52023PC0176

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.3.2023

COM(2023) 176 final

2023/0088(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību pagarināšanu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Kopš 1998. gada Eiropas Savienība (ES) un Amerikas Savienotās valstis (ASV) ir bijušas stratēģiskie partneri pētniecības jomā. Pirmais divpusējais nolīgums par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību 1 (tālāk “Nolīgums”) tika parakstīts 1997. gada 5. decembrī Vašingtonā un stājās spēkā 1998. gada 14. oktobrī. Vēlāk Nolīgums četras reizes pagarināts, proti, 2003. 2 , 2008. 3 , 2013. 4 un 2018. gadā 5 – ik reizi par 5 gadiem. Līdz ar otru pagarinājumu tajā iekļāva arī grozījumu, proti, ietverot sadarbības pasākumu nozaru sarakstā arī pētījumus drošības jomā un kosmiskos pētījumus (Nolīguma 4. pants).

Nolīguma 12. panta b) punktā noteikts: “Šis nolīgums ir noslēgts sākotnēji uz pieciem gadiem. Katra nākamā perioda beidzamajā gadā Pusēm nolīgumu pārskatot, to var pagarināt arī ar iespējamiem grozījumiem uz papildu piecu gadu periodu ar Pušu savstarpēju rakstisku vienošanos.”

Pašreizējais Nolīgums notek 2023. gada 14. oktobrī.

Sadarbība ar ASV ir svarīgs elements ES globālajā pieejā pētniecībai un inovācijai, kas izklāstīta Komisijas 2021. gada 18. maija paziņojumā 6 . Pētniecības un inovācijas alianšu veidošana ar ASV gan divpusēji, gan daudzpusējos forumos veicina Eiropas spēju sekmīgi īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos un stiprinās noturību pret globāliem veselības apdraudējumiem un citām globālām problēmām. Zinātnes un tehnoloģiju jomā ES un ASV ir tādas kopīgas pamatvērtības kā ētika, pētniecības neaizskaramība, atvērtums un pārredzamība, kā arī pierādījumos balstīta politikas veidošana, kas tās padara par dabiskiem partneriem. Pastiprinot partnerību zinātnes un tehnoloģiju pētniecībā un izstrādē, ES un ASV var ātrāk virzīties uz tīru enerģiju, ilgtspējīgu un drošu transportu, tīriem okeāniem un zilo ekonomiku, viedpilsētām, noturīgu un iekļautīgu sabiedrību un citiem sasniegumiem, kas kalpos mūsu kopīgajām interesēm.

Uz tāda fona Komisijas dienesti ir novērtējuši, kā sadarbība ar ASV attīstās un palīdz sasniegt starptautiskās sadarbības stratēģijas mērķus. Šis novērtējums uzskatāmi parāda, ka Nolīgums ir svarīgs pamats ES un ASV sadarbības veicināšanai kopīgās zinātnes un tehnoloģiju prioritārajās jomās, sniedzot abpusēju labumu. Galvenais sadarbības instruments ir ES Pētniecības un inovācijas pamatprogramma.

Eiropas Savienības sakari ar ASV zinātnē un tehnoloģijā ir stiprāki nekā ar citām valstīm ārpus Eiropas. No trešajām valstīm, kuras nav “Apvāršņa 2020” asociētās valstis, ASV tajā piedalījusies visaktīvāk. Tas attiecas uz savstarpējiem ieguldījumu apjomiem pētniecībā un izstrādē, zinātnieku plūsmām, sadarbības pasākumu apjomu un kopīgi sagatavotu publikāciju un patentu skaitu.

Ar pašreizējo nolīgumu sadarbība ir uzplaukusi gan divpusēji, gan daudzpusēji. Īpaši vērtīgs ES un ASV atbalstītas globālas alianses piemērs ir jau minētā Visatlantijas okeāna pētniecības alianse, kas lielā mērā iedvesmoja visu minētajā Komisijas 2021. gada 18. maija paziņojumā raksturoto globālo alianšu koncepciju. Cits piemērs ir Inovācijas misija (MI), kas ir 22 valstu un Eiropas Savienības globāla iniciatīva, kuras mērķis ir paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā. ES cieši sadarbojas ar ASV dažādās daudzpusējās iniciatīvās, arī veselības aprūpes, bioekonomikas un Zemes novērošanas jomā. Divpusējā sadarbība ir ļoti dinamiska tādās jomās kā veselības aprūpe, transports, progresīvie materiāli, pētniecības infrastruktūra, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, pārtikas nodrošinājums un ilgtspējīga lauksaimniecība, klimats un vide – jomās, kurās īpaši svarīga bijusi ASV dalība “Apvārsnī 2020” un “Apvārsnī Eiropā”.

