EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 26.10.2023

COM(2023) 670 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Minerālu un sintētisko smēreļļu un rūpniecisko atkritumeļļu apsaimniekošanas apritīgums ES

1.Ievads

Šajā ziņojumā ir izklāstīti datu analīzes rezultāti un novērtējums, kas veikts attiecībā uz nostrādāto minerālu un sintētisko smēreļļu un rūpniecisko eļļu (atkritumeļļu) apsaimniekošanu ES ar mērķi apsvērt iespēju pieņemt pasākumus, ar kuriem vēl vairāk uzlabot atkritumeļļu apstrādi, arī kvantitatīvus atkritumeļļu savākšanas un reģenerācijas mērķrādītājus; Komisija šo analīzi un novērtēšanu veica saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvas 1 (APD) 21. panta 4. punktu. Šis ziņojums ir balstīts uz trim plašiem Komisijas pētījumiem 2   3   4 , kas veikti no 2019. līdz 2023. gadam.

2.Konteksts

Jēdziens “atkritumeļļas” APD definēts šādi: “jebkādas minerālu vai sintētiskas ziežvielas vai rūpnieciskas eļļas, kas vairs nav piemērotas sākotnēji paredzētai izmantošanai, piemēram, izlietotas iekšdedzes dzinēja eļļas un pārnesumkārbu eļļas, minerālu ziežeļļas, turbīnu eļļas un hidrauliskas eļļas” 5 .

Smēreļļas un rūpnieciskās eļļas parasti sastāv no pamateļļām un piedevām. Dzinēju eļļas, ko izmanto autobūves, jūrniecības un rūpniecības nozarē, veido līdz pusei no visām tirgū laistajām smēreļļām. Hidrauliskās eļļas ierindojas otrajā pozīcijā, veidojot 15–20 % minētā daudzuma. Kad šīs eļļas kļūst par atkritumiem, tās tiek klasificētas kā bīstamie atkritumi un veido būtiskāko šķidro bīstamo atkritumu plūsmu ES — 2017. gadā savākti aptuveni 1,6 miljoni tonnu atkritumeļļu 6 . Pašreizējā ziņojuma tvērums neattiecas uz augu atkritumeļļām no virtuvēm u. tml., un jēdziena “atkritumeļļas” definīcija uz tām neattiecas.

Atkritumeļļas ES tiek reglamentētas jau vairāk nekā 40 gadus. Direktīva 75/439/EEK 7 par atkritumeļļu apglabāšanu nosaka, ka atkritumeļļas ir jāsavāc un jālikvidē, neradot novēršamu kaitējumu cilvēkam un videi. 1987. gadā 8 tika ieviesti būtiski grozījumi, kā rezultātā prioritāte tika piešķirta atkritumeļļu reģenerācijai, nevis incinerācijai enerģijas atgūšanas nolūkos. Ūdens pamatdirektīva nosaka, ka dalībvalstīm jāveic stingri pasākumi ar mērķi nodrošināt, ka atkritumeļļas tiek savāktas atsevišķi, novēršot to sajaukšanos ar citiem atkritumiem un, ja iespējams, ar citu veidu eļļām, un ka tās tiek apsaimniekotas, nekaitējot cilvēka veselībai vai videi un ievērojot atkritumu hierarhiju.

Kā norādīts paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” 9 , Eiropas Savienība cenšas panākt klimatneitrālu aprites ekonomiku tādas vides kontekstā, kura ir brīva no toksikantiem un kuras panākšanai aktīvāk jārīkojas, lai nepieļautu piesārņojuma rašanos. Šo Aprites ekonomikas rīcības plānā 10 un Nulles piesārņojuma rīcības plānā 11 sīkāk izstrādāto mērķu īstenošanā būtisku ieguldījumu dod pareiza, vidi saudzējoša atkritumeļļu apsaimniekošana tā, ka emisijas un noplūdes tiek samazinātas līdz minimumam, un plaša pamateļļu reģenerēšana.

3.Pārskats par atkritumeļļu apsaimniekošanu Eiropas Savienībā

ES tirgū 2017. gadā tika laisti 4,3 miljoni tonnu smēreļļu un rūpniecisko eļļu. ES28 dalībvalstīs 2017. gadā savāktie 1,64 miljoni tonnu atkritumeļļu veido 38 % no šā apjoma un 82 % no teorētiski savācamās atkritumeļļas (~2 miljoni tonnu) 12 . Nenovēršami eļļas zudumi, kas tiek lēsti 2,3 miljonu tonnu apmērā, lietošanas laikā rodas galvenokārt tāpēc, ka tā tiek sadedzināta dzinējos vai izmesta kopā ar citiem atkritumiem. Tiek lēsts, ka aptuveni 18 % no savācamajām atkritumeļļām tiek zaudēti tāpēc, ka tās tiek sadedzinātas mazos atkritumeļļas degļos, nelikumīgi pārvērstas degvielā un — ierobežotā apmērā — tieši novadītas vidē. Šādām darbībām ir tieša un kaitīga ietekme uz ūdeni, augsni un gaisa kvalitāti, tās ir pretlikumīgas, pretrunā atkritumu hierarhijai, var radīt negodīgu konkurenci likumīgajiem atkritumu apsaimniekotājiem, tāpēc, lai tās novērstu, jāpieliek lielākas savākšanas un izpildes panākšanas pūles.

