EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.10.2023
COM(2023) 640 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
2022. GADA ZIŅOJUMS
PAR SUBSIDIARITĀTES PRINCIPA UN PROPORCIONALITĀTES PRINCIPA PIEMĒROŠANU UN PAR ATTIECĪBĀM AR VALSTU PARLAMENTIEM
2022. GADA ZIŅOJUMS
PAR SUBSIDIARITĀTES PRINCIPA UN PROPORCIONALITĀTES PRINCIPA PIEMĒROŠANU UN PAR ATTIECĪBĀM AR VALSTU PARLAMENTIEM
1.Ievads
Šis ir 30. ziņojums par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, kas iesniegts saskaņā ar 9. pantu Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Protokolā Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu (“Protokols Nr. 2”). Tāpat arī šis ziņojums kopš 2018. gada aptver Komisijas attiecības ar valstu parlamentiem, kuriem ir būtiska nozīme šo principu piemērošanā.
2022. gadā notika stāvokļa normalizēšanās pēc tam, kad tika atcelti Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gada martā ieviestie ierobežojumi. Tas attiecās arī uz attiecībām ar valstu parlamentiem, kad lielākā daļa mijiedarbības pārcēlās no virtuālās vides atpakaļ uz klātieni.
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu jūtami — tāpat kā visur — ietekmēja attiecības ar valstu parlamentiem un parlamentu sadarbību. Karš bija temats, kuram valstu parlamenti pievērsās dažādos atzinumos un visās Eiropas lietu komiteju konferences (COSAC) sanāksmēs. Tomēr valstu parlamenti arī joprojām pievērsās galvenajām Komisijas prioritātēm, īpašu uzmanību vēršot uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un demokrātijas jautājumiem.
Konferences par Eiropas nākotni noslēgumā arī uzmanība tika pievērsta valstu parlamentu lomai. Tās secinājumos bija iekļauta sadaļa par subsidiaritāti ar vairākiem ierosinātajiem pasākumiem, lai palīdzētu nodrošināt subsidiaritātes principa ievērošanu ES tiesību aktos.
Valstu parlamenti arī intensīvi apsvēra savu lomu ES politikas veidošanā un to, kā uzlabot Eiropas vērtību, tiesiskuma, pamattiesību un demokrātijas ievērošanu. Francijas prezidentūras laikā divas darba grupas nāca klajā ar secinājumiem par šiem tematiem.
Komisija 2022. gadā sāka īstenot jaunās labāka regulējuma saistības, ar kurām tā bija nākusi klajā iepriekšējā gadā. Tas ietvēra labāku analīzi un informēšanu par to, kā tās priekšlikumos ir ņemts vērā subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips.
2.Subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošana iestādēs
Komisija
Labāks regulējums: paziņojuma, pārskatīto pamatnostādņu un rīkkopas īstenošana
Komisija 2022. gadā īstenoja 2021. gadā pieņemtās pārskatītās labāka regulējuma pamatnostādnes un rīkkopu, tādējādi turpinot stiprināt subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu. Kā paziņots 2021. gada paziņojumā par labāku regulējumu, Komisija sāka sistemātiski pievienot subsidiaritātes novērtējuma tabulu visiem politiski sensitīviem un svarīgiem priekšlikumiem, kam pievienots ietekmes novērtējums. Izmantojot sabiedriskās apspriešanas, tagad var arī skaidrāk nošķirt vietējās, reģionālās un valsts iestādes un precīzāk atspoguļot to attiecīgo ieguldījumu.
Turklāt Komisija stiprināja teritoriālās ietekmes novērtējumus un ieviesa lauku aspektu iestrādāšanu, lai labāk ņemtu vērā dažādu ES reģionu un teritoriju vajadzības un konkrētās īpatnības. Attiecīgi visos ietekmes novērtējumos ir iekļauts visaptverošāks skrīninga process, lai noteiktu Komisijas tiesību aktu priekšlikumu būtisko asimetrisko ietekmi uz dažādām ES teritorijām, piemēram, pārrobežu, lauku, salu, kalnu, tālākajiem vai mazapdzīvotiem apgabaliem. Ar šo skrīninga metodiku trīs posmu procesā nosaka, vai teritoriālās ietekmes novērtējumam ir nesamērīgas teritoriālās sekas.
Turklāt Komisija 2022. gadā arī sāka pilnībā īstenot pieeju “viens pieņemts — viens atcelts”, kas nozīmē, ka jaunos slogus, kurus uzņēmumiem un privātpersonām rada Komisijas tiesību aktu priekšlikumi, kompensē ar esošo slogu samazināšanu tajā pašā politikas jomā. Visas atbilstības nodrošināšanas izmaksas un izmaksu ietaupījumi ir pilnībā un pārredzami atspoguļoti ietekmes novērtējumos. Saskaņā ar pieeju “viens pieņemts — viens atcelts” pielāgošanas izmaksas kompensē pēc iespējas vairāk, savukārt administratīvās izmaksas kompensē tajā pašā politikas jomā, pēc iespējas lielākā mērā ņemot vērā atsevišķu politikas jomu specifiku. Šī pieeja ir padarījusi ES tiesisko regulējumu kopumā samērīgāku, mudinājusi plašāk noteikt izmaksas un ieguvumus un darbojusies kā sava veida “izmaksu mazinātāja”. Tādējādi tā ir palīdzējusi samazināt izmaksas un palielināt ieguvumus cilvēkiem un uzņēmumiem. 2022. gada ikgadējā apsekojumā par slogu ir pārredzami atspoguļoti pozitīvie rezultāti, kas 2022. gadā nodrošināja administratīvo slogu kopējo samazinājumu 7,3 miljardiem EUR apmērā.
Platformas “Gatavi nākotnei” ieguldījums vienkāršošanā un sloga samazināšanā
2022. gadā platforma “Gatavi nākotnei” — augsta līmeņa ekspertu grupa, kas palīdz Komisijai vienkāršot ES tiesību aktus un samazināt ar tiem saistīto nevajadzīgo regulatīvo slogu — pieņēma 10 atzinumus, pamatojoties uz savu gada darba programmu. Tie aptvēra plašu tematu loku, piemēram, finanses un nodokļus, vidi, zaļo un digitālo pārkārtošanos, cietušo tiesības, pārtikas izšķērdēšanu un bioloģiskos risinājumus. Daudzos atzinumos ir izvirzītas idejas par vienkāršošanu un sloga samazināšanu, kas, iespējams, varētu radīt uzlabojumus tieši vietējā un reģionālajā līmenī. Kā piemēru var minēt atzinumu par valdību sadarbspējas stratēģiju, kurā aicināts attiecīgajos ietekmes novērtējumos analizēt sadarbspējas pārvaldības sistēmas iespējamību. Atzinums attiecībā uz Direktīvas par nolietotiem transportlīdzekļiem un Direktīvas par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu pārskatīšanu var sniegt labumu arī vietējā un reģionālā līmenī, jo tajā Komisija ir aicināta apsvērt reģistrācijas sistēmas pilnīgu digitalizāciju un centrālas reģistrācijas sistēmas un/vai sadarbspējas sistēmu uzstādīšanu vai reģistrācijas sistēmu saderības un koordinēšanas nodrošināšanu starp dalībvalstīm un dalībvalstīs. Turklāt atzinumā par digitālās un zaļās pārkārtošanās savienojamību ir uzsvērts, ka svarīgi ir labāk izmantot stratēģisko prognozēšanu un cita starpā uzlabot piekļuvi datiem, uzlabojot platjoslas infrastruktūru un pārvaldību.
Reģionu komitejas RegHub tīkls atbalstīja ar savu praktisko pieredzi ES politikas īstenošanā, uz ko platforma varēja balstīties savu atzinumu izstrādē. RegHub tīkls arī sniedza ieguldījumu platformas gada darba programmā, ierosinot vietējam un reģionālam līmenim interesējošus tematus. Un 2022. gadā tīkls sniedza īpašo ziņojumu “21. gadsimta noteikumi 21. gadsimta infrastruktūrai”. Ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta tam, kā pārvarēt ar transporta, digitālo un zaļo infrastruktūru saistītos šķēršļus, ar kuriem vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes saskaras, īstenojot infrastruktūras projektus. Tajā sniegts reģionālo un vietējo pašvaldību viedoklis par šķēršļiem un iespējamiem investīciju risinājumiem, kam ir būtiska nozīme zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanā un ES zaļā kursa, digitālās desmitgades un ilgtspējīgas un viedas mobilitātes mērķu sasniegšanā.
Ietekmes novērtējumi
Komisija visos ietekmes novērtējumos, kas sagatavoti attiecībā uz politikas un tiesību aktu priekšlikumiem, analizē atbilstību subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam. Regulējuma kontroles padome veic šo novērtējumu neatkarīgu kvalitātes kontroli. Salīdzinājumā ar 2021. gadu, kurā padome pārbaudīja 83 ietekmes novērtējumus, 2022. gadā tā pārbaudīja 70 ietekmes novērtējumus.
Novērtējot atbilstību subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam, īpaši svarīgi ir visi pārrobežu aspekti, kā piemēru var minēt priekšlikumu Direktīvai par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju. Ietekmes novērtējumā tika uzsvērts, ka atsevišķu dalībvalstu centieni organizētās noziedzības apkarošanā nav pietiekami, lai novērstu organizētās noziedzības grupu pārrobežu raksturu. Tas ir tāpēc, ka 70 % noziedzīgo grupu, kas darbojas ES, ir aktīvas vairāk nekā trīs dalībvalstīs, kā arī slēpj un reinvestē noziedzīgi iegūtos līdzekļus visā ES iekšējā tirgū.
Attiecībā uz minētā priekšlikuma proporcionalitāti šā konkrētā ietekmes novērtējuma analīzē galvenā uzmanība tika pievērsta tam, cik lielā mērā pasākumi ir samērīgi arī salīdzinājumā ar slogu dalībvalstīm. Analīzē tika aplūkota iespējamā iejaukšanās dalībvalstu brīvībā pašorganizēties un efektivitātes līdzsvarošana ar iejaukšanos pamattiesībās. Tajā secināts, ka ierosināto pasākumu ietekmi uz dalībvalstīm saistībā ar vajadzīgajiem resursiem un nepieciešamību pielāgot valsts sistēmas atsver paredzamie ieguvumi, ko sniedz uzlabotās iestāžu spējas izsekot un identificēt, iesaldēt, pārvaldīt un konfiscēt nelikumīgi iegūtus aktīvus.
Izvērtējumi un atbilstības pārbaudes
Subsidiaritāte un proporcionalitāte ir arī svarīgi izvērtējumu un atbilstības pārbaužu aspekti, ar kuriem tiek novērtēts, vai ar ES līmeņa rīcību ir sasniegti gaidītie rezultāti attiecībā uz efektivitāti, lietderīgumu, saskaņotību, atbilstību un ES pievienoto vērtību.
Regulējuma kontroles padome 2022. gadā pārbaudīja 10 būtiskus izvērtējumus, tajā skaitā 2 atbilstības pārbaudes. Izvērtējumi arī palīdz novērtēt, vai ES rīcība laika gaitā joprojām atbilst subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam.