Pēdējā ES un ASV kopīgā konsultatīvā grupa zinātnes un tehnoloģiju sadarbības jautājumos, kas sanāca 2022. gada 12. oktobrī ģenerāldirektorāta līmenī, apstiprināja abu Pušu stingro vēlēšanos turpināt un paplašināt visplašāko sadarbību saskaņā ar Nolīgumu.

Vēlēšanos Nolīgumu pagarināt abas Puses apstiprināja vēstuļu apmaiņā, t. i., Pētniecības un inovācijas ĢD 2022. gada 7. novembra vēstulē un ASV Valsts departamenta 2022. gada 13. decembra vēstulē.

Nolīguma pagarināšana nozīmē, ka ASV ir svarīga partnervalsts zinātnes un tehnoloģiju jomā, un ļaus attīstīt pastāvošās ciešās saites daudzās jomās, un nākamajā piecgadē balstīs plašu dialogu un sadarbību.

Pagarinātā Nolīguma saturs būs identisks pastāvošā Nolīguma saturam.

•Saskanība ar attiecīgajā jomā pastāvošo politiku

Šī iniciatīva pilnībā atbilst Komisijas 2021. gada 18. maija paziņojumam “Vispārējā pieeja pētniecībai un inovācijai – Eiropas starptautiskās sadarbības stratēģija mainīgā pasaulē” (COM(2021) 252 final/2).

Globālās pieejas stratēģijā ir apstiprināta ASV kā svarīgas ES partnervalsts loma, uzsverot, ka “sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ar kurām ES ir augsts pētniecības un inovācijas spēju līmenis un kopīgas vērtības un principi, nodrošina, ka pētnieki, novatori un labākās iespējas tiek apvienotas, meklējot risinājumus globālām problēmām. Galvenais, Amerikas Savienoto Valstu jauna pievēršanās klimata mērķiem un daudzpusējās kārtības stiprināšanai dod iespēju atjaunot attiecības pētniecības un inovācijas jomā. Kopīgajā paziņojumā “Jauna ES un ASV programma globālām pārmaiņām” iekļauta virkne priekšlikumu sadarbībai ar ASV un aicinājums dibināt zaļo tehnoloģiju aliansi un izveidot jaunu ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi. Pamatojoties uz šo tekstu, Komisija arī ierosina palielināt savstarpību divpusējā sadarbībā un paaugstināt koordinētību un saskaņotību starp ES un ASV ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā, sākot ar klimata, digitālajām, enerģētikas, vides un veselības problēmām.”

•Atbilstība pārējai Savienības politikai

ES globālā ārpolitikas un drošības politikas stratēģija apstiprina, ka sadarbība pētniecībā ir svarīgs ES ārējās politikas aspekts, un uzskata sadarbību pētniecībā par sociālekonomisko saišu būtisku stiprinātāju, arī ar ASV.

Pēdējā ES un ASV samitā tika apstiprināts, cik svarīga ir pētniecības un inovācijas sadarbība, risinot kopīgas problēmas, kas saistītas ar veselību visā pasaulē un zaļo pārkārtošanos, un tika aicināts pastiprināt sadarbību pētniecībā un inovācijā, sevišķi veselības aprūpes, enerģētikas, okeānu jomā un ar nesen izveidotās Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes starpniecību.