Īpašs gadījums — atkritumeļļas no kuģiem — ir aplūkots Direktīvā 2000/59/EK 13 par ostas iekārtām, kuras mērķis ir būtiski samazināt kuģu atkritumu un kravu atlieku nonākšanu jūrā. Eiropas Jūras drošības aģentūra nodrošina piesārņojuma prevencijas pakalpojumu, kurā ietverti Zemes satelītnovērošanas pakalpojumi 14 .

Dažādās dalībvalstīs piekoptā atkritumeļļu apsaimniekošanas pieeja ievērojami atšķiras. Paplašinātas ražotāja atbildības shēmas, kas piemērojamas atkritumsmēreļļām, tiek īstenotas 11 dalībvalstīs 15 .

Tiek ziņots 16 , ka aptuveni 61 % no savāktajām atkritumeļļām reģenerē pamateļļās, 24 % apstrādā, lai ražotu degvielu, un 11 % izmanto tiešai enerģijas atgūšanai cementa, kaļķa, tērauda ražotnēs un elektrostacijās, savukārt atlikušo daļu incinerē kā bīstamos atkritumus. 2019. gadā ES28 dalībvalstīs bija 27 atkritumeļļu reģenerācijas stacijas 17 , kuras atradās 11 dalībvalstīs un kuru aptuvenā jauda deva iespēju apstrādāt 1,5 miljonus tonnu atkritumeļļu. Kopumā ES reģenerācijas stacijās tika apstrādāti apmēram 0,95 miljoni tonnu atkritumeļļu, radot aptuveni 0,68 miljonus tonnu reģenerētas pamateļļas. Šie skaitļi liecina, ka reģenerētās pamateļļas veido aptuveni 8 % 18 no ES gadā saražotā pamateļļu apjoma, un rāda, ka pat tad, ja visas savākšanai pieejamās atkritumeļļas tiktu savāktas un atkal reģenerētas pamateļļā, reģenerācija varētu apmierināt tikai nelielu daļu pieprasījuma.

1. attēls. Atkritumeļļu apsaimniekošana ES27 dalībvalstīs 19 .

Neraugoties uz nenoteiktību, kas saistīta ar tirgū laisto eļļu savācamo daudzumu aplēšanu, pierādījumi liecina, ka vēl ir iespējams palielināt ne tikai savākto atkritumeļļu daudzumu un kvalitāti, bet arī to savāktās eļļas īpatsvaru, kas tiek reģenerēta. Nākamajās sadaļās ieskicēts, kā abus aspektus varētu uzlabot, apzinoties, ka izejas punkts un atkritumeļļu apsaimniekošanas konteksts dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras.

4.Atkritumeļļu savākšana

Atkritumeļļu savākšanas rādītāji dalībvalstīs ievērojami atšķiras. 2018. gadā tie bija diapazonā no 38 līdz 100 % savācamo eļļu 20 . Ierobežotā informācija par nelikumīgām darbībām, kas ietekmē savākšanas rādītājus, liecina, ka galvenā prakse, kas atkritumeļļu savākšanu ietekmē negatīvi, ir to nelikumīga dedzināšana. Tieša novadīšana vidē, šķiet, notiek reti, un šī darbība nav tik izplatīta, lai savākšanas rādītāju atšķirības būtu skaidrojamas ar to.

Paplašinātas ražotāja atbildības un savākšanas shēmas

Dalībvalstis ar augstiem savākšanas rādītājiem ne vienmēr izmanto vienu un to pašu pieeju 21 . Dažās valstīs (piemēram, Portugālē, Itālijā) ir ieviesta paplašinātas ražotāja atbildības sistēma, savukārt citās (piemēram, Vācijā, Austrijā) ne. Kopīgas pieejas nav novērojamas arī dalībvalstīs ar zemiem savākšanas rādītājiem. Dažās valstīs (piemēram, Bulgārijā) paplašinātas ražotāja atbildības sistēma pastāv un dažās (piemēram, Rumānijā) ne. Neskarot atsevišķas izņēmumus, kopumā šķiet, ka savākšanas rādītāji ir augstāki valstīs, kurās ir liels iedzīvotāju blīvums, plaša rūpnieciskā darbība un tuvumā pieejamas reģenerācijas vai enerģijas atgūšanas iespējas.

2. attēls. Atkritumeļļu savākšanas rādītāji 2018. gadā (savākto/savācamo eļļu daudzums) 22

Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu 23 nav skaidri secināms, vai augstu savākšanas rādītāju nodrošināšanai nepieciešamas paplašinātas ražotāja atbildības shēmas vai citas oficiālas savākšanas shēmas (piemēram, depozīta sistēmas). Tomēr skaidrs, ka atkritumeļļu savākšanas sniegumu galvenokārt nosaka divi pamatfaktori.

·Izmaksas/ieguvumi atkritumu valdītājiem. Ja atkritumu valdītājam par atkritumeļļu tiek maksāts, savākšanas rādītāji pieaug.