Piemēram, Notekūdeņu dūņu direktīvas izvērtējumā tika konstatēts, ka direktīva saglabā savu pievienoto vērtību salīdzinājumā ar regulējumu, kas pastāvētu tikai valsts līmenī, jo tā ir vienīgais juridiskais instruments, kurš nodrošina ES mēroga regulējumu par vidiskiem nosacījumiem augsnes aizsardzībai ar mērķi ES nodrošināt drošu dūņu izmantošanu lauksaimniecības zemē. Tajā ir noteikts minimālais saskaņošanas līmenis piesārņojuma kontrolei, samazinot vides un veselības riskus, kas saistīti ar dūņu reģenerāciju lauksaimniecībā. Izvērtējumā tika konstatēts, ka, lai gan daudzas dalībvalstis bija pieņēmušas stingrākus noteikumus, direktīvā noteiktais vides aizsardzības minimālais līmenis tika izmantots par pamatu valsts noteikumiem citās dalībvalstīs un kandidātvalstīs, kurās direktīvā noteiktie minimālie standarti vēl nebija sasniegti. Tāpēc direktīva pilnībā atbilda subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam.
Eiropas Parlaments
Eiropas Parlaments 2022. gadā no valstu parlamentiem saņēma 249 iesniegumus saskaņā ar Protokolu Nr. 2. No šiem iesniegumiem 34 bija pamatoti atzinumi un 215 bija citi apsvērumi (iesniegumi, kuros nav paustas bažas par subsidiaritāti). Salīdzinājumam — Eiropas Parlaments 2021. gadā saņēma 227 iesniegumus, no kuriem 24 bija pamatoti atzinumi.
Nacho Sánchez Amor (S&D/ES) un Karen Melchior (Renew/DK) bija Juridiskās komitejas (JURI) pastāvīgie referenti subsidiaritātes jautājumos attiecīgi 2022. gada pirmajā un otrajā pusgadā. Komiteja 2022. gadā sniedza ieguldījumu COSAC 37. un 38. pusgada ziņojumā par ES ar parlamentāro uzraudzību saistīto procedūru un prakšu attīstību.
Eiropas Parlamenta Izpētes dienests turpināja palīdzēt Eiropas Parlamentam iekļaut tā darbā subsidiaritātes un proporcionalitātes apsvērumus. Tas 2022. gadā sagatavoja 45 Komisijas ietekmes novērtējumu sākotnējās analīzes, 1 pārskatīto labāka regulējuma pamatnostādņu visaptverošu analīzi, 6 ex post Eiropas īstenošanas novērtējumus, 20 īstenošanas apskatus, 4 dokumentus par praktisko īstenošanu (tai skaitā publikāciju, kurā pārbaudīta Komisijas gada darba programma), 4 sīki izstrādātus kārtējos kontrolsarakstus un 1 citu pētījumu. Attiecībā uz ES pievienoto vērtību tika sagatavoti arī divi ziņojumi par Eiropas integrācijas trūkuma radītajām izmaksām, divi ziņojumi par ES pievienotās vērtības novērtējumiem, pieci dokumenti par pašreizējo ES politikas jomu pievienoto vērtību un trīs citas publikācijas.
Eiropas Savienības Padome
Eiropas Savienības Padome (“Padome”), ieskaitot tās attiecīgās darba grupas, 2022. gadā turpināja uzraudzīt, vai tiek efektīvi īstenoti secinājumi par subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu, ko Padome un Eiropadome pieņēma iepriekšējos gados. Tie bija Eiropadomes secinājumi par vienotā tirgus programmas izstrādes pabeigšanu, Padomes secinājumi par labāku regulējumu “Konkurētspējas un ilgtspējīgas, iekļaujošas izaugsmes nodrošināšana”; Padomes secinājumi par “regulatīvajām smilškastēm” un eksperimentu klauzulām kā instrumentiem inovācijai labvēlīgam, nākotnes prasībām atbilstošam un noturīgam tiesiskajam regulējumam, kas spēj pārvarēt radikāli transformatīvus izaicinājumus digitālajā laikmetā; un Padomes secinājumi par datu tehnoloģijām nolūkā uzlabot “labāku regulējumu”.
Papildus Līgumos noteiktajām prasībām Padome informē dalībvalstis saistībā ar valstu parlamentu atzinumiem par tiesību aktu priekšlikumiem. Padomes Ģenerālsekretariāts 2022. gadā nosūtīja 32 pamatotus atzinumus, kas bija saņemti saskaņā ar Protokolu Nr. 2, un 152 atzinumus, kas bija izdoti politiskā dialoga ietvaros.
Reģionu komiteja
Reģionu komiteja 2022. gadā turpināja strādāt ar subsidiaritātes, proporcionalitātes un labāka regulējuma jautājumiem, vadoties pēc 2020.–2025. gada pilnvaru termiņa prioritātēm. Tās ir šādas: turpināt palīdzēt uzlabot ES tiesību aktu kvalitāti, labāk paredzēt to teritoriālo ietekmi un veicināt aktīvās subsidiaritātes principu. To apstiprināja Reģionu komitejas konstatējumi, kas izklāstīti ES gadskārtējā ziņojumā ““Stāvoklis reģionos un pilsētās” 2022. gada faktu lapa”, kurā uzsvērts subsidiaritātes principa nozīmīgums ES kohēzijas politikā un Reģionu komitejas galvenā loma debašu par subsidiaritāti veicināšanā Konferencē par Eiropas nākotni.
Subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanas uzraudzība
Reģionu komiteja 2022. gadā izdeva 23 atzinumus par tiesību aktu priekšlikumiem, 31 atzinumu par citiem dokumentiem vai tematiem un 8 rezolūcijas. No tiem 24 atzinumi ietvēra skaidras atsauces uz atbilstību subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam vai konkrētus ieteikumus šīs atbilstības uzlabošanai. Turklāt septiņas rezolūcijas attiecās uz subsidiaritātes un proporcionalitātes jautājumiem, to vidū rezolūcijas attiecībā uz Konferenci par Eiropas nākotni (2022. gada janvāris), attiecībā uz konferences rezultātiem un turpmākajiem pasākumiem (2022. gada jūnijs) un divas rezolūcijas attiecībā uz Komisijas 2023. gada darba programmu (2022. gada jūnijs un novembris–decembris).
Reģionu komitejas Subsidiaritātes vadības grupa noteica četras prioritāras lietas subsidiaritātes uzraudzībai un piecus papildu priekšlikumus atzina par “arī svarīgiem” uzraudzībai 2022. gadā. Šajā laikposmā Reģionu komitejas Subsidiaritātes uzraudzības tīkla locekļi nosūtīja Reģionu komitejai 20 apsvērumus. Līdz gada beigām Reģionu komiteja bija pieņēmusi vai gatavoja atzinumus par lielāko daļu noteikto un jau publicēto iniciatīvu.
Aktīvā subsidiaritāte un labāks regulējums plašākā ES kontekstā
Konferencē par Eiropas nākotni Reģionu komiteja atbalstīja “aktīvās subsidiaritātes” koncepciju, jo īpaši ar saviem priekšlikumiem par to, kā “izmantot aktīvo subsidiaritāti, lai labāk iesaistītu parlamentus, reģionus un pilsētas ES politikas veidošanā”. Šajā apsvērumā cita starpā tika aicināts: sistemātiski izmantot Reģionu komitejas izstrādāto subsidiaritātes tabulu; veikt pārredzamākus un plašākus teritoriālās ietekmes novērtējumus, lai izvērtētu ES tiesību aktu ietekmi pilsētās un reģionos; piemērot subsidiaritāti ES pārvaldības procesiem, piemēram, Eiropas pusgadam. Līguma reformas gadījumā Reģionu komiteja aicināja piešķirt valstu/reģionālajiem parlamentiem un/vai Reģionu komitejai iniciatīvas tiesības ierosināt vai atcelt ES tiesību aktus un ierosināja proporcionalitātes principam piešķirt tādu pašu juridisko statusu kā subsidiaritātes principam.
Reģionu komitejas delegācijas un tās toreizējā priekšsēdētāja Apostolos Tzitzikostas (kā Konferences par Eiropas nākotni darba grupas “Demokrātija” ziņotāja subsidiaritātes jautājumos) ieguldījums palīdzēja formulēt konferences galveno ieteikumu šajā saistībā, proti, priekšlikumu Nr. 40, kurā noteikts, ka “aktīva subsidiaritāte un daudzlīmeņu pārvaldība ir ES darbības un demokrātiskās pārskatatbildības pamatprincipi un pamatelementi”. Priekšlikumā Nr. 40 ir iekļauts ierosinājums “[r]eformēt Reģionu komiteju, lai ieviestu atbilstīgus dialoga kanālus reģioniem, kā arī pilsētām un pašvaldībām, piešķirot tai lielāku lomu institucionālajā arhitektūrā, kad tiek skarti jautājumi ar teritoriālu ietekmi”, un norādīts, ka “subsidiaritātes definīcijas, par kuru kopīgi vienojušās visas ES iestādes, sistemātiska izmantošana varētu palīdzēt noskaidrot, vai lēmumi ir jāpieņem Eiropas, valsts vai reģionālā līmenī”.
Pamatojieties uz šiem ieteikumiem, 2022. gada 11. novembrī Valensijā (Spānija) tika organizēta 10. konference par subsidiaritāti. Konferencē, kurā piedalījās Komisijas priekšsēdētājas vietnieks M. Šefčovičs (ar videovēstījumu) un komisāre E. Ferreira, kā arī Eiropas Parlamenta deputāti, tika pieņemts secinājumu kopums, kas paredz turpināt veicināt “aktīvās subsidiaritātes” koncepciju kā ES labāka regulējuma programmas galveno elementu un stiprināt vietējā un reģionālā līmeņa ieguldījumu uz pierādījumiem balstītas un nākotnes vajadzībām atbilstošas ES politikas veidošanā. Konferences dalībnieki aicināja visos attiecīgajos ES pārvaldības procesos integrēt aktīvo subsidiaritāti, aktīvāk iesaistīt Reģionu komiteju subsidiaritātes uzraudzībā un Līguma reformas gadījumā nodrošināt likumdevējas funkciju svarīgākajās teritoriālajās politikas jomās.
Reģionu komiteja 2022. gadā turpināja pilnveidot labāka regulējuma pasākumus, no kuriem daži tika veikti partnerībā ar Komisiju un Eiropas Parlamentu, jo īpaši izmantojot platformu “Gatavi nākotnei”, RegHub tīklu un komitejas ieguldījumu Eiropas Parlamenta ziņojumā “Labāks likumdošanas process: kopīgi centieni nolūkā izstrādāt labākus tiesību aktus”, kas pieņemts 2022. gada maijā. RegHub tīkls platformā “Gatavi nākotnei” sniedza ieguldījumu divās mērķorientētās apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kas tika izmantots divos platformas “Gatavi nākotnei” atzinumos, kurus izstrādājuši Reģionu komitejas ziņotāji.