Nolīgumā noteiktā ES un ASV sadarbība pētniecībā un inovācijā palīdz sasniegt vispārējus ES politikas mērķus, kas galvenokārt saistīti ar: i) zaļo pārkārtošanos, piemēram, iniciatīvas, kas izriet no iniciatīvas “Inovācijas misija”, “Visa Atlantijas okeāna pētniecības aliansi”, Arktikas pētniecību, Starptautisko bioekonomikas forumu (IBF) un Zemes novērošanas grupu (GEO); ii) veselību visā pasaulē, izmantojot daudzpusēju un divpusēju sadarbību infekcijas slimību, vēža, garīgās veselības un daudzu citu jautājumu risināšanā; iii) digitālo pārkārtošanos, inovāciju un datu kopīgošanu, piemēram, strādājot pārdomātas specializācijas metodikas, atvērtas piekļuves un atvērtas zinātnes, kā arī divpusējas IKT sadarbības labā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Darboties pasaules arēnā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā ES pilnvaro LESD 186. pants. Priekšlikuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punkts.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Saskaņā ar LESD 4. panta 3. punktu Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir dalīta paralēla kompetence pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā. Tāpēc ES rīcību nevar aizstāt ar dalībvalstu rīcību.

3.RETROSPEKTĪVĀS IZVĒRTĒŠANAS, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒŠANAS REZULTĀTI

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šī iniciatīva neietilpst REFIT programmā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Vajadzīgie cilvēkresursi un administratīvie resursi ir noteikti tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā.

Uz minēto apsvērumu pamata Komisija aicina Padomi:

- Savienības vārdā un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu apstiprināt Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem (t. i., no 14.10.2023. līdz 13.10.2028.);

- pilnvarot Padomes priekšsēdētāju norīkot personu vai personas, kam ir tiesības paziņot Amerikas Savienoto valstu valdībai, ka Savienība ir pabeigusi iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai pagarinātais Nolīgums varētu stāties spēkā.

2023/0088 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību pagarināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 186. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)Ar Lēmumu 98/591/EK 7 Padome apstiprināja Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību 8 (turpmāk “Nolīgums”) noslēgšanu. Nolīgums tika parakstīts Vašingtonā 1997. gada 5. decembrī un stājās spēkā 1998. gada 14. oktobrī.

(2)Saskaņā ar Nolīguma 12. panta b) punktu Nolīgums ir noslēgts sākotnēji uz pieciem gadiem. Katra nākamā perioda beidzamajā gadā Pusēm nolīgumu pārskatot, ar Pušu savstarpēju rakstisku vienošanos to, arī ar iespējamiem grozījumiem, var pagarināt uz jaunu piecu gadu periodu.

(3)Ar Lēmumiem 2004/756/EK 9 , 2009/306/EK 10 , 2014/240/ES 11 un (ES) 2018/1578 12 Padome katru reizi apstiprināja Nolīguma pagarināšanu uz pieciem gadiem. Pašreizējais Nolīgums notek 2023. gada 14. oktobrī.

(4)Komisijas dienestu veiktais novērtējums liecina, ka Nolīgums ir svarīgs pamats Savienības un Amerikas Savienoto Valstu sadarbības veicināšanai kopīgās prioritārās zinātnes un tehnoloģiju jomās un dod abpusēju labumu. Tāpēc Savienības interesēs ir Nolīgumu pagarināt uz vēl pieciem gadiem.

(5)Interesi Nolīgumu pagarināt uz vēl pieciem gadiem Puses apstiprināja 2022. gada 7. novembra un 2022. gada 13. decembra vēstuļu apmaiņā.

(6)Nolīguma pagarināšana ir jāapstiprina Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm pagarināšana uz vēl pieciem gadiem.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu vai personas, kam ir tiesības Savienības vārdā paziņot Amerikas Savienoto Valstu valdībai, ka Savienība ir pabeigusi iekšējās procedūras, kas vajadzīgas Nolīguma pagarināšanai saskaņā ar Nolīguma 12. panta b) punktu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

Satura rādītājs

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Specifiskie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, ieskaitot detalizētu iniciatīvas izvēršanas grafiku

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplimentaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, arī pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par konstatēto risku un riska mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešu personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums — Padomes lēmums par Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm pagarināšanu

1.2.Attiecīgās politikas jomas

Politikas stratēģija un koordinēšana, it īpaši starp ģenerāldirektorātiem RTD, AGRI, CLIMA, JRC, EAC, ENER, GROW, CNECT, MARE, MOVE un SANTE.

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

◻ jaunu darbību

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 13

☑ esošas darbības pagarināšanu

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

Šī iniciatīva ļaus abām Pusēm uzlabot un vēl vairāk intensificēt sadarbību kopīgo zinātnisko un tehnoloģisko interešu jomās.

