificētam kuģa virsniekam, kuram ir vai ir bijis derīgs vadības līmeņa kompetences sertifikāts un kurš kopš kompetences sertifikāta iegūšanas ir uzturējis tehniskās zināšanas par kuģiem un to ekspluatāciju; vai

2) karoga valsts atzītā augstākās izglītības iestādē iegūts diploms vai tam līdzvērtīgs grāds attiecīgajā inženierzinātņu vai zinātnes jomā; vai

3) apskašu veicēja akreditācija, kas iegūta, piedaloties oficiāli apstiprinātā apmācības programmā, kuras rezultātā sasniegts tāds pats apskašu veicēju pieredzes un kompetences standarts, kāds prasīts 29.1., 29.2. un 32. punktā.

30.Darbiniekiem, kuru kvalifikācija atbilst 29.1. punktam, būtu jābūt nostrādājušam uz jūras ne mazāk kā trīs gadus kā klāja virsniekam vai mašīntelpas mehāniķim.

31.Darbiniekiem, kuru kvalifikācija atbilst 29.2. punktam, būtu jābūt nostrādājušam attiecīgajā amatā vismaz trīs gadus.

32.Turklāt šādiem darbiniekiem būtu jābūt pienācīgām dokumentētās apmācības programmās iegūtām praktiskām un teorētiskām zināšanām, kas attiecas uz kuģiem, to ekspluatāciju un attiecīgo valsts un starptautisko instrumentu noteikumiem un kas nepieciešamas karoga valsts apskašu veicēju amata pienākumu pildīšanai.

33.Citiem darbiniekiem, kas palīdz šādu darbu veikšanā, būtu jābūt pienācīgi izglītotiem un apmācītiem, kā arī tos būtu pienācīgi jāuzrauga atbilstoši uzdevumiem, kurus viņi ir pilnvaroti veikt.

34.Attiecīgu iepriekšēju pieredzi konkrētajā jomā uzskata par priekšrocību; ja iepriekšējas pieredzes nav, administrācijai būtu jāsniedz pienācīga praktiskā apmācība.

35.Karoga valstij būtu jāievieš dokumentēta darbinieku kvalifikācijas celšanas un pastāvīgas zināšanu atjaunināšanas sistēma atbilstoši uzdevumiem, kurus tie ir pilnvaroti veikt.

36.Atkarībā no veicamās(-ajām) funkcijas(-ām) kvalifikācijai būtu jāietver:

1) zināšanas par piemērojamiem starptautiskajiem un valstu noteikumiem attiecībā uz kuģiem, kuģniecības uzņēmumiem, kuģu apkalpi, kravu un ekspluatāciju;

2) zināšanas par procedūrām, kādas piemērojamas apskates, sertifikācijas, kontroles, izmeklēšanas un pārraudzības funkcijām;

3) izpratne par to starptautisko un valsts instrumentu mērķiem un uzdevumiem, kas attiecas uz kuģošanas drošību un jūras vides aizsardzību, un par saistītajām programmām;

4) izpratne par iekšējiem un ārējiem procesiem gan uz kuģa, gan krastā;

5) profesionālā kompetence, kas nepieciešamas, lai rezultatīvi un efektīvi veiktu dotos uzdevumus;

6) pilnīga izpratne par drošību visos apstākļos, arī par savu drošību; un

7) apmācība vai pieredze saistībā ar dažādajiem veicamajiem uzdevumiem un, vēlams, arī saistībā ar novērtējamo funkciju veikšanu.

37.Karoga valstij būtu jāizdod identifikācijas dokuments, kas inspektoram jānēsā līdzi, kad tas veic savus pienākumus.

Karoga valsts veiktās izmeklēšanas

38.Jūras drošības izmeklēšana būtu jāveic neatkarīgiem un objektīviem izmeklētājiem, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija un zināšanas ar attiecīgo negadījumu saistītajos jautājumos. Saskaņā ar vienošanos par to, kura valsts vai valstis veiks ar kuģošanas drošību saistītās izmeklēšanas, karoga valstij šajā nolūkā būtu jānodrošina kvalificēti izmeklētāji neatkarīgi no negadījuma vai starpgadījuma vietas.