Reģionu komitejas Birojs 2022. gada jūnijā izveidoja jaunu Labāka regulējuma un aktīvas subsidiaritātes vadības grupu (BRASS-G), kas oficiāli sāka darboties 2022. gada 11. novembrī un aizstāja bijušo Subsidiaritātes vadības grupu. Grupas, ko vada bijušais Reģionu komitejas priekšsēdētājs Karl-Heinz Lambertz (BE/PSE), mērķis ir nodrošināt “integrētāku un racionālāku RK pārvaldību” labāka regulējuma jomā, tai skaitā subsidiaritātes uzraudzībā, lai palielinātu Reģionu komitejas darba saskaņotību, atpazīstamību un ietekmi un stiprinātu iestāžu savstarpējos sakarus. Birojs uzdeva BRASS-G veikt izpēti, kurā īpaša uzmanība vērsta uz ES tiesību aktu teritoriālās ietekmes uz lauku apvidiem novērtēšanai, ar mērķi izstrādāt Reģionu komitejai lauku aspektu iestrādāšanas pieeju.
Eiropas Savienības Tiesa
2022. gadā Eiropas Savienības Tiesa pasludināja dažus spriedumus saistībā ar subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu.
Pirmkārt, Tiesa precizēja subsidiaritātes principa piemērošanas jomu, kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktu attiecas tikai uz jomām, kuras nav ES ekskluzīvā kompetencē. Šis jautājums radās saistībā ar apstrīdēšanu, ko divas dalībvalstis veica attiecībā uz Vispārējo nosacītības regulu.
Tiesa konstatēja, ka regula, kurā ir ietverti finanšu noteikumi, kas nosaka kārtību attiecībā uz ES budžeta izveidi un izpildi Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ietilpst ES kompetencē, kura saistīta ar tās darbību un kuru tās rakstura dēļ var īstenot tikai pati ES. Tā secināja, ka šādā gadījumā subsidiaritātes principu nepiemēro. Tādējādi Komisijai nebija pienākuma nosūtīt regulas priekšlikumu valstu parlamentiem saskaņā ar Protokolu Nr. 2.
Tomēr Vispārējā tiesa nosprieda, ka subsidiaritātes princips ir piemērojams regulai, ar ko izveido ES uzņēmumu apvienošanās kontroles sistēmu, jo tā daļēji ir pamatota ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu un tāpēc neietilpst ES ekskluzīvajā kompetencē.
Vispārējā tiesa atkārtoti norādīja, ka subsidiaritātes principu veido, no vienas puses, negatīvs kritērijs (ar kuru pārbauda, vai paredzētos mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķas dalībvalstis vienas pašas), un, no otras puses, pozitīvs kritērijs (ar kuru pārbauda, vai šos mērķus to mēroga un ietekmes dēļ labāk nevar sasniegt ES līmenī). Ar šiem abiem subsidiaritātes principa elementiem galu galā no diviem dažādiem skatupunktiem tiek iztirzāts viens un tas pats jautājums, proti, vai plānoto mērķu sasniegšanai ir jārīkojas ES vai dalībvalstu līmenī.
Otrkārt, saistībā ar Vispārējās nosacītības regulas apstrīdēšanu Tiesai bija jālemj par proporcionalitātes principu. Tiesa norādīja, ka Savienības likumdevējam ir jābūt plašai rīcības brīvībai, kura ir piemērojama ne tikai attiecībā uz to tiesību normu raksturu un piemērojamību, kas jāpieņem jomās, kurās tam ir jāizdara izvēle ar politiku, ekonomiku vai sociālām lietām saistītos jautājumos, bet arī zināmā mērā attiecībā uz pamata faktisko apstākļu konstatēšanu.
Šajā lietā netika pierādīts, ka Savienības likumdevējs būtu pārsniedzis tam šajā ziņā piešķirto plašo rīcības brīvību, kad tas uzskatīja par nepieciešamu novērst nopietnu risku, kas var izrietēt no tiesiskuma principu pārkāpumiem, proti, risku pareizai Savienības finanšu pārvaldībai vai tās finanšu interešu aizsardzībai. Turklāt Tiesa noraidīja argumentu, ka kritēriji, ar kuriem nosaka veicamo pasākumu izvēli un apmēru, nebija pietiekami precīzi. Konkrētāk, tā konstatēja, ka veiktajiem pasākumiem jābūt strikti samērīgiem ar konstatēto pārkāpumu ietekmi uz Savienības budžetu vai tās finanšu interesēm. Ņemot vērā minētos apsvērumus, tiesa noraidīja argumentus par iespējamo proporcionalitātes principa pārkāpumu, kā arī visus pārējos pamatus.
3.Subsidiaritātes kontroles mehānisma piemērošana valstu parlamentos
Pārskats
2022. gadā Komisija saņēma no valstu parlamentiem 32 pamatotus atzinumus. Tas ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējos trijos gados (2019.–2021. gadā) un divreiz vairāk nekā 2021. gadā (sk. turpmāk diagrammu). Neraugoties uz šo pieaugumu, Komisija ir konstatējusi, ka vairāki pamatotie atzinumi nav pamatoti ar skaidrām, kritiskām piezīmēm par subsidiaritātes pārkāpumu, bet gan ar to, ka nav analizēti valsts apstākļi.
Jānorāda arī tas, ka pamatoto atzinumu skaits un kopējais atzinumu skaits līdz šim ir nepārprotami samazinājies pašreizējās Komisijas pilnvaru laikā (kopš 2019. gada decembra) salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem pilnvaru termiņiem (2009.–2014. gadā un 2014.–2019. gadā).
2022. gadā no 39 valstu parlamentiem vai palātām 13 sniedza pamatotus atzinumus (salīdzinājumam: 2021. gadā — 7 un 2020. gadā — 8), kas tika iesniegti no 10 dalībvalstīm. Palāta, kas sniedza visvairāk pamatoto atzinumu, bija Zviedrijas Riksdag ar 14 pamatotiem atzinumiem, kas veido vairāk nekā 40 % no atzinumu kopējā skaita. Citas palātas, kas 2022. gadā sniedza pamatotus atzinumus, bija Čehijas Poslanecká sněmovna (četrus), Francijas Sénat (četrus), Dānijas Folketing (divus) un Čehijas Senát, Vācijas Bundesrat, Nīderlandes Eerste Kamer, Ungārijas Országgyűlés, Īrijas Oireachtas (abas palātas sniedza kopīgu pamatotu atzinumu), Nīderlandes Tweede Kamer, Bulgārijas Narodno Sabranie un Somijas Eduskunta (katra sniedza vienu).
2022. gadā saņemtie 32 pamatotie atzinumi attiecās uz 24 dažādiem priekšlikumiem (sk. 1. pielikumu). Tikai četri priekšlikumi saņēma vairāk nekā vienu pamatotu atzinumu, bet neviens nesaņēma vairāk kā piecus atzinumus. No 32 saņemtajiem atzinumiem 5 bija saistīti ar Eiropas Parlamenta priekšlikumu par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformēšanu, 4 atzinumi — ar priekšlikumu Eiropas Mediju brīvības aktam un 2 atzinumi — ar priekšlikumiem pārskatītai direktīvai un regulai par gāzu un ūdeņraža tirgiem. Pārējie pamatotie atzinumi katrs attiecās uz atšķirīgu Komisijas priekšlikumu. No sešām Komisijas galvenajām prioritārajām jomām 2019.–2024. gadam divas prioritātes, par kurām tika saņemts visvairāk pamatoto atzinumu, bija “jauns impulss Eiropas demokrātijai” un “Eiropas zaļais kurss”.
Nākamajā 3.2. iedaļā ir aplūkoti nozīmīgākie gadījumi, kuros priekšlikumi ir saņēmuši vairāk nekā vienu pamatotu atzinumu.
Nozīmīgākie gadījumi
Attiecībā uz priekšlikumu par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformēšanu, ko Eiropas Parlaments iesniedza saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 2. punktu, Komisija saņēma pamatotus atzinumus no Zviedrijas Riksdag, Dānijas Folketing, Nīderlandes Eerste un Tweede Kamer un Īrijas Oireachtas abu palātu kopīgu atzinumu. Kopš 2017. gada par nevienu atsevišķu priekšlikumu nav saņemts tik daudz pamatotu atzinumu, kam ir tik daudz balsu (astoņas), tomēr tas joprojām ir krietni zem “dzeltenās kartītes” robežvērtības.
Zviedrijas Riksdag norādīja, ka Eiropas Parlamenta priekšlikumā izvirzītos mērķus labāk varētu sasniegt pašas dalībvalstis. Tas ir tāpēc, ka Zviedrijas noteikumi par ES vēlēšanām ir līdzīgi valsts vēlēšanu noteikumiem, kurus vēlētāji jau pārzina, un tas palīdzētu saglabāt uzticēšanos spēkā esošo noteikumu uzticamībai. Gan Zviedrijas Riksdag, gan Dānijas Folketing apgalvoja, ka politisko partiju iekšējā organizācija un vēlēšanu kampaņu darbība būtu jāreglamentē valsts līmenī, lai ņemtu vērā valsts praksi un tradīcijas. Folketing bija līdzīgs viedoklis par balsstiesīgo vēlētāju vecuma samazināšanu līdz 16 gadiem. Īrijas Oireachtas palātas norādīja, ka priekšlikumā ar kvalitatīviem un kvantitatīviem rādītājiem nav pamatots, kāpēc priekšlikuma mērķi nevarētu pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī. Tāpēc tās secināja, ka priekšlikumu nevar uzskatīt par atbilstīgu subsidiaritātes principam, jo tajā nav pierādīts, ka rezultātus varētu labāk sasniegt ES līmenī, un ka tādējādi tas ir uzskatāms par iejaukšanos valstu kompetences jomā.
Papildus šiem pamatotajiem atzinumiem Čehijas Poslanecká sněmovna savā pamatnostājā atbalstīja Čehijas valdības daudzos iebildumus pret regulas projektu un pauda iebildumus pret lielāko daļu ierosināto noteikumu. Jo īpaši tas iebilda pret: vēlētāju vecuma samazināšanu līdz 16 gadiem un kandidātu vecuma samazināšanu līdz 18 gadiem, iespējas Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsot pa pastu ieviešanu, stingru kvotu vai mainīgu sarakstu, ar ko atbalsta sieviešu pārstāvību, ieviešanu, vienota vēlēšanu apgabala izveidi un jaunas struktūras izveidi vēlēšanu vajadzībām. Čehijas Senát arī izteica iebildumus pret dažām attiecībā uz subsidiaritātes principu ierosinātajām izmaiņām. Savukārt Vācijas Bundesrat politiskā dialoga ietvaros sniedza plašu atbalstu priekšlikumam.
Par prioritātes “Jauns impulss Eiropas demokrātijai” ietvaros sagatavoto priekšlikumu Eiropas Mediju brīvības aktam tika saņemti četri pamatoti atzinumi un astoņi atzinumi politiskā dialoga ietvaros, tai skaitā viens pašiniciatīvas atzinums pirms priekšlikuma publicēšanas.