·Atkritumu valdītāju gatavība atkritumus apsaimniekot likumīgi. Tā ir ļoti atkarīga no atkritumu valdītāju informētības un dalībvalstīs īstenotās izpildes panākšanas.

Tāpēc savākšanas rādītāji ir augsti, ja savākšana ir rentabla, proti, ja atkritumu valdītāji par atkritumiem saņem naudu, par savākšanu nav jāmaksā vai atkritumu pārvaldītāji par atkritumu apsaimniekošanu ir gatavi maksāt tirgus cenu. Ģeogrāfiskos apgabalus, kuros izmaksas pārsniedz vēlmi maksāt, nevar apkalpot, un tas var kļūt par nelikumīgas apsaimniekošanas iemeslu. Galu galā stimulu shēmas specifika savākšanas rādītājus ietekmē vairāk nekā tas, vai ir vai nav ieviesta paplašinātas ražotāja atbildības shēma.

Elektrotransportlīdzekļi un to ietekme uz atkritumeļļu apjomu

Pētījumā 24 tika sniegtas arī prognozes par atkritumeļļu rašanos ES27 dalībvalstīs līdz 2050. gadam, balstītas uz divām modelēšanas pieejām: viena balstīta uz McKinsey & Company 25 smērvielu pieprasījuma prognozēm, otra — uz minētā pieprasījuma pieaugumu un ES regulatīvajiem mērķrādītājiem, kas paredz samazināt transportlīdzekļu radītās SEG emisijas 26 , kā arī informāciju par smērvielu izmantošanu elektrotransportlīdzekļos 27 . Tiek pieņemts, ka ES elektrotransportlīdzekļu un degvielas elementa transportlīdzekļu parka pieprasījums pēc smērvielas būs 10 % no konvencionālo transportlīdzekļu parka pieprasījuma, prognozējot, ka ES tiks mazāk izmantotas motoreļļas. Tiek pieņemts, ka autonozarē radušos atkritumeļļu daudzums, kas pašreiz atbilst aptuveni 40 % smēreļļu tirgus, no 2035. gada līmeņa pakāpeniski samazināsies līdz 32,5 % no tā 2050. gadā. Saskaņā ar minēto pētījumu ES27 dalībvalstu kopējais atkritumeļļu rašanās apjoms 2050. gadā būs no 1,7 līdz 2 miljoniem tonnu, un tas atbilst 2017. gadā ziņotajam savācamās atkritumeļļas daudzumam. Šīs prognozes rāda, ka kopējais apstrādei pieejamās atkritumeļļas daudzums tuvāko gadu desmitu laikā, visticamāk, sevišķi nemainīsies, un to var izskaidrot ar aplēsi, ka minēto samazinājumu autotransporta eļļu ražošanā lielā mērā kompensēs lietojuma pieaugums citu veidu transportā un rūpnieciska / ar transportu nesaistīta lietojuma pieaugums.

Savākto atkritumeļļu daudzuma palielināšanas un to kvalitātes uzlabošanas pasākumi

Pašreiz ES vidējais atkritumeļļu savākšanas rādītājs ir aptuveni 82 % 28 , bet dalībvalstu starpā tas ļoti atšķiras valstu un situācijas specifikas dēļ. Septiņu dalībvalstu tiesību aktos iekļauti juridiski saistoši atkritumeļļu savākšanas mērķrādītāji 29 . Kā liecina to datu analīze 30 , ko dalībvalstis ziņojušas par 2020. gadu, par atkritumeļļu savākšanu un apsaimniekošanu pieejamā statistikas informācija, pēc Komisijas ieskatiem, pašreiz nav tik pārliecinoša, lai varētu noteikt obligātus ES līmeņa savākšanas mērķrādītājus. Tomēr dalībvalstis varētu apsvērt pieeju, kuras pamatā ir valsts mērķrādītāji.

Šādas pieejas pamatā varētu būt divas mērķvērtības 2030. gadam — 80 % un 95 % 31 no savācamās atkritumeļļas 32 . Dalībvalstis ar vislabākajiem rādītājiem varētu apsvērt iespēju tūlīt piemērot augstāko mērķrādītāju 33 vai, ja tas jau ir sasniegts, nodrošināt vismaz šā līmeņa uzturēšanu. Dalībvalstīm ar sliktāku sniegumu būtu jāpievēršas tam, lai līdz 2030. gadam sasniegtu 80 % savākšanas mērķrādītāju un līdz 2035. gadam — 95 % mērķrādītāju. Šīs pieejas priekšrocība ir tieša pievēršanās mērķim savākt vairāk atkritumeļļu, vienlaikus dalībvalstīm dodot zināmu elastību.

Balstoties uz analīzi, kurā izvērtētas pašreizējās atkritumeļļu apsaimniekošanas sistēmas un savākšanas shēmas ES (un ārpus tās), kā arī piekoptās paraugprakses, un ierobežoto informāciju par atkritumeļļu savākšanu un reģenerāciju ES dalībvalstīs, varētu apsvērt vairākus pasākumus ar mērķi palielināt savākto atkritumeļļu daudzumu un uzlabot to kvalitāti.

a.Iespēja dalībvalstīm noteikt obligātus savākšanas mērķrādītājus

I.2030. gada perspektīvā savākt 80 % radušos atkritumeļļu (sausnā).