39.Karoga valstij ieteicams nodrošināt to, ka izmeklētājiem ir zināšanas un praktiskā darba pieredze jomās, kas ir saistītas ar viņu parastajiem pienākumiem. Turklāt, lai palīdzētu atsevišķiem izmeklētājiem veikt pienākumus, kas nav viņu parastie pienākumi, karoga valstij ir ieteicams pēc vajadzības nodrošināt brīvu piekļuvi specializētām zināšanām šādās jomās:

1) navigācija un noteikumi par sadursmēm;

2) karoga valsts noteikumi par kompetences sertifikātiem;

3) jūras piesārņojuma cēloņi;

4) iztaujāšanas paņēmieni;

5) pierādījumu vākšana; un

6) cilvēka faktora seku novērtēšana.

40.Ieteicams izmeklēt visus nelaimes gadījumus, kuros gūtas traumas, kuru dēļ attiecīgā persona trīs dienas vai ilgāk nespēj pildīt savus darba pienākumus, vai ar darbu saistītus negadījumus un nelaimes gadījumus uz karoga valsts kuģa, kuru rezultātā iestājusies nāve, kā arī jāpublisko šādu izmeklēšanu rezultātus.

41.Ar kuģiem saistīti nelaimes gadījumi būtu jāizmeklē un par tiem būtu jāziņo saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem, ņemot vērā Negadījumu izmeklēšanas kodeksu, kurā var izdarīt grozījumus, un SJO izstrādātās vadlīnijas. Izmeklēšanas ziņojums kopā ar karoga valsts apsvērumiem būtu jānosūta SJO saskaņā ar iepriekš minētajām vadlīnijām.

Izvērtēšana un pārskatīšana

42.Karoga valstij būtu periodiski jāizvērtē sava darbība attiecībā uz to administratīvo procesu, procedūru un resursu īstenošanu, kas vajadzīgi, lai izpildītu savas saistības, kā tas prasīts starptautiskajos instrumentos, kuru puse ir šī valsts.

43.Pasākumos karoga valstu darba izvērtēšanai cita starpā būtu jāiekļauj ostas valsts kontroles aizturēto kuģu īpatsvaru, karoga valsts inspekciju rezultāti, negadījumu statistika, saziņas un informēšanas procesi, ikgadējā statistiku par zaudējumiem (izņemot kuģu konstruktīvus pilnīgus zaudējumus (CTL)) un citi darbības rādītāji, lai noteiktu, vai karoga valsts pienākumu izpildei ir pietiekams darbinieku skaits, resursi un administratīvās procedūras.

44.Jomas, kuras ieteicams regulāri pārskatīt, cita starpā var ietvert:

1) flotes zaudējumu un negadījumu rādītājus, ar kuriem noteiktu tendences izvēlētajos laikposmos;

2) aizturēto kuģu pārbaudīto gadījumu skaitu attiecībā pret flotes lielumu;

3) pārbaudīto gadījumu skaitu, kad fiziskas personas, kurā ir karoga valsts vārdā izdotas apliecības vai apstiprinājumi, ir bijušas nekompetentas vai izdarījušas pārkāpumus;

4) atbildes uz ostas valsts ziņojumiem par nepilnībām vai intervences pasākumiem;

5) ļoti nopietnu un nopietnu negadījumu izmeklēšanas un no tām gūto pieredzi;

6) piešķirtos tehniskos un citus resursus;

7) flotes kuģu inspekciju, apskašu un kontroļu rezultātus;

8) nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu;

9) tādu negadījumu un pārkāpumu skaitu, kas konstatēti saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem jūras piesārņojuma novēršanas noteikumiem; un

10) apliecību, apstiprinājumu, apstiprinājumu vai tamlīdzīgu dokumentu apturēšanas vai anulēšanas gadījumu skaitu.

·