Divas palātas savos pamatotajos atzinumos uzskatīja, ka netiek ievērotas nacionālās kultūras tradīcijas. Ungārijas Országgyűlés uzskatīja, ka ar ierosināto regulu tiktu ieviesta augsta līmeņa saskaņošana, ko tas uzskata par nepamatotu, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās tradīcijas un mediju tirgus sadrumstalotību, kuru izraisa valodu un kultūras īpatnības. Vācijas Bundesrat iebilda pret pārmērīgu iejaukšanos dalībvalstu kultūras suverenitātē un spēkā esošajos Vācijas noteikumos (mediju regulējums ir Länder (federālo zemju) kompetencē). Turklāt tas nepiekrita izvēlētajam iekšējā tirgus juridiskajam pamatam, kas noteikts mediju regulēšanai Eiropā. Turklāt Francijas Sénat pamatotajā atzinumā tika apgalvots, ka viedokļu dažādības nodrošināšanu nevar balstīt uz ekonomiskiem kritērijiem, un tika apšaubīta ierosinātā tiesību akta juridiskā pamata izvēle un pievienotā vērtība. Dānijas Folketing uzskatīja, ka, ņemot vērā ierobežotos pārrobežu elementus, medijus varētu labāk regulēt valsts līmenī. Visos pamatotajos atzinumos, izņemot Dānijas Folketing atzinumu, bija norādīts, ka direktīva būtu piemērotāks juridiskais instruments nekā regula.
Dažos politiskā dialoga ietvaros sniegtajos atzinumos atkārtojās iepriekš minētie iebildumi par iejaukšanos valstu kompetencēs kultūras jautājumu jomā un regulas kā juridiska instrumenta izvēli, kā arī tajos tika pausti vairāki papildu viedokļi. Piemēram, Īrijas Oireachtas palātas ierosināja vairāk pievērsties digitālajai pratībai. Nīderlandes Eerste Kamer aicināja iekļaut žurnālistu darba apstākļu un darba drošības minimālos standartus, lai ārštata žurnālisti būtu mazāk neaizsargāti. Čehijas Poslanecká sněmovna un Čehijas Senát pauda šaubas par juridisko pamatu un aicināja precizēt Eiropas Mediju pakalpojumu padomes pilnvaras un darbības jomu. Itālijas Camera dei Deputati ierosināja precizēt, vai valsts iestādes var pieņemt īpašus pasākumus, reaģējot tikai un vienīgi uz valsts vai vietējiem tirgus apstākļiem. Tā arī ierosināja apsvērt, vai būtu nepieciešams noteikt valsts regulatīvajām iestādēm un struktūrām iepriekšējas apspriešanās pienākumus.
Savās atbildēs Komisija uzsvēra, ka, ņemot vērā mediju pakalpojumu iekšējā tirgus darbību ietekmējošo problēmu pārrobežu raksturu un apmēru, ir vajadzīga regula ES līmenī. Attiecībā uz juridisko pamatu Komisija atsaucās uz Eiropas Savienības Tiesas spriedumos pausto viedokli, ka ES likumdevējs var iejaukties, lai aizsargātu un attīstītu iekšējo tirgu konkrētā ekonomikas jomā. Tādējādi Komisija pauda nostāju, ka tās kompetencē ir ne tikai īstenot rīcību, ar ko uzlabo iekšējā tirgus darbību, bet tā ir arī pilnvarota ņemt vērā sabiedrības likumīgās publiskās intereses un pamattiesību aizsardzību. Tā paskaidroja, ka juridiskais pamats varētu būt Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants, piebilstot, ka priekšlikumā mediju pakalpojumu sniedzējiem nav izvirzītas nekādas prasības attiecībā uz mediju saturu un ka ir atzītas un saglabātas mediju plurālisma regulēšanas kompetences. Komisija arī uzsvēra, ka priekšlikumā ir skaidri noteikts, ka dalībvalstis var pieņemt sīkāk izstrādātus noteikumus konkrētās jomās, kas saistītas ar mediju pakalpojumu sniegšanu, atzīstot valsts un reģionālās mediju regulēšanas tradīcijas.
Attiecībā uz juridiskā instrumenta izvēli Komisija skaidroja, ka tā ir izvēlējusies regulu, jo ir svarīgi piešķirt mediju tirgus dalībniekiem tieši piemērojamas tiesības tajās dalībvalstīs, kurās ir apdraudēta mediju tirgus darbība, un tāpēc, ka tā vēlas izvairīties no ilga transponēšanas perioda. Attiecībā uz Eiropas Mediju pakalpojumu padomi Komisija uzsvēra, ka mediju uzraudzība joprojām ir valstu iestāžu ziņā un ka padomes uzdevums ir tikai dalībvalstu darbību koordinēšana. Tas bija tāpēc, ka pārrobežu pakalpojumu sniegšanai bija nepieciešama šāda koordinācija un apmaiņas platforma.
Prioritātes “Eiropas zaļais kurss” ietvaros katra Čehijas parlamenta palāta sniedza pamatotu atzinumu par diviem priekšlikumiem, kuri ietverti ūdeņraža un dekarbonizētu gāzu tirgu paketē: priekšlikumi pārskatītai gāzu tirgu un ūdeņraža direktīvai un regulai. Arī Īrijas Oireachtas palātas par šiem diviem priekšlikumiem sniedza politiskā dialoga atzinumu, kas attiecās arī uz priekšlikumu samazināt metāna emisijas enerģētikas nozarē.
Gandrīz identiski pamatotajos atzinumos Čehijas palātas norādīja, ka Komisija nav iesniegusi ietekmes novērtējumus par situāciju atsevišķās dalībvalstīs. Tāpēc valstu parlamenti nav varējuši rūpīgi novērtēt visas priekšlikumu valsts līmenī radītās sekas. Turklāt tās paskaidroja, ka Komisija nav sniegusi pierādījumus tam, ka ierosinātos pasākumus dalībvalstis varētu īstenot saprātīgā laikposmā un par saprātīgām izmaksām. Tās arī uzskatīja, ka nav pierādīta izvēlēto pasākumu ES pievienotā vērtība. Abas palātas arī pauda šaubas par to, vai ūdeņraža tīklu operatoru nodalīšanas noteikumi varētu palīdzēt efektīvi attīstīt ūdeņraža tirgu, un pauda bažas par to, ka var netikt stimulēti ieguldījumi ūdeņraža infrastruktūras attīstībā.
Īrijas Oireachtas palātas lūdza daudz lielāku uzsvaru likt uz zaļo ūdeņradi un skaidrāk un agrāk noteikt infrastruktūru par prioritāti, lai paātrinātu un atbalstītu zaļā ūdeņraža ražošanu un uzglabāšanu. Tās arī aicināja vairāk pievērsties uzglabāšanas jautājuma izskatīšanai un risināšanai. Attiecībā uz zaļo un mazoglekļa ūdeņradi tās aicināja Komisiju nodrošināt, ka ūdeņraža tirgū ilgtermiņā netiek uzturēta fosilās degvielas nozare. Turklāt tās iebilda pret to, ka termiņš, līdz kuram ir atļauts slēgt jaunus fosilās degvielas līgumus, būtu ievērojami jāpagarina, jo ir jānodrošina, lai valstis būtu mudinātas panākt agrāku pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem.
Savās atbildēs Komisija paskaidroja, ka pievienotā ietekmes novērtējuma detalizācijas pakāpe pietiekami atspoguļo ierosinātā tiesību akta vispārējo ietekmi. Ņemot vērā, ka ūdeņraža ekonomika vēl tikai pašlaik veidojās un ka tirgus attīstība ir neskaidra, sīkāks ietekmes kvantitatīvais novērtējums nebūtu ne iespējams, ne jēgpilns. Tomēr Komisija uzsvēra, ka pievienotajā pētījumā par ūdeņraža regulu ir ietverts ūdeņraža reģionālā tirgus raksturlielumu novērtējums. Turklāt Komisija uzsvēra, ka sadrumstalota regulatīvā vide ar atšķirībām tīklu pieejamībā starp dalībvalstīm varētu kavēt ūdeņraža pārrobežu tirdzniecību un varētu palēnināt Eiropas ūdeņraža piegādes ķēdes rašanos.
Attiecībā uz ierosinātajiem noteikumiem par ūdeņraža tīklu nodalīšanu Komisija uzskatīja, ka gāzes un elektroenerģijas nozarē gūtā pieredze liecina, ka enerģētikas tīkla transporta nodalīšana no enerģijas ražošanas un pārdošanas ir nepieciešama un atbilstīga. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka līdzīga pieeja attiecībā uz pārrobežu tarifiem ir veiksmīgi piemērota elektroenerģijas pārrobežu pārvadei kopš 2004. gada. Komisija arī paskaidroja, ka atjaunīgā ūdeņraža attīstība joprojām ir ES prioritāte. Tomēr tā atzina, ka īstermiņā un vidējā termiņā joprojām varētu būt vajadzīgs zināma veida mazoglekļa ūdeņradis un oglekļa uztveršana un uzglabāšana. Attiecībā uz laikposmu Komisija norādīja, ka, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, 2049. gads ir noteikts kā izmaksu ziņā visefektīvākais risinājums, ņemot vērā ietekmi uz ekonomiku un vidi, kā arī pasākuma efektivitāti.
4.Rakstisks politiskais dialogs ar valstu parlamentiem
Papildus subsidiaritātes kontroles mehānismam, kas nostiprināts Protokolā Nr. 2, Komisijas attiecības ar valstu parlamentiem ietver arī citus pasākumus, jo īpaši politisko dialogu, kas tika izveidots 2006. gadā. Tas ietver rakstisku viedokļu apmaiņu par jebkuru Komisijas iniciatīvu, kurā valstu parlamenti vēlas sniegt ieguldījumu, vai par jebkuru jautājumu, ko tie vēlas izvirzīt pēc savas iniciatīvas. Tas ietver arī mutisko politisko dialogu (aprakstīts 5. iedaļā).
Vispārējas piezīmes
Valstu parlamenti 2022. gadā nosūtīja Komisijai 355 atzinumus, kas ir gandrīz tikpat daudz kā iepriekšējā gadā (360 atzinumi). Tas apstiprina tendenci, ka valstu parlamentu atzinumu skaits parasti ir vislielākais attiecīgā Komisijas pilnvaru laika vidū, kā arī liecina par to, ka līdz šim saņemto atzinumu skaits pašreizējā pilnvaru laikā (2019.–2024. gads) ir daudz mazāks nekā iepriekšējo divu pilnvaru laiku vidū.
No šiem 355 atzinumiem 218 (61,4 %) skāra tiesību aktu priekšlikumus, uz kuriem attiecas subsidiaritātes kontroles mehānisms. Pārējie 137 atzinumi (38,6 %) skāra galvenokārt neleģislatīvas iniciatīvas, piemēram, paziņojumus, vai arī bija pašiniciatīvas atzinumi, kas nav tieši saistīti ar Komisijas iniciatīvu. Šis skaitlis gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē ir zemāks nekā iepriekšējos divos gados. Tas liecina, ka valstu parlamenti, analizējot Komisijas iniciatīvas, uzmanību vērsa uz leģislatīvo aktu projektiem, uz kuriem attiecas subsidiaritātes kontrole, kas ir tendence, kura gadiem ilgi bija raksturīga Komisijas pilnvaru laikā, kad bija liels tiesību aktu priekšlikumu skaits.