II.Dalībvalstīm, kas jau tagad savāc vairāk nekā 80 % atkritumeļļu, 2030. gada perspektīvā savākt 95 % radušos atkritumeļļu (sausnā).

b.Citi iespējami pilnīgākas atkritumeļļu savākšanas pasākumi 34  

I.Ieviest subsīdiju mazajiem atkritumu valdītājiem. Apstiprināti mazie atkritumu valdītāji pēc pieprasījuma varētu saņemt ikgadēju vienotas likmes subsīdiju ar mērķi segt savākšanas izmaksas.

II.Aizliegt no atkritumu valdītājiem par savākšanu iekasēt maksu (bezmaksas savākšana vai samaksa savācējam), iespējams, nosakot tādus nosacījumus kā minimālais savākšanas apjoms vai kvalitātes prasības.

III.Noteikt, ka atkritumeļļu savācējiem obligāti jānodrošina telpiski iekļaujošs un visaptverošs savākšanas pakalpojums, tādējādi garantējot savākšanu mazāk izdevīgos gadījumos (attālas teritorijas, mazi atkritumeļļu radītāji utt.).

IV.Maziem atkritumu apsaimniekotājiem dot piekļuvi pašvaldības organizētiem atkritumu savākšanas kompleksiem (piemēram, šķiroto atkritumu savākšanas vietām). Tādējādi mazajiem atkritumeļļu radītājiem tiktu nodrošināts ērts pakalpojums, mazinot nelikumīgas likvidācijas risku.

V.Noteikt īpašus atkritumeļļu savācēju licencēšanas kritērijus, ieviest prasību minimumu, piemēram, attiecībā uz pakalpojumu ģeogrāfisko aptvērumu, glabāšanas un kvalitātes kontroles jaudu utt.

c.Iespējami savākto atkritumeļļu kvalitātes paaugstināšanas pasākumi 35

I.Noteikt obligātu kvalitātes kontroli, ko veic atkritumu savācēji (arī kontrolpunktus, biežumu, parametrus utt.).

II.Nodrošināt to atkritumu plūsmu atsevišķu savākšanu, kas atkritumeļļas var kontaminēt (piemēram, augu un cepamās eļļas, bremžu šķidrumi).

III.No atkritumu valdītājiem, kas atkritumeļļas kontaminē (piemēram, tās nepienācīgi nošķirot un pēc tam kontaminējot partijas kravas automobilī vai uzglabāšanas tvertnē), iekasēt maksu par to apstrādi.

IV.Izveidot sīki izstrādātas vadlīnijas un sniegt apmācību ar mērķi skaidrot, kuras atkritumeļļas atkritumu valdītājiem būtu jānošķir (piemēram, nepieļaut sajaukšanu ar polihlorbifenilu eļļām, bremžu šķidrumiem utt.).

Jāpiebilst, ka ne visus norādītos pasākumus var apvienot (piemēram, subsīdijas mazajiem atkritumu valdītājiem un bezmaksas/apmaksāta savākšana) un ka labākais pasākumu īstenošanas veids katrā valstī var būt citāds, atkarīgs arī, piemēram, no tā, vai pasākumi pieņemti paplašinātas ražotāja atbildības shēmas ietvaros vai citādi, izmantojot īpašas tiesību normas, norādījumus vai citus līdzekļus 36 . Šie pasākumi būtu jāpapildina ar dalībvalstu nodrošinātu izpildi un ar atkritumeļļu radītājiem un sabiedrībai paredzētiem informēšanas un izpratnes veicināšanas pasākumiem.

5.Atkritumeļļu reģenerācija

Aprites ekonomikas rīcības plāna mērķis ir sekmēt un veicināt ilgtspējīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā materiālu un produktu vērtība tiek turēta apritē pēc iespējas ilgāk. Ņemot vērā, ka atkritumeļļas var reciklēt, izmantojot tehniski vispāratzītus procesus, tām ir potenciāls dot vērā ņemamu ieguldījumu aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā.

Jēdziens “atkritumeļļu reģenerācija” Atkritumu pamatdirektīvā definēts šādi: “pārstrādes darbība, kuras rezultātā, rafinējot atkritumeļļas, var ražot bāzes eļļu, jo īpaši atbrīvojot no piesārņojuma, oksidācijas produktiem un piedevām, kas sastopamas tādās eļļās” 37 . Tā arī nosaka atkritumu hierarhiju, kurā par prioritāti izvirzīta sagatavošana atkalizmantošanai un reciklēšana, nevis enerģijas atgūšana. Attiecībā uz atkritumeļļām 21. pantā noteikts, ka reģenerācija ir prioritāra salīdzinājumā ar citām apstrādes iespējām.