1.4.2.Specifiskie mērķi

Konkrētais mērķis

Šim lēmumam jāļauj abām Pusēm gan divpusēji, gan daudzpusēji uzlabot sadarbību un attīstīt stratēģiskāku partnerību, paplašinot pastāvošās sadarbības mērogu un apjomu, risinot globālas problēmas un veicinot savstarpēju piekļūšanu programmām un finansējumam.

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

Šis lēmums ļaus Savienībai un ASV gūt abpusēju labumu no zinātnes un tehnikas sasniegumiem, kas gūti notiekošajos sadarbības pasākumos. Tas ļaus apmainīties ar specifiskām zināšanām un nodot tālāk zinības, radot ieguvumu zinātnes pasaulei, rūpniecībai un abu Pušu pilsoņiem.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko progresam un sasniegumiem.

Komisijas dienesti regulāri uzraudzīs visas atbilstīgi Nolīgumam īstenotās darbības, ieskaitot sadarbības darbību izvērtēšanu. Pārskatē citu starpā tiks aptverti šādi jautājumi:

a) sadarbības rādītāji – analīze par ASV subjektu dalību ES finansētajās programmās pēc skaita un veida (piem., priekšlikumu skaits, parakstīto dotācijas nolīgumu skaits, galvenās sadarbības saites, galvenie temati; radītais iznākums) un otrādi (kur vien dati pieejami);

b) darbības rādītāji – ES pamatprogrammās piedalošos ASV subjektu dalības sekmes, salīdzinot ar citām trešām valstīm un dalībvalstīm / asociētajām valstīm; dalības kvalitātes analīze (piem., programmā piedalošos augstākā ranga augstskolu skaits, kopīgo pētniecības projektu radīto patentu un publikāciju skaits);

c) datu vākšana par sadarbības pasākumiem un saitēm, kuras neietilpst attiecīgajās pētniecības finansēšanas programmās, kā arī šādu pasākumu, piemēram, dalības daudzpusējās iniciatīvās un darba grupās, ietekmes novērtēšana.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, ieskaitot detalizētu iniciatīvas izvēršanas grafiku

Šis lēmums ļaus Pusēm turpināt uzlabot un intensificēt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomās, abām gūstot labumu.

ASV un Savienības sadarbība pētniecībā un inovācijā pēdējos gados aug. ES iesaistīšanās ļauj darboties plašākā mērogā un lielākā apjomā, visu dalībvalstu labā. Nolīguma pagarināšana ļaus ES vieglāk piekļūt ASV radītai zinātniskajai informācijai, iesaistīties lielākā skaitā sadarbības pasākumu, tā nodrošinot papildu apmaiņu ar zināšanām un tehnoloģijām, un ļaus Eiropas uzņēmumiem vieglāk iekļūt ASV tirgū.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Ņemot vērā līdzšinējo sadarbības pieredzi zinātnē un tehnoloģijā, tiek uzskatīts par abpusēji lietderīgu pētniecībā turpināt sadarbību ar ASV, kas ir Savienības stratēģiskā partnere pētniecībā un inovācijā.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Nolīguma ar ASV pagarināšana tiek uzskatīta par pilnīgi saskanīgu un atbilstošu vispārējam politikas satvaram starptautiskajai sadarbībai pētniecības un inovācijas jomā, proti, nesen pieņemtajam Komisijas 2021. gada 18. maija paziņojumam par vispārēju pieeju pētniecībai un inovācijai – Eiropas stratēģiju starptautiskai sadarbībai mainīgā pasaulē (COM(2021) 252 final/2).

Tiks meklēta sinerģija ar citiem Savienības instrumentiem ES un ASV sadarbības jomā, it īpaši ar dažādām Komisijas nozaru iniciatīvām, galvenokārt AGRI ĢD, CLIMA ĢD, JRC, EAC ĢD, ENER ĢD, GROW ĢD, CNECT ĢD, MARE ĢD, MOVE ĢD un SANTE ĢD iniciatīvām.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, arī pārdales iespējas, novērtējums

Finansiālās vajadzības ierosinātās darbības segšanai ir pieejamas programmā “Apvārsnis Eiropa” (administratīvās apropriācijas). Ierosinātās darbības un tās īstenošanas koordināciju iekšēji segs Komisija, kam ierosinātās darbības laikā būs vajadzīgi aptuveni 1,5 FTE gadā, ar šādu sadalījumu:

2023. gadā – 3 mēnešu alga 1,5 ierēdņiem

2024.–2027. gadā: 12 mēnešu alga 1,5 ierēdņiem

2028. gadā – 9 mēnešu alga 1,5 ierēdņiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

☑ Ierobežots ilgums

–☑ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: 14.10.2023.–13.10.2028.