Komisijā valstu parlamentu vai palātu izvirzītos jautājumus īpaši dara zināmus attiecīgajiem Komisijas locekļiem un struktūrvienībām un attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem — Komisijas pārstāvjiem, kas piedalās likumdevēju sarunās.
Dalība un darbības joma
Tāpat kā iepriekšējos gados, Komisijai nosūtīto atzinumu skaits ievērojami atšķīrās starp valstu parlamentiem. Desmit aktīvākās palātas sniedza 279 atzinumus jeb 79 % no kopējā skaita, kas atbilst pēdējo gadu vidējam rādītājam. To valstu parlamentu vai palātu skaits, kas nav sniegušas atzinumus, nedaudz samazinājās — no astoņām palātām uz septiņām no kopējā 39 palātu skaita. Tas nozīmē, ka piecas dalībvalstis (tāds pats skaits kā iepriekšējā gadā, bet ne viena un tā pati grupa), kas ir mazāk nekā piektā daļa no kopējā skaita, 2022. gadā neiesaistījās rakstiskajā politiskajā dialogā. Kopumā tas liecina par valstu parlamentu stabilu līdzdalību subsidiaritātes kontrolē un politiskajā dialogā (sk. arī turpmāk attēlu, kurā salīdzināts 10 aktīvāko palātu atzinumu kopums).
2022. gadā visvairāk atzinumu nosūtīja 10 valstu parlamenti vai palātas: Čehijas Senát (58 atzinumi), Spānijas Cortes Generales (46 atzinumi), Rumānijas Camera Deputaților (33 atzinumi), Čehijas Poslanecká sněmovna (30 atzinumi), Vācijas Bundesrat (30 atzinumi), Portugāles Assembleia da República (19 atzinumi), Zviedrijas Riksdag (18 atzinumi), Rumānijas Senat (17 atzinumi), Francijas Sénat (15 atzinumi) un Itālijas Camera dei Deputati (13 atzinumi). Tās bija arī vienas no aktīvākajām palātām iepriekšējos gados. Šā dokumenta 2. pielikumā ir norādīts katras palātas iesūtīto atzinumu skaits.
Dažādu valstu parlamentu vai palātu atzinumi atšķīrās arī pēc būtības. Dažos no tiem galvenā uzmanība bija pievērsa tam, lai pārbaudītu, vai Komisijas priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam, savukārt citos bija sniegtas sīkākas piezīmes par priekšlikumu saturu, vai tika nosūtīti pašiniciatīvas atzinumi. No pēdējās minētās grupas īpaši aktīvi kopīgus pašiniciatīvas atzinumus sniedza Čehijas Poslanecká sněmovna un Senát, Ungārijas Országgyűlés, Polijas Sejm un Senat un Slovākijas Národná Rada. Ļoti aktīvi tos individuāli sūtīja Francijas Assemblée nationale.
Politiskā dialoga ietvaros sniegto atzinumu galvenie temati
Saistībā ar atsevišķām iniciatīvām valstu parlamenti visvairāk atzinumu nosūtīja attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Mediju brīvības aktam (12 atzinumi), priekšlikumu Regulai par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu (9 atzinumi), priekšlikumu Direktīvai par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā (8 atzinumi) un Eiropas Parlamenta priekšlikumu par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformēšanu (8 atzinumi). Piecos atzinumos par Komisijas 2022. gada darba programmu valstu parlamenti norādīja Komisijai savas prioritātes 2022. gadam.
Šā ziņojuma 3. pielikumā ir norādītas Komisijas atsevišķās iniciatīvas, par kurām sniegti vismaz pieci atzinumi, savukārt turpmākajās iedaļās ir sniegts pārskats par Komisijas sešām galvenajām prioritārajām jomām.
Prioritāte “Eiropas zaļais kurss”
Attiecībā uz priekšlikumu paketēm — 2022. gadā prioritātes “Eiropas zaļais kurss” ietvaros vislielākā uzmanība tika pievērsta divām stratēģijām, proti, ES Biodaudzveidības stratēģijai 2030. gadam (13 atzinumi) un Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijai (11 atzinumi). Minētās prioritātes ietvaros ievērojams skaits atzinumu (5 atzinumi) tika sniegti par Renovācijas viļņa stratēģiju.
Saistībā ar ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam valstu parlamenti pauda savus viedokļus attiecībā uz priekšlikumu Regulai par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu (trīs atzinumi, kas tiek skaitīti kā astoņi atzinumi, jo vienu ir parakstījušas sešas palātas un viens ir pamatots atzinums) un priekšlikumu Regulai par dabas atjaunošanu (četri atzinumi un viens pamatots atzinums).
Divas palātas apgalvoja, ka priekšlikumā Regulai par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu nav ievērots subsidiaritātes princips. Tās apgalvoja, ka attiecībā uz priekšlikumā paredzēto augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas samazinājumu nav pietiekami sīki izstrādāta ietekmes novērtējuma, kurā ņemti vērā dalībvalstu atšķirīgie sākuma stāvokļi un apstākļi. Tās arī apgalvoja, ka valsts līmenī jau ir noteikti priekšlikumā iekļautie saistošie mērķi palielināt bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantoto lauksaimniecības zemi. Attiecībā uz proporcionalitāti viena palāta apgalvoja, ka, neraugoties uz priekšlikuma mērķi atjaunināt spēkā esošos noteikumus, priekšlikumā ir pievienoti vairāki noteikumi (piemēram, par datu reģistriem un kultūratkarīgi noteikumi), kas ir pretrunā proporcionalitātes principam. Citi izvirzītie jautājumi bija šādi: i) izmaiņas metodoloģijā ar mērķi noteikt samazināšanas mērķrādītājus zem tiem, kas noteikti stratēģijā “No lauka līdz galdam”, ii) nepieciešamība nodrošināt dalībvalstīm zināmu elastību, kad tās nosaka savus saistošos samazināšanas mērķrādītājus, iii) atšķirīgu sākuma stāvokļu un apstākļu atzīšana dalībvalstīs un iv) nepieciešamība ņemt vērā Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ietekmi.
Komisija savās atbildēs paskaidroja, ka priekšlikumā ir ievērots subsidiaritātes princips, jo: i) tas neuzliek dalībvalstīm pienākumu pieņemt juridiski saistošus mērķrādītājus vai īpašus mērķrādītājus attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību, ii) ir atbilstīgāk šo politiku izstrādāt ES līmenī, nevis valsts līmenī, un iii) katra dalībvalsts varētu izvēlēties dažādas politikas metodes mērķrādītāju sasniegšanai. Komisija arī paskaidroja, ka tā ir ievērojusi proporcionalitātes principu, ņemot vērā to, ka 2009. gada direktīvas novērtējumā galvenajos secinājumos bija noteikts, ka jāuzlabo monitoringa dati un jāpiemēro un jāievieš integrētā augu aizsardzība. Turklāt Komisija norādīja, ka, kā norādīts pieņemtajam priekšlikumam pievienotajā subsidiaritātes tabulā, pirms priekšlikuma pieņemšanas sīki tika apsvērta un izskaidrota visu politiku atbilstība subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem. Attiecībā uz apgalvoto ietekmes novērtējuma neesību Komisija pārliecināja valstu parlamentus, ka ir veikts visaptverošs ietekmes novērtējums, kas pilnībā atbilst Komisijas labāka regulējuma programmai.
Komisija arī paskaidroja, ka tā ietekmes novērtējumā nav spējusi pilnībā novērtēt dalībvalstu atšķirīgos sākuma stāvokļus un individuālos apstākļus ierobežotās datu pieejamības dēļ, taču tā ir aktīvi iesaistījusies alternatīvu metožu apspriešanā, kad tas ir bijis nepieciešams.
Attiecībā uz priekšlikumu Regulai par dabas atjaunošanu tika saņemti pieci atzinumi (tai skaitā viens pamatots atzinums). Lielākā daļa valstu parlamentu piekrita, ka kopumā ir nepieciešams atjaunot ekosistēmas. Tomēr viens parlaments saskatīja subsidiaritātes principa pārkāpumu. Tas konstatēja pārmērīgu iejaukšanos valstu kompetencēs mežsaimniecības jomā un uzskatīja, ka sīki izstrādāts lauksaimniecības zemes izmantošanas un mežsaimniecības regulējums ir proporcionalitātes principa pārkāpums. Divas citas palātas norādīja uz augstajām atbilstības nodrošināšanas izmaksām un dalībvalstīm atvēlēto ierobežoto elastību.
Savās atbildēs Komisija uzsvēra, ka ES mēroga noteikumi un pienākumi ir nepieciešami biodaudzveidības izzušanas un ekosistēmu degradācijas mēroga un pārrobežu rakstura dēļ. Turklāt tā norādīja, ka ES ir kompetences, kas saistītas ar mežsaimniecību, piemēram, klimatu un vidi, kā to ir apstiprinājusi Eiropas Savienības Tiesa. Tāpēc tā ierosināja pirmo visaptverošo šāda veida tiesību aktu, kurā noteikti juridiski saistoši mērķrādītāji, lai būtiski atjaunotu biodaudzveidību un ekosistēmas. Komisija uzsvēra, ka, izmantojot ierosināto pieeju, būtu iespējams ņemt vērā dabas un ģeogrāfisko apstākļu daudzveidību visā ES, dalībvalstu ekosistēmu atšķirīgos apstākļus, kā arī atšķirīgos pirms atjaunošanas esošos sākuma stāvokļus, un ka dalībvalstīm joprojām ir nodrošināta liela elastība attiecībā uz konkrētu elementu noteikšanu savos valsts atjaunošanas plānos.
Attiecībā uz Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas ietvaros sagatavoto paziņojumu “Jaunais ES pilsētmobilitātes satvars” tika saņemti pieci atzinumi un attiecībā uz Regulas par Eiropas transporta tīkla pārskatīšanu tika saņemti pieci atzinumi un viens pamatots atzinums.
Visos piecos atzinumos par Jauno ES pilsētmobilitātes satvaru iniciatīva ir atzinīgi vērtēta, uzsverot tās ieguldījumu zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā, jo īpaši emisiju samazināšanā un klimata mērķu sasniegšanā. Atzinumos ir norādīti labi veidi, kā satvaru izmantot pārkārtošanās procesā: i) pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, ii) Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēšanas programma, iii) mobilitātes sasaiste ar telpisko plānošanu, iv) efektīvāk veikta transportlīdzekļu pilsētpiekļuves regulēšana, ievērojot subsidiaritātes principu, v) izglītība, prasmes un sociālie aspekti un vi) sabiedriskā transporta un velosipēdu ražošanas nozares veicināšana. Uzdotie jautājumi attiecās uz rādītājiem un slogu, kas saistīts ar datu vākšanu un valstu plāniem, “mobilitātes nabadzības” risku, kurš saistīts ar pieejamību cenas ziņā un iekļautību, un to, ka ir svarīgi iekļaut lauku apvidus.