3. attēls. Atkritumeļļas izmantojums pēc apstrādes veida 38

Septiņas dalībvalstis 39  ziņo, ka reģenerācijas rādītājs ir vismaz 90 % 40 , turpretim 10 valstīs tas ir mazāks par 10 %. Cementa krāsnīs un elektrostacijās kopumā neizmanto sevišķi daudz atkritumeļļu, bet trīs dalībvalstīs 41 tā tiek izmantoti vairāk nekā 50 % savākto eļļu. Tiek lēsts, ka 5–15 % savākto atkritumeļļu ir nekvalitatīvas un reģenerācijai nav piemērotas, tāpēc parasti tiek izmantotas cementa krāsnīs, rūpnieciskajos katlos un bīstamo atkritumu incineratoros. Tas nozīmē, ka pēc piesardzīgām aplēsēm reģenerēt var ne vairāk kā 85 % savākto atkritumeļļu (ar pašreizējiem savākšanas iznākumiem un tehnoloģijām).

Kā ziņots vairākos pētījumos 42 , atkritumeļļas var reģenerēt, izmantojot dažādas metodes: ES aptuveni 32 % savākto atkritumeļļu reģenerē, izmantojot hidroapstrādi, 46 % — ekstrakciju ar šķīdinātājiem un 22 % — destilēšanu. Šķiet, ka pieejamā reģenerācijas jauda ES nav ierobežojošs faktors, jo pārsniedz pašreizējo ar apstrādi ar reģenerāciju, un ir zināmi jauni pārrafinēšanas uzņēmumu projekti (piemēram, Portugālē). Tomēr, ja visas savāktās atkritumeļļas tiktu nosūtītas uz reģenerāciju (un ja savākšanas apjomi palielinātos), būtu nepieciešama lielāka jauda.

Galvenie iemesli, kas, šķiet, izskaidro, kāpēc ievērojama savākto atkritumeļļu daļa netiek novirzīta uz reģenerāciju, ir šādi: 1) reģenerācijas jaudas nevienmērīgs sadalījums starp dalībvalstīm, 2) reģenerācijas stimulu trūkums tāpēc, ka dažās dalībvalstīs nav īpašu reģenerācijas atbalsta instrumentu (finansiāla atbalsta, mērķrādītāju), 3) palielināts zema sēra satura degvielas pieprasījums, it sevišķi kuģu degvielas tirgū, un 4) jauneļļas cenu mainīgums, kura ietekmē apstākļos, kad jauneļļas cenas ir zemākas, reģenerācija kļūst mazāk konkurētspējīga nekā enerģijas atgūšana.

Atkritumeļļu reģenerācijas un enerģijas atgūšanas salīdzinājums

Komisija nesen ir pabeigusi jaunu, mūsdienīgu, aprites ciklā balstītu pētījumu 43 ar mērķi trīs galveno atkritumeļļu reģenerācijas tehnoloģiju 44 vispārējo sniegumu salīdzināt ar dažādām iespējām no atkritumeļļām atgūt enerģiju 45 . Analīze tika veikta ar īpašu aprites cikla novērtējuma modelēšanas rīku 46 , kas tika izmantots, lai simulētu katrā tehnoloģijā iekļautās dažādās atkritumu apsaimniekošanas darbības un procesus un aprēķinātu attiecīgo potenciālo ietekmi uz vidi 47 un aprites cikla izmaksas. Analīze vēlāk tika izmantota, lai gūtu ieskatu, kādas rīcībpolitikas varētu ieviest, lai palielinātu atkritumeļļu plūsmu uz visizdevīgākajiem apstrādes ceļiem.

Pētījumā izšķir divu veidu aprites cikla izmaksas. Konvencionālajās aprites cikla izmaksās finansiālās izmaksas tiek aprakstītas kā budžetu izmaksu un pārskaitījumu summa, t. i., atkritumeļļu apsaimniekošanas iekšējās izmaksas. Sabiedriskas perspektīvas aprites cikla izmaksās tiek summētas iekšējās un ārējās izmaksas, kas abas izteiktas kā ēnas cena, lai noteiktu kopējās izmaksas sabiedrībai, tādējādi atspoguļojot sociālo izmaksu un ieguvumu novērtējumu un iekļaujot CO2, citu emisiju un resursu noplicināšanas īpašo ēnas cenu 48 . Pētījumā iekļauta arī rezultātu jutības analīze attiecībā uz vairākiem faktoriem un galīgo rezultātu nenoteiktības novērtējums, kura pamatā ir izšķiramības analīze 49 .

Reģenerācija salīdzinājumā ar enerģijas atgūšanu: novērtējuma iznākums

Lielākajā daļā atsevišķo ietekmes kategoriju, kā arī aprites cikla sabiedrisko izmaksu ziņā minētie trīs reģenerācijas ceļi 50 dod labāku sniegumu nekā pārējās atkritumeļļu apstrādes iespējas. Ņemot vērā tikai ietekmi uz globālo sasilšanu, visvēlamākais apsaimniekošanas ceļš ir reģenerācija. Rezultāti ir niansētāki, ja aplūko kopējās aprites cikla sabiedriskās izmaksas (t. i., naudas izteiksmē norādītas visu veidu emisijas vidē un resursu patēriņš), kas liecina, ka reģenerācijas ceļš ar visvājāko sniegumu (ekstrakcija ar šķīdinātājiem) dod tikai nelielu labumu salīdzinājumā ar pārstrādi degvielā (destilējot) un noteiktos apstākļos no šādas pārstrādes pat var atpalikt. Izšķiramības analīze turklāt liecina, ka, ņemot vērā aprites cikla sabiedriskās izmaksas, ekstrakcijā un destilēšanā balstīta reģenerācija nav ievērojami pārāka par pārstrādi degvielā (un otrādi). Tiešās incinerācijas ceļi (piemēram, sadedzināšana cementa krāsnīs) ir nepārprotami sliktāks variants.