–☑ Finansiālā ietekme: 14.10.2023.–13.10.2028.

◻ Beztermiņa

–Īstenošana ar sākuma laikposmu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–kam seko darbība pilnā mērā.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 14

☑ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–◻ ko veic tās struktūrvienības, ieskaitot personālu Savienības delegācijās;

–◻ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (specificēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kuriem uzticēta sabiedrisko pakalpojumu sniegšana, tādā mērā, kādā šie subjekti dod pienācīgas finansiālu nodrošinājumu;

–◻ dalībvalsts privāttiesību subjektiem, kuriem uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri dod pienācīgu finansiālu nodrošinājumu;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

[..]

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Saskaņā ar Nolīguma 6. panta b) punktu izveidotās Apvienotās konsultatīvās grupas sanāksmēs regulāri tiks sekots ASV struktūru dalībai Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā un citos Nolīgumā paredzētajos sadarbības pasākumos.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Ierosinātā iniciatīva pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” tiks īstenota tiešā pārvaldībā.

Tiešā pārvaldība kā darbība, kas pilnībā jāveic Komisijas politikas speciālistam, ir piemērotākais īstenošanas veids. Proti, gaidāmie galvenie uzdevumi, kas nepieciešami ierosinātās darbības pienācīgai īstenošanai, piemēram, politiskais dialogs, ES un ASV pētniecības un inovācijas sadarbības vides novērtēšana, kopīgu sadarbības prioritāšu un tamlīdzīgu uzdevumu noteikšana, ir Komisijas īstenošanas dienesta – PI ģenerāldirektorāta direktorāta “Globālās pieejas un starptautiskās sadarbības pētniecībā un inovācijā” – pamatdarbība.

Papildu atbalsta uzdevumus, kam ir organizatorisks, loģistisks, administratīvs un konsultatīvs raksturs, var piešķirt saskaņā ar nākamo pamatlīgumu par atbalsta darbībām starptautiskai sadarbībai pētniecības un inovācijas jomā. Atbalsta uzdevumus, kas paredzēti ierosinātās darbības efektivitātes un lietderības uzlabošanai, uzraudzīs Komisija, un tie arī turpmāk būs tās tiešā pārvaldībā.

2.2.2.Informācija par konstatēto risku un riska mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Sanāksmes un divpusējie kontakti notiek regulāri, nodrošinot sistemātisku dalīšanos informācijā un kontroli. Kontroles sistēmā riski nav konstatēti.

Neattiecas.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Ja pamatprogrammas īstenošanai būs nepieciešams izmantot ārējus darba izpildītājus vai piešķirt finansiālus līdzekļus trešām personām, Komisija attiecīgā gadījumā veiks finanšu revīzijas, it īpaši tad, ja tai būs pamats apšaubīt paveiktā vai pasākumu pārskatos aprakstītā darba faktiskumu.

Savienība veiks finanšu revīzijas vai nu pašu darbinieku spēkiem, vai pieaicinot saskaņā ar revidējamās puses tiesību aktiem atzītus grāmatvedības ekspertus. Savienība izvēlēsies ekspertus pēc saviem ieskatiem, izvairoties no interešu konflikta briesmām, uz ko var būt norādījis revīzijai pakļautais subjekts. Turklāt, veicot pētniecības darbību, Komisija nodrošinās, ka Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas ar efektīvām pārbaudēm un pārkāpumu atklāšanas gadījumā – ar preventīviem un proporcionāliem pasākumiem un sodiem.

Lai sasniegtu šo mērķi, visos līgumos, kas tiek izmantoti pamatprogrammas īstenošanai, tiks iekļauti noteikumi par pārbaudēm, pasākumiem un sodiem, atsaucoties uz Regulām Nr. 2988/95, Nr. 2185/96 un Nr. 883/2013.