Savās atbildēs Komisija atkārtoti norādīja, ka jaunā satvara mērķis ir atbalstīt pāreju uz drošu, piekļūstamu, iekļaujošu, viedu, noturīgu un bezemisiju pilsētmobilitāti. Paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” priekšlikumi nodrošinātu arī ilgtspējīgas mobilitātes rīkus, kā arī sociālos aspektus. Lai gan tā norādīja uz satvara nesaistošo raksturu, tā paskaidroja, ka pasākumi ilgtspējīgas pilsētmobilitātes jomā (piemēram, plāna pieņemšana un datu vākšana) 424 lielākajām ES pilsētām tika noteikti Regulas par Eiropas transporta tīklu (TEN-T) pārskatīšanas priekšlikumā. Komisija uzsvēra, ka tā jau sen ir mudinājusi (ar Eiropas Revīzijas palātas atbalstu) dalībvalstis vākt pietiekami kvalitatīvus datus un īstenot ilgtspējīgas pilsētmobilitātes plānus. Tā atsaucās uz nozīmi, ko tā piešķīrusi pienācīgas savienojamības nodrošināšanai, kurā būtu jāiekļauj lauku apvidi, piepilsētas un attālie apvidi. Tā arī norādīja uz gaidāmajiem pētījumiem par transportlīdzekļu pilsētpiekļuves regulēšanu un mobilitātes nabadzību, uz Komisijas ieteikuma sagatavošanu par valstu programmām reģionu un pilsētu atbalstam pilsētmobilitātes plānošanā un uz nesenajiem Padomes ieteikumiem par taisnīgu pārkārtošanos, par individuāliem mācību kontiem un par mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā.
Pamatotajā atzinumā, kas attiecās uz Regulas par Eiropas transporta tīklu pārskatīšanu, viena palāta apgalvoja, ka vairāki ierosinātie noteikumi neatbilst subsidiaritātes principam. Palāta uzskata, ka ar tiem iejaucas dalībvalstu kompetencēs tādās jomās kā plānošana, pārrobežu projektu vadīšanas pārvaldības modelis (izmantojot īstenošanas aktus) un pienākums pieņemt ilgtspējīgas pilsētmobilitātes plānus un uzturēt transporta infrastruktūru. Vairākas palātas pauda vispārēju atbalstu iniciatīvai, jo īpaši ES rīcībai, ko veic, lai attīstītu jaudīgu ātrgaitas dzelzceļa tīklu. Viena palāta uzsvēra proporcionalitātes principa nozīmi un aicināja novērtēt TEN-T definīciju, jo īpaši attiecībā uz tā mezgliem. Cita palāta lūdza sniegt skaidrojumus par plānoto finansējumu, ar ko atbalsta kravu novirzīšanu uz dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļu attīstību, un aicināja veikt rūpīgāku izmēģināšanu un galveno projektu pēcpārbaudi. Trešā palāta norādīja, ka attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūru ierosinātās prasības ir vērienīgas, lūdza noteikumos par pilsētu mezgliem atspoguļot valsts pilnvaru sadalījumu un pauda bažas, ka pienākumi (piemēram, par infrastruktūras uzturēšanu) varētu palielināt administratīvo slogu. Ceturtā palāta bija atbalstoša, bet uzsvēra iespējamos trūkumus mazāku transporta tīklu savienojumu laukumos.
Savās atbildēs Komisija atzina, ka par valstu plānu un programmu izstrādi un īstenošanu atbild dalībvalstis. Tomēr tā uzsvēra, ka ir vajadzīgi ievērojami kopīgi centieni, lai sasniegtu patiesa Eiropas transporta tīkla vērienīgos mērķus (viena no galvenajām darbībām Eiropas zaļajā kursā un Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā). Komisija skaidroja, ka priekšlikuma mērķis ir labāk saskaņot valstu plānošanu ar ES transporta politiku un sniegt norādījumus, vienlaikus atstājot būtisku rīcības brīvību attiecībā uz ilgtspējīgas pilsētmobilitātes plāniem un infrastruktūras uzturēšanu. Komisija norādīja, ka tādas prasības noteikšana ar īstenošanas aktiem, kas liek dalībvalstīm izveidot vienu struktūru projektu būvniecībai un pārvaldībai, pilnībā atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 170.–172. pantam. Tas bija tāpēc, ka tās darbības joma aptvēra kopīgu interešu projektus, kam ir pārrobežu raksturs, tādējādi pārsniedzot valstu kompetences jomas.
Tomēr par posmu vai mezglu iekļaušanu tīklā visos gadījumos bija jāvienojas ar attiecīgo dalībvalsti. Attiecībā uz dzelzceļa transportu Komisija sniedza sīkāku informāciju par finansējumu, kas 2021.–2027. gadā pieejams, lai atbalstītu dzelzceļa transporta plašāku izmantošanu (papildus Eiropas Investīciju bankas un InvestEU nodrošinātajām iespējām varētu tikt darīti pieejami aptuveni 80 miljardi EUR) un iekšzemes ūdensceļu attīstību (kā noteikts Komisijas NAIADES III rīcības plānā).
Arī Renovācijas viļņa stratēģijas ietvaros veiktā Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšana saņēma ievērojamu uzmanību no valstu parlamentiem ar vienu pamatotu atzinumu un četriem atzinumiem politiskā dialoga ietvaros.
Pamatotā atzinumā viens valsts parlaments apgalvoja, ka mērķus (samazināt ēku siltumnīcefekta gāzu emisijas un galīgo enerģijas patēriņu līdz 2030. gadam un panākt klimatneitralitāti visā ES 2050. gadā) varētu sistemātiskāk un efektīvāk sasniegt dalībvalstu līmenī. Vairākas citas palātas uzsvēra, ka būtu jāņem vērā valsts vai reģionālie apstākļi. Tika pausti aicinājumi ļaut dalībvalstīm noteikt energoefektivitātes klases robežas un noteikt savus ceļus uz klimatneitrālu ēku fondu izveidei saskaņā ar valstu regulējuma nosacījumiem un to īpašajām iezīmēm. Viena palāta arī pieprasīja, lai attiecībā uz ēkām ar vissliktāko energosniegumu tiktu piemērots esošo ēku energorenovācijas princips, un lūdza mainīt ēku energosnieguma aprēķināšanas metodiku.
Savās atbildēs Komisija uzsvēra, ka ēku dekarbonizācija bez efektīviem un koordinētiem centieniem visā ES radītu netaisnīgu sloga sadali un plašāku ietekmi, ko visā ES radītu lielāks enerģijas patēriņš un siltumnīcefekta gāzu samazināšanas izmaksas. Tā norādīja, ka ES ir ļoti svarīga loma tajā, lai nodrošinātu, ka tiesiskais regulējums sasniedz salīdzināmus mērķus un tiek konsekventi īstenots. Komisija uzskata, ka priekšlikumā ir panākts labs līdzsvars starp ES mēroga pasākumiem un valstu politikām pakāpeniskai ēku fondu pārveidošanai ar pietiekamu elastību valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Attiecībā uz citiem aspektiem Komisija atgādināja, ka dalībvalstis dažām kultūras mantojuma ēkām var nepiemērot minimālos energosnieguma standartus, taču šādas prasības ir nepieciešamas.
Prioritāte “Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa”
Prioritātes “Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa” ietvaros sagatavotie turpmāk minētie trīs uzsvērtie priekšlikumi izraisīja valstu parlamentu ievērojamu interesi.
Komisija saņēma piecus atzinumus attiecībā uz priekšlikumu Regulai par instrumentalizācijas situācijām migrācijas un patvēruma jomā, no kuriem lielākā daļa attiecās arī uz Šengenas Robežu kodeksa pārskatīšanu. Divas palātas uzsvēra, ka cīņai pret nelegālo migrāciju un kontrabandu ir jābūt ES patvēruma un migrācijas politikas galvenajai prioritātei. Tās arī uzsvēra, ka ir skaidri jānorāda iemesli un procedūras pagaidu aizsardzības pie ES iekšējām robežām kā galējā līdzekļa ieviešanai. Tās uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija, sagatavojot politikas iniciatīvas migrācijas un patvēruma jomā un reaģējot uz migrācijas instrumentalizāciju, uzklausītu attiecīgās valstis. Tāpat arī cita palāta pieprasīja skaidri definētus instrumentus un lūdza iekšējās robežkontroles atjaunošanu sasaistīt ar alternatīviem pasākumiem. Ceturtā palāta uzdeva jautājumus par saikni starp Šengenas noteikumiem un pamattiesību jautājumiem un migrācijas plūsmu ierobežošanu.
Komisija savās atbildēs piekrita, ka ir pilnībā jāņem vērā to dalībvalstu viedokļi, kuras skar migrantu instrumentalizācija. Tā norādīja, ka tā ir racionalizējusi spēkā esošos noteikumus, un norādīja uz pastāvošajām garantijām, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras. Komisija atkārtoti uzsvēra, ka atbilstīgi ES tiesību aktiem nelikumīgas ieceļošanas, tranzīta vai uzturēšanās veicināšana ir noziedzīgs nodarījums un ka dalībvalstīm ir jāpiemēro attiecīgi sodi. Komisija pauda savu apņemšanos nodrošināt atbilstību garantijām, kas pašlaik paredzētas Šengenas Robežu kodeksā. Tā arī norādīja, ka policijas operatīvā kontrole pierobežas teritorijās ir jāveic samērīgi un ka tai nevajadzētu kļūt par robežkontroli, kas slēpti vai nesamērīgi ietekmētu pārvietošanos pāri robežām.
ES stratēģijas efektīvākai cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu ietvaros Komisija pieņēma priekšlikumu Regulai par seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē apkarošanu, par kuru tika saņemti pieci atzinumi. Viena palāta uzskatīja, ka ir svarīgi rast līdzsvaru starp seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanu un tiesību uz privātumu aizsardzību, uzsverot, ka ir jāievēro tiesības uz aizsargātu šifrētu saziņu. Līdzīgi arī cita palāta norādīja, ka vārda, saziņas un mediju brīvība ir augstākais sociālais labums un ka to aizsargā konstitucionālās tiesības. Tā arī uzsvēra, ka mediju regulējums ir dalībvalstu kompetencē. Cita palāta nosūtīja vairākus jautājumus no vairākām kreisajām politiskajām grupām, norādot būtisku iebildumu pret visas saziņas skenēšanu, kas tiek uzskatīta par nopietnu iejaukšanos privātajā dzīvē.
Savās atbildēs Komisija uzsvēra, ka priekšlikumā ir noteikts, ka atklāšana ir galējais līdzeklis un ka Komisija nevāc un neapstrādās nekādus datus. Pakalpojumu sniedzējiem tiktu uzdots atklāt seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē tikai tad, ja pēc riska mazināšanas pasākumu veikšanas joprojām pastāv būtisks risks, ka attiecīgais pakalpojums tiks izmantots seksuālai vardarbībai pret bērniem. Komisija norādīja, ka tās mērķis ir nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp visām attiecīgajām pamattiesībām, vienlaikus līdz minimumam samazināt iejaukšanos lietotāju tiesībās uz privātumu un personas datu aizsardzību. Tika plānoti papildu aizsardzības pasākumi, un nebūtu atļauta informācijas vākšana lietotāju profilēšanai vai nepamatotas informācijas iegūšanai par viņu privāto dzīvi.