Visbeidzot, reģenerācija atkarībā no konkrētās tehnoloģijas un konteksta no sabiedrisko izmaksu viedokļa ir pārāka par pārstrādi degvielā vai tai pielīdzināma un pārāka par tiešu enerģijas atgūšanu. Minētā analīze liecina, ka dalībvalstīm būtu jāatbalsta varianti, kas nodrošina vislabāko vispārējo vidisko iznākumu. Attiecībā uz atkritumeļļu apsaimniekošanu tas nozīmē, ka ir jāveicina tādu iekārtu izstrāde, kurās tiek izmantotas modernākās reģenerācijas tehnoloģijas ar vislabāko sniegumu un kurām ir ne tikai vislabākais vispārējais vidiskais sniegums, bet ar kurām arī iegūst visvērtīgākās pamateļļas 51 .

Iespējamie atkritumeļļu reģenerācijas rādītāju palielināšanas pasākumi

Ir dažādas pieejas, kā palielināt reģenerēto atkritumeļļu īpatsvaru. Visdaudzsološākās pieejas ir reģenerācijas mērķrādītāju noteikšana vai cenas instrumentu izveide. Reģenerācijas mērķrādītāji var būt vai nu valsts līmeņa obligātais minimālais 1) savākto atkritumeļļu procentuālais daudzums, kas jāreģenerē, 2) tirgū laistais smērvielu vai pamateļļu procentuālais daudzums, kam jābūt no reģenerētām atkritumeļļām, vai 3) katra eļļošanas līdzekļa reģenerētās vielas saturs. Pirmā pieeja reglamentē reģenerētu atkritumeļļu piedāvājumu un ir piemērota mērķrādītāju noteikšanai dalībvalstu līmenī, savukārt abas pārējās ietekmē pieprasījumu un atspoguļo produktiem noteiktas prasības. Attiecībā uz cenā balstītiem instrumentiem citu starpā tika pētīta iespēja īstenot no vispārējā budžeta finansētas reģenerācijas subsīdijas vai subsīdijas, ko finansētu ar nodevu par neapstrādātu pamateļļu.

Ir novērtēta sociālekonomiskā ietekme, ko atstātu rīcībpolitikas, kuras noteiktu divus atkritumeļļu reģenerācijas etalonrādītājus, kas dalībvalstīm būtu jāsasniedz līdz 2030. gadam, —

1)rādītāju, kas atbilst visu savākto atkritumeļļu reģenerācijai 70 % apmērā un ir lielāks salīdzinājumā ar pašreizējo ES vidējo rādītāju 61 %;

2)rādītāju, kas atbilst visu savākto atkritumeļļu reģenerācijai 85 % apmērā un piesardzīgām aplēsēm par reālistiski reģenerējamo daudzumu.

Visām rīcībpolitikām, kuras sasniedz vienu un to pašu mērķrādītāju, ietekme uz vidi 52 ir pēc definīcijas vienāda. Nosakot ar savākto atkritumeļļu procentuālo daudzumu izteiktu obligāto minimālo reģenerācijas mērķrādītāju, rodas nenoteikts finansiāls slogs, kas lielā mērā ir atkarīgs no konkrētās īstenošanas katrā dalībvalstī, savukārt galvenais slogs, ko radītu abi pārējie risinājumi, kuru pamatā ir minimālo mērķrādītāju noteikšana attiecībā uz reģenerēto atkritumeļļu izmantošanu eļļošanas līdzekļos, sākotnēji gulstas uz smērvielu ražotājiem un galu galā uz smērvielu patērētājiem.

No vispārējā budžeta finansētas reģenerācijas subsīdijas vai subsīdijas, ko finansē ar nodevu par neapstrādātu pamateļļu, rada salīdzinoši augstas izmaksas, kuras ievērojami pārsniedz paredzamo aprites cikla sabiedrisko izmaksu aiztaupījumu. Tas tā ir tāpēc, ka subsīdijas būtu jāmaksā par visu reģenerēto pamateļļu, arī par lielāko daļu (61 %), kas jau tiek reģenerēta. Trīs uz mērķrādītājiem balstīto rīcībpolitiku iznākumu novērtēt nav vienkārši, ņemot vērā, ka paredzamie ieguvumi no novērstajām sabiedriskajām izmaksām ir mēroga ziņā līdzīgi aplēstajām administratīvajām izmaksām 53 , tāpēc jāsecina, ka neto ieguvums pēc izmaksu uzskaites, visticamāk, būs diezgan neliels (un dažos gadījumos negatīvs) un var nebūt pietiekams ES mēroga rīcībpolitiskas iejaukšanās pamatošanai, it sevišķi — ņemot vērā ar to saistīto nenoteiktību.