Galvenais, līgumos būs jāparedz šādi punkti:

- īpašu līguma pantu iekļaušana, lai aizsargātu ES finansiālās intereses, veicot pārbaudes un kontrolējot veikto darbu;

- administratīvo pārbaužu veikšana kā daļa no krāpšanas apkarošanas pasākumiem atbilstoši Regulām Nr. 2185/96 un Nr. 883/2013;

- administratīvo sodu piemērošana par visiem līgumu īstenošanā tīši vai netīši izdarītiem pārkāpumiem atbilstīgi Pamatregulai Nr. 2988/95, ieskaitot iekļaušanu melnajā sarakstā;

- tas, ka pārkāpumu un krāpšanas gadījumā visiem piedzīšanas rīkojumiem jābūt izpildāmiem atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 299. pantam.

Bez tam Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta (RTD ĢD) atbildīgais personāls īstenos sadarbības zinātnisko un budžetāro aspektu pastāvīgo pārbaužu programmu, RTD ĢD Iekšējās revīzijas nodaļa veiks iekšējo revīziju, un Eiropas Savienības Revīzijas palāta veiks pārbaudes objektos.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	1. izdevumu kategorija – Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija – Pētniecība un inovācija – “Apvārsnis Eiropa”	Dif./nedif. 15	no EBTA valstīm 16	no kandidātvalstīm 17	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
1	01 01 01 01	Nedif.	JĀ	JĀ	JĀ	NĒ
1	01 01 01 03	Nedif.	JĀ	JĀ	JĀ	NĒ

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Numurs [... izdevumu kategorija]

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY]

JĀ/NĒ

3.2.Priekšlikuma aplēstā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

☑ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

◻ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

“Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija – Pētniecība un inovācija –”Apvārsnis Eiropa”

ĢD – RTD			2023. gads 18	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	2028. gads	KOPĀ
• Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija	Saistības	(1a)
	Maksājumi	(2a)
Budžeta pozīcija	Saistības	(1b)
	Maksājumi	(2b)
·Administratīvas apropriācijas, kas tiek finansētas no piešķīruma noteiktām programmām 19
Budžeta pozīcija 01 01 01 01	Saistības un maksājumi	(3)	0,064	0,262	0,267	0,272	0,278	0,212	1,355
Budžeta pozīcija 01 01 01 03	Saistības un maksājumi	(3)	0,003	0,012	0,012	0,012	0,012	0,009	0,060
Apropriācijas DG RTD KOPĀ	Saistības	= (1a) + (1b) + (3)	0,067	0,274	0,279	0,284	0,290	0,221	1,415
	Maksājumi	= (2a) + (2b) + (3)	0,067	0,274	0,279	0,284	0,290	0,221	1,415

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)
	Maksājumi	(5)
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)	0,067	0,274	0,279	0,284	0,290	0,221	1,415
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	= (4) + (6)	0,067	0,274	0,279	0,284	0,290	0,221	1,415
	Maksājumi	= (5) + (6)	0,067	0,274	0,279	0,284	0,290	0,221	1,415

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk par vienu izdevumu kategoriju

• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)	Saistības	(4)
	Maksājumi	(5)
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no piešķīrumiem konkrētām programmām		(6)	0,067	0,274	0,279	0,284	0,290	0,221	1,415
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–6. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (atsauces summa)	Saistības	= (4) + (6)	0,067	0,274	0,279	0,284	0,290	0,221	1,415
	Maksājumi	= (5) + (6)	0,067	0,274	0,279	0,284	0,290	0,221	1,415

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

“Administratīvie izdevumi”

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2023. gads	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	2028. gads	KOPĀ
ĢD – <…….>
• Cilvēkresursi
• Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ <….> ĢD	Apropriācijas

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2023. gads	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	2028. gads	KOPĀ
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	0,067	0,274	0,279	0,284	0,290	0,221	1,415
	Maksājumi	0,067	0,274	0,279	0,284	0,290	0,221	1,415

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus

⇩

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 20

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 21 …

- Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ...

- Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPSUMMAS

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvas apropriācijas

–☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvas apropriācijas šādi:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2023. gads 22

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

2028. gads

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi
Citi administratīvie izdevumi
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 23
Cilvēkresursi	0,064	0,262	0,267	0,272	0,278	0,212	1,355
Citi administratīvi izdevumi	0,003	0,012	0,012	0,012	0,012	0,009	0,060
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,067	0,274	0,279	0,284	0,290	0,221	1,415

KOPĀ

0,067

0,274

0,279

0,284

0,290

0,221

1,415

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalentos

		2023. gads	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	2028. gads
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)
20 01 02 03 (Delegācijas)
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0,375	1,5	1,5	1,5	1,5	1,125
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)
• Ārštata darbinieki (izsakot pilnslodzes ekvivalentā FTE) 24
20 02 01 (AC, END, INT no kopējā finansējuma)
20 02 03 (AC, AL, END, INT un JPD delegācijās)
XX 01 xx yy zz 25	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
01 01 01 02 (AC, END, INT - netiešā pētniecība)
01 01 01 12 (AC, END, INT - tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
KOPĀ		0,375	1,5	1,5	1,5	1,5	1,125

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzīgie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Nolīguma 6. panta b) punktā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmju sagatavošana un pārvaldība un komandējumi, kas paredzēti Nolīguma sekmīgas darbības un īstenošanas, kā arī regulāras pārskatīšanas nodrošināšanai.

Aprēķini veikti proporcionāli Nolīguma darbības ilgumam.

Ārštata darbinieki

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikuma/iniciatīvas vajadzībām:

–☑ pilnīgi pietiek ar līdzekļu pārdalīšanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā.

Aprakstiet, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas! Lielas pārplānošanas gadījumā iesniedziet Excel tabulu!

–◻ jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas, atbilstošās summas un instrumentus, kurus ierosināts izmantot!

–◻ jāpārskata DFS

Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas!

3.2.5.Trešu personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–☑ neparedz trešu personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
Līdzfinansētās apropriācijas KOPĀ

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–☑ Priekšlikums/iniciatīva ieņēmumus finansiāli neietekmē.

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻ pašu resursus

–◻ dažādus ieņēmumus

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 26
		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
.. . pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

[...]

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai citāda informācija).

[...]

(1) OV L 284, 22.10.1998., 37. lpp.

(2) Padomes Lēmums 2004/756/EK (OV L 335, 11.11.2004., 5. lpp.).

(3) Padomes Lēmums 2009/306/EK (OV L 90, 2.4.2009., 20. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 2014/240/ES (OV L 128, 30.4.2014., 43. lpp.).

(5) Padomes Lēmums (ES) 2018/1578 (OV L 263/1, 22.10.2018., 1. lpp.).

(6) Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par globālo pieeju pētniecībai un inovācijai “Eiropas starptautiskās sadarbības stratēģija mainīgā pasaulē” (COM(2021) 252 final/2).

(7) Padomes 1998. gada 13. oktobra Lēmums 98/591/EK par Zinātniski tehniskās sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību (OV L 284/35, 22.10.1998., 37. lpp.).

(8) OV L 284, 22.10.1998., 37. lpp.

(9) Padomes Lēmums 2004/756/EK (2004. gada 4. oktobris) par nolīguma slēgšanu, ar kuru atjauno Eiropas Kopienas un Amerikas Savienoto Valstu valdības nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību (OV L 335, 11.11.2004., 5. lpp.).

(10) Padomes Lēmums 2009/306/EK (2009. gada 30. marts), lai pagarinātu un grozītu Nolīgumu par zinātnisko un tehnisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību (OV L 90, 2.4.2009., 20. lpp.).

(11) Padomes Lēmums 2014/240/ES (2014. gada 14. aprīlis), lai pagarinātu Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību (OV L 128, 30.4.2014., 43. lpp.).

(12) Padomes Lēmums (ES) 2018/1578 (2018. gada 18. septembris) par Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību pagarināšanu.

(13) Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(14) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu sk. BudgWeb vietnē https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx

(15) Dif. = diferencētās apropriācijas, nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(16) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(17) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis Rietumbalkānos.

(18) 2023. ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Summas 2023. gadam aprēķinātas kā 3 mēnešu algas 1,5 FTE; 2024.–2027. gadam – kā 12 mēnešu algas 1,5 FTE; 2028. gadam – kā 9 mēnešu algas 1,5 FTE. Vidējās izmaksas, kas izmantojamas no 2023. gada janvāra un kurām ir pieskaitīta ikgadējā indeksācija 2 % laikposmam no 2024. līdz 2028. gadam

(19) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība.

(20) Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(21) Aprakstīts 1.4.2. punktā. “Konkrētie mērķi”.

(22) 2023. ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(23) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība.

(24) AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(25) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(26) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

Choose the experimental features you want to try