Prioritāte “Digitālajam laikmetam gatava Eiropa”
Attiecībā uz prioritārajā jomā “Digitālajam laikmetam gatava Eiropa” sagatavoto priekšlikumu par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā tika saņemti astoņu palātu atzinumi (no tiem viens pamatots atzinums un divi atzinumi attiecās arī uz paziņojumu “Labāki darba apstākļi spēcīgākas sociālās Eiropas izveidei”). Pamatotajā atzinumā tika kritizēta pārmērīga iejaukšanās valstu darba tirgos, mazinot sociālo partneru autonomiju, un tika iebilsts pret jēdziena “darba ņēmējs” definīcijas noteikšanu ES līmenī. Lielākā daļa palātu lūdza papildu skaidrojumu par darbības jomu un atšķirību starp kategorijām “patiesi pašnodarbinātais” un “darba ņēmējs”. Tās brīdināja, ka darba ņēmēja statusa piešķiršana platformu darba ņēmējiem varētu izraisīt lielāku strīdu skaitu dalībvalstīs un radīt būtiskas juridiskas un finansiālas problēmas platformu pārvaldītājiem. Turklāt valstu parlamenti brīdināja, ka platformu darba pārmērīga regulēšana varētu palielināt administratīvo slogu platformām un mudināt tās samazināt pakalpojumu pieejamību lietotājiem un nodarbinātības iespējas dažās dalībvalstīs. Viena palāta sniedza labvēlīgu atzinumu un īpaši atzinīgi novērtēja to, ka aizsardzība tiek piemērota pat tad, ja nav darba līguma.
Savās atbildēs Komisija uzsvēra, ka priekšlikumā ir ņemti vērā valstu darba tirgus modeļi un ka tā mērķis ir uzlabot darba apstākļus, izmantojot pareizu platformu darba ņēmēju klasificēšanu, kas ļaus viņiem izmantot spēkā esošās tiesības, kuras viņiem būtu jāsaņem kā darba ņēmējiem. Komisija norādīja, ka patiesi pašnodarbinātie var izmantot brīvību un autonomiju, kas izriet no šī statusa, un ka tā necenšas noteikt ES līmeņa jēdzienu “darba ņēmējs”. Turklāt Komisija uzsvēra, ka skaidri kritēriji nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību platformām un to darba ņēmējiem, un platformas varētu pielāgoties jaunajiem noteikumiem un pielāgot tos, nezaudējot savu konkurētspēju ES tirgū.
Prioritāte “Jauns impulss Eiropas demokrātijai”.
Par prioritātes “Jauns impulss Eiropas demokrātijai” ietvaros veikto Direktīvas par noziegumiem pret vidi pārskatīšanu tika sniegti pieci atzinumi (viens no tiem bija pamatots). Viens valsts parlaments uzskatīja, ka priekšlikums ir pretrunā subsidiaritātes principam attiecībā uz noteikumiem par papildu sankcijām, jo īpaši pagaidu aizliegumu ieņemt vēlētu vai publisku amatu. Līdzīgi arī cita palāta apgalvoja, ka Līgumi neļauj ieviest jaunus kriminālsodu veidus, kas nepastāv visu dalībvalstu tiesību aktos. Šī palāta arī pieprasīja, lai noziedzīgu nodarījumu definīcijā būtu atstāta iespēja mazāk smagus gadījumus sodīt kā administratīvus pārkāpumus. Tā arī pieprasīja, lai ierosinātie maksimālo brīvības atņemšanas sodu minimālie līmeņi un ierosinātie noilguma termiņi nebūtu pretrunā dalībvalstu kriminālkodeksos noteiktajai sistemātiskajai klasifikācijai. Tika norādīts arī uz dažām neskaidrām definīcijām, kas rada bažas, ka tās varētu padarīt izpildi mazāk efektīvu. Cita palāta atzinīgi novērtēja mērķi nodrošināt iedarbīgas, atturošas un samērīgas sankcijas un sodus par noziegumiem pret vidi, bet uzsvēra būtisko ietekmi uz plānošanas un apstiprināšanas procedūru ilgumu, kas ir pretrunā esošajiem vai, iespējams, jaunajiem paātrināšanas instrumentiem valstu tiesību aktiem vides un atļauju izsniegšanas jomās.
Komisija savās atbildēs paskaidroja, ka tā vadījās pēc vispārīgā principa, kas paredz, ka notiesātie noziedznieki nav uzskatāmi par piemērotiem vēlētiem vai publiskiem, un kas ir daudzu dalībvalstu tiesību sistēmu neatņemama sastāvdaļa. Komisija atsaucās uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību, kas ļauj direktīvā noteikt minimālos noteikumus par kriminālsodiem. Attiecībā uz maksimālo brīvības atņemšanas sodu minimālo līmeni ierosinātie līmeņi atspoguļo noziegumu pret vidi smagumu, kas ir sākuši apdraudēt dzīvību uz planētas. Noilguma termiņu ilguma noteikšanā tika ņemts vērā fakts, ka noziegumi pret vidi bieži tiek atklāti tikai ievērojamu laiku pēc to izdarīšanas. Komisija arī norādīja, ka tās priekšlikums neietekmē iespējas paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras.
Tāpat kā iepriekšējos gados vairāki valsts parlamenti analizēja Komisijas gada darba programmu. Kopumā visos šajos atzinumos tika uzsvērts atbalsts prioritātēm un gaidāmajām Komisijas iniciatīvām. Četras palātas atsaucās uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu ietekmi un aicināja Komisiju izvirzīt šo jautājumu tās darbību centrā.
Savās atbildēs Komisija minēja lielāko jebkad tās pieņemto ierobežojošo pasākumu kopumu, kas vērsts pret Krievijas finanšu sistēmu, tās augsto tehnoloģiju nozarēm un eliti. Tā arī norādīja, ka ES cieši koordinē šos pasākumus ar saviem partneriem un sabiedrotajiem, tostarp NATO, G7, Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienoto Karalisti, Kanādu, Norvēģiju, Dienvidkoreju, Japānu un Austrāliju. Tā arī minēja iniciatīvas, kas tiek īstenotas, lai novērstu ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, risinātu enerģētikas krīzi un virzītu zaļo pārkārtošanos, kā arī lai turpinātu risināt Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas.
5.Kontakti, apmeklējumi, sanāksmes, konferences un citas aktivitātes
Komisijas apmeklējumi valstu parlamentos un sanāksmes ar to pārstāvjiem
Mutiskais politiskais dialogs starp Komisiju un valstu parlamentiem ietver dažādus mijiedarbības veidus: Komisijas locekļu apmeklējumus valstu parlamentos, valstu parlamentu delegāciju apmeklējumus Komisijā, Komisijas dalību parlamentu sanāksmēs un konferencēs (tai skaitā COSAC), Komisijas prezentācijas valstu parlamentu pastāvīgajiem pārstāvjiem Briselē, notiekošās diskusijas par Komisijas darba programmām un Eiropas pusgada dialogus.
Komisijas locekļi 2022. gadā piedalījās 147 apmeklējumos valstu parlamentos un sanāksmēs ar to delegācijām, apmeklējot gandrīz visus valstu parlamentus un palātas. Šis skaits ir lielāks nekā trijos iepriekšējos gados (2021. gadā — 130, 2020. gadā — 101 un 2019. gadā — 55). Komisija arī uzņēma arvien lielāku skaitu dažādu valstu parlamentu darbinieku grupu apmeklējumu.
Komisijas locekļu apmeklējumu valstu parlamentos un sanāksmju ar to pārstāvjiem
skaits 2022. gadā (kopā pa visām dalībvalstīm: 147)
Parlamentu sanāksmes un konferences
Parlamentu sanāksmēm un konferencēm 2022. gads ir raksturīgs ar to, ka pēc Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem tika atkal atsāktās klātienes sanāksmes, un Komisijas locekļi piedalījās:
-Eiropas Savienības parlamentu Eiropas lietu komiteju konferencē (COSAC),
-Eiropas parlamentārajā nedēļā,
-Eiropola Kopīgajā parlamentārās uzraudzības grupā,
-dažādās parlamentu konferencēs (IPC) un komiteju sanāksmēs (ICM).
Pirmajās kārtējās COSAC priekšsēdētāju sanāksmēs, kas 13. un 14. janvārī hibrīdformātā notika Francijas Sénat, valstu parlamenti divās darba grupās sāka apspriešanās procesu — vienu par valstu parlamentu lomu ES un otru par Eiropas vērtībām un tiesiskumu.
COSAC LXVII plenārsēdē, kura notika Parīzē 3.–5. martā Krievijas agresijas kara pret Ukrainu laikā, tika apspriestas Francijas prezidentūras prioritātes, Eiropas atveseļošanas plāns, klimata pārmaiņas un enerģētikas pārkārtošana un Konference par Eiropas nākotni, un tās darba kārtībā dominēja debates par Ukrainu. Komisija ar priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas videovēstījumu un Konferences par Eiropas nākotni līdzpriekšsēdētāja vietnieces D. Šuicas programmatisko runu uzsvēra Konferences par Eiropas nākotni kā vēl nepieredzēta demokrātiska eksperimenta nozīmi un valstu parlamentu izšķirošo lomu tajā. Visas delegācijas parakstīja COSAC trijotnes sagatavoto paziņojumu par atbalstu Ukrainai, kurā aicināts ievērot visu valstu, tai skaitā Gruzijas un Moldovas, suverenitāti un teritoriālo neaizskaramību.
Priekšsēdētāju sanāksmē, kas notika 10. un 11. jūlijā Čehijas Senát, turpinājās diskusijas par karu Ukrainā un ar to saistīto enerģētisko drošību un inflāciju. Tajā īpaša uzmanība tika pievērsta nepieciešamībai stiprināt Eiropas demokrātiju noturību pret ārvalstu iejaukšanos un iekšējiem draudiem un diskusijām par medijiem un demokrātiju ar priekšsēdētājas vietnieci V. Jourovu.
COSAC LXVIII plenārsēdē, kura notika Prāgā 13.–15. novembrī un kurā piedalījās priekšsēdētājas vietniece V. Jourova un vietnieks M. Šefčovičs, notika plašākas ģeopolitiskās debates, kurās galvenā uzmanība tika pievērsta ES stratēģiskajai autonomijai, atbalstam Ukrainai un Rietumbalkānu Eiropas perspektīvai un Austrumu partnerības valstīm. Savā ievada videovēstījumā priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra valstu parlamentu deputātu balsu nozīmi koalīciju veidošanā, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas daudzās jomās šajos nemierīgajos laikos.
COSAC 2022. gada otrajā plenārsēdē apstiprināja secinājumus un apsvērumus, atgriežoties pie šīs prakses pēc divu gadu pārtraukuma. Secinājumos tika atzīts, ka COSAC delegātu un Eiropas Komisijas locekļu neformālas videokonferences ir lietderīgas, lai nodrošinātu savlaicīgas un detalizētas diskusijas par konkrētām Eiropas iniciatīvām. Trīs šādas viedokļu apmaiņas notika 2022. gadā, visas gada otrajā pusē, jo pirmajā pusē COSAC pievērsās diskusiju veikšanai savās darba grupās.