6.Secinājumi

Kopumā — bet ne vienmēr — reģenerācija ir risinājums, kas nodrošina kopumā vislabāko sniegumu no vidiskā un sociālekonomiskā viedokļa. Lai gan dalībvalstīm būtu jāpieliek lielākas pūles, lai īstenotu ŪPD paredzētos noteikumus par atkritumeļļām, papildu prasību ierosināšana ES līmenī pašlaik nav pietiekami pamatota. Piemēram, dalībvalstu pieredze liecina, ka augstus atkritumeļļu savākšanas rādītājus var sasniegt bez obligātām PRA shēmām, tāpēc nav pamata universāli prasīt obligātu paplašinātas ražotāja atbildības sistēmu attiecībā uz atkritumeļļām. Turklāt, lai varētu nākt klajā ar likumdošanas pasākumiem, ir vajadzīgi pārliecinošāki dati par dažādu dalībvalstu sniegumu atkritumeļļu radīšanā, savākšanā un apstrādē.

Komisija dalībvalstis mudina ņemt vērā šajā ziņojumā izklāstītos konstatējumus un tos ņemt vērā, orientējoties uz pilnīgāku atkritumeļļām veltīto ES noteikumu īstenošanu valsts līmenī, stimuliem uzlabot savākto atkritumeļļu kvalitāti un to reģenerāciju ar snieguma ziņā labākajām tehnoloģijām.

Komisija rūpīgi sekos līdzi dalībvalstu iesniegtajiem datiem par atkritumeļļām un centīsies atbalstīt to uzlabošanu. Balstoties uz šādiem datiem un citu informāciju par ŪPD īstenošanu attiecībā uz atkritumeļļām, Komisija nākotnē var apsvērt tālāku ES rīcību, piemēram, noteikt obligātus ES mēroga atkritumeļļu savākšanas vai reģenerācijas mērķrādītājus, it sevišķi tad, ja tā konstatēs, ka dalībvalstu veiktie pasākumi rada šķēršļus vienotajam tirgum.

(1)

 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3.–30. lpp.). 

(2)

 Study to support the Commission in gathering structured information and defining of reporting obligations on waste oils and other hazardous waste (“Pētījums Komisijas atbalstam strukturētas informācijas vākšanā un ziņošanas pienākumu noteikšanā attiecībā uz atkritumeļļām un citiem bīstamajiem atkritumiem”) (2020), https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/73a728bc-72f5-11ea-a07e-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-123020647 . 

(3)

 Environmental and economic sustainability of waste lubricant oil management in the EU (“Atkritumsmēreļļu apsaimniekošanas vidiskā un ekonomiskā ilgtspēja ES”). Eiropas Komisija (2023), https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC133752 .   

(4)

 Study to analyse lubricant and industrial oil EPR systems and waste oil collection schemes in EU Member States to support measures to increase collection rates (“Pētījums ar mērķi analizēt smēreļļu un rūpniecisko eļļu paplašinātas ražotāja atbildības sistēmas un atkritumeļļu savākšanas sistēmas ES dalībvalstīs nolūkā atbalstīt savākšanas rādītāju paaugstināšanas pasākumus”). Eiropas Komisija (2023), https://data.europa.eu/doi/10.2779/948514 . 

(5)

 Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 3) punkts.

(6)

 ES28 dalībvalstu atkritumeļļu rašanās un savākšanas rādītāji (sk. 2. zemsvītras piezīmi). Eurostat ziņotie rādītāji ir augstāki — 4,0–4,5 t —, bet ļoti agregētā līmenī, kas nav sevišķi jēgpilns vai salīdzināms.

(7)

 Padomes Direktīva 75/439/EEK (1975. gada 16. jūnijs) par atkritumeļļu apglabāšanu (OV L 194, 23.–25. lpp., 31.–33. lpp.).

(8)

 Padomes Direktīva 87/101/EEK (1986. gada 22. decembris), ar ko groza Direktīvu 75/439/EEK par atkritumeļļu apglabāšanu (OV L 42, 12.2.1987., 43.–47. lpp.)

(9)

 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final).

(10)

 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020) 98 final).

(11)

 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns” (COM(2021) 400 final).

(12)

 Visi šajā rindkopā minētie skaitļi norādīti 2. zemsvītras piezīmē minētajā pētījumā.

(13)

http://data.europa.eu/eli/dir/2000/59/2019-06-27.

(14)

https://www.emsa.europa.eu/csn-menu.html.

(15)

 BE, BG, HR, DK, EL, ES, FR, IT, LT, PL, PT.

(16)

 Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

(17)

 ES28 dalībvalstīs, konkrētāk, BG, DK, FI, FR, DE, EL, IT, PL, PT, ES, UK (pēdējā nav attēlota kartē).

(18)

 No 2013. līdz 2018. gadam ES28 dalībvalstīs tika saražotas aptuveni 8 Mt neapstrādātu pamateļļu gadā.

(19)

 Sk. 4. zemsvītras piezīmi.

(20)

 GEIR (2019). https://www.geir-rerefining.org .

(21)

 Sk. 4. zemsvītras piezīmi.

(22)

 Turpat.

(23)

 Sk. 4. zemsvītras piezīmi.

(24)

 Turpat.

(25)

https://www.mckinsey.com/industries/oil-and-gas/our-insights/lubes-growth-opportunities-remain-despite-switch-to-electric-vehicles.

(26)

Otrajā modelī izmantotas transportlīdzekļu parka sastāva un tā izmaiņu aplēses, kas izstrādātas priekšlikumā par Euro 7 standartiem (COM(2022) 586 final).

(27)

 Shah Raj et al. Recent trends in batteries and lubricants for electric vehicles [“Jaunākās elektrotransportlīdzekļu akumulatoru un smērvielu tendences”]. Advances in Mechanical Engineering [“Sasniegumi mašīnbūvē”], 13.5.2021.

(28)

 Sk. 4. zemsvītras piezīmi.

(29)

 BE, FR, EL, LT, PL, PT un ES.

(30)

 Sk. 4. zemsvītras piezīmi.

(31)

 Kā aprakstīts 4. zemsvītras piezīmē minētajā pētījumā, kurā analizēta šāda pasākuma ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme.

(32)

 Savākšanas rādītāj ir attiecība starp savākto atkritumeļļu un radušos (savācamo) atkritumeļļu.

(33)

 100 % savākšanas mērķrādītājs nav ierosināts, ņemot vērā šādus aspektus: a) atsevišķi savācot visas radušās atkritumeļļas apstākļos, kad atkritumeļļu rašanās ir izkliedēta un tās rodas nelielā apjomā, var rasties nesamērīgas izmaksas un ietekme uz vidi, un, b) tā kā atkritumeļļu emisijas faktoriem, ko izmanto, lai aplēstu savācamo atkritumeļļu daudzumu, ir raksturīga zināma nenoteiktība, ir jāievēro piesardzība.

(34)

 Visi pasākumi jāīsteno saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem, kā arī principu “piesārņotājs maksā”.

(35)

 Augstāka savākto atkritumeļļu kvalitāte var labvēlīgi ietekmēt arī to, kāds savāktās eļļas daudzums tiek reģenerēts. 

(36)

 Pētījumā, kas minēts 4. zemsvītras piezīmē, plaši analizēts, kā dažādās dalībvalstīs izmanto paplašinātas ražotāja atbildības shēmas un citas savākšanas shēmas.

(37)

 Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 18) punkts.

(38)

 No 3. zemsvītras piezīmē minētā ziņojuma.

(39)

 DK, EL, LU, IT, NL, BE, FI un BG.

(40)

 Dažas valstis uzrāda reģenerācijas rādītājus, kas atbilst 100 %. Tomēr pierādījumi liecina, ka tik augsti reģenerācijas rādītāji var būt uzskaites īpatnības, jo dažas valstis par sākotnējiem nosēdumiem un ūdeni ziņo atsevišķi no sausajām atkritumeļļām, savukārt citas ziņo tikai par pietiekami kvalitatīvu atkritumeļļu reģenerāciju.

(41)

 HR, EE un SI.

(42)

 Sk. 2. un 4. zemsvītras piezīmi.

(43)

Sk. atsauci uz JRC pētījumu 3. zemsvītras piezīmē.

(44)

 Hidroapstrāde, ekstrakcija ar šķīdinātājiem un destilēšana.

(45)

 No atkritumeļļām iegūta degviela, kas aizstāj primāro kuģu degvielu (WODFa), no atkritumeļļām iegūta degviela, kas aizstāj primāro vieglo degvieleļļu (WODFb), sadedzināšana cementa krāsnī, sadedzināšana bīstamo atkritumu incineratorā un sadedzināšana rūpnieciskā katlā.

(46)

 Aprites cikla novērtēšanas programmatūra: EASETECH v3.4.0.

(47)

 Tika analizētas 14 ietekmes kategorijas.

(48)

 Tika izmantota CE Delft un Mobilitātes un transporta ĢD 2030. gadam ierosinātā noklusējuma vērtība 100 euro par tonnu CO2.

(49)

 Montekarlo simulāciju piemērošana divos scenārijos vienlaikus, piemēram, hidroapstrāde salīdzinājumā ar ekstrakciju ar šķīdinātājiem.

(50)

 Hidroapstrāde, ekstrakcija ar šķīdinātājiem un destilēšana.

(51)

Parasti eļļas, kas pieder pie II un III API grupas.

(52)

 70 % mērķrādītāja gadījumā līdz 2045. gadam tiek novērstas 0,6 Mt CO2 ekv. emisijas un 85 % mērķrādītāja gadījumā —1,7 Mt (kumulatīvi attiecīgajā periodā).

(53)

 Rezultātā aprēķinātais kumulatīvais ieguvums — 124 miljoni EUR novērstajās izmaksās sabiedrībai 70 % mērķrādītāja gadījumā un 330 miljoni EUR 85 % mērķrādītāja gadījumā (laikā no 2024. līdz 2045. gadam). Attiecībā uz to pašu laikposmu — no 2024. līdz 2045. gadam — kumulatīvās administratīvās izmaksas tiek lēstas 11–213 miljonu EUR apmērā.