Apsvērumos atsaucās uz divām COSAC darba grupām, kas izveidotas Francijas prezidentūras laikā. Darba grupa valstu parlamentu lomas jautājumos izvirzīja vairākus ierosinājumus par subsidiaritātes kontroles sistēmas stiprināšanu un par to agrāku un plašāku iesaisti politikas ciklā. Ierosinātie pasākumi ir šādi: organizēt ad hoc parlamentu konferences pirms Komisijas galveno tiesību aktu vai pakešu iesniegšanas, palielināt Komisijas locekļu, Eiropas Parlamenta deputātu vai tās dalībvalsts ministru, kas vada Padomi, līdzdalību COSAC darbā un piešķirt valstu parlamentu Eiropas lietu komiteju un COSAC priekšsēdētājiem tiesības uzdot Komisijai rakstiskus jautājumus (līdzīgi tiesībām, kādas Eiropas Parlamentam ir saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 230. pantu). Šos ierosinājumus varētu īstenot, izmantojot esošos kanālus politiskā dialoga ar Komisiju ietvaros. Tomēr Līgumi būtu jāreformē citās jomās, piemēram, valstu parlamentiem jāpiešķir netiešas iniciatīvas kolektīvās tiesības, jāsamazina “dzeltenās kartītes” robežvērtība vai jāpagarina pamatoto atzinumu iesniegšanas termiņš. Otrā darba grupa ieteica veicināt labāku izpratni par Eiropas vērtību un tiesiskuma jēdzieniem un nodrošināt labāku uzraudzību, arī ar valstu parlamentu starpniecību, attiecībā uz to, kā tie tiek ievēroti.
Komisija savā atbildē uz COSAC apsvērumiem atkārtoti apliecināja, ka tā ir gatava stiprināt dialogu ar valstu parlamentiem, izmantojot izveidotos saziņas un sadarbības kanālus, lai veicinātu to ieguldījumu Komisijas politiskajās un likumdošanas iniciatīvās un atsauksmes par tām.
Dažos COSAC darba grupu ierosinājumos atspoguļojās ieteikumi, kas ietverti Konferences par Eiropas nākotni 2022. gada 9. maija galīgajā ziņojumā. Tajos bija ieteikts reformēt subsidiaritātes kontroles mehānismu, nodrošināt iespēju valstu parlamentiem (un reģionālajiem parlamentiem ar likumdošanas pilnvarām) ierosināt likumdošanas iniciatīvu Eiropas līmenī un agrākā posmā izveidot saziņu starp Komisiju un valstu parlamentiem.
Somijas Eduskunta 2022. gadā 12. un 13. oktobrī organizēja pirmo Pasaules nākotnes komiteju samitu, lai atklātu jaunu parlamentu sadarbības forumu diskusijām par nākotnes politiku. Vienā no Parlamentu savienības (IPU) 2022. gada globālā parlamentu ziņojuma parlamentiem ieteikumiem bija ieteikts kļūt uz nākotni vērstiem un organizēt publiskas debates par nākotni.
2022. gadā parlamentu forumos valstu parlamenti pievērsās: i) ģeopolitiskajai situācijai un kara radītajām problēmām un nepieciešamībai palielināt Eiropas demokrātijas noturību un ii) padziļinātam pašizvērtējumam par savu lomu Eiropas lēmumu pieņemšanā COSAC darba grupās un Konferences par Eiropas nākotni procesā. Turklāt tika izveidots jauns globāls forums parlamentu dialogam par nākotnes politiku, radot iespēju valstu parlamentiem ES attīstīt prognozēšanas spējas un kļūt proaktīviem jautājumos, kas ir izšķiroši nākotnei.
6.Reģionālo parlamentu loma
Reģionālie parlamenti netieši veicina Komisijas attiecības ar valstu parlamentiem. Kā paredzēts Protokolā Nr. 2, veicot ES tiesību aktu projektu subsidiaritātes pārbaudi nolūkā izdot pamatotus atzinumus, katras valsts parlaments vajadzības gadījumā varēs apspriesties ar reģionālajiem parlamentiem, kuriem ir likumdošanas pilnvaras.
Reģionālo parlamentu deputāti ir pārstāvēti arī Reģionu komitejā, kura veic uzraudzību, izmantojot subsidiaritātes uzraudzības tīklu un savu tiešsaistes platformu, kas izstrādāta, lai sniegtu atbalstu reģionālo parlamentu ar likumdošanas pilnvarām dalībai agrīnās brīdināšanas mehānismā par subsidiaritāti (REGPEX). Reģionu komiteja, izmantojot RegHub tīklu, arī piedalās platformā “Gatavi nākotnei”, kas palīdz Komisijai vienkāršot ES tiesību aktus un samazināt slogu tās labāka regulējuma darba ietvaros.
Kaut arī Līgumos nav skaidri paredzēta tieša Komisijas un reģionālo parlamentu mijiedarbība, Komisija ņem vērā to sniegtos apsvērumus un atbild uz tiem. Arvien vairāk reģionālo parlamentu iesniedza arvien vairāk rezolūciju tieši Komisijai: 2022. gadā — 74 rezolūcijas, 2021. gadā — 50 rezolūcijas un 2020. gadā — 33 rezolūcijas. Tās attiecās uz dažādiem tematiem un iniciatīvām, piemēram, kohēzijas politiku un reģionāliem jautājumiem, Konferenci par Eiropas nākotni, Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un cilvēktiesībām. Daži apsvērumi bija vērsti uz konkrētiem Komisijas paziņojumiem un tiesību aktu paketēm vai priekšlikumiem, no kuriem piecos bija paustas bažas par subsidiaritāti. Papildus atzinumiem reģionālie parlamenti piedalījās Komisijas rīkotajās sabiedriskajās apspriešanās, lai gan šo kanālu līdz šim ir aktīvi izmantojis tikai viens reģionālais parlaments, kas iesniedza atbildes vairākās Komisijas sāktajās sabiedriskajās apspriešanās. Viens reģionālais parlaments izmantoja citu kanālu, iesniedzot sešus atzinumus ar valsts parlamenta starpniecību. Papildus rakstiskai viedokļu apmaiņai Komisijas locekļi arī rīkoja sanāksmes ar reģionālajiem parlamentiem.
7.Secinājums
Kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem bija maz izmaiņu attiecībā uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošanas uzraudzību, ko valstu parlamenti veic, lai nodrošinātu, ka ES rīkojas vienīgi tad, kad tas ir nepieciešams, un tikai tādā apmērā, kādā nepieciešams, un to attiecībās ar Komisiju aktīva rakstiska un mutiska dialoga ietvaros.
Piemēram, kopējais atzinumu (tai skaitā pamatoto atzinumu) skaits saglabājās stabils (salīdzinājumā ar 2021. gadu, kad tika saņemti 360 atzinumi, 2022. gadā tika saņemti 355 atzinumi), kā arī atzinumu skaits dažādos valstu parlamentos joprojām ievērojami atšķīrās. Desmit aktīvāko palātu sniegto atzinumu skaits veidoja tādu pašu atzinumu procentuālo daļu kā 2021. gadā (79 %), savukārt to palātu skaits, kas sniedza atzinumus, palielinājās par vienu palātu. Vispārīgi runājot, valstu parlamenti, kas parasti pievēršas priekšlikumu atbilstības subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem pārbaudei, turpināja to darīt arī 2022. gadā. Kopumā valstu parlamenti savos atzinumos vairāk pievērsās priekšlikumiem, uz kuriem attiecas subsidiaritātes kontrole, nevis uz paziņojumiem vai pašiniciatīvas atzinumiem, — tendence, kas raksturīga jau gadiem ilgi Komisijas pilnvaru laikam, kurā tiek sagatavots liels skaits tiesību aktu priekšlikumu. Līdzdalības līmenis sabiedriskajās apspriešanās joprojām bija nenozīmīgs.
Attiecībā uz 2022. gada norisēm, kas saistītas ar subsidiaritātes ievērošanas kontroli, var izdarīt šādus būtiskus secinājumus.
-Valstu parlamenti visvairāk pamatoto atzinumu sniedza attiecībā uz Eiropas Parlamenta tiesību akta priekšlikumu par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformēšanu. Kopš 2017. gada par nevienu atsevišķu priekšlikumu nav saņemts tik daudz pamatotu atzinumu (pieci), kam ir tik daudz balsu (astoņas), tomēr šis skaits joprojām ir krietni zem robežvērtības (“dzeltenās kartītes”), kuru sasniedzot leģislatīvā akta projekts ir obligāti jāpārskata.
-Kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2022. gadā to pamatoto atzinumu skaits (32), kuros apgalvots, ka nav ievērots subsidiaritātes princips, ir divkāršojies. Lai gan šis skaits joprojām bija ievērojami zemāks par iepriekšējo augstāko līmeni, šāds pieaugums kopš 2016. gada nebija noticis. Tomēr vairāki no tiem nebija pamatoti ar skaidrām kritiskām piezīmēm par subsidiaritātes pārkāpumu, bet gan ar to, ka nav analizēti valsts apstākļi.
-Vairāk nekā 40 % pamatoto atzinumu iesniedza viens valsts parlaments — Zviedrijas Riksdag. Šis lielais procents jau bija sasniegts pagātnē, bet ne pēdējos gados.
Salīdzinot ar diviem iepriekšējiem Komisijas pilnvaru termiņiem, Urzulas fon der Leienas komisijas pirmajos trīs gados ir nepārprotami samazinājies atzinumu kopējais skaits un to pamatoto atzinumu skaits, kuros valstu parlamentiem pauduši bažas par subsidiaritāti.
Attiecībās starp Komisiju un reģionālajiem parlamentiem 2022. gadā ievērojami palielinājās reģionālo parlamentu sniegto apsvērumu skaits (72) salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem (2021. gadā — 50 un 2020. gadā — 33), kas bija galvenokārt tāpēc, ka aktīvi darbojās ļoti neliels skaits reģionālo parlamentu.
Lai gan 2022. gadā Covid-19 ierobežojumi tika atcelti un lielākā daļa sanāksmju atkal notika klātienē, praktisku iemeslu dēļ konkrētiem pasākumiem, piemēram, COSAC priekšsēdētāju ārkārtas sanāksmēm ar Komisijas locekļiem, tika saglabāti virtuālie formāti.
Valstu parlamenti 2022. gadā ierosināja veidus, kā palielināt to ietekmi ES, izmantojot agrāku un plašāku to iesaisti politikas ciklā. Šie ierosinājumi tika iekļauti COSAC īpašās darba grupas secinājumos un plenārsēdes apsvērumos, un tie tika atspoguļoti arī Konferences par Eiropas nākotni galīgajā ziņojumā. Lai gan saistībā ar dažiem ierosinājumiem būtu nepieciešamas izmaiņas Līgumā, Komisija atkārtoti apliecināja, ka tā ir gatava stiprināt dialogu ar valstu parlamentiem, izmantojot izveidotos saziņas un sadarbības kanālus, lai veicinātu to ieguldījumu Komisijas politiskajās un likumdošanas iniciatīvās un atsauksmes par